Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2010/712@2010-07-26/lv

Contents

1. Preamble
2. 1. pants Grozījumi Regulā (ES) Nr. 53/2010
3. 1.
4. 15. pants Zilās tunzivs zvejas kapacitātes un audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
5. 2. a) Īpašs nosacījums
6. 3. a)
7. 4. a)
8. 6. a)
9. 8. a)
10. 2. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 754/2009
11. ANNEX

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Padomes 2010. gada 14. janvāris Regulā (ES) Nr. 53/2010 2010. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti.

(2) Saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar Norvēģiju, Kopienai Norvēģijas ūdeņos ICES I un II zonā ir darīta pieejama vēl 521 tonna mencu un Ziemeļjūrā – 150 tonnas merlangu un 100 tonnas jūras zeltplekstu, un ir izdarīti grozījumi licenču režīmā attiecībā uz ES kuģiem, kas Norvēģijas ūdeņos zvejo makreles. Minētie pasākumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(3) Savā gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) pieņēma lēmumu pēc vairāk nekā desmit gadus ilga moratorija atsākt darbības mencu zvejniecībā NAFO 3M zonā un sarkanasaru zvejniecībā NAFO 3LN zonā. Lai nodrošinātu saskanību ar vispārējiem piezvejas noteikumiem, kurus NAFO pārvaldības apgabalā piemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2007. gada 22. oktobris Regulā (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus būtu jāgroza Regulā (ES) Nr. 53/2010 paredzētie piezvejas noteikumi divām zvejniecībām, kurās atkal atsāktas darbības.

(4) Saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar Grenlandi, ir izdarīti grozījumi nosacījumos attiecībā uz mencu zveju Grenlandes ūdeņos. Minētie grozījumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(5) Savā īpašajā sanāksmē, kas notika Madridē 2010. gada 24 - 26. februāri, Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Atbilstības komiteja samazināja Eiropas Savienībai iedalīto zilās tunzivs kvotu. Tāpēc šie jaunie noteikumi ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(6) Ņemot vērā 5. panta 5. un 8. punktu un 6. panta 4. punktu Padomes 2009. gada 6. aprīlis Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ir jānosaka to katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, maksimālais skaits zilo tunzivju krātiņveida lamatu, kuras var atļaut izmantot katra dalībvalsts, katras dalībvalsts zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas maksimālā kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām.

(7) Saistībā ar zvejas iespēju izveidi un saskaņā ar 11. pantu Padomes 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai, Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ar noteikumu, ka ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ka mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās attiecīgās kuģu grupas nozvejas un ka grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem. Vācija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Ziemeļjūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks. Īrija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulas (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim. Francija sniedza informāciju par mencu nozveju, kuru guvusi kuģu grupa, kas apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu nozvejotais mencu apjoms, tostarp izmetumi, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošos kontroles un pārraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas aktivitātes uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem, ir lietderīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma, tādējādi ļaujot attiecīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm.

(8) Regulas (EK) Nr. 1342/2008 16. panta 3. punktā dalībvalstīm bija atļauts 2009. gadā grozīt tām iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas piepūli un kapacitāti starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ja bija izpildīti konkrēti nosacījumi. Pamatojoties uz Nīderlandes sniegto informāciju par zvejas piepūles un kapacitātes pārvietojumiem no Ziemeļjūras uz Īrijas jūru 2009. gadā, ir lietderīgi koriģēt Nīderlandei iedalīto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 53/2010 IIA pielikuma 1. papildinājumā.

(9) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 53/2010 un Padomes 2009. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas.

(10) Regulu (ES) Nr. 53/2010 piemēro no 2010. gada 1. janvāra Tomēr zvejas piepūles ierobežojumi ir noteikti gadu ilgam laikposmam, sākot no 2010. gada 1. februāra. Lai ziņojumos par zvejas iespējām ievērotu ikgadējo režīmu, šīs regulas noteikumi par nozvejas ierobežojumiem un kvotām būtu jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra, bet noteikumi par zvejas piepūles ierobežojumiem – no 2010. gada 1. februāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu datumu neskartu juridiskās noteiktības principu, jo samazināmās zvejas iespējas vēl nav izsmeltas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Grozījumi Regulā (ES) Nr. 53/2010

Regulu (ES) Nr. 53/2010 groza šādi.

1. Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

1.

15. pants Zilās tunzivs zvejas kapacitātes un audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1. To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

2. To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.

3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo zvejas kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.

