Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2010/472@2010-05-31/lv

Contents

1. Preamble
2. (10) a)
3. 1. pants

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (pamatregula), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā: PROCEDŪRA Procedūras sākšana

(1) Komisija 2009. gada 3. septembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (paziņojums par procedūras sākšanu), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu veidu Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu (attiecīgās valstis) izcelsmes polietilēna tereftalāta (PET) importu Savienībā.

(2) Procedūra tika sākta pēc tam, kad Plastics Europe Polietilēna tereftalāta komiteja (sūdzības iesniedzējs) 2009. gada 20. jūlijā iesniedza prasību to ražotāju vārdā, kuri saražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 % no Savienības kopējās dažu veidu polietilēna tereftalāta produkcijas. Sūdzībā bija iekļauti prima facie pierādījumi par attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

Procedūrā iesaistītās personas

(3) Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzību iesniegušajiem ražotājiem, citiem zināmiem Savienības ražotājiem, importētājiem/tirgotājiem un attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem, ražotājiem eksportētājiem un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(4) Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5) Ņemot vērā acīmredzami lielo Savienības ražotāju un importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzēs veikt izlases veida pārbaudi, un, ja vajadzēs, lai veiktu atlasi, visus Savienības ražotājus un importētājus aicināja pieteikties Komisijā un sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, izmeklēšanas periodā (no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam), kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(6) Četrpadsmit Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, veica atlasi, izvēloties piecus Savienības ražotājus, kuri saražo 65 % no visu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdevumu apjoma.

(7) Astoņi importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no importētājiem, kas sadarbojās, veica atlasi, izvēloties divus importētājus, kuri importē 83 % no visu importētāju, kas sadarbojās, importa apjoma un 48 % no visa AAE, Irānas un Pakistānas importa apjoma.

(8) Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, atlasītajiem importētājiem un visiem attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem un piegādātājiem, kā arī tiem, kuri paziņoja par savu ieinteresētību šajā jautājumā termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9) Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena atlasītā importētāja, desmit lietotājiem Savienībā, trīs izejvielu piegādātājiem, viena ražotāja eksportētāja Irānā un tā saistītā tirgotāja, viena ražotāja eksportētāja Pakistānā un viena ražotāja eksportētāja Apvienotajos Arābu Emirātos. Turklāt septiņi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, sniedza pieprasītos vispārējos datus kaitējuma analīzei.

(10) Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(10) a)

ražotāji Savienībā:

Novapet SA, Spānija,

Equipolymers srl, Itālija,

UAB Orion Global PET (Indorama), Lietuva,

UAB Neo Group, Lietuva;

b)

ražotājs eksportētājs Irānā:

Shahid Tondguyan Petrochemical Co. un tā saistītie uzņēmumi, Bandar Imam Khomeini un Tehran;

c)

ražotājs eksportētājs Pakistānā:

Novatex Limited, Karachi;

d)

ražotājs eksportētājs Apvienotajos Arābu Emirātos:

JBF RAK LLC, Ras Al Khaimah.

Izmeklēšanas periods

(11) Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica par laikposmu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (izmeklēšanas periods jeb IP). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (attiecīgais periods).

ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS Attiecīgais ražojums

(12) Attiecīgais ražojums ir polietilēna tereftalāts, kura viskozitātes rādītājs atbilstoši ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāks, kura izcelsme ir Irānā, Pakistānā un Apvienotajos Arābu Emirātos (attiecīgais ražojums) un ko pašlaik klasificē ar KN kodu 39076020.

(13) PET ir ķīmisks produkts, ko parasti izmanto plastmasas rūpniecības nozarē pudeļu un slokšņu ražošanai. Tā kā šī PET kategorija ir homogēns ražojums, tas netika sīkāk iedalīts atsevišķās ražojuma kategorijās.

Līdzīgais ražojums

(14) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka PET, ko ražo Savienības ražošanas nozare un pārdod Savienībā, pēc būtības tādas pašas ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un tāds pats pamatpielietojums kā PET, ko ražo un pārdod Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu vietējos tirgos un eksportē uz Savienību. Tādēļ šie ražojumi provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

DEMPINGS

(15) Ņemot vērā ievērojamās svārstības izejvielu izmaksās un PET tirgus cenās, kuras konstatēja izmeklēšanas periodā, uzskatīja, ka normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai ir lietderīgi izmantot ceturkšņa datus. Tomēr šo metodiku nevarēja piemērot Irānai, jo vienīgais Irānas ražotājs nevarēja sniegt pilnīgus datus par ceturkšņa izmaksām.

Irāna Normālā vērtība

(16) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz vienīgo Irānas ražotāju pārbaudīja, vai tā pārdevumu apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi, proti, vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Izmeklēšanas periodā vienīgā Irānas ražotāja pārdevumu apjomi vietējā tirgū bija pietiekami reprezentatīvi.

(17) Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot Irānas tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoma neatkarīgiem klientiem īpatsvaru izmeklēšanas periodā.

(18) Tā kā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoms nepārsniedza 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoma, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena vietējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena no rentablajiem darījumiem.

Eksporta cena

(19) Tā kā eksportēto ražojumu pārdošanu Savienībā veica saistītais tirdzniecības uzņēmums, kas atrodas Irānā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz šā saistītā tirgotāja cenām neatkarīgiem klientiem Savienībā.

Salīdzinājums

(20) Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu.

(21) Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, pienācīgi ņēma vērā, izdarot korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības tirdzniecības līmenī, transporta izmaksās, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksās un palīgizmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās un citās pozīcijās (banku pakalpojumu izmaksās).

(22) Uzņēmums pieprasīja veikt korekciju tirdzniecības līmenī, ņemot vērā atšķirīgos ražojuma pārdošanas modeļus tā klientiem vietējā un ES tirgū. Korekcija atbilda tam, cik lielā mērā uzņēmums varēja pamatot savu prasību.

(23) Irānas ražotājs eksportētājs turklāt iesniedza konkrētu prasību par starptautisko sankciju pret Irānu iespējamo ietekmi. Uzņēmums apgalvoja, ka sankciju dēļ dažiem lielajiem PET klientiem, piemēram, Coca-Cola un Pepsi, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, ir aizliegts pirkt PET no Irānas un tā rezultātā no Irānas ievestajam PET netiek izsniegti kvalitātes sertifikāti. Tas, iespējams, ietekmē arī citus Eiropas klientus, kas pieprasa zemākas cenas par PET, kam nav Coca-Cola vai Pepsi kvalitātes sertifikāta. Tomēr Irānas ražotājs eksportētājs nevarēja norādīt apmēru, kādā sankcijas, iespējams, varētu ietekmēt importu, kā arī nesniedza atbilstošus pierādījumus. Turklāt uzņēmums ar līdzīgām problēmām saskārās vietējā tirgū, kurā Coca-Cola un Pepsi licences vietējiem īpašniekiem bija aizliegts iepirkt PET no Irānas ražotājiem un jāpaļaujas uz importu no citām valstīm. Līdz ar to sankcijām būtu arī jāietekmē cenu lejupslīde vietējā tirgū un, tādējādi, nav acīmredzamas vajadzības cenu salīdzināšanai. Tādēļ tika secināts, ka nav pamata atļaut veikt korekciju saistībā ar sankciju ietekmi uz Irānu.

Dempinga starpība

(24) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību vienīgajam Irānas ražotājam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(25) Pamatojoties uz sūdzībā norādīto un Irānas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, sniegto informāciju, Irānā nav zināmi citi attiecīgā ražojuma ražotāji. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpībai, kas noteikta Irānai, jābūt vienādai ar dempinga starpību, kas tiks noteikta vienīgajam ražotājam eksportētājam Irānā.

(26) Irānai pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 28,6 %.

Pakistāna Normālā vērtība

(27) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz vienīgo Pakistānas ražotāju pārbaudīja, vai tā pārdevumu apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi, proti, vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Izmeklēšanas periodā vienīgā Pakistānas ražotāja pārdevumu apjomi vietējā tirgū bija reprezentatīvi.

(28) Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot Pakistānas vietējā tirgū izmeklēšanas periodā pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu neatkarīgiem klientiem īpatsvaru.

(29) Tā kā līdzīgā ražojuma rentablās pārdevumu apjoms pārsniedza 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoma vietējā tirgū, normālo vērtību aprēķināja, nosakot līdzīgā ražojuma visu vietējā tirgus pārdevumu vidējo svērto vērtību.

Eksporta cena

(30) Vienīgais ražotājs eksportētājs Pakistānā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādējādi eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kādas šie neatkarīgie klienti faktiski maksāja vai kādas tiem bija jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

Salīdzinājums

(31) Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu.

(32) Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, pienācīgi ņēma vērā, izdarot korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības importa maksājumos, cenu atlaidēs un korekcijās, transporta un apdrošināšanas izmaksās, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksās un palīgizmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās, izmaksās pēc pārdošanas (tehniskā palīdzība un pakalpojumi), komisijas maksās un citās pozīcijās (banku pakalpojumu izmaksās).

