Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2007/402@2006-12-06/lv

Contents

1. Preamble

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem, un, ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā: PROCEDŪRA

(1) 2005. gada 22. augustā Vācija ar rakstisku paziņojumu, kas reģistrēts 2005. gada 26. augustā, informēja Komisiju par savu nodomu piešķirt Volkswerft Stralsund reģionālo ieguldījumu atbalstu. 2005. gada 13. septembra vēstulē Komisija lūdza informāciju, ko Vācija iesniedza 2005. gada 14. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 17. oktobrī. 2005. gada 18. novembra vēstulē Komisija lūdza papildu informāciju, ko Vācija iesniedza 2005. gada 19. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 20. decembrī.

(2) 2006. gada 22. februārī Komisija uzsāka iespējamā valsts atbalsta formālo izmeklēšanas procedūru. Komisijas lēmums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija uzaicināja visas ieinteresētās puses izteikties par minēto valsts atbalstu. 2006. gada 10. maija vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 11. maijā, savu atbildi iesniedza atbalsta saņēmējs Volkswerft Stralsund. 2006. gada 11. maija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, saņemti Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības (Verband für Schiffbau und Meerestechnik) apsvērumi, kā arī Danske Maritime, Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienības, apsvērumi.

(3) Minētie apsvērumi nosūtīti Vācijas iestādēm 2006. gada 12. maija un 2006. gada 19. maija vēstulēs. Vācijas atbilde uz apsvērumiem nosūtīta 2006. gada 2. jūnija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(4) Vācijas atbilde par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu tika saņemta 2006. gada 7. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. 2006. gada 26. jūlija vēstulē Komisija lūdza papildu informāciju, ko Vācija iesniedza 2006. gada 22. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 23. augustā.

APRAKSTS

(5) Atbalsta saņēmējs Volkswerft Stralsund GmbH (turpmāk tekstā VWS) atrodas Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemē (Vācijā), kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions. VWS pieder AP Möller grupai un ir Odense Steel Shipyard Ltd. vadītās kuģu būvētavu grupas sastāvdaļa. VWS ir liels uzņēmums un nav uzskatāms par mazo vai vidējo uzņēmumu Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju izpratnē.

(6) Kuģu būvētava projektē un būvē jūras kuģus, kā arī nodarbojas ar kuģu remontu un pārbūvi. Lielākoties VWS būvē vidēji lielus konteineru kuģus, taču arī pasažieru kuģus, prāmjus un tādus specifiskus kuģus kā bagarkuģi, kabeļkuģi, enkurkuģi un jūras piesārņojuma kontroles kuģi. Kuģu būvētava ir paredzēta kuģiem, kas nav garāki par 260 m.

(7) Atsevišķu sastāvdaļu, kā arī kuģu segmentu sagatavošana notiek speciālās ražošanas līnijās. Galīgā montāža pēc iepriekšējas apstrādes un krāsošanas notiek kuģu būves hallē, kurā iespējams montēt kuģus garumā līdz 300 m. Kuģu nolaišanu ūdenī veic ar 230 m garu kuģu liftu. Kuģu lifta izmērs ierobežo VWS būvēto kuģu garumu līdz 260 m.

(8) VWS plāno modernizēt un racionalizēt ražošanu, kā arī pielāgoties izmaiņām starptautiskajā pieprasījumā ar mērķi palikt konkurētspējīgai pasaules tirgū. VWS uzskata, ka izdevīgie tirgus apstākļi kravas kuģiem turpinās pastāvēt vēl vairākus gadus un pieaugs pieprasījums pēc Panamax klases kuģiem, kurus VWS šobrīd nav spējīga piedāvāt par konkurētspējīgu cenu. Panamax kuģi ir vislielākie kuģi, kas ir spējīgi šķērsot Panamas kanālu, proti, kuģi ar maksimālo garumu 300 m un maksimālo platumu 32,2 m.

(9) Lai paaugstinātu kuģu būvētavas ražību un pēc iespējas ekonomiskāk ražotu Panamax klases lielos kuģus, VWS ir uzsākusi ieguldījumu projektu. Ieguldījumu projekts darīs VWS konkurētspējīgu Panamax klases kuģu tirgus segmentā un palielinās kuģu būvētavas apgrozījumu. VWS uzskata, ka šādi tiks līdzsvarots jau esošo ražošanas līniju noslogojums un pazemināsies katra kuģa ražošanas izmaksas, kas izraisīs kuģu būvētavas produktivitātes pieaugumu.

