Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2009/972@2009-06-17/lv

Contents

1. Preamble

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinot ieinteresētās personas sniegt savus apsvērumus atbilstīgi iepriekš minētajam 88. panta 2. punktam un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā: PROCEDŪRA

(1) Ar 2004. gada 20. jūlija vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2004. gada 22. jūlijā (Nr. SG/A/7988), Dānijas iestādes paziņoja Komisijai par pasākumu, kas aprakstīts turpmāk tekstā.

(2) Ar 2004. gada 13. septembra un 2004. gada 14. decembra vēstulēm Komisija prasīja papildu informāciju, kuru Dānija nosūtīja ar 2004. gada 14. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 18. oktobrī (Nr. A/37970), un 2005. gada 15. marta vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 15. martā (Nr. SG/A/2724).

(3) Pēc tikšanās ar Konkurences ģenerāldirektorāta un Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem 2005. gada 27. aprīlī Dānijas iestādes ar 2005. gada 12. maija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 17. maijā (Nr. A/33975), pieprasīja papildu laiku, lai papildinātu savu ziņojumu.

(4) Pēc tam, kad pasākumā bija veiktas dažas nelielas izmaiņas, lieta tālāk tika apspriesta Komisijas un Dānijas iestāžu pārstāvju sapulcēs 2005. gada 12. oktobrī, 2005. gada 15. decembrī un 2006. gada 21. februārī.

(5) Ar 2006. gada 10. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2006. gada 11. jūlijā (Nr. A/35577), Dānijas iestādes informēja Komisiju, ka tās uzskata ziņojumu par pabeigtu, un lūdza Komisiju turpināt 2005. gada 12. oktobra sapulcē iesniegtā pasākuma iepriekšēju pārbaudi.

(6) Ar 2006. gada 26. septembra vēstuli Komisija informēja Dāniju, ka attiecībā uz šo pasākumu tā bija plānojusi uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(7) Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par ierosināto atbalsta pasākumu.

(8) Ar 2006. gada 24. novembra vēstuli, kas reģistrēta 2006. gada 27. novembrī (Nr. A/39579), Dānijas valdības iesniedza savus apsvērumus par procedūras uzsākšanu.

(9) Komisija saņēma apsvērumus no šādām ieinteresētajām pusēm: Zviedrijas valdība (2006. gada 8. decembris, Nr. A/40067), Novo Nordisk (2006. gada 8. decembris, Nr. A/40027), Novozymes (2006. gada 11. decembris, Nr. A/40089) un Dansk Industri (2006. gada 12. decembris, Nr. A/40147). Tā nosūtīja ieinteresēto pušu apsvērumus Dānijas varas iestādēm un deva tām iespēju atbildēt. Dānijas valdības komentāri tika saņemti ar 2007. gada 5. februāra vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā dienā (Nr. A/31115).

(10) 2007. gada 12. septembrī notika Eiropas Savienības konkurences komisāres Neelie Kroes kabineta un Dānijas nodokļu ministra Kristian Jensen tikšanās. Sapulcē vienojās sagaidīt Kopienas jauno pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai pieņemšanu, pirms tiek pieņemts lēmums par ierosināto nodokļa atvieglojumu.

(11) Ar 2008. gada 14. maija vēstuli Komisija lūdza informāciju attiecībā uz noteikumiem par atbrīvojumiem no dabas resursu nodokļa atbilstīgi jaunajām Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Dānija atbildēja 2008. gada 22. jūlija vēstulē (Nr. A/15183) ar pielikumu (Nr. A/15244).

(12) Informācijas pieprasījums un arī atbilde tika paziņota tām trešām personām, kuras bija izteikušas savus apsvērumus par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Pēc informācijas paziņošanas trešām personām tika saņemti apsvērumi no Dansk Industri (2008. gada 6. oktobrī, Nr. A/20427), Novo Nordisk (2008. gada 7. oktobrī, Nr. A/20550), Novozymes (2008. gada 8. oktobrī, Nr. A/20739) un Zviedrijas valdības (2008. gada 15. oktobrī, A/21433).

SĪKS PASĀKUMA APRAKSTS Pamatinformācija

(13) Nodoklis par CO2 emisijām Dānijā tika ieviests 1992. gadā, ar to apliekot energoproduktus un elektroenerģiju. Tas ir patēriņa nodoklis, un šobrīd tas ir DKK 90 par tonnu CO2 emisiju. CO2 nodokļa mērķis galvenokārt ir ierobežot CO2 emisijas. Nodokļa likme katrai degvielai ir saistīta ar oglekļa saturu energoproduktā. Turklāt enerģētikas nodoklis tiek iekasēts kopš 1977. gada.

(14) Attiecībā uz enerģētikas nodokli parastās mājsaimniecības un noteikta daļa pakalpojumu nozares uzņēmumu maksā pilnu nodokli, bet visi pārējie uzņēmumi, kas reģistrēti kā PVN maksātāji, ir pilnībā atbrīvoti no šā nodokļa. Attiecībā uz CO2 nodokli parastās mājsaimniecības un noteikta daļa pakalpojumu nozares uzņēmumu maksā pilnu nodokli, bet citiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kā PVN maksātāji, tiek piemērota īpaša uzņēmējdarbības likme. Tā saucamā uzņēmējdarbības likme Komisijā tika apstiprināta 2005. gada novembrī. Par enerģiju, ko patērē dažos smagos procesos, uzņēmumiem piešķir vēl lielāku vispārējās uzņēmējdarbības nodokļa likmes samazinājumu. Zemāka nodokļa likme šādiem procesiem pēdējo reizi Komisijā tika apstiprināta 2005. gada septembrī. Apstiprināšana balstījās uz faktu, ka atbalsta saņēmēji joprojām maksāja CO2 nodokli, lai ievērotu Kopienas noteiktos minimālos nodokļu līmeņus, kas noteikti Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (turpmāk tekstā Enerģētikas nodokļu direktīva). Turklāt daži energoietilpīgi uzņēmumi ir noslēguši brīvprātīgus elektroenerģijas taupīšanas līgumus ar Dānijas valdību. Kompensācijā par savu mērķu sasniegšanu atbilstīgi šiem līgumiem tie saņem papildu CO2 nodokļa samazinājumu, kas Komisijā pēdējo reizi tika apstiprināts 2003. gada aprīlī.

