Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2008/551@2007-12-11/lv

Contents

1. Preamble

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar šiem noteikumiem, un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā: PROCEDŪRA

(1) Ar 2006. gada 29. novembra elektronisku paziņojumu, kuru 2006. gada 30. novembrī Komisija ar atsauces numuru A/39718 reģistrēja kā saņemtu, Slovākijas iestādes saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu paziņoja Komisijai par savu nolūku piešķirt reģionālu ad hoc ieguldījumu atbalstu uzņēmumam Glunz&Jensen s.r.o.

(2) Lūgums sniegt informāciju tika nosūtīts 2007. gada 26. janvārī (D/50360). Slovākijas iestādes atbildēja ar 2007. gada 20. februāra vēstuli (A/31585).

(3) Ar 2007. gada 24. aprīļa vēstuli (turpmāk uzsākšanas lēmums) Komisija informēja Slovākiju par savu lēmumu saistībā ar atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4) Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(5) Komisija nesaņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām vai Slovākijas Republikas.

PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS Pasākuma mērķis

(6) Atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību Prešovas (Prešov) reģionā (Austrumslovākija), kas bija atbalstāmais apgabals atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam saskaņā ar Slovākijas reģionālā atbalsta plānu, kurš piemērojams paziņojuma dienā, ar reģionālā atbalsta maksimālo apjomu 50 % no tīrās dotācijas ekvivalenta (TDE).

(7) Ierosinātais projekts veido Slovākijas iestāžu paziņoto ad hoc atbalsta pasākumu. Šis atbalsts netiek piešķirts saskaņā ar esošo shēmu (t. i., tā juridiskais pamatojums nav norādīts Pievienošanās līgumā kā esoša atbalsta shēma, tas netika pakļauts arī tā saucamajam pārejas posma mehānismam un tam nav Komisijas apstiprinātas atbalsta shēmas, pamatotas uz šīm tiesību normām, kopš Slovākijas pievienošanās ES).

Atbalsta forma un raksturs

(8) Paziņotais atbalsts nodrošināms kā atbrīvojums no nodokļa, kas piemērojams katru gadu laikā no 2007. gada līdz 2010. gadam līdz 100 % no atbalsta saņēmēja Glunz&Jensen s.r.o. uzņēmuma ienākuma nodokļa saistībām. Atbrīvojuma no nodokļa kopējais apmērs ir ierobežots līdz SKK 42 miljoniem pašreizējā vērtībā (aptuveni EUR 1,15 miljoni). Atbalstu nevar summēt ar tādu atbalstu, kas šim pašam ieguldījumu projektam saņemts no citiem avotiem.

Ad hoc atbalsta juridiskais pamats

(9) Ad hoc atbalsta juridiskais pamats ir Valsts atbalsta akts Nr. 231/1999 ar grozījumiem, Ienākumu nodokļa likums Nr. 595/2003 ar grozījumiem un Ienākumu nodokļa likums Nr. 366/1999 ar 2003. gada 31. decembra grozījumiem, un jo īpaši 52. iedaļas 3. punkts Ienākumu nodokļa likumā Nr. 595/2003 ar grozījumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 2003. gada 31. decembra Ienākumu nodokļa likuma Nr. 366/1999 35.a iedaļā.

Saņēmēji

(10) Atbalsta saņēmējs Glunz&Jensen s.r.o. ir liels uzņēmums, t. i., tas nav mazs vai vidējs uzņēmums (MVU) Komisijas Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, izpratnē. Glunz&Jensen s.r.o. ir Glunz&Jensen A/S Slovākijas meitasuzņēmums (turpmāk Glunz&Jensen), kura galvenā mītne atrodas Ringstedā (Ringsted) (Dānijā), un citi meitasuzņēmumi paziņojuma sniegšanas laikā atrodas Virdžīnijā (ASV) un Tetfordā (Thetford) (AK).

(11) Glunz&Jensen ir pasaulē vadošais grafiskās mākslas pirmsdrukas apstrādes iekārtu ofseta iespieduma plašu un klājuma līniju iekārtu ražotājs un izplatītājs ar tirgus daļu Eiropā aptuveni […] %.

Ieguldījumu projekts

(12) 2004. gadā Glunz&Jensen s.r.o. uzsāka darbu pie sākotnējiem ieguldījumiem Slovākijā, iesaistot ieguldījumu SKK 213 miljonu apmērā (aptuveni EUR 5,8 miljoni). Kā norāda Slovākijas iestādes, laikā no 2004. gada līdz 2009. gadam ieguldījumu projekts tiek īstenots divos posmos: no 2004. gada līdz 2006. gadam un no 2007. gada līdz 2009. gadam.