Dempinga starpība

(33) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību vienīgajam Pakistānas ražotājam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(34) Vienīgajam Pakistānas ražotājam eksportētājam, Novatex Limited, pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 1,5 %, t. i., zem de minimis sliekšņa pamatregulas 9. panta 3. punkta nozīmē.

(35) Tā kā attiecīgo ražojumu Pakistānā ražoja tikai viens uzņēmums, pagaidu pasākumi netiek noteikti.

Apvienotie Arābu Emirāti Normālā vērtība

(36) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz vienīgo Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ražotāju pārbaudīja, vai tā pārdevumu apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi, proti, vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Izmeklēšanas periodā vienīgā AAE ražotāja pārdevumu apjomi vietējā tirgū bija pietiekami reprezentatīvi.

(37) Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot AAE vietējā tirgū izmeklēšanas periodā pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu neatkarīgiem klientiem īpatsvaru.

(38) Tā kā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoms nepārsniedza 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoma, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena vietējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena rentablajos darījumos.

Eksporta cena

(39) Vienīgais ražotājs eksportētājs Apvienotajos Arābu Emirātos attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādējādi eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kādas šie neatkarīgie klienti faktiski maksāja vai kādas tiem bija jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

Salīdzinājums

(40) Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu.

(41) Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, pienācīgi ņēma vērā, izdarot korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības transporta un apdrošināšanas izmaksās, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksās un palīgizmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās.

Dempinga starpība

(42) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību vienīgajam AAE ražotājam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(43) Pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju un AAE ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, sniegto informāciju, Apvienotajos Arābu Emirātos nav zināmi citi attiecīgā ražojuma ražotāji. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpībai, kas noteikta Apvienotajiem Arābu Emirātiem, jābūt vienādai ar dempinga starpību, kas tiks noteikta vienīgajam ražotājam eksportētājam Apvienotajos Arābu Emirātos.

(44) Apvienotajiem Arābu Emirātiem pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 6,6 %.

KAITĒJUMS Savienības produkcija un Savienības ražošanas nozare

(45) Izmeklēšanas periodā Savienībā līdzīgo ražojumu izgatavoja 17 ražotāji. Tāpēc ražotāju produkcijas izlaide (ko noteica, pamatojoties uz apkopoto informāciju, ko sniedza ražotāji, kas sadarbojās, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem) ir uzskatāma par Savienības produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(46) No šiem 17 ražotājiem, 12 ražotāji izmeklēšanā sadarbojās. Tika konstatēts, ka šie 12 ražotāji ražo nozīmīgu daļu no līdzīgā ražojuma kopējā produkcijas apjoma Savienībā, šajā gadījumā – vairāk nekā 80 %. Tādēļ 12 ražotāji, kas sadarbojās, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un turpmāk tekstā tiks saukti par Savienības ražošanas nozari. Atlikušie Savienības ražotāji turpmāk tekstā tiks saukti par pārējiem Savienības ražotājiem. Šie pārējie Savienības ražotāji aktīvi sūdzību nav atbalstījuši un nav iebilduši pret to.

(47) Jānorāda, ka Eiropas Savienības PET tirgu veido relatīvi liels ražotāju skaits, kuri parasti pieder pie lielākām ražotāju grupām ar galvenajiem birojiem ārpus ES. Tirgū noris konsolidēšanās process, un nesen ir notikuši vairāki uzņēmumu pārņemšanas un slēgšanas gadījumi. Piemēram, kopš 2009. gada ir slēgtas Tergal Fibers (Francija), Invista (Vācija) un Artenius (Apvienotā Karaliste) PET ražošanas rūpnīcas, savukārt Indorama ir pārņēmusi bijušās Eastman rūpnīcas Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē.

(48) Kā norādīts iepriekš 6. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti pieci individuāli ražotāji, kuri pārdeva 65 % no visu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdevumu apjoma. Viens uzņēmums nevarēja sniegt visus pieprasītos datus un rezultātā atlasīto uzņēmumu skaits bija jāsamazina līdz četriem uzņēmumiem, kuru pārdevumu apjoms bija 47 % no visu ražotāju, kas sadarbojās, pārdevumu apjoma.

Patēriņš Savienībā

(49) Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu Savienības tirgū, izmantojot Eurostat datus par importa apjomiem ES tirgū, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja aplēsēm.

(50) 1. Ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, patēriņš Savienībā laikposmā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga par 11 %. Precīzāk, faktiskais pieprasījums 2007. gadā palielinājās par 8 %, tad nedaudz samazinājās laikposmā no 2007. gada līdz 2008. gada sākumam (par 2 procentu punktiem), bet laikposmā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās vēl par 5 procentu punktiem. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, Eurostat dati un sūdzība. 2006 2007 2008 IP Kopējais patēriņš ES (tonnās) 2709400 2936279 2868775 2996698 Indekss (2006 = 100) 100 108 106 111

Imports no attiecīgajām valstīm Attiecīgā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums

(51) Komisija pārbaudīja, vai Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu PET imports jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(52) Tā kā Pakistānai tika konstatēta de minimis dempinga starpība, uzskatāms, ka šā importa ietekme nav vērtējama kopā ar importa par dempinga cenām, kura izcelsme ir AAE un Irānā, ietekmi.

(53) Attiecībā uz importa, kura izcelsme ir AAE un Irānā, ietekmi izmeklēšanā tika konstatēts, ka dempinga starpība pārsniedza de minimis slieksni, kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un šo divu valstu importa par dempinga cenām apjoms nav niecīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(54) Attiecībā uz konkurences apstākļiem importam no Irānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem un līdzīgajam ražojumam izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ražotāji no šīm valstīm izmanto vienus un tos pašus produkcijas noieta kanālus un ražojumu pārdod līdzīgām klientu kategorijām. Turklāt izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā importa apjoms no šīm abām valstīm pieauga.

(55) Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir ievēroti un imports no Irānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir jāpārbauda kumulatīvi.

Attiecīgā importa apjoms

(56) 2. Attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoms Eiropas Savienībā laikposmā no 2006. gada līdz IP palielinājās gandrīz 20 reizes, izmeklēšanas periodā sasniedzot 212198 tonnas. Precīzāk, imports no AAE un Irānas laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam pieauga gandrīz trīskārtīgi, 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, tas palielinājās vēl 4 reizes un gandrīz divkāršojās laikposmā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam. tabula Avots: Eurostat dati. 2006 2007 2008 IP AAE un Irānas importa par dempinga cenām apjoms (tonnās) 11752 33812 133389 212198 Indekss (2006 = 100) 100 288 1135 1806 AAE un Irānas importa par dempinga cenām tirgus daļa 0,4 % 1,2 % 4,6 % 7,1 %

Attiecīgā importa tirgus daļa

(57) AAE un Irānas importa par dempinga cenām tirgus daļa 2006. gadā bija 0,4 %, un visā attiecīgajā periodā tā nepārtraukti palielinājās gandrīz par 7 procentu punktiem. Precīzāk, laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam tā palielinājās par 0,8 procentu punktiem, no 2007. gada līdz 2008. gadam – par 3,4 procentu punktiem un no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam — vēl par 2,5 procentu punktiem. Izmeklēšanas periodā AAE un Irānas importa par dempinga cenām tirgus daļa bija 7,1 %.

(58) Jānorāda, ka AAE ienāca tirgū tikai sākot ar 2007. gadu, bet tie ātri ir ieguvuši ievērojamu tirgus daļu.

Cenas Cenu tendences

(59) 3. Vidējā importa cena attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %, visstraujāk pazeminoties laikposmā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam. Precīzāk, 2007. gadā vidējā cena samazinājās par 1 %, tad vēl par vienu procentu punktu 2008. gadā un izmeklēšanas periodā tā pazeminājās vēl par 13 procentu punktiem. tabula Avots: Eurostat dati. 2006 2007 2008 IP AAE un Irānas importa cena (EUR par tonnu) 1033 1023 1010 874 Indekss 100 99 98 85

Cenu samazinājums

(60) Ņemot vērā, ka izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas ietekmēja ievērojamas svārstības, pārdevumu cenas un izmaksas tika apkopotas katru ceturksni un aprēķini attiecībā uz cenu samazinājumu un pārdošanu par nerentablām cenām tika veikti, pamatojoties uz ceturkšņa datiem.

(61) Lai varētu analizēt cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārdevumu cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi EXW cenām, salīdzināja ar AAE un Irānas importa atbilstīgajām vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, kas noteiktas uz CIF pamata, veicot atbilstīgu pēcimportēšanas izmaksu un atšķirīgo tirdzniecības līmeņu korekciju.

(62) Salīdzinājums liecināja, ka izmeklēšanas periodā Savienībā pārdotā attiecīgā AAE izcelsmes ražojuma dempinga cenas bija par aptuveni 3,9 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Irānas izcelsmes ražojumu, kurus pārdeva Savienībā, dempinga cenas bija par 3,2 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Abu valstu vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība izmeklēšanas periodā ir 3,8 %.

