Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem

In forceVersion 2011-04-08from 2011-05-07

Grade B

mapped from publisher markup. A grade says how a document's structure was obtained, not how reliable the law is.

Ask Gelex about this law

Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2011/404@2011-04-08/lv

Contents

Preamble
I
1. pants Priekšmets
2. pants Definīcijas
6) a)
II VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM
3. pants Zvejas licenču izdošana un pārvaldība
4. pants Zvejas atļaujas
5. pants Zvejas atļauju saraksts
1. Zvejas kuģu marķēšana un identifikācija
6. pants Zvejas kuģu marķēšana
7. pants Dokumenti, kas atrodas uz ES zvejas kuģa
1. a)
2. Zvejas rīku un laivu marķēšana un identifikācija
8. pants Laivu un zivju pievilināšanas ierīču marķēšana
9. pants Vispārīgi noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem un rāmja traļiem
3. a)
10. pants Noteikumi par rāmja traļiem
11. pants Noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem
2. a)
12. pants Noteikumi par marķēšanas zīmēm
1. a)
13. pants Noteikumi par stoderēm
2. a)
14. pants Noteikumi par auklām
15. pants Noteikumi par gala stoderēm
4. a)
16. pants Noteikumi par gala stoderu piestiprināšanu
1. a)
17. pants Starpposmā izvietotas stoderes
1. a)
2. a)
18. pants Prasība izmantot satelītnovērošanas iekārtas uz ES zvejas kuģiem
2. a)
19. pants Satelītnovērošanas iekārtu parametri
1. a)
20. pants Kapteiņu pienākumi attiecībā uz satelītnovērošanas iekārtām
2. a)
21. pants Kontroles pasākumi, kas jānosaka karoga dalībvalstīm
22. pants Datu pārraidīšanas biežums
23. pants Uzraudzība pār ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem
24. pants Datu pārraidīšana piekrastes dalībvalstij
25. pants Satelītnovērošanas iekārtas tehniska kļūme vai nedarbošanās
26. pants Datu nesaņemšana
27. pants Zvejas darbību uzraudzība un reģistrēšana
2. a)
28. pants Komisijas piekļuve datiem
III ZVEJAS KONTROLE
1. Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana papīra formā
29. pants ES zvejas kuģi, uz kuriem attiecas pienākums aizpildīt un iesniegt zvejas žurnālu un pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju papīra formā
30. pants Paraugi zvejas žurnāliem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra formā
31. pants Norādījumi par zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā
32. pants Termiņi zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas iesniegšanai papīra formā
2. Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu papīra formā
33. pants Zvejas žurnāla aizpildīšana papīra formā
1. a)
2. a)
3. a)
3. Īpaši noteikumi par pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā
34. pants Papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas nodošana
35. pants Izkraušanas deklarācijas parakstīšana
1. Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas datu aizpildīšana un nosūtīšana elektroniskā formā
36. pants Prasība ES zvejas kuģos uzstādīt elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu
37. pants Formāts, kādā dati no ES zvejas kuģa jānosūta tā karoga valsts kompetentajai iestādei
38. pants Atbildes ziņojumi
39. pants Pasākumi, kas veicami elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā
2. a)
40. pants Datu nesaņemšana
41. pants Traucēta piekļuve datiem
42. pants Dati par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību
1. a)
43. pants Formāts, kādā veicama informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm
44. pants Piekļuve datiem
45. pants Datu apmaiņa starp dalībvalstīm
3. a)
46. pants Vienīgā iestāde
2. Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu elektroniskā formā
47. pants Datu nosūtīšanas biežums
1. a)
2. Kopīgi noteikumi par dzīvsvara noteikšanu
48. pants Definīcijas
49. pants Pārrēķina koeficienti
50. pants Aprēķina metode
2. Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāla aizpildīšanu un iesniegšanu
51. pants Vispārīgi noteikumi par zvejas žurnāliem
3. Kopīgi noteikumi par pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu
52. pants Pielaide pārkraušanas deklarācijā
53. pants Citā kuģī pārkrauto nozveju apjoma atšķirības
54. pants Izkraušanas pabeigšana
55. pants Zvejas darbības, kurās iesaistīti divi vai vairāki ES zvejas kuģi
56. pants Paraugu ņemšanas plānu izstrāde
57. pants Paraugu ņemšanas metodika
2. a)
4. a)
58. pants Zvejas piepūles ziņojums
59. pants Vispārīgi principi
60. pants Pieejamo zvejas iespēju iedalīšana
2. a)
61. pants Galvenā dzinēja jaudas sertificēšana
62. pants Verifikācija un paraugu ņemšanas plāns
1. a)
i)
ii)
iii)
iv)
v)
63. pants Fiziska pārbaude
64. pants Paraugu ņemšanas plānu izstrāde
2. a)
65. pants Paraugu ņemšanas plānu paziņošana un novērtēšana
2. a)
IV TIRDZNIECĪBAS KONTROLE
66. pants Definīcijas
67. pants Informācija par produktu partijām
6. a)
11. a)
13. a)
68. pants Informācija patērētājiem
4. a)
1. Vispārīgi noteikumi par svēršanu
69. pants Darbības joma
70. pants Svēršanas datu reģistri
1. a)
71. pants Svēršanas laiks
72. pants Svēršanas sistēmas
73. pants Saldētu zvejas produktu svēršana
2. a)
74. pants Ledus un ūdens
75. pants Kompetento iestāžu piekļuve
76. pants Paraugu ņemšanas plāni
77. pants Kontroles plāni un programmas attiecībā uz zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas
2. Īpaši noteikumi par dažu pelaģisko sugu svēršanu
78. pants Siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanas procedūru piemērošanas joma
79. pants Ostas, kurās veic siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanu
2. a)
80. pants Ieiešana dalībvalsts ostā
1. a)
81. pants Izkraušana
82. pants Zvejas žurnāls
83. pants Publiskas svēršanas iekārtas svaigu siļķu, makreļu un stavridu svēršanai
84. pants Privātas svēršanas iekārtas svaigu zivju svēršanai
2. a)
85. pants Saldētu zivju svēršana
86. pants Svēršanas datu reģistru glabāšana
87. pants Pārdošanas zīme un pārņemšanas deklarācija
88. pants Kontrolpārbaudes
89. pants Svēršanas uzraudzība
2. a)
90. pants Vispārīgi noteikumi
91. pants Pārdošanas zīmju formāti
6. a)
V PĀRRAUDZĪBA
92. pants Informācija, kas jāreģistrē pārraudzības ziņojumā
93. pants Vispārīgi noteikumi par kontroles novērotājiem
94. pants Kontroles novērotāju neatkarība
95. pants Kontroles novērotāju pienākumi
96. pants Izmēģinājuma projekti
VI INSPEKCIJA
1. Vispārīgi noteikumi
97. pants Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas jūrā vai uz sauszemes
98. pants Vispārīgi principi
99. pants Amatpersonu pienākumi pirms inspekcijas
100. pants To amatpersonu pienākumi, kas pilnvarotas veikt inspekcijas
101. pants Dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pienākumi
2. Inspekcijas jūrā
102. pants Vispārīgi noteikumi par inspekcijām jūrā
103. pants Uzkāpšana uz zvejas kuģiem jūrā
104. pants Darbības uz kuģa
3. Inspekcijas ostā
105. pants Inspekcijas sagatavošana
1. a)
106. pants Inspekcijas ostā
107. pants Dažu pelaģisko sugu izkrāvumu inspicēšana
4. Transporta inspekcijas
108. pants Vispārīgi principi
109. pants Aizplombēti transportlīdzekļi
5. Tirgus inspekcijas
110. pants Vispārīgi principi
111. pants Papildu metodes un tehnoloģijas
112. pants No tirgus izņemtu zvejas produktu kontrole
113. pants Operatoru vispārīgie pienākumi
2. a)
114. pants Kapteiņa pienākumi inspekciju laikā
1. a)
115. pants Kopīgi noteikumi par inspekcijas ziņojumiem
116. pants Inspekcijas ziņojumu sagatavošana
117. pants Inspekcijas ziņojuma kopija
118. pants Elektroniska datubāze
119. pants Savienības inspektoru paziņošana
2. a)
120. pants Savienības inspektoru saraksts
121. pants Savienības inspektoru paziņošana reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām
122. pants Savienības inspektoru pilnvaras un pienākumi
123. pants Ziņojumi
124. pants Pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas
VII NOTEIKUMU IZPILDE PUNKTU SISTĒMA, KO PIEMĒRO PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM
125. pants Par smagiem pārkāpumiem piemērojamu punktu sistēmas izveide un darbība
126. pants Punktu piešķiršana
127. pants Lēmumu paziņošana
128. pants Īpašumtiesību nodošana
129. pants Zvejas licences apturēšana un galīga anulēšana
130. pants Pasākumi pēc zvejas licences apturēšanas un galīgas anulēšanas
131. pants Zvejas licenču svītrošana no attiecīgajiem sarakstiem
132. pants Nelegāla zveja zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas
133. pants Punktu dzēšana
3. a)
134. pants Punktu sistēma, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem
VIII PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU TO, KA DALĪBVALSTIS IEVĒRO KOPĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKAS MĒRĶUS
135. pants Definīcijas
136. pants Maksājuma termiņa pārtraukšana
1. a)
137. pants Maksājumu apturēšana
138. pants Finansiālās palīdzības anulēšana
139. pants Vispārīgi noteikumi par zvejas iespēju atvilkšanu to pārsniegšanas gadījumā
140. pants Apspriešanās par zvejas iespēju atvilkšanu
141. pants Noteikumi par kvotu atvilkšanu par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem
142. pants Atvelkamo daudzumu noteikšana
IX DATI UN INFORMĀCIJA
143. pants Priekšmets
144. pants Apstiprināmie dati
145. pants Apstiprināšanas procedūras
146. pants Komisijas piekļuve
1. a)
147. pants Tīmekļa vietnes un tīmekļa pakalpes
148. pants Publiski pieejama tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes
149. pants Aizsargāta tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes
X ĪSTENOŠANA
1. Vispārīgi noteikumi
150. pants Darbības joma
151. pants Izmaksas
152. pants Vienīgā iestāde
153. pants Turpmākie pasākumi
2. Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma
154. pants Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma
3. Palīdzības pieprasījumi
155. pants Definīcijas
156. pants Vispārīgas prasības
157. pants Pieprasījumu un atbilžu nosūtīšana
158. pants Informācijas pieprasījumi
159. pants Pieprasījumi veikt noteikumu izpildes pasākumus
160. pants Termiņš, kādā sniedzama atbilde uz informācijas pieprasījumu un pieprasījumu veikt noteikumu izpildes pasākumus
161. pants Administratīvā paziņojuma pieprasījumi
4. Attiecības ar Komisiju vai tās izraudzīto struktūru
162. pants Saziņa starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru
163. pants Koordinācija, ko veic Komisija vai tās izraudzītā struktūra
2. a)
5. Attiecības ar trešām valstīm
164. pants Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm
165. pants Ziņojumu forma un termiņi
XI NOBEIGUMA NOTEIKUMI
166. pants Atcelšana
167. pants Stāšanās spēkā
ANNEX
OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS LICENCĒS
OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS ATĻAUJĀS
STODERU PARAMETRI
RIETUMU GALA STODERES
AUSTRUMU GALA STODERES
STARPPOSMĀ IZVIETOTAS STODERES
ELEKTRONISKĀS DATU NOSŪTĪŠANAS FORMĀTS VMS DATU NOSŪTĪŠANAI NO KAROGA DALĪBVALSTS PIEKRASTES DALĪBVALSTIJ A.
EIROPAS SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS
EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS ŽURNĀLA UN IZKRAUŠANAS/PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS (VIDUSJŪRA)
NORĀDĪJUMI EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU KAPTEIŅIEM, KURIEM JĀAIZPILDA UN JĀNOSŪTA ZVEJAS ŽURNĀLS UN IZKRAUŠANAS UN/VAI PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA PAPĪRA FORMĀ
2.
2.2. a)
3. a)
3.1. a)
3.2. a)
KONTROLES REGULAS 16. PANTA 1. PUNKTĀ UN 25. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.12.
ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1.2.3.4.5.
ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1. a)
ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1.2. a)
ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1.2.3. a)
SALDĒTU ZVEJAS PRODUKTU KASTU VAI BLOKU VIDĒJĀ TĪRSVARA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA Paraugu ņemšanas plāns 1.2.3.4.
SALDĒTU ZVEJAS PRODUKTU KASTU VAI BLOKU VIDĒJĀ TĪRSVARA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA Paraugu ņemšanas plāns 1.2.3. a)
KONTROLES REGULAS 60. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA ZVEJAS PRODUKTU IZKRĀVUMU SVĒRŠANAI DALĪBVALSTĪS 1.2.3.4.5.6.7.8.
KONTROLES REGULAS 60. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.
KONTROLES REGULAS 61. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO KONTROLES PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.
KONTROLES REGULAS 61. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS KOPĪGĀS KONTROLES PROGRAMMAS IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.
INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA, LAI SAGATAVOTU PĀRRAUDZĪBAS ZIŅOJUMUS PAR ZVEJAS KUĢU NOVĒROŠANAS UN NOTEIKŠANAS GADĪJUMIEM PIEZĪMES PAR PĀRRAUDZĪBAS ZIŅOJUMĀ IEKĻAUJAMO INFORMĀCIJU 1.2.3.4.5.6.7.8.9.
INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA, LAI SAGATAVOTU PĀRRAUDZĪBAS ZIŅOJUMUS PAR ZVEJAS KUĢU NOVĒROŠANAS UN NOTEIKŠANAS GADĪJUMIEM VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5.6.7.8.
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1. a)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2. a)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3. a)
KONTROLES NOVĒROTĀJU UZDEVUMI 1.2.
KONTROLES NOVĒROTĀJU UZDEVUMI 1. a)
KONTROLES NOVĒROTĀJA ZIŅOJUMA FORMA KONTROLES NOVĒROTĀJA ZIŅOJUMS
INSPEKCIJAS ZIŅOJUMI INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS VAJADZĪGS INSPEKCIJAS ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANAI MODULIS Nr. 1.
ZVEJAS INSPEKCIJAS LĪDZEKĻU MARĶĒJUMS INSPEKCIJAS VIMPELIS VAI SIMBOLS
IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA 1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.12.13.
IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA 1.2.3. a)
IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA 1.2.3.4. a)
SARAKSTS AR DATIEM, KAS JĀPAZIŅO PĒC KOMISIJAS PIEPRASĪJUMA
Dalībvalsts
Informācija par atsevišķām darbībām
Tabulas sleju saturs
7.–10. sleja:
11.–13. sleja:
Informācija par projektiem (viena lapa katram projektam)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5.6.7.
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1. a)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2. a)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3. a)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4. a)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5. a)
INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5.6. a)
STANDARTA FORMA INFORMĀCIJAS APMAIŅAI PĒC PIEPRASĪJUMA SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 158. PANTU
STANDARTA FORMA, KĀDĀ IESNIEDZAMS ADMINISTRATĪVĀ PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMS SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 2. PUNKTU
STANDARTA FORMA, KĀDĀ SNIEDZAMA ATBILDE UZ ADMINISTRATĪVA PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMU SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 3. PUNKTU
INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS IZMANTOJAMS PAR PAMATU 5 GADU ZIŅOJUMAM PAR KONTROLES REGULAS PIEMĒROŠANU
1. KOPSAVILKUMS
2. KOPSAVILKUMS
3. KOPSAVILKUMS
4.
5. KOPSAVILKUMS
6. KOPSAVILKUMS
7. KOPSAVILKUMS
8. KOPSAVILKUMS
9. KOPSAVILKUMS
10. KOPSAVILKUMS
11. KOPSAVILKUMS
12. KOPSAVILKUMS
13. KOPSAVILKUMS
14.
15. DATU ANALĪZE UN REVĪZIJA
16.
16.1. ADMINISTRATĪVĀ UN SAVSTARPĒJĀ SADARBĪBA

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, un jo īpaši tās 6. panta 5. punktu, 7. panta 5. punktu, 8. panta 1. punktu, 9. panta 5. punktu, 14. panta 10. punktu, 15. panta 9. punktu, 16. panta 2. punktu, 21. panta 7. punktu, 22. panta 7. punktu, 23. panta 5. punktu, 24. panta 8. punktu, 25. panta 2. punktu, 32. pantu, 37. panta 4. punktu, 40. panta 6. punktu, 55. panta 5. punktu, 58. panta 9. punktu, 60. panta 7. punktu, 61. pantu, 64. panta 2. punktu, 72. panta 5. punktu, 73. panta 9. punktu, 74. panta 6. punktu, 75. panta 2. punktu, 76. panta 4. punktu, 78. panta 2. punktu, 79. panta 7. punktu, 92. panta 5. punktu, 103. panta 8. punktu, 105. panta 6. punktu, 106. panta 4. punktu, 107. panta 4. punktu, 111. panta 3. punktu, 116. panta 6. punktu, 117. panta 4. punktu un 118. panta 5. punktu,

tā kā:

(1) Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (turpmāk Kontroles regula) ir paredzēts pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un pasākumus ar mērķi īstenot konkrētus tajā izklāstītos noteikumus.

(2) Lai nodrošinātu šo sīki izstrādāto noteikumu konsekventu piemērošanu, ir jānosaka konkrētas definīcijas.

(3) Kontroles regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģi ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai var lietot tikai tad, ja tam ir derīga zvejas licence. Kontroles regulas 7. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģim ir atļauts veikt konkrētas zvejas darbības tikai tad, ja tās ir norādītas derīgā zvejas atļaujā. Ir lietderīgi pieņemt kopīgus noteikumus šādu zvejas licenču un zvejas atļauju izdošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu kopīgus standartus attiecībā uz tajās iekļauto informāciju.

(4) Kontroles regulas 8. panta 1. punktā noteikts, ka zvejas kuģa kapteinim jāievēro nosacījumi un ierobežojumi, kas attiecas uz zvejas kuģu un to zvejas rīku marķēšanu un identifikāciju. Tā kā šādi nosacījumi un ierobežojumi attiecas uz ES ūdeņiem, tie jānosaka Eiropas Savienības līmenī.

(5) Saskaņā ar Kontroles regulas 9. panta 1. punktu dalībvalstīs darbojas kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), lai efektīvi uzraudzītu dalībvalstu zvejas kuģu zvejas darbības visur, kur šie kuģi var atrasties, un zvejas darbības dalībvalstu ūdeņos. Ir lietderīgi kopīgas specifikācijas šādai sistēmai noteikt Eiropas Savienības līmenī. Šādās specifikācijās jo īpaši jāparedz satelītnovērošanas iekārtu parametri, sīki noteikumi par atrašanās vietas datu nosūtīšanu un noteikumi, kas piemērojami satelītnovērošanas iekārtu tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā.

(6) Kontroles regulas 14. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģu lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uztur zvejas žurnālu, kurā reģistrē kuģu darbības. Ir jānosaka zvejas žurnālos reģistrējamā informācija un šo žurnālu forma.

(7) Kontroles regulas 14. panta 7. punktā noteikts, ka uzglabāto vai apstrādāto zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā ES zvejas kuģu kapteiņiem jāizmanto ES līmenī noteikti pārrēķina koeficienti. Tāpēc ir jānosaka šādi pārrēķina koeficienti.

(8) Kontroles regulas 15. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, informācija zvejas žurnālā ir jāreģistrē elektroniski. Ir lietderīgi paredzēt prasības par šādas informācijas elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu un noteikt tās formātu.

(9) Kontroles regulas 21. panta 1. punktā un 23. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, ir jāaizpilda un jāiesniedz pārkraušanas un izkraušanas deklarācijas. Ir lietderīgi paredzēt, kāda informācija iekļaujama šajās deklarācijās, un precizēt, kā tās iesniedzamas.

(10) Kontroles regulas 22. panta 1. punktā un 24. panta 1. punktā noteikts, ka pārkraušanas un izkraušanas deklarācijas aizpilda un nosūta elektroniski. Ir lietderīgi paredzēt prasības par šo datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu un noteikt to formātu.

(11) Kontroles regulas 16. panta 1. punktā un 25. panta 1. punktā noteikts, ka katra dalībvalsts, izmantojot paraugu ņemšanas sistēmu, uzrauga to zvejas kuģu darbības, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarācijām. Lai nodrošinātu kopīgus standartus šādai paraugu ņemšanai, sīki izstrādāti noteikumi ir jāpieņem Eiropas Savienības līmenī.

(12) Kontroles regulas 37. pantā noteikts, ka Komisijai jāveic nepieciešamie korektīvie pasākumi gadījumā, ja Komisija ir aizliegusi zveju, jo ir aizdomas, ka dalībvalstij, dalībvalstu grupai vai Eiropas Savienībai pieejamās zvejas iespējas ir pilnībā apgūtas, un kļūst zināms, ka dalībvalsts faktiski nav pilnībā izmantojusi savas zvejas iespējas. Ir jāpieņem piemēroti noteikumi par šādu zvejas iespēju pārdalīšanu, ņemot vērā situācijas, kad ES ir noteikta vai nav noteikta kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) vai kad šāda pārdalīšana nav iespējama tāpēc, ka zvejas iespējas tiek noteiktas katru gadu.

(13) Kontroles regulas 39.–41. pantā ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta zvejas kuģu dzinēja jauda. Ir jāpieņem tehniskie noteikumi par attiecīgajām sertifikācijas un verifikācijas sistēmām šajā jomā.

(14) Kontroles regulas 55. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai atpūtas zveja tiktu veikta atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem. Dalībvalstīm ir jāvāc dati par nozveju, kas atpūtas zvejā iegūta no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāns. Ja šāda zveja būtiski ietekmē resursus, Padome var lemt par īpašiem pārvaldības pasākumiem. Ir lietderīgi pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par paraugu ņemšanas plānu izstrādi, lai dotu dalībvalstīm iespēju uzraudzīt nozvejas, kuras no krājumiem, uz ko attiecas atjaunošanas plāni, ir guvuši kuģi, kuri veic atpūtas zveju dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos.

(15) Lai izveidotu visaptverošu kontroles režīmu, tam jāaptver visi ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmi. Kontroles regulas 58. pantā ir paredzēta saskaņota izsekojamības sistēma, lai nodrošinātu, ka visas zvejas un akvakultūras produktu partijas no nozvejas vai ieguves līdz mazumtirdzniecības vietai ir izsekojamas visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos. Ir jāpieņem kopīgi noteikumi par attiecīgā produkta identifikācijas procedūrām.

(16) Kontroles regulas 60. pantā noteikts, ka visi zvejas produkti jāsver uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem, ja vien dalībvalsts nav pieņēmusi Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu. Ir jāpieņem visās dalībvalstīs kopīgi noteikumi par svaigu un saldētu zvejas produktu, kā arī par citā kuģī pārkrautu zvejas produktu svēršanu un par zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas.

(17) Kontroles regulas 61. pantā ir paredzēta iespēja, ka zvejas produktus sver pēc transportēšanas, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi kontroles plānu vai – ja zvejas produktus transportē uz citu dalībvalsti – ka attiecīgās dalībvalstis ir pieņēmušas Komisijas apstiprinātu kopīgu kontroles programmu, kas balstīta uz Komisijas pieņemtu riska izvērtējuma metodiku. Ir jānosaka riska izvērtējuma metodika.

(18) Siļķu, makreļu un stavridu zvejai ir dažas specifiskas iezīmes. Šā iemesla dēļ ir lietderīgi pieņemt īpašus noteikumus par svēršanu un ar to saistītiem elementiem, lai ņemtu vērā šīs specifiskās iezīmes.

(19) Kontroles regulas 64. pantā paredzēts, ka jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par pārdošanas zīmju saturu. Šādus noteikumus ir lietderīgi iekļaut šajā regulā.

(20) Kontroles regulas 71. un 72. pantā noteikts, ka dalībvalstis veic pārraudzību ES ūdeņos un veic nepieciešamos pasākumus, ja novērošanas gadījums neatbilst tām pieejamajai informācijai. Ir jāparedz kopīgi noteikumi par pārraudzības ziņojuma saturu un tā nosūtīšanas līdzekļiem.

(21) Kontroles regulas 73. pantā Padomei paredzēta iespēja izveidot kontroles novērotāju sistēmas un vispārīgos vilcienos noteikts kontroles novērotāju profils un viņu uzdevumi uz zvejas kuģiem. Tāpēc jāizstrādā sīki izstrādāti noteikumi par kontroles novērotāju izvietošanu un pienākumiem.

(22) Saskaņā ar Kontroles regulas VII sadaļas I nodaļu ir jāparedz noteikumi inspekcijas veikšanai, lai veicinātu standartizētu pieeju dalībvalstu veiktajām kontroles darbībām. Jāparedz noteikumi par to amatpersonu rīcību, kuras atbild par inspekcijām, un par dalībvalstu pienākumiem saistībā ar to amatpersonu rīcību, kuras ir pilnvarotas veikt šādas inspekcijas. Vienlaikus ir jāprecizē operatoru pienākumi inspekcijas laikā. Turklāt jānosaka kopīgi principi attiecībā uz inspekcijas procedūrām jūrā, ostā, transportēšanas laikā, tirdzniecības vietās, kā arī attiecībā uz inspekcijas ziņojumiem un to nosūtīšanu.

(23) Kontroles regulas 79. pantā noteikts, ka Savienības inspektori var veikt inspekcijas ES ūdeņos un uz ES zvejas kuģiem ārpus ES ūdeņiem. Ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par Savienības inspektoru iecelšanu, viņu uzdevumiem un pienākumiem, kā arī par to, kādiem jābūt turpmākiem pasākumiem pēc viņu ziņojuma saņemšanas.

(24) Kontroles regulas 92. pantā paredzēts izveidot punktu sistēmu, kas piemērojama smagu pārkāpumu gadījumā, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu un līdzvērtīgus konkurences apstākļus visos ES ūdeņos. Lai to panāktu, Eiropas Savienības līmenī ir jāparedz kopīgi noteikumi par šādas punktu sistēmas piemērošanu, tostarp jāsagatavo saraksts, kurā norādīts, cik punkti piešķirami par katru smagu pārkāpumu.

(25) Saskaņā ar Kontroles regulas 5. panta 6. punktu un 103. pantu finansiālās palīdzības piešķiršana saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu un Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā, ir atkarīga no tā, kā dalībvalstis pilda savus pienākumus zvejas resursu saglabāšanas un kontroles jomā, un Komisijai ir iespēja konkrētos apstākļos apturēt un anulēt šādu finansiālu palīdzību. Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par šādu pasākumu piemērošanu.

(26) Kontroles regulas 107. pantā paredzēta kvotu atvilkšana, ja dalībvalstis nepilda noteikumus attiecībā uz daudzgadu plānos iekļautiem krājumiem un tas var nopietni apdraudēt šo krājumu saglabāšanu. Tāpēc jāizstrādā noteikumi par atvilkuma apmēru, ņemot vērā noteikumu neievērošanas raksturu, tās ietekmes apmēru, kā arī resursiem radītā apdraudējuma smagumu.

(27) Kontroles regulas XII sadaļas I nodaļā paredzēti noteikumi par rīcību ar datiem, kas reģistrēti minētās regulas īstenošanas vajadzībām, tostarp pienākums dalībvalstīm izveidot datorizētu datubāzi un apstiprināšanas sistēmu, un noteikumi par piekļuvi šādiem datiem un apmaiņu ar tiem. Ir jāparedz kopīgi noteikumi, nosakot kārtību, kā veicama šādu datu apstrāde un nodrošināma Komisijas piekļuve šiem datiem, un precizējot prasības attiecībā uz datu apmaiņu.

(28) Kontroles regulas 110. pantā ir runa par Komisijas vai tās izraudzītas struktūras attālu piekļuvi datnēm, kurās iekļauti dalībvalstu zvejas uzraudzības centru reģistrētie dati. Lai nodrošinātu šādu piekļuvi, ir lietderīgi paredzēt skaidrus noteikumus par nosacījumiem un procedūrām, kuras jāievēro.

(29) Kontroles regulas 114.–116. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāizveido oficiālas tīmekļa vietnes. Lai nodrošinātu to vienādu pieejamību visās dalībvalstīs, ir lietderīgi paredzēt ES līmeņa noteikumus par šīm tīmekļa vietnēm.

(30) Saskaņā ar Kontroles regulas 117. pantu ir jāizveido savstarpējas palīdzības sistēma, lai nodrošinātu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju. Šāda administratīvā sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un to, ka nelikumīgas darbības tiek pienācīgi izmeklētas un sodītas. Tāpēc ir jāizstrādā noteikumi par sistemātisku informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas un par iespēju pieprasīt no citas dalībvalsts noteikumu izpildes pasākumus un administratīvu paziņojumu.

