Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2008/767@2008-04-02/lv

Contents

1. Preamble

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt piezīmes atbilstīgi šiem pantiem, un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā: PROCEDŪRA

(1) 2007. gada 17. janvārī Komisija pieprasīja vispārīgu informāciju par dažādiem publiskiem Rumānijas uzņēmumiem, tai skaitā par SC Tractorul U.T.B. SA Brașov (turpmāk tekstā – Tractorul), saistībā ar brīvprātīgas likvidācijas procedūru. Rumānija iesniedza informāciju 2007. gada 15. februāra vēstulē. Komisija 2007. gada 8. martā un 2007. gada 22. maijā pieprasīja papildu informāciju, ko Rumānija iesniedza 2007. gada 21. marta, 2007. gada 25. maija un 2007. gada 31. maija vēstulē. 2007. gada 3. maijā notika tikšanās ar Rumānijas iestādēm.

(2) 2007. gada 5. jūlija un 2007. gada 30. jūlija vēstulē Komisija pieprasīja Rumānijas iestādēm anulēt vairākus noteikumus saistībā ar Tractorul privatizācijas līgumu, vienlaicīgi norādot, ka gadījumā, ja nelikumīgais atbalsts netiek pārtraukts, Komisija varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 11. panta 1. punktu (pārtraukšanas rīkojumu).

(3) 2007. gada 8. un 10. augusta vēstulēs Rumānijas iestādes sniedza papildu informāciju.

(4) 2007. gada 25. septembra vēstulē Komisija informēja Rumāniju, ka tā ir nolēmusi uzsākt procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu sakarā ar nelikumīgu atbalstu un izdot pārtraukšanas rīkojumu. Komisijas lēmums uzsākt procedūru ar pārtraukšanas rīkojumu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalstu.

(5) Rumānija sniedza piezīmes 2007. gada 27. novembra vēstulē. 2007. gada 28. novembra vēstulē Flavus Investiții SRL (turpmāk tekstā – Flavus) sniedza piezīmes, ko pārsūtīja Rumānijai 2007. gada 5. decembrī. Rumānija komentēja Flavus piezīmes 2008. gada 4. janvāra vēstulē.

(6) 2007. gada 12. decembra vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju, kas tika sniegta 2008. gada 14. un 15. janvāra vēstulē.

(7) 2007. gada 19. decembrī Komisijas dienesti kopā ar Flavus pārstāvjiem tikās ar Rumānijas iestādēm.

APRAKSTS Iesaistītais uzņēmums

(8) Tractorul ir valstij piederošs uzņēmums. Rumānijas valsts privatizācijas aģentūrai (AVAS) pieder 80,17 % uzņēmuma daļu, savukārt 17,15 % pieder privātam investīciju fondam SIF Transilvania, bet atlikušie 2,67 % privātpersonām un juridiskām personām. Līdz 2006. gada beigām Tractorul bija liels traktoru un lauksaimniecības tehnikas ražotājs, kas atradās rūpniecības rajonā netālu no Brasovas pilsētas centra. Uzņēmumā bija nodarbināti aptuveni 2300 cilvēki.

(9) 2006. gadā Tractorul cieta zaudējumus 46 miljonu euro apmērā un tam bija parādi aptuveni 250 miljonu euro apmērā, no kuriem 200 miljonu euro liels parāds bija valsts budžetam. Lielo zaudējumu un parādu dēļ 2007. gada 23. februārīTractorul beidza darbību un uzsāka brīvprātīgu likvidāciju saskaņā ar valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 3/2007.

(10) AVAS jau iepriekš vairākas reizes bija mēģinājusi privatizēt uzņēmumu, tomēr nesekmīgi.

(11) Tractorul atrodas Brasovas apgabalā, kuram ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Pasākumu apraksts

(12) 2007. gada sākumā Tractorul bija uzkrāti nozīmīgi parādi, kurus tas nespēja segt, tomēr Rumānijas valdība atlika maksātnespējas procedūru uz sešiem mēnešiem, pieņemot GEO 3/2007. Šajā laikā AVAS kā uzņēmuma daļu īpašniecei bija jāizlemj, vai privatizēt uzņēmumu vai brīvprātīgi likvidēt to.