(10) Ieguldījumi skar, pirmkārt, metāla pārstrādi (paneļu un segmentu ražošana, apstrāde), lai būtu iespējams ražot un apstrādāt lielāka izmēra metāla konstrukcijas (segmentus), un, otrkārt, kuģu lifta pagarināšanu par 40 m, lai būtu iespējams pacelt lielākus kuģus.

(11) Paneļu un segmentu ražošanai jau esošajā hallē ir paredzēts izveidot jaunu paneļu un segmentu ražošanas līniju lielāka izmēra kuģiem. Uz stāpeļa paredzēts izveidot četras papildu vietas lielāku segmentu būvei. Ieguldījumi apstrādē paredzēti divu no četru esošo apstrādes iekārtu paplašināšanai, lai tajās varētu ievietot lielākus segmentus. Lielo kuģu būvei ekonomiski un tehniski ir nepieciešams ražot lielākas metāla konstrukcijas, jo lielo kuģu galīgā montāža no mazām daļām būtu neefektīva. Pagarinot kuģu liftu, tā ietilpība atbildīs kuģu būves halles ietilpībai.

(12) Pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas VWS ražība saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju palielināsies no […] t metāla/1000 darba stundās 2005. gadā līdz […] t metāla/1000 darba stundās. Kuģu būvētavas jauda, mērot CGT, (kompensētā bruto tonnāža, compensated gross tonnage, gewichtete Bruttoraumzahl) ieguldījumu projekta rezultātā nepalielināsies, mainīsies tikai ražošanas īpatsvars no vidēji lieliem konteineru kuģiem uz lielajiem konteineru kuģiem. Kuģu būvētavas metāla pārstrādes jauda pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas palielināsies no 56000 t 2005. gadā līdz 64000 t gadā.

(13) Projektu uzsāka 2005. gada sākumā un beidza 2006. gada 28. februārī. Projekts radīs 207 jaunas darba vietas.

(14) Ieguldījumu projekts paredz samazināt kuģu būvētavas vertikālo integrāciju. Ārpus kuģu būvētavas veikto pakalpojumu apjomam ir jāpieaug no 17 % ražošanas stundu 2005. gadā līdz 28 % 2007. gada beigās. Ir sagaidāms, ka līdz ar pieaugošo pieprasījumu pēc pakalpojumiem ārpus kuģu būvētavas Štrālzundes reģionā izveidosies 400 jaunas darba vietas.

(15) Kopējās projekta izmaksas sasniedz EUR 18669000 un atbilst attaisnotajiem izdevumiem. Šīs vispārējās izmaksas var sadalīt sīkāk: (EUR) Kuģu lifts 10512000 Paneļu un segmentu ražošana 3910000 Apstrāde 4247000 Kopā 18669000

(16) Vācija ir paredzējusi sniegt valsts atbalstu EUR 4200500 apmērā, kas atbilst 22,5 % no EUR 18669000 attaisnoto ieguldījumu izdevumiem. Atbalstu paredzēts piešķirt saskaņā ar divām apstiprinātām reģionālā atbalsta piešķiršanas shēmām. Atbalsta piešķiršanas pieteikums ir iesniegts pirms ieguldījuma projekta uzsākšanas.

PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(17) Formālā izmeklēšanas procedūra tika uzsākta, jo Komisijai bija šaubas par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Komisija šaubījās, ka ieguldījumi paneļu un segmentu būvē kalpos tikai jau esošas iekārtas produktivitātes uzlabošanai. Tāpat Komisija apšaubīja, ka ieguldījumi apstrādes iekārtās un kuģu lifta pagarināšanā būtu uzskatāmi par attaisnotiem ieguldījumiem, jo ieguldījumu mērķis nešķiet šo iekārtu ražības paaugstināšana.

(18) Turklāt Komisija šaubījās, vai ieguldījumu rezultātā nepalielināsies kuģu būvētavas jauda, kas būtu nesaderīgi ar Nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei un kopējo tirgu.

IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(19) Komisijai ir iesniegti atbalsta saņēmēja, Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības (Verband für Schiffbau und Meerestechnik), kā arī Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienības apsvērumi.