(15) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk tekstā Direktīva par emisijas kvotu tirdzniecību), ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (turpmāk tekstā ES ETS) stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. Tādējādi iekārtas operatoram, uz kuru attiecas šī direktīva, ir jābūt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām. Kvotas operatoram vai nu piešķir bez maksas katra kvotu tirdzniecības perioda sākumā, vai operators tās iegādājas izsolē un/vai tirgū. Pirmajā kvotu tirdzniecības periodā (no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim) dalībvalstīm bija pienākums piešķirt bez maksas vismaz 95 % kvotu. Dānija izvēlējās atlikušos 5 % kvotu pārdot vairāksolīšanā atklātās izsolēs. Otrajā kvotu tirdzniecības periodā (no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) dalībvalstīm ir iespēja izsolīt 10 % kvotu. Dānija izvēlējās visas kvotas piešķirt bez maksas.

Paziņotā shēma

(16) Ar paziņoto shēmu Dānijas iestādes ierosina, ka energoietilpīgie uzņēmumi, uz kuriem attiecas ES ETS, varētu saņemt pilnīgu atbrīvojumu (atmaksas veidā) no CO2 nodokļa. Citi uzņēmumi, uz ko attiecas ES ETS, maksātu CO2 nodokli, kas atbilst 50 % no noteiktajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Saskaņā ar Dānijas iestāžu sniegto informāciju visi uzņēmumi, uz kuriem šobrīd attiecas ES ETS, ir energoietilpīgi, kā noteikts Enerģētikas nodokļu direktīvā. Tādējādi, ja paziņotais pasākums tiktu apstiprināts, visā ES ETS regulētajā rūpniecībā degvielas patēriņam varētu piemērot pilnīgu CO2 nodokļa atmaksu.

(17) Paziņoto atbrīvojumu piemēro tikai degvielai (minerāleļļas produkti, gāze un ogles), ko izmanto uzņēmējdarbībā, uz kuru attiecas ES ETS. Tas neattiecas ne uz elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu, ne arī uz degvielu, ko izmanto telpu apsildīšanai un karstajam ūdenim.

(18) Ierosināto atbrīvojumu juridiskais pamats ir 2004. gada 9. jūnija likums Nr. 464.

(19) Visas rūpnieciskās darbības, uz kurām attiecas Direktīva par emisijas kvotu tirdzniecību, izņemot elektroenerģiju un siltumražošanu, paredzēts pilnībā vai daļēji atbrīvot no CO2 nodokļa par patērēto degvielu, kā aprakstīts iepriekš. Paredzēts, ka atbalsta saņēmēju skaits būs apmēram 85 ražošanas procesi, kas ieviesti 120 ražotnēs.

(20) Dānijas iestādes ir aprēķinājušas, ka šā pasākuma radītie nodokļu ieņēmumu zaudējumi gadā būs apmēram DKK 30 miljoni (apmēram EUR 4 miljoni). Tomēr savā 2008. gada 22. jūlija vēstulē Dānijas iestādes norādīja, ka shēmas budžets būs mazāks par aprēķināto.

(21) Dānijas iestādes juridisko pamatojumu ierosinātajai shēmai pieņēma 2004. gadā, bet garantē, ka īstenos to tikai tad, ja Komisija to apstiprinās. Ja Komisija apstiprinās, shēma stāsies spēkā no 2005. gada 1. janvāra. Shēmas darbības laiks nav ierobežots, bet, ja tā tiks apstiprināta, Dānijas iestādes ir apņēmušās atkārtoti par to paziņot pēc 10 gadiem.

PAMATOJUMS OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI SASKAŅĀ AR EK LĪGUMA 88. PANTA 2. PUNKTU

(22) Komisija savā lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu konstatēja, ka pasākuma finansējums tiek nodrošināts no valsts resursiem. To piemēro tikai tiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ES ETS, un atbrīvo šos uzņēmumus no izmaksām, kuras citādi tiem būtu jāsedz no savas darbības budžeta, t. i., pasākums šiem uzņēmumiem sniedz ekonomiskas priekšrocības. Komisija šaubījās par to, vai pasākuma selektivitāte bija pamatota, ņemot vērā nodokļu sistēmas būtību un struktūru. Atbalsta saņēmēji ir aktīvi tajos tirgos, kas ir atvērti konkurencei un tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Tādējādi pasākums var traucēt konkurenci un ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka pasākums varētu būt valsts atbalsts.

(23) Komisija uzdeva jautājumu, vai šis pasākums būtu saderīgs ar toreiz piemērojamām Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (EAG 2001), jo nodoklis, ko uzņēmumi maksātu saskaņā ar ierosināto shēmu, būtu zem Enerģētikas nodokļu direktīvā paredzētājiem nodokļu minimālajiem līmeņiem, saņēmējiem neuzņemoties nekādas brīvprātīgas saistības vai līgumus, lai veiktu tādus pasākumus, kas paredz saskaņotu ES saistību izpildi.

(24) Komisija pārbaudīja, vai iespējamais atbalsts uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz vajadzību novērst divkāršu regulējumu. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka valsts CO2 nodokļi ir daļa no valsts enerģētikas nodokļu sistēmas, ievērojot Enerģētikas nodokļu direktīvu. Tādēļ ierosinātais nodokļa atvieglojums varētu kropļot konkurenci iekšējā tirgū, jo tas palielinātu nodokļu diferenciāciju sfērā, kurā nodokļi ir saskaņoti Kopienas līmenī. Turklāt CO2 nodokļa atlaides piešķiršana visiem uzņēmumiem, kas piedalās ES ETS, varētu būt pretrunā principam piesārņotājs maksā, jo tiktu ietverti tādi uzņēmumi, kas emisijas kvotas saņēmuši bez maksas. Komisija aicināja Dāniju sniegt informāciju par shēmu, lai nodrošinātu, ka bez CO2 nodokļa katra individuāla uzņēmuma līmenī varētu noteikt iespējamu papildu apgrūtinājuma eksistenci un apjomu un ka vienīgi tie uzņēmumi, kas faktiski izjutuši šādu apgrūtinājumu, gūtu labumu no nodokļu atbrīvojumiem. Komisija tomēr norādīja, ka atlaides piešķiršana tikai tiem uzņēmumiem, kuriem jāpērk papildu kvotas, varētu neatbilst vides apsvērumiem, jo varētu būt labvēlīgāka tiem uzņēmumiem, kuri neierobežo savu piesārņojumu.