(13) 2007. gada 23. februārīAVAS nolēma brīvprātīgi likvidēt uzņēmumu. Līdz 2007. gada maijam AVAS organizēja publisku konkursu likvidatora iecelšanai, vienlaicīgi konkursa dokumentos nosakot likvidācijas priekšmetu: divus funkcionālos moduļus, t. i., traktoru un dzelzs kaluma daļu ražošanu. Konkursā uzvarēja likvidators Casa de Insolvență Transilvania (turpmāk tekstā – CIT), kas tika norīkots par Tractorul pārdošanas procesa vadītāju.

(14) Pēc to aktīvu noteikšanas, kas bija likvidācijas priekšmets, 2007. gada 5. jūlijāCIT organizēja konkursu atklātas izsoles veidā visiem uzņēmuma aktīviem, ko veidoja nekustamais īpašums (126 ha zemes), rūpnīcu ēkas, biroji, dzīvokļi, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības un preču zīmes. Izsoles sākumcena bija 77035000euro.

(15) Vairāki uzņēmumi paziņoja par savu dalību šajā konkursā, bet tikai trīs no tiem piekrita sākumcenai 77 miljonu euro apmērā. Tā kā Flavus bija pirmais uzņēmums, kas iesniedza piedāvājumu, un citi konkursa dalībnieki nepiedāvāja augstāku cenu, konkursā uzvarēja Flavus. Neilgi pēc tam parakstīja pārdošanas pamatlīgumu un pārdošanas līgumu.

(16) Konkursa dokumenti noteica dažādus pircēja pienākumus: uzturēt objekta darbību, t. i., traktoru ražošanu nākamo 10 gadu periodā; prioritātes kārtībā pieņemt darbā bijušos Tractorul darbiniekus; nodrošināt rezerves daļas un servisu nākamo divu (garantijas periods) un 10 (pēcgarantijas periods) gadu laikā; piegādāt čuguna komponentus nākamos piecus gadus.

LĒMUMS UZSĀKT FORMĀLU IZMEKLĒŠANU UN IZDOT PĀRTRAUKŠANAS RĪKOJUMU

(17) Oficiālā izmeklēšanas procedūra tika uzsākta, jo pastāvēja aizdomas, ka likvidācijas process patiesībā ir bijusi privatizācija ar nosacījumiem, kas prasīja uzņēmuma ražošanas darbības turpināšanu, kas savukārt pazemināja pārdošanas cenu, piešķirot pircējam priekšrocības attiecībā uz pārdoto vienību.

(18) Pirmkārt, saskaņā ar tajā laikā pieejamo informāciju, kas galvenokārt pamatojās uz rakstiem presē, Komisijai bija pamats uzskatīt, ka AVAS paredzēja noteiktu nosacījumu pievienošanu Tractorul pārdošanai, kas nodrošinātu ražošanas uzturēšanu un esošo nodarbinātības līmeni. Komisijai bija aizdomas, ka šādi nosacījumi varētu pazemināt pārdošanas cenu un atturēt citas potenciāli ieinteresētās personas no priekšlikumu iesniegšanas.

(19) Otrkārt, Rumānijas iestādes nespēja sniegt pārliecinošas ziņas par to, ka brīvprātīgā likvidācija, kas ietver funkcionālo moduļu pārdošanu, valstij kā uzņēmuma īpašniecei un kreditoriem būtu visizdevīgākais risinājums atšķirībā no likvidācijas tiesas ceļā. Komisijai bija šaubas par to, vai tirgus ekonomikas dalībnieks būtu nokomplektējis vērtīgu zemi netālu no Brasovas pilsētas centra ar novecojušām fabrikas ēkām un iekārtām tā vietā, lai nodalītu zemi, kas nav nepieciešama ražošanas darbībām, un pārdotu to atsevišķi, šādā veidā, iespējams, iegūstot augstāku cenu.