(13) Projekta mērķis ir pārvietot uz Prešovu to ražošanu, kas 2004. gadā tika veikta AK un Dānijā. Pārvietošanas projekta rezultātā Tetfordas rūpnīca 2006. gadā tika slēgta.

(14) Prešovas rūpnīcu plānots izveidot par galveno uzņēmuma ražošanas centru. Patiesībā, kā norāda Slovākijas iestādes, visas Slovākijas rūpnīcā uzstādāmās iekārtas tiek pārvietotas tieši no Dānijas un AK. Tādēļ projekta attaisnotās izmaksas ietver vienīgi ēku un dažu nelielu papildu iekārtu izmaksas.

(15) Pirmais solis 2004.–2006. g. ieguldījumu posmā bija ražošanas ceha un iepriekš neizmantota zemes gabala iegāde būvniecībai – turpmākai rūpnīcas paplašināšanai. Otrais solis bija telpu un ēku atjaunošana un (ar ražošanu tieši nesaistītu) iekārtu iegāde. Kopējā pirmā posma ieguldījuma apjoms bija SKK 128 miljoni (aptuveni EUR 3,5 miljoni). Kā norādīts paziņojumam pievienotajās deklarācijās, attiecībā uz šo projekta posmu Glunz&Jensen s.r.o. nesaņēma valsts atbalstu un arī neiesniedza pieteikumu.

(16) Projekta otrais posms, kas īstenojams laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, ir Slovākijas iestāžu 2006. gada 29. novembrī paziņotais projekts. Šī daļa ietver sākotnējā projekta darbu turpināšanu, veicot papildu ēku būvniecību un papildu iekārtu (IT, kravas automobiļu un biroja iekārtu) iegādi par kopējo summu SKK 84 miljoni pašreizējā vērtībā (aptuveni EUR 2,3 miljoni).

(17) Ražotne Slovākijā darbu uzsāka 2005. gada aprīlī. Kopš tā laika rūpnīcas ražošanas apjoms būtiski pieaudzis un ražīgums ievērojami palielinājies.

PAMATOJUMS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(18) Komisija savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu šajā lietā pauda šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu un pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu (turpmāk tekstā RAG 1998), šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, izrādījās, ka abi ieguldījuma posmi attiecas uz vienu ieguldījumu projektu, jo veido no Dānijas un AK pakāpeniski pārvietojamo ražošanas līniju izvietošanas kopējā plāna daļu. Iesniegtajā paziņojumā Slovākijas iestādes arī pašas norādīja uz abiem posmiem kā vienu ieguldījumu projektu. Uzņēmuma Glunz&Jensen iesniegtais ieguldījumu projekts laikā no 2004.gada līdz 2009. gadam tiek īstenots divos posmos: no 2004. gada līdz 2006. gadam un no 2007. gada līdz 2009. gadam. Turklāt Slovākijas iestādēm iesniegtajā un paziņojumam pievienotajā saņēmēja Pieteikuma valsts atbalsta piešķiršanai nodokļu atvieglojuma veidā 6. lappusē Glunz&Jensen s.r.o. norādījis, ka ieguldījuma periods ilgst no 2004. gada līdz 2008. gadam un kopējās ieguldījumu izmaksas sasniedz vairāk nekā SKK 200 miljonus, – šī summa atbilst kopējiem Glunz&Jensen s.r.o. Slovākijā veiktajiem ieguldījumiem. Ņemot to vērā, izrādījās, ka paziņotais projekts attiecās uz viena plaša, jau 2004. gadā aizsākta ieguldījumu projekta otro posmu. Turklāt, tā kā saņēmējs pieteikumu atbalsta piešķiršanai nesadalīja divos ieguldījumu posmos, Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka ieguldījuma periods tika mākslīgi sadalīts divos posmos, lai saņēmējs 2006. gadā būtu tiesīgs lūgt piešķirt atbalstu.

Otrkārt, saskaņā ar Slovākijas iestāžu sniegto informāciju 2006. gada 29. jūnijā parakstītais pieteikums atbalsta piešķiršanai netika iesniegts līdz 2006. gada novembrim – t. i., pēc ieguldījuma pirmā posma sākuma 2004. gadā. Tādēļ Komisijai radās šaubas, vai ievērots RAG 1998 4. punkta 2. apakšpunktā izklāstītais nosacījums par atbalsta stimulējošo ietekmi. Komisija uzsvēra vispārēju atzinumu, ka tādu valsts atbalstu, kas traucē vai varētu traucēt konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, var apstiprināt tikai tādā gadījumā, ja šo negatīvo ietekmi vairāk nekā kompensē atbalsta pozitīvais ieguldījums Kopienas mērķa īstenošanā (šajā gadījumā – reģionālā attīstībā). Komisija uzskatīja, ka 2006. gada beigās lūgtais atbalsts ar atpakaļejošu datumu nevarēja sekmēt ieguldījumu lēmuma pieņemšanu, kā rezultātā darbs tika uzsākts 2004. gadā un ražošana – 2005. gada aprīlī.