Atbalsta saņēmēja (VWS) apsvērumi

(20) VWS savos paskaidrojumos atzīmē, ka ieguldījumu projekta mērķis ir paaugstināt produktivitāti un uzlabot jau pastāvošās iekārtas. Kuģu būvētavas jaudas palielināšana nav ieguldījumu projekta mērķis un paredzētā projekta rezultātā nav sasniedzama. Ieguldījumu projekts ir priekšnoteikums, lai VWS varētu uzsākt jaunu produktu ražošanu un ienākt Panamax klases kuģu tirgus segmentā. VWS norāda, ka kuģu būvētavai visatbilstošākais tirgus segments ir tieši kuģi ar kravnesību no 2500 līdz 4999 LES, jo tieši šajā segmentā ir pasaulē lielākais noieta potenciāls un zems konkurences līmenis Eiropā.

(21) Turpmāk VWS norāda, ka no 1993. gada līdz 1998. gadam veiktās pārbūves laikā kuģu būvētava jau tika aprēķināta Panamax klases kuģiem, uz ko norāda kuģu būves halles izmēri. Taču pārbūves laikā pasaules tirgus pieprasījuma pieaugumu pēc Panamax klases kuģiem nebija iespējams paredzēt. Tā kā VWS tā laika īpašniekam Bremer Vulkan jau piederēja kuģu būvētavas, kas spēja ražot Panamax klases kuģus, Bremer Vulkan nolēma izmantot VWS mazāku kuģu ražošanai un uzskatīja, ka 230 m garš lifts būs pietiekams.

(22) VWS uzsver, ka pēdējos gados VWS tirgus stāvoklis dažādu faktoru iespaidā ir mainījies. Bremer Vulkan vairs neeksistē. Tā kā pieprasījums pēc VWS sākotnēji piedāvātās produkcijas izrādījās nepietiekams, kuģu būvētavas specializācija bija konteineru kuģi ar kravnesību līdz 3000 LES, kā arī lielie, specializētie kuģi, kas veic piegādes atklātā jūrā. Pēc beramkravu kuģiem, zvejas kuģiem, prāmjiem, pasažieru kuģiem un tankkuģiem, kuri ietilpa VWS sākotnējās produkcijas piedāvājumā, nebija pieprasījuma, tāpēc tos vairs nebūvēja. Turklāt VWS paskaidro, ka mazo konteineru kuģu tirgū konkurence Vācijā un daļēji arī Polijā ir ļoti liela, turpretī lielos Panamax klases konteineru kuģus ražo tikai dažas kuģu būvētavas Eiropā. VWS norāda, ka tās tehniskais aprīkojums, it sevišķi kuģu būves halle, jau tagad ir piemērots Panamax klases kuģu būvei.

(23) Taču, lai Panamax klases kuģu būve būtu ekonomiski izdevīga, ir nepieciešami tehniski kuģu būvētavas uzlabojumi. Līdz šim VWS būvēja kuģus ar kravnesību no 2100 līdz 3000 LES un garumu no 197 līdz 237 m. Šos kuģus montēja no 95 līdz 111 metāla segmentiem, kuru garums bija līdz 16 m. Segmentu garumu ierobežo darbnīcu un apstrādes iekārtu izmēri. Panamax klases kuģu garums ir sākot no 295 m. Nepārbūvējot iekārtas, kuģus vajadzētu montēt no 170 daļām katru. Ja daļu izmēri paliks nemainīgi, pārstrādes slodze palielināsies par 60 līdz 70 %. Tā kā šo kuģu tirgus cena ir tikai 20 līdz 23 % augstāka, lai kuģu būve būtu ekonomiski izdevīga, VWS ir jāpaaugstina ražība. Līdz ar to, lai varētu ražot un apstrādāt segmentus, kuru garums sasniedz 32 m, ieguldījumi divu jau esošo apstrādes iekārtu kabīņu palielināšanā un paneļu un segmentu būves paplašināšanā ir neizbēgami.

(24) VWS norāda, ka Panamax klases kuģu nolaišana ūdenī ir iespējama ar jau esošo 230 m garo kuģu liftu. Kuģa korpusa daļu, kas pārsniedz lifta garumu, vajadzētu atbalstīt, piemēram, ar peldoša krāna palīdzību. Taču šāda procedūra ir saistīta ar dažādiem riskiem un rada papildu izmaksas.