(20) Tā kā par spīti Komisijas atkārtotiem brīdinājumiem Rumānijas valsts iestādes veica dzīvotspējīgo moduļu publisku konkursu un neilgi pēc tam noslēdza pārdošanas līgumu ar konkursa uzvarētāju, Komisija vienlaicīgi izdeva pārtraukšanas rīkojumu.

RUMĀNIJAS SNIEGTĀS PIEZĪMES

(21) Rumānija iebilst, ka, pārdodot dzīvotspējīgos Tractorul moduļus, AVAS rīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks, iegūstot augstāko iespējamo cenu. Līdz ar to valsts atbalsts nebija iesaistīts.

(22) Pirmkārt, Rumānija iebilst, ka Tractorul nebija privatizēts, bet tika uzsākta tā brīvprātīga likvidācija. Ja privatizācija ietver uzņēmuma daļu pārdošanu no valsts trešajām personām un uzņēmums turpina pastāvēt, brīvprātīgā likvidācija ietver uzņēmuma aktīvu pārdošanu, kreditoru parādu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un atlikušās summas nodošanu uzņēmuma īpašniekiem. Operācijas beigās uzņēmums beidz pastāvēt un tiek dzēsts no uzņēmumu reģistra.

(23) Turklāt Rumānija paskaidro, ka brīvprātīgā uzņēmuma likvidācija tika organizēta atklāta, caurspīdīga, nediskriminējoša un beznosacījuma konkursa veidā. Konkursam tika nodrošināta plaša publicitāte vietējā un valsts mēroga presē.

(24) Dzīvotspējīgo moduļu konkurss bija bez nosacījumiem, līdz ar to netika pazemināta pārdošanas cena. Pirkuma līgums starp Tractorul un Flavus nenosaka pienākumu pircējam uzturēt darbību 10 gadu periodā vai nodarbināt noteiktu iepriekšējā uzņēmuma darbinieku skaitu. Līdz ar to pirkuma cena atspoguļo Tractorul tirgus vērtību.

(25) Otrkārt, Rumānija iebilst, norādot, ka neskatoties uz to, ka AVAS nodoms bija pārdot divus funkcionālus modeļus atsevišķi, neatkarīgais likvidators CIT pēc sākotnējā pirkuma novērtējuma ieteica pārdot visas rūpnieciskās platformas kopā. Tas būtu izdevīgāk nekā pārdot tās atsevišķi, jo īpaši tādēļ, ka rūpnieciskā platforma ietver arī vairākus nepievilcīgus objektus (piemēram, zemesgabalus, kur nav pieejas vietējai infrastruktūrai un/vai kas atrodas blakus pilsētas atkritumu izgāztuvei, novecojušas ēkas u.tml.), ko atsevišķi, iespējams, nebūtu iespējams pārdot.

(26) Saskaņā ar šo novērtējuma atskaiti kopējā Tractorul aktīvu summa ir noteikta 100 miljonu euro apmērā. Lai izvairītos no papildu likvidācijas un uzturēšanas izdevumiem, pārdodot šos objektus atsevišķi, likvidators piedāvāja objektus pārdot kā vienu veselu (funkcionālais modulis) un aprēķināja 23 % atlaidi. Līdz ar to sākumcena bija 77 miljoni euro, kas atspoguļoja tirgus vērtību. Turklāt konkursa dalībnieks piedāvāja augstāku cenu.

(27) Visbeidzot Rumānija paskaidroja, ka brīvprātīgā likvidācija tika atļauta saskaņā ar nacionālo uzņēmējdarbības likumu (likums Nr. 31/1990) un īpašu privatizācijas paātrināšanas likumu (likums Nr. 137/2002). Rumānija sniedza apstiprinājumu, ka brīvprātīgā likvidācija uzņēmumam bija ātrāka procedūra par zemākām izmaksām. Tajā pašā laikā kreditoru rīcībā bija identiski kontroles rīki, lai nodrošinātu, ka to tiesības netiek pārkāptas.