2. Regulas IA pielikumu groza šādi:

2. a) Īpašs nosacījums

ierakstu par merlangu IV zonā, IIa zonas ES ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) EU 8203 Suga Merlangs Merlangius merlangus Zona IV, ES ūdeņi IIa zonā (WHG/2AC4.) Beļģija 240 Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Dānija 1036 Vācija 270 Francija 1557 Nīderlande 599 Zviedrija 2 Apvienotā Karaliste 7490 ES 11194 Norvēģija 640 KPN 12897

b) Īpašs nosacījums

ierakstu par jūras zeltplekstēm IV zonā, IIa zonas ES ūdeņos, tajā IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, aizstāj ar šādu ierakstu: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) ES 24439 Suga Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa Zona IV, ES ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4) Beļģija 3671 Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Dānija 11931 Vācija 3442 Francija 688 Nīderlande 22946 Apvienotā Karaliste 16979 ES 59657 Norvēģija 4168 KPN 63825

c) Īpašs nosacījums

ierakstu par makreli zonā IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId aizstāj ar šādu ierakstu: Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: IIIa (MAC/*03A.) IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC) IVb (MAC/*04B.) IVc (MAC/*04C.) VI; starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2010. gada decembrī (MAC/*2A6.) Dānija 4130 5360 Francija 490 Nīderlande 490 Zviedrija 390 10 1697 Apvienotā Karaliste 490 Norvēģija 3000 Suga Makrele Scomber scombrus Zona IIIa un IV; ES ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId (MAC/2A34.) Beļģija 475 Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Dānija 12529 Vācija 495 Francija 1496 Nīderlande 1507 Zviedrija 4485 Apvienotā Karaliste 1395 ES 22382 Norvēģija 103374 KPN Nepiemēro

3. Regulas IB pielikumu groza šādi:

3. a)

ierakstu par mencām Grenlandes ūdeņos NAFO 0. un 1. zonā, Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu: Suga Menca Gadus morhua Zona Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā; Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (COD/N01514) Vācija 1636 Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Apvienotā Karaliste 364 ES 2500 KPN Nepiemēro

b)

ierakstu par mencu Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu ierakstu: Suga Menca Gadus morhua Zona Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.) Vācija 2486 Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Grieķija 308 Spānija 2773 Īrija 308 Francija 2281 Portugāle 2773 Apvienotā Karaliste 9642 ES 20571 KPN Nepiemēro

4. Regulas IC pielikumu groza šādi:

4. a)

ierakstu par mencu NAFO 3M zonā aizstāj ar šādu ierakstu: Suga Menca Gadus morhua Zona NAFO 3M (COD/N3M.) Igaunija 61 Vācija 247 Latvija 61 Lietuva 61 Polija 209 Spānija 796 Francija 110 Portugāle 1070 Apvienotā Karaliste 521 ES 3136 KPN 5500

b)

ierakstu par sarkanasariem NAFO 3LN zonā aizstāj ar šādu ierakstu: Suga Sarkanasari Sebastes spp. Zona NAFO 3LN (RED/N3LN.) Igaunija 173 Vācija 119 Latvija 173 Lietuva 173 ES 638 KPN 3500

5. Regulas ID pielikumā ierakstu par zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° W un Vidusjūrā aizstāj ar šādu ierakstu: Suga Zilā tunzivs Thunnus thynnus Zona Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE045W) Kipra 70,18 Grieķija 130,30 Spānija 2526,06 Francija 2021,93 Itālija 1937,50 Malta 161,34 Portugāle 237,66 Visas dalībvalstis 2,41 ES 7087,38 KPN 13500

6. Regulas IIA pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

6. a)

papildinājuma b) tabulā slejas, kas attiecas uz Vāciju (DE) un Nīderlandi (NL), aizstāj ar šādām slejām: Reglamentēti zvejas rīki DE NL TR 1 1269111 371757 TR 2 516154 1080920 TR 3 3501 48508 BT 1 29271 999808 BT 2 1691253 34743212 GN 224484 438664 GT 467 0 LL 0 0

b)

papildinājuma c) tabulā sleju, kas attiecas uz Īriju (IE), aizstāj ar šādu sleju un attiecībā uz Nīderlandi (NL) pievieno šādu sleju: Reglamentēti zvejas rīki IE NL TR 1 59625 0 TR 2 778729 0 TR 3 8433 0 BT 1 0 0 BT 2 514584 200000 GN 18255 0 GT 0 0 LL 0 0

c)

papildinājuma d) tabulā slejas, kas attiecas uz Vāciju (DE) un Franciju (FR), aizstāj ar šādām slejām: Reglamentēti zvejas rīki DE FR TR 1 11151 2685733 TR 2 0 7415 TR 3 0 0 BT 1 0 7161 BT 2 0 13211 GN 35442 400503 GT 0 0 LL 0 54917

7. Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

8. Regulas IV pielikumu groza šādi:

8. a)

tabulu, kas iekļauta 2. punktā, aizstāj ar šādu tabulu: Spānija 139 Francija 86 Itālija 35 Kipra 25 Malta 83 ES 368

b)

pievieno šādus punktus:

4. A B To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā tabula Zvejas kuģu skaits Kipra Grieķija Itālija Francija Spānija Malta Kuģi zvejai ar riņķvadiem 1 1 24 19 6 0 Kuģi zvejai ar āķu jedām 12 0 30 0 81 83 Laivas zvejai ar ēsmu 0 0 0 8 61 0 Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām 0 0 0 29 2 0 Traleri 0 0 0 78 0 0 Citi amatierzvejas kuģi 0 256 0 87 33 0 tabula Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība Kipra Grieķija Itālija Francija Spānija Malta Kuģi zvejai ar riņķvadiem 51 260 4826 1608 0 Kuģi zvejai ar āķu jedām 409 — 1196 0 4416,73 1365,64 Laivas zvejai ar ēsmu — — — 243 10335,58 0 Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām — — — 1436 20,96 0 Traleri — — — 9212 0 0 Citi amatierzvejas kuģi — 3343,21 — 943 489,83 0

5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts Zivju krātiņveida lamatu skaits Spānija 6 Itālija 6 Portugāle 1

6. A B Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā tabula Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte Audzētavu skaits Kapacitāte (tonnās) Spānija 14 11852 Itālija 15 13000 Grieķija 2 2100 Kipra 3 3000 Malta 8 12300 tabula Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās) Spānija 5855 Itālija 3764 Grieķija 785 Kipra 2195 Malta 8768

2. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 754/2009

Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. pantam pievieno šādus punktus:

f)

tāljūras zvejas kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Vācijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Vācijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 9. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un Ziemeļjūrā, ICES IIa zonas ES ūdeņos un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo saidu, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks;

g)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Īrijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Īrijas 2010. gada 26. marta pieteikumā, uz laiku, kamēr tās kuģi Īrijas jūrā zvejo Norvēģijas omāru, izmantojot vienīgi šķirotājrežģi, kas ir līdzīgs Regulas (EK) Nr. 43/2009 III pielikuma 2. papildinājumā noteiktajam šķirotājrežģim;

h)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Francijas karogu un piedalās zvejniecībā, kas minēta Francijas 2010. gada 24. marta pieteikumā, kurš papildināts ar 2010. gada 25. marta, 29. marta, 8. aprīļa un 20. maija vēstulēm, un apgabalā uz rietumiem no Skotijas zvejo dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 110 mm.

3. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šīs regulas 1. panta 1. līdz 5. punktu un 8. punktu piemēro no 2010. gada 1. janvāra. Šīs regulas 1. panta 6. punktu un 2. pantu piemēro no 2010. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2010. gada 26. jūlijā Padomes vārdā – priekšsēdētājs S. Vanackere

ANNEX

III PIELIKUMS Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals Zvejniecība Zvejas atļauju skaits Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošais kuģu skaits Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00′ N 93 DK: 32, DE: 6, FR: 1, IE: 9, NL: 11, PL: 1, SV: 12, UK: 21 69 Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62°00′ N 80 DE: 16, IE: 1, ES: 20, FR: 18, PT: 9, UK: 14 50 Makreles 97 DK: 15, DE: 4, FR: 2, IE: 23, NL: 11, SE: 6, UK: 36 70 Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62°00′ N 480 DK: 450, UK: 30 150 Fēru salu ūdeņi Visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām 26 BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 13 Specializētā mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62°28′ N un uz austrumiem no 6°30′ W 8 4 Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61°20′ N un 62°00′ N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām 70 BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 26 Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61°30′ N un uz rietumiem no 9°00′ W, apgabalā starp 7°00′ W un 9°00′ W uz dienvidiem no 60°30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60°30′ N, 7°00′ W un 60°00′ W, 6°00′ W 70 DE: 8, FR: 12, UK: 0 20 Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes 70 22 Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus piekļuves noteikumus apgabalā, ko sauc par putasu zvejas galveno apgabalu 36 DE: 3, DK: 19, FR: 2, NL: 5, UK: 5 20 Zveja ar āķu rindām 10 UK: 10 36 Makreļu zveja 12 DK: 12 12 Siļķu zveja uz ziemeļiem no 61°N 21 DK: 7, DE: 1, IE: 2, FR: 0, NL: 3, SV: 3, UK: 5 21

Versions

1. 2010-07-26