(25) Attiecībā uz kuģu būvētavas jaudu VWS paskaidro, ka kopējā kuģu būvētavas jauda, mērot CGT, nepalielināsies. 2005. gadā VWS uzbūvēja sešus konteineru kuģus, katru ar 2500 LES kravnesību, kas atbilst 110000 CGT. Rezultātā 1,725 miljonu darba stundās tika pārstrādātas 56000 t metāla. Pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas kuģu būvētava 2006. un 2007. gadā var uzbūvēt septiņus Panamax klases kuģus, pārstrādājot 64000 t metāla un patērējot 1,9 miljonus darba stundu gadā. Tas atbilst 108000 CGT gadā. Nemainoties CGT, patērēto darba stundu un pārstrādātā metāla daudzums palielinās katrs par 14 %.

(26) VWS uzsver, ka pieprasījuma izmaiņas no mazajiem kuģiem uz lielajiem Panamax klases kuģiem būtu apdraudējušas kuģu būvētavas pastāvēšanu, ja tā turpinātu ražot tikai mazos kuģus, tāpēc 2003. gadā tika noslēgti līgumi par Panamax klases kuģu būvi. Kuģu būvētavas ražošanas norises izpētes rezultāti parādīja, ka apspriežamais ieguldījums ļaus produktīvi un konkurētspējīgi ražot lielākus kuģus.

(27) Kuģu ar kravnesību no 2500 un 4000 LES (22000 līdz 50000CGT) tirgus sektorā, kurā VWS ir iecerējusi ienākt ar savu produkciju, darbojas sekojošas kuģu būvētavas: vācu Aker YW (HDW und Schichau Seebeck), kā arī poļu kuģu būvētavas Gdiņā un Ščecinā.

(28) Eiropas kuģu būvētavu tirgus daļa ir 26,3 %, un tās ieņem otro vietu šajā tirgus segmentā uzreiz aiz Korejas (39,1 %) un pirms Ķīnas (24,8 %). Koreja un Ķīna ir spēcīgākie konkurenti šajā tirgus segmentā, kas arī turpmāk noteiks konkurences noteikumus. Ja VWS neiekļūst Panamax klases kuģu tirgū, tai būs jāpaliek specializēto atklātās jūras kuģu tirgū, kuru Eiropā raksturo ļoti spēcīga konkurence, un dalība ātri augošajā Panamax klases kuģu tirgū līdz ar to būtu izslēgta. VWS uzrādīja statistikas datus, kas parāda, ka tirgū pieprasījums pieaug tieši pēc lielajiem kuģiem un pieprasījuma pieaugums pēc kuģiem ar kravnesību no 2500 līdz 5000 LES ir augstāks par vidējo.

Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības (Verband für Schiffbau und Meerestechnik) apsvērumi

(29) Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienība (turpmāk tekstā Apvienība) norāda, ka Komisijas šaubas par jaudas palielināšanos nav pamatojamas ar Nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei. Pašreizējā tirgus situācija neapstiprina minētās šaubas, un ieplānotais valsts atbalsts neradīs konkurences traucējumus.

(30) Apvienība uzsver, ka laika gaitā ES politika attiecībā uz valsts atbalstu kuģu būvei ir mainījusies. Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei neaizliedz veikt ieguldījumus jaudas palielināšanā. Apvienība secina, ka šāds noteikums vairs netika uzskatīts par mērķtiecīgu. Turpmāk apvienība norāda, ka Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei pēc iespējas atceļ atsevišķiem tirgus segmentiem raksturīgos ierobežojumus un noteikumus. Jauda ir pieminēta tikai saistībā ar valsts atbalstu slēgšanas gadījumā. Citi valsts atbalsta veidi, piemēram, atbalsts pārstrukturēšanai, ir iekļauti valsts atbalsta vispārējos noteikumos.

(31) Apvienība norāda, ka sašaurināta minēto noteikumu interpretācija ir pretrunā ar LeaderSHIP 2015 iniciatīvu, kas ir Lisabonas stratēģijas īstenošanas pasākumu sastāvdaļa. Eiropas rūpniecības konkurētspēja un produktivitāte ir jāuzlabo, ieguldot pētniecībā, attīstībā un jauninājumos, kas nozīmē arī ieguldījumus ražošanas līdzekļu modernizācijā. Ja valsts atbalsta ieguldījumus nedrīkst izmantot jaudas palielināšanai, tas ir pretrunā ar LeaderSHIP 2015 iniciatīvu, jo īpaši ar tās mērķi saglabāt un attīstīt uzņēmumu pozīcijas izvēlētajos tirgus segmentos. Viens šāds tirgus sektors ir mazo un vidējo konteineru kuģu tirgus, kurā Eiropai vēl joprojām salīdzinājumā ar Ķīnu un Koreju ir ļoti labas tirgus pozīcijas.