TREŠO PERSONU SNIEGTĀS PIEZĪMES

(28) 2007. gada 24. oktobra vēstulē Flavus iesaistījās Komisijas procedūrā kā ieinteresētā persona.

(29) Pirmkārt, Flavus uzskata, ka Tractorul konkurss bija atklāts, caurspīdīgs un nediskriminējošs. Tam tika nodrošināta plaša publicitāte vietējā un valsts mēroga presē.

(30) Otrkārt, Flavus pamato, ka Tractorul dzīvotspējīgo moduļu pārdošanā nebija nosacījumu. Prasību uzturēt darbību (t. i., traktoru ražošanu) nākamos desmit gadus nevar saukt par nosacījumu, jo tas neietvēra pienākumu efektīvi ražot traktorus. Turklāt Flavus paskaidro, ka tas iegādājās dzīvotspējīgos moduļus zemes ekonomiskā potenciāla dēļ nekustamā īpašuma attīstībai un ka tam nav nodoma atsākt traktoru ražošanu šajā vietā. Līdz ar to tā nebija apgrūtinoša prasība, bet gan tīri administratīva procedūra, lai reģistrētu darbību tirdzniecības reģistrā.

(31) Tāpat, kas attiecas uz pienākumu prioritātes kārtībā pieņemt darbā bijušos Tractorul darbiniekus, Flavus iebilst, ka tas nebija apgrūtinošs nosacījums, lai pazeminātu pārdošanas cenu.

(32) Noslēgumā Flavus iebilst, ka ar konkursa dokumentu saistītie iespējamie nosacījumi nepazemināja pārdošanas cenu. Tas ir atspoguļots arī novērtējuma atskaitē, ko sagatavoja likvidatora iecelts neatkarīgs eksperts Tractorul novērtēšanai.

NOVĒRTĒJUMS Valsts atbalsta esamība saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu

(33) EK līguma 87. panta 1. punktā ir norādīts: Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(34) EK līguma 295. pants noteic, ka šis līgums nekādi neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu. Saskaņā ar EK līguma 86. panta 1. punktu publiski uzņēmumi arī ir pakļauti valsts atbalsta noteikumiem.

(35) Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas praksi un Komisijas noteikumiem un praksi attiecībā uz valsts atbalstu privatizācijas kontekstā, ja dalībvalstij pieder vai ja tā pārdod uzņēmumu vai kā citādi iegādājas vai pārdod daļas uzņēmumos, to neuzskata par valsts atbalstu, ja dalībvalsts rīkojas kā privāts tirgus ekonomikas investors.

(36) Līdz ar to, norisinoties privatizācijai ar daļu pārdošanu fondu biržā, parasti tiek pieņemts, ka tas notiek tirgus apstākļos, un atbalsts nav iesaistīts. Kad privatizācija tiek veikta kā tirdzniecības darījums, tāpat var pieņemt, ka nav iesaistīts atbalsts, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: pirmkārt, uzņēmums tiek pārdots atklāta, caurspīdīga un nediskriminējoša konkursa kārtībā, otrkārt, netiek piemēroti nosacījumi, kas nav ierasti līdzīgos darījumos starp privātām pusēm un kas potenciāli varētu samazināt pārdošanas cenu, treškārt, uzņēmums tiek pārdots dalībniekam, kas sola vislielāko cenu, un, ceturtkārt, solītājiem jādod pietiekami daudz laika un informācijas, lai veiktu pienācīgu aktīvu novērtējumu, kas ir to piedāvājuma pamatā. Citu tirdzniecības darījumu gadījumos ir jāpārbauda, vai nepastāv iespējami sarežģījumi saistībā ar atbalstu, un tādēļ par tiem ir jāpaziņo.

(37) Šādos gadījumos, novērtējot vai darījums saistībā ar valsts aktīviem ietver atbalstu, ir nepieciešams izvērtēt, vai tirgus ekonomikas dalībnieks, kurš iekļuvis līdzīgā situācijā, būtu rīkojies tādā pašā veidā, proti, vai tas būtu pārdevis uzņēmumu par tādu pašu cenu. Piemērojot tirgus ekonomikas investora principu, tādi neekonomiski faktori, kā piemēram, ražošanas politikas, nodarbinātība vai reģionālās attīstības mērķi nevar tikt ņemti vērā kā attaisnojoši iemesli zemākas cenas pieņemšanai un tieši otrādi norāda uz atbalsta esību. Šo principu ir atkārtoti paskaidrojusi Komisija un konsekventi apstiprinājusi Tiesa.

