Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2005/1300@2005-08-03/lv

Contents

1. Preamble
2. ANNEX
3. 2) a) Īpašie nosacījumi:
4. 3) a)
5. 9.
6. 9.1.9.1.1. a)
7. 9.2.9.2.1.9.2.2.
8. 9.3.9.3.1. a)
9. 9.6.9.6.1.9.6.2.
10. 9.7.9.7.1. a)
11. i)
12. ii)
13. 9.8.9.8.1.9.8.2.
14. 9.9.9.9.1.9.9.2.
15. 9.10.9.10.1.9.10.2.
16. i)
17. ii)
18. iii)
19. iv)
20. v)
21. 9.12.9.12.1. a)
22. 9.13.9.13.1.9.13.2.
23. 9.13.9.13.1. a)
24. i)
25. ii)
26. iii)
27. I DAĻA ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, neizziņotu un nereglamentētu zveju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un jo īpaši tās 20. pantu,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 27/2005 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(2) 2004. gada septembrī tika pieņemts Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas (IBSFC) ieteikums par 10000 tonnām palielināt siļķu zvejas iespējas 3. pārvaldības apgabalā, kā rezultātā Somija iegūtu iespēju nozvejot papildus 8199 tonnas siļķu. Šis ieteikums netika iekļauts Kopienas tiesību aktos. Tā rezultātā Somija savu kvotu 2004. gadam pārsniedza par 7856 tonnām, jo papildus tonnas netika piešķirtas. Komisijas Regulā (EK) Nr. 776/2005 (2005. gada 19. maijs), ar ko pielāgo konkrētas zivju kvotas 2005. gadam atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai KPN un kvotu pārvaldei, Somijas kvota siļķēm 2005. gadam tika samazināta par 7856 tonnām kvotas pārsniegšanas dēļ. Tādēļ Somijas kvota siļķēm 30. un 31. apakšvienībā ir jāpalielina par 7856 tonnām, jo samazinājums ir saistīts ar faktu, ka IBSCF ieteikums netika iekļauts Kopienas tiesību aktos. Šis grozījums nepalielinās Somijas 2005. gadā nozvejojamo siļķu daudzumu.

(3) Lai novērstu neatbilstošu ziņošanu, kopējā pieļaujamā nozvejā (KPN) makrelēm, kas ir noteikta pārvaldības apgabaliem IIa (ūdeņi, kas atrodas ārpus EK), Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV, ir jāiekļauj Vb EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi. Tādēļ jāizdara atbilstīgi grozījumi attiecībā uz pārvaldības apgabalu.

(4) Lai novērstu neatbilstošu ziņošanu, KPN stavridām, kas ir noteikta pārvaldības apgabaliem Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV, ir jāiekļauj EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi, kā arī Vb starptautiskie ūdeņi. Tādēļ jāizdara atbilstīgi grozījumi attiecībā uz pārvaldības apgabalu.

(5) Ievērojot jaunus zinātniskos ieteikumus, KPN jūrasmēlēm pārvaldības apgabaliem IIIa, IIIb, c, d (EK ūdeņi) var palielināt līdz 900 tonnām. Tādēļ jāizdara atbilstīgi grozījumi attiecībā uz KPN.

(6) Lai pieļautu siļķu, makreļu un stavridu svēršanu pēc pārvešanas no izkraušanas ostas, 2005. gadā ir jāievieš papildu pasākumi.

(7) Saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas apspriežu, kas attiecas uz zvejniecību 2005. gadā, saskaņoto secinājumu protokolu, 50000 tonnas no katras Puses attiecīgās Ziemeļjūras siļķu kvotas tās var zvejot otras Puses ūdeņos rajonos IVa un IVb. Šos daudzumus pēc Pušu lūguma var palielināt par 10000 tonnām. Norvēģija ar 2005. gada 29. jūnija vēstuli ir lūgusi šādu palielinājumu. Kopiena 2005. gada 20. jūlijā ir iesniegusi tādu pašu pieprasījumu. Tādēļ ir lietderīgi ieviest šīs izmaiņas Kopienas tiesību aktos.