(32) Apvienība uzskata, ka ieplānotie ieguldījumu neradīs konkurences traucējumus. Pārprodukcija šobrīd nav novērojama, jo pasaules kuģu būves tirgus uzplaukst. Pieprasījums jau ilgstoši ir izdevīgs, kaut arī 2008. un 2009. gadā ir sagaidāma neliela pieprasījuma samazināšanās. Pastāvīgi pieaugošās pasaules tirdzniecības rezultātā pieaug arī jūras satiksmes apmēri. Visvairāk tas attiecas uz rūpniecības preču pārvadājumiem ar konteineru kuģiem. Pieprasījums pēc šiem kuģiem līdz ar to turpinās pieaugt.

(33) Plānotie ieguldījumi ļauj VWS būvēt konteineru kuģus ar kravnesību līdz pat 5000 LES. Līdz šim VWS varēja būvēt kuģus ar kravnesību līdz 3000 LES. Konteineru kuģu ar kravnesību līdz 3000 LES tirgū valda ļoti spēcīga konkurence, jo šos kuģus būvē ne tikai vairākās vācu, bet arī citās kuģu būvētavās Eiropā, jo īpaši poļu kuģu būvētavās Gdiņā un Ščecinā. Vislielākie konkurenti tomēr ir Ķīna un Koreja.

(34) Kuģu ar kravnesību virs 3000 LES tirgus ir savādāks. Kaut arī dažas Vācijas un Polijas kuģu būvētavas ir tehniski aprīkotas šādu kuģu būvēšanai, tos ražo gandrīz tikai un vienīgi Koreja un Ķīna.

(35) Balstoties uz pastāvīgo pieprasījuma pēc Panamax klases kuģiem pieaugumu pēdējos gados, apvienība pozitīvi novērtē kuģu ar kravnesību virs 3000 LES tirgus segmenta attīstības potenciālu. Tā uzsver, ka ieguldījumi VWS neradīs konkurences traucējumus Eiropā, jo šāda tipa kuģus šobrīd ražo gandrīz tikai Korejā un Ķīnā. Ir jāņem vērā, ka Ķīna turpinās palielināt kuģu būves jaudu un paplašināt savu tirgus daļu. Tas nozīmē, ka ir jārunā par pasaules, nevis par Eiropas mēroga konkurenci. Ieguldījumu ierobežojumi Eiropas kuģu būvētavām radītu priekšrocības konkurentiem Korejā un Ķīnā.

Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienības apsvērumi

(36) Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienība uzskata, ka apspriežamais valsts atbalsts nerada konkurences traucējumus, jo VWS būvētie kuģi, kā arī kuģi, ko VWS iecerējusi būvēt nākotnē, atšķiras no Dānijas kuģu būvētavu piedāvātā sortimenta. Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienība norāda, ka plānotā valsts atbalsta mērķis ir VWS konkurētspējas stiprināšana lielo konteineru kuģu tirgū. Lielākie konkurenti šajā tirgus sektorā ir uzņēmumi no trešām valstīm ārpus Eiropas robežām. Turklāt ir novērojams vispārējs pieprasījuma pieaugums pēc lielākiem kuģiem.

(37) Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienība papildus norāda, ka valstīs ārpus Eiropas kuģu būves rūpniecība tiek spēcīgi subsidēta. Lai varētu izturēt pieaugošo konkurenci, Eiropas kuģu būves rūpniecībai ir nepieciešami plaši ieguldījumi.

VĀCIJAS APSVĒRUMI

(38) Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija norāda, ka Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 26. punktā nav minēti nekādi noteikumi attiecībā uz jaudu. Tāpat Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 26. punktā nav ietverti nekādi noteikumi, kas aizliegtu valsts ieguldījumus projektos, kuros ražības palielināšanās rezultātā iespējama arī jaudas palielināšanās. Vācija secina, ka ražības paaugstināšana kuģu būves rūpniecībā ir viens no galvenajiem Kopienas politikas mērķiem šajā tirgus sektorā. Uz to norāda arī LeaderSHIP 2015 iniciatīva, kuras mērķis ir Eiropas kuģu būvētavu konkurētspējas palielināšana un to nelabvēlīgo apstākļu samazināšana, kas Eiropas kuģu būves rūpniecībai radušies saistībā ar subsīdijām Āzijas kuģu būvētavām. Šo mērķi, pēc Vācijas domām, ir iespējams sasniegt, tikai paaugstinot ražību.

