Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2007/791@2007-05-21/lv

Contents

1. Preamble
2. 1. pants Priekšmets
3. 2. pants Definīcijas
4. 3. pants Uzņēmēji
5. 1. a)
6. 4. pants Atbilstīgie zivsaimniecības produkti
7. 3. a)
8. 4. a)
9. 5. pants Kompensācija
10. 2. a)
11. 6. pants Korekcijas
12. 7. pants Kompensācijas plānu iesniegšana
13. 8. pants Ziņošana
14. 9. pants Finanšu noteikumi
15. 10. pants Kontrole
16. 11. pants Sīki izstrādāti noteikumi
17. 12. pants Komiteja
18. 13. pants Pārejas posma pasākumi
19. 14. pants Stāšanās spēkā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu un 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Zivsaimniecības nozare Kopienas attālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, un jo īpaši ar papildu izmaksām, kas dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā radušās Līguma 299. panta 2. punktā norādīto nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu.

(2) Kopiena 1992. gadā ieviesa pasākumus papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecības nozarē, lai tādā veidā saglabātu dažu zivsaimniecības produktu spēju konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Kopienas reģioniem. Padomes Regulā (EK) Nr. 2328/2003 ir noteikti laikposmā no 2003. līdz 2006. gadam piemērojamie pasākumi. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai, no 2007. gada ir vajadzīgs turpināt pasākumus, lai kompensētu dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā radušās papildu izmaksas.

(3) Ņemot vērā dažādos tirdzniecības apstākļus attiecīgajos attālākajos reģionos, nozvejas, krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt kompensācijai atbilstīgos zivsaimniecības produktus, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas katrai dalībvalstij paredzētā piešķīruma robežās.

(4) Dalībvalstīm būtu jāatļauj diferencēt attiecīgo zivsaimniecības produktu sarakstu un daudzumus, un kompensācijas summu katrai dalībvalstij paredzētā piešķīruma robežās. Tām būtu jāatļauj arī pielāgot kompensāciju plānus, ja to attaisno pārmaiņas apstākļos.

(5) Dalībvalstīm kompensācijas summas būtu jānosaka tā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas attālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām un atbalsta maksājumiem, un tai nekādā ziņā nebūtu jāpārsniedz 100 % no izmaksām par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu un citām saistītām izmaksām. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

(6) Lai pienācīgi sasniegtu šīs regulas mērķus un nodrošinātu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai, atbalsts būtu jāpiešķir tikai par tiem zivsaimniecības produktiem, kas iegūti un apstrādāti saskaņā ar tās noteikumiem.

(7) Lai kompensēšanas shēma darbotos efektīvi un pareizi, dalībvalstīm būtu jāpārliecinās par to, ka atbalsta saņēmēji ir ekonomiski stabili un ka īstenošanas sistēma nodrošina shēmas pareizu piemērošanu.

(8) Lai nodrošinātu kompensēšanas shēmas piemērotu uzraudzību, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz gada ziņojumi par tās darbību.

(9) Lai varētu pieņemt lēmumu par to, vai turpināt kompensēšanas shēmu pēc 2013. gada, Komisijai pirms shēmas darbības beigām Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai būtu laikus jāiesniedz ziņojums, kura pamatā ir neatkarīgs vērtējums.

(10) Attiecībā uz kompensēšanas shēmai paredzētajiem Kopienas izdevumiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda būtu jāīsteno tieša, centralizēta pārvaldība saskaņā ar 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.

(11) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(12) Tiešas, centralizētas finanšu pārvaldības īstenošanai būtu jāpiemēro Komisijas Regula (EK) Nr. 2003/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansē ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējo organizāciju saistītos izdevumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ievieš shēmu, lai piešķirtu kompensāciju par papildu izmaksām, kas 3. pantā noteiktajiem uzņēmējiem turpmāk norādīto attālāko reģionu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā radušās šiem reģioniem raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ (turpmāk kompensācija):

Azoru salas,

Madeira,

Kanāriju salas,

Franču Gviāna un

Reinjona.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā zivsaimniecības produktiem piemēro zivsaimniecības produktu definīciju, kas noteikta 1. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju.

3. pants Uzņēmēji

1. Kompensāciju maksā turpmāk minētajiem uzņēmējiem, kam zivsaimniecības produktu tirdzniecībā rodas papildu izmaksas:

1. a)

ražotāji;

b)

tādu kuģu īpašnieki vai uzņēmēji, kas reģistrēti 1. pantā minēto reģionu ostās un tajās darbojas, vai šādu uzņēmēju apvienības; kā arī

c)

apstrādes un tirdzniecības jomas uzņēmēji vai šādu uzņēmēju apvienības, kam attiecīgo produktu tirdzniecībā rodas papildu izmaksas.

2. Attiecīgās dalībvalstis veic pasākumus, lai pārliecinātos par kompensācijas saņēmēju ekonomisko stabilitāti.

4. pants Atbilstīgie zivsaimniecības produkti

1. Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo sarakstu, kurā 1. pantā minētajiem reģioniem norāda kompensācijai atbilstīgos zivsaimniecības produktus un to daudzumus. Zivsaimniecības produktu sarakstu un to daudzumus var diferencēt vienas dalībvalsts atsevišķiem reģioniem.

2. Sagatavojot 1. punktā minēto sarakstu un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, ka kompensācijas izmaksas rezultātā nepalielinās nelabvēlīgā ietekme uz bioloģiski jutīgiem krājumiem, kā arī novērtē papildu izmaksu apjomu un ražošanas un tirdzniecības kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus.