(8) 2005. gada maijā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) pieņēma ieteikumu iekļaut vairākus kuģus to kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un nereglamentētā zvejā. Ieteikumu par pasākumiem, kādi piemērojami šādiem kuģiem, pieņēma 2004. gada februārī. Ir jānodrošina šo ieteikumu ieviešana Kopienas tiesību sistēmā.

(9) Piešķirot šim jautājumam neatliekamības statusu, jāpiešķir izņēmums līdz sešu nedēļu laikposmam, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumiem pievienotā protokola I daļas 3. punktā par valsts parlamenta lomu Eiropas Savienībā.

(10) Tādēļ atbilstīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 27/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Regulas (EK) Nr. 27/2005 IA, IB un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2005. gada 3. augustā Padomes vārdā — priekšsēdētājs J. Straw

ANNEX

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 27/2005 pielikumus groza šādi:

1) IA pielikums: Ierakstu par siļķēm zonas 30.–31. apakšrajonā aizstāj ar šādu: Sugas Siļķes Clupea harengus Zona Apakšrajoni 30–31 HER/3D30.; HER/3D31 Somija 60327 Zviedrija 11529 EK 71856 KPN 71856 Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.;

2) IB pielikums:

2) a) Īpašie nosacījumi:

ierakstu par siļķēm IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N aizstāj ar šādu: Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) EK 60000; Sugas Siļķe Clupea harengus Zona IV uz ziemeļiem no 53° 30′ N HER/4AB Dānija 95211 Vācija 57215 Francija 20548 Nīderlande 56745 Zviedrija 5443 Apvienotā Karaliste 70395 EC 305557 Norvēģija 60000 KPN 535000 Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

b) Īpašie nosacījumi:

ierakstu par Atlantijas makrelēm IIa zonā (ūdeņi ārpus EK), Vb zonā (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā aizstāj ar šādu: Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās var zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A-C Vācija 4175 Spānija 0 Francija 2784 Īrija 13918 Nīderlande 6089 Apvienotā Karaliste 38274 EK 65240 Norvēģija 8500 Farēru salas 1002 Sugas Atlantijas makrele Scomber scombrus Zona IIa (ārpus EK ūdeņiem), Vb (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV MAC/2CX14- Vācija 13845 Spānija 20 Igaunija 115 Francija 9231 Īrija 46149 Latvija 85 Lietuva 85 Nīderlande 20190 Polija 844 Apvienotā Karaliste 126913 EK 217477 Norvēģija 8500 Farēru salas 3322 KPN 420000 Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

c)

ierakstu par jūrasmēlēm IIIa, IIIb, c, d zonā (EK ūdeņi) aizstāj ar šādu: Sugas Jūrasmēle Solea solea Zona IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi) SOL/3A/BCD Dānija 755 Vācija 44 Nīderlande 73 Zviedrija 28 EK 900 KPN 900 Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.;

d)

ierakstu par stavridām Vb zonā (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu: Sugas Stavridas Trachurus spp. Zona Vb (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV JAX/578/14 Dānija 12088 Vācija 9662 Spānija 13195 Francija 6384 Īrija 31454 Nīderlande 46096 Portugāle 1277 Apvienotā Karaliste 13067 EK 133223 Farēru salas 4955 KPN 137000 Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

3) III pielikums:

3) a)

9. punktu aizstāj ar šādu:

9. Siļķu, makreļu un stavridu izkraušanas un svēršanas procedūras

9.

9.1.9.1.1. Darbības joma Šādas procedūras attiecina uz Kopienas un trešo valstu kuģiem, kuri izkrauj Eiropas Kopienā un vienā izkraušanas reizē pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu un stavridu vai to atiecīgu sajaukumu:

9.1.9.1.1. a)

siļķēm ICES apakšapgabalos I, II, IV, VI un VII, kā arī rajonos III a, un Vb;

b)

makrelēm un stavridām ICES apakšapgabalos III, IV, VI un VII, kā arī rajonā IIa.