(39) Tāpat Vācija uzskata, ka Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 3. punkts nenozīmē, ka ieguldījumu projekta ietekme uz uzņēmuma jaudu būtu izmantojama kā kritērijs, vērtējot ieguldījumu projekta saderību ar kopējo tirgu. Vācija uzskata, ka kuģu būves rūpniecība vairs neatbilst Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 3. punktā nosauktajām pazīmēm, jo tajā šobrīd ir novērojams labs pieprasījuma līmenis, augstas cenas un nepietiekama ražošanas jauda.

(40) Vācija papildus uzsver, ka Eiropas kuģu būves rūpniecības tirgus daļa pēdējos gadu desmitos ir samazinājusies, savukārt Japāna, Koreja un Ķīna ar valsts subsīdiju palīdzību savas daļas ir palielinājušas. Šīs subsīdijas ir minētas Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 3. punkta c) apakšpunktā kā viens no konkrētā tirgus sektora specifiskajiem faktoriem, kas ir jāņem vērā. Eiropas kuģu būvētavām ir jāpieliek visas pūles, lai palielinātu produktivitāti.

(41) Pēc Vācijas domām, jebkura produktivitātes palielināšana noved pie iekārtas jaudas pieauguma. Produktivitātes palielināšana saskaņā ar Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei nevar nozīmēt tāda paša produkcijas daudzuma saražošanu tikai ar mazāku ieguldītā darba apjomu. Nobeigumā Vācija norāda, ka reģionālā valsts atbalsta mērķis ir reģionu attīstība un jaunu darba vietu radīšana. Produktivitātes paaugstināšana līdz ar to nedrīkst novest pie darba vietu samazināšanās.

(42) Attiecībā uz tirgus stāvokli Vācija norāda, ka preču kravu transporta apjoms pieaug un konteineru kuģu tirgus sektorā ir novērojama nosliece uz lielākiem kuģiem. Jau šobrīd eksistē kuģi ar 5000 LES kravnesību, bet jaunākajās prognozēs jau ir pieminēti kuģi ar 8000 LES kravnesību. Šādi lielie kuģi var ienākt tikai nedaudzās ostās, tāpēc izkraušanai joprojām ir nepieciešami arī mazāki kuģi, kādus plāno ražot VWS. Pieprasījuma izmaiņas par labu lielajiem kuģiem līdz ar to neietekmē pieprasījumu pēc VWS ražotajiem mazākajiem kuģiem.

(43) Vācija sniedz detalizētu informāciju par VWS ieguldījumu projektu, metāla pārstrādes jaudu, darba apjomu un kuģu būvētavas produktivitāti pirms un pēc projekta. Vācija uzskata, ka ieguldījumi ir nepieciešami, lai saglabātu kuģu būvētavas konkurētspēju un 1200 esošās darba vietas.

(44) Attiecībā uz kuģu būvētavas jaudas palielināšanos ieguldījumu rezultātā Vācija norāda, ka ieguldījumi neskar jomas, kuras uzskatāmas par kuģu būvētavas tehnoloģiski vājajām vietām. Lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija ir norādījusi, ka šīs tehnoloģiski vājās vietas ietekmē kuģu būvētavas jaudu. Vācija no tā secina, ka kuģu būvētavas jauda, ja to mēra saskaņā ar Komisijas noteiktajiem kritērijiem, nemainās.

(45) Turklāt Vācija iebilst un uzskata, ka EK Līguma 87. panta 1. punkts neattiecas uz šā ieguldījuma piešķiršanu un atsaucas šajā sakarībā uz tirgus investora principu (market economy investor principle). Ņemot vērā, ka VWS pati sedz 77,5 % no ieguldījuma izdevumiem un pati uzņemas risku, var uzskatīt, ka ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas kritērijiem.

(46) Pēc Vācijas domām, konkrētais valsts ieguldījums neradīs konkurences traucējumus un 87. panta 1. punkts nav piemērojams, jo kuģu būve ir pasaules mēroga tirgus, kuru šobrīd jau nelabvēlīgi ietekmē subsīdijas Āzijas kuģu būvētavām. Eiropas kuģu būvētavas strādā ar pilnu jaudu, un turpmākajos gados ir jārēķinās ar ievērojamu attīstības potenciālu. Novērtējot konkurenci, ir jāņem vērā tikai tie tirgus dalībnieki, kas darbojas konkrētajā tirgus sektorā, proti, Panamax klases kuģu ražotāji. Viņi ir saņēmuši pasūtījumus vairākiem gadiem, un jauda ir pilnībā noslogota.