(38) Tādēļ, ja kāda no iepriekš minētajām prasībām nav izpildīta, Komisija uzskata, ka publiskā pārdošana ir jāpārbauda, vai nepastāv iespējami sarežģījumi saistībā ar atbalstu, un tādēļ par to bija jāpaziņo. Tātad ievērojot šīs prasības, valsts noteikti iegūtu visaugstāko cenu, proti, tirgus cenu par tās aktīviem, līdz ar to nav iesaistīts valsts atbalsts.

(39) Uzliekot pircējam konkrētus nosacījumus, valsts potenciāli samazina pārdošanas cenu, līdz ar to atsakoties no papildu ieņēmumiem. Turklāt nosacījumi jau sākumā var atturēt potenciāli ieinteresētos investorus no priekšlikumu iesniegšanas, līdz ar to konkurējošā vide tiek traucēta, un pat visaugstākā piedāvātā cena ne vienmēr atspoguļo tirgus vērtību.

(40) Uzliekot šādus nosacījumus un pieņemot, ka valsts nesaņems vislabāko cenu par tai piederošajām daļām vai aktīviem, valsts nerīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks, kas mēģinātu iegūt visaugstāko iespējamo cenu. Tā vietā valsts izvēlas pārdot uzņēmumu par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību. Tirgus ekonomikas dalībniekam nebūtu saimnieciskas intereses piemērot līdzīgus nosacījumus (jo īpaši tādus nosacījumus kā nodarbinātības līmeņa saglabāšana, nosacījumus, kas ir izdevīgi attiecīgajam ģeogrāfiskajam reģionam vai zināmu investīciju līmeņa nodrošināšanu), bet tas pārdotu uzņēmumu par visaugstāko piedāvāto cenu solītājam, kurš tad būtu brīvs noteikt iegādātā uzņēmuma vai aktīvu nākotni.

(41) Tas nenozīmē, ka visi nosacījumi privatizācijā automātiski norāda uz valsts atbalsta elementiem. Pirmkārt, nosacījumi, kas parasti pastāv šādu darījumu gadījumos starp privātām pusēm (t. i., zināmas standarta garantijas, solītāja finansiālā stāvokļa apliecinājums, atbilstība nacionālā darba tirgus noteikumiem), nav problemātiski. Otrkārt, pat tie nosacījumi starp pusēm, kas šķiet neparasti, parāda valsts atbalsta esamību tikai tad, ja tie varēja ietekmēt pārdošanas cenas samazināšanos un sniegt priekšrocības. Fakts, ka šie nosacījumi neveido valsts atbalstu, ir jāpierāda katrā atsevišķā gadījumā.

(42) Uzsākot procedūru saskaņā ar līguma 88. panta 2. punktu, Komisija šaubījās, vai Tractorul pārdošanu veica atklāta, caurspīdīga, nediskriminējoša un beznosacījumu konkursa kārtībā. Saskaņā ar tajā brīdī pieejamo informāciju, kas pārsvarā pamatojās uz rakstiem presē, Komisijai bija aizdomas, ka saskaņā ar konkursa dokumentiem, ko publicēja AVAS, lai ieceltu likvidatoru, AVAS nolēma izpārdot Tractorul funkcionālos moduļus un jau agrīnā stadijā piemēroja nosacījumus, lai nodrošinātu ražošanas darbības uzturēšanu nākamo 10 gadu periodā un bijušo darbinieku pieņemšanu darbā. Komisija uzskata, ka šie nosacījumi varēja ietekmēt pārdošanas cenas samazināšanos, līdz ar to piemērojot šos nosacījumus, valsts nerīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks. Visbeidzot nosacījumi varētu veidot valsts atbalstu.