9.2.9.2.1.9.2.2.

Norādītās ostas Izkrāvumi, kas minēti 9.1. punktā, ir atļauti tikai norādītajās ostās. Katra attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tā saraksta izmaiņas, kas nosūtīts 2004. gadā, par norādītajām ostām, kurās var notikt siļķu, makreļu un stavridu izkrāvums, un izmaiņas minēto ostu inspekcijas un uzraudzības procedūrās, ietverot jebkuru sugu daudzumu un 9.1.1. punktā minēto krājumu reģistrēšanas un ziņošanas noteikumus un nosacījumus katrā izkrāvuma reizē. Šīs izmaiņas nosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm šo informāciju, kā arī informāciju par ostām, ko norādījušas trešās valstis.

9.3.9.3.1. Ienākšana ostā Zvejas kuģa, kas minēts 9.1.1. punktā, kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 4 stundas pirms ienākšanas attiecīgās dalībvalsts izkraušanas ostā sniedz kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kuras ostā paredzēta izkraušana, šādu informāciju:

9.3.9.3.1. a)

osta, kurā kuģim paredzēts ieiet, kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs;

b)

paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;

c)

uz kuģa esošo sugu dzīvsvara daudzums kilogramos;

d)

tas pārvaldības apgabals saskaņā ar šīs regulas I pielikumu, kurā tika iegūta nozveja.

9.4.9.4.1. Izkraušana Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesākas, iekams tā nav atļauta.

9.5.9.5.1. Zvejas žurnāls Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta, zvejas kuģa kapteinis pēc ierašanās ostā nekavējoties iesniedz atbilstīgo zvejas žurnāla lapu vai lapas, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā. Daudzumi, kuri paturēti uz kuģa, par kuriem ziņots pirms izkraušanas, kā minēts 9.3.1. punkta c) apakšpunktā, atbilst reģistrētajiem daudzumiem zvejas žurnālā pēc tā aizpildīšanas pabeigšanas. Atkāpjoties no Regulas (EKK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā un paturēts uz kuģa, ir 8 %.

9.6.9.6.1.9.6.2.

Svaigu zivju svēršana Visi svaigu zivju pircēji nodrošina, ka saņemtie daudzumi tiek nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, pārvešanas no izkraušanas ostas vai tālākpārdošanas. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarācijas un pirmās pārdošanas paziņojumus. Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

9.7.9.7.1. Svaigu zivju svēršana pēc pārvešanas Atkāpjoties no 9.6.1. punkta, dalībvalstis var ļaut nosvērt svaigas zivis pēc to pārvešanas no izkraušanas ostas, ja zivis pārved uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas atrodas ne tālāk par 60 km no izkraušanas ostas, un:

9.7.9.7.1. a)

transporta līdzekli, ar kuru pārved zivis, no izkraušanas vietas līdz zivju svēršanas vietai pavada inspektors, vai

b)

izkraušanas vietas kompetentās iestādes atļauj pārvest zivis ar nosacījumu, ka:

i)

pirms transporta līdzeklis dodas prom no ostas, kurā tika izkrautas zivis, pircējs vai viņa pārstāvis kompetentajām iestādēm iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā ir norādītas zivju sugas un kuģa nosaukums, no kura šīs zivis izkrautas, transporta līdzekļa reģistrācijas numurs un informācija par galamērķi, kurā zivis tiks nosvērtas, kā arī paredzamais transporta līdzekļa ierašanās laiks galamērķī;

ii)

vadītājs i) apakšpunktā minētās deklarācijas kopiju glabā visu zivju pārvešanas laiku un galamērķī iesniedz to zivju saņēmējam.

9.8.9.8.1.9.8.2.