IEINTERESĒTO PUŠU APSVĒRUMI

(25) Zviedrijas iestādes paziņoja, ka Komisijai vajadzētu veikt visaptverošu, ekonomisku un arī juridisku paziņotā nodokļa atvieglojuma analīzi. Tās atsaucās uz argumentiem, kas tika iesniegti viņu pašu paziņojumā līdzīgā lietā, attiecībā uz kuru Komisija arī uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru.

(26) Dansk Industri apgalvoja, ka, pirmkārt, būtu jānorāda, ka šis pasākums nav valsts atbalsts un, otrkārt, ka tas ir saderīgs ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šajā sakarā būtu jāatceras, ka Dansk Industri ir jāmaksā CO2 nodoklis, enerģētikas nodoklis, SO2 nodoklis un cenas piemaksa, ko administrē Energinet.dk un piešķir zaļās elektroenerģijas ražotājiem. Līdz ar to Dānijas uzņēmumi par patērēto enerģiju maksā daudz vairāk nekā viņu Eiropas un starptautiskie konkurenti.

(27) Saskaņā ar Novo Nordisk A/S sniegto informāciju uzņēmuma nodokļu ietaupījums sakarā ar ierosināto pasākumu būs DKK 200000 gadā. Uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka šāds ietaupījums nekropļos konkurenci, jo saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu viņiem jātērē apmēram DKK 400000, lai sasniegtu zemākas CO2 emisijas. Uzņēmums atsaucas uz de minimis atbalsta noteikumiem, kas ļauj tam 3 gadu laikā saņemt atbalstu līdz EUR 200000 (apmēram DKK 1,5 miljoni). Attiecībā uz Enerģētikas nodokļu direktīvas ievērošanu Novo Nordisk atsaucās uz faktu, ka tas izmanto koģenerāciju un tādēļ tam var piemērot nodokļa atbrīvojumu vai samazinājumu saskaņā ar direktīvas 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt tas ir energoietilpīgs uzņēmums, un tā izdevumi par patērēto enerģiju (konkrētais nodoklis un izdevumi CO2 emisiju samazināšanai) kopumā ir daudz augstāki par Kopienas paredzēto nodokļu minimālo līmeni. Novo Nordisk papildus atsaucās uz Enerģētikas nodokļu direktīvas preambulas 7. punktu, kurā noteikts, ka nodokļu uzlikšana energoproduktiem var būt viens no pieejamiem līdzekļiem, lai sasniegtu Kioto protokola mērķus (t. i., to pašu mērķi, kāds ir ES ETS), un secina, ka šajā gadījumā ir divkāršs regulējums. Visbeidzot, attiecībā uz Komisijas ierosinājumu novērtēt iespējamo apgrūtinājumu katra saņēmēja līmenī Novo Nordisk norādīja, ka šāda pieeja radītu nopietnas problēmas ar kvotu sadali pareizajā periodā u. tml., un cita starpā tādēļ, ka kvotu iegādes laikam nav noteikti jāatspoguļo enerģijas patēriņa laiks.

(28) Novozymes A/S piebilda, ka saistībā ar fermentu ražošanu tas ražo elektroenerģiju un siltumu rūpniecības ražošanas iekārtās. Uzņēmuma ražošana tiek uzskatīta par smago procesu, un tas nozīmē, ka uzņēmumam jāmaksā nodoklis DKK 3–25 apmērā par tonnu CO2 no patērētās degvielas. Uz to attiecas arī ES ETS. Novozymes apsvērumi ir identiski Novo Nordisk iesniegtajiem apsvērumiem.

DĀNIJAS APSVĒRUMI

(29) Dānijas iestādes, atsaucoties uz Tiesas 2000. gada 16. maija spriedumu lietā C-83/98 P (Francija pret Ladbroke Racing Ltd un Komisiju), apgalvo, ka šajā gadījumā nav selektīvas priekšrocības. Tiesa vairākās lietās ir secinājusi, ka situācijā, kad shēmai ir vispārējs ekonomiski politisks vai sociāli politisks raksturs un tā nesniedz priekšrocības atsevišķām darbībām vai uzņēmējdarbības nozarēm, uz šo shēmu neattiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts. Adria-Wien spriedumā enerģētikas nodokļa atvieglojums preču ražošanas uzņēmumiem nodrošināja ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pakalpojumu nozares uzņēmumiem, neskatoties uz to, ka pakalpojumu nozares uzņēmumi arī varētu būt samērā lieli enerģijas patērētāji. Dānijas iestādes apgalvo, ka konkrētā shēma nesniedz priekšrocības īpašai uzņēmējdarbības grupai, bet ietver nodokļa atvieglojumu visiem uzņēmumiem, kas atrodas vienādā juridiskā un faktiskā situācijā. Tādēļ Dānijas iestādes uzskata, ka uz ierosināto shēmu neattiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(30) Papildus tās atsaucas uz Tiesas secinājumiem Adria-Wien lietā, ka shēma, kas gandrīz noteikti ietver priekšrocības saņēmējam, bet ir pamatota, ņemot vērā shēmas raksturu un struktūru, neatbilst selektivitātes kritērijam. Konkrētajā lietā Dānijas iestādes uzskata, ka pēc ES ETS ieviešanas nodoklim vairs nav ekoloģiskās vērtības. Tā kā nodokļa mērķis turpmāk vairs nav īstenojams vai arī ir samazināts, pēc nodokļu sistēmas loģikas un būtības attiecīgie uzņēmumi jāatbrīvo no nodokļa.

(31) ES ETS kvotas un CO2 nodoklis ir rentabli tirgus instrumenti, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas enerģijas patēriņa procesā. Abi instrumenti palielina enerģijas patēriņa robežizmaksas pat tad, ja kvotas tiek sadalītas bez maksas. Kvotas un nodokļi rada lielākas ražošanas izmaksas. Kopējās CO2 emisijas aprobežojas ar kopēju kvotu skaitu. Ja, piemēram, viens uzņēmums nodokļu dēļ samazina savas emisijas, citam uzņēmumam paveras iespēja palielināt savas emisijas. Līdz ar to saskaņā ar divkāršo regulējumu nodoklis vairs nav rentabls vadības instruments. Tam nav papildu ietekmes uz vidi, bet tas ir vienīgi papildu finansiāls slogs attiecīgajiem uzņēmumiem. Tādēļ Dānijas iestādes uzskata, ka aplūkojamā shēma atbilst nodokļu sistēmas būtībai un apsvērumiem.