(47) Attiecībā uz tirgus attīstības perspektīvu nākotnē un iespējamo jaudas pārpalikumu, kas ir pieminēts Komisijas lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Vācija atsaucas uz šo prognožu zemo ticamību un norāda, ka Komisija nav sniegusi nekādus pierādījumus gaidāmajai tirgus attīstībai. Fakts, ka nākotnē ir iespējams jaudas pārpalikums, nav pamats secinājumam, ka plānotais valsts atbalsts jau tagad būtu uzskatāms par konkurenci traucējošu darbību EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Šo pašu iemeslu dēļ nevar uzskatīt, ka tiek iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(48) Attiecībā uz nesaderību ar EK Līguma 87. panta 3. punktu Vācija iebilst, ka konkrētais valsts atbalsts atbilst Eiropas ekonomikas politikai, kuras mērķis, proti, uzlabot Eiropas kuģu būves rūpniecības stāvokli un konkurētspēju, ir ietverts arī LeaderSHIP 2015 iniciatīvā.

(49) Vācija norāda, ka arī ieinteresēto personu apsvērumi atbalsta Vācijas uzskatu, ka plānotais valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

NOVĒRTĒJUMS Valsts atbalsta EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē konstatēšana

(50) EK Līguma 87. pantā paredzēts, ka jebkāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai to jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav saderīga ar kopējo tirgu. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesu praksi tirdzniecība starp dalībvalstīm ir uzskatāma par iespaidotu, ja atbalstu saņemošais uzņēmums darbojas jomā, kas ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(51) Naudas līdzekļus ieguldījumam ir piešķīrusi Meklenburgas-Priekšpomerānijas zeme, līdz ar to tie ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem. Tas rada VWS priekšrocības, kuras tā nebūtu ieguvusi tirgū.

(52) VWS būvē jūras kuģus. Ņemot vērā, ka šie kuģi tiek plaši tirgoti, paredzētais pasākums draud radīt konkurences traucējumus un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Vācijas argumenti šajā sakarībā nav pārliecinoši. Saskaņā ar tiesu praksi valsts atbalsts, kas stiprina kāda uzņēmuma pozīciju Eiropas iekšējā tirgū attiecībā pret konkurentiem, iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(53) Attiecībā uz Vācijas iebildi, ka nākotnē iespējamais jaudas pārpalikums un no tā izrietošie konkurences traucējumi EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē nav pierādīti un pamatoti, jāatzīmē, ka EK Līguma 87. panta 1. punkts ir piemērojams tad, ja pasākums draud radīt konkurences traucējumus un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(54) Attiecībā uz Apvienības argumentu, ka konkrētais pasākums nerada konkurences traucējumus Eiropā, jo kuģus, ko VWS plāno ražot, būvē gandrīz tikai Korejā un Ķīnā, Komisija norāda, ka VWS nākotnē ražotos konteineru kuģus nevar uzskatīt par atsevišķu tirgu. Minētie kuģi konkurē ar citiem Eiropas kuģu būvētavu ražotajiem konteineru kuģiem.

(55) Rezultātā ir konstatēts, ka paredzētie naudas līdzekļi ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un ir atbilstoši jāizvērtē.

Izņēmumi saskaņā ar EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktu

(56) EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā ir ietverti izņēmumi no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma, kas noteikts 87. panta 1. punktā.

(57) Valsts atbalsta kuģu būvei izvērtēšanai Komisija ir pieņēmusi Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei. Minēto nostādņu izpratnē kuģu būve ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būve Kopienā. VWS veiktā uzņēmējdarbība atbilst šai definīcijai, līdz ar to apspriežamais valsts atbalsts ir jāizvērtē saskaņā ar Nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei. Komisijai nav informācijas, ka VWS ražotu Kopienā zvejas kuģus. Saskaņā ar Pamatnostādnēm valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā valsts atbalsts Kopienas kuģu būvētavām zvejas kuģu būvei ir aizliegts.

(58) Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 26. punktā ir teikts, ka reģionālo atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei var uzskatīt par atbilstošu kopējam tirgum tikai tad, ja … atbalsts piešķirts ieguldījumiem esošo kuģu būvētavu uzlabošanai un modernizēšanai, kas nav saistīta ar attiecīgo kuģu būvētavu finansiālo pārstrukturēšanu, lai uzlabotu esošo iekārtu ražību.