Savienības ražošanas nozares stāvoklis

(63) Atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam par dempinga cenām veiktā importa ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējums ietvēra visus būtiskos ekonomikas faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(64) Kā paskaidrots iepriekš, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, jāizmanto izlases veida pārbaude. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

makroekonomiskie rādītāji (produkcijas apjoms, ražošanas jauda, pārdevumu apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, vidējās vienības cenas, dempinga starpību lielums un atlabšana no iepriekš veikta dempinga sekām), kurus novērtēja visas Savienības produkcijas apjoma līmenī, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem novērtējuma pamatā bija sūdzībā norādītie dati.

mikroekonomisko rādītāju analīze (krājumi, darba samaksa, rentabilitāte, ienākumi no kapitāla, naudas plūsma, spēja piesaistīt kapitālu un ieguldījumi) izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem tika veikta, pamatojoties uz to sniegto informāciju.

Makroekonomiskie rādītāji Produkcija

(65) 4. Laikposmā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības produkcijas apjoms samazinājās par 4 %. Precīzāk, 2007. gadā tas palielinājās par 5 % aptuveni līdz 2570000 tonnām, bet tad 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, strauji samazinājās par 10 procentu punktiem, nedaudz pieaugot par 1 procenta punktu laikposmā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam un sasniedzot aptuveni 2300000 tonnas. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzība. 2006 2007 2008 IP Produkcijas apjoms (tonnās) 2439838 2570198 2327169 2338577 Indekss (2006 = 100) 100 105 95 96

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(66) 5. Savienības ražotāju ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Precīzāk, 2007. gadā tā palielinājās par 1 %, 2008. gadā – par 5 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā vēl par 9 procentu punktiem. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzība. 2006 2007 2008 IP Ražošanas jauda (tonnās) 2954089 2971034 3118060 3385738 Indekss (2006 = 100)) 100 101 106 115 Ražošanas jaudas izmantojums 83 % 87 % 75 % 69 % Indekss (2006 = 100) 100 105 90 84

(67) Ražošanas jaudas izmantojums 2006. gadā bija 83 %, 2007. gadā tas palielinājās līdz 87 %, bet 2008. gadā samazinājās līdz 75 % un izmeklēšanas periodā tas bija tikai 69 %. Izmantojuma rādītāja samazināšanās 2008. gadā un izmeklēšanas periodā atspoguļo produkcijas apjoma samazināšanos un ražošanas jaudas palielināšanos šajā periodā.

Pārdevumu apjoms

(68) 6. Savienības ražotāju pārdevumu apjoms nesaistītiem klientiem ES tirgū attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās. 2007. gadā pārdevumu apjoms palielinājās par 5 %, bet nākošajā gadā tas kritās nedaudz zemāk par 2006. gada līmeni un izmeklēšanas periodā tas bija par 3 % zemāks nekā 2006. gadā – aptuveni 2100000 tonnas. Ņemot vērā krājumu ierobežoto daudzumu, pārdevumu apjoma attīstība ir cieši saistīta ar ražošanas attīstību. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzība. 2006 2007 2008 IP Pārdevumu apjoms ES (tonnās) 2202265 2318567 2171203 2133787 Indekss (2006 = 100) 100 105 99 97

Tirgus daļa

(69) 7. Savienības ražotāji attiecīgajā periodā zaudēja 10 procentu punktus no tirgus daļas, kura samazinājās no 85 % 2006. gadā līdz 75 % izmeklēšanas periodā. Šis tirgus daļas samazinājums norāda uz to, ka patēriņš pieauga, bet Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms attiecīgajā periodā kritās par 3 %. Jānorāda, ka šāda pārdevumu apjoma samazināšanās tendence attiecās arī uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzība un Eurostat dati. 2006 2007 2008 IP Savienības ražotāju tirgus daļa 84,9 % 83,2 % 79,8 % 75,1 % Indekss (2006 = 100) 100 98 94 88

Izaugsme

(70) Laikposmā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš Savienībā palielinājās par 11 %, savukārt Savienības ražotāju pārdevumu apjoms ES tirgū samazinājās par 3 % un Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās par 10 procentu punktiem. No otras puses, tajā pašā laikposmā importa par dempinga cenām tirgus daļa palielinājās no 0,4 % līdz 7,1 %. Tādējādi tiek secināts, ka Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes.

Nodarbinātība

(71) 8. Savienības ražotāju nodarbinātības līmenis laikposmā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 15 %. Precīzāk, nodarbināto personu skaits ievērojami samazinājās no 2400 darbiniekiem 2006. gadā līdz 2100 darbiniekiem 2007. gadā jeb par 13 % un palika gandrīz tādā pašā līmenī 2008. gadā un izmeklēšanas periodā. 2007. gada nodarbinātības līmeņa kritumu izraisīja vairāku ES ražotāju centieni veikt uzņēmumu pārstrukturēšanu. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzība. 2006 2007 2008 IP Nodarbinātība (personas) 2410 2100 2060 2057 Indekss (2006 = 100) 100 87 85 85

Produktivitāte

(72) 9. Savienības ražotāju darbaspēka produktivitāte, ko mēra, ņemot vērā produkcijas izlaidi tonnās uz vienu darbinieku vienā nodarbinātības gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 12 %. Tas liecina, ka produkcijas apjoms samazinājās lēnākā tempā nekā nodarbinātības līmenis un norāda uz Savienības ražotāju produktivitātes pieaugumu. Jo īpaši tas redzams 2007. gada rādītājos, kad nodarbinātības līmenis samazinājās, bet produkcijas apjoms pieauga un produktivitātes līmenis bija par 21 % augstāks nekā 2006. gadā. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzība. 2006 2007 2008 IP Produktivitāte (tonnas uz darbinieku) 1013 1224 1130 1137 Indekss (2006 = 100) 100 121 112 112

Faktori, kas ietekmē pārdevumu cenas

(73) 10. Gada vidējās Savienības ražotāju pārdevumu cenas ES tirgū nesaistītiem klientiem laikposmā no 2006. gada līdz 2008. gadam palika stabilas – aptuveni EUR 1100 par tonnu. Izmeklēšanas periodā gada vidējā pārdevumu cena samazinājās par 12 % un sasniedza EUR 977 par tonnu. Gada vidējā pārdevumu cena neatspoguļo PET cenas mēneša vai pat dienas svārstības Eiropas (un pasaules) tirgū, bet tā ir uzskatāma par pietiekamu, lai noskaidrotu cenu tendenci attiecīgajā periodā. Aprēķinot PET pārdevumu cenas, parasti tajās tiek ņemtas vērā PET galveno izejvielu (galvenokārt PTA un MEG) cenas tendences, jo tās veido līdz 80 % no PET kopējām izmaksām. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzība. 2006 2007 2008 IP Vienības cena ES tirgū (EUR par tonnu) 1110 1105 1111 977 Indekss (2006 = 100) 100 100 100 88

(74) Kā norādīts iepriekš, AAE un Irānas importa dempinga cenas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares pārdevumu cenām.

Dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(75) Ņemot vērā AAE un Irānas importa apjomu, tirgus daļu un cenas, nevar uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir niecīga. Ir svarīgi atgādināt, ka kopš 2000. gada ir spēkā antidempinga pasākumi PET importam no Indijas, Indonēzijas, Korejas Republikas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes un kopš 2004. gada importam no Ķīnas Tautas Republikas. Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu un pieauga tās zaudējumi, faktisku atgūšanos no iepriekšējā dempinga nevar konstatēt un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret importa par dempinga cenām Savienības tirgū radīto kaitīgo ietekmi.

Mikroekonomiskie rādītāji Krājumi

(76) 11. Izlasē iekļauto ražotāju noslēguma krājumu līmenis laikposmā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 22 %. Jānorāda, ka krājumi veido mazāk nekā 5 % no gada produkcijas apjoma un tādēļ šā rādītāja attiecināmība uz kaitējuma analīzi ir ierobežota. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem. Paraugs 2006 2007 2008 IP Noslēguma krājumi (tonnās) 61374 57920 46951 47582 Indekss (2006 = 100) 100 94 77 78

Algas

(77) 12. Laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam gada darbaspēka izmaksas palielinājās par 11 %, tad 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, pazeminājās par 2 procentu punktiem un vēl par 9 procentu punktiem, salīdzinot ar 2008. gadu, izmeklēšanas periodā, sasniedzot 2006. gada līmeni. Tādējādi kopumā darbaspēka izmaksas saglabājās stabilas. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem. Paraugs 2006 2007 2008 IP Gada darbaspēka izmaksas (EUR) 27671771 30818299 30077380 27723396 Indekss (2006 = 100) 100 111 109 100

Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(78) 13. Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto ražotāju līdzīgā ražojuma pārdevumu nesaistītiem klientiem ES tirgū rentabilitātei, ko procentos izsaka kā neto pārdevumu apjomu, joprojām bija negatīva tendence, un tā pat kritās no – 6,9 % līdz – 7,5 %. Precīzāk, 2007. gadā izlasē iekļauto ražotāju stāvoklis attiecībā uz rentabilitāti uzlabojās, jo neto zaudējumi no neto pārdevumu apjoma bija vien – 1,5 % apmērā, taču 2008. gadā zaudējumi strauji pieauga līdz – 9,3 %. Situācija nedaudz uzlabojās izmeklēšanas periodā. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem. Paraugs 2006 2007 2008 IP ES rentabilitāte (% no neto pārdevumu apjoma) –6,9 % –1,5 % –9,3 % –7,5 % Indekss (2006 = 100) –100 –22 –134 –108 INI (peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības) –9,6 % –3,1 % –16,8 % –12,3 % Indekss (2006 = 100) –100 –32 –175 –127

(79) Ienākums no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. INI no – 9,6 % 2006. gadā palielinājās līdz – 3,1 % 2007. gadā. 2008. gadā tas samazinājās līdz – 16,8 %, bet izmeklēšanas periodā atkal palielinājās līdz – 12,3 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā palika negatīvs un pasliktinājās par 2,7 procentu punktiem.

Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(80) Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2006. gadā bija negatīva – 18,5 miljoni euro. Stāvoklis ievērojami uzlabojās 2007. gadā, kad neto naudas plūsma no pamatdarbības kļuva pozitīva – 19,5 miljoni euro, taču tad 2008. gadā ievērojami pasliktinājās (– 42 miljoni euro), un izmeklēšanas periodā bija negatīva – 11 miljoni euro. Kopumā attiecīgajā periodā naudas plūsmas līmenis uzlabojās, lai gan tās tendence joprojām bija negatīva.

(81) 14. Nekas neliecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē, galvenokārt tāpēc, ka daži ražotāji ir iesaistījušies lielākās grupās. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem. Paraugs 2006 2007 2008 IP Naudas plūsma (EUR) –18453130 19478426 –42321103 –11038129 Indekss (2006 = 100) –100 206 –229 –60

Ieguldījumi

(82) 15. Izlasē iekļauto uzņēmumu gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam samazinājās par 34 %, vēl par 59 procentu punktiem tie samazinājās laikposmā no 2007. gada līdz 2008. gadam un tad, salīdzinot ar 2008. gadu, nedaudz samazinājās izmeklēšanas periodā. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 96 %. Šo ieguldījumu straujo kritumu daļēji var izskaidrot ar to, ka 2006. un 2007. gadā jaudas palielināšanai tika iegādātas jaunas plūsmas līnijas. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem. Paraugs 2006 2007 2008 IP Neto ieguldījumi (EUR) 98398284 64607801 6537577 4298208 Indekss (2006 = 100) 100 66 7 4

Secinājums par kaitējumu

(83) Makroekonomisko datu analīze parāda, ka Savienības ražotāji attiecīgajā periodā samazināja savus produkcijas un pārdevumu apjomus. Lai gan konstatētais samazinājums nebija krass, to jāaplūko kontekstā ar pieaugošo pieprasījumu laikposmā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam, kā rezultātā Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās par 10 procentu punktiem jeb līdz 75 %.

(84) Tajā pašā laikā attiecīgie mikroekonomiskie rādītāji liecina par izlasē iekļauto Savienības ražotāju ekonomiskā stāvokļa nepārprotamu pasliktināšanos. Rentabilitāte un peļņa no kapitāla ieguldījuma palika negatīva un tās turpmāk kopumā samazinājās laikposmā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam. Lai gan vispārējā attīstība bija pozitīva, arī izmeklēšanas periodā saglabājās negatīva naudas plūsma.

(85) Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

CĒLOŅSAKARĪBA Ievads

(86) Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu pārbaudīja, vai Irānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus varētu kaitēt Savienības ražošanas nozarei, lai novērstu to, ka šo citu faktoru, iespējams, radītais kaitējums tiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

Ietekme, ko rada imports par dempinga cenām

(87) Attiecīgā AAE un Irānas izcelsmes ražojuma importa par dempinga cenām apjoms laikposmā no 2006. gada līdz IP pieauga gandrīz 20 reizes – līdz 212200 tonnām – un to tirgus daļa palielinājās par gandrīz 7 procentu punktiem (no 0,4 % līdz 7,1 %). Vienlaikus Savienības ražošanas nozare zaudēja aptuveni 10 procentu punktus no tirgus daļas (no 84,9 % līdz 75,1 %). Šā importa vidējā cena laikposmā no 2006. gada līdz IP samazinājās un saglabājās zemāka nekā Savienības ražotāju vidējā cena.

(88) Kā norādīts iepriekš (62). apsvērumā, cenas samazinājums Apvienoto Arābu Emirātu importam par dempinga cenām bija 3,9 %, bet Irānai 3,2 %. Lai gan cenas samazinājums ir mazāks par 4 %, to nevar uzskatīt par niecīgu, ņemot vērā, ka PET ir prece, un konkurences priekšmets lielākoties ir cena.

(89) Irānas eksportētājs apgalvoja, ka PET imports no Irānas neesot varējis radīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ievērojot to, ka šā importa apjoms pavisam nedaudz pārsniegtu importam noteikto de minimis slieksni. Tomēr izmeklēšanas periodā imports no Irānas, kura īpatsvars tirgū bija 1,9 %, pārsniedza pamatregulā noteikto de minimis slieksni. Turklāt Irānas importa cenas pazemināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ņemot vērā šos apstākļus, Irānas eksportētāja izvirzītais arguments ir noraidīts.

(90) Ņemot vērā to, ka imports no AAE un Irānas radīja Savienības ražošanas nozares cenu samazinājumu, tiek uzskatīts, ka šis imports par dempinga cenām izraisīja cenu samazināšanos, liedzot Savienības ražošanas nozarei uzturēt pārdošanas cenas tādā līmenī, kāds būtu vajadzīgs, lai segtu izmaksas un nodrošinātu peļņu. Tādēļ tiek secināts, ka pastāv cēloņsakarība starp minēto importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

Citu faktoru ietekme Savienības ražošanas nozares eksports

(91) 16. Viena ieinteresētā puse par kaitējuma iemeslu minēja Savienības ražotāju niecīgo eksporta apjomu. Kā redzams nākamajā tabulā, Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %. Šajā pašā laikposmā eksporta cenu līmenis samazinājās par 10 %, kā rezultātā attiecīgajā periodā tika stabilizēta eksporta pārdevumu vērtība. Tādējādi nekas neliecina par to, ka eksporta sniegums būtu veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. tabula Avots: atbildes uz anketas jautājumiem. Savienības ražošanas nozare 2006 2007 2008 IP Eksporta pārdevumu apjomi (tonnās) 25677 24103 23414 28504 Indekss (2006 = 100) 100 94 91 111 Eksporta pārdevumu cenas (EUR) 28473679 27176204 25109209 28564676 Indekss (2006 = 100) 100 95 88 100 Eksporta cena (EUR par tonnu) 1109 1128 1072 1002

(92) Kāda cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares cenas ES tirgū bija mākslīgi paaugstinātas. Saskaņā ar šīs personas minēto šo apgalvojumu pamato tas, ka cenas ES tirgū saglabājās stabilas, turpretim eksporta pārdošanas cenas samazinājās. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares ikgadējās vidējās pārdošanas cenas ES tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %, un līdzīgi šai pašā periodā samazinājās arī eksporta cenas. Tāpēc šis arguments ir noraidīts.

Imports no trešām valstīm Pakistāna

(93) 17. Ņemot vērā konstatēto faktu, ka imports no Pakistānas netika pārdots par dempinga cenām, ir jāanalizē, vai tas tomēr nav veicinājis Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu. Importa apjoms no Pakistānas attiecīgajā periodā palielinājās divkārt. Precīzāk, laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam tas samazinājās par 25 %, bet tad 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājās par 117 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā, salīdzinot ar 2008. gadu, vēl par 16 procentpunktiem, sasniedzot 92000 tonnas. Šā importa atbilstošā tirgus daļa palielinājās no 1,6 % 2006. gadā līdz 11 % izmeklēšanas periodā. tabula Avots: Eurostat dati 2006 2007 2008 IP Importa apjoms no Pakistānas (tonnās) 44187 33255 84859 92004 Indekss (2006=100) 100 75 192 208 Pakistānas importa tirgus daļa 1,6 % 1,1 % 3,0 % 3,1 % Importa cena (EUR par tonnu) 1030 1022 1023 900

(94) Pakistānas importa vidējā cena kopumā saglabājās zemāka par Savienības ražotāju vidējām cenām. Turklāt veicot detalizētu cenas analīzi, kuras pamatā bija Pakistānas eksportētāja, kas sadarbojās, sniegtā informācija, tika noskaidrots, ka importa cenas un Savienības cenas starpība bija mazāka nekā 1,5 %, proti, tas ir uz pusi mazāk nekā cenas samazinājums, ko noteica importam par dempinga cenām no Irānas un AAE. Tādējādi, lai gan nevar izslēgt, ka imports no Pakistānas ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tā ietekme ir niecīga un nevar grozīt secinājumus par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