(43) Balstoties uz Rumānijas sniegto informāciju, Komisija vērš uzmanību uz to, ka Tractorul pārdošanā piemērotie nosacījumi tika formulēti tādā veidā, kas neuzlika apgrūtinošus pienākumus potenciālajiem pircējiem, jo tās bija diezgan formālas prasības. Nosacījums uzturēt darbību nākamos desmit gadus attiecās uz darbības priekšmeta reģistrāciju tirdzniecības reģistrā, proti, traktoru un cita veida lauksaimniecības tehnikas ražošanu, kas neuzliek pircējam pienākumu turpināt traktoru faktisko ražošanu. Kā paskaidroja pircējs Flavus, tā juridiskais konsultants arī apstiprinājis, ka tas neietver obligātu nepieciešamību veikt ražošanas darbību. Jebkurā gadījumā to nodoms nav atsākt ražošanas darbību objektā.

(44) Turklāt pienākums sniegt bijušajiem Tractorul darbiniekiem prioritāti vai piedāvāt rezerves daļas un komponentus nav apgrūtinošs. Konkursa dokumentos tie bija minēti kā vēlamie noteikumi, līdz ar to jaunajam īpašniekam tie nav obligāti vai saistoši.

(45) Rumānijas varas instances paskaidroja, ka AVAS motivācijas pamatā iekļaut šīs simboliskās prasības bija vēlme uzturēt uzņēmuma un tā produktu slavu, kas joprojām lielā mērā ir saglabājusies Rumānijas tirgū.

(46) Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un to, ka šiem nosacījumiem nav apgrūtinošs raksturs un no konkursa dokumentiem tas bija skaidri saprotams visiem potenciālajiem pircējiem, Komisija secina, ka tie nepazemināja pārdošanas cenu un tie nevarēja atturēt iespējamos investorus no priekšlikumu iesniegšanas, līdz ar to neradot valsts resursu zaudējumus. Šis secinājums ir pamatots arī ar faktu, ka neviens no četriem solītājiem, kas piedalījās konkursā, pat attāli nebija iesaistīts traktoru ražošanā. Līdz ar to Komisija uzskata, ka piemērotie nosacījumi neradīja valsts atbalsta iespējamību.

(47) Uzsākot procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu, Komisija izteica šaubas, ka brīvprātīgā likvidācija, ieskaitot dzīvotspējīgo moduļu pārdošanu, valstij kā uzņēmuma īpašniecei un kreditoriem būtu visizdevīgākais risinājums atšķirībā no likvidācijas tiesas ceļā vai pārdošanas pa daļām.

(48) Rumānija iebilst, ka AVAS rīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks un ieguva augstāko iespējamo cenu par Tractorul. Atklāta, caurspīdīga, nediskriminējoša un beznosacījumu konkursa rezultātā AVAS iecēla neatkarīgu likvidatoru, lai tas veiktu brīvprātīgu likvidāciju.

(49) Pamatojoties uz Rumānijas sniegto informāciju, Komisija vērš uzmanību uz to, ka sākotnēji AVAS bija paredzējusi pārdot atsevišķi divus dzīvotspējīgus moduļus – traktoru rūpnīcu un čuguna smēdi un lietuvi. Tomēr, pamatojoties uz likvidatora CIT veikto 37 atsevišķu pamatlīdzekļu novērtējumu, tas ieteica rūpnieciskās platformas kā viena veseluma pārdošanu, lai iegūtu maksimālu peļņu. Turklāt tas uzsāktu uzņēmuma aktīvu pārdošanu pa daļām tikai tādā gadījumā, ja neviens potenciālais pircējs neizrādītu interesi iegādāties zonu kopumā.