Treškārt, to, ka atbalsta pieejamība nebija izšķirošais faktors saņēmēja lēmumam uzsākt rūpnīcas pārvietošanu, šķiet, apliecina paša saņēmēja atbalsta pieteikumā izklāstītais, paskaidrojot darbības pārvietošanas uz Slovākiju iemeslus: 2003. gadā (Glunz&Jensen) valde nolēma izpētīt iespēju izveidot ražotni valstī ar zemām izmaksām. Nolūks bija samazināt ražošanas izmaksas un atrast apakšpiegādātājus Centrālajā un Austrumeiropā… Lai lemtu par optimālu meitasuzņēmuma atrašanās vietu, Glunz&Jensen veica vienpadsmit Centrālās un Austrumeiropas valstu salīdzinošu analīzi… No šīm 11 valstīm izpēte tika veikta Čehijas Republikā, Slovākijas Republikā un Bulgārijā. Ņemot vērā Glunz&Jensen uzņēmējdarbību un izvērtēto tirgu faktoru kombināciju, tika secināts, ka Slovākijas Republika ir vispiemērotākā vieta.

Ceturtkārt, Slovākijas iestādes paskaidroja, kādēļ saņēmējs nelūdza piešķirt atbalstu ieguldījumu projekta pirmajam posmam. Saskaņā ar uzņēmuma skaidrojumu tas uzskatīja, ka pirms Slovākijas pievienošanās ES nav nepieciešams saņemt atļauju valsts atbalstam nodokļu atvieglojuma veidā. Tas uzskatīja, ka atbalsta pieteikums jāiesniedz vienīgi nodokļu deklarācijā par to gadu, kurā uzņēmumam pirmo reizi rodas nodokļu saistības. Saskaņā ar Slovākijas iestāžu minēto tas nozīmē, ka Glunz&Jensen s.r.o. plānoja lūgt piešķirt valsts atbalstu projekta īstenošanas pašā sākumā 2004. gadā. Komisija uzskatīja, ka fakts, ka saņēmējs nezināja pareizu rīcības procedūru, nav ņemams vērā. Jāuzsver, ka atbalsts saskaņā ar Slovākijas Likuma par ienākumu nodokli Nr. 366/1999 ar grozījumiem 35.a iedaļā izklāstīto netika piešķirts automātiski pirms Slovākijas pievienošanās ES un netiek piešķirts automātiski arī tagad, jo nav izstrādāta atbalsta shēma, kas attiecas uz iepriekš minēto iedaļu. Tādēļ šāda veida atbalsts bija un ir jāpaziņo Komisijai individuāli kā ad hoc atbalsts, kā to liecina Slovākijas iesniegtie aptuveni 40 ad hoc paziņojumi, lūdzot piemērot šo juridisko pamatojumu saskaņā ar tā saucamo pagaidu procedūru.

Visbeidzot – pat ja atbalstam būtu bijusi stimulējoša ietekme, vajadzētu rasties būtiskām šaubām. Būtībā RAG 1998 (2. punkts) pauž negatīvu nostāju pret ad hoc atbalstu, ja vien netiek pierādīts, ka pasākuma reģionālais ieguldījums kompensē konkurences traucējumus un ietekmi uz tirdzniecību. Šajā kontekstā Komisija norādīja uz šādiem aspektiem.

Lai gan pasākums dod ievērojamu ieguldījumu reģionālajā attīstībā (155 tieši radītas darbavietas, aptuveni 30 netieši radītas darbavietas), tā negatīvā ietekme šķiet tikpat nozīmīga.

Saņēmēja attiecīgais preču tirgus ir grafiskās mākslas pirmsdrukas apstrādes iekārtas, jo īpaši datora-plates tehnoloģijas (CtP) procesori. Komisija norādīja, ka atbalsts piešķirams uzņēmumam, kura tirgus daļa Eiropas tirgū ir aptuveni […] %. Glunz&Jensen tuvākie konkurenti Eiropā (ar attiecīgo tirgus daļu) ir šādi: Height Design […] %, Agfa (Lastra) Belģijā […] %, E-graf Itālijā […] %, Haase Vācijā […] % un Ovit Itālijā […] %. Ņemot vērā saņēmēja stāvokli tirgū, Komisija uzskatīja, ka plānotajam pasākumam varētu būt spēcīga ietekme uz konkurenci attiecīgajā ļoti specifiskajā tirgū, kurā saņēmējs aktīvi darbojas.