Korejas Republika

(95) 18. Korejas Republikai antidempinga maksājumi ir noteikti kopš 2000. gada. Tomēr divi Korejiešu uzņēmumi nav pakļauti maksājumiem un izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa līmenis no Korejas Republikas saglabājās augsts un attiecīgajā periodā tas ievērojami palielinājās. Korejiešu imports laikposmā no 2006. gada līdz IP palielinājās par gandrīz 150 % un tam atbilstīgā tirgus daļa palielinājās no 3,5 % 2006. gadā līdz 7,7 % izmeklēšanas periodā. tabula Avots: Eurostat dati. 2006 2007 2008 IP Importa apjoms no Dienvidkorejas (tonnas) 94023 130994 177341 231107 Indekss (2006 = 100) 100 139 189 246 Dienvidkorejas importa tirgus daļa 3,5 % 4,5 % 6,2 % 7,7 % Importa cena (EUR par tonnu) 1084 1071 1063 914

(96) Korejiešu importa vidējā cena kopumā saglabājās nedaudz zemāka par Savienības ražotāju vidējām cenām. Tomēr korejiešu cenas bija augstākas par AAE un Irānas importa vidējām cenām, kā arī tās bija augstākas par Pakistānas importa vidējām cenām. Tādējādi, lai gan nevar izslēgt, ka imports no Korejas Republikas ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tās ietekme ir niecīga un tiek uzskatīts, ka tas nevar grozīt secinājumus par cēloņsakarību attiecībā uz importu par dempinga cenām no AAE un Irānas.

(97) Irānas eksportētājs apgalvoja, ka jebkurā gadījumā imports no Irānas palielinājās no Dienvidkorejas veiktā importa samazināšanās dēļ, tāpēc tas nenotika uz Eiropas ražotāju rēķina. Tomēr saskaņā ar Eurostat datiem importa apjomi no abām valstīm attiecīgajā periodā bija nepārtraukti palielinājušies. Tādējādi nevar secināt, ka importu no Dienvidkorejas tikai aizstāja imports no Irānas.

Citas valstis

(98) 19. Citu valstu importa cenas vidēji bija ievērojami augstākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdevumu cenas. Turklāt attiecīgajā periodā šo valstu importa tirgus daļa samazinājās. Tādējādi šis imports nav uzskatāms par tādu, kas Savienības ražošanas nozarei varētu būt nodarījis kaitējumu. tabula Avots: Eurostat dati. 2006 2007 2008 IP Importa no citām valstīm apjoms (tonnās) 259438 296418 185286 210772 Indekss (2006 = 100) 100 114 71 81 Importa no citām valstīm tirgus daļa 9,6 % 10,1 % 6,5 % 7,0 % Importa cena (EUR par tonnu) 1176 1144 1194 1043

Ražotāju, kuri nesadarbojās, Savienībā radītā konkurence

(99) 20. Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls varētu būt ražotāju, kuri nesadarbojās, Savienībā radītā konkurence. Pieci Savienības ražotāji šajā procesā nesadarbojās. Viens no viņiem pārtrauca ražošanu jau izmeklēšanas periodā, bet divi citi to izdarīja drīz pēc tam. Ražotāju, kas nesadarbojās, pārdevumu apjomi tika aprēķināti, pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju. No pieejamās informācijas izriet, ka šo ražotāju tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 20,5 % 2006. gadā līdz 16 % izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanā netika konstatēti pierādījumi tam, ka šo ražotāju rīcība groza secinājumus par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. tabula Avots: Eurostat dati. ES ražotāji, kas nesadarbojās 2006 2007 2008 IP Produkcijas apjoms ES (tonnās) 554329 493363 356581 478282 Indekss (2006 = 100) 100 89 64 86 Tirgus daļa 20,5 % 16,8 % 12,4 % 16,0 %

Ekonomikas lejupslīde

(100) Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā tirgus 2008. gadā attīstījās lēnāk un savādāk nekā tika prognozēts, salīdzinot ar šā gadsimta pirmajiem gadiem, kad gada pieauguma koeficients bija aptuveni 10 % apmērā. Pirmo reizi pieprasījums pēc PET samazinājās 2008. gadā. Tas neapšaubāmi ietekmēja Savienības ražošanas nozares kopējo sniegumu.

(101) Turklāt ekonomikas lejupslīdes negatīvo ietekmi un pieprasījuma samazināšanos pastiprināja pieaugošais imports par dempinga cenām no Irānas un AAE, kas bija mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Pat, ja šā iemesla dēļ uzskatītu, ka ekonomikas lejupslīde ir veicinājusi kaitējuma nodarīšanu, sākot ar 2008. gada pēdējo ceturksni, tas nekādā veidā nemazina importa par zemajām dempinga cenām ES tirgū radītā kaitējuma negatīvās sekas visā attiecīgajā periodā. Arī tad, ja pārdevumu apjomi samazinātos, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi uzturēt pieņemamu cenu līmeni, ierobežojot patēriņa pieauguma samazināšanās negatīvās sekas, taču tikai tad, ja tirgū nepastāvētu negodīga konkurence, ko rada imports par zemām dempinga cenām.

(102) Turklāt ekonomikas lejupslīde nekādi nav ietekmējusi nodarīto kaitējumu, kas konstatēts jau pirms 2008. gada pēdējā ceturkšņa.

(103) Tādējādi jāuzskata, ka ekonomikas lejupslīde ir veicinājusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu tikai sākot ar 2008. gada pēdējo ceturksni un, ņemot vērā tās globālo raksturu, tā nevar grozīt secinājumus par cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no AAE un Irānas.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

(104) Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais iemesls, vismaz attiecībā uz dažiem Savienības ražotājiem, varētu būt nelabvēlīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta (t. i., atrašanās tālu no ostas, tādējādi radot liekas izejvielu, kā arī gala ražojuma papildu transportēšanas izmaksas).

(105) Par iepriekš minēto argumentu ir atzīts, ka uzņēmuma atrašanās vietai, kas nav viegli sasniedzama ar salīdzinoši lētākiem transporta līdzekļiem, ir noteikti trūkumi attiecībā uz izmaksām, kas skar izejvielu piegādi no piegādātājiem un gala ražojuma nogādāšanu klientiem. Tomēr izmeklēšana un pārbaudītie dati par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem (no tiem divi atrodas tuvu ostai un divi dziļāk iekšzemē) neliecina par būtisku saistību starp ģeogrāfisko atrašanās vietu un Savienības ražotāju saimniecisko sniegumu. Vispār tika konstatēts, ka kaitējums ticis nodarīts arī tiem ražotājiem, kuru atrašanās vieta ir ostas tuvumā.

(106) Tādējādi tiek secināts, ka ģeogrāfiskā atrašanās vieta nav būtiski ietekmējusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

Vertikālā integrācija

(107) Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu varētu būt izraisījis tas, ka daudzi Savienības ražotāji neizmanto vertikālo integrāciju (attiecībā uz PTA ražošanu) un tādējādi tiem rodas ievērojami izmaksu zaudējumi salīdzinājumā ar integrētajiem eksportētājiem. Pārbaudītie dati par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem neparādīja nekādu būtisku saistību starp vertikālo integrāciju PTA ražošanā un Savienības ražotāju saimniecisko sniegumu.

(108) Tādējādi tiek secināts, ka vertikālās integrācijas neizmantošana PTA ražošanā nav veicinājusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

Secinājums par cēloņsakarību

(109) Tā kā vienlaikus, no vienas puses, pieauga imports par dempinga cenām no AAE un Irānas, palielinājās tirgus daļas un samazinājās cenas un, no otras puses, pasliktinājās Savienības ražotāju stāvoklis, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(110) Tika analizēti arī citi faktori, taču netika konstatēts, ka tie grozītu secinājumus par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā kā Pakistānas cenu samazinājums ir ļoti mazs, ir uzskatāms, ka tās imports Savienības ražošanas nozarei nav radījis būtisku kaitējumu. Imports no Korejas Republikas, iespējams, ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, bet, ņemot vērā mazo cenu atšķirību starp tās importu un Savienības tirgu, ir uzskatāms, ka imports negroza secinājumus par cēloņsakarību ar importu par dempinga cenām no AAE un Irānas. Ņemot vērā trešo valstu tirgus daļas samazināšanos un to cenu augsto līmeni, nav gūti pierādījumi tam, ka imports no pārējām trešām valstīm ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Turklāt neviens zināmais faktors, t. i., Savienības ražošanas nozares eksporta sniegums, pārējo Savienības ražotāju konkurence, ekonomikas lejupslīde, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un vertikālās integrācijas trūkums, nav veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu tādā apmērā, lai tas grozītu secinājumus par cēloņsakarību.