(31) Personu aizsardzību dalībvalstu veiktas personas datu apstrādes jomā regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Personu aizsardzību attiecībā uz Komisijas veiktu personas datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, jo īpaši attiecībā uz prasībām par apstrādes konfidencialitāti un drošību, personas datu pārsūtīšanu no dalībvalstu nacionālās sistēmas Komisijai, apstrādes likumību un datu subjektu tiesībām uz informāciju par saviem personas datiem, piekļuvi tiem un to labošanu.

(32) Lai veicinātu zivsaimniecības kontroles sistēmas īstenošanu, sīki izstrādāti noteikumi ir jāapkopo vienā regulā. Tādēļ jāatceļ šādas Komisijas regulas:

Regula (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju,

Regula (EEK) Nr. 3561/85 attiecībā uz informāciju par zvejas darbību pārbaudēm, ko veic valsts kontroles iestādes,

Regula (EEK) Nr. 493/87, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus tāda kaitējuma novēršanai, kuru izraisījusi konkrētu zvejas veidu apturēšana,

Regula (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju,

Regula (EEK) Nr. 1382/87, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus zvejas kuģu inspicēšanai,

Regula (EK) Nr. 2943/95, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām,

Regula (EK) Nr. 1449/98, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 piemērošanai attiecībā uz zvejas intensitātes atskaitēm,

Regula (EK) Nr. 356/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai,

Regula (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām,

Regula (EK) Nr. 1281/2005 par zvejas licenču pārzināšanu un tajās ietveramo informācijas minimumu,

Regula (EK) Nr. 1042/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus 28. panta 3. un 4. punkta īstenošanai Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku,

Regula (EK) Nr. 1542/2007 par izkraušanas un svēršanas procedūrām siļķei, makrelei un stavridai,

Regula (EK) Nr. 1077/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007, un

Regula (EK) Nr. 409/2009, ar ko nosaka Kopienas pārrēķina koeficientus un sagatavošanas veidu kodus, kuri izmantojami apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā, un groza Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83.

(33) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI DARBĪBAS JOMA

1. pants Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama Eiropas Savienības kontroles sistēma, kas izveidota ar Kontroles regulu.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) ES zvejas kuģis ir kuģis, kura definīcija sniegta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) punktā;

2) ES ūdeņi ir ūdeņi, kuru definīcija sniegta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta a) punktā;

3) zvejas licences turētājs ir fiziska vai juridiska persona, kurai izdota zvejas licence, kā minēts Kontroles regulas 6. pantā;

4) Savienības inspektori ir inspektori, kuru definīcija sniegta Kontroles regulas 4. panta 7. punktā;

5) zivju pievilināšanas ierīce ir jebkura uz jūras ūdens peldoša vai noenkurota ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

6) stacionārs zvejas rīks ir jebkurš zvejas rīks, kura izmantošanai zvejas darbībā nav vajadzīga zvejas rīka aktīva kustība, piemēram:

6) a)

žaunu tīkli, iepinējtīkli, vairāksienu tīkli, murdi,

dreifējoši žaunu tīkli un dreifējoši vairāksienu tīkli, no kuriem katrs var būt aprīkots ar gremdējošu un peldspēju nodrošinošu aprīkojumu un navigācijas zīmēm,

āķu jedas, āķu rindas, zivju ķeramie grozi un zivju krātiņveida lamatas;

7) rāmja tralis ir jebkurš velkams tralis, kura atvērumu horizontālā virzienā nodrošina rāmis vai līdzīga detaļa, neatkarīgi no tā, vai tā atvērumu vertikālā virzienā notur pludiņi, kad tas tiek vilkts pa jūras gultni;

8) kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kas minēta Kontroles regulas 9. panta 1. punktā, ir zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēma, kas zivsaimniecības iestādēm regulāri sniedz datus par kuģu atrašanās vietu, kursu un ātrumu;

9) satelītnovērošanas iekārta, kas minēta Kontroles regulas 4. panta 12. punktā, ir iekārta, kura uzstādīta zvejas kuģī un automātiski pārraida zvejas uzraudzības centram zvejas kuģa atrašanās vietu un ar to saistītus datus saskaņā ar juridiskajām prasībām, un ar kuru jebkurā laikā var noteikt un identificēt zvejas kuģi;

10) zvejas reiss ir jebkurš zvejas kuģa pārgājiens, kura laikā tiek veiktas zvejas darbības un kurš sākas brīdī, kad zvejas kuģis atstāj ostu, un beidzas līdz ar tā ierašanos ostā;

11) zvejas darbības ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīvo zvejas rīku iemešanu, vilkšanu un pacelšanu, stacionāro zvejas rīku nostiprināšanu, atrašanos ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem, tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no transportēšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem;

12) elektronisks zvejas žurnāls ir datorizēts reģistrs, kurā zvejas kuģa kapteinis reģistrē ziņas par zvejas darbībām un kuru nosūta dalībvalsts iestādēm;

13) produkta sagatavošanas veids ir apstrādātā zvejas produkta vai tā daļas apraksts saskaņā ar I pielikumā norādītajiem kodiem un aprakstiem;

14) Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir aģentūra, kuras definīcija sniegta Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 1. pantā;

15) novērošanas gadījums ir zvejas kuģa novērošana, ko veikusi jebkura dalībvalsts kompetentā iestāde;

16) komerciāli svarīga informācija ir informācija, kuras izpaušana, visticamāk, kaitētu operatora komerciālajām interesēm;

17) datorizēta apstiprināšanas sistēma ir sistēma, kas spēj verificēt, vai visi dalībvalstu datubāzēs reģistrētie dati ir pareizi, pilnīgi un iesniegti noteiktajā termiņā;

18) tīmekļa pakalpe ir programmatūras sistēma, kas paredzēta, lai atbalstītu sadarbspējīgu iekārtu sazināšanos tīklā.

II VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

SADAĻA

I Zvejas licences

NODAĻA

3. pants Zvejas licenču izdošana un pārvaldība

1. Zvejas licence, kas minēta Kontroles regulas 6. pantā, ir derīga tikai vienam ES zvejas kuģim.

2. Kontroles regulas 6. pantā minētās zvejas licences dalībvalstis izdod saviem zvejas kuģiem, pārvalda un anulē saskaņā ar šo regulu.

3. Kontroles regulas 6. pantā minētajās zvejas licencēs ir iekļauta vismaz II pielikumā noteiktā informācija.

4. Zvejas licences, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1281/2005, uzskata par zvejas licencēm, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 3. punktā noteiktā informācija.

5. Zvejas licence ir derīga tikai tad, ja vēl joprojām spēkā ir nosacījumi, uz kuru pamata tā izdota.

6. Ja zvejas licences darbība tiek uz laiku apturēta vai galīgi anulēta, karoga dalībvalsts iestādes nekavējoties informē zvejas licences turētāju.

7. Kopējā zvejas kapacitāte, kas atbilst dalībvalsts izdotajām zvejas licencēm, izteikta GT vai kW, nekad nedrīkst būt lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas konkrētajai dalībvalstij noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. un 13. pantu, Komisijas Regulu (EK) Nr. 1438/2003, Padomes Regulu (EK) Nr. 639/2004 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2104/2004.

II NODAĻA Zvejas atļaujas

4. pants Zvejas atļaujas

1. Zvejas atļauja, kas minēta Kontroles regulas 7. pantā, ir derīga tikai vienam ES zvejas kuģim.

2. Kontroles regulas 7. pantā minētajās zvejas atļaujās ir iekļauta vismaz III pielikumā noteiktā informācija. Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

3. Īpašās zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94, uzskata par zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 2. punktā noteiktā informācija.

4. Zvejas atļauja, kas minēta 2. punktā, un zvejas licence, kas minēta šīs regulas 3. panta 2. punktā, var būt apvienotas vienā dokumentā.

5. Neskarot īpašus noteikumus, ES zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem un kuri zvejo tikai savas karoga valsts teritoriālajos ūdeņos, ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju.

6. Analoģiski piemēro šīs regulas 3. panta 2. un 5. punktu.

5. pants Zvejas atļauju saraksts

1. Neskarot īpašus noteikumus, kad ir sākušas darboties Kontroles regulas 114. pantā minētās tīmekļa vietnes un ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī, dalībvalstis savas oficiālās tīmekļa vietnes drošajā daļā dara pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši Kontroles regulas 7. pantā minētās zvejas atļaujas, pirms šīs zvejas atļaujas kļūst derīgas. Ja sarakstā tiek veiktas izmaiņas, dalībvalstis atjaunina savu sarakstu pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

2. No 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši zvejas atļaujas 2011. gadam. Tās informē Komisiju par visām izmaiņām sarakstā pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

III ES zvejas kuģu un to zvejas rīku marķēšana un identifikācija

NODAĻA

1. Zvejas kuģu marķēšana un identifikācija

iedaļa

6. pants Zvejas kuģu marķēšana

ES zvejas kuģi marķē šādi:

burts(-i), kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā ES zvejas kuģis ir reģistrēts, un numurs(-i), ar kādu(-iem) tas reģistrēts, ir uzkrāsots(-i) vai attēlots(-i) abās kuģa priekšgala pusēs cik vien iespējams augstu virs ūdens, lai tie būtu labi saskatāmi no ūdens un gaisa, un tie ir krāsā, kas kontrastē ar tās pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;

ES zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 10 metrus, bet ir mazāks par 17 metriem, burtu un ciparu augstums ir vismaz 25 cm un līnijas biezums ir vismaz 4 cm. ES zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk, burtu un ciparu augstums ir vismaz 45 cm un līnijas biezums ir vismaz 6 cm;

karoga dalībvalsts var pieprasīt, lai starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS) vai ārējās reģistrācijas burti un numuri būtu uzkrāsoti uz kuģa stūresmājas jumta tā, lai tie būtu labi saskatāmi no gaisa, tādā krāsā, kas kontrastē ar tās pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;

kontrastējošās krāsas ir balta un melna;

ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas uzkrāsoti vai attēloti uz ES zvejas kuģa korpusa, nedrīkst būt noņemami, izdzisuši, mainīti, nesalasāmi, aizklāti vai noslēpti.

7. pants Dokumenti, kas atrodas uz ES zvejas kuģa

1. ES zvejas kuģa kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuģa glabā dokumentus, kurus izdevusi kuģa reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde un kuros ir norādītas vismaz šādas ziņas par kuģi:

1. a)

kuģa vārds, ja tāds ir;

burti, kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā attiecīgais kuģis reģistrēts, un numurs(-i), ar kādu(-iem) tas reģistrēts;

starptautiskais radio izsaukuma signāls, ja tāds ir;

īpašnieka(-u) un attiecīgā gadījumā fraktētāja(-u) vārdi un adreses;

lielākais garums, galvenā dzinēja jauda, bruto tilpība un – ES zvejas kuģiem, kas nodoti ekspluatācijā, sākot no 1987. gada 1. janvāra, – ekspluatācijas sākuma diena.

2. To ES zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk un kuros ir zivju tilpnes, glabā uz kuģa precīzus zivju tilpņu rasējumus un aprakstu, kurā ir norāde par visām piekļuves vietām un uzglabāšanas ietilpību kubikmetros.

3. ES kuģa kapteinis, kura kuģim ir ar ledu dzesināta vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, glabā uz kuģa atjauninātu dokumentu, kurā norādīti tvertņu kalibrēšanas rezultāti kubikmetros ar 10 cm intervālu.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētos dokumentus apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde. Visas izmaiņas parametros, kas norādīti 1.–3. punktā minētajos dokumentos, apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde.

5. Šajā pantā minētos dokumentus kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonu pieprasījuma.

2. Zvejas rīku un laivu marķēšana un identifikācija

iedaļa

8. pants Laivu un zivju pievilināšanas ierīču marķēšana

Visas laivas, kas atrodas uz ES zvejas kuģiem, un zivju pievilināšanas ierīces marķē ar tā ES zvejas kuģa(-u) ārējās reģistrācijas burtiem un numuriem, kas tās izmanto.

9. pants Vispārīgi noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem un rāmja traļiem

1. Šīs regulas 9.–12. pantā iekļautos noteikumus piemēro ES zvejas kuģiem, kas zvejo visos ES ūdeņos, un šīs regulas 13.–17. pantā iekļautos noteikumus – ES ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm, mērot no piekrastes dalībvalstu bāzes līnijām.

2. ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, ir aizliegts zvejas darbībās izmantot stacionārus zvejas rīkus, stoderes un rāmja traļus, kas nav marķēti un identificējami saskaņā ar šīs regulas 10.–17. panta noteikumiem.

3. ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, uz kuģa ir aizliegts turēt:

3. a)

rāmja traļa rāmi, uz kura nav attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri saskaņā ar šīs regulas 10. pantu;

stacionārus zvejas rīkus, kas nav marķēti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu;

stoderes, kas nav marķētas saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktu.

10. pants Noteikumi par rāmja traļiem

Attiecībā uz katru samontētu rāmja trali, kuru tur uz ES zvejas kuģa vai izmanto zvejā, zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka uz katra rāmja traļa rāmja ir skaidri attēloti attiecīgā zvejas kuģa ārējās reģistrācijas burti un numuri.

11. pants Noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem

1. ES zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka katrs stacionārs zvejas rīks, kuru tur uz kuģa vai izmanto zvejā, ir skaidri marķēts un identificējams saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2. Uz katra zvejai izmantota stacionāra zvejas rīka saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir pastāvīgi attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas redzami uz tā zvejas kuģa korpusa, pie kura pieder attiecīgais zvejas rīks:

2. a)

attiecībā uz tīkliem – uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pie pirmās augšējās rindas;

attiecībā uz āķu rindām un āķu jedām – uz marķēšanas zīmes savienojuma punktā ar pietauvošanas boju;

attiecībā uz zivju ķeramajiem groziem (murdiem) un zivju krātiņveida lamatām – uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pie grunttropa;

attiecībā uz stacionāriem zvejas rīkiem, kas ir garāki par vienu jūras jūdzi, – uz marķēšanas zīmēm, kuras saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu piestiprinātas vienādos attālumos, kas nepārsniedz vienu jūras jūdzi, tā, lai neviena stacionārā zvejas rīka daļa, kas ir garāka par vienu jūras jūdzi, nepaliktu nemarķēta.

12. pants Noteikumi par marķēšanas zīmēm

1. Katra marķēšanas zīme ir:

1. a)

izgatavota no izturīga materiāla;

droši piestiprināta pie zvejas rīka;

vismaz 65 mm plata;

vismaz 75 mm gara.

2. Marķēšanas zīme nedrīkst būt noņemama, izdzisusi, mainīta, nesalasāma, aizklāta vai noslēpta.

13. pants Noteikumi par stoderēm

1. ES zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka pie katra zvejā izmantota stacionāra zvejas rīka tiek piestiprinātas divas gala stoderes un starpposma stoderes, kas aprīkotas saskaņā ar IV pielikuma nosacījumiem, un tās tiek izvietotas saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

2. Uz katras gala stoderes un starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas ir uz tā ES zvejas kuģa korpusa, pie kura šādas stoderes pieder un kurš tās ir izvietojis:

2. a)

burti un numuri ir attēloti cik augstu vien iespējams virs ūdens tā, lai tie būtu skaidri saskatāmi;

tie ir krāsā, kas kontrastē ar tās virsmas krāsu, uz kuras tie attēloti.

3. Uz katras stoderes attēlotie burti un numuri nedrīkst būt izdzisuši, mainīti vai kļuvuši nesalasāmi.

14. pants Noteikumi par auklām

1. Auklas, kas savieno stoderes ar stacionāro zvejas rīku, ir izgatavotas no grimstoša materiāla, vai arī tām ir piestiprināti atsvari.

2. Auklas, kas gala stoderes savieno ar katru zvejas rīku, ir piestiprinātas pie minētā zvejas rīka galiem.

15. pants Noteikumi par gala stoderēm

1. Gala stoderes izvieto tā, lai jebkurā laikā varētu noteikt katra zvejas rīka gala atrašanās vietu.

2. Katras gala stoderes masta augstums ir vismaz 1 metrs virs jūras līmeņa, mērot no pludiņa augšējās virsmas līdz zemākā karodziņa apakšējai malai.

3. Gala stoderes ir krāsainas, taču tās nedrīkst būt sarkanas vai zaļas.

4. Katrai gala stoderei ir:

4. a)

viens vai divi taisnstūrveida karodziņi; ja uz vienas stoderes ir vajadzīgi divi karodziņi, attālums starp tiem ir vismaz 20 cm; karodziņi, kas norāda uz tā paša zvejas rīka galējiem punktiem, ir vienādā krāsā, tie nedrīkst būt balti, un tiem jābūt vienāda izmēra;

viena vai divas dzeltenas ugunis, kas uzzibsnī ik pēc piecām sekundēm (F1 Y 5s) un ir redzamas vismaz divu jūras jūdžu attālumā.

5. Katrai gala stoderei var būt topzīme, kas novietota stoderes galā, un viena vai divas svītrainas luminiscējošas joslas, kas nedrīkst būt ne sarkanas, ne zaļas un kam jābūt vismaz 6 cm platām.

16. pants Noteikumi par gala stoderu piestiprināšanu

1. Gala stoderes pie stacionāra zvejas rīka piestiprina šādi:

1. a)

stoderi rietumu sektorā (kompasa pusaplis no dienvidiem caur rietumiem uz ziemeļiem, tos ieskaitot) aprīko ar diviem karodziņiem, divām svītrainām luminiscējošām joslām, divām ugunīm un marķēšanas zīmi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;

stoderi austrumu sektorā (kompasa pusaplis no ziemeļiem caur austrumiem uz dienvidiem, tos ieskaitot) aprīko ar vienu karodziņu, vienu svītrainu luminiscējošu joslu, vienu uguni un marķēšanas zīmi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

2. Uz marķēšanas zīmes ir šīs regulas 13. panta 2. punktā norādītā informācija.

17. pants Starpposmā izvietotas stoderes

1. Starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz piecas jūras jūdzes:

1. a)

starpposma stoderes izvieto ne vairāk kā piecu jūras jūdžu attālumā vienu no otras tā, lai neviena zvejas rīka daļa, kas ir piecas jūras jūdzes gara vai garāka, nepaliktu nemarķēta;

starpposmā izvietotās stoderes aprīko ar vienu vai divām dzeltenām zibšņu ugunīm, kas uzzibsnī ik pēc piecām sekundēm (F1 Y 5s) un ir redzamas vismaz divu jūras jūdžu attālumā. Tām ir tādi paši parametri kā gala stoderei austrumu sektorā, izņemot karodziņu, kurš ir baltā krāsā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Baltijas jūrā starpposmā izvietotās stoderes piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz vienu jūras jūdzi. Starpposma stoderes izvieto ne vairāk kā vienas jūras jūdzes attālumā vienu no otras tā, lai neviena zvejas rīka daļa, kas ir vienu jūras jūdzi gara vai garāka, nepaliktu nemarķēta. Starpposmā izvietotajām stoderēm ir tādi paši parametri kā gala stoderei austrumu sektorā, izņemot šādus parametrus:

2. a)

karodziņi ir baltā krāsā;

katra piektā starpposmā izvietotā stodere ir aprīkota ar radiolokācijas atstarotāju, kura atstarotā signāla redzamība kuģa radarā ir vismaz divas jūras jūdzes.

IV Kuģu satelītnovērošanas sistēma

NODAĻA

18. pants Prasība izmantot satelītnovērošanas iekārtas uz ES zvejas kuģiem

1. Neskarot šīs regulas 25. panta 3. punktu, ES zvejas kuģis, uz kuru attiecas prasība par VMS, nedrīkst atstāt ostu, ja uz tā nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša satelītnovērošanas iekārta.

2. ES zvejas kuģim atrodoties ostā, satelītnovērošanas iekārta drīkst būt izslēgta tikai tad, ja: Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut a) apakšpunktā minēto iepriekšējo paziņošanu aizstāt ar automātisku VMS ziņojumu vai sistēmas ģenerētu brīdinājuma signālu, kas norāda, ka ES zvejas kuģis atrodas iepriekš noteiktā ostas ģeogrāfiskajā apgabalā.

2. a)

par to ir iepriekš paziņots karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (FMC) un piekrastes dalībvalsts FMC; un

ja nākamajā ziņojumā redzams, ka ES zvejas kuģis nav mainījis savu atrašanās vietu salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā norādīto.

3. Šo nodaļu nepiemēro ES zvejas kuģiem, kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

19. pants Satelītnovērošanas iekārtu parametri

1. Uz ES zvejas kuģa uzstādīta satelītnovērošanas iekārta nodrošina to, ka karoga dalībvalsts FMC regulāros intervālos tiek automātiski pārraidīti dati, kas attiecas uz:

1. a)

zvejas kuģa identifikāciju;

zvejas kuģa pēdējo ģeogrāfisko atrašanās vietu, turklāt kļūda atrašanās vietas noteikšanā nepārsniedz 500 metru un ticamības intervāls ir 99 %;

minētās zvejas kuģa atrašanās vietas noteikšanas dienu un laiku (izteiktu kā universālo koordinēto laiku (UTC)); un

zvejas kuģa pašreizējo ātrumu un kursu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas ir aizsargātas pret ieejošo un izejošo atrašanās vietas datu sagrozīšanu un tehnisku manipulāciju iespēju.

20. pants Kapteiņu pienākumi attiecībā uz satelītnovērošanas iekārtām

1. ES zvejas kuģu kapteiņi nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas vienmēr ir pilnībā funkcionējošas un ka tiek pārraidīti šīs regulas 19. panta 1. punktā minētie dati.

2. Neskarot šīs regulas 26. panta 1. punktu, ES zvejas kuģa kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

2. a)

dati nekādā veidā netiek sagrozīti;

satelītnovērošanas iekārtas antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu, tās nav atvienotas vai kaut kādā veidā traucētas;

nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām; un

satelītnovērošanas iekārta netiek noņemta no zvejas kuģa.

3. Satelītnovērošanas iekārtu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt darboties nespējīgu vai citādi iejaukties tās darbībā, ja vien karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav atļāvušas to remontēt vai nomainīt.

21. pants Kontroles pasākumi, kas jānosaka karoga dalībvalstīm

Katra karoga dalībvalsts nodrošina nepārtrauktu un sistemātisku šīs regulas 19. pantā minēto datu pareizības uzraudzību un kontroli un nekavējoties rīkojas, ja atklājas, ka dati ir nepareizi vai nepilnīgi.

22. pants Datu pārraidīšanas biežums

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC vismaz vienu reizi divās stundās saņem no VMS šīs regulas 19. pantā minēto informāciju par saviem zvejas kuģiem. FMC var pieprasīt šo informāciju īsākos laika intervālos.

2. FMC spēj noskaidrot katra zvejas kuģa faktisko atrašanās vietu.

23. pants Uzraudzība pār ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC, izmantojot VMS datus, uzrauga dienu un laiku, kad tās zvejas kuģi ieiet turpmāk minētajos apgabalos un iziet no tiem:

ikviens jūras apgabals, kurā ir piemērojami īpaši noteikumi par piekļuvi ūdeņiem un resursiem;

zvejai ierobežotas teritorijas, kas minētas Kontroles regulas 50. pantā;

to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pārvaldības apgabali, kurās Eiropas Savienība vai konkrētas dalībvalstis ir Līgumslēdzējas puses;

ūdeņi, kas ir trešās valsts suverenitātē un jurisdikcijā.

24. pants Datu pārraidīšana piekrastes dalībvalstij

1. Katras dalībvalsts izveidotā VMS nodrošina to, ka dati, kas saskaņā ar šīs regulas 19. pantu jāsniedz par tās zvejas kuģiem, tiek automātiski pārraidīti piekrastes dalībvalsts FMC, kamēr šie kuģi atrodas piekrastes dalībvalsts ūdeņos. Minētā datu pārraidīšana notiek vienlaikus ar to saņemšanu karoga dalībvalsts FMC, un to veic atbilstīgi V pielikumā noteiktajam formātam.

2. Piekrastes dalībvalstis, kuras kopīgi uzrauga kādu apgabalu, var noteikt kopīgu adresātu saskaņā ar šīs regulas 19. pantu nosūtamo datu pārraidīšanai. Par to tās informē Komisiju un citas dalībvalstis.

3. Katra dalībvalsts nosūta citām dalībvalstīm un Komisijai visaptverošu sarakstu, kurš sagatavots (ja iespējams, elektroniskā) formātā, kas savietojams ar 1984. gada Pasaules ģeodēzisko sistēmu (WGS 84), un kurā iekļautas ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas, kas norāda dalībvalsts ekskluzīvās ekonomikas zonas vai ekskluzīvās zvejas zonas robežas. Turklāt tā paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai visas šo koordinātu izmaiņas. Kā alternatīvu dalībvalstis var izmantot iespēju publicēt šo sarakstu Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4. Dalībvalstis nodrošina to kompetento iestāžu darba efektīvu koordināciju saistībā ar VMS datu pārraidīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 9. panta 3. punktu, tostarp paredzot skaidras un dokumentētas procedūras šim nolūkam.

25. pants Satelītnovērošanas iekārtas tehniska kļūme vai nedarbošanās

1. Uz ES zvejas kuģa uzstādītas satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā kapteinis vai viņa pārstāvis ik pēc četrām stundām no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šā panta 4. punktu vai šīs regulas 26. panta 1. punktu, paziņo karoga dalībvalsts FMC zvejas kuģa pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

2. Karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētos ģeogrāfiskās atrašanās vietas datus tūlīt pēc saņemšanas ievada VMS datubāzē. Manuāli ievadītie VMS dati datubāzē ir skaidri atšķirami no automātiskiem ziņojumiem. Attiecīgā gadījumā minētos manuālos VMS datus nekavējoties pārraida piekrastes dalībvalstīm.

3. Pēc satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījuma ES zvejas kuģis drīkst atstāt ostu tikai tad, kad uz tā uzstādītā satelītnovērošanas iekārta pilnībā darbojas atbilstīgi karoga valsts kompetento iestāžu prasībām. Atkāpjoties no iepriekš minētā, karoga dalībvalsts FMC var atļaut savas valsts zvejas kuģiem, kuru satelītnovērošanas iekārta nedarbojas, atstāt ostu, lai šo iekārtu remontētu vai nomainītu.

4. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes cenšas informēt kapteini vai par kuģi atbildīgo personu, vai viņu pārstāvi, ja šķiet, ka uz ES zvejas kuģa uzstādītā satelītnovērošanas iekārta ir bojāta vai pilnībā nedarbojas.

5. Lai noņemtu satelītnovērošanas iekārtu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

26. pants Datu nesaņemšana

1. Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas pēc kārtas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu, tas pēc iespējas drīz par to paziņo ES zvejas kuģa kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ES zvejas kuģi šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa satelītnovērošanas iekārtas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, vai ir notikusi iejaukšanās šīs iekārtas darbībā. Atkāpjoties no šīs regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta, šī izmeklēšana var ietvert šādas iekārtas noņemšanu pārbaudes veikšanai.

2. Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu un pēdējā paziņotā atrašanās vieta ir bijusi citas dalībvalsts ūdeņos, tas pēc iespējas drīzāk par to informē attiecīgās piekrastes dalībvalsts FMC.

3. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes novēro ES zvejas kuģi savos ūdeņos un nav saņēmušas datus saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punktu vai 25. panta 2. punktu, tās par to paziņo zvejas kuģa kapteinim un tā karoga dalībvalsts FMC.

27. pants Zvejas darbību uzraudzība un reģistrēšana

1. Datus, kas saņemti saskaņā ar šīs regulas 22. pantu, 24. panta 1. punktu un 25. pantu, dalībvalstis izmanto, lai efektīvi uzraudzītu zvejas kuģu darbības.

2. Karoga dalībvalstis:

2. a)

nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem; un

veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.

28. pants Komisijas piekļuve datiem

Saskaņā ar Kontroles regulas 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija var pieprasīt dalībvalstīm nodrošināt, lai Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai automātiski tiktu nosūtīti saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniedzamie dati par konkrētu zvejas kuģu grupu konkrētā laikā. Minētā datu pārraidīšana notiek vienlaicīgi ar to saņemšanu karoga dalībvalsts FMC, un to veic atbilstīgi V pielikumā noteiktajam formātam.

III ZVEJAS KONTROLE

SADAĻA

I Zvejas žurnāls, pārkraušanas deklarācija un izkraušanas deklarācija papīra formā

NODAĻA

1. Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana papīra formā

iedaļa

29. pants ES zvejas kuģi, uz kuriem attiecas pienākums aizpildīt un iesniegt zvejas žurnālu un pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju papīra formā

1. Neskarot daudzgadu plānos paredzētus īpašus noteikumus, ES zvejas kuģa kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk un uz kura kuģi neattiecas prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, Kontroles regulas 14., 21. un 23. pantā minētos zvejas žurnāla datus, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas aizpilda un iesniedz papīra formā. Šīs pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas kapteiņa vārdā var aizpildīt un iesniegt arī viņa pārstāvis.

2. Prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā attiecas arī uz ES zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 10 metri, ja to karoga dalībvalsts pieprasa uzturēt zvejas žurnālu un iesniegt pārkraušanas un/vai izkraušanas deklarācijas saskaņā ar Kontroles regulas 16. panta 3. punktu un 25. panta 3. punktu.

30. pants Paraugi zvejas žurnāliem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra formā

1. Attiecībā uz visiem zvejas apgabaliem, izņemot NAFO 1. apakšapgabalu un ICES Va un XIV rajonu, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā ES zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar VI pielikumā norādīto paraugu. Tomēr attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic tikai Vidusjūrā, tādu ES zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas prasība par zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datu elektronisku nosūtīšanu un kuri dodas vienas dienas zvejas reisos vienā zvejas zonā, var izmantot VII pielikumā norādīto modeli.

2. Attiecībā uz NAFO 1. apakšapgabalu un ICES Va un XIV rajonu zvejas žurnālam papīra formā izmanto VIII pielikumā norādīto paraugu un pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra formā – IX pielikumā norādīto paraugu.

3. Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā, kas norādīta VI un VII pielikumā, aizpilda saskaņā ar šā panta 1. punktu un šīs regulas 31. pantu arī tad, ja ES zvejas kuģi veic zvejas darbības trešās valsts ūdeņos, reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā esošos ūdeņos vai ūdeņos, kas nav ES ūdeņi un nav reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā, ja vien attiecīgā trešā valsts vai attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi īpaši nepieprasa aizpildīt un iesniegt cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju. Ja attiecīgā trešā valsts nenorāda konkrētu zvejas žurnāla veidu, bet pieprasa datu elementus, kas atšķiras no Eiropas Savienības pieprasītajiem, reģistrē tādus datu elementus.

4. Dalībvalstis var turpināt izmantot zvejas žurnālus papīra formā atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2807/83 attiecībā uz ES zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasība par zvejas žurnāla datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 15. pantu, līdz ir izmantoti visi papīra zvejas žurnālu krājumi.

31. pants Norādījumi par zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā

1. Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā aizpilda un iesniedz atbilstīgi X pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

2. Ja saskaņā ar X pielikumā sniegtajiem norādījumiem kāda noteikuma piemērošana nav obligāta, karoga dalībvalsts var noteikt, ka tā ir obligāta.

3. Visi ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir salasāmi un neizdzēšami. Nevienu ierakstu nedrīkst izdzēst vai mainīt. Kļūdas gadījumā nepareizo ierakstu nosvītro ar vienu svītru; jauno pareizo ierakstu izdara kapteinis un paraksta ar saviem iniciāļiem. Kapteinis ar iniciāļiem paraksta katru rindu.

4. ES zvejas kuģa kapteinis vai – attiecībā uz pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām – viņa pārstāvis ar saviem iniciāļiem vai parakstu apliecina, ka ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir pareizi.

32. pants Termiņi zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas iesniegšanai papīra formā

1. Ja ES zvejas kuģis ir veicis izkraušanu karoga dalībvalsts ostā vai pārkraušanu citā kuģī karoga dalībvalsts ostā vai vietā, kas atrodas tuvu karoga dalībvalsts krastam, tā kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas vai izkraušanas pabeigšanas iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.

2. Ja pēc zvejas reisa nozveja netiek izkrauta, kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc ierašanās ostā iesniedz zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.

3. Ja ES zvejas kuģis ir veicis pārkraušanu citā kuģī ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, vai vietā, kas atrodas tuvu tādas dalībvalsts krastam, kas nav karoga dalībvalsts, vai izkraušanu ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas pirmo kopiju (kopijas) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veikta pārkraušana citā kuģī vai izkraušana. Zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4. Ja ES zvejas kuģis ir veicis pārkraušanu citā kuģī trešās valsts ostā vai ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos vai izkraušanu trešās valsts ostā, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

5. Ja trešā valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi pieprasa cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju, nekā paredzēts VI pielikumā, ES zvejas kuģa kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz attiecīgā dokumenta kopiju savas valsts kompetentajām iestādēm.

2. Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu papīra formā

iedaļa

33. pants Zvejas žurnāla aizpildīšana papīra formā

1. Papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā reģistrē visu obligāto informāciju – pat tādā gadījumā, ja nozveja nav gūta:

1. a)

katru dienu vēlākais līdz plkst. 24.00 un pirms ienākšanas ostā;

jūrā veiktas inspekcijas laikā;

gadījumos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai ko noteikusi karoga dalībvalsts.

2. Jaunu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:

2. a)

par katru jūrā pavadītu dienu;

ja kuģis tajā pašā dienā zvejo vēl citā ICES rajonā vai citā zvejas zonā;

lai ierakstītu zvejas piepūles datus.

3. Jaunu lapu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:

3. a)

ja izmanto citu zvejas rīku vai tīklu, kura linuma acu izmēra diapazons ir citāds nekā iepriekš lietotajam zvejas rīkam;

ja turpina zveju pēc pārkraušanas citā kuģī vai starpizkraušanas;

ja sleju skaits nav pietiekams;

izejot no ostas, ja izkraušana nav notikusi.

4. Kad kuģis iziet no ostas vai ir pabeigta pārkraušana citā kuģī un ja nozvejas paliek uz kuģa, jaunā zvejas žurnāla lapā norāda katras sugas daudzumu.

5. Lai attiecīgajā papīra formā sagatavota zvejas žurnāla ailē norādītu izmantotos zvejas rīkus, lieto XI pielikumā norādītos kodus.

3. Īpaši noteikumi par pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā

iedaļa

34. pants Papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas nodošana

1. Ja notiek pārkraušana no viena ES zvejas kuģa otrā, pēc pārkraušanas pabeigšanas pārkrāvēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju saņēmēja zvejas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim. Pēc pārkraušanas pabeigšanas arī saņēmējkuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju pārkrāvējkuģa kapteinim vai viņa pārstāvim.

2. Šā panta 1. punktā minētās kopijas kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonas pieprasījuma.

35. pants Izkraušanas deklarācijas parakstīšana

Katru izkraušanas deklarācijas lapu pirms tās iesniegšanas paraksta kapteinis vai viņa pārstāvis.

II Zvejas žurnāls, izkraušanas deklarācija un pārkraušanas deklarācija elektroniskā formā

NODAĻA

1. Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas datu aizpildīšana un nosūtīšana elektroniskā formā

iedaļa

36. pants Prasība ES zvejas kuģos uzstādīt elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu

1. Neskarot šīs regulas 39. panta 4. punktu, ES zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas prasība par zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantu, nav atļauts atstāt ostu, ja tajos nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēma.

2. Šo nodaļu nepiemēro ES zvejas kuģiem, kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

37. pants Formāts, kādā dati no ES zvejas kuģa jānosūta tā karoga valsts kompetentajai iestādei

Dalībvalstis nosaka formātu, kāds ES zvejas kuģiem, kuri peld ar to karogu, un kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai aizpildītu un nosūtītu zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, kas minēti Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantā.

38. pants Atbildes ziņojumi

1. Par katru zvejas žurnāla, pārkraušanas, iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas datu pārraidi ES zvejas kuģiem tiek nosūtīti atbildes ziņojumi. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

2. ES zvejas kuģa kapteinis saglabā atbildes ziņojumu līdz zvejas reisa beigām.

39. pants Pasākumi, kas veicami elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā

1. Uz ES zvejas kuģa uzstādītas elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus, katru dienu un ne vēlāk kā plkst. 24.00, sākot no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šīs regulas 40. panta 1. punktu, nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus – pat tad, ja nozveja nav gūta. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

2. Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datus nosūta arī: Gadījumos, kas minēti a) un e) apakšpunktā, nosūta arī iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas deklarācijas datus.

2. a)

pēc karoga valsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība vai pārkraušana citā kuģī;

pirms kuģa ieiešanas ostā;

jūrā veiktas inspekcijas laikā;

gadījumos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai ko noteikusi karoga valsts.

3. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes 1. punktā minētos datus tūlīt pēc saņemšanas ievada elektroniskā datubāzē.

4. Pēc elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās konstatācijas ES zvejas kuģis drīkst atstāt ostu tikai tad, kad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas, ka uz kuģa uzstādītā elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma pilnībā darbojas, vai karoga dalībvalsts kompetentās iestādes tam ir citādi atļāvušas atstāt ostu. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo piekrastes dalībvalstij, ka tā atļāvusi kādam tās zvejas kuģim, kura elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma nedarbojas, atstāt piekrastes dalībvalsts ostu.

5. Lai noņemtu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

40. pants Datu nesaņemšana

1. Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu nosūtītos datus, tās iespējami drīz par to paziņo ES zvejas kuģa kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ES zvejas kuģi šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, kāpēc dati nav saņemti, un veic atbilstošus pasākumus.

2. Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas datus saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu un ja pēdējā no VMS saņemtā kuģa atrašanās vieta ir bijusi piekrastes dalībvalsts ūdeņos, tās iespējami drīz par to paziņo minētās piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3. Visus datus, kuri vēl nav nosūtīti un par kuriem saņemts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, ES zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

41. pants Traucēta piekļuve datiem

1. Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes savos ūdeņos novēro ES zvejas kuģi no citas dalībvalsts un nespēj piekļūt zvejas žurnālam vai datiem par pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar šīs regulas 44. pantu, tās pieprasa attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodrošināt piekļuvi šiem datiem.

2. Ja 1. punktā minētā piekļuve netiek nodrošināta četru stundu laikā pēc pieprasījuma, piekrastes dalībvalsts par to paziņo karoga dalībvalstij. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta attiecīgos datus piekrastes dalībvalstij, izmantojot jebkurus pieejamus elektroniskus līdzekļus.

3. Ja piekrastes dalībvalsts nesaņem 2. punktā minētos datus, ES zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis pēc pieprasījuma ar jebkādiem pieejamiem – ja iespējams, elektroniskiem – līdzekļiem nosūta attiecīgos datus un šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4. Ja ES zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis nevar nosūtīt piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju, attiecīgajam zvejas kuģim aizliedz veikt zvejas darbības piekrastes dalībvalsts ūdeņos līdz brīdim, kad zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis minētajām iestādēm var nosūtīt atbildes ziņojuma kopiju vai Kontroles regulas 14. panta 1. punktā minēto informāciju.

42. pants Dati par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību

1. Dalībvalstis uztur datubāzes par savu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu darbību. Šajās datubāzēs iekļauj un tās spēj automātiski ģenerēt vismaz šādu informāciju:

1. a)

sarakstu ar attiecīgās dalībvalsts zvejas kuģiem, kuru elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām ir novērotas tehniskas kļūmes vai darbības traucējumi;

to kuģu skaitu, kuri nav katru dienu nosūtījuši elektroniskā zvejas žurnāla datus, un saņemto elektroniskā zvejas žurnāla datu pārraižu vidējo skaitu uz vienu zvejas kuģi, norādot sadalījumu pa karoga dalībvalstīm;

saņemto pārkraušanas deklarāciju, izkraušanas deklarāciju, pārņemšanas deklarāciju un pārdošanas zīmju datu pārraižu skaits, norādot sadalījumu pa karoga dalībvalstīm.

2. Saskaņā ar 1. punktu ģenerētās informācijas kopsavilkumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai. Alternatīvi šo informāciju var darīt pieejamu arī tīmekļa vietnes drošajā daļā tādā formātā un tādos laika intervālos, kādus nolēmusi Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.

43. pants Formāts, kādā veicama informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

1. Dalībvalstis šajā iedaļā minētās informācijas apmaiņai izmanto XII pielikumā norādīto formātu, kas balstīts uz paplašināmās iezīmēšanas valodu (XML). Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pieņem lēmumu par XML standartu, kas izmantojams jebkurai elektroniskai datu apmaiņai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

2. Grozījumus attiecībā uz 1. punktā minēto formātu skaidri identificē kā grozījumus un norāda atjaunināšanas datumu. Šādi grozījumi nestājas spēkā agrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

3. Ja dalībvalsts saņem elektronisku informāciju no citas dalībvalsts, tā nodrošina atbildes ziņojuma nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

4. Šīs regulas XII pielikumā iekļautos datu elementus, kuri saskaņā ar ES noteikumiem kapteiņiem ir obligāti jānorāda zvejas žurnālā, obligāti norāda arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

44. pants Piekļuve datiem

1. Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka ar piekrastes dalībvalsti reāllaikā notiek elektroniska apmaiņa ar Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minēto informāciju par karoga dalībvalsts zvejas kuģu zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas, iepriekšēju paziņojumu un izkraušanas deklarācijas datiem, kad attiecīgie kuģi veic zvejas darbības šīs piekrastes dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos vai ieiet tās ostā.

2. Neskarot 1. punktu, karoga dalībvalsts pēc pieprasījuma var nodrošināt to, ka reāllaikā notiek elektroniska apmaiņa ar Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minēto informāciju par karoga dalībvalsts zvejas kuģu zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datiem ar dalībvalsti, kas saskaņā ar Kontroles regulas 80. pantu veic citas dalībvalsts zvejas kuģu inspekciju ES ūdeņos ārpus pieprasītājas dalībvalsts ūdeņiem, starptautiskos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos.

3. Karoga dalībvalsts pēc pieprasījuma dara pieejamus 1. un 2. punktā minētos datus par iepriekšējiem 12 mēnešiem.

4. Šā panta 1. punktā minētie dati ietver vismaz datus par laikposmu no pēdējās iziešanas no ostas līdz laikam, kad pabeigta izkraušana. 2. punktā minētie dati ietver vismaz datus par laikposmu no pēdējās iziešanas no ostas līdz laikam, kad izteikts pieprasījums. 1. un 2. punktā minētos datus par zvejas reisiem iepriekšējos 12 mēnešos dara pieejamus pēc pieprasījuma.

5. ES zvejas kuģa kapteinim jebkurā laikā ir droša piekļuve sava kuģa elektroniskā zvejas žurnāla informācijai, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kas glabājas karoga dalībvalsts datubāzē.

6. Saistībā ar kopīgas izvietošanas plānu vai citām kopīgām inspekcijas darbībām, ko īsteno pēc vienošanās, piekrastes dalībvalsts piešķir citas dalībvalsts zvejas patruļkuģim ar minētās dalībvalsts FMC starpniecību nodrošinātu tiešsaistes piekļuvi savai datubāzei ar zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju, iepriekšēju paziņojumu un izkraušanas deklarāciju datiem.

45. pants Datu apmaiņa starp dalībvalstīm

1. Piekļuve šīs regulas 44. pantā minētajiem datiem notiek droša interneta savienojuma veidā un ir pastāvīga.

2. Dalībvalstis apmainās ar attiecīgo tehnisko informāciju, lai savstarpēji nodrošinātu piekļuvi elektroniskā zvejas žurnāla datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem un apmaiņu ar tiem.

3. Dalībvalstis:

3. a)

nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem; un

46. pants Vienīgā iestāde

1. Katrā dalībvalstī par visu to datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kā minēts Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.

2. Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 1. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

3. Visas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.

2. Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu elektroniskā formā

iedaļa

47. pants Datu nosūtīšanas biežums

1. Kuģim atrodoties jūrā, ES zvejas kuģa kapteinis vismaz reizi dienā ne vēlāk kā plkst. 24.00 nosūta elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto informāciju karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pat tad, ja nozveja nav gūta. Kapteinis šādus datus nosūta arī: Ja pēdējā zvejas darbība ir notikusi ne vairāk kā vienu stundu pirms ieiešanas ostā, b) un c) apakšpunktā minēto nosūtīšanu var apvienot vienā ziņojumā.

1. a)

pēc karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība;

pirms kuģa ieiešanas ostā;

jūrā veiktas inspekcijas laikā;

gadījumos, kas noteikti ES tiesību aktos vai ko noteikusi karoga valsts.

2. Elektroniskā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datu labojumus kapteinis var nosūtīt līdz pēdējai datu nosūtīšanas reizei, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā. Labojumi ir viegli identificējami. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes glabā visus elektroniskā zvejas žurnāla sākotnējos datus un šo datu labojumus.

3. Šā panta 1. punktā minētās informācijas kopiju kapteinis glabā uz zvejas kuģa visu laiku, kamēr kuģis atrodas ārpus ostas, līdz izkraušanas deklarācijas iesniegšanai.

4. Kad ES zvejas kuģis atrodas ostā, uz kuģa nav zvejas produktu un kapteinis ir iesniedzis izkraušanas deklarāciju par visām pēdējā zvejas reisā veiktajām zvejas darbībām, datu nosūtīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu var pārtraukt, nosūtot iepriekšēju paziņojumu karoga dalībvalsts FMC. Datu nosūtīšanu atsāk, kad ES zvejas kuģis iziet no ostas. ES zvejas kuģiem, kuros uzstādīta VMS un kuri to izmanto datu nosūtīšanai, iepriekšējs paziņojums nav jānosūta.

III Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāliem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra vai elektroniskā formā

NODAĻA

2. Kopīgi noteikumi par dzīvsvara noteikšanu

iedaļa

48. pants Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1) sagatavošanas veids ir veids, kādā zivis ir apstrādātas uz zvejas kuģa pirms izkraušanas, atbilstīgi aprakstam I pielikumā;

2) kombinēts sagatavošanas veids nozīmē, ka sagatavošana veikta, izmantojot divas vai vairākas sastāvdaļas, kas iegūtas no vienas sugas zivīm.

49. pants Pārrēķina koeficienti

1. Aizpildot un iesniedzot zvejas žurnālus, kā minēts Kontroles regulas 14. un 15. pantā, uzglabātu vai apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā piemēro ES pārrēķina koeficientus, kas noteikti XIII, XIV un XV pielikumā. Tos piemēro zvejas produktiem, kas atrodas uz ES zvejas kuģiem vai ir pārkrauti citā kuģī vai izkrauti no ES zvejas kuģiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav Līgumslēdzēja puse, attiecībā uz savu pārvaldības apgabalu vai trešā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu par zveju, attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem ir noteikušas savus pārrēķina koeficientus, tiek piemēroti šie koeficienti.

3. Ja konkrētai sugai un sagatavošanas veidam nav noteikti pārrēķina koeficienti, kā minēts 1. un 2. punktā, piemēro karoga dalībvalsts pieņemto pārrēķina koeficientu.

4. Neskarot 2. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto 1. punktā minētos ES pārrēķina koeficientus pārkrāvumu un izkrāvumu dzīvsvara aprēķināšanai, lai uzraudzītu kvotu apguvi.

50. pants Aprēķina metode

1. Zivju dzīvsvaru aprēķina, apstrādāto zivju svaru reizinot ar pārrēķina koeficientiem, kas katrai sugai un sagatavošanas veidam noteikti šīs regulas 49. pantā.

2. Kombinēta sagatavošanas veida gadījumā izmanto tikai vienu pārrēķina koeficientu, kas piemērojams vienai no kombinētā veidā sagatavotajām zivs sastāvdaļām.

2. Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāla aizpildīšanu un iesniegšanu

iedaļa

51. pants Vispārīgi noteikumi par zvejas žurnāliem

1. Kontroles regulas 14. panta 3. punktā minēto pielaidi katras uz kuģa paturētās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no zvejas žurnālā reģistrētā apjoma.

2. Nozvejām, kuras jāizkrauj nešķirotas, pielaidi var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem reprezentatīviem paraugiem no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma.

3. Kontroles regulas 14. panta piemērošanas vajadzībām sugas, kas nozvejotas kā dzīvā ēsma, uzskata par nozvejotām un uz kuģa paturētām sugām.

4. ES zvejas kuģa kapteinis, šķērsojot zvejas piepūles zonu, kurā tam ir atļauts zvejot, reģistrē un paziņo Kontroles regulas 14. panta 5. punktā minēto attiecīgo informāciju pat tad, ja kuģis attiecīgajā zonā zvejas darbības neveic.

3. Kopīgi noteikumi par pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu

iedaļa

52. pants Pielaide pārkraušanas deklarācijā

Kontroles regulas 21. panta 3. punktā minēto pielaidi katras citā kuģī pārkrautās vai no cita kuģa saņemtās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no pārkraušanas deklarācijā norādītajiem apjomiem.

53. pants Citā kuģī pārkrauto nozveju apjoma atšķirības

Ja nozvejas apjoms, kas pārkrauts no pārkrāvējkuģa, atšķiras no nozvejas apjoma, kas pārkrauts saņēmējkuģī, par pārkrauto daudzumu uzskata lielāko daudzumu. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti pēcpasākumi, lai noteiktu, kāds ir no pārkrāvējkuģa saņēmējkuģī pārkrauto zvejas produktu faktiskais svars.

54. pants Izkraušanas pabeigšana

Ja saskaņā ar Kontroles regulas 61. pantu zvejas produktus transportē no izkraušanas vietas pirms to svēršanas, izkraušanu Kontroles regulas 23. panta 3. punkta un 24. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata par pabeigtu tad, kad zvejas produkti ir nosvērti.

55. pants Zvejas darbības, kurās iesaistīti divi vai vairāki ES zvejas kuģi

Neskarot īpašus noteikumus, ja zvejas darbībās ir iesaistīti divi vai vairāki ES zvejas kuģi: izkrauto nozveju attiecina uz to ES zvejas kuģi, no kura izkrauj zvejas produktus.

no dažādām dalībvalstīm vai

no tās pašas dalībvalsts, bet nozvejas izkrauj dalībvalstīs, ar kuru karogu nepeld neviens no kuģiem,

IV Paraugu ņemšanas plāni un datu vākšana par ES zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju

NODAĻA

56. pants Paraugu ņemšanas plānu izstrāde

Kontroles regulas 16. panta 2. punktā un 25. panta 2. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus tādu ES zvejas kuģu uzraudzībai, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, dalībvalstis izstrādā saskaņā ar šo nodaļu, lai noteiktu no krājuma vai krājumu grupas gūtu nozveju izkrāvumus no šādiem kuģiem un attiecīgā gadījumā to zvejas piepūli. Šos datus izmanto, lai reģistrētu nozvejas un attiecīgā gadījumā zvejas piepūli, kā minēts Kontroles regulas 33. pantā.

57. pants Paraugu ņemšanas metodika

1. Paraugu ņemšanas plānus, kas minēti šīs regulas 56. pantā, sagatavo saskaņā ar XVI pielikumu.

2. Inspicējamā parauga lielumu nosaka atkarībā no riska, proti:

2. a)

ļoti zems risks – 3 % no parauga;

zems risks – 5 % no parauga;

vidējs risks – 10 % no parauga;

augsts risks – 15 % no parauga;

ļoti augsts risks – 20 % no parauga.

3. Flotes segmenta dienas nozvejas no konkrēta krājuma nosaka, attiecīgā flotes segmenta aktīvo ES zvejas kuģu kopējo skaitu reizinot ar viena ES zvejas kuģa vidējo dienas nozveju no konkrēta krājuma, kas aprēķināta, pamatojoties uz paraugā iekļauto inspicēto ES zvejas kuģu nozvejām.

4. Dalībvalstis, kuras sistemātiski vismaz reizi mēnesī par saviem zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, vāc datus:

4. a)

par visu sugu zivju nozveju visiem izkrāvumiem (kilogramos), ieskaitot nulles apjoma nozvejas;

par statistiskajiem taisnstūriem, kuros šīs nozvejas iegūtas, uzskata par izpildījušām šīs regulas 56. pantā noteikto prasību par paraugu ņemšanas plānu.

V Zvejas piepūles kontrole

NODAĻA

58. pants Zvejas piepūles ziņojums

1. Zvejas piepūles ziņojumu, kas minēts Kontroles regulas 28. pantā, nosūta saskaņā ar XVII pielikumu.

2. Ja ES zvejas kuģa kapteinis saskaņā ar Kontroles regulas 28. panta 1. punktu ziņojumu kompetentajām iestādēm pārraida pa radio, dalībvalstis pieņem lēmumu par radiostacijām, kuras jāizmanto, un norāda tās Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

VI Korektīvi pasākumi

NODAĻA

59. pants Vispārīgi principi

Lai gūtu labumu no Kontroles regulas 37. pantā minētajiem korektīvajiem pasākumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai par nodarītā kaitējuma apmēru iespējami drīz un katrā ziņā viena mēneša laikā no dienas, kad Oficiālajā Vēstnesī publicēts zvejas aizliegums saskaņā ar Kontroles regulas 36. pantu.

60. pants Pieejamo zvejas iespēju iedalīšana

1. Ja ar pasākumu, kas veikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, kaitējums nav pilnībā novērsts vai ir novērsts daļēji, Komisija iespējami drīz pēc šīs regulas 59. pantā minētās informācijas saņemšanas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarīto kaitējumu mazinātu.

2. Šā panta 1. punktā minētā pasākuma aprakstā norāda:

2. a)

kurām dalībvalstīm ir nodarīts kaitējums (dalībvalstis, kam nodarīts kaitējums) un kaitējuma apmēru (pēc tā samazināšanas kvotu apmaiņas rezultātā);

attiecīgā gadījumā – kuras dalībvalstis ir pārsniegušas savas zvejas iespējas (pārsniedzējas dalībvalstis) un zvejas iespēju pārsnieguma apmēru (pēc tā samazināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu veiktas apmaiņas rezultātā);

attiecīgā gadījumā – atvilkumus no pārsniedzēju dalībvalstu zvejas iespējām proporcionāli pārsniegtajām zvejas iespējām;

attiecīgā gadījumā – palielinājumus to dalībvalstu zvejas iespējām, kam nodarīts kaitējums, proporcionāli nodarītajam kaitējumam;

attiecīgā gadījumā – dienu vai dienas, kad palielinājumi un atvilkumi stājas spēkā;

attiecīgā gadījumā – visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu nodarīto kaitējumu.

VII Dzinēja jauda

NODAĻA

61. pants Galvenā dzinēja jaudas sertificēšana

1. Jauna galvenā dzinēja, aizstājējdzinēja un tehniski pārveidota galvenā dzinēja maksimālās nepārtrauktās jaudas sertificēšanu, kā minēts Kontroles regulas 40. panta 1. un 2. punktā, veic saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86.

2. Galveno dzinēju uzskata par tehniski pārveidotu, kā minēts 1. punktā, ja kāds no tā galvenajiem komponentiem (detaļām), tostarp (bet ne tikai) iesmidzināšanas iekārta, vārsti, turbokompresors, virzuļi, cilindru čaulas, klaņi, cilindru galvas, ir pārveidots vai aizstāts ar jaunām detaļām, kam ir citādas tehniskās specifikācijas, kā rezultātā mainās nominālā jauda, vai ja ir pārveidoti dzinēja regulējumi, piemēram, iesmidzināšanas iestatījumi, turbokompresora konfigurācija vai vārstu laikiestate. Tehniskā pārveidojuma raksturam jābūt skaidri izklāstītam 1. punktā minētajā sertifikācijā.

3. Zvejas licences turētājs informē kompetentās iestādes, pirms tiek uzstādīts jauns galvenais dzinējs vai aizstāts vai tehniski pārveidots pašreizējais galvenais dzinējs.

4. Šo pantu no 2012. gada 1. janvāra piemēro zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles režīms. Attiecībā uz citiem kuģiem to piemēro no 2013. gada 1. janvāra. To piemēro tikai tiem zvejas kuģiem, kuriem ir uzstādīti jauni galvenie dzinēji vai kuru galvenie dzinēji ir aizstāti vai tehniski pārveidoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

62. pants Verifikācija un paraugu ņemšanas plāns

1. Dzinēja jaudas verificēšanai saskaņā ar Kontroles regulas 41. pantu dalībvalstis izstrādā paraugu ņemšanas plānu, lai savā flotē identificētu zvejas kuģus vai zvejas kuģu grupas, kurās pastāv risks, ka tiks deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda. Paraugu ņemšanas plāns pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:

1. a)

zvejas kuģi, kuri darbojas zvejniecībās, kam noteikti zvejas piepūles režīmi, jo īpaši tie zvejas kuģi, kuriem ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās;

zvejas kuģi, uz kuriem attiecas dzinēja jaudas ierobežojumi, kas izriet no valstu vai Eiropas Savienības tiesību aktiem;

zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 % zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un mērķsugām. Lai veiktu šādu analīzi, dalībvalstis var sadalīt floti, vadoties pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem:

i)

flotes segmenti vai pārvaldības vienības, kas noteiktas valsts tiesību aktos;

ii)

garuma kategorijas;

iii)

tilpības kategorijas;

iv)

izmantotie zvejas rīki;

v)

mērķsugas.

2. Dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var noteikt, vai ir vajadzīgi papildu riska kritēriji.

3. Dalībvalstis sagatavo sarakstu ar saviem zvejas kuģiem, kuri atbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā minētajiem riska kritērijiem un attiecīgā gadījumā 2. punktā minētajiem riska kritērijiem.

4. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem no 1. un 2. punktā minētajiem riska kritērijiem, dalībvalstis pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģu paraugu. Parauga lielums ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

5. Attiecībā uz katru nejaušās izlases paraugā iekļauto zvejas kuģi dalībvalstis verificē visus Kontroles regulas 41. panta 1. punktā minētos tehniskos dokumentus, kas ir to rīcībā. Attiecībā uz Kontroles regulas 41. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem citiem dokumentiem dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš izgatavotāja katalogā norādītajām dzinēja specifikācijām, ja tās pieejamas.

6. Šo pantu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Kontroles regulas 41. panta 2. punktā minētajās fiziskajās pārbaudēs prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.

63. pants Fiziska pārbaude

1. Ja dzinēju jaudas mērījumi notiek uz zvejas kuģa, veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, kā minēts Kontroles regulas 41. panta 2. punktā, galvenā dzinēja jaudu var mērīt vispieejamākajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.

2. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka saskaņā ar definīciju Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. panta 1. punktā. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.

VIII Atpūtas zvejas kontrole

NODAĻA

64. pants Paraugu ņemšanas plānu izstrāde

1. Neskarot datu izmantošanu, kas minēta 5. punktā, paraugu ņemšanas plānos, kas dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar Kontroles regulas 55. panta 3. punktu, lai uzraudzītu nozvejas, kuras no krājumiem, uz ko attiecas atjaunošanas plāni, guvuši atpūtas zvejā iesaistīti kuģi, paredz datu vākšanu reizi divos gados.

2. Paraugu ņemšanas plānos izmantotās metodes ir skaidri noteiktas, un tās ir pēc iespējas:

2. a)

nemainīgas laika gaitā;

standartizētas reģionu mērogā;

atbilstošas kvalitātes standartiem, ko noteikušas attiecīgas starptautiskas zinātniskas iestādes un attiecīgā gadījumā attiecīgas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Eiropas Savienībai ir Līgumslēdzējas puses vai novērotāja statuss.

3. Paraugu ņemšanas plānā norāda paraugu ņemšanas struktūru, lai novērtētu nozvejas no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāni, izmantotos zvejas rīkus un attiecīgajā atjaunošanas plānā ietverto ģeogrāfisko apgabalu, kurā šīs nozvejas iegūtas.

4. Dalībvalstis sistemātiski novērtē savākto datu pareizību un precizitāti.

5. Šā panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var izmantot datus, kas savākti saskaņā ar Kopienas daudzgadu programmu, kura noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008, ciktāl šādi dati ir pieejami.

6. Šo noteikumu nepiemēro, ja dalībvalsts ir aizliegusi atpūtas zveju no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāns.

65. pants Paraugu ņemšanas plānu paziņošana un novērtēšana

1. Dalībvalstis paziņo savus paraugu ņemšanas plānus Komisijai 12 mēnešus pēc atjaunošanas plāna stāšanās spēkā. Attiecībā uz atjaunošanas plāniem, kuri jau ir spēkā laikā, kad stājas spēkā šī regula, paraugu ņemšanas plānu paziņo 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Grozījumus paraugu ņemšanas plānos paziņo pirms to stāšanās spēkā.

2. Papildus Kontroles regulas 55. panta 4. punktā noteiktajam izvērtējumam Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja izvērtē arī:

2. a)

pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem – paziņoto paraugu ņemšanas plānu atbilstību šīs regulas 64. panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem un prasībām;

visu 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu grozījumu atbilstību šīs regulas 64. panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem un prasībām.

3. Attiecīgā gadījumā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja sniedz ieteikumus paraugu ņemšanas plāna uzlabošanai.

IV TIRDZNIECĪBAS KONTROLE

SADAĻA

I Izsekojamība

NODAĻA

66. pants Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādu definīciju: zvejas un akvakultūras produkti ir visi produkti, kas iekļauti ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu izveidotās Kombinētās nomenklatūras 03. nodaļā un tarifa pozīcijās 1604 un 1605.

67. pants Informācija par produktu partijām

1. Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem operatori sniedz tad, kad zvejas un akvakultūras produkti tiek sadalīti partijās, un ne vēlāk kā pirmās pārdošanas laikā.

2. Papildus 1. punktam operatori atjaunina attiecīgo informāciju, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 5. punktā un kas izriet no zvejas un akvakultūras produktu partiju apvienošanas vai sadalīšanas pēc pirmās pārdošanas, tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama.

3. Ja, apvienojot vai sadalot partijas pēc pirmās pārdošanas, tiek sajaukti zvejas un akvakultūras produkti no vairākiem zvejas kuģiem vai akvakultūras ražošanas vienībām, operatori spēj identificēt katru sākotnējo partiju vismaz pēc tās identifikācijas numura, kas minēts Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) apakšpunktā, un spēj izsekot to izcelsmei līdz nozvejas vai ieguves posmam saskaņā ar Kontroles regulas 58. panta 3. punktu.

4. Kontroles regulas 58. panta 4. punktā minētās sistēmas un procedūras ļauj operatoriem identificēt zvejas un akvakultūras produktu tiešo(-os) piegādātāju(-us) un tiešo(-os) pircēju(-us), ja vien tie nav galapatērētāji.

5. Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem norāda partijas marķējumā vai uz tās iepakojuma, vai komercdokumentos, ko fiziski nosūta kopā ar partiju. To var piestiprināt partijai, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma. Informācija par partiju ir pieejama visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos tādā veidā, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu tai piekļūt jebkurā laikā.

6. Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma, operators piestiprina:

6. a)

no 2013. gada 1. janvāra – produktiem no zvejniecībām, uz kurām attiecas daudzgadu plāns;

no 2015. gada 1. janvāra – citiem zvejas un akvakultūras produktiem.

7. Ja Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minētā informācija tiek sniegta komercdokumentā, ko fiziski nosūta kopā ar partiju, attiecīgajai partijai tiek piestiprināts vismaz identifikācijas numurs.

8. Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka informācijai, kas piestiprināta produktu partijai un/vai ko fiziski nosūta kopā ar partiju, var piekļūt citas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav no dalībvalsts, kurā zvejas un akvakultūras produkti tika iekļauti partijā, jo īpaši tad, ja informācija partijai ir piestiprināta ar tādu identifikācijas līdzekli kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce. Operatori, kas izmanto šādus līdzekļus, nodrošina, ka tie ir izstrādāti, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem un specifikācijām.

9. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētā informācija par nozvejas datiem var aptvert vairākas kalendārās dienas vai laikposmu, kas atbilst vairākām nozvejas dienām.

10. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētā informācija par piegādātājiem attiecas uz operatora tiešo(-ajiem) piegādātāju(-iem), kas minēts(-i) šā panta 4. punktā. Šo informāciju attiecīgā gadījumā var sniegt identifikācijas marķējumā, kas minēts II pielikuma I iedaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

11. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto informāciju nepiemēro:

11. a)

importētiem zvejas un akvakultūras produktiem, kas ir izslēgti no nozvejas sertifikāta darbības jomas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 12. panta 5. punktu;

zvejas un akvakultūras produktiem, kas iegūti vai audzēti saldūdenī; un

dekoratīvām zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem.

12. Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) līdz h) apakšpunktā minēto informāciju nepiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, uz ko attiecas Kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcijas 1604 un 1605.

13. Kontroles regulas 58. panta piemērošanas vajadzībām informācija par attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu ir informācija par:

13. a)

attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts Kontroles regulas 4. panta 30. punktā, attiecībā uz nozvejām no krājumiem vai krājumu grupām, kurām ES tiesību aktos ir noteikta kvota un/vai minimālais izmērs; vai

nozvejas apgabalu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2065/2001 5. pantu attiecībā uz citiem krājumiem vai krājumu grupām.

14. Mazo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu vērtību, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 8. punktā, piemēro tiešajai pārdošanai no zvejas kuģa vienā kalendārajā dienā un vienam galapatērētājam.

68. pants Informācija patērētājiem

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka Kontroles regulas 58. panta 6. punktā minētā informācija, kas saistīta ar komerciālo nosaukumu, sugas zinātnisko nosaukumu, Regulas (EK) Nr. 2065/2001 5. pantā minēto nozvejas apgabalu un ražošanas metodi, tiek norādīta uz mazumtirdzniecībā piedāvātu, tostarp importētu, zvejas un akvakultūras produktu etiķetes vai attiecīgajā marķējumā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, sugas zinātnisko nosaukumu patērētājiem mazumtirdzniecības vietās var darīt zināmu, izmantojot tirdzniecības informācijas līdzekļus, piemēram, informācijas stendus vai plakātus.

3. Ja zvejas vai akvakultūras produkti ir bijuši iepriekš sasaldēti, 1. punktā minētajā etiķetē vai attiecīgajā marķējumā norāda arī vārdu atkausēts attiecīgajā locījumā. Ja mazumtirdzniecībā šāds formulējums nav norādīts, uzskata, ka zvejas un akvakultūras produkti nav bijuši iepriekš sasaldēti un pēc tam atkausēti.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, vārds atkausēts nav jānorāda:

4. a)

attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, kas iepriekš sasaldēti veselības aizsardzības nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII iedaļu; un

attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, kas atkausēti pirms kūpināšanas, sālīšanas, vārīšanas, marinēšanas, vītināšanas vai minēto procesu kombinācijas.

5. Šo pantu nepiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kas ietverti Kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcijās 1604 un 1605.

6. Zvejas un akvakultūras produktus un iepakojumus, kas etiķetēti vai marķēti pirms šā panta stāšanās spēkā un neatbilst Kontroles regulas 58. panta 5. punkta g) apakšpunktam par zinātnisko nosaukumu un h) apakšpunktam un šā panta 1., 2. un 3. punktam, drīkst tirgot, līdz attiecīgie krājumi ir beigušies.

II Zvejas produktu svēršana

NODAĻA

1. Vispārīgi noteikumi par svēršanu

iedaļa

69. pants Darbības joma

Neskarot šīs regulas 78.–89. pantu, šajā nodaļā iekļautos noteikumus piemēro izkraušanai no ES zvejas kuģiem, kas notiek dalībvalstī, un pārkraušanai citā kuģī, kurā iesaistīti ES zvejas kuģi un kura notiek dalībvalsts ostās vai vietās tuvu dalībvalsts krastam, kā arī zvejas produktu svēršanai uz ES zvejas kuģiem ES ūdeņos.

70. pants Svēršanas datu reģistri

1. Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ES zvejas kuģa kapteinis reģistrē datus par svēršanu, kas veikta saskaņā ar Kontroles regulas 60. un 61. pantu, norādot šādu informāciju:

1. a)

katras svērtās sugas FAO trīsburtu kodu;

ikviena katras sugas zivju daudzuma svēršanas rezultātu produkta svara kilogramos;

nosvērto daudzumu izcelsmes zvejas kuģa ārējās identifikācijas numuru un vārdu;

nosvērto zvejas produktu sagatavošanas veidu;

svēršanas datumu (GGGG-MM-DD).

2. Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zivju produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ES zvejas kuģa kapteinis 1. punktā minētos datu reģistrus glabā trīs gadus.

71. pants Svēršanas laiks

1. Ja zvejas produktus pārkrauj no viena ES zvejas kuģa citā ES zvejas kuģī un pārkrauto zvejas produktu pirmā izkraušana ir notikusi ostā ārpus Eiropas Savienības teritorijas, zvejas produktus sver pirms to transportēšanas no ostas vai pārkraušanas vietas.

2. Ja zvejas produktus nosver uz ES zvejas kuģa saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 3. punktu un vēlreiz nosver uz sauszemes pēc to izkraušanas, Kontroles regulas 60. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām izmanto skaitli, kas iegūts uz sauszemes veiktajā svēršanā.

3. Neskarot īpašos noteikumus ES zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas Kontroles regulas 15. pantā minētā prasība par zvejas žurnāla datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, dalībvalsts var pieprasīt, lai kapteinis pirms svēršanas nodotu izkraušanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla lapas kopiju.

72. pants Svēršanas sistēmas

1. Dalībvalsts kompetentās iestādes visas svēršanas sistēmas kalibrē un aizzīmogo saskaņā ar valstī spēkā esošām sistēmām.

2. Par svēršanas sistēmu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona uztur kalibrēšanas datu reģistru.

3. Ja svēršanu veic uz transportiera lentes, tā ir aprīkota ar redzamu skaitītāju, kas reģistrē summāro kopējo svaru. Reģistrē skaitītāja rādījumu svēršanas sākumā, kā arī summāro kopējo svaru. Par svēršanu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona reģistrē svēršanas datu reģistrā visus ar sistēmas lietošanu saistītos datus.

73. pants Saldētu zvejas produktu svēršana

1. Neskarot īpašus noteikumus un jo īpaši šīs regulas 70. un 74. pantu, ja sver izkrautus saldētu zvejas produktu daudzumus, kastēs vai blokos izkrautu saldēto zvejas produktu svaru var noteikt pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem, kastu vai bloku kopējo skaitu reizinot ar zvejas produktu vidējo tīrsvaru vienā kastē vai blokā, kas aprēķināts saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto metodiku.

2. Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver zvejas produktus, reģistrē datus par katru izkrāvumu, norādot:

2. a)

tā kuģa vārdu un ārējās reģistrācijas burtus un numurus, no kura izkrauti zvejas produkti;

izkrauto zivju sugas un attiecīgā gadījumā sagatavošanas veidus;

partijas lielumu un paliktņu parauga lielumu – pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem saskaņā ar XVIII pielikuma 1. punkta noteikumiem;

katra paraugā esošā paliktņa svaru un paliktņu vidējo svaru;

kastu vai bloku skaitu uz katra paraugā esošā paliktņa;

vienas kastes taras svaru, ja tas atšķiras no XVIII pielikuma 4. punktā norādītā taras svara;

tukša paliktņa vidējo svaru saskaņā ar XVIII pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta noteikumiem;

zvejas produktu vidējo svaru vienā kastē vai blokā pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem.

74. pants Ledus un ūdens

1. Reģistrēts pircējs, reģistrēts izsoļu nams vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, pirms svēršanas nodrošina to, ka zvejas produkti tiek attīrīti no ledus, ciktāl tas iespējams, nenodarot bojājumus un nepasliktinot kvalitāti.

2. Neskarot šīs regulas 78.–89. pantā paredzētos īpašos noteikumus par pelaģisko sugu nozvejām, kas nogādāšanai pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai apstrādes vietā ir izkrautas nefasētā veidā, ūdens un ledus dēļ piemērotais kopējā svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %. Ūdens un ledus dēļ piemēroto samazinājumu procentos ieraksta svēršanas kvītī kopā ar svara norādi. Sugām, kas nav pelaģiskās sugas, svara samazinājumu ūdens vai ledus dēļ nepiemēro.

75. pants Kompetento iestāžu piekļuve

Kompetentajām iestādēm pastāvīgi ir brīva piekļuve svēršanas sistēmām, svēršanas datu reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās glabā vai apstrādā zvejas produktus.

76. pants Paraugu ņemšanas plāni

1. Kontroles regulas 60. panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XIX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

2. Kontroles regulas 60. panta 3. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku. Ja nozveju sver uz kuģa, Kontroles regulas 14. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minēto pielaidi nepiemēro, ja skaitlis, kas iegūts svēršanā uz sauszemes, ir lielāks nekā atbilstošais skaitlis, kas iegūts svēršanā uz kuģa.

3. Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 60. panta 1. un 3. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus, tām vēlams sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniegt vienu paraugu ņemšanas plānu, kas aptver visas attiecīgās svēršanas procedūras trīs gadu laikposmā. Šajā paraugu ņemšanas plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.

4. Ikvienu jaunu paraugu ņemšanas plānu, kas jāpieņem pēc 3. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos iesniedz apstiprināšanai trīs mēnešus pirms attiecīgā gada beigām.

77. pants Kontroles plāni un programmas attiecībā uz zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas

1. Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

2. Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minētos kontroles plānus, tās par katru dalībvalsti iesniedz vienu kontroles plānu, kas aptver visus to zvejas produktu pārvadājumus, kuri jāsver pēc transportēšanas. Šādu kontroles plānu iesniedz sešus mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Attiecīgajā vienā kontroles plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.

3. Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minēto kopīgo kontroles programmu un visus tās būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXII pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

4. Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minētās kopīgās kontroles programmas, tās iesniedz šādas programmas sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

5. Ikvienu jaunu 2. punktā minētu kontroles plānu vai 4. punktā minētas kopīgas kontroles programmas, kuras jāpieņem pēc 2. un 4. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos vai programmās iesniedz trīs mēnešus pirms tā gada beigām, kas ir pirms gada, kurā stājas spēkā attiecīgais plāns vai programma.

2. Īpaši noteikumi par dažu pelaģisko sugu svēršanu

iedaļa

78. pants Siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanas procedūru piemērošanas joma

Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro, sverot Eiropas Savienībā izkrautas vai no ES zvejas kuģiem trešās valstīs izkrautas siļķu (Clupea harengus), makreļu (Scomber scombrus) un stavridu (Trachurus spp.) nozvejas (atsevišķi vai jauktā veidā), kuras iegūtas šādās zonās: ja to daudzums vienā izkrāvumā pārsniedz 10 tonnu.

siļķes – ICES I, II, IIIa, IV, Vb, VI un VII zonā;

makreles – ICES IIa, IIIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un ES ūdeņos CECAF apgabalā;

stavridas – ICES IIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un ES ūdeņos CECAF apgabalā,

79. pants Ostas, kurās veic siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanu

1. Šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju nozvejas sver tūlīt pēc izkraušanas. Tomēr šo sugu zivju nozvejas drīkst svērt pēc transportēšanas, ja: un ja Komisija ir apstiprinājusi šo kontroles plānu vai kopīgo kontroles programmu.

attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku ir pieņēmusi Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu attiecībā uz galamērķi šajā dalībvalstī,

attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar XXII pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku ir pieņēmusi Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minēto kopīgo kontroles programmu attiecībā uz galamērķi citā dalībvalstī

2. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kurās šīs valsts ostās tiek veikta šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju svēršana, un nodrošina to, ka visas šo sugu zivis izkrauj attiecīgajās ostās. Šādām ostām ir:

2. a)

noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;

noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas;

noteiktas inspekcijas un pārraudzības procedūras.

3. Attiecīgās dalībvalstis nosūta Komisijai šādu ostu sarakstu un paziņo šajās ostās piemērojamās inspekcijas un pārraudzības procedūras, tostarp noteikumus par to, kā reģistrējami un nosūtāmi dati par ikvienas minētās sugas zivju daudzumiem katrā izkrāvumā.

4. Visas izmaiņas 3. punktā minētajā ostu sarakstā un inspekcijas un pārraudzības procedūrās paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā.

5. Dalībvalstis nodrošina to, ka visi šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju izkrāvumi, ko dalībvalstu kuģi veic ārpus Eiropas Savienības, notiek ostās, kuras svēršanas vajadzībām ir tieši izraudzījušās trešās valstis, kuras ar Eiropas Savienību ir noslēgušas nolīgumus attiecībā uz šādām sugām.

6. Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm 3. un 4. punktā minēto informāciju, kā arī trešo valstu izraudzīto ostu sarakstu.

7. Ostu sarakstu un tā izmaiņas Komisija un attiecīgās dalībvalstis publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs.

80. pants Ieiešana dalībvalsts ostā

1. Saistībā ar svēršanu zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz četras stundas pirms kuģa ieiešanas attiecīgajā izkraušanas ostā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostā plānota izkraušana, sniedz šādu informāciju:

1. a)

osta, kurā kuģis plāno ieiet, kuģa vārds un tā ārējās reģistrācijas burti un numuri;

paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;

uz kuģa paturētais siļķu, makreļu un stavridu daudzums dzīvsvara kilogramos;

attiecīgais(-ie) ģeogrāfiskais apgabals(-i), kurā iegūta nozveja; zona attiecas uz apakšapgabalu un rajonu vai apakšrajonu, kurā piemēro nozvejas limitus atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

2. Tāda ES zvejas kuģa kapteinis, uz kuru attiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta karoga dalībvalstij. Karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju dalībvalstij, kurā jāveic izkraušana. Kontroles regulas 15. pantā minētos elektroniskā zvejas žurnāla datus un 1. punktā minēto informāciju var elektroniski nosūtīt vienā reizē.

3. Dalībvalsts var noteikt īsāku paziņošanas termiņu, nekā paredzēts 1. punktā. Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis par to informē Komisiju vismaz 15 dienas pirms īsākā paziņošanas termiņa stāšanās spēkā. Komisija un attiecīgās dalībvalstis ievieto šo informāciju savās tīmekļa vietnēs.

81. pants Izkraušana

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai šīs regulas 78. pantā minēto nozveju izkraušana netiktu uzsākta, pirms tā ir nepārprotami atļauta. Ja izkraušana tiek pārtraukta, tās atsākšanai ir jāsaņem atļauja.

82. pants Zvejas žurnāls

1. Tūlīt pēc ierašanās ostā un pirms izkraušanas sākšanas tāda zvejas kuģa kapteinis, uz kuru neattiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, attiecīgo aizpildīto zvejas žurnāla lapu vai lapas uzrāda inspicēšanai dalībvalsts kompetentajai iestādei izkraušanas ostā.

2. Uz kuģa paturētie siļķu, makreļu un stavridu daudzumi, kas paziņoti pirms izkraušanas, kā minēts šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir vienādi ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā pēc izkraušanas pabeigšanas.

83. pants Publiskas svēršanas iekārtas svaigu siļķu, makreļu un stavridu svēršanai

Neskarot šīs regulas 72. panta noteikumus, ja izmanto publiskas svēršanas iekārtas, fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, izdod pircējam svēršanas kvīti, kurā norādīts svēršanas datums un laiks un autocisternas identifikācijas numurs. Svēršanas kvīts kopiju pievieno pārdošanas zīmei vai pārņemšanas deklarācijai.

84. pants Privātas svēršanas iekārtas svaigu zivju svēršanai

1. Papildus šīs regulas 72. panta noteikumiem uz privātu svēršanas iekārtu izmantošanu attiecas arī šā panta prasības.

2. Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, par katru svēršanas sistēmu kārto iesietu reģistru ar numurētām lapām. To aizpilda tūlīt pēc katra atsevišķa izkrāvuma nosvēršanas un vēlākais plkst. 23.59 (vietējais laiks) nosvēršanas dienā. Datu reģistrā norāda:

2. a)

tā kuģa vārdu un ārējās reģistrācijas burtus un numurus, no kura izkrautas šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas;

autocisternu unikālo identifikācijas numuru un to kravu, ja šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas pirms svēršanas atbilstīgi šīs regulas 79. pantam ir transportētas no izkraušanas ostas. Katras autocisternas kravu sver un reģistrē atsevišķi. Tomēr, ja autocisternu kravas tiek svērtas secīgi un vienā svēršanas reizē, visu no viena kuģa iegūto autocisternu kravu kopējo svaru drīkst reģistrēt kā vienu svērumu;

zivju sugas;

katra izkrāvuma svaru;

svēršanas datumu un sākuma un beigu laiku.

3. Neskarot šīs regulas 72. panta 3. punktu, ja svēršanu veic uz transportiera lentes, visus ar šādas svēršanas sistēmas lietošanu saistītos datus reģistrē iesietā svēršanas reģistrā ar numurētām lapām.

85. pants Saldētu zivju svēršana

Ja sver izkrautus saldētu siļķu, makreļu un stavridu daudzumus, kastēs izkrautu saldēto zivju svaru nosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar šīs regulas 73. pantu.

86. pants Svēršanas datu reģistru glabāšana

Visus šīs regulas 84. panta 3. punktā un 85. pantā minētos svēršanas datu reģistrus un visu transportēšanas dokumentu kopijas šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros glabā sešus gadus.

87. pants Pārdošanas zīme un pārņemšanas deklarācija

Fiziskās vai juridiskās personas, kas atbild par pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju iesniegšanu, šādas deklarācijas par šīs regulas 78. pantā minētajām sugām pēc pieprasījuma iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

88. pants Kontrolpārbaudes

Līdz brīdim, kad ir izveidota datorizēta datubāze saskaņā ar Kontroles regulas 109. pantu, kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvas kontrolpārbaudes, kurās salīdzina:

siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas norādīti šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, un daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā;

siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā;

siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā, un daudzumus, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;

kuģa zvejas žurnālā reģistrēto nozvejas apgabalu un VMS datus par attiecīgo kuģi.

89. pants Svēršanas uzraudzība

1. No kuģa izkrauto siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanas uzraudzību veic atsevišķi pa sugām. Ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu. Saldētu siļķu, makreļu un stavridu izkraušanas gadījumā saskaita visas kastes un uzrauga to, kā tiek ievērota XVIII pielikumā paredzētā kastu vidējā tīrsvara aprēķināšanas metodika.

2. Papildus šīs regulas 88. pantā minētajiem datiem kontrolpārbaudē salīdzina šādus datus:

2. a)

siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti publisko vai privāto svēršanas iekārtu datu reģistros, un daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;

siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti transportēšanas dokumentos šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros;

autocisternu unikālos identifikācijas numurus, kas ierakstīti svēršanas datu reģistrā saskaņā ar šīs regulas 84. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

3. Pēc izkraušanas pabeigšanas pārliecinās, ka kuģī vairs nav zivju.

4. Visas šajā pantā un šīs regulas 107. pantā minētās uzraudzības darbības dokumentē. Šo dokumentāciju glabā sešus gadus.

III Pārdošanas zīmes

NODAĻA

90. pants Vispārīgi noteikumi

1. Ja attiecīgo kvotu pārvalda, pamatojoties uz sugas īpatņu skaitu, pārdošanas zīmē norāda sugas īpatņu skaitu, kā minēts Kontroles regulas 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

2. Norādot Kontroles regulas 64. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto sagatavošanas veidu, norāda arī uzglabāšanas veidu saskaņā ar I pielikumu.

3. Kontroles regulas 64. panta 1. punkta l) apakšpunktā minēto cenu norāda tās dalībvalsts valūtā, kurā notiek pārdošana.

91. pants Pārdošanas zīmju formāti

1. Dalībvalstis nosaka, kāds formāts jāizmanto pārdošanas zīmju elektroniskai aizpildīšanai un nosūtīšanai, kā minēts Kontroles regulas 63. pantā.

2. Šajā nodaļā minētās informācijas apmaiņai dalībvalstis izmanto XII pielikumā norādīto formātu, kas ir balstīts uz paplašināmās iezīmēšanas valodu (XML). Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pieņem lēmumu par XML standartu, kas izmantojams jebkurai elektroniskai datu apmaiņai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

3. Grozījumus attiecībā uz 1. punktā minēto formātu skaidri identificē kā grozījumus un norāda atjaunināšanas datumu. Šādi grozījumi nestājas spēkā agrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

4. Ja dalībvalsts saņem elektronisku informāciju no citas dalībvalsts, tā nodrošina atbildes ziņojuma nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

5. Šīs regulas XII pielikumā iekļautos datu elementus, kuri reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām saskaņā ar ES noteikumiem ir obligāti jānorāda pārdošanas zīmēs, obligāti norāda arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

6. Dalībvalstis:

6. a)

nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem; un

7. Katrā dalībvalstī par visu to datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kā minēts Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.

8. Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 7. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

9. Visas izmaiņas 7. un 8. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.

10. To pārdošanas zīmju formātu, kuras nav paredzēts aizpildīt un nosūtīt elektroniski, nosaka dalībvalstis. Šādās pārdošanas zīmēs norāda vismaz Kontroles regulas 64. panta 1. punktā minēto informāciju.

V PĀRRAUDZĪBA

SADAĻA

I Pārraudzības ziņojumi

NODAĻA

92. pants Informācija, kas jāreģistrē pārraudzības ziņojumā

1. Kontroles regulas 71. panta 3. un 4. punktā minētos pārraudzības ziņojumus sagatavo saskaņā ar šīs regulas XXIII pielikumu.

2. Pārraudzības ziņojumos ietvertos datus dalībvalstis augšupielādē Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Šajā datubāzē reģistrē vismaz XXIII pielikumā norādīto informāciju. Datubāzē var papildus ievietot arī ieskenētus pārraudzības ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.

3. Ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.

4. Pēc 1. punktā minētā pārraudzības ziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts pēc iespējas drīz uzsāk izmeklēšanu par tā zvejas kuģa darbībām, uz kuru attiecas pārraudzības ziņojums.

5. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtus noteikumus, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse.

II Kontroles novērotāji

NODAĻA

93. pants Vispārīgi noteikumi par kontroles novērotājiem

1. Neskarot īpašus noteikumus, kurus pieņēmusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija vai par kuriem panākta vienošanās ar trešo valsti, uz ES zvejas kuģiem, kas izraudzīti kontroles novērotāju sistēmas piemērošanai, attiecīgās sistēmas noteiktajā laikā atrodas vismaz viens kontroles novērotājs.

2. Dalībvalstis ieceļ kontroles novērotājus un nodrošina to, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina kontroles novērotāju nogādāšanu uz attiecīgā ES zvejas kuģa un atgriešanos no tā.