(50) Likvidators pamatoja šāda visaptveroša pārdošanas darījuma priekšrocības. Pirmkārt, Rumānijas iestāžu nodrošinātās kartes parāda, ka vairāki zemesgabali atrodas aiz rūpnieciskās platformas blakus pilsētas atkritumu izgāztuvei un nav savienoti ne ar vienu ceļu, tātad patiesībā tie nav atsevišķi pieejami. Otrkārt, atsevišķu rūpnieciskās platformas pamatlīdzekļu vērtība būtiski atšķīrās atkarībā no to individuālās atrašanās vietas, ēku stāvokļa un pieejas vietējai infrastruktūrai. Treškārt, lielākā daļa potenciālo investoru bija ieinteresēti šajā zonā ar mērķi attīstīt nekustamo īpašumu. No 26 konkursa dokumentiem 17 tika nopirkti visai Tractorul platformai.

(51) Rezultātā likvidators secināja, ka nepievilcīgākos aktīvus visticamāk nevarēs pārdot potenciālajam investoram atsevišķi. Līdz ar to šie aktīvi Tractorul un visbeidzot arī AVAS kā īpašniekam radītu papildu administratīvās un uzturēšanas izmaksas. Arī zemes sadale radītu būtiskas administratīvas izmaksas, piemēram, kadastrālās mērīšanas un zemes reģistrēšanas izmaksas.

(52) AVAS apstiprināja stratēģiju pārdot Tractorul kā veselumu.

(53) Attiecībā uz iegūto cenu Komisija vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar likvidatora sagatavoto novērtējuma atskaiti, Tractorul aktīvu vērtība (t. i., 37 atsevišķu pamatlīdzekļu vērtību summa) bija ap 100 miljoniem euro, kuriem likvidators piemēroja 23 % atlaidi apkopotajiem aktīviem, līdz ar to piedāvājot sākumcenu 77 miljonu euro apmērā. Šī atlaide tika noteikta, pamatojoties uz likvidatora pieredzi un to, ka visa kompleksa pārdošanai ir būtiskas priekšrocības atšķirībā no pārdošanas pa daļām.

(54) Procedūra, ko izvēlējās Tractorul likvidators bija konkursa metode. Saskaņā ar kārtības noteikumiem, kas ir noteikti Valdības lēmumā Nr. 577/2002 un kas nosaka, ka gadījumā, ja noteiktā laikā ir vismaz divi solītāji un šajā laikā neviens nesola vairāk (kas tika noteikts pirms izsoles kā 5 %), solītāju ar zemāko reģistrācijas numuru uzskata par uzvarētāju. Tā kā Flavus un otrs investors pieņēma sākuma cenu, bet neviens no tiem nevēlējās pārsolīt, Tractorul tika pārdots par 77 miljoniem euro solītājam ar zemāko reģistrācijas numuru, t. i., Flavus. Līdz ar to likvidators par uzņēmuma aktīviem saņēma tirgus cenu un līdz ar to neizmantoja valsts resursus.

(55) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka iepazīstoties ar lietas specifiku, pārdodot Tractorul aktīvus kā vienu veselumu, AVAS par tiem saņēma tirgus cenu, neizmantojot valsts resursus un rīkojoties kā tirgus ekonomikas dalībnieks.

Atzīšana par valsts atbalstu: secinājums

(56) Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu, Tractorul pārdošanas darījumam netika piemēroti nekādi nosacījumi, kas veicinātu pārdošanas cenas pazemināšanu vai atturētu potenciālos investorus no priekšlikumu iesniegšanas. Pārdodot visus aktīvus kā vienu veselumu brīvprātīgā likvidācijas procedūrā, AVAS ieguva augstāko iespējamo tirgus cenu, neizmantojot valsts resursus un rīkojoties kā tirgus ekonomikas dalībnieks. Tātad Tractorul pārdošana neietver valsts atbalstu.

SECINĀJUMS

(57) Komisija uzskata, ka Tractorul pārdošana, ko veikusi Rumānijas privatizācijas aģentūra (AVAS) 2007. gada 6. jūlijā, neveido valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants Tractorul rūpnieciskā platforma, ko Rumānija pārdevusi Flavus Investiții SRL, neietver valsts atbalstu līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.

Briselē, 2008. gada 2. aprīlī Komisijas vārdā — Komisijas locekle Neelie Kroes

Versions

1. 2008-04-02