(111) Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi apsvērta un nošķirta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports no AAE un Irānas ir radījis Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

SAVIENĪBAS INTERESES

(112) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai bez secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību ir kādi vērā ņemami iemesli, kas varētu likt secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav noteikt pasākumus. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija izvērtēja iespējamo pasākumu ietekmi uz visām ieinteresētajām personām, kā arī to, kādas sekas varētu rasties, ja netiktu veikti pasākumi.

(113) Komisija nosūtīja anketas neatkarīgiem importētājiem, izejvielu piegādātājiem, lietotājiem un to apvienībām. Kopumā tika nosūtītas vairāk nekā 50 anketas, bet noteiktajā termiņā tika saņemtas tikai 13 atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt 22 lietotāji vēlāk procedūras laikā iesniedza vēstules, kurās iebilda pret jebkādiem iespējamiem pasākumiem šajā lietā.

Savienības ražošanas nozares un pārējo Savienības ražotāju intereses

(114) Var prognozēt, ka pasākumu piemērošana importam no AAE un Irānas varētu novērst turpmākās nevēlamos tirgus traucējumus, cenu iesaldēšanu un atjaunot godīgu konkurenci. Tas, savukārt, Savienības ražošanas nozarei ļautu uzlabot tās stāvokli attiecībā uz pieaugušajām cenām, pieaugušajiem pārdevumu apjomiem un tirgus daļu.

(115) Ja pasākumi netiks veikti, prognozējams, ka imports par zemām cenām no AAE un Irānas varētu turpināt pieaugt, konkurējot ar Savienības ražošanas nozares cenām. Šādā gadījumā, Savienības ražošanas nozarei nebūtu iespējas uzlabot savu stāvokli. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares slikto finanšu stāvokli var prognozēt, ka tiks slēgti papildu uzņēmumi, kas izraisītu nodarbinātības samazināšanos.

(116) Nekas neliecina par to, ka to pārējo Savienības ražotāju intereses, kuri aktīvi nesadarbojās izmeklēšanā, atšķirtos no Savienības ražošanas nozares interesēm.

(117) Irānas uzņēmums apgalvoja, ka pasākumu piemērošana nedotu labumu Savienības ražošanas nozarei, jo tādējādi rastos vienīgi jauni ieguldījumi citās eksportētājvalstīs. Šo argumentu nevar pieņemt, jo no loģikas viedokļa tas nozīmētu, ka antidempinga pasākumus nekad nevar piemērot ražojumiem, attiecībā uz kuriem ieguldījumus var pārvietot uz citām valstīm. Tas arī liegtu izmantot aizsardzību pret negodīgu tirdzniecību, jo pastāvētu iespēja, ka konkurenci var radīt arī citas trešās valstis.

(118) Minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka neviens pasākums nevarētu novērst PET ražošanas nozares neizdevīgos konkurences apstākļus ES, salīdzinot ar PET ražošanas nozares stāvokli Āzijā un Tuvajos un Vidējos Austrumos. Tomēr šis arguments netika pietiekami pamatots. Jānorāda, ka sarežģītā finansiālā situācijā atrodas arī daži izlasē iekļautie, vertikāli integrētie Savienības ražotāji. Turklāt tika konstatēts, ka pat tad, kad ražotājiem eksportētājiem bija labvēlīgi konkurences apstākļi (piemēram, piekļuve lētākām izejvielām), tie joprojām nodarbojās ar dempingu.

(119) Tādējādi provizoriski jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

Nesaistīto importētāju intereses Savienībā

(120) Kā norādīts iepriekš, izlases veida pārbaude tika piemērota nesaistītiem importētājiem un no diviem atlasītajiem uzņēmumiem tikai viens importējošs uzņēmums (Global Services International, turpmāk G.S.I.) ir pilnībā sadarbojies šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Uzņēmuma, kas sadarbojās, uzrādītais imports ir nozīmīga daļa no visa attiecīgo valstu importa izmeklēšanas periodā. Lielākā G.S.I. uzņēmējdarbības līdzekļu daļa ir par PET importu saņemtās komisijas naudas. Ņemot vērā, ka uzņēmuma darbības pamatā ir komisijas naudas, nav paredzams, ka maksājumu piemērošana būtiski ietekmēs tā sniegumu, tāpat kā importa faktiskās cenas pieaugums, kuru, iespējams, segs tā klienti.

(121) Neviens cits importētājs vajadzīgo informāciju neiesniedza. Ņemot vērā, ka imports no pārējām valstīm, kurās pašreiz ir spēkā antidempinga pasākumi, netika pārtraukts un ka imports ir pieejams no valstīm, kurās nav ieviesti antidempinga pasākumi (piemēram, Omāna, ASV, Brazīlija), tiek uzskatīts, ka importētāji var importēt no šīm valstīm.

(122) Tādējādi provizoriski var secināt, ka pagaidu pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz ES importētāju interesēm.

Izejvielu piegādātāju intereses Savienībā

(123) Trīs izejvielu piegādātāji (divi PTA un viens MEG piegādātājs) sadarbojās izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā. Piegādātāju Eiropas uzņēmumos un PTA/MEG ražošanā nodarbināto darbinieku skaits ir aptuveni 700.

(124) PTA ražotāji, kas sadarbojās, saražo apmēram 50 % no PTA, ko iepērk izlasē iekļautie Savienības ražotāji. PTA ražotāji ļoti lielā mērā ir atkarīgi no PET ražotāju stāvokļa tirgū, jo tie ir viņu galvenie klienti. PET zemo cenu rezultātā samazinās PTA cenas un cenu starpības PTA ražotājiem. Jānorāda, ka attiecībā uz Taizemes izcelsmes PTA importu vēl joprojām tiek veikta antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšana, kas nozīmē, ka Eiropas Savienības PTA ražotāji arī var saskarties ar negodīgu konkurenci, ko rada Taizemes imports. Tādējādi tiek uzskatīts, ka pasākumu piemērošana PET importam par dempinga cenām būtu PTA ražotāju interesēs.

(125) Attiecībā uz MEG piegādātāju, kas sadarbojās, konstatēts, ka MEG piegāde veido mazāk nekā 10 % no tā kopējā apgrozījuma. Jāatzīmē, ka attiecībā uz MEG, PET nav tā vienīgais vai galvenais iespējamais izmantošanas veids, un MEG ražotāji ir mazāk atkarīgi no PET ražošanas nozares stāvokļa. Tomēr grūtības PET ražošanas nozarē var nedaudz ietekmēt arī MEG piegādātājus, vismaz īstermiņā un vidējā termiņā.

(126) Ņemot vērā minēto, provizoriski var secināt, ka pasākumu piemērošana importam par dempinga cenām no AAE un Irānas būtu izejvielu piegādātāju interesēs.

Lietotāju intereses

(127) Šajā procedūrā pārbaudāmo PET (t. i., kura viskozitātes rādītājs ir 78 ml/g vai lielāks jeb pudeļu kategorija) galvenokārt izmanto ūdens un citu dzērienu pudeļu ražošanā. To arvien vairāk, taču joprojām salīdzinoši maz, izmanto arī cita veida iepakojumu (cieto pārtikas produktu vai mazgāšanas līdzekļu iepakojumu) un slokšņu ražošanā. Pudeles no PET tiek ražotas divos posmos: (i) vispirms tiek izveidota sagatave, iesmidzinot PET lejamveidnē un (ii) pēc tam sagatave tiek sakarsēta un ar pūšanas metodi tiek izgatavota pudeles forma. Pudeļu izgatavošana var būt integrēts process (proti, viens un tas pats uzņēmums iepērk PET, pārstrādā to sagatavē un ar pūšanas metodi izgatavo pudeles formu) vai tā var aprobežoties tikai ar otro posmu (ar pūšanas metodi tiek izgatavota pudeles forma). Sagataves ir diezgan viegli pārvadājamas, jo tās ir mazas un blīvas, turpretim tukšās pudeles ir neizturīgas un to izmēra dēļ pārvadāšana izmaksā ļoti dārgi.

(128) Ūdeni un/vai citu dzērienu PET pudelēs iepilda pudeļu pildīšanas uzņēmumi (pudeļu pildītāji). Pudeļu pildīšanas uzņēmumi bieži ir iesaistīti PET tirdzniecībā vai nu veicot integrēto pudeļu izgatavošanas procesu, vai noslēdzot starpniecības līgumus ar pārstrādes apakšuzņēmumiem un/vai pudeļu izgatavošanas apakšuzņēmumiem, kuru vietā tie ar ražotājiem vienojas par PET cenu (vienkāršā starpniecība) vai pat iepērk PET savu pudeļu ražošanai (pastiprinātā starpniecība).