Rēķins saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā, izkrauto daudzumu apstrādātājs vai pircējs iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm rēķina vai to aizstājoša dokumenta kopiju, kā minēts 22. panta 3. punktā Sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze. Jebkurš šāds rēķins vai dokuments ietver informāciju, kas prasīta Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 3. punktā, kā arī zvejas kuģa, no kura tika izkrautas zivis, nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šo rēķinu vai dokumentu iesniedz pēc pieprasījuma vai 12 stundu laikā pēc svēršanas pabeigšanas.

9.9.9.9.1.9.9.2.

Saldētu zivju svēršana Visi saldēto zivju pircēji vai uzglabātāji nodrošina, ka izkrautie daudzumi tiek nosvērti pirms zivju apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, pārvešanas no izkraušanas ostas vai tālākpārdošanas. Jebkurš taras svars, kas ir līdzvērtīgs kastu, plastmasas vai citu konteineru svaram, kuros sveramās zivis ir iepakotas, var tikt atskaitīts no jebkura izkrautā daudzuma svara. Alternatīvi, saldēto, kastēs iepakoto zivju svaru var noteikt, reizinot vidējo reprezentatīvā parauga svaru, pamatojoties uz kastes saturu, kas izņemts no plastmasas iesaiņojuma, pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis apstiprināšanas nolūkā paziņo Komisijai jebkuras izmaiņas to paraugu ņemšanas metodoloģijā, kas apstiprināta Komisijā 2004. gadā. Izmaiņas apstiprina Komisija. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto izkraušanas deklarāciju un pirmās pārdošanas paziņojumu pabeigšanai.

9.10.9.10.1.9.10.2.

Svēršanas iekārtas Izmantojot publiski pieejamas svēršanas iekārtas, zivju svērēji pircējam izsniedz svēršanas veidlapu, kurā ir norādīts svēršanas datums un laiks, kā arī transporta līdzekļa reģistrācijas numurs. Svēršanas veidlapas kopiju pievieno rēķinam, ko iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar 9.8. punktu. Izmantojot privātas svēršanas iekārtas, tās apstiprina, kalibrē un apzīmogo kompetentās iestādes un uz tām attiecas šādas prasības:

a)

zivju svērēji aizpilda numurētu svēršanas reģistru, kurā norāda:

i)

zvejas kuģa, no kura tika izkrautas zivis, nosaukumu un reģistrācijas numuru;

ii)

transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, ja zivis pirms svēršanas ir pārvestas no izkraušanas ostas;

iii)

zivju sugas;

iv)

katras kravas svaru;

v)

svēršanas sākuma un beigu datumu un laiku;

b)

ja svēršanu veic uz transportiera lentes, ir jābūt ierīkotam uzskatāmam skaitītājam, kas reģistrē kumulatīvo kopējo svaru. Šādu kumulatīvo kopējo svaru reģistrē a) apakšpunktā minētajā reģistrā ar numurētām lapām;

c)

svēršanas reģistru un 9.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto rakstisko deklarāciju kopijas glabā trīs gadus.

9.11. Kompetento iestāžu pieeja Kompetentajām iestādēm ir pilnīga un nepārraukta pieeja svēršanas sistēmai, svēršanas reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās tiek apstrādātas un glabātas zivis.

9.12.9.12.1. Salīdzinošās pārbaudes Kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvu pārbaudi, salīdzinot:

9.12.9.12.1. a)

katras sugas daudzumus, kas norādīti 9.3.1. punktā minētajā izkraušanas paziņojumā ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā;

b)

katras sugas daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā, ar daudzumiem izkraušanas deklarācijā vai 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā;

c)

katras sugas daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā ar daudzumiem 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā.

9.13.9.13.1.9.13.2.

Pilna pārbaude Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai vismaz 15 % no izkrauto zivju daudzumiem un vismaz 10 % no zivju izkrāvumiem ir pakļautas pilnai kontrolei, kas ietver vismaz turpmāko: Visas 9. punktā minētās pārbaudes dokumentē. Šos dokumentus glabā trīs gadus.