(32) Pirmkārt, Dānijas iestādes norādīja, ka 2001. gada pamatnostādnes par atbalstu vides aizsardzībai (EAG) ir tikai tā saucamās ieteikuma tiesības, kas ietver kritērijus valsts atbalsta vērtēšanai, ko veic Komisija. Paziņojuma sniegšanas laikā un laikā, kad Komisija pieņēma lēmumu par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu, attiecīgās piemērojamās pamatnostādnes bija ietvertas 2001. gada EAG. Nevar uzskatīt, ka šīs pamatnostādnes ietvertu kritērijus tādu shēmu novērtēšanai kā šī, jo tie stājās spēkā vairāk nekā divus gadus pirms tam, kad tika pieņemta Direktīva par emisijas kvotu tirdzniecību un Enerģētikas nodokļu direktīva. Tādēļ Dānijas iestādes uzskata, ka Komisijas interpretācija par brīvprātīgiem nolīgumiem un saistībām 51. punkta 1. apakšpunkta a) punktā ir pārāk stingra, īpaši tādēļ, ka šā punkta otrā daļa paredz, ka noteikumi tiek piemēroti arī tad, ja dalībvalsts veic nodokļu samazinājumu ar nosacījumu, ka pēc būtības nodokļu samazinājumiem ir tādas pašas sekas kā brīvprātīgiem nolīgumiem vai saistībām. Dānijas iestādes uzskata, ka ES ETS rada tādas pašas sekas, kādas varētu panākt saskaņā ar brīvprātīgiem līgumiem vai CO2 nodokli.

(33) Ja Komisija neatzīst shēmu par saderīgu ar 2001. gada EAG, Dānijas iestādes uzskata, ka tādā gadījumā to var apstiprināt, tieši pamatojoties uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo situācija kopš Enerģētikas nodokļu direktīvas un ES ETS direktīvas pieņemšanas ir ievērojami mainījusies un konkrētie uzņēmumi tagad ir pakļauti divkāršam regulējumam.

(34) Dānija ir atsaukusies uz Komisijas personāla darba dokumentu, kas tika izstrādāts saistībā ar Enerģētikas nodokļu direktīvas pieņemšanu. Šajā dokumentā Komisija paziņoja, ka atbrīvojums no CO2 nodokļa, kas piešķirts par labu tiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības shēma, var nebūt valsts atbalsts, jo CO2 nodokļa un emisiju ierobežojuma uzlikšana varētu radīt dubultu nodokļu uzlikšanu, no kuras būtu jāizvairās. Turklāt sapulces protokolā saistībā ar direktīvu Padome apņēmās, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pozitīvi izvērtēt tos nodokļu pasākumus, kuri tiks īstenoti kopā ar ES ETS, īpaši, lai novērstu dubultas nodokļu uzlikšanas situācijas.

(35) Komisija savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu aicināja Dānijas valdību sniegt informāciju, kas parādītu, ka shēma palīdzēs sasniegt vides mērķus vai paaugstinās energoefektivitāti, kas kopumā ir ekvivalenti tam, kas būtu sasniegts, ja tiktu ievērota Kopienas minimālā standartlikme. Dānijas iestādes apgalvo, ka šāda informācija jau izrietēja no viņu veiktā kvotu cenas un Kopienas minimālā nodokļu līmeņa salīdzinājuma. Laikā, kad Dānija iesniedza apsvērumus, kvotu cena bija EUR 13 par tonnu CO2, bet Kopienas minimālā likme, pārrēķinot euro par tonnu CO2, bija EUR 1,55 par oglēm un koksu, EUR 6,66 par gāzeļļu un EUR 2,64 par dabasgāzi. Tādējādi kvotas cena EUR 13 par tonnu CO2 rada ievērojumi lielāku ekonomisku motivāciju samazināt emisijas nekā nodoklis. Saskaņā ar Dānijas valsts kvotu sadales plānu 2005.–2007. gadam kvotu regulētajai rūpniecībai Dānijā kvotas ir piešķirtas tādā līmenī, kas ir par 7,1 % zemāks par to, kādas būtu bijušas CO2 emisijas pie līdzšinējās pieejas (ieskaitot nodokļus un brīvprātīgus līgumus) tajā pašā periodā.

IEROSINĀTĀ PASĀKUMA NOVĒRTĒŠANA Valsts atbalsta esamība

(36) Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ciktāl tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(37) Ierosinātais pasākums rada valsts ieņēmumu zaudējumu, un tādēļ Dānija to finansē no valsts resursiem. Atbalsta saņēmēji ir aktīvi tajos tirgos, kur ir konkurence un tirdzniecība starp dalībvalstīm, tādēļ šis pasākums var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Lai noteiktu, vai ierosinātais pasākums atbilst EK Līguma 87. panta 1. punktam, ir jānoskaidro, vai tas sniedz atbalsta saņēmējiem selektīvu ekonomisku priekšrocību.

(38) Dānijas iestādes apgalvo, ka ierosinātais nodokļa atvieglojums nepiešķir selektīvas priekšrocības atbalsta saņēmējiem, jo tas aptver visus uzņēmumus, kas juridiski un faktiski ir vienādā situācijā, proti, tos, kuriem piemēro dubultu regulējumu. Pieņemot, ka šis ir selektīvas priekšrocības gadījums, Dānijas iestādes to pamato ar nodokļu sistēmas būtību un struktūru. Tas ir tādēļ, ka CO2 nodoklim un ES ETS ir kopējs mērķis, proti, samazināt CO2 emisijas. Kopš ES ETS ieviešanas CO2 nodoklis vairs nekalpo vides mērķim. Tādēļ tiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ES ETS, CO2 nodoklis nav efektīvs instruments kopējo CO2 emisiju samazināšanai, bet vienīgi papildu ekonomiskais slogs.