3. Kontroles novērotāji neveic citus uzdevumus kā vien Kontroles regulas 73. pantā un šīs regulas 95. pantā paredzētos uzdevumus, izņemot gadījumus, kad citi uzdevumi jāveic saskaņā ar ES kontroles novērotāju sistēmu vai kā daļa no novērotāju programmas, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā vai izveidota ar divpusēju nolīgumu ar trešo valsti.

4. Kompetentās iestādes nodrošina to, ka kontroles novērotājiem pienākumu izpildes vajadzībām ir sakaru līdzekļi, kas ir neatkarīgi no zvejas kuģa sakaru sistēmas.

5. Šie noteikumi neietekmē zvejas kuģa kapteiņa pilnvaras būt pilnībā atbildīgam par kuģa darbībām.

94. pants Kontroles novērotāju neatkarība

Lai kontroles novērotāji būtu neatkarīgi no ES zvejas kuģa īpašnieka, operatora, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa, kā noteikts Kontroles regulas 73. panta 2. punktā, kontroles novērotājs nedrīkst būt:

ES zvejas kuģa, uz kura novērotājs ir norīkots, kapteiņa vai jebkura cita apkalpes locekļa, kapteiņa pārstāvja vai ES zvejas kuģa īpašnieka vai operatora radinieks vai algots darbinieks,

algots darbinieks uzņēmumā, kuru kontrolē tā ES zvejas kuģa kapteinis, apkalpes loceklis, kapteiņa pārstāvis, īpašnieks vai operators, uz kura novērotājs ir norīkots.

95. pants Kontroles novērotāju pienākumi

1. Kontroles novērotāji uz ES zvejas kuģa, uz kura viņi ir uzņemti, pārbauda attiecīgos dokumentus un reģistrē zvejas darbības, kā norādīts XXV pielikumā.

2. Uz ES zvejas kuģa esošie kontroles novērotāji attiecīgā gadījumā īsumā informē amatpersonas, kuras plāno uzsākt minētā zvejas kuģa inspicēšanu, pēc šo amatpersonu ierašanās uz kuģa. Ja uz ES zvejas kuģa ir šādas iespējas, informēšana attiecīgā gadījumā notiek slēgtā sanāksmē.

3. Kontroles regulas 73. panta 5. punktā minēto ziņojumu kontroles novērotāji sagatavo XXVI pielikumā norādītajā formā. Minēto ziņojumu viņi nekavējoties un katrā ziņā 30 dienās pēc uzdevumu izpildes nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm un karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Novērotāju valsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma dara ziņojumu pieejamu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Ziņojumu kopijās, kas darītas pieejamas citām dalībvalstīm, var nenorādīt nozvejas gūšanas vietas, proti, atrašanās vietu katras zvejas darbības sākumā un beigās, bet tajās var norādīt katras sugas un katrā ICES rajonā vai attiecīgā gadījumā citā zonā iegūto dienas kopējo nozveju dzīvsvara kilogramos.

96. pants Izmēģinājuma projekti

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkta iii) apakšpunktu Savienība var sniegt finansiālu palīdzību izmēģinājuma projektiem, kuros paredzēta kontroles novērotāju izvietošana.

VI INSPEKCIJA

SADAĻA

I Inspekciju veikšana

NODAĻA

1. Vispārīgi noteikumi

iedaļa

97. pants Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas jūrā vai uz sauszemes

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes pilnvaro par inspekciju veikšanu atbildīgās amatpersonas, kas minētas Kontroles regulas 74. pantā. Šajā nolūkā dalībvalstis izdod savām amatpersonām dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņas darbojas. Katrai amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir klāt dienesta apliecība, un amatpersona to uzrāda inspekcijas laikā, tiklīdz tas iespējams.

2. Dalībvalstis piešķir amatpersonām atbilstīgas pilnvaras, kas vajadzīgas kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai.

98. pants Vispārīgi principi

1. Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot visu pieejamo informāciju, pieņem uz riska izvērtējumu balstītu pieeju inspicējamo objektu izvēlei. Saskaņā ar šo pieeju dalībvalstu amatpersonas veic inspekcijas atbilstīgi šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstis koordinē kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes pasākumus. Šajā nolūkā tās pieņem un īsteno Kontroles regulas 46. pantā minētās nacionālās kontroles rīcības programmas un Kontroles regulas 94. pantā minētās kopīgās kontroles programmas, kuras aptver gan jūrā, gan uz sauszemes veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu.

3. Atbilstīgi uz riska izvērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai katra dalībvalsts objektīvi veic vajadzīgās inspekcijas darbības, lai nepieļautu, ka tiek paturēti uz kuģa, pārkrauti citā kuģī, izkrauti, pārvietoti uz sprostiem un audzētavām, apstrādāti, transportēti, uzglabāti, tirgoti un turēti krājumā zvejas produkti, kas iegūti, veicot darbības, kuras ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

4. Inspekcijas veic tā, lai pēc iespējas nepieļautu jebkādu negatīvu ietekmi uz inspicēto zvejas produktu higiēnu un kvalitāti.

5. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī izveidotās informācijas sistēmas, kas saistītas ar zivsaimniecību, ļauj pēc vajadzības tieši elektroniski apmainīties ar informāciju par ostas valsts inspekcijām starp pašām sistēmām, ar citām dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru saskaņā ar Kontroles regulas 111. pantu.

99. pants Amatpersonu pienākumi pirms inspekcijas

Pirms inspekcijas amatpersonas, ja iespējams, vāc visu attiecīgo informāciju, tostarp:

datus par zvejas licencēm un zvejas atļaujām;

VMS informāciju par pašreizējo zvejas reisu;

aeronovērošanas un citu novērošanas gadījumu datus;

iepriekšējo inspekciju pierakstus un attiecīgā ES zvejas kuģa karoga dalībvalsts tīmekļa vietnes drošajā daļā pieejamo informāciju.

100. pants To amatpersonu pienākumi, kas pilnvarotas veikt inspekcijas

1. Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas, pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Šajā nolūkā amatpersonas drīkst uzņemt fotoattēlus, izgatavot video un audio ierakstus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā ņemt paraugus.

2. Amatpersonas neierobežo neviena operatora tiesības inspekcijas laikā sazināties ar karoga valsts kompetentajām iestādēm.

3. Amatpersonas ņem vērā visu informāciju, ko saskaņā ar šīs regulas 95. panta 2. punktu sniedzis kontroles novērotājs, kurš atrodas uz inspicējamā zvejas kuģa.

4. Pēc inspekcijas pabeigšanas amatpersonas attiecīgā gadījumā informē operatorus par zivsaimniecības noteikumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem apstākļiem.

5. Ja nekas neliecina par acīmredzamu pārkāpumu, amatpersonas cik vien iespējams drīz pēc inspekcijas pabeigšanas atstāj zvejas kuģi vai inspicēto objektu.

101. pants Dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pienākumi

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā Komisija un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra nodrošina, ka to amatpersonas veic inspekcijas profesionāli un atbilstīgi augstiem standartiem, vienlaikus izturoties pieklājīgi un taktiski.

2. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes izveido procedūras, lai nodrošinātu to, ka visas operatoru iesniegtās sūdzības par tās amatpersonu veiktas inspekcijas norisi, tiek taisnīgi un pamatīgi izmeklētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. Attiecīgi vienojoties ar zvejas kuģa karoga dalībvalsti, piekrastes dalībvalstis var uzaicināt minētās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas piedalīties minētās dalībvalsts zvejas kuģa inspekcijās, kamēr šie kuģi darbojas piekrastes dalībvalsts ūdeņos vai izkrauj nozveju tās ostās.

2. Inspekcijas jūrā

iedaļa

102. pants Vispārīgi noteikumi par inspekcijām jūrā

1. Uz ikviena kuģa, ko izmanto kontroles vajadzībām, ieskaitot pārraudzību, ir attēlots skaidri saskatāms vimpelis vai simbols, kura paraugs iekļauts XXVIII pielikumā.

2. Kuģa laiva, ko izmanto, lai atvieglotu inspekcijas veicēju amatpersonu pārvadāšanu, peld ar līdzīgu karogu vai vimpeli, kura izmērs ir piemērots kuģa laivas izmēram, lai norādītu, ka tā ir iesaistīta zvejas inspekcijas veikšanā.

3. Par inspekcijas kuģiem atbildīgās personas pienācīgi ievēro kuģošanas noteikumus un manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par sadursmju novēršanu jūrā.

103. pants Uzkāpšana uz zvejas kuģiem jūrā

1. Par inspekcijas veikšanu atbildīgās amatpersonas nodrošina to, ka netiek veiktas nekādas darbības, kas var apdraudēt zvejas kuģa un tā apkalpes drošību.

2. Amatpersonas nedrīkst pieprasīt tā zvejas kuģa kapteinim, uz kura tās uzkāpj vai no kura tās nokāpj, zvejas laikā apstāties vai manevrēt, vai arī apturēt zvejas rīku ievietošanu vai izcelšanu. Tomēr, lai nodrošinātu drošu uzkāpšanu uz kuģa vai nokāpšanu no tā, amatpersonas var pieprasīt pārtraukt vai aizkavēt zvejas rīka ievietošanu, kamēr tās uzkāpj uz zvejas kuģa vai no nokāpj no tā. Uzkāpšanas gadījumā šī aizkavēšana nedrīkst ilgt vairāk kā 30 minūtes pēc amatpersonu uzkāpšanas uz zvejas kuģa, ja vien nav atklāts pārkāpums. Šie noteikumi neietekmē amatpersonu iespēju pieprasīt, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.

104. pants Darbības uz kuģa

1. Veicot inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.

2. Amatpersonas drīkst pieprasīt kapteinim, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.

3. Inspekcijas grupā parasti ir divas amatpersonas. Vajadzības gadījumā inspekcijas grupai var pievienoties papildu amatpersonas.

4. Inspekcijas ilgums nepārsniedz četras stundas vai laiku, kamēr zvejas rīks ir uzcelts uz kuģa un zvejas rīks un nozveja ir inspicēta (atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks). Šo noteikumu nepiemēro, ja tiek atklāts acīmredzams pārkāpums vai ja amatpersonām vajag vairāk informācijas.

5. Ja ir atklāts acīmredzams pārkāpums, pie jebkuras zvejas rīka vai zvejas kuģa daļas, ieskaitot zvejas produktu tvertnes un vai nodalījumu(-us), kuros tos var uzglabāt, drīkst droši piestiprināt identifikācijas zīmes un plombas, un amatpersona(-as) drīkst palikt uz kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs atbilstošo pasākumu pabeigšanai, lai nodrošinātu visu acīmredzamā pārkāpuma pierādījumu drošību un saglabāšanu.

3. Inspekcijas ostā

iedaļa

105. pants Inspekcijas sagatavošana

1. Neskarot īpašajās kontroles un inspekcijas programmās un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. pantā noteiktās robežvērtības, šādos gadījumos zvejas kuģi inspicē ostā vai izkraušanas laikā:

1. a)

kārtējā inspekcija saskaņā ar paraugu ņemšanas metodiku, kuras pamatā ir uz riska izvērtējumu balstīta pārvaldība; vai

kuģi tur aizdomās par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, un neskarot šīs regulas 106. panta 2. punkta pēdējo teikumu, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka to amatpersonas sagaida inspicējamo zvejas kuģi, kad tas ierodas ostā.

3. Šā panta 1. punkts neizslēdz iespēju dalībvalstīm veikt izlases veida inspekcijas.

106. pants Inspekcijas ostā

1. Veicot inspekcijas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Amatpersonas pienācīgi ņem vērā visas īpašās prasības, kas piemērojamas inspicējamajam zvejas kuģim, jo īpaši daudzgadu plānos paredzētos attiecīgos noteikumus.

2. Veicot izkrāvuma inspekciju, amatpersonas uzrauga visu izkraušanas procesu no attiecīgās darbības sākuma līdz beigām. Veic kontrolpārbaudes, kurās salīdzina daudzumus pa sugām, kas norādīti iepriekšējā paziņojumā par ierašanos izkraut zvejas produktus, daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un attiecīgā gadījumā izkrautos vai citā kuģī pārkrautos daudzumus pa sugām. Šis noteikums neizslēdz iespēju, ka inspekcija notiek pēc izkraušanas uzsākšanas.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek efektīvi inspicētas un kontrolētas telpas, kuras izmanto saistībā ar zvejas darbībām un zvejas produktu tālāku apstrādi.

107. pants Dažu pelaģisko sugu izkrāvumu inspicēšana

Attiecībā uz šīs regulas IV sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētajiem siļķu, makreļu un stavridu izkrāvumiem dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka inspicē vismaz 15 % no izkrautajiem šo zivju daudzumiem un vismaz 10 % no šo zivju izkrāvumiem.

4. Transporta inspekcijas

iedaļa

108. pants Vispārīgi principi

1. Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas var notikt jebkurā vietā un jebkurā laikā no izkraušanas vietas līdz zvejas produktu nonākšanai pārdošanas vai apstrādes vietā. Veicot inspekcijas, veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētajiem zivju produktiem nodrošinātu nepārtrauktu aukstuma ķēdi.

2. Neskarot daudzgadu plānos un nacionālajās kontroles programmās vai īpašajās kontroles un inspekcijas programmās paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas, kad vien iespējams, ietver transportēto produktu fizisku pārbaudi.

3. Transportēto zvejas produktu fiziska pārbaude ietver reprezentatīva parauga ņemšanu no dažādām transportētās partijas vai partiju daļām.

4. Veicot transporta inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas ziņas, kas minētas Kontroles regulas 68. panta 5. punktā, un visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Pārbauda arī to, vai transportēto zvejas produktu daudzumi atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem daudzumiem.

109. pants Aizplombēti transportlīdzekļi

1. Ja transportlīdzeklis vai konteiners ir aizplombēts, lai nepieļautu manipulācijas ar kravu, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, ka plombu kārtas numuri ir ierakstīti transportēšanas dokumentā. Amatpersonas pārbauda, vai plombas ir neskartas un vai kārtas numuri atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem numuriem.

2. Ja plombas tiek noņemtas pirms kravas ierašanās galamērķī, lai atvieglotu kravas inspekciju, amatpersonas sākotnējo plombu aizstāj ar jaunu plombu un transportēšanas dokumentā norāda ziņas par plombu un sākotnējās plombas noņemšanas iemeslus.

5. Tirgus inspekcijas

iedaļa

110. pants Vispārīgi principi

Inspicējot saldētavas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus, restorānus vai jebkādus citus objektus, kuros zivis tiek glabātas un/vai pārdotas pēc izkraušanas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.

111. pants Papildu metodes un tehnoloģijas

Papildus XXVII pielikumā norādītajiem elementiem dalībvalstis var izmantot pieejamās metodes un tehnoloģijas zvejas produktu, to avota vai izcelsmes un piegādātāju, un nozvejotājkuģu vai ražošanas vienību identificēšanai un apstiprināšanai.

112. pants No tirgus izņemtu zvejas produktu kontrole

Amatpersonas pārbauda, vai zvejas produkti, kas izņemti no tirgus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 17. pantu, ir izmantoti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2493/2001 noteikumiem.

II Operatoru pienākumi

NODAĻA

113. pants Operatoru vispārīgie pienākumi

1. Visus operatorus, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā, var pakļaut inspekcijai, lai konstatētu, vai viņi ievēro savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

2. Visi operatori, kurus pakļauj inspekcijai:

2. a)

pēc pieprasījuma atvieglo un nodrošina amatpersonu piekļuvi vajadzīgajai informācijai un dokumentiem par zvejas darbībām (tostarp, ja iespējams, piekļuvi to kopijām vai attiecīgajām datubāzēm), kuri jāaizpilda un jāglabā elektroniskā vai papīra formā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

atvieglo piekļuvi visām kuģa vietām, telpām un visiem transportlīdzekļiem, ieskaitot gaisa kuģus un transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, kurus izmanto saistībā ar zvejas un apstrādes darbībām;

pastāvīgi nodrošina amatpersonu drošību un aktīvi palīdz amatpersonām un sadarbojas ar tām attiecīgo inspekcijas pienākumu izpildē;

nekavē, neiebiedē vai netraucē, kā arī nemudina nevienu citu personu kavēt, iebiedēt vai traucēt un neļauj nevienai citai personai kavēt, iebiedēt vai traucēt amatpersonas inspekcijas veikšanā;

ja iespējams, nodrošina atsevišķu sanāksmes telpu, lai kontroles novērotājs varētu informēt amatpersonas, kā paredzēts šīs regulas 95. panta 2. punktā.

114. pants Kapteiņa pienākumi inspekciju laikā

1. Inspicētā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis:

1. a)

atvieglo amatpersonu drošu un veiksmīgu uzkāpšanu uz kuģa saskaņā ar labu kuģošanas praksi, kad no kuģa vai helikoptera, ar kuru ierodas amatpersona, ir saņemts attiecīgais Starptautiskā signālu kodeksa signāls vai radio paziņojums par nodomu uzkāpt uz kuģa;

lai atvieglotu drošu un ērtu nokļūšanu uz kuģa, uz kura jākāpj 1,5 m vai lielākā augstumā, nodrošina iekāpšanas trapu, kas atbilst XXIX pielikuma prasībām;

atvieglo amatpersonām inspekcijas pienākumu izpildi, nodrošinot pieprasīto palīdzību pietiekamā apjomā;

ļauj amatpersonai(-ām) sazināties ar karoga valsts, piekrastes valsts un inspekcijas valsts iestādēm;

brīdina amatpersonas par īpašiem drošības apdraudējumiem uz zvejas kuģiem;

nodrošina amatpersonām piekļuvi visām kuģa vietām, visai apstrādātajai vai neapstrādātajai nozvejai, visiem zvejas rīkiem un visai attiecīgajai informācijai un dokumentiem;

atvieglo amatpersonu drošu nokāpšanu no kuģa pēc inspekcijas pabeigšanas.

2. Nedrīkst prasīt, lai kapteiņi darītu zināmu komerciāli svarīgu informāciju, izmantojot atklātus radio kanālus.

III Inspekcijas ziņojums

NODAĻA

115. pants Kopīgi noteikumi par inspekcijas ziņojumiem

1. Neskarot īpašus reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumus, Kontroles regulas 76. pantā minētajos inspekcijas ziņojumos norāda attiecīgo informāciju, kas paredzēta attiecīgajā modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Amatpersonas ziņojumus sagatavo inspekcijas laikā vai iespējami drīz pēc inspekcijas pabeigšanas.

2. Ja inspekcijas laikā atklāj acīmredzamu pārkāpumu, inspekcijas ziņojumā norāda visus juridiskos aspektus un būtiskos elementus, un visu citu informāciju, kas saistīta ar pārkāpumu. Ja inspekcijas laikā atklāj vairākus pārkāpumus, inspekcijas ziņojumā norāda ar katru pārkāpumu saistītos elementus.

3. Inspekcijas beigās amatpersonas konstatētos faktus dara zināmus par inspicēto zvejas kuģi, transportlīdzekli, gaisa kuģi, transportlīdzekli uz gaisa spilvena vai telpām atbildīgajai fiziskajai personai (operatoram). Operatoram dod iespēju izteikt komentārus par inspekciju un tajā konstatētajiem faktiem. Operatora komentārus iekļauj inspekcijas ziņojumā. Ja amatpersonas nerunā tajā pašā valodā, kurā runā inspicētais operators, tās veic piemērotus pasākumus, lai savus konstatējumus padarītu saprotamus.

4. Ja rodas nopietnas grūtības saistībā ar inspekcijas rezultātu un attiecīgā ziņojuma izprašanu, operatoram vajadzības gadījumā ir tiesības sazināties ar savu pārstāvi vai karoga valsts kompetentajām iestādēm.

5. Pēc dalībvalstu un Komisijas apspriešanās pieņem lēmumu par formātu, kādā notiek Kontroles regulas 76. panta 1. punktā minētā elektroniskā nosūtīšana.

116. pants Inspekcijas ziņojumu sagatavošana

1. Ja inspekcijas ziņojumu sagatavo manuāli papīra formā, tam jābūt salasāmam, neizdzēšamam un skaidram. Nevienu ziņojuma ierakstu nedrīkst dzēst vai mainīt. Ja manuāli sagatavotā ziņojumā ir pieļauta kļūda, attiecīgā amatpersona kārtīgi izsvītro nepareizo ierakstu un paraksta to ar iniciāļiem.

2. Ziņojumu paraksta par inspekciju atbildīgā amatpersona. Operatoru aicina parakstīt ziņojumu. Neskarot valsts tiesību aktus, viņa paraksts ir apliecinājums par iepazīšanos ar ziņojumu, un to neuzskata par piekrišanu ziņojuma saturam.

3. Šīs regulas 115. pantā minētos inspekcijas ziņojumus amatpersonas var sagatavot elektroniski.

117. pants Inspekcijas ziņojuma kopija

Šīs regulas 116. pantā minētā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta operatoram ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc inspekcijas pabeigšanas un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir inspekcijas vieta. Ja ir atklāts pārkāpums, ziņojuma nodošana atklātībai notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem par informācijas nodošanu atklātībai.

IV Elektroniska datubāze

NODAĻA

118. pants Elektroniska datubāze

1. Dalībvalstis nacionālajās kontroles programmās paredz kārtību, kādā to amatpersonas reģistrē papīra formā vai elektroniski sagatavotus inspekcijas ziņojumus. Šos ziņojumus ievada Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Elektroniskajā datubāzē ir vismaz tā informācija, kas pierakstīta saskaņā ar šīs regulas 115. panta 1. punktu un XXVII pielikumā norādīta kā obligātās ziņas. Datubāzē ievieto arī ieskenētus inspekcijas ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.

2. Komisija un tās izraudzītā struktūra var piekļūt datubāzei saskaņā ar Kontroles regulas 114., 115. un 116. pantā aprakstīto kārtību. Attiecīgie datubāzē apkopotie dati ir pieejami arī citām dalībvalstīm kopīgas izvietošanas plāna kontekstā.

3. Inspekcijas ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.

V Savienības inspektori

NODAĻA

119. pants Savienības inspektoru paziņošana

1. Dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā elektroniski paziņo Komisijai savu amatpersonu vārdus, kas jāiekļauj Kontroles regulas 79. pantā minētajā Savienības inspektoru sarakstā.

2. Sarakstā iekļaujamajām amatpersonām:

2. a)

ir ievērojama pieredze zivsaimniecības kontroles un inspekcijas jomā;

ir dziļas zināšanas par Eiropas Savienības tiesību aktiem zivsaimniecības jomā;

ir labas vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanas un otras oficiālās valodas apmierinošas zināšanas;

jābūt fiziski spējīgām pildīt savus pienākumus;

attiecīgā gadījumā jābūt pabeigušām vajadzīgos mācību kursus par drošību jūrā.

120. pants Savienības inspektoru saraksts

1. Pamatojoties uz dalībvalstu un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras paziņojumiem, Komisija sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem Savienības inspektoru sarakstu.

2. Pēc sākotnējā saraksta izveidošanas dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra katru gadu līdz oktobrim paziņo Komisijai visas izmaiņas sarakstā, kuras tās vēlas ieviest nākamajā kalendārajā gadā. Komisija katru gadu līdz 31. decembrim attiecīgi groza sarakstu.

3. Sarakstu un tā grozījumus publicē Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras oficiālajā tīmekļa vietnē.

121. pants Savienības inspektoru paziņošana reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām

Komisijas izraudzītā struktūra paziņo reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas sekretariātam to Savienības inspektoru sarakstu, kuriem jāveic inspekcijas attiecīgās organizācijas teritorijā.

122. pants Savienības inspektoru pilnvaras un pienākumi

1. Pildot savus pienākumus, Savienības inspektori ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus un – ciktāl tie piemērojami – tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā notiek inspekcija, vai, ja inspekcija tiek veikta ārpus ES ūdeņiem, inspicētā zvejas kuģa karoga valsts tiesību aktus un attiecīgos starptautiskos noteikumus.

2. Savienības inspektori uzrāda dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņi darbojas. Šim nolūkam inspektoriem ir Komisijas vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izdots identifikācijas dokuments, kurš apliecina viņu identitāti un statusu.

3. Dalībvalstis atvieglo Savienības inspektoru pienākumu veikšanu un sniedz tādu palīdzību, kāda viņiem vajadzīga uzdevumu izpildei.

4. Dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut Savienības inspektoriem palīdzēt valstu inspektoriem viņu pienākumu izpildē.

5. Analoģiski piemēro šīs regulas 113. un 114. pantu.

123. pants Ziņojumi

1. Dienas kopsavilkumu par inspekcijas darbībām, kurā norādīts katra inspicētā zvejas kuģa vai laivas vārds un identifikācijas numurs un veiktās inspekcijas veids, Savienības inspektori nosūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, vai – ja inspekcija veikta ārpus ES ūdeņiem – inspicētā ES zvejas kuģa karoga dalībvalstij un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai.

2. Ja Savienības inspektori inspekcijas gaitā atklāj pārkāpumu, viņi nekavējoties nosūta inspekcijas kopsavilkuma ziņojumu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai – ja inspekcija veikta ārpus ES ūdeņiem – inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai. Šādā inspekcijas kopsavilkuma ziņojumā norāda vismaz inspekcijas datumu un vietu, inspekcijas platformas identifikāciju, inspicētā objekta identifikāciju un atklātā pārkāpuma veidu.

3. Septiņās dienās pēc inspekcijas Savienības inspektori inspicētā zvejas kuģa vai laivas karoga valsts kompetentajām iestādēm un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, iesniedz pilna inspekcijas ziņojuma kopiju, kurā norādītas attiecīgās ziņas, kas paredzētas inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Ja Savienības inspektori ir atklājuši pārkāpumu, pilnā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai

4. Šajā pantā minētos dienas ziņojumus un inspekcijas ziņojumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai.

124. pants Pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas

1. Pēc Savienības inspektoru ziņojumu saņemšanas dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šīs regulas 123. pantu tāpat, kā tās rīkotos pēc savu amatpersonu ziņojumu saņemšanas.

2. Lai atvieglotu tiesvedību un administratīvos procesus, dalībvalsts, kura iecēlusi Savienības inspektoru, vai attiecīgā gadījumā Komisija vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra sadarbojas ar dalībvalsti, kura rīkojas saistībā ar Savienības inspektora iesniegtu ziņojumu.

3. Pēc pieprasījuma Savienības inspektors iesaistās un sniedz liecību pārkāpumu procedūrā, ko īsteno kāda dalībvalsts.

VII NOTEIKUMU IZPILDE PUNKTU SISTĒMA, KO PIEMĒRO PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM

SADAĻA

125. pants Par smagiem pārkāpumiem piemērojamu punktu sistēmas izveide un darbība

Katra dalībvalsts izraugās kompetentās valsts iestādes, kas atbild par:

to, lai tiktu izveidota Kontroles regulas 92. panta 1. punktā minētā sistēma punktu piešķiršanai par smagiem pārkāpumiem;

attiecīga punktu skaita piešķiršanu zvejas licences turētājam;

piešķirto punktus nodošanu visiem turpmākajiem attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājiem, ja kuģis tiek pārdots, nodots vai notiek citas īpašuma tiesību izmaiņas; un

attiecīgi reģistrē punktus, kas piešķirti vai nodoti katras zvejas licences turētājam.

126. pants Punktu piešķiršana

1. Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar XXX pielikumu par smagiem pārkāpumiem piešķir noteiktu punktu skaitu attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam.

2. Ja vienas inspekcijas laikā tiek atklāti divi vai vairāki smagi pārkāpumi, ko izdarījusi viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura ir licences turētājs, par katru attiecīgo smago pārkāpumu 1. punktā minētajam zvejas licences turētājam piešķir punktus, nepārsniedzot maksimālo skaitu 12 punktu apmērā.

3. Zvejas licences turētāju informē par viņam piešķirtajiem punktiem.

4. Punktus licences turētājam piešķir dienā, kas noteikta lēmumā par to piešķiršanu. Dalībvalstis nodrošina to, ka, piemērojot valsts noteikumus par pārskatīšanas procedūras apturošo iedarbību, punktu sistēma netiek padarīta par neefektīvu.

5. Ja smags pārkāpums ir atklāts dalībvalstī, kas nav karoga dalībvalsts, punktus piešķir šīs regulas 125. pantā minētās karoga dalībvalsts kompetentās iestādes, kad ir saņēmušas paziņojumu saskaņā ar Kontroles regulas 89. panta 4. punktu.

127. pants Lēmumu paziņošana

Ja iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šīs regulas 125. pantu, nav tā pati vienīgā iestāde, kas minēta Kontroles regulas 5. panta 5. punktā, vienīgo iestādi informē par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo sadaļu.

128. pants Īpašumtiesību nodošana

Ja zvejas kuģi piedāvā pārdošanai vai cita veida īpašumtiesību nodošanai, zvejas licences turētājs ar apstiprinātu kopiju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm, informē ikvienu potenciālo nākamo licences turētāju par vēl atlikušo punktu skaitu.