(129) Līdz ar to lietotājus var iedalīt divās grupās:

pārstrādes uzņēmumi un/vai pudeļu izgatavotāji — kas iepērk PET tieši no ražotājiem, pārstrādā to sagatavēs (vai pudelēs) un pārdod tās tālāk turpmākai apstrādei (vai piepildīšanai), un

pudeļu pildītāji — kas iepērk PET saviem pudeļu izgatavošanas apakšuzņēmumiem/pārstrādes apakšuzņēmumiem (vienkāršā starpniecība) vai vienojas par cenu, par kuru pārstrādes apakšuzņēmums un/vai pudeļu izgatavošanas apakšuzņēmums iepirks PET (pastiprinātā starpniecība).

Pārstrādes uzņēmumi

(130) Sagatavju ražotāji ir galvenie pudeļu kategorijas PET lietotāji. Četri pārstrādes uzņēmumi, kuri izmeklēšanas periodā pārstrādāja 16 % no Savienības patēriņa, pilnībā sadarbojās izmeklēšanā (proti, noteiktajā termiņā iesniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem). Kā minēts iepriekš, liels skaits pārstrādes uzņēmumu vēlāk procedūras laikā iesniedza apsvērumus, kuros tika pausti iebildumi, taču attiecībā uz to patēriņu netika iesniegti pārbaudāmi dati. Importētāja pārstāvis, kas sadarbojās, uzklausīšanas laikā apgalvoja, ka vairāk nekā 80 % no ES lietotājiem iebilst pret pasākumu piemērošanu. Tomēr šī informācija nebija pietiekami pamatota un to nebija iespējams pārbaudīt.

(131) Eiropas Plastmasas pārstrādes uzņēmumus (EUPC) pārstāvošā apvienība uzklausīšanas laikā paziņoja, ka tās nostāja attiecībā uz procedūru ir neitrāla. Lai gan atsevišķi apvienības locekļi varētu iebilst pret jebkādu pasākumu piemērošanu, pašreizējais PET cenu līmenis Eiropas tirgū PET otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem nav ilgtspējīgs. Pasākumi varētu būt PET otrreizējās pārstrādes uzņēmumu (ko pārstāv arī EUPC) interesēs. Tomēr vēlāk izmeklēšanas gaitā apvienība mainīja nostāju un iebilda pret pasākumu piemērošanu. Tā apgalvoja, ka pasākumu piemērošana radītu pārāk lielas izmaksas ES plastmasas pārveides nozarei, kurā galvenokārt darbojas mazie un vidējie uzņēmumi. Apvienība apgalvoja, ka tie nespētu akumulēt augstākas PET cenas, tādējādi tiem būtu jāpārtrauc sava darbība vai jāpārvieto ražotnes uz valstīm ārpus ES. Šajā posmā netika sniegts sīkāks minēto apgalvojumu pamatojums.

(132) Pārstrādes uzņēmumos, kas sadarbojās, nodarbināto personu kopējais skaits bija 1300, savukārt pārstrādes uzņēmumos, kas pieteicās vēlāk procedūras laikā, kopējais reģistrēto darbinieku skaits varētu būt vēl 6000 darbinieku. Importētāja pārstāvis un tā klienti uzklausīšanas laikā norādīja, ka pārstrādes uzņēmumos tiek nodarbināti aptuveni 20000 darbinieku. Šī informācija vēl ir jāpārbauda.

(133) Pamatojoties uz pieejamo informāciju, sagatavju ražošanā izmantojamais PET veido 70 % līdz 80 % no pārstrādes uzņēmumu kopējām ražošanas izmaksām. Tādēļ šiem pārstrādes uzņēmumiem PET ražošana ir svarīga ražošanas izmaksu daļa. Līdz šim izmeklēšana ir norādījusi, ka pārstrādes uzņēmumi, kas sadarbojās, caurmērā jau cieš zināmus zaudējumus. Ņemot vērā, ka lielākā daļa pārstrādes uzņēmumu ir vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, tiem īstermiņā vai vidējā termiņā ir visai ierobežotas iespējas izmaksu pieaugumu novirzīt tālāk, jo īpaši, ja to klients (pudeļu pildīšanas uzņēmums) ir samērā liels uzņēmums, kas atrodas daudz labākā sarunu pozīcijā. Tomēr līgumos (kurus parasti noslēdz katru gadu) par sagatavju un/vai pudeļu pārdošanu bieži tiek ietverts mehānisms PET cenu izmaiņu atspoguļošanai.

(134) Pārstrādes uzņēmumi un importētājuzņēmums, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pasākumu rezultātā daži lielākie sagatavju izgatavotāji varētu pārcelt to standartizētās plūsmu līnijas uz citām ES kaimiņvalstīm. Ņemot vērā, ka sagatavju pārvadāšanas izmaksas nelielā attālumā ir salīdzinoši zemas, šis process zināmā mērā notiek jau tagad. Tomēr, no vienas puses, šķiet, ka tādi apsvērumi kā uzņēmuma izvietojums tuvu klientam vai preču piegādes elastīgums varētu kompensēt priekšrocības, kuras var sniegt kaimiņvalstis. Ņemot vērā, ka ierosinātais pasākumu līmenis ir vidējs, provizoriski tiek uzskatīts, ka priekšrocībām, ko sniedz sagatavju ražošana ārpus ES, nevajadzētu atsvērt pašreizējo atmaksājamo nodokli. Turklāt, ņemot vērā pārvadājuma izmaksas, var prognozēt, ka ražotņu pārvietošanu kā alternatīvu varēs izmantot tikai uzņēmumi, kuru klienti atrodas tuvu pie ES robežām, taču tas nebūs izdevīgi pārstrādes uzņēmumiem, kuru klienti atrodas citos ES reģionos.

(135) Pārstrādes uzņēmumi un importētājuzņēmums, kas sadarbojās, arī apgalvoja, ka pasākumu rezultātā PET ražotāju stāvoklis varētu uzlaboties tikai īstermiņā. Tie apgalvoja, ka vidējā termiņā vai ilgtermiņā, tiklīdz sagatavju izgatavotāji pārcelsies ārpus ES, ES tirgū radīsies nepietiekams pieprasījums pēc PET ražotājiem un cenu kritums visbeidzot piespiedīs PET ražotājus slēgt savas ražotnes vai pārvietot tās ārpus ES. Ņemot vērā iepriekšējā apsvērumā norādītos apsvērumus un tā kā provizoriski tiek uzskatīts, ka ekonomiskā situācija vēl nav tik kritiska, lai sagatavju izgatavotājus piespiestu obligāti pārcelties ārpus ES, iespējamība, ka tas notiks, ir maza.

(136) Līdz ar to provizoriski nevar izslēgt, ka pasākumu piemērošana būtiski ietekmēs pārstrādes uzņēmumu ražošanas izmaksas. Tomēr, ņemot vērā neskaidrības attiecībā uz sagatavju un/vai pudeļu izgatavotāju iespējām izmaksu pieaugumu novirzīt tālāk uz pircējiem, šajā sākotnējā posmā pasākumu ietekmi uz pārstrādes uzņēmumu rentabilitāti un to vispārējo sniegumu skaidri vēl nevar noteikt.

Pudeļu pildītāji

(137) Seši pudeļu pildīšanas uzņēmumi, tostarp, Coca-Cola Co., Nestle Waters, Danone un Orangina filiāles sadarbojās izmeklēšanā, proti, noteiktajā termiņā iesniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem. Tie veidoja aptuveni 11 % no PET patēriņa Savienībā izmeklēšanas periodā. Sniegtās informācijas formāts liedz precīzi noteikt to darbinieku skaitu, kas tieši iesaistīti produkcijas ražošanā, kurā izmanto PET. Tomēr provizoriski ir aprēķināts, ka tie varētu būt aptuveni 6000 darbinieku. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika aprēķināts, ka kopumā pudeļu ražošanas nozare Savienībā nodarbina no 40000 līdz 60000 darbinieku, kas tieši iesaistīti produkcijas ražošanā, kurā izmanto PET.

(138) Pamatojoties uz pieejamo informāciju, pudeļu pildītāju, kas sadarbojās, kopējās izmaksās iekļaujamās PET izmaksas svārstās no 1 % līdz 14 % robežās, atkarībā no citu komponentu izmaksām, ko izmanto attiecīgo ražojumu ražošanā. Pieejamā informācija liecina, ka PET ir visbūtiskākā izmaksu vienība minerālūdens ražotājiem (jo īpaši, ja nav marķēti ar zīmolu), turpretim dažiem bezalkoholisko dzērienu pudeļu pildīšanas uzņēmumiem tā nebūtu tik kritiska. Lietā esošā informācija liecina, ka atsevišķos gadījumos PET izmaksas var veidot pat līdz 20 % no minerālūdens gala cenas pircējiem. Ir aprēķināts, ka vidēji PET izmaksas var veidot līdz 10 % no pudeļu pildīšanas uzņēmumu kopējām izmaksām.

(139) Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka jebkāds PET cenu pieaugums, kas varētu rasties ierosināto pasākumu piemērošanas rezultātā, pudeļu pildīšanas uzņēmumu vispārējo stāvokli varētu ietekmēt tikai niecīgā apmērā (izmaksu kāpums mazāk nekā par 2 %) pat tad, ja, kā apgalvots, tie saskartos ar grūtībām novirzīt izmaksu pieaugumu tālāk uz saviem klientiem, kas vismaz vidējā termiņā ir maz ticams.