9.13.9.13.1. a)

uzraudzība kuģa nozveju svēršanai pa zivju sugām. Gadījumā, ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu no kuģa, kas izvēlēts kontrolei. Saldēšanas tralera gadījumā saskaita visas kastes. Nosver reprezentatīvu kastu/palešu paraugu, lai iegūtu kastu/palešu vidējo svaru. Kastu paraugu ņemšana notiek arī saskaņā ar apstiprinātu metodoloģiju, lai iegūtu zivju vidējo tīrsvaru (bez iepakojuma, ledus);

b)

papildus 9.12. punktā minētajām salīdzinošajām pārbaudēm, salīdzina:

i)

svēršanas reģistrā reģistrētos katras sugas daudzumus ar katras sugas daudzumiem, kas ir reģistrēti 9.8. punktā minētajā rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā;

ii)

rakstiskās deklarācijas, ko saskaņā ar 9.7.1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, ir saņēmušas kompetentās iestādes, ar deklarācijām, ko saskaņā ar 9.7.1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu glabā zivju saņēmējs;

iii)

transporta līdzekļu reģistrācijas numurus, kas ir uzrādīti 9.7.1. punkta b) apakšpunkta i) daļā minētajās deklarācijās, ar tiem, kas ir uzrādīti svēršanas reģistros;

c)

ja izkraušanu pārtrauc, nepieciešama atļauja izkraušanas atsākšanai;

d)

pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc izkraušanas kuģī vairs nav zivju.

b)

tiek pievienota šāda I daļa:

I DAĻA ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, neizziņotu un nereglamentētu zveju

Kuģi, kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi tādu kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un nereglamentētā zvejā (NNN kuģi), ir uzskaitīti 5. papildinājumā. Šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus: Komisija groza sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC sarakstam, tiklīdz NEAFC apstiprina jaunu sarakstu.;

a)

NNN kuģi, kas ierodas ostās, nedrīkst tajās izkraut vai pārkraut kravu, un tos pārbauda kompetentās iestādes. Šādās pārbaudēs izskata kuģa dokumentus, zvejas žurnālus, pārbauda zvejas rīkus, nozvejas daudzumu uz klāja un visus pārējos aspektus, kas attiecas uz kuģu darbībām NEAFC uzraudzības apgabalā. Informāciju par pārbaužu rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

b)

zvejas kuģi, apgādes kuģi, degvielas kuģi, bāzes kuģi un kravas kuģi, kas ir reģistrēti kādā no dalībvalstīm, nedrīkst palīdzēt NNN kuģiem, nedz arī piedalīties pārkraušanā vai kopīgā zvejā ar šajā sarakstā iekļautajiem kuģiem;

c)

NNN kuģi ostās nedrīkst saņemt krājumus, degvielu vai citus pakalpojumus;

d)

NNN kuģi nedrīkst saņemt atļauju zvejot Kopienas ūdeņos, un tos nedrīkst fraktēt;

e)

NNN kuģu zivju imports ir aizliegts;

f)

dalībvalstis nereģistrē NNN kuģus, kā arī aicina importētājus, pārvadātājus un citas iesaistītās nozares atturēties no pārrunām, kā arī no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas.

c)

tiek pievienots šāds 5. papildinājums:

III pielikuma 5. papildinājums

To kuģu saraksts, par kuriem NEAFC ir zināms, ka tie piedalās nelegālā, neizziņotā un ne reglamentētā zvejā Kuģa nosaukums Karoga valsts FONTENOVA Panama IANNIS Panama LANNIS I Panama LISA Dominikas sadraudzība KERGUELEN Togo OKHOTINO Dominikas sadraudzība OLCHAN Dominikas sadraudzība OSTROE Dominikas sadraudzība OSTROVETS Dominikas sadraudzība OYRA Dominikas sadraudzība OZHERELYE Dominikas sadraudzība

Versions

1. 2005-08-03