129. pants Zvejas licences apturēšana un galīga anulēšana

1. Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 18, 36, 54 vai 72 punktus, zvejas licence automātiski tiek apturēta pirmo, otro, trešo un ceturto reizi uz attiecīgo laikposmu, kura ilgums minēts Kontroles regulas 92. panta 3. punktā.

2. Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 90 punktu, zvejas licence automātiski tiek galīgi anulēta.

130. pants Pasākumi pēc zvejas licences apturēšanas un galīgas anulēšanas

1. Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, karoga dalībvalsts kompetentā iestāde tūlīt informē zvejas licences turētāju par šo apturēšanu vai galīgo anulēšanu.

2. Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas zvejas licences turētājs nodrošina to, ka tūlīt tiek izbeigtas attiecīgā zvejas kuģa zvejas darbības. Viņš nodrošina to, ka attiecīgais kuģis tūlīt dodas uz savu pieraksta ostu vai uz karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādītu ostu. Pārgājiena laikā visi zvejas rīki ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Kontroles regulas 47. pantu. Zvejas licences turētājs nodrošina to, ka ar visu nozveju, kas paturēta uz zvejas kuģa, rīkojas saskaņā ar karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumiem.

131. pants Zvejas licenču svītrošana no attiecīgajiem sarakstiem

1. Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. panta 1. vai 2. punktu, zvejas kuģi, uz kuru attiecas apturētā vai galīgi anulētā zvejas licence, Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 1. punktā minētajā valsts reģistrā identificē kā kuģis bez zvejas licences. Šo zvejas kuģi tādā pašā veidā identificē arī Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktā minētajā ES zvejas flotes reģistrā.

2. Zvejas licences galīga anulēšana saskaņā ar šīs regulas 129. panta 2. punktu neietekmē licences izdevējas dalībvalsts robežlīmeņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. pantā.

3. Dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties atjaunina Kontroles regulas 116. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstu, norādot tajā visus piešķirtos punktus un izrietošo zvejas licenču apturēšanu un galīgo anulēšanu, tostarp dienu, kurā tā stājas spēkā, un tās ilgumu.

132. pants Nelegāla zveja zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas

1. Ja zvejas kuģis, kura zvejas licence ir apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas veic zvejas darbības, kompetentās iestādes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus saskaņā ar Kontroles regulas 91. pantu.

2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto zvejas kuģi var iekļaut ES NNN zvejas kuģu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 27. pantu.

133. pants Punktu dzēšana

1. Ja zvejas licence ir bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, punktus, uz kuru pamata notikusi zvejas licence apturēšana, nedzēš. Šīs regulas 129. panta piemērošanas vajadzībām visus jaunos punktus, kas piešķirti zvejas licences turētājam, pieskaita esošajiem punktiem.

2. Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar Kontroles regulas 92. panta 4. punktu, Kontroles regulas 92. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka zvejas licences turētāja zvejas licence nav bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu.

3. Ar noteikumu, ka attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam piešķirto punktu kopējais skaits pārsniedz divus punktus, divus punktus dzēš, ja: Par katru trīs gadu laikposmu kopš pēdējā smagā pārkāpuma izdarīšanas zvejas licences turētājs tikai vienu reizi var izmantot vienu no a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iespējām, lai samazinātu piešķirto punktu skaitu, ja šāda samazinājuma rezultātā netiek dzēsti visi zvejas licencei piešķirtie punkti.

3. a)

zvejas kuģis, kas izmantots tā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru tika piešķirti punkti, pēc tam izmanto VMS vai pēc tam elektroniski reģistrē un nosūta zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, kaut gan tam nav likumiska pienākuma izmantot šīs tehnoloģijas; vai

zvejas licences turētājs pēc punktu piešķiršanas brīvprātīgi piesakās dalībai zinātniskā kampaņā ar mērķi uzlabot zvejas rīka selektivitāti; vai

zvejas licences turētājs ir ražotāju organizācijas biedrs un zvejas licences turētājs akceptē zvejas plānu, kuru ražotāju organizācija pieņēmusi gadā pēc punktu piešķiršanas un kurā paredzēts par 10 % samazināt zvejas licences turētāja zvejas iespējas; vai

zvejas licences turētājs iesaistās zvejniecībā, uz kuru attiecas ekomarķēšanas sistēma, kas izveidota, lai sertificētu un reklamētu marķējumus produktiem, kuri iegūti labi pārvaldītās jūras zvejniecībās, un pievērstos jautājumiem, kas saistīti ar zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

4. Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar 3. punktu, zvejas licences turētāju informē par punktu dzēšanu. Zvejas licences turētāju informē arī par vēl atlikušo punktu skaitu.

134. pants Punktu sistēma, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem

Sešu mēnešu laikā pēc dienas, no kuras piemēro šo sadaļu, dalībvalstis informē Komisiju par valstī izveidotajām punktu sistēmām kapteiņiem, kas minētas Kontroles regulas 92. panta 6. punktā.

VIII PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU TO, KA DALĪBVALSTIS IEVĒRO KOPĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKAS MĒRĶUS

SADAĻA

I Savienības finansiālās palīdzības apturēšana un anulēšana

NODAĻA

135. pants Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1) maksājums ir ikviens finansiāls ieguldījums, kas Komisijai jāizmaksā, saņemot maksājuma pieprasījumu, kuru dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 izstrādātas darbības programmas vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktu izstrādāta projekta īstenošanas laikā vai beigās;

2) pārtraukšana ir maksājuma termiņa pārtraukšana;

3) apturēšana ir saskaņā ar īpašiem maksājuma pieprasījumiem veikto maksājumu apturēšana, kas minēta Kontroles regulas 103. panta 1. punktā;

4) anulēšana nozīmē, ka tiek pilnībā vai daļēji anulēts apturētais Savienības ieguldījums darbības programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006, vai konkrētam projektam, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkts.

136. pants Maksājuma termiņa pārtraukšana

1. Deleģētais kredītrīkotājs Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 nozīmē var pārtraukt maksājuma termiņu ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, ja:

1. a)

ir konstatēta KZP noteikumu neievērošana; vai

deleģētajam kredītrīkotājam jāveic papildu verifikācija, lai pārbaudītu konstatētos faktus, kas liecina par nepilnībām dalībvalsts kontroles sistēmā un/vai neatbilstību KZP noteikumiem par zvejniecību un ar zvejniecību saistītām darbībām.

2. Attiecīgo dalībvalsti saskaņā ar Kontroles regulas 103. panta 3. punktu rakstiski informē par maksājuma termiņa pārtraukšanas iemesliem. Dalībvalstij pieprasa viena mēneša laikā pēc minētās vēstules saņemšanas saskaņā ar šīs regulas XXXI pielikumu paziņot Komisijai par stāvokļa uzlabošanai veiktajām darbībām un/vai informāciju par finansiālo palīdzību, kas piešķirta ar zvejniecību saistītajām darbībām, kurās pieļauta neatbilstība noteikumiem.

3. Ja attiecīgā dalībvalsts neatbild uz Komisijas pieprasījumu 2. punktā minētajā termiņā vai ja sniegtā atbilde ir neapmierinoša, Komisija var nosūtīt atgādinājumu, kurā atbildēšanai papildus atvēl ne vairāk kā 15 dienas.

4. Pārtraukums beidzas, kad dalībvalsts savā atbildē pierāda, ka tā ir veikusi darbības stāvokļa uzlabošanai, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu, vai ka konstatētie fakti, kas liecina par nepilnībām dalībvalsts kontroles sistēmā un/vai neatbilstību KZP noteikumiem par zvejniecību un ar zvejniecību saistītām darbībām, ir nepamatoti.

137. pants Maksājumu apturēšana

1. Ja attiecīgā dalībvalsts neatbild uz Komisijas pieprasījumu šīs regulas 136. pantā minētajā termiņā vai ja tās sniegtā atbilde ir neapmierinoša, Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā tobrīd esošo informāciju, var pieņemt lēmumu daļēji vai pilnībā apturēt Savienības finansiālās palīdzības maksājumus minētajai dalībvalstij (turpmāk apturēšanas lēmums), kā minēts Kontroles regulas 103. panta 1. punktā.

2. Apturēšanas lēmumā apkopo attiecīgos faktiskos un juridiskos aspektus, iekļauj Komisijas veiktu novērtējumu attiecībā uz Kontroles regulas 103. panta 1. un 6. punktā minētajiem apstākļiem un norāda apturēto maksājuma daļu. Apturēšanas lēmumā attiecīgajai dalībvalstij pieprasa noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, veikt darbības stāvokļa uzlabošanai.

3. Apturamo maksājumu summu aprēķina, piemērojot likmi, kuru nosaka, ņemot vērā Kontroles regulas 103. panta 5. punktā minētos kritērijus.

138. pants Finansiālās palīdzības anulēšana

1. Ja apturēšanas laikposmā dalībvalsts joprojām nepierāda, ka tā ir novērsusi situāciju, kuras dēļ pieņemts apturēšanas lēmums, kā minēts Kontroles regulas 103. panta 2. punktā, Komisija var minēto dalībvalsti informēt par savu nodomu pieņemt anulēšanas lēmumu. Analoģiski piemēro šīs regulas 136. panta 2. un 3. punktu.

2. Ja attiecīgā dalībvalsts neatbild uz 1. punktā minēto Komisijas pieprasījumu vai ja tās sniegtā atbilde ir neapmierinoša, Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā tobrīd esošo informāciju, var pieņemt lēmumu daļēji vai pilnībā anulēt apturētos maksājumus minētajai dalībvalstij.

3. Anulēšanas lēmumā, kas minēts 2. punktā, var paredzēt daļēji vai pilnībā atgūt finansiālā ieguldījuma avansa maksājumu (ja tāds veikts), kas jau izmaksāts saistībā ar projektiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkts un kuru maksājumi ir apturēti.

4. Apturēto maksājumu summu, kas jāanulē, aprēķina, piemērojot likmi, kuru nosaka, ņemot vērā Kontroles regulas 103. panta 5. punktā minētos kritērijus.

5. Finansiālā ieguldījuma avansa summu, kas jāatgūst no projektiem, kuru maksājumi ir apturēti, atmaksā Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. panta 2. punktā un Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 72. pantā paredzēto atgūšanas procedūru.

II Zvejas iespēju atvilkšana

NODAĻA

139. pants Vispārīgi noteikumi par zvejas iespēju atvilkšanu to pārsniegšanas gadījumā

1. To, kādā apmērā ir pārsniegtas zvejas iespējas, proti, pieejamās kvotas un zvejas piepūle, kas noteikta konkrētam laikposmam, kā minēts Kontroles regulas 105. panta 1. punktā un 106. panta 1. punktā, nosaka, pamatojoties uz skaitļiem, kas pieejami otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc regulētā laikposma beigām.

2. Zvejas iespēju pārsniegšanas apmēru nosaka attiecībā uz zvejas iespējām, kas katra attiecīgā laikposma beigās ir pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, ņemot vērā apmaiņu ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, kvotu pārcēlumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, pieejamo zvejas iespēju pārdalīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 37. pantu un zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105., 106. un 107. pantu.

3. Kad pagājusi pirmā mēneša pēdējā diena pēc minētā laikposma beigām, apmainīties ar konkrēta laikposma zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu nav atļauts.

140. pants Apspriešanās par zvejas iespēju atvilkšanu

Lai veiktu zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105. panta 4. un 5. punktu un 106. panta 3. punktu, Komisija par ierosinātajiem pasākumiem apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis 10 darbdienu laikā atbild Komisijai saistībā ar šādu apspriešanos.

III Kvotu atvilkšana par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu

NODAĻA

141. pants Noteikumi par kvotu atvilkšanu par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem

1. Kontroles regulas 107. panta 2. punktā minēto termiņu, kādā dalībvalstīm jāpierāda, ka zvejniecības var droši izmantot, piemēro no dalībvalstij adresētās Komisijas vēstules datuma.

2. Atbildē, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Kontroles regulas 107. panta 2. punktu, iekļauj būtiskus pierādījumus, ar kuriem var parādīt Komisijai, ka attiecīgo zvejniecību var droši izmantot.

142. pants Atvelkamo daudzumu noteikšana

1. Saskaņā ar Kontroles regulas 107. pantu veiktie kvotu atvilkumi ir proporcionāli apmēram un veidam, kādā nav ievēroti noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni, un šo krājumu saglabāšanas apdraudējuma smagumam. Atvilkumos ņem vērā kaitējumu, kas šiem krājumiem nodarīts, neievērojot noteikumus par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu nevar veikt atvilkumus no tāda krājuma vai krājumu grupas kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, ar kuru saistīta noteikumu neievērošana, jo attiecīgā krājuma vai krājumu grupas kvota, iedalītais apjoms vai daļa attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekamā mērā, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu var veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, kas minētajai dalībvalstij pieejama tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kam ir tāda pati komerciālā vērtība.

IX DATI UN INFORMĀCIJA

SADAĻA

I Datu analīze un revīzija

NODAĻA

143. pants Priekšmets

Kontroles regulas 109. panta 1. punktā minētā datorizētā apstiprināšanas sistēma aptver jo īpaši:

datubāzi vai datubāzes, kurās tiek glabāti visi dati, kas jāapstiprina ar šo sistēmu, kā minēts šīs regulas 144. pantā;

visu šo datu apstiprināšanas procedūras, tostarp datu kvalitātes pārbaudes, analīzi un kontrolpārbaudes, kā minēts šīs regulas 145. pantā;

kārtību, kādā visiem šiem datiem piekļūst Komisija vai tās izraudzīta struktūra, kā minēts šīs regulas 146. pantā.

144. pants Apstiprināmie dati

1. Datorizētās apstiprināšanas sistēmas vajadzībām dalībvalstis nodrošina to, ka visus Kontroles regulas 109. panta 2. punktā minētos datus glabā datorizētā datubāzē vai datubāzēs. Jāiekļauj vismaz XXIII pielikumā norādītie elementi, elementi, kas XXVII pielikumā norādīti kā obligāti sniedzamas ziņas, XII pielikumā norādītie elementi un XXXII pielikumā norādītie elementi. Apstiprināšanas sistēma var ņemt vērā arī citus datus, ko uzskata par vajadzīgu apstiprināšanas procedūru īstenošanai.

2. Datubāzēs glabātie dati, kas minēti 1. punktā, apstiprināšanas sistēmai ir pieejami nepārtraukti un reāllaikā. Apstiprināšanas sistēmai ir tieša piekļuve visām datubāzēm bez cilvēka palīdzības. Šajā nolūkā savstarpēji sasaista visas dalībvalstī izveidotās datubāzes vai sistēmas, kuras satur 1. punktā minētos datus.

3. Ja 1. punktā minētie dati netiek automātiski glabāti datubāzē, dalībvalstis paredz, ka tos datubāzēs ievada manuāli vai digitalizētā veidā, nekavējoties un ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos termiņus. Datubāzē pareizi reģistrē datu saņemšanas un datu ievadīšanas datumu.

145. pants Apstiprināšanas procedūras

1. Datorizētā apstiprināšanas sistēma, pamatojoties uz automatizētiem datorizētiem algoritmiem un procedūrām un darbojoties nepārtraukti, sistemātiski un rūpīgi, apstiprina katru šīs regulas 144. panta 1. punktā minēto datu kopu. Apstiprināšana ietver procedūras, lai kontrolētu pamatdatu kvalitāti, pārbaudītu datu formātu un datu prasību minimuma ievērošanu, kā arī pamatīgāku kontroli, kurā detalizēti analizē vairākus datu kopas ierakstus, izmantojot statistikas metodes vai veicot no dažādiem avotiem iegūtu datu kontrolpārbaudes.

2. Katrai apstiprināšanas procedūrai paredz darbības noteikumu vai darbības noteikumu kopumu, kas nosaka, kādas apstiprināšanas veic ar šo procedūru, kā arī to, kur tiek glabāti šo apstiprināšanu rezultāti. Attiecīgā gadījumā iekļauj atsauci uz tiesību aktiem, kuru piemērošanu verificē. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var noteikt izmantojamo darbības noteikumu standarta kopumu.

3. Visus pozitīvos un negatīvos apstiprināšanas sistēmas rezultātus glabā datubāzē. Nodrošina iespēju nekavējoties identificēt ikvienu apstiprināšanas procedūru atklāto nesakritību un neatbilstību, kā arī turpmākus pasākumus saistībā ar šādām nesakritībām. Turklāt nodrošina iespēju izgūt identifikācijas datus par zvejas kuģiem, kuģu kapteiņiem vai operatoriem, attiecībā uz kuriem pēdējo trīs gadu laikā ir atkārtoti konstatētas nesakritības un iespējamas neatbilstības problēmas.

4. Turpmākie pasākumi apstiprināšanas sistēmas atklātu nesakritību gadījumā ir saistīti ar apstiprināšanas rezultātiem, norādot apstiprināšanas un turpmāko pasākumu datumu. Ja konstatē, ka atklātā nesakritība radusies nepareiza datu ieraksta rezultātā, minēto datu ierakstu datubāzē koriģē un skaidri iezīmē kā koriģētu ierakstu, kā arī norāda datu sākotnējo vērtību vai ierakstu un korekcijas iemeslu. Ja atklātās nesakritības dēļ tiek uzsākti turpmāki pasākumi, kopā ar apstiprināšanas rezultātu norāda saiti uz inspekcijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā ar to saistītajiem turpmākajiem pasākumiem.

146. pants Komisijas piekļuve

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai pastāvīgi ir reāllaika piekļuve:

1. a)

visiem datiem, kas minēti šīs regulas 144. panta 1. punktā;

visiem apstiprināšanas sistēmai paredzētajiem darbības noteikumiem, kuros norādīta definīcija, attiecīgie tiesību akti un vieta, kurā glabā apstiprināšanas rezultātus;

visiem apstiprināšanas rezultātiem un turpmākiem pasākumiem, arī iezīmējumam, ja attiecīgā datu vienība ir koriģēta, un attiecīgā gadījumā saitei uz pienākumu neizpildes procedūrām.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem var piekļūt automātiskas datu apmaiņas ceļā, izmantojot drošas tīmekļa pakalpes, kā definēts šīs regulas 147. pantā.

3. Datus dara pieejamus lejupielādēšanai, ievērojot XII pielikumā noteikto datu apmaiņas formātu un visus datu elementus, un XML formātā. Citas datu vienības, kurām vajadzīga piekļuve un kuras nav noteiktas XII pielikumā, dara pieejamas XXXII pielikumā noteiktajā formātā.

4. Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai tiek dota iespēja lejupielādēt 1. punktā minētos datus par ikvienu laikposmu un ikvienu ģeogrāfisko apgabalu attiecībā uz jebkuru atsevišķu zvejas kuģi vai zvejas kuģu sarakstu.

5. Pēc pamatota Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts nekavējoties koriģē datus, kuru nesakritību Komisija ir konstatējusi. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē citas attiecīgās dalībvalstis par šādu korekciju.

II Dalībvalstu tīmekļa vietnes

NODAĻA

147. pants Tīmekļa vietnes un tīmekļa pakalpes

1. Kontroles regulas 115. un 116. pantā minēto oficiālo tīmekļa vietņu nodrošināšanas vajadzībām dalībvalstis izveido tīmekļa pakalpes. Šīs tīmekļa pakalpes ģenerē dinamisku reāllaika saturu oficiālajām tīmekļa vietnēm un nodrošina automatizētu piekļuvi datiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis pielāgo savas esošās datubāzes vai izveido jaunas datubāzes, lai nodrošinātu tīmekļa pakalpēm vajadzīgo saturu.

2. Tīmekļa pakalpes nodrošina Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai iespēju jebkurā laikā izvilkt visus pieejamos datus, kas minēti šīs regulas 148. un 149. pantā. Minētais automatizētās izvilkšanas mehānisms balstās uz XII pielikumā minēto elektroniskās informācijas apmaiņas protokolu un formātu. Tīmekļa pakalpes izveido saskaņā ar starptautiskiem standartiem.

3. Katrā 1. punktā minētās oficiālās tīmekļa vietnes apakšlapā kreisajā pusē ir izvēlne, kurā iekļautas visas hipersaites uz visām pārējām apakšlapām. Turklāt apakšlapas apakšā ir norāde uz saistīto tīmekļa pakalpi.

4. Tīmekļa pakalpes un tīmekļa vietnes uztur centralizēti, nodrošinot tikai vienu unikālu piekļuves punktu katrā dalībvalstī.

5. Komisija var noteikt dalībvalstīm, Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai kopīgus standartus, tehniskās specifikācijas un procedūras attiecībā uz tīmekļa vietnes saskarni, tehniski saderīgām datorizētām sistēmām un tīmekļa pakalpēm. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm koordinē minēto specifikāciju un procedūru izveides procesu.

148. pants Publiski pieejama tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes

1. Tīmekļa vietnes publiski pieejamajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Publiski pieejamajā pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.

2. Katra publiski pieejamā apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXXIII pielikumā norādīto informāciju.

149. pants Aizsargāta tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes

1. Tīmekļa vietnes drošajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Drošās daļas pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.

2. Katra drošās daļas apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXIV pielikumā norādīto informāciju.

3. Gan drošā tīmekļa vietne, gan drošās tīmekļa pakalpes izmanto Kontroles regulas 116. panta 3. punktā minētos elektroniskos sertifikātus.

X ĪSTENOŠANA

SADAĻA

I Savstarpēja palīdzība

NODAĻA

1. Vispārīgi noteikumi

iedaļa

150. pants Darbības joma

1. Šajā nodaļā ir paredzēti nosacījumi, ar kuriem dalībvalstis administratīvi sadarbojas savā starpā, ar trešām valstīm, ar Komisiju un tās izraudzīto struktūru, lai nodrošinātu Kontroles regulas un šīs regulas faktisku piemērošanu. Tas neliedz dalībvalstīm izveidot citus administratīvās sadarbības veidus.

2. Šī nodaļa neuzliek dalībvalstīm pienākumu sniegt palīdzību citai dalībvalstij, ja pastāv iespēja, ka tas varētu negatīvi ietekmēt valsts tiesību sistēmu, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas pamatintereses. Pirms noraidīt palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts apspriežas ar palīdzības pieprasītāju dalībvalsti, lai noteiktu, vai ir iespējams sniegt daļēju palīdzību, ievērojot īpašus noteikumus un nosacījumus. Ja dalībvalsts palīdzības pieprasījumu nav iespējams izpildīt, par to nekavējoties informē Komisiju vai tās izraudzīto struktūru un izklāsta iemeslus.

3. Šī nodaļa neietekmē kriminālprocesa un ar krimināllietām saistītās savstarpējās palīdzības normu piemērošanu dalībvalstī, ietverot tās, kas attiecas uz tiesas izmeklēšanas slepenību.

151. pants Izmaksas

Dalībvalstis pašas sedz izmaksas, kas saistītas ar to izteikta palīdzības pieprasījuma izpildi, un atsakās no visiem prasījumiem atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar šīs sadaļas piemērošanu.

152. pants Vienīgā iestāde

Kontroles regulas 5. panta 5. punktā minētā vienīgā iestāde darbojas kā vienots koordinācijas birojs, kas atbild par šīs nodaļas piemērošanu.

153. pants Turpmākie pasākumi

1. Ja – atsaucoties uz palīdzības pieprasījumu, kas izteikts saskaņā ar šo nodaļu, vai pēc spontānas apmaiņas ar informāciju – valsts iestādes nolemj veikt pasākumus, kurus var īstenot tikai ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma, tās paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju par minētajiem pasākumiem, kas saistīta ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu.

2. Attiecībā uz jebkuru šādu paziņojumu jābūt saņemtai tiesu iestādes iepriekšējai atļaujai, ja šādas atļaujas nepieciešamība ir noteikta valsts tiesību aktos.

2. Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma

iedaļa

154. pants Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma

1. Ja dalībvalsts uzzina par jebkādu iespējamu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši par Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētu smagu pārkāpumu, vai arī tai ir pamatotas aizdomas, ka šāds pārkāpums var notikt, tā nekavējoties par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Šajā paziņojumā sniedz visu vajadzīgo informāciju, un paziņojumu nosūta ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.

2. Ja dalībvalsts veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētu neatbilstību noteikumiem vai pārkāpumu, tā ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.

3. Visus paziņojumus saskaņā ar šo pantu sniedz rakstiski.

3. Palīdzības pieprasījumi

iedaļa

155. pants Definīcijas

Šajā iedaļā palīdzības pieprasījums ir pieprasījums, kuru viena dalībvalsts adresē citai dalībvalstij vai kuru Komisija vai tās izraudzītā struktūra adresē citai dalībvalstij, lai lūgtu:

informāciju, tostarp informāciju saskaņā ar Kontroles regulas 93. panta 2. un 3. punktu;

noteikumu izpildes pasākumu veikšanu; vai

administratīvu paziņojumu.

156. pants Vispārīgas prasības

1. Pieprasītāja dalībvalsts nodrošina, ka visos palīdzības pieprasījumos ir ietverta pietiekama informācija, lai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts varētu izpildīt pieprasījumu, tostarp visi nepieciešamie pierādījumi, kurus iespējams iegūt pieprasītājas dalībvalsts teritorijā.

2. Palīdzības pieprasījumus var iesniegt tikai attiecībā uz pamatotiem gadījumiem, kad ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un gadījumos, ja pieprasītāja dalībvalsts nespēj saviem spēkiem iegūt pieprasīto informāciju vai veikt attiecīgos pasākumus.

157. pants Pieprasījumu un atbilžu nosūtīšana

1. Tikai vienīgā iestāde pieprasītājā dalībvalstī, Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta pieprasījumus pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vienīgajai iestādei. Visas atbildes uz pieprasījumu nosūta tādā pašā veidā.

2. Savstarpējas palīdzības pieprasījumus un attiecīgās atbildes sniedz rakstiski.

3. Attiecīgās iestādes pirms pieprasījumu iesniegšanas vienojas par valodām, kas izmantojamas pieprasījumos un atbildēs. Ja vienošanos nav iespējams panākt, pieprasījumus iesniedz pieprasītājas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un atbildes – pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās).

158. pants Informācijas pieprasījumi

1. Pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma dalībvalsts sniedz jebkādu attiecīgu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, vai ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, vai arī lai konstatētu, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka tas var notikt. Minēto informāciju sniedz ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.

2. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic atbilstošo administratīvo izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, kuras ir vai pēc pieprasītājas dalībvalsts domām varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts paziņo šādas administratīvās izmeklēšanas rezultātus pieprasītājai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.

3. Pēc pieprasījuma, ko izteikusi pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var atļaut pieprasītājas dalībvalsts kompetentai amatpersonai pavadīt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras amatpersonas 2. punktā minētās administratīvās izmeklēšanas gaitā. Ja valsts tiesību aktos par kriminālprocesiem ir noteikts, ka atsevišķas darbības drīkst veikt tikai amatpersonas, kas īpaši ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pieprasītājas dalībvalsts amatpersonas nepiedalās šādās darbībās. Šīs personas nekādā gadījumā nepiedalās telpu pārmeklēšanā vai personu oficiālā nopratināšanā saskaņā ar krimināltiesībām. Pieprasītājas dalībvalsts amatpersonām, kas uzturas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, jābūt gatavām jebkurā brīdī uzrādīt rakstveida atļauju, kurā norādīta to identitāte un oficiālie pienākumi.

4. Pēc pieprasījuma, ko izsaka pieprasītāja dalībvalsts, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nodrošina tai visu savā rīcībā esošo dokumentāciju vai apstiprinātas kopijas, kas attiecas uz neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem.

5. Standarta veidlapa informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma ir iekļauta XXXIV pielikumā.

159. pants Pieprasījumi veikt noteikumu izpildes pasākumus

1. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, pamatojoties uz šīs regulas 156. pantā minētajiem pierādījumiem, pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic visus vajadzīgos noteikumu izpildes pasākumus, lai nekavējoties novērstu jebkādu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumus, tās teritorijā vai tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos.

2. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts 1. punktā minēto noteikumu izpildes pasākumu gaitā var apspriesties ar pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru.

3. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nekavējoties ziņo pieprasītājai dalībvalstij, citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par veiktajiem pasākumiem un to ietekmi.

160. pants Termiņš, kādā sniedzama atbilde uz informācijas pieprasījumu un pieprasījumu veikt noteikumu izpildes pasākumus

1. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts šīs regulas 158. panta 1. punktā un 159. panta 3. punktā minēto informāciju sniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts un pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var vienoties par citiem termiņiem.

2. Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nevar atbildēt uz pieprasījumu noteiktajā termiņā, tā rakstiski informē pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru par iemesliem, kuru dēļ tā nespēj izpildīt pieprasījumu, un norāda, kad tā varēs sniegt atbildi.