3. Zivsaimniecības produktiem, par kuriem piešķir kompensāciju, jābūt iegūtiem un apstrādātiem saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem šādās jomās:

3. a)

saglabāšana un pārvaldība;

b)

izsekojamība;

c)

šķirošanas standarti.

4. Kompensāciju nepiešķir par zivsaimniecības produktiem: Nepiemēro b) apakšpunktu, ja piegādātās izejvielas saskaņā ar šajā punktā minētajiem noteikumiem nav pietiekamas, lai izmantotu apstrādes rūpniecības pastāvošo jaudu attiecīgajos attālākajos reģionos.

4. a)

kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot zvejas kuģus, kas peld ar Venecuēlas karogu un zvejo Kopienas ūdeņos;

b)

kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kādā no 1. pantā minēto reģionu ostām;

c)

kuri ievesti no trešajām valstīm;

d)

kuru izcelsme ir nelegāla, neizziņota vai nereglamentēta zveja.

5. pants Kompensācija

1. Katra attiecīgā dalībvalsts tās reģioniem, kas norādīti 1. pantā, nosaka kompensācijas apjomu par katru 4. panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauto zivsaimniecības produktu. Šo apjomu var diferencēt atsevišķiem reģioniem vai vienas dalībvalsts dažādiem reģioniem.

2. Nosakot kompensāciju, ņem vērā šādus aspektus:

2. a)

papildu izmaksas saistībā ar katru zivsaimniecības produktu, kas radušās attiecīgajiem reģioniem raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, jo īpaši izdevumus par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu; un

b)

visus citus valsts intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

3. Papildu izmaksu kompensācija proporcionāli atbilst papildu izmaksām, kuru atlīdzināšanai tā paredzēta. Papildu izmaksu kompensācijas līmenis ir pilnībā pamatots kompensācijas plānā. Tomēr kompensācija nekādā gadījumā nepārsniedz 100 % no izdevumiem par transportu un citām ar to saistītām zivsaimniecības produktu izmaksām, kuri paredzēti Eiropas kontinentālajai daļai.

4. Kopējā kompensācijas summa gadā nepārsniedz: a) Azoru salām un Madeirai EUR 4283992; b) Kanāriju salām EUR 5844076; c) Franču Gviānai un Reinjonai EUR 4868700.

6. pants Korekcijas

Nepārsniedzot 5. panta 4. punktā minētās kopējās summas, attiecīgās dalībvalstis var koriģēt 4. panta 1. punktā minēto sarakstu, kurā norādīti kompensācijai atbilstīgie zivsaimniecības produkti, kā arī to daudzumus un 5. panta 1. punktā minēto kompensācijas apjomu, lai ņemtu vērā pārmaiņas apstākļos.

7. pants Kompensācijas plānu iesniegšana

1. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2007. gada 6. novembrim iesniedz Komisijai 4. panta 1. punktā minēto sarakstu un daudzumus un dara zināmu 5. panta 1. punktā minēto kompensācijas apjomu (turpmāk tekstā kopā kompensācijas plāns).

2. Ja kompensācijas plāns neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija divos mēnešos pieprasa dalībvalstij attiecīgi koriģēt plānu. Šādā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai koriģēto kompensācijas plānu.

3. Ja Komisija divos mēnešos pēc 1. un 2. punktā minētā kompensācijas plāna saņemšanas attiecīgi nerīkojas, kompensācijas plānu uzskata par apstiprinātu.

4. Ja dalībvalsts veic korekcijas atbilstīgi 6. pantam, tā iesniedz Komisijai grozīto kompensācijas plānu, un mutatis mutandis piemēro 2. un 3. punktā minēto procedūru. Plāns ar grozījumiem uzskatāms par pieņemtu, ja Komisijas atbilde izpaliek četras nedēļas pēc kompensācijas plāna ar grozījumiem saņemšanas.

8. pants Ziņošana

1. Katra attiecīgā dalībvalsts ik gadu sagatavo ziņojumu par kompensācijas izmaksāšanu un iesniedz to Komisijai līdz 30. jūnijam.

2. Komisija, pamatojoties uz neatkarīgu novērtējumu, līdz 2011. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai par kompensēšanas īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

9. pants Finanšu noteikumi

1. Izdevumus, kuri dalībvalstīm radušies saskaņā ar šo regulu, uzskata par izdevumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

2. Panta 1. punkta īstenošanai piemēro Regulu (EK) Nr. 2003/2006.

10. pants Kontrole

Dalībvalstis pieņem attiecīgus noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā izklāstītajām prasībām un darbību pareizību.

11. pants Sīki izstrādāti noteikumi

Saskaņā ar 12. panta 2. punktā paredzēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai.

12. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz Zvejniecības produktu pārvaldības komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

13. pants Pārejas posma pasākumi

1. Ja dalībvalstis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2328/2003 8. panta 1. un 2. punktam ir iesniegušas Komisijai korekciju pieprasījumu un par to līdz 2006. gada 31. decembrim nav pieņemts lēmums, attiecībā uz šiem pieprasījumiem turpina piemērot minētās regulas 8. pantu.

2. Attiecībā uz izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2328/2003 un kas paziņoti Komisijai pēc 2006. gada 15. oktobra, piemēro 9. panta noteikumus.

14. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2007. gada 21. maijā Padomes vārdā — priekšsēdētājs M. Glos

Versions

1. 2007-05-21