Turklāt projekts attiecas uz ražošanas un iekārtu pārvietošanu no Dānijas un AK. Tā kā rūpnīca Tetfordā (AK) bija tikai ražotne, tā tika slēgta 2006. gada beigās pēc ražošanas pārvietošanas uz Slovākiju. Saskaņā ar uzņēmuma tīmekļa vietnē rodamo informāciju Tetfordā tika atlaisti 77 darbinieki. Dānijas uzņēmums nākotnē koncentrēsies uz pārdošanu, klientu apkalpošanu, pētniecību un attīstību, kā arī darbosies kā eksperimentālā rūpnīca. Tādēļ pārvietošanai ir ievērojama ietekme uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību.

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS UN IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(19) Ne no Slovākijas iestādēm, ne trešām personām apsvērumi netika saņemti, kas mazināja līdz ar oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu radušās šaubas.

PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS Pasākuma likumīgums

(20) Paziņojot atbalsta pasākumu ar atturēšanās no darbības klauzulu līdz Komisijas apstiprinājumam, Slovākijas iestādes ir ievērojušas EK līguma 88. panta 3. punkta procedūras noteikumus.

Pasākuma valsts atbalsta raksturs

(21) Komisija uzskata, ka pasākums veido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē to iemeslu dēļ, kas jau norādīti uzsākšanas lēmumā.

Valsts resursu esība

(22) Valsts resursi ir iesaistīti, jo paredzēts atbrīvojums no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājuma.

Ekonomiskais izdevīgums

(23) Pasākuma rezultātā atbalsta saņēmējs tiktu atbrīvots no izmaksām, kas tam būtu jāsedz normālos tirgus apstākļos. Tādējādi tas radītu Glunz&Jensen s.r.o. priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem.

Selektivitāte

(24) Pasākums ir selektīvs, jo attiecas tikai uz vienu uzņēmumu.

Traucējumi konkurencei un tirdzniecībai

(25) Pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo i) saņēmējs aktīvi darbojas jomā, kurā pastāv spēcīga Kopienas iekšējā tirdzniecība, un ii) darbības pārcelšanai no Dānijas un AK ir spēcīga ietekme uz tirdzniecības plūsmām šajā sektorā.

Saderība

(26) Tā kā pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tā saderība izvērtējama, ņemot vērā EK līguma 87. panta 2. un 3. punktā noteiktos izņēmumus. EK līguma 87. panta 2. punktā minētie atbrīvojumi, kas attiecas uz individuāliem patērētājiem piešķiramu sociālu atbalstu, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, vai atbalstu, ko sniedz dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, šajā gadījumā nav piemērojami. Pasākums nav uzskatāms par svarīgu projektu visas Eiropas interesēs vai pasākumu, kas paredzēts nopietnu Slovākijas ekonomikas traucējumu novēršanai, kā noteikts EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Pasākums neatbilst arī atbrīvojumam, kas atļauts EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, kurā paredzēta atļauja atbalstam, lai veicinātu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpat tā mērķis nav kultūras un kultūras mantojuma saglabāšana, kā noteikts EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(27) EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā tiek pieļauts atbalsts, lai veicinātu ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Prešovas reģions (Austrumslovākijā) ir šim izņēmumam atbilstīgs reģions.

(28) Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija paskaidroja iemeslus (kas apkopoti šā lēmuma III daļā), kādēļ tā šaubījās, ka pasākums kvalificējams kā izņēmums saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tā kā nav iesniegti Slovākijas Republikas vai trešo personu apsvērumi, Komisija var vienīgi secināt, ka šīs šaubas ir apstiprinātas.

SECINĀJUMS

(29) Komisija konstatē, ka Slovākijas paziņotais pasākums, kā norādīts 6.–9. punktā iepriekš, nav saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līgumā izklāstītajiem izņēmumiem un ir jāaizliedz. Kā norāda Slovākijas iestādes, atbalsts nav bijis piešķirts, tādēļ nav vajadzības pieprasīt tā atmaksu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants Paziņotais atbrīvojums no nodokļiem ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Valsts atbalsts, kuru Slovākijas Republika plāno īstenot attiecībā uz Glunz&Jensen s.r.o. SKK 42 miljonu (EUR 1,15 miljonu) apmērā, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tādēļ atbalstu nevar īstenot.

2. pants Slovākijas Republika divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, lai ievērotu atbilstību.

3. pants Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.

Briselē, 2007. gada 11. decembrī Komisijas vārdā — Komisijas locekle Neelie Kroes

Versions

1. 2007-12-11