161. pants Administratīvā paziņojuma pieprasījumi

1. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts pieprasījuma un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kas regulē līdzīgu instrumentu un lēmumu paziņošanu, informē adresātu par visiem instrumentiem un lēmumiem, kuri pieņemti jomā, uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika, jo īpaši par Kontroles regulas vai šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem jautājumiem, un kuru iniciators ir pieprasītājas dalībvalsts administratīvās iestādes, un kurus paredzēts piemērot pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā.

2. Paziņojuma pieprasījumus iesniedz, izmantojot šīs regulas XXXV pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

3. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts tūlīt pēc minētās paziņošanas ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nosūta atbildi pieprasītājai dalībvalstij. Atbildi sniedz, izmantojot šīs regulas XXXVI pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

4. Attiecības ar Komisiju vai tās izraudzīto struktūru

iedaļa

162. pants Saziņa starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru

1. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par svarīgu un kas attiecas uz metodēm, praksi vai novērotajām tendencēm, kuras atklātas vai par kurām ir aizdomas, ka tās tiek izmantotas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas gadījumos, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumos.

2. Komisija vai tās izraudzītā struktūra paziņo dalībvalstīm visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt Kontroles regulas vai šīs regulas noteikumu izpildi.

163. pants Koordinācija, ko veic Komisija vai tās izraudzītā struktūra

1. Ja dalībvalsts uzzina par darbībām, kuras ir vai varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un kurām ir īpaša nozīme Savienības mērogā, tā iespējami drīz nosūta Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga faktu noskaidrošanai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra pārsūta šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, uzskata par tādām, kam ir īpaša nozīme Eiropas Savienības mērogā, īpaši tad, ja:

2. a)

tām ir vai varētu būt saistība ar vienu vai vairākām dalībvalstīm; vai

dalībvalstij šķiet iespējams, ka līdzīgas darbības ir veiktas arī citās dalībvalstīs.

3. Ja Komisija vai tās izraudzītā struktūra uzskata, ka darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, ir notikušas vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgās dalībvalstis, kuras iespējami drīz veic izmeklēšanu. Attiecīgās dalībvalstis iespējami drīz paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par izmeklēšanā konstatētajiem faktiem.

5. Attiecības ar trešām valstīm

iedaļa

164. pants Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1. Ja dalībvalsts no trešās valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas saņem informāciju, kas ir noderīga Kontroles regulas un šīs regulas efektīvai piemērošanai, tā ar vienīgās iestādes starpniecību paziņo šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, ciktāl tai šādi rīkoties atļauj divpusēji nolīgumi ar minēto trešo valsti vai minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi.

2. Saskaņā ar šo nodaļu saņemto informāciju dalībvalsts ar vienīgās iestādes starpniecību drīkst paziņot trešai valstij vai reģionālai zvejniecības pārvaldības organizācijai saskaņā ar divpusēju nolīgumu ar minēto trešo valsti vai saskaņā ar minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumiem. Informāciju paziņo pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kas sākotnēji paziņojusi šo informāciju, un saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

3. Starp Savienību un trešām valstīm noslēgto zivsaimniecības nolīgumu ietvaros vai reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās vai tām līdzīgās struktūrās, kurās Savienība ir Līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav Līgumslēdzēja puse, attiecīgo informāciju par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem Komisija vai tās izraudzītā struktūra var darīt zināmu citām šo nolīgumu, organizāciju vai struktūru Pusēm, ja informāciju sniegusī dalībvalsts tam piekrīt.

II Ziņošanas pienākumi

NODAĻA

165. pants Ziņojumu forma un termiņi

1. Kontroles regulas 118. panta 1. punktā minēto piecu gadu ziņojumu sagatavošanai dalībvalstis izmanto XXXVII pielikumā norādītos datus.

2. Ziņojumu, kurā izklāstīti pamatprincipi, kas ievēroti, sagatavojot ziņojumus par pamatdatiem, kā minēts Kontroles regulas 118. panta 4. punktā, nosūta sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ja šie pamatprincipi tiek grozīti, dalībvalstis nosūta jaunu ziņojumu.

XI NOBEIGUMA NOTEIKUMI

SADAĻA

166. pants Atcelšana

1. Atceļ Regulu (EEK) Nr. 2807/83, Regulu (EEK) Nr. 3561/85, Regulu (EEK) Nr. 493/87, Regulu (EEK) Nr. 1381/87, Regulu (EEK) Nr. 1382/87, Regulu (EEK) Nr. 2943/95, Regulu (EK) Nr. 1449/98, Regulu (EK) Nr. 2244/2003, Regulu (EK) Nr. 1281/2005, Regulu (EK) Nr. 1042/2006, Regulu (EK) Nr. 1542/2007, Regulu (EK) Nr. 1077/2008 un Regulu (EK) Nr. 409/2009.

2. Regulu (EK) Nr. 356/2005 atceļ no 2012. gada 1. janvāra.

3. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

167. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot VII sadaļu, kas stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Tomēr II sadaļas III nodaļu un IV sadaļas 1 nodaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Kontroles regulas 124. panta c) punktu un šā panta iepriekšējo daļu VII sadaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2011. gada 8. aprīlī Komisijas vārdā – priekšsēdētājs José Manuel Barroso

ANNEX

I PIELIKUMS 1. 2. Produktu sagatavošanas veidu trīsburtu kodi Uzglabāšanas veids

tabula Produktu sagatavošanas veida trīsburtu kods Sagatavošanas veids Apraksts CBF Mencu plētnes (escalado) HEA, nav atdalīta āda, mugurkauls un aste CLA Spīles Tikai spīles DWT ICCAT kods Bez žaunām, ķidātas, daļēji atdalīta galva, bez spurām FIL Filetētas HEA+GUT+TLD+atdalītas kaula daļas. No katras zivs iegūst divas filejas, kas nav savstarpēji savienotas FIS Filetētas bez ādas FIL+SKI. No katras zivs iegūst divas filejas, kas nav savstarpēji savienotas FSB Filetētas ar ādu un kaula daļām Filejas, no kurām nav atdalīta āda un kaula daļas FSP Filetētas bez ādas, ar mugurkaulu Filejas, no kurām atdalīta āda, bet nav atdalīts mugurkauls GHT Ķidātas, bez galvas un astes GUH+TLD GUG Ķidātas, bez žaunām Izņemti iekšējie orgāni un žaunas GUH Ķidātas, bez galvas Izņemti iekšējie orgāni un atdalīta galva GUL Ķidātas, atstājot aknas GUT, nav izņemtas aknas GUS Ķidātas, bez galvas un ādas GUH+SKI GUT Ķidātas Izņemti visi iekšējie orgāni HEA Bez galvas Atdalīta galva JAP Dalītas ar japāņu paņēmienu Griezums šķērsvirzienā, ar kuru atdala visas daļas no galvas līdz vēderam JAT Dalītas ar japāņu paņēmienu, bez astes Sagatavotas ar japāņu paņēmienu, atdalīta aste LAP Lapnes Dubultfilejas, HEA, nav atdalīta āda, aste un spuras LVR Aknas Tikai aknas. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu LVR-C OTH Cits Jebkurš cits sagatavošanas veids ROE Ikri Tikai ikri. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu ROE-C SAD Sausi sālītas Atdalīta galva, bet nav atdalīta āda, mugurkauls un aste, un uzreiz iesālītas SAL Mazsālītas – slapji sālītas CBF, sālītas SGH Sālītas, ķidātas un bez galvas GUH, sālītas SGT Sālītas, ķidātas GUT, sālītas SKI Bez ādas Atdalīta āda SUR Surimi Surimi TAL Aste Tikai astes TLD Bez astes Atdalīta aste TNG Mēle Tikai mēle. Kombinētu sagatavošanas veidu apzīmē ar kodu TNG-C TUB Tikai caurulīte Tikai caurulīte (kalmārs) WHL Nesadalītas Apstrāde nav veikta WNG Spārnveida spuras Tikai spārnveida spuras tabula KODS VEIDS ALI Dzīvas BOI Vārītas DRI Vītinātas FRE Svaigas FRO Saldētas SAL Sālītas

II PIELIKUMS

OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS LICENCĒS

CITI VALSTS PASĀKUMI (VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ)

1. INFORMĀCIJA PAR ZVEJAS KUĢI Savienības flotes reģistra numurs Zvejas kuģa vārds Karoga valsts / reģistrācijas valsts Reģistrācijas osta (nosaukums un valsts kods) Ārējais marķējums Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

2. LICENCES TURĒTĀJS / ZVEJAS KUĢA ĪPAŠNIEKS / ZVEJAS KUĢA AĢENTS Fiziskas vai juridiskas personas vārds, uzvārds/nosaukums un adrese

3. ZVEJAS KAPACITĀTES PARAMETRI Dzinēja jauda (kW) Tilpība (GT) Lielākais garums Galvenie zvejas rīki Zvejas papildrīki

III PIELIKUMS

OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS ATĻAUJĀS

A.1.2.3. IDENTIFIKĀCIJA Savienības flotes reģistra numurs Zvejas kuģa vārds Ārējās reģistrācijas burti un numurs

B.1.2.3. ZVEJOŠANAS NOSACĪJUMI Izdošanas datums: Derīguma termiņš: Atļaujas nosacījumi, tostarp, vajadzības gadījumā, suga, zona un zvejas rīki: … … … No ../../.. līdz ../../.. No ../../.. līdz ../../.. No ../../.. līdz ../../.. No ../../.. līdz ../../.. No ../../.. līdz ../../.. No ../../.. līdz ../../.. Zonas Suga Zvejas rīki Citi nosacījumi Citas prasības saistībā ar pieteikuma iesniegšanu zvejas atļaujas saņemšanai

IV PIELIKUMS

STODERU PARAMETRI

RIETUMU GALA STODERES

AUSTRUMU GALA STODERES

STARPPOSMĀ IZVIETOTAS STODERES

V PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS DATU NOSŪTĪŠANAS FORMĀTS VMS DATU NOSŪTĪŠANAI NO KAROGA DALĪBVALSTS PIEKRASTES DALĪBVALSTIJ A.

Atrašanās vietas ziņojuma saturs un datu elementu definīcija Kategorija Datu elements Kods Tips Saturs Obligāts (M) / Fakultatīvs (O) Definīcijas Sistēmas dati Ieraksta sākums SR M Apzīmē ieraksta sākumu Ieraksta beigas ER M Apzīmē ieraksta beigas Ziņojuma dati Galamērķa adrese AD Char3 ISO 3166-1 trīsburtu kods M Tās piekrastes dalībvalsts adrese, kas saņem ziņojumu. ISO trīsburtu valsts kods Sūtītājs FR Char3 ISO 3166-1 trīsburtu kods M Tās karoga dalībvalsts ISO trīsburtu kods, kas pārraida ziņojumu Ziņojuma tips TM Сhаr3 Kods M Ziņojuma tipa pirmie trīs burti (POS – Atrašanās vietas ziņojums) Datums DA Num8 GGGGMMDD M Datu pārraides gads, mēnesis un diena Laiks TI Num4 SSMM M Datu pārraides laiks (UTC) Zvejas kuģa reģistrācijas dati ES flotes reģistra numurs IR Char12 ISO 3166-1 trīsburtu kods un Char9 O Eiropas Savienības flotes reģistra numurs, kuru veido dalībvalsts kods (ISO trīsburtu valsts kods) un unikāls zvejas kuģa kods. Karoga valsts FS Char3 ISO 3166-1 trīsburtu kods M Kuģa karoga valsts ISO trīsburtu valsts kods Radio izsaukuma signāls RC Char7 IRCS kods M Zvejas kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls Zvejas kuģa vārds NA Char30 ISO 8859-1 O Zvejas kuģa vārds Ārējais reģistrācijas numurs XR Char14 ISO 8859-1 O Zvejas kuģa borta numurs Darbības dati Ģeogrāfiskais platums (decimāldaļskaitļos) LT Char7 +/-DD.ddd M Zvejas kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums decimālgrādos datu pārraides brīdī, izmantojot WGS84 ģeogrāfisko koordinātu sistēmu. Ģeogrāfiskais garums (decimāldaļskaitļos) LG Char8 +/-DDD.ddd M Zvejas kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums decimālgrādos datu pārraides brīdī, izmantojot WGS84 ģeogrāfisko koordinātu sistēmu. Norāda trīs zīmes aiz komata. Ja atrašanās vieta ir rietumu puslodē, ģeogr. gar. vērtība ir negatīva. Ātrums SP Num3 Mezgli 10 M Zvejas kuģa ātrums decimālmezglos, piemēram, //SP/105 = 10,5 mezgli Kurss CO Num3 360 grādu skala M Zvejas kuģa kurss pēc 360° skalas, piemēram, //CO/270 = 270° Zvejas reisa Nr. TN Num3 001-999 O Zvejas reisa kārtas numurs kārtējā gadā

Atrašanās vietas ziņojuma struktūra Datus pārraida pēc šāda parauga:

ieraksta sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu SR,

datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu,

lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/),

datu pārus atdala ar tukšumzīmi,

ieraksta beigas apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu ER.

VI PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS

Nr. … EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS ŽURNĀLS Diena Mēnesis Stunda Gads , 20– , Iziešana no ostas (4) 1 1 1 1 1 1 no 1 1 Atgriešanās ostā (5) 1 -1 1 1 1 1 uz 1 1 Izkraušana (6) 1 1 1 1 1 1 vieta 1 1 Kuģa vārds(-i) (1) Ārējā identifikācija (2) Starptautiskais(-ie) radio izsaukuma signāls(-i) (1) Kapteiņa(-u) vārds, uzvārds (3) 1 Adrese(-es) 1 1 Zvejas rīks (8) 1 1 Linuma acs izmērs (9) 1 1 Parametri (10) 1 1 Ja veic pārkraušanu citā kuģī (7) Diena 1 1 Mēnesis 1 1 1 1 Vārds un radio izsaukuma signāls (ja ir) Ārējā identifikācija Saņēmēja zvejas kuģa valstspiederība Datums (11) Zvejas darbību skaits (12) Zvejā pavadītais laiks (13) Vieta (14) Uz kuģa paturēto sugu nozveja dzīvsvara kilogramos vai vienību skaits (15)2 Statistiskais taisnstūris ICES/ NAFO/ CECAF/ CFGM zona Trešās valsts zvejas zona Attiecīgās sugas vienības svaru norādīt dzīvsvarā Initials Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) Zivju sagatavošanas veids (17) Daudzums (19) ICES/ NAFO/ CECAF/ CFGM-zone (22) Trešās valsts zvejas zona (22) Novērtētais kopējo izmetumu daudzums (16) Izkraušanas/pārkraušanas (*) deklarācija / (18) kilogramos vai izmantotajās vienībās: līdzvērtīgs … kilogramiem Paraksts Kapteinis/aģents Π (20) Aģenta vārds, uzvārds un adrese (vajadzības gadījumā) (21) Agent's name and address (where applicable) (21) (*) Nevajadzīgo svītrot. Piezīmes:_

VII PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS ŽURNĀLA UN IZKRAUŠANAS/PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS (VIDUSJŪRA)

Nr. Iekšējais flotes reģistra Nr. Zvejas žurnāla Nr. Gads Reisa Nr. (1)(7) Kuģa vārds(-i) (1)(7) Radio izsaukuma signāls (2)(7) Ārējā identifikācija (3) Kapteinis (4)(5)(6)(7)(11) Diena (4)(5)(6)(7)(11) Mēnesis (4)(5)(6)(7)(11) Stunda (4)(5)(6) Osta (4) Iziešana no ostas Pāru traleris Adrese (5)(6)(7) Ieiešana ostā (7) Pārkraušana citā kuģī (5)(6)(7) Izkraušana (15) Uz kuģa paturēto un izkrauto/citā kuģī pārkrauto sugu nozveja kilogramos dzīvsvara ekvivalenta (17) Suga kilogramos (8) Zvejas rīks (10) Parametri Skaits (9) Linuma acs izmērs (12) Zvejas darbību skaits (13) Tralēšanas/ūdenī atrašanās laiks (14)(22) Zvejas apgabals (16) Izmetumi Zivju sagatavošanas veids Piezīmes Paraksts Ar savu parakstu apliecinu, ka visi ieraksti ir pilnīgi, patiesi un pareizi Datums: (20)(21) Paraksts

VIII PIELIKUMS EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS ŽURNĀLS NAFO 1. APAKŠAPGABALAM UN ICES Va UN XIV RAJONAM

Zvejas kuģa vārds / Ārējā identifikācija / IRCS Datums NAFO/ICES rajons Diena Mēnesis Gads Laiks, kad sākta zvejas rīka vilkšana (GMT) Laiks, kad beigta zvejas rīka vilkšana (GMT) Zvejā pavadītās stundas Atrašanās vieta, uzsākot zvejas rīka vilkšanu Zvejas rīku veids Izmantoto tīklu vai āķu rindu skaits Linuma acs izmē Nozveja pa sugām (dzīvsvara kilogramos) Ģeogr. platums Ģeogr. garums NAFO/ICES rajons Menca (101) Sarkanasari (103) Melnais paltuss (118) Paltuss (120) Vilkzivs (340) Moiva (340) Garneles (639) Paturēts Izmests Paturēts Izmests Paturēts Izmests Paturēts Izmests Paturēts Izmests Paturēts Izmests Paturēts Izmests Dienas starpsumma Paturēts Izmests Reisā kopā Paturēts Izmests Neapstrādātas zivis (dzīvsvara kilogramos), kas šodien apstrādātas patēriņam pārtikā Neapstrādātas zivis (dzīvsvara kilogramos), kas šodien pārstrādātas zivju miltos un eļļā Kopā Piezīmes Kapteiņa paraksts

IX PIELIKUMS EIROPAS SAVIENĪBAS IZKRAUŠANAS/PĀRKRAUŠANASDEKLARĀCIJA NAFO 1. APAKŠAPGABALAM UN ICES Va UN XIV RAJONAM

Zvejas kuģa vārds / Ārējās identifikācijas numurs (1) IRCS (2) (3) Ja veic pārkraušanu citā kuģī Saņēmēja zvejas kuģa vārds un/vai izsaukuma signāls, ārējā identifikācija un valstspiederība Diena Mēnesis Stunda Gads 2.0 … Aģenta vārds un uzvārds: Kapteiņa vārds un uzvārds: Iziešana no ostas (4) no Atgriešanās ostā (5) uz Izkraušana (6) Paraksts: Paraksts: Norāda svaru kilogramos vai izmantotās vienības (piem., kaste, grozs) un attiecīgās vienības izkrāvuma svaru kilogramos: kilogrami (18) (19) Suga ICES/NAFO Trešo valstu zvejas zona Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Sagatavošanas veids (17) Nesadalītas Ķidātas Bez galvas Filejas

X PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU KAPTEIŅIEM, KURIEM JĀAIZPILDA UN JĀNOSŪTA ZVEJAS ŽURNĀLS UN IZKRAUŠANAS UN/VAI PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA PAPĪRA FORMĀ

1. Informācija, kas zvejas žurnālā jānorāda zvejas kuģiem, kuri izmanto VI, VII un VIII pielikumā pievienotos paraugus.

1.1. Informācija, kas zvejas žurnālā jānorāda zvejas kuģiem, kuri izmanto VI, VII un VIII pielikumā pievienotos paraugus. Informācija par zvejas kuģi(-iem) un reisu datumi Zvejas žurnāla atsauces numurs Datu elementa nosaukums (M = obligāts) (O = fakultatīvs) Apraksts un/vai reģistrācijas laiks (1) Zvejas kuģa(-u) vārds un radio izsaukuma signāls (M) Ieraksta pirmajā rindā. Pāra zvejas darbību gadījumā otra zvejas kuģa vārdu, kapteiņa vārdu un uzvārdu, kuģa valstspiederību un tā ārējo identifikāciju ieraksta zem informācijas par kuģi, par kuru kārto zvejas žurnālu. (2) Ārējā identifikācija (M) Ārējās reģistrācijas numura burti un cipari, kas attēloti uz korpusa. (3) Kapteiņa uzvārds, vārds un adrese (M) Norāda kapteiņa uzvārdu, vārdu un adresi (ielas nosaukums, mājas numurs, pilsēta, dalībvalsts). Cita(-u) kuģa(-u) kapteinis(-ņi) arī veic ierakstus zvejas žurnālā, norādot nozvejotās un uz kuģa paturētās nozvejas daudzumu tā, lai nozveja netiktu uzskaitīta divreiz. (4) Iziešanas diena, mēnesis, stunda (pēc vietējā laika) un osta (M) Ieraksta, pirms zvejas kuģis iziet no ostas. (5) Atgriešanās diena, mēnesis, stunda (pēc vietējā laika) un ostas. (M) Ieraksta pirms ieiešanas ostā. (6) Izkraušanas datums un osta, ja tā atšķiras no (5) (M) Ieraksta pirms ieiešanas izkraušanas ostā. (7) Saņēmēja zvejas kuģa datums, vārds, radio izsaukuma signāls, valstspiederība un ārējā identifikācija (reģistrācijas numurs) (M) Aizpilda, ja veic pārkraušanu citā kuģī. Informācija par zvejas rīkiem (8) Zvejas rīks (M) Zvejas rīku veidu norāda, izmantojot XI pielikuma tabulas 1. slejā norādītos kodus. (9) Linuma acs izmērs (M) Linuma acs izmērs (10) Parametri (O) Zvejas rīka izmēru un parametrus norāda saskaņā ar XI pielikuma 2. slejas specifikācijām. Informācija par zvejas darbībām (11) Datums (M) Katru jūrā pavadītās dienas datumu norāda jaunā rindā, un tas atbilst katrai jūrā pavadītajai dienai. (12) Zvejas darbību skaits (M) Zvejas darbību skaitu norāda saskaņā ar XI pielikuma 3. slejas specifikācijām (M). (13) Zvejā pavadītais laiks (O) Norāda kopējo meklējumos (piem., izmantojot hidrolokatoru) vai zvejā pavadīto laiku, un tas atbilst jūrā pavadīto stundu skaitam, atskaitot laiku, kas pavadīts, pārvietojoties uz vai starp zvejas vietām, atgriežoties no zvejas vietām, manevrējot, nezvejojot vai gaidot remontu. (14) Vieta (M) Attiecīgais ģeogrāfiskais zvejas apgabals ir statistiskais taisnstūris, kurā gūta nozvejas lielākā daļa, kam seko norāde uz attiecīgo ICES rajonu vai apakšrajonu, CECAF, GFCM vai NAFO apakšapgabalu. (M) Piemēri. (M) Tomēr fakultatīvi var veikt ierakstus par visiem statistiskajiem taisnstūriem, kuros kuģis zvejojis attiecīgajā dienā. (O) Trešās valsts zvejas zona: norāda valstu, kas nav dalībvalstis, attiecīgo(-ās) zvejas zonu(-as) vai ūdeņus, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā, izmantojot ISO-3166 trīsburtu valstu kodus: piem., NOR Norvēģija FRO Norvēģija CAN Kanāda ISL Īslande INT tāljūra (M) (15) Nozvejotais un uz kuģa paturētais daudzums (M) Kad katras uz kuģa paturētās nozvejas daudzums ir lielāks par 50 kg dzīvsvara ekvivalenta, šo daudzumu reģistrē zvejas žurnālā Šie daudzumi ietver daudzumus, kas atsevišķi paņemti kuģa apkalpes patēriņam pārtikā. Izmanto FAO trīsburtu kodus. Katras sugas nozveju reģistrē kilogramos dzīvsvara ekvivalenta. (O) Ja šādu nozveju uzglabā grozos, kastēs, kastēs ar vāku, kartona kārbās, maisos, somās, blokos vai citās tvertnēs, reģistrē izmantotās vienības neto svaru dzīvsvara kilogramos un izmantoto vienību precīzu skaitu. Alternatīvi nozveju, kas uz kuģa glabāta šādās vienībās, drīkst reģistrēt dzīvsvara kilogramos. Ja sleju skaits ir nepietiekams, izmanto jaunu lapu. (16) Novērtētais kopējo izmetumu daudzums (M) Reģistrē jebkuras izmestās sugas daudzumu, kas ir lielāks par 50 kg dzīvsvara ekvivalenta. Reģistrē arī izmestās sugas, kas paņemtas dzīvās ēsmas vajadzībām un kas reģistrētas zvejas žurnāla 15. iedaļā.

ICES rajons, CECAF, GFCM vai NAFO apakšapgabals, NEAFC rajons: izmanto kartes zvejas žurnāla vāka iekšpusē un norāda katra rajona kodu attiecīgajam izmantotajam statistiskajam taisnstūrim, piemēram, IVa, VIb, VIId.

Statistiskais taisnstūris: norāda ICES statistisko taisnstūri, kā parādīts kartēs zvejas žurnāla vāka iekšpusē. Šo taisnstūru malas ir ģeogrāfiskie platumi un garumi, kas izteikti veselos grādos vai veselos grādos un 30′ (ģeogr. platums) un veselos grādos (ģeogr. garums). Izmantojot ciparu un burtu kombināciju, norāda statistisko taisnstūri, kurā gūta nozvejas lielākā daļa (piem., apgabalam, kas atrodas starp 56° un 56°30′ ziemeļu platuma un 6° un 7° austrumu garuma, atbilst ICES kods 41/F6).

2. Norādījumi par izkraušanas/pārkraušanas deklarāciju

2.

2.1. Paraugi VI un IX pielikumā (izkraušanai un pārkraušanai citā kuģī NAFO 1. apakšapgabalā un ICES Va rajonā)

2.2. Sniedzamā informācija Ja izkrautie vai citā kuģī pārkrautie zvejas produkti tika nosvērti, izmantojot dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, kas atrodas uz pārkrāvēja zvejas kuģa vai saņēmēja zvejas kuģa, tad izkrautā vai citā kuģī pārkrautā daudzuma faktisko svaru kilogramos norāda kilogramos produkta svara izkraušanas vai pārkraušanas deklarācijā pa sugām, sniedzot šādu informāciju:

2.2. a)

zivju sagatavošanas veids (atsauces numurs zvejas žurnālā (17));

izkrautā daudzuma mērvienība (atsauces numurs zvejas žurnālā (18); vienības svaru norādīt produkta svara kilogramos. Šī vienība var atšķirties no tās, kas reģistrēta zvejas žurnālā;

kopējais svars pa izkrautajām vai citā kuģī pārkrautajām sugām (atsauces numurs zvejas žurnālā (19)); norādīt visu faktiski izkrauto vai citā kuģī pārkrauto sugu daudzuma svaru;

šim svaram jāatbilst izkrauto zivju svaram, proti, pēc jebkādas apstrādes, kas veikta uz kuģa. Pēc tam dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto pārrēķina koeficientus, lai aprēķinātu ekvivalento dzīvsvaru;

kapteiņa paraksts (20);

vajadzības gadījumā aģenta paraksts, vārds, uzvārds un adrese (21);

ICES rajons / NAFO/CECAF/GFCM/Melnās jūras apakšapgabals / Francijas Gviānas zona (FAO 31. apgabals) vai pārvaldības apgabals un trešo valstu zvejas zona (atsauces numurs zvejas žurnālā: (22)). To piemēro tāpat kā attiecībā uz iepriekš minēto atsauci (14).

3. Papildu norādījumi to Eiropas Savienības kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, kuriem nepiemēro Kontroles regulas 9. panta noteikumus, prasību par kuģu satelītnovērošanas sistēmu vai noteikumus par zvejas žurnāla datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 15. pantu un kuriem zvejas žurnālā ir jāreģistrē zvejas piepūle Šie norādījumi attiecas uz Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuriem saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem ir jāreģistrē tādā zvejā pavadītais laiks, kurai piemēro zvejas piepūles režīmus:

3. a)

visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo punktu, reģistrē zvejas žurnālā starp zvejas žurnāla atsaucēm Nr. (15) un (16);

laiku reģistrē kā universālo koordinēto laiku (UTC);

sugas reģistrē, izmantojot zivju sugu FAO trīsburtu kodus.

3.1. Informācija par zvejas piepūli

3.1. a)

Piepūles zonas šķērsošana Ja atļauju saņēmis zvejas kuģis šķērso piepūles zonu, bet neveic tajā zvejas darbības, tad zvejas žurnālā aizpilda papildu rindu. Minētajā rindā sniedz šādu informāciju:

datums,

piepūles zona,

katras ieiešanas/iziešanas datums un laiks,

katras ieiešanas un iziešanas vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim ieejot attiecīgajā zonā,

vārds šķērsošana.

Ieiešana piepūles zonā Ja zvejas kuģis ieiet piepūles zonā, kur tas varētu veikt zvejas darbības, tad zvejas žurnālā aizpilda papildu rindu. Minētajā rindā sniedz šādu informāciju:

datums,

vārds ieiešana,

piepūles zona,

atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

ieiešanas laiks,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim ieejot attiecīgajā zonā un

mērķsugas.