(39) Komisija norāda, ka Adria-Wien spriedumā tika konstatēts, ka jānosaka vienīgi tas, vai saskaņā ar tiesību aktos noteikto konkrēto shēmu valsts pasākums ir labvēlīgāks attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanu EK Līguma 92. panta 1. punkta izpratnē salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas tādā juridiskā un faktiskā situācijā, kas ir salīdzināma attiecībā uz atbalsta pasākuma iecerēto mērķi. Nesenā tiesu prakse aplūko jautājumu par priekšrocības un selektivitātes interpretāciju. Gibraltāra spriedums piedāvāja standarta valsts atbalsta analīzi nodokļu lietām. Pirmās instances tiesa atzina, ka šādai analīzei jāietver: 1) atsauces shēmas identifikācija; 2) noteiktā atkāpe no šīs atsauces shēmas un 3) iespēja pamatot atkāpi ar shēmas būtību vai struktūru.

(40) Attiecībā uz selektīvas priekšrocības jēdzienu Komisijai, pirmkārt, ir jānosaka atsauces shēma. Aplūkojamā gadījumā Komisija uzskata, ka saskaņā ar standarta analīzi atsauces shēma ir spēkā esošā vispārējā enerģētikas nodokļu sistēma (tostarp visi nodokļi, kas tiek uzlikti par katra energoprodukta patēriņu, t. i., CO2 nodoklis un elektroenerģijas nodoklis). Tas atbilst Enerģētikas nodokļu direktīvas 4. panta 2. punktam, saskaņā ar kuru visus netiešos nodokļus par to pašu energoproduktu var summēt, lai atbilstu Kopienas minimālajiem nodokļu līmeņiem. Turklāt 2004. gadā Dānija iepazīstināja ar šiem abiem nodokļiem kā daļu no valsts enerģētikas nodokļu sistēmas, lai pierādītu atbilstību Enerģētikas nodokļu direktīvai un valsts atbalsta nolūkā pamatotu atbrīvošanu no elektroenerģijas nodokļa. Atbrīvojot atbalsta saņēmējus no finanšu sloga, kas citādi būtu bijis daļa no viņu ražošanas izmaksām, shēma ir labvēlīgāka atbalsta saņēmējiem salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kas nav atbrīvoti no nodokļa, un tādā veidā atkāpjas no atsauces shēmas. Dānijas iestādes apgalvo, ka, analizējot selektīvas priekšrocības esamību, būtu jāņem vērā tas, ka atbalsta saņēmējiem ir apgrūtinājums saskaņā ar ES ETS. Komisija norāda, ka enerģētikas nodokļu sistēmai tikai daļēji ir tāds pats mērķis kā ES ETS. Ja ES ETS mērķis ir vienīgi samazināt CO2 emisijas, tad enerģētikas nodokļu sistēmai ir arī citi mērķi, piemēram, veicināt energoefektivitāti un iekasēt ieņēmumus valstij. Turklāt ir būtiskas atšķirības starp to, kā darbojas nodoklis vai nodeva un kā darbojas kvotu sistēma (piemēram, ES ETS ne vienmēr rada faktiskās izmaksas, kuras katram atbalsta saņēmējam jāmaksā par katru patērēto enerģijas vienību). Pamatojoties uz šo, Komisija nepiekrīt Dānijas viedoklim, ka CO2 nodoklis un ES ETS kopā būtu jāuzskata par atsauces shēmu.

(41) NOx spriedumā Pirmās instances tiesa konstatēja, ka selektivitātes nebija, jo priekšrocība (emisijas atļauju bezmaksas piešķiršana) tika sniegta tikai tiem uzņēmumiem, kuriem bija pienākums saskaņā ar to pašu shēmu, un tādēļ tos nevarēja uzskatīt par tādiem, kas atrodas vienādā juridiskā un faktiskā situācijā kā uzņēmumi ārpus shēmas. Komisija uzskata, ka aplūkojamā situācija ir citāda nekā situācija NOx spriedumā. NOx lietā, lai piešķirtu priekšrocības (t. i., bezmaksas NOx tirdzniecības kvotas), atbalsta saņēmējiem bija jāatbilst tās pašas sistēmas noteiktajai maksimāli pieļaujamai emisijai. Aplūkojamā lietā priekšlikums ir piešķirt atlaidi no CO2 nodokļa, ko parasti maksā visi energopatērētāji. Iemesls nodokļa atlaidei būs tāds, ka uz atbalsta saņēmējiem attiecas cita (ar nodokļiem nesaistīta) shēma. Tādēļ Komisija uzskata, ka šī lieta ir vairāk līdzīga situācijai iepriekš minētajā Adria-Wien spriedumā, kurā Kopienu Tiesa lēma, ka lietā patiešām bija selektīva priekšrocība, jo enerģētikas nodokļa atvieglojums bija labvēlīgs atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri juridiski un faktiski bija vienādā situācijā, kas bija salīdzināma, ņemot vērā konkrētā nodokļa iecerēto mērķi.

(42) Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai, tikai tehniski nodokļu pasākumi (tādi kā nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana) ir būtībā uzskatāmi par vispārējiem pasākumiem. Kā tika minēts iepriekš, pastāv būtiskas atšķirības starp nodokli un ES ETS. Tādēļ pēdējo nevar uzskatīt par nodokļu sistēmu šā paziņojuma izpratnē.

(43) Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka nodokļa atvieglojums pats par sevi piešķir selektīvu priekšrocību EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(44) Attiecībā uz sistēmas loģiku Komisija atkārtoti norāda, ka enerģētikas nodokļu sistēmai tikai daļēji ir tāds pats mērķis kā ES ETS. Šajā gadījumā atsauces shēma ir enerģētikas nodokļu sistēma. Nodokļu sistēmas pamatā ir apsvērums iekasēt nodokli par katru patērēto energoproduktu, bet ierosinātais nodokļa atvieglojums neatbilst šim apsvērumam. Šajā sakarā Dānija apgalvo, ka dubults regulējums palielina uzņēmumu robežizmaksas un nesamazina kopējās CO2 emisijas. Tomēr Komisija šo argumentu uzskata par nozīmīgu tikai attiecībā uz iespējamā valsts atbalsta saderību, īpaši attiecībā uz valsts atbalsta proporcionalitāti. Tas ir tādēļ, ka ES ETS ietekme nav daļa no atsauces sistēmas valsts atbalsta definīcijā. Jebkurā gadījumā, pat ja Komisija iekļautu ES ETS atsauces sistēmā, ierosinātais CO2 nodokļa atvieglojums nebūtu attiecināms uz visām darbībām, kas rada emisijas, un uz attiecīgo pienākumu nodot emisijas kvotas atbilstīgi ES ETS. Tā būtu atkāpšanās no vispārējā apsvēruma Dānijas apgalvojumā, un tādējādi nodokļa atvieglojums nebūtu pilnīgi saskaņā ar shēmas apsvērumiem.