(59) Reģionos, kas minēti EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā palīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 22,5 % vai piemērojamo reģionālā atbalsta maksimālo apjomu, atkarībā no tā, kas ir mazāks. Turklāt atbalstu piešķir tikai, lai atbalstītu attaisnotos izdevumus, kā noteikts piemērotajās Kopienas pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu.

(60) Ieguldījumu projekta īstenošana ļaus VWS ekonomiski izdevīgāk būvēt Panamax klases kuģus. Saskaņā ar atbalsta saņēmēja sniegto informāciju Panamax klases kuģu, kas ir garāki par kuģiem, kurus kuģu būvētava būvē pašlaik, ražošana ir iespējama jau tagad ar eksistējošajām iekārtām. Tie būtu jāmontē no 170 segmentiem ar garumu līdz 16 m, un šāda pieeja nebūtu rentabla un konkurētspējīga. Lai šos kuģus paceltu, būtu nepieciešams peldošais krāns, kas atbalstītu kuģu lifta izmērus pārsniedzošo kuģa daļu. Tas būtu nerentabli un paaugstinātu nelaimes gadījumu risku.

(61) Pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas kuģu būvētava varēs būvēt Panamax klases kuģus no 110 segmentiem, kuru garums varēs būt līdz 32 m. Šo garāko segmentu ražošanai ir nepieciešami ieguldījumi jaunas ražošanas līnijas ierīkošanai paneļiem un segmentu sadaļām, kā arī četru papildu kuģa segmentu būves vietu izveidei. Apstrādes iekārtu kabīņu paplašināšana nodrošina kuģu būvētavai iespēju šīs lielākas kuģu daļas apstrādāt. Ieguldījumu projekts līdz ar to racionalizēs VWS ražošanas procesu.

(62) Ieguldījumi kuģu lifta pagarināšanā ļaus saskaņot lifta un paceļamo kuģu izmērus. Līdz ar to vairs nebūtu nepieciešams izmantot peldošo krānu. Kuģu lifta pagarināšana vienkāršo Panamax klases kuģu pacelšanu.

(63) Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka ražošanas iekārtu pielāgošanu ekonomiski izdevīgākai Panamax klases kuģu būvēšanai var uzskatīt par jau eksistējošas kuģu būvētavas modernizāciju vai sanāciju.

(64) Pēc ieguldījumu projekta īstenošanas pieaugs kuģu būvētavas ražība no 32,6 t metāla 1000 darba stundās 2005. gadā līdz 38,2 t metāla 1000 darba stundās. Ieguldījumu projekts palielina jau esošo iekārtu produktivitāti. Kuģu būvētavas jauda, mērot LES, nemainīsies. Metāla pārstrādes jauda pieaugs no 56000 t 2005. gadā līdz 64000 t 2006. gadā. Komisija uzskata, ka metāla pārstrādes jaudas pieaugums ir ražības palielināšanās blakus efekts, kas ir samērīgs salīdzinājumā ar sasniegto ražības pieaugumu.

(65) Komisija secina, ka šis ieguldījumu projekts atbilst priekšnosacījumiem, lai to varētu uzskatīt par ieguldījumu eksistējošas kuģu būvētavas modernizācijā un sanācijā, kuru mērķis ir jau pastāvošu iekārtu ražības paaugstināšana. Komisija atzīst, ka valsts atbalsts ir piešķirts tikai, lai atbalstītu attaisnotos izdevumus, kā noteikts Kopienas pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu, un 22,5 % maksimālā robeža nav pārsniegta.

SECINĀJUMI

(66) Komisija secina, ka plānotais reģionālo ieguldījumu atbalsts VWS atbilst Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei nosacījumiem, kas izvirzīti reģionālajam valsts atbalstam. Līdz ar to valsts atbalsts izpilda nosacījumus, kas nepieciešami, lai to varētu atzīt par saderīgu ar Kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants Vācijas plānotais valsts atbalsts EUR 4200500 apmērā par labu Volkswerft Stralsund saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir saderīgs ar Kopējo tirgu. Valsts atbalsts EUR 4200500 apmērā ir attiecīgi apstiprināts.

2. pants Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī Komisijas vārdā — Komisijas locekle Neelie Kroes

Versions

1. 2006-12-06
2. 2007-04-13