Iziešana no piepūles zonas Ja kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas ir veicis zvejas darbības, un ieiet citā piepūles zonā, kurā tas plāno veikt zvejas darbības, tad zvejas žurnālā aizpilda papildu rindu. Minētajā rindā sniedz šādu informāciju: Ja zvejas kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas veicis zvejas darbības, bet neveiks turpmākas zvejas darbības šajā piepūles zonā, tad jāaizpilda papildu rinda. Minētajā rindā iekļauj šādu informāciju: Transzonālā zveja, ja kuģis veic transzonālās zvejas darbības. Ja zvejas kuģis veic transzonālās zvejas darbības, tad jāaizpilda papildu rinda. Minētajā rindā iekļauj šādu informāciju:

datums,

vārds ieiešana,

atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

jaunā piepūles zona,

ieiešanas/iziešanas laiks,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas/ieejot tajā, un

mērķsugas.

datums,

vārds iziešana,

atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

piepūles zona,

iziešanas laiks,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas, un

mērķsugas.

datums,

vārds transzonāls,

laiks, kad kuģis pirmo reizi izgāja no attiecīgās zonas, un piepūles zona,

pirmās ieiešanas vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

laiks, kad kuģis pēdējo reizi iegāja attiecīgajā zonā, un piepūles zona,

pēdējās iziešanas vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām, kuģim izejot no attiecīgās zonas/ieejot tajā, un

mērķsugas.

d) Papildu rinda zvejas kuģiem, kas izmanto stacionārus zvejas rīkus Ja zvejas kuģis ievieto ūdenī vai atkārtoti ievieto ūdenī stacionāru zvejas rīku, minētajā rindā sniedz šādu informāciju: Kad zvejas kuģis ir pabeidzis darbības ar stacionārajiem zvejas rīkiem:

datums,

piepūles zona,

atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

vārdus ievietošana ūdenī vai atkārtota ievietošana ūdenī,

laiks.

datums,

piepūles zona,

atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

vārds pabeigts,

laiks.

3.2. Informācija par kuģa pārvietošanās paziņošanu Ja kuģim, kas veic zvejas darbības, kompetentajām iestādēm ir jānosūta zvejas piepūles ziņojums saskaņā ar Kontroles regulas 28. pantu, tad papildus 3.1. punktā minētajai informācijai reģistrē šādu informāciju:

3.2. a)

paziņošanas datums un laiks,

zvejas kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vietas platums un garums;

paziņošanas veids un, vajadzības gadījumā, izmantotā radiostacija; un

paziņojuma adresāts(-i).

XI PIELIKUMS ZVEJAS RĪKU UN ZVEJAS DARBĪBU KODI

Zvejas rīku veids 1. sleja Kods 2. sleja Izmērs/skaits (metri) (fakultatīvi) 3. sleja Ik dienu veiktās ievietošanas reižu skaits (obligāti) Grunts traļi ar traļu durvīm OTB Traļa modelis (norādīt modeli vai atvēruma perimetru) Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits Omāru traļi TBN Garneļu traļi TBS Grunts traļi (šeit nenorādīti) TB Rāmja traļi TBB Rāmja garums × rāmju skaits Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits Dvīņu traļi ar traļu durvīm OTT Traļa modelis (norādīt modeli vai atvēruma perimetru) × traļu skaits Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits Pāru grunts traļi PTB Traļa modelis (norādīt modeli vai atvēruma perimetru) Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm OTM Traļa modelis Pāru pelaģiskie traļi PTM Traļa modelis ZVEJAS VADI Dāņu enkura vadi SDN Zvejas vadu stropju kopējais garums Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits Skotu vadi SSC Skotu pāru vadi SPR Zvejas vadi (šeit nenorādīti) SX Laivas vai kuģa velkami vadi SV APŅEMOŠIE TĪKLI Riņķvadi PS Garums, augstums Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits Riņķvadi zvejai ar vienu kuģi PS1 Garums, augstums Riņķvadi zvejai ar diviem kuģiem PS2 Bez savilcējtrosēm (ēsmas zivtiņu vadi) LA DRAGAS Dragas DRB Platums × dragu skaits Zvejas rīka ievietošanas reižu skaits ŽAUNU TĪKLI UN IEPINĒJTĪKLI Žaunu tīkli (šeit nenorādīti) GN Garums, augstums Tīkla ievietošanas reižu skaits Noenkuroti žaunu tīkli (nostiprināti) GNS Žaunu tīkli (dreifējoši) GND Žaunu tīkli (aptveroši) GNC Kombinētie žaunu tīkli–vairāksienu tīkli GTN Vairāksienu tīkls GTR ZIVJU KRĀTIŅVEIDA LAMATAS Zivju ķeramie grozi (murdi) FPO Ik dienu ūdenī ievietoto zivju ķeramo grozu (murdu) skaits Zivju krātiņveida lamatas (šeit nenorādītas) FIX Nav norādīts ĀĶI UN ĀĶU RINDAS Ar rokām velkamas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (manuālas) LHP Kopējais ievietoto āķu/āķu rindu skaits dienā Ar rokām velkamas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehāniskas) LHM Nostiprinātas āķu jedas LLS Ik dienu ūdenī ievietoto āķu un āķu rindu skaits Dreifējošas āķu jedas LLD Āķu jedas (šeit nenorādītas) LL Velcējamās āķu rindas LTL Āķi un āķu rindas (šeit nenorādītas) LX NOZVEJAS IEGUVES MAŠĪNAS Mehāniskās dragas HMD Dažādi zvejas rīki MIS Atpūtas zvejas rīki RG Nepazīstami vai šeit nenorādīti zvejas rīki NK

XII PIELIKUMS INFORMĀCIJAS ELEKTRONISKĀS REĢISTRĒŠANAS UN APMAIŅAS FORMĀTS (VERSIJA 3.0) PIEZĪMES (1)(2)(3)(4) Darbības datu pārskata tabula Zvejas žurnāla, pārdošanas zīmes un transportēšanas dokumenta datu pārskata tabula

Rakstzīmju kopu definīcijām, ko izmanto ERS ziņojumos, jābūt Rietumeiropas rakstzīmju kopai (UTF-8). Visi trīs rakstzīmju kodi ir XML elementi (trīs rakstzīmju kods), visi divu rakstzīmju kodi ir XML atribūti. Šā pielikuma XML datņu piemēri, kā arī jaunākā XSD atsauces definīcija un iepriekš minētā pielikuma tabulas versija tiks ievietota Komisijas zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Tabulā svara norādes ir dotas kilogramos, vajadzības gadījumā ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata. Nr. Elementa vai atribūta nosaukums Kods Apraksts un būtība Obligāts (C)/Obligāts, ja (CIF) Fakultatīvs (O) 1 OPS ELEMENTS OPS Darbības datu elements: ar šo elementu sākas ikviens tīmekļa pakalpei nosūtītais darbības ziņojums. OPS elementam jāietver viens no šiem apakšelementiem: DAT, RET, DEL, COR, QUE, RSP 2 Saņēmēja valsts AD Ziņojuma adresāts (ISO trīsburtu valsts kods) C 3 Sūtītāja valsts FR Datu sūtītāja valsts (ISO trīsburtu valsts kods) C 4 Darbības numurs ON Sūtītāja ģenerēts unikāls identifikators (AAAYYYYMMDD999999) C 5 Darbības datums OD Ziņojuma pārraidīšanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 6 Darbības laiks OT Ziņojuma nosūtīšanas laiks UTC (HH:MM) C 7 Testa režīma karodziņš TS Brīvs teksts O 8 Datu sniegšanas darbība DAT (Sk. DAT pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF 9 Datu saņemšanas apstiprinājuma ziņojums RET (Sk. RET pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF 10 Datu svītrošanas darbība DEL (Sk. DEL pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF 11 Datu labošanas darbība COR (Sk. COR pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF 12 Datu vaicājuma darbība QUE (Sk. QUE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF 13 Datu atbildējuma darbība RSP (Sk. RSP pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF 14 15 Datu sniegšanas darbība DAT Datu sniegšanas darbība, lai zvejas žurnāla vai pārdošanas zīmes informāciju ar stūmējtehnoloģiju nosūtītu citai dalībvalstij 16 ERS ziņojums ERS Ietver visus attiecīgos ERS datus, t. i., pilnu ziņojumu C 17 Ziņojuma tips TM Ziņojuma tips (kārtējais (CU) vai novēlots (DE)) C 18 19 Datu svītrošanas darbība DEL Datu svītrošanas darbība, ar kuru lūdz saņēmēju dalībvalsti svītrot iepriekš nosūtītus datus 20 Ieraksta numurs RN Svītrojamā ieraksta numurs (AAAYYYYMMDD999999) C 21 Atteikuma iemesls RE Atteikuma pamatojuma izklāsts brīvā formā vai kodu saraksts O 22 23 Datu labošanas darbība COR Datu labošanas darbība, ar kuru lūdz citu dalībvalsti labot iepriekš nosūtītus datus 24 Sākotnējā ziņojuma numurs RN Labojamā ziņojuma ieraksta numurs (formāts AAAYYYYMMDD999999) C 25 Labojuma iemesls RE Teksts brīvā formā vai kodu saraksts O 26 Jaunie pārlabotie dati ERS Ietver visus attiecīgos ERS datus, t. i., pilnu ziņojumu C 27 28 Datu saņemšanas apstiprinājuma darbība RET Datu saņemšanas apstiprinājuma darbība, atbildot uz DAT, DEL vai COR darbību 29 Nosūtītā ziņojuma numurs ON Darbības numurs (AAAYYYYMMDD999999), kuras datu saņemšana tiek apstiprināta C 30 Ziņojuma statuss RS Norāda saņemtā ziņojuma/paziņojuma statusu C 31 Atteikuma iemesls RE Atteikuma pamatojuma izklāsts brīvā formā vai kodu saraksts O 32 33 Datu vaicājuma darbība QUE Datu vaicājuma darbība, lai izvilktu citas dalībvalsts zvejas žurnāla informāciju 34 Izpildāmā komanda CD Iegūt LOG datus (par pilniem 12 mēnešiem, ja vien ar SD un ED nav norādīts cits laikposms, kas nepārsniedz 12 mēnešus). Vienmēr iekļauj kārtējos un jaunākos pieejamos datus C 35 Kuģa identifikatora tips ID Vismaz viens no šādiem: RC/IR/XR/NA C 36 Kuģa identifikatora vērtība IV Ja norādīta, jāatbilst formatējumam, kas minēts kuģa identifikatora tipa laukā. C 37 Sākuma datums SD Vaicājuma laikposma sākuma datums (senākais datums vaicājumā), ja vaicājums (YYYY-MM-DD) O 38 Beigu datums ED Vaicājuma laikposma beigu datums (jaunākais datums vaicājumā), ja vaicājums (YYYY-MM-DD) O 39 40 Datu atbildējuma darbība RSP Atbilde uz QUE darbību 41 ERS ziņojums ERS Ietver visus attiecīgos ERS datus atkarībā no vaicājumā izmantotā kuģa identifikatora tipa, t. i., pilnu ziņojumu O 42 Ziņojuma statuss RS Norāda saņemtā ziņojuma/paziņojuma statusu C 43 Darbības numurs ON Vaicājuma darbības numurs (AAAYYYYMMDD999999), uz kuru tiek sniegta atbilde C 44 Atteikuma iemesls RE Datu nesniegšanas iemesls atteikuma gadījumā. Atteikuma pamatojuma izklāsts brīvā formā vai kodu saraksts O 45 Atbildes daļas RP Atbildes ar citādām shēmas definīcijām C 46 Nr. Elementa vai atribūta nosaukums Kods Apraksts un būtība Obligāts (C)/Obligāts, ja (CIF) Fakultatīvs (O) 47 ERS ziņojums ERS Birka, kas apzīmē ERS ziņojuma sākumu. ERS ziņojums ietver LOG, SAL vai TRN deklarāciju 48 Ziņojuma (ieraksta) numurs RN Ziņojuma kārtas numurs (formāts AAAYYYYMMDD999999) C 49 Ziņojuma (ieraksta) datums RD Ziņojuma pārraidīšanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 50 Ziņojuma (ieraksta) laiks RT Ziņojuma pārraidīšanas laiks UTC (HH:MM:SS) C 51 52 Zvejas žurnāla datu deklarācija LOG Zvejas žurnāla datu deklarācija ietver vienu vai vairākas no šīm deklarācijām: DEP, FAR, RLC, TRA, COE, COX, CRO, TRZ, INS, DIS, PNO, EOF, RTP, LAN, PNT 53 Eiropas Savienības flotes reģistra numurs (KFR numurs) IR Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars C 54 IRCS RC Starptautiskais radio izsaukuma signāls C 55 Kuģa ārējā identifikācija XR Kuģa reģistrācijas numurs un burti, kas redzami uz sānu borta (korpusa) CIF FAR, PNO 56 Kuģa vārds NA Kuģa vārds CIF FAR, PNO un piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 57 Kapteiņa vārds un uzvārds MA Kapteiņa vārds un uzvārds (visas izmaiņas, kas rodas reisa laikā, jānosūta nākamajā LOG pārraidē) C 58 Kapteiņa adrese MD Kapteiņa adrese (visas izmaiņas, kas rodas reisa laikā, jāpaziņo nākamajā LOG pārraidē) C 59 Reģistrācijas valsts FS Karoga valsts, kurā kuģis reģistrēts. ISO trīsburtu valsts kods C 60 Kuģa ICCAT numurs IN Kuģa numurs ICCAT reģistrā CIF piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 61 Kuģa SJO numurs IM SJO numurs, ja piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus CIF piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus un pieejams 62 63 Jūrā iziešanas datu deklarācija DEP No ostas iziešanas datu deklarācija. Jāpaziņo pēc katras iziešanas no ostas, nosūtāma nākamajā ziņojumā 64 Datums DA Jūrā iziešanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 65 Laiks TI Jūrā iziešanas laiks UTC (HH:MM). Zvejas piepūles režīma gadījumā norāda pilnu laiku. Ja prasīts norādīt tikai stundu, minūtes atļauts noapaļot līdz 30. C 66 Ostas nosaukums PO Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (CCPPP) C 67 Plānotā darbība AA Kodu saraksts O 68 Zvejas rīki uz kuģa GEA (Sk. GEA pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 69 Uz kuģa paturētās nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts) SPE (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF uz kuģa ir nozveja 70 71 Zvejas darbību ziņojuma datu deklarācija FAR Jānosūta līdz pusnaktij par katru jūrā pavadīto dienu vai atbildē uz karoga valsts pieprasījumu 72 Pēdējā ziņojuma marķieris LR Marķieris, kas norāda, ka šis ir pēdējais nosūtāmais FAR ziņojums (LR = 1). Katru dienu, kad kuģis atrodas jūrā, tam jānosūta FAR ziņojums. Pēc FAR ziņojuma ar marķieri LR = 1 nevar nosūtīt turpmākus FAR ziņojumus pirms ieiešanas ostā. CIF pēdējais ziņojums 73 Inspekcijas marķieris IS Marķieris, kas norāda, ka šis ziņojums par zvejas darbībām tika saņemts tieši pirms inspekcijas, kura veikta uz kuģa (IS=1). Nosūta, kad inspektors lūdz zvejniekiem atjaunināt zvejas žurnāla datus pirms to verificēšanas. CIF notiek inspekcija 74 Datums DA Datums (UTC), par kuru paziņotas zvejas darbības, kamēr kuģis ir jūrā (YYYY-MM-DD) C 75 Laiks TI Zvejas darbības sākuma laiks UTC (HH:MM) O 76 Pāru zvejas partnerkuģi(-s) PFP Norāda, ja pāra zvejas darbībā piedalās cits kuģis vai kuģi. Vajadzīgs, lai efektīvi uzraudzītu pāra zveju. Var būt vairāk nekā viens partnerkuģis. Katrs iesaistītais partneris iesniedz FAR deklarāciju, kurā norādīti visi pārējie partneri. Ja pāra zveja notiek, nemainot atrašanās vietu, tad kuģis, kurš uzņem visu nozveju, deklarē SPE elementus, un pārējie kuģi aizpilda tikai RAS elementu. Ja tiek mainīta atrašanās vieta, papildus jāiesniedz RLC deklarācija. (Sk. PFP pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF ir pāra zvejas partnerkuģis(-i) un zilās tunzivs zvejniecības noteikumus nepiemēro 77 Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija RAS Jānorāda, ja nozveja nav gūta (zvejas piepūles datu vajadzībām) (Sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF nav reģistrējamu SPE (un piemēro zvejas piepūles režīmu) 78 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Atrašanās vieta pusdienlaikā, ja nozveja nav gūta (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 79 Zvejas rīku datu apakšdeklarācija GEA (Sk. GEA pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ne vairāk kā viens GEA katram FAR. CIF veikta zvejas darbība 80 Zvejas rīku nozaudēšanas datu apakšdeklarācija GLS (Sk. GLS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF paredzēts noteikumos 81 Nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts) SPE Šajā zvejas darbībā gūtā nozveja, kas atrodas uz šā kuģa. (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ja notiek kopīga zvejas darbība saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem, šīs deklarācijas vietā norāda kopējo nozveju un iedalītās SPE CVT, CVO un JCI deklarācijā CIF nozvejotas zivis un ne tad, ja KZD saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem 82 Apakšdeklarācija par nozvejotājkuģi, kas pārvieto zivis CVT (Sk. CVT pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ja notiek kopīga zvejas darbība (KZD) saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem, informācija par nozvejotājkuģi, kas pārvieto zivis jāziņo katram kuģim, kas piedalās KZD CIF KZD saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem 83 Cita(-u) nozvejotājkuģa(-u) apakšdeklarācija(-as) CVO (Sk. CVO pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ja notiek kopīga zvejas darbība saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem, informācija par citiem nozvejotājkuģiem, kas iesaistīti KZD jāziņo katram kuģim, kas piedalās KZD CIF KZD saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem 84 Gūtās nozvejas datu apakšdeklarācija JCI (Sk. JCI pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ja notiek kopīga zvejas darbība saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem, informācija par kopējo nozveju, kas gūta KZD, jāziņo katram kuģim, kas piedalās KZD CIF KZD saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem 85 ICCAT KZD numurs JF ICCAT KZD numurs, fakultatīvi dati, ja piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus O 86 87 Pārvietošanas datu deklarācija RLC Izmanto, ja nozveja (visa vai tās daļa) tiek pārvietota no kopēja zvejas rīka uz kuģi vai no kuģa tilpnes vai zvejas rīkiem uz tādu zvejas rīku, tvertni vai sprostu (ārpus kuģa), kurā dzīvā nozveja tiek turēta līdz izkraušanai 88 Datums DA Nozvejas pārvietošanas datums (UTC), kuģim esot jūrā (YYYY-MM-DD) C 89 Laiks TI Pārvietošanas laiks UTC (HH:MM) CIF piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 90 Saņēmējkuģis REC Saņēmējkuģa identifikācija. (Sk. REC pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ja notiek pārvietošana saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem, aizpilda BTI CIF notikusi pārvietošana un zilās tunzivs zvejniecības noteikumus nepiemēro 91 Pārkrāvējkuģis(-i) DON Pārkrāvējkuģa(-u) identifikācija (Sk. DON pakārtoto elementu un atribūtu norādes). Ja notiek pārvietošana saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem, aizpilda BTI CIF notikusi pārvietošana un zilās tunzivs zvejniecības noteikumus nepiemēro 91 Pārvietošanas galamērķis RT Pārvietošanas galamērķa trīsburtu kods CIF prasīts, jo īpaši saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem 92 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Vieta, kurā notiek pārvietošana (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 93 Nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts) SPE Pārvietoto zivju daudzums (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ja piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus, aizpilda BTI CIF notikusi pārvietošana un zilās tunzivs zvejniecības noteikumus nepiemēro 94 Zilo tunzivju pārvietošanas datu apakšdeklarācija BTI (Sk. BTI pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Ja piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus, DON, REC un SPE vietā aizpilda BTI CIF piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 95 96 Pārkraušanas datu deklarācija TRA Par katru nozvejas pārkraušanu citā kuģī deklarāciju nosūta gan pārkrāvējkuģis, gan saņēmējkuģis 97 Datums DA TRA sākums UTC (YYYY-MM-DD) C 98 Laiks TI TRA sākums UTC (HH:MM) O 99 Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija RAS Ģeogrāfiskais apgabals, kurā notika pārkraušana citā kuģī (Sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF notikusi jūrā 100 Ostas nosaukums PO Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (CCPPP) CIF notikusi ostā 101 Saņēmējkuģa KFR numurs IR Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars CIF Eiropas Savienības zvejas kuģis 102 Pārkraušana citā kuģī: saņēmējkuģis TT Saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls C 103 Pārkraušana citā kuģī: saņēmējkuģa karoga valsts TC Saņēmējkuģa karoga valsts (ISO trīsburtu valsts kods) C 104 Pārkrāvējkuģa KFR numurs RF Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars CIF Eiropas Savienības zvejas kuģis 105 Pārkraušana citā kuģī: pārkrāvējkuģis TF Pārkrāvējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls C 106 Pārkraušana citā kuģī: pārkrāvējkuģa karoga valsts FC Pārkrāvējkuģa karoga valsts (ISO trīsburtu valsts kods) C 107 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF prasīts (NEAFC, NAFO ūdeņi vai zilās tunzivs zvejniecības noteikumi) 108 Citā kuģī pārkrautā nozveja (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts) SPE (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 109 110 COE: zvejas piepūles zonā ieiešanas datu deklarācija COE Zvejas piepūles zonā ieiešanas datu deklarācija. Ja zvejo apgabalā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms CIF prasīts 111 Datums DA Ieiešanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 112 Laiks TI Ieiešanas laiks UTC (HH:MM) C 113 Mērķsuga(-as) TS Zvejas mērķsugas, atrodoties zonā CIF veic zvejas darbības zvejas piepūles režīmā un nešķērso zonas 114 Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija RAS Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta (Sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF veic zvejas darbības zvejas piepūles režīmā un nešķērso zonas 115 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Ieiešanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 116 Uz kuģa paturētās nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts) SPE (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) O 117 118 No zvejas piepūles zonas iziešanas datu deklarācija COX No zvejas piepūles zonas iziešanas datu deklarācija. Ja zvejo apgabalā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms CIF prasīts 119 Datums DA Iziešanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 120 Laiks TI Iziešanas laiks UTC (HH:MM) C 121 Mērķsuga(-as) TS Zvejas mērķsugas, atrodoties zonā CIF veic zvejas darbības zvejas piepūles režīmā un nešķērso zonas 122 Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija RAS Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta (Sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF veic zvejas darbības zvejas piepūles režīmā un nešķērso zonas 123 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Iziešanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 124 Gūtās nozvejas datu apakšdeklarācija SPE Zonā gūtā nozveja (sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) O 125 126 Zvejas piepūles zonas šķērsošanas datu deklarācija CRO Zvejas piepūles zonas šķērsošanas datu deklarācija (zvejas darbības netiek veiktas). Ja šķērso zonu, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms CIF prasīts 127 Zonā ieiešanas datu deklarācija COE (Sk. COE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Jānorāda tikai DA TI POS CIF 128 No zonas iziešanas datu deklarācija COX (Sk. COX pakārtoto elementu un atribūtu norādes) Jānorāda tikai DA TI POS CIF 129 130 Transzonālās zvejas piepūles datu deklarācija TRZ Birka, kas apzīmē transzonālu zveju, ja uz zveju attiecas zvejas piepūles režīms CIF prasīts 131 Ieiešanas datu deklarācija COE Pirmā ieiešana (sk. COE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 132 Iziešanas datu deklarācija COX Pēdējā iziešana (sk. COX pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 133 134 INS: inspekcijas datu deklarācija INS Birka, kas apzīmē inspekcijas datu apakšdeklarācijas sākumu. Sniedz iestādes, nevis kapteinis O 135 Inspekcijas valsts IC Tās piekrastes valsts ISO trīsburtu kods, kurā notiek inspekcija C 136 Norīkotais inspektors IA Teksta lauks, kurā norāda inspektora vārdu, uzvārdu vai attiecīgā gadījumā četrciparu numuru, ar kuru identificē inspektoru O 137 Inspektora valsts SC Inspektora valsts ISO trīsburtu kods O 138 Datums DA Inspekcijas datums (YYYY-MM-DD) C 139 Laiks TI Inspekcijas laiks UTC (HH:MM) C 140 Ostas nosaukums PO Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (CCPPP) CIF nav atrašanās vietas datu deklarācijas 141 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Inspekcijas vieta (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF nav ostas koda 142 143 Izmetumu datu deklarācija DIS Birka, kas satur datus par zivju izmetumiem CIF prasīts 144 Datums DA Izmešanas datums (YYYY-MM-DD) C 145 Laiks TI Izmešanas laiks UTC (HH:MM) C 146 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Izmešanas vieta (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF prasīts 147 Zivju izmetumu datu apakšdeklarācija SPE Izmestās zivis (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 148 149 Iepriekšēja paziņojuma par atgriešanos datu deklarācija PNO Birka, kas ietver iepriekšēja paziņojuma datu deklarāciju. Jānosūta pirms atgriešanās ostā, ja tas prasīts Kopienas noteikumos CIF prasīts 150 Paredzamais ostā ierašanās datums PD Paredzamais ierašanās/šķērsošanas datums (YYYY-MM-DD) C 151 Paredzamais ostā ierašanās laiks PT Paredzamais ierašanās/šķērsošanas laiks UTC (HH:MM) C 152 Ostas nosaukums PO Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (CCPPP) C 153 Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija RAS Zvejas apgabals, kas jānorāda iepriekšējā paziņojumā par mencu. Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/saglabāšanas apgabalu kodu saraksts (Sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF Baltijas jūrā 154 Paredzamais izkraušanas datums DA Paredzamais izkraušanas datums (YYYY-MM-DD) Baltijas jūrā, izejot no apgabala O 155 Paredzamais izkraušanas laiks TI Paredzamais izkraušanas laiks UTC (HH:MM) Baltijas jūrā, izejot no apgabala O 156 Uz kuģa paturētās nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts) SPE Uz kuģa paturētā nozveja (pelaģiskām sugām jānorāda ICES zona). (Sk. SPE apakšdeklarācijas norādes) CIF uz kuģa ir nozveja 157 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Vieta, kurā ieiet apgabalā/zonā vai iziet no apgabala/zonas (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF 158 Ostā ierašanās mērķis PC LAN – izkraušana, TRA – pārkraušana citā kuģī, ACS – piekļuve pakalpojumiem, OTH – citi mērķi. C 159 Zvejas reisa sākuma datums DS Datums, kad sākās zvejas reiss UTC (YYYY-MM-DD) C 160 161 Iepriekšēja paziņojuma par pārvietošanu datu deklarācija PNT Birka, kas ietver iepriekšēja paziņojuma par pārvietošanu datu deklarāciju. Jāizmanto, ja piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus CIF piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 162 Paredzamais datums DA Paredzamais datums, kurā notiek pārvietošana uz sprostu (YYYY-MM-DD) C 163 Paredzamais laiks TI Paredzamais laiks, kad notiek pārvietošana uz sprostu UTC (HH:MM) C 164 Novērtētā daudzuma apakšdeklarācija SPE Novērtētais zilo tunzivju daudzums, kas jāpārvieto, norādot to zivju daudzumu, kas ir dzīvas un uzceltas uz kuģa (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 165 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Vieta, kurā notiks pārvietošana (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 166 Velkoņa vārds NA Velkoņa vārds C 167 Velkoņa ICCAT numurs IN Velkoņa numurs ICCAT kuģu reģistrā C 168 Vilkto sprostu skaits CT Velkoņa vilkto sprostu skaits C 169 170 Zvejas beigu datu deklarācija EOF Birka, kas apzīmē zvejas darbību pabeigšanu pirms atgriešanās ostā. Jāpārraida pēc pēdējās zvejas darbības un pirms atgriešanās ostā. 171 Datums DA Zvejas beigu datums UTC (YYYY-MM-DD) C 172 Laiks TI Zvejas beigu laiks UTC (HH:MM) C 173 174 Ostā atgriešanās datu deklarācija RTP Birka, kas apzīmē atgriešanos ostā. Jāpārraida, ieejot ostā, pēc ikvienas PNO deklarācijas 175 Datums DA Atgriešanās datums UTC (YYYY-MM-DD) C 176 Laiks TI Atgriešanās laiks UTC (HH:MM) C 177 Ostas nosaukums PO Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (CCPPP) C 178 Atgriešanās iemesls RE Ostā atgriešanās iemesls CIF 179 Zvejas rīki uz kuģa GEA (Sk. GEA pakārtoto elementu un atribūtu norādes) O 180 181 Izkraušanas datu deklarācija LAN Birka, kas ietver datus par izkraušanu. Jāpārraida pēc nozvejas izkraušanas. LAN var izmantot transportēšanas datu deklarācijas vietā 182 Datums DA Datums, kurā pabeigta izkraušana UTC (YYYY-MM-DD) C 183 Laiks TI Izkraušanas laiks UTC formātā (HH:MM) O 184 Nosūtītājs TS Trīsburtu kods (MAS: kapteinis