(45) Tādēļ Komisija neuzskata, ka ierosinātā atbrīvojuma selektivitāte ir pamatojama ar nodokļu sistēmas būtību un apsvērumiem.

(46) Paziņotā pasākuma klasificēšana par valsts atbalstu ir saskaņā ar Komisijas izveidoto praksi, saskaņā ar kuru atbrīvojumus no vides nodokļiem vai šo nodokļu samazinājumus parasti uzskata par valsts atbalstu. Komisija par valsts atbalstu uzskata īpaši tās shēmas, kurās CO2 nodokļa samazinājumi tiek ieviesti tajos uzņēmumos, uz kuriem attiecās ES ETS.

(47) Tādējādi Komisija secina, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

Atbalsta saderība ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu

(48) Tā kā tika pieņemts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, ir pieņemtas jaunas Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (EAG 2008). Saskaņā ar EAG 2008 204. punktu Komisija piemēros šīs pamatnostādnes visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai jāpieņem lēmums, pēc tam, kad tās būs publicētas, pat tad, ja par projektiem tiks paziņots pirms to publicēšanas. Tomēr EAG 2008 68. punktā noteikts, ka pamatnostādņu sagatavošanas laikā Komisija vēl nebija guvusi pietiekamu pieredzi, lai novērtētu dabas resursu nodokļa samazinājumu saderību, ja attiecīgie uzņēmumi piedalās atļauju tirdzniecības shēmās, un tādēļ EAG 2008 pieņemšanas brīdī bija pāragri sniegt vispārējus ieteikumus. Līdz ar to šādu lietu novērtēšana tiks veikta, pamatojoties uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Novērtējot vides lietas, uz kurām neattiecas EAG, Komisija parasti ņem par paraugu pamatnostādnēs noteiktos kritērijus. Šajā gadījumā tie ir kritēriji, lai novērtētu atbrīvojumus no enerģētikas nodokļiem un to samazinājumus, un būtu nekonsekventi neņemt par paraugu vismaz šos kritērijus, īpaši, vērtējot to, vai atbalsts ir vajadzīgs un proporcionāls.

(49) Pirmkārt, novērtējot valsts atbalsta atbilstību EK Līgumam, Komisijai jāizvērtē attiecīgā atbalsta pasākuma pozitīvā ietekme vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā (piemēram, augstāks vides aizsardzības līmenis) pretstatā tā iespējamai negatīvajai blakus iedarbībai uz tirdzniecību un konkurenci. Šajā gadījumā ir grūti noteikt, vai ierosinātās shēmas ieviešana dos kādu ieguvumu videi. Ja ES ETS un CO2 nodokļa mērķis ir sasniegt augstāku vides aizsardzības līmeni, tad nodokļa atvieglojuma mērķis pats par sevi ir atbrīvot uzņēmumus no nodokļu sloga. Līdz ar to ierosinātā pasākuma rezultātā atbalsta saņēmēji gūst konkurētspējas priekšrocības, kuras pašas par sevi nevar uzskatīt par vispārējas nozīmes mērķi. Tomēr tas neizslēdz tiešu ieguvumu videi, ko rada fakts, ka nodokļa samazinājums veicina tādu nodokļu noteikšanu vai saglabāšanu citiem uzņēmumiem, kas ir augstāki par Kopienas minimālajiem nodokļiem.

(50) Otrkārt, EAG 2008 152. punktā noteikts, ka nodokļa samazinājumam un atbrīvojumam no saskaņotajiem nodokļiem, lai to apstiprinātu saskaņā ar EK Līguma 87. pantu, jābūt saderīgam ar attiecīgajiem piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem. Prasība ievērot nodokļu direktīvas tika apstiprināta arī tiesu praksē ar Pirmās instances tiesas 2001. gada 27. septembra spriedumu lietā T-184/97, BP Chemicals pret Komisiju. Šādās lietās, kas attiecas uz CO2 nodokļa atvieglojumu, tas vispirms nozīmē Enerģētikas nodokļu direktīvas ievērošanu. Saskaņā ar direktīvu nodokļu līmeņiem jāatbilst noteiktam Kopienas piemērojamam minimālajam līmenim attiecībā uz katru energoproduktu un elektroenerģiju. Minimālie nodokļu līmeņi ir precizēti direktīvas I pielikumā. Kā minēts iepriekš, saskaņā ar Enerģētikas nodokļu direktīvas 4. panta 2. punktu minimālos nodokļu līmeņus var iegūt, summējot visas iekasētās maksas, ko uzliek attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem (izņemot PVN), attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem (izņemot, PVN), kurus tieši vai netieši aprēķina atbilstoši energoproduktu un elektroenerģijas daudzumam, tos laižot apgrozībā. Saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 4. punktu uzņēmumi, kas gūst labumu no nodokļu līmeņa, kas ir zemāks par Kopienas noteikto minimālo līmeni, slēdz nolīgumus, tirgojamas atļauju shēmas vai veic līdzvērtīgus pasākumus vides mērķu sasniegšanai, kas kopumā ir ekvivalenti tiem, kādi būtu sasniegti, ja būtu ievērotas Kopienas standarta minimālās likmes. Savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija aicināja Dāniju iesniegt papildu informāciju, lai pamatotu tās apgalvojumu, ka ES ETS kopumā ir līdzvērtīga ietekme kā nodoklim. Dānija nav iesniegusi papildu informāciju šajā jautājumā. Ņemot vērā ES ETS kvotu cenu līmeni salīdzinājumā ar Kopienas noteiktajiem minimālajiem līmeņiem, tomēr nevar izslēgt to, ka ES ETS ietekme kopumā ir līdzvērtīga tai, kāda būtu sasniegta ar CO2 nodokli.