Nepietiekama PET piegāde

(140) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu piemērošana varētu izraisīt PET piegādes samazināšanos ES tirgū un ka Savienības ražotājiem nav pietiekamas jaudas, lai izpildītu šo prasību.

(141) Šajā sakarā jānorāda, ka Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā izmantoja tikai 69 % no to jaudas un to jaudas rezerves ir pietiekamas, lai aizstātu importu no AAE un Irānas, ja šāda vajadzība rastos. Taču maksājuma noteikšanas mērķis nav vērsts uz importa neatbalstīšanu, bet tikai godīgas konkurences atjaunošanu tirgū. Turklāt ir pieejami arī citi piegādes avoti.

(142) Turklāt var prognozēt, ka PET otrreizējās izmantošanas nozare varētu palielināt produkcijas apjomus, ja neapstrādāta PET cena ES tiek uzturēta pieņemamā līmenī un netiek pieļauta tās samazināšanās negodīgas konkurences rezultātā.

Citi argumenti

(143) Irānas eksportētājs apgalvoja, ka, piemērojot pasākumus PET no Irānas, tas radītu nesamērīgi lielu negatīvo ietekmi, ievērojot to, ka Irāna ir jaunattīstības valsts un Irānas eksportētājiem jau ir neizdevīgi konkurences apstākļi starptautisko sankciju dēļ. Komisija parasti antidempinga pasākumus piemēro gan jaunattīstības valstīm, gan attīstītajām valstīm, kad tas attaisnojams ar juridiskajām prasībām. Turklāt atbilstoši spēkā esošajiem antidempinga noteikumiem tas, ka pret Irānu jau tiek vērstas sankcijas, nav vērā ņemams apsvērums.

Secinājums par Savienības interesēm

(144) Var secināt, ka pasākumu piemērošana importam no AAE un Irānas varētu dot iespēju Savienības ražošanas nozarei, kā arī pārējiem Savienības ražotājiem, uzlabot savu stāvokli, palielinot pārdevumu apjomus, pārdevumu cenas un tirgus daļu. Lai gan lietotāji (galvenokārt pārstrādes uzņēmumi) varētu saskarties ar atsevišķiem negatīviem faktoriem, piemēram, izmaksu pieaugumu, tos varētu atsvērt prognozējamie potenciālie ieguvumi ražotājiem un to piegādātājiem.

(145) Godīgas kompetences atjaunošana un vispārpieejamas cenas līmeņa uzturēšana ES veicinās PET otrreizējās pārstrādes izmantošanu, tādējādi atbalstot vides aizsardzību. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav nopietnu iemeslu, lai šajā gadījumā nepiemērotu paredzētos pasākumus. Šo sākotnējo vērtējumu, iespējams, nāksies pārskatīt noslēguma posmā, pēc tam, kad būs pārbaudītas lietotāja atbildes uz anketas jautājumiem un veikta turpmāka izmeklēšana.

PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(146) Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām, attiecībā uz Irānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes attiecīgā ražojuma importu jānosaka pagaidu pasākumi.

(147) Kā norādīts iepriekš, attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Pakistānas dempings sākotnēji netika konstatēts. Līdz ar to pagaidu pasākumi nav jānosaka.

Kaitējuma novēršanas līmenis

(148) Pagaidu pasākumi attiecībā uz AAE un Irānas izcelsmes importu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, bet nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai nepieciešamā maksājuma apmēru, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kas atbilst iespējamai peļņai normālos konkurences apstākļos, t. i., bez importa par dempinga cenām.

(149) Savienības ražotāji pieprasīja, lai mērķa peļņu noteiktu 7,5 % apmērā, kā tas bija procedūrā pret Ķīnas Tautas Republiku. Bet attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare šādu peļņu neguva (tā vispār neguva peļņu), un parasti minēja, ka tai raksturīga neliela peļņa. Divu izlasē iekļauto uzņēmumu lielākā gūtā peļņa attiecīgajā viena gada periodā bija 3 %. Šādos apstākļos tiek provizoriski uzskatīts, ka vispiemērotākā mērķa peļņa ir 5 %.

(150) Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, atrēķinot no EXW cenas faktisko peļņu un aprēķinātajam peļņas slieksnim pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņu.

(151) Ņemot vērā, ka izmeklēšanas periodā izejvielu cenas un līdz ar to PET cenas Savienības tirgū būtiski mainījās, uzskatīja par atbilstošu kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināt, pamatojoties uz ceturkšņa datiem. Valsts Kaitējuma novēršanas līmenis Irāna 17,0 % Pakistāna 15,2 % AAE 18,5 %

Pagaidu pasākumi

(152) Ņemot vērā visu iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu uzskatāms, ka Irānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes attiecīgā ražojuma importam jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājums, kura apmērs jānosaka dempinga vai kaitējuma novēršanas līmeņa apmērā, saskaņā ar noteikumu par mazāko nodevu, izvēloties mazāko no tām.

(153) Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu uzskatāms, ka par pamatu attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir Irānā, ierosinātajam maksājumam jāņem kaitējuma novēršanas līmenis 17 % apmērā. Turklāt par pamatu attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir Apvienotajos Arābu Emirātos, ierosinātajam maksājumam jāņem dempings 6,6 % apmērā. Pagaidu pasākumi nav jānosaka attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Pakistānā.

(154) Jānorāda, ka Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu PET importa antidempinga izmeklēšana tika veikta vienlaicīgi ar antisubsidēšanas izmeklēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu nevienu ražojumu nedrīkst aplikt gan ar antidempinga maksājumu, gan kompensācijas maksājumu vienā un tajā pašā situācijā, kas rodas dempinga vai eksporta subsidēšanas rezultātā, tādēļ ir jānosaka, vai subsīdijas apmērs un dempinga starpība rodas vienā un tai pašā situācijā, un cik lielā mērā šī situācija ir uzskatāma par vienu un to pašu situāciju.

(155) Attiecībā uz subsīdiju shēmām, kas ir eksporta subsīdijas Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, pagaidu dempinga starpības Irānas ražotājam eksportētājam daļēji ir noteiktas pašreizējo kompensējamo eksporta subsīdiju dēļ. Tomēr netiek rosināts noteikt pagaidu antidempinga maksājumu attiecībā uz Irānu, jo gan antidempinga, gan antisubsidēšanas izmeklēšanā tiek piemērots viens un tas pats kaitējuma novēršanas līmenis.

(156) Kā jau minēts 15. apsvērumā, iepriekš minētās PET izmaksām un cenām relatīvi īsā laikposmā bija raksturīgas ievērojamas svārstības. Tādēļ tika uzskatīts pa lietderīgu noteikt maksājumus konkrētas summas veidā par tonnu. Šī summa rodas antidempinga likmi piemērojot CIF eksporta cenām, ko izmantoja dempinga starpības aprēķināšanai.

(157) Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā secinājumus, kas izklāstīti Regulā, ar ko piemēro pagaidu kompensācijas maksājumu (Komisijas Regula (ES) Nr. 473/2010/EU), ierosinātās antidempinga maksājuma likmes, kas izteiktas kā CIF cena pie Savienības robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas: Valsts Kopējā subsīdijas norma no kuras eksporta subsīdija ir Dempinga starpība Kaitējuma starpība (ceturkšņa dati) Pagaidu kompensācijas maksājums Pagaidu antidempinga maksājums % Summa (EUR/t) % Summa (EUR/t) Irāna 53 % 2 % 28,6 % 17,0 % 17,0 % 142,97 0 % 0 AAE 5,1 % 0 % 6,6 % 18,5 % 5,1 % 42,34 6,6 % 54,80

Nobeiguma noteikums

(158) Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šās regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājuma uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var no jauna pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek piemērots pagaidu antidempinga maksājums tāda Irānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes polietilēna tereftalāta importam, kura viskozitātes rādītājs atbilstoši ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāks un kas patlaban atbilst KN kodam 39076020.

2. Pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, 1. punktā aprakstītajiem ražojumiem ir šāda: Valsts Antidempinga maksājuma likme (EUR par tonnu) Irāna: visi uzņēmumi 0 Apvienotie Arābu Emirāti: visi uzņēmumi 54,80

3. Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas, tāpēc cena, kas par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek proporcionāli sadalīta, lai atbilstīgi 145. pantam Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, varētu noteikt attiecīgo preču muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš noteikto apmēru, samazina atbilstīgi sadalītajai cenai, kas ir samaksāta vai jāmaksā.

4. Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā jāiemaksā drošības nauda, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

5. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

2. pants Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām darītu zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī var rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā. Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktam mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgās personas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

3. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2010. gada 31. maijā Komisijas vārdā – priekšsēdētājs José Manuel Barroso

Versions

1. 2010-05-31