(51) Dānija ir atsaukusies uz Zaļo grāmatu par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā, ar kuru Komisija iepazīstināja kā ar sākumpunktu Enerģētikas nodokļu direktīvas pārskatīšanai. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Zaļā grāmata ir dokuments, kas aicina diskutēt par iespējamām politikām pirms priekšlikumu sagatavošanas, t. i., tas nav saistošs dokuments. Komisija šajā Zaļajā grāmatā atzīst, ka ES ETS un Enerģētikas nodokļu direktīvai zināmā mērā ir kopējs mērķis, un nosaka, ka būtu jānovērš pārklāšanās. Attiecībā uz enerģētikas nodokļu sistēmu Zaļajā grāmatā izvirzīti arī jautājumi par vairākiem enerģētikas nodokļu mērķiem un ieteikts sadalīt enerģētikas nodokļus CO2 nodoklī un ar enerģētiku saistītajos nodokļos. Pēc būtības saskaņā ar ES ETS CO2 nodokli nevajadzētu piemērot iekārtām. Ņemot vērā, ka Dānijā uzņēmumi saskaņā ar ES ETS jau ir atbrīvoti no enerģētikas nodokļa, šie uzņēmumi nemaksātu vispār nekādu nodokli par savos ražošanas procesos patērēto enerģiju, ja ierosinātais pasākums tiktu apstiprināts. Tādēļ Komisija uzskata, ka Dānijas ierosinātais pasākums neatbilst iepriekš minētās Zaļās grāmatas paustajām idejām.

(52) Ja ir ievēroti attiecīgie Kopienas tiesību akti, tad princips valsts atbalsta noteikumiem par dabas resursu nodokļa samazinājumu un atbrīvojumu no tā ir atzīt tās situācijas, kad Kopienas nodokļu līmeņi tiek ievēroti, vienlaicīgi īstenojot stingrāku pieeju tajās situācijās, kad atbalsta saņēmējiem nav vienlīdzīgu konkurences iespēju, kā to paredz minimālie nodokļu līmeņi. Tas nozīmē, ka tad, ja Kopienas minimālie nodokļu līmeņi ir ievēroti, nodokļu atvieglojumus var apstiprināt bez papildu analīzes, savukārt nodokļu un nodevu atvieglojumus, kas ir zem šiem minimālajiem līmeņiem, uzskata par īpaši kropļojošiem, un tādēļ Komisija sīki izvērtē šāda atbalsta vajadzību un proporcionalitāti. Šajā analīzē Komisija paļaujas uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm.

(53) Attiecībā uz atbalsta nepieciešamību Komisijai saskaņā ar EAG 2008 158. punktu būtu jānovērtē: 1) vai atbalsta saņēmēju izvēle ir pamatota ar objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, 2) vai ir ievērojams ražošanas izmaksu palielinājums, un, ja tā ir, 3) vai šo palielinājumu var novirzīt uz patērētājiem, neradot pārdošanas apjomu būtisku samazinājumu (to var pārbaudīt ar aprēķiniem par produkta cenas elastīgumu, zaudētiem pārdošanas apjomiem un/vai samazinātu peļņu attiecīgajos uzņēmumos vai nozarēs).

(54) Aplūkojamā lietā atbalsta saņēmēji patiešām ir izvēlēti, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, proti, uz dalību ES ETS. Attiecībā uz otru kritēriju vismaz pašlaik visi attiecīgie uzņēmumi ir energoietilpīgi uzņēmumi Enerģētikas nodokļu direktīvas 17. panta 1. punkta izpratnē un tādēļ var pieņemt, ka šis kritērijs ir izpildīts. Informācija par apgrozījuma samazināšanos attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem un/vai tirgus daļām būtu bijusi vērtīgs rādītājs tam, ka pasākums ir nepieciešams. Tomēr Dānija neiesniedza šādu informāciju. Tā vietā Dānija ir iesniegusi atbalsta saņēmēju sarakstu, norādot to CO2 emisijas 2005., 2006. un 2007. gadā. Daži no viņiem trīs gadu laikā ir samazinājuši savas emisijas, kamēr citi šajā laikposmā tās ir palielinājuši. Lielākie atbalsta saņēmēji ir cementa rūpniecībā (kur nodokļu bāze ir apmēram 2,8 miljoni tonnu CO2 emisiju gadā), cukura rūpniecībā (0,2 miljoni tonnu gadā) un naftas pārstrādes uzņēmumi (0,1 miljons tonnu gadā). Tādējādi Dānija nav pierādījusi to, ka divu sistēmu paralēla piemērošana būtu radījusi būtisku ražošanas izmaksu palielinājumu, ko nevar novirzīt uz patērētājiem, neradot būtisku pārdošanas apjoma samazinājumu.

(55) Līdz ar to Komisija nevar secināt, ka ierosinātā shēma būtu nepieciešama.

(56) Attiecībā uz proporcionalitāti katram atbalsta saņēmējam saskaņā ar EAG 2008 159. punktu ir jāizpilda viens no šādiem nosacījumiem: 1) tam jāmaksā daļa no valsts nodokļa likmes, kas kopumā atbilst katra atsevišķā saņēmēja ekoloģiskajam raksturlielumam salīdzinājumā ar raksturlielumu, kas saistīts ar efektīvāko tehniku EEZ. Atbalsta saņēmēji iegūs maksimālas priekšrocības no samazinājuma, kas atbilst ražošanas izmaksu palielinājumam nodokļa dēļ, izmantojot visefektīvāko tehniku, un kuras nevar novirzīt uz patērētājiem; 2) atbalsta saņēmējam jāmaksā vismaz 20 % no valsts nodokļa, ja vien nevar pamatot zemāku likmi; vai 3) atbalsta saņēmējs var slēgt nolīgumus ar dalībvalstīm, kuros apņemas sasniegt vides aizsardzības mērķus, kam būtu tāda pati ietekme, kāda tiktu sasniegta saskaņā ar 1. vai 2. punktu vai piemērojot Kopienas minimālo nodokļu līmeni.

(57) Aplūkojamā lietā Dānijas iestādes ir atbildējušas, ka to rīcībā nav informācijas par efektīvāko tehniku un ka tā jebkurā gadījumā nav ierosinātā pasākuma prasība. Otrs kritērijs nav izpildīts, un 20 % valsts nodokļa maksāšana Dānijas iestāžu gadījumā tik un tā veidotu tādu nodokļu likmi, kas ievērojami pārsniedz Kopienas minimālo nodokļu likmi. Attiecībā uz trešo kritēriju daži atbalsta saņēmēji ir noslēguši brīvprātīgus nolīgumus, saskaņā ar kuriem viņi var maksāt nodokļu likmi, kas ir zemāka par Kopienas minimālo likmi. Šā pasākuma mērķis būtu aizstāt šos nolīgumus ar ES ETS. ES ETS darbojas neatkarīgi no ierosinātā nodokļu pasākuma, un tādēļ Dānijai nav jāpieliek papildu pūles apmaiņā pret ierosināto nodokļa atvieglojumu.

(58) Komisija savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu aicināja Dāniju sniegt informāciju par mehānismiem, kurus Dānijas iestādes var būt paredzējušas, lai nodrošinātu, ka atbrīvojumi tiek piešķirti tikai tiem atsevišķiem uzņēmumiem, kuriem ir neto izmaksas saistībā ar dalību ES ETS un uz kuriem attiecas šīs neto izmaksas. Šāda informācija būtu varējusi sniegt norādījumu par to, vai atbalsts ir proporcionāls, tomēr šādas pieejas vides apsvērumi varētu būtu diskutējami, jo priekšrocība tiktu sniegta tiem uzņēmumiem, kuriem būtu jāpērk emisijas atļaujas, jo tie nav samazinājuši savu piesārņojumu. Jebkurā gadījumā Dānijas iestādes nav pierādījušas vai garantējušas to, ka atbrīvojumi no nodokļiem attiektos tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri ir maksājuši par emisijas kvotām.

(59) Līdz ar to Dānijas iestādes nav pierādījušas to, ka ierosinātais atbalsts būtu proporcionāls.

(60) Attiecībā uz konkurences izkropļošanu uzņēmumi Dānijā, uz kuriem neattiecas ES ETS, kā arī uzņēmumi citās dalībvalstīs vai nu ievēro vienādus konkurences nosacījumus, ko paredz Kopienas minimālie nodokļu līmeņi, vai arī ievēro EAG 2008 noteikumus. Tādējādi ierosinātais atbrīvojums palielinātu to ES ETS uzņēmumu konkurētspēju, kas darbojas Dānijā, un tiktu nevajadzīgi kropļota konkurence ar uzņēmumiem citās dalībvalstīs.

(61) Tādēļ Komisija, pamatojoties uz EAG 2008 būtību, uzskata, ka aplūkojamo pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(62) Pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Komisija saņēma apsvērumus no trešām personām par to, ka vairumā gadījumu nodokļu atbrīvojumu vai samazinājumu apmērs ir zem robežvērtības, kas noteikta Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1998/2006 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk tekstā de minimis regula). Ja Dānijas iestādes apņemtos nodrošināt to, ka de minimis noteikumi tiktu ievēroti visos gadījumos, atbalsta pasākumu uzskatītu par neatbilstošu EK Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem un tādēļ to varētu īstenot bez paziņošanas Komisijai.

(63) Kā Komisija norādīja savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, ierosināto shēmu varētu atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiktu ievēroti Enerģētikas nodokļu direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi. Komisijas bažas, kas tajā pašā lēmumā tika izteiktas attiecībā uz principa piesārņotājs maksā ievērošanu, varētu novērst, ja atbalsta saņēmēji maksātu Kopienas minimālo nodokļu likmi. Faktiski uz enerģētikas nodokļa samazinājumiem līdz Kopienas minimālajiem nodokļu līmeņiem attiecas 25. pants Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulā (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojumu regula), un tādēļ par to nav jāpaziņo Komisijai.

(64) Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, 7. panta 4. punktā paredzēts, ka Komisija var slēgt oficiālas izmeklēšanas procedūru, pieņemot pozitīvu lēmumu ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šo nosacījumu ievērošana tiek cieši uzraudzīta.

(65) Šajā lietā Komisija uzskata, ka atbalstu var atļaut, kamēr atbalsta saņēmēji par katru enerģijas avotu maksā vismaz Kopienas minimālos piemērojamos nodokļu līmeņus CO2 nodokļa vai cita enerģētikas nodokļa veidā. Tomēr, ja Komisija konstatē, ka nodokļa atvieglojums ir zemāks par šiem noteiktajiem minimālajiem līmeņiem, atbalsts uzskatāms par nesaderīgu ar EK Līgumu un to nevar īstenot.

(66) No iepriekš minētajiem nosacījumiem turklāt izriet, ka paziņotajā shēma ir saskaņā ar Enerģētikas nodokļu direktīvu un īpaši tās 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Visi atbalsta saņēmēji patiešām ir energoietilpīgi uzņēmumi šā noteikuma izpratnē, un direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi ir ievēroti.

SECINĀJUMS

(67) Komisija uzskata, ka paziņotā shēma Grozījumi CO2 nodoklī par kvotu regulētu degvielas patēriņu nozarē ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(68) Ja visi atbalsta saņēmēji turpina maksāt nodokli par katru enerģijas avotu, ievērojot Kopienas noteiktos minimālos nodokļu līmeņus, atbalsts tiek atzīts par saderīgu ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(69) Tā ierosinātās shēmas daļa, kura rada nodokļa samazinājumu zem saskaņotā nodokļu minimālā līmeņa, nav saderīga ar EK Līgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants Tā kā uz Dānijas ierosināto shēmu (Nr. 464, 2004. gada 9. jūnijs) neattiecas Regula (EK) Nr. 1998/2006, tas ir valsts atbalsts, kas saderīgs ar kopējo tirgu tikai ar nosacījumu, ka atbalsta saņēmēji maksā nodokli par viņu patērēto enerģiju, kas atbilst vismaz Kopienas minimālajiem nodokļu līmeņiem, kuri noteikti Direktīvas 2003/96/EK 1. pielikumā. Ja Dānija vēlas īstenot šo atbalsta pasākumu, tas attiecīgi jāgroza.

2. pants Dānija divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu tā prasības.

3. pants Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.

Briselē, 2009. gada 17. jūnijā Komisijas vārdā – Komisijas locekle Neelie Kroes

Versions

1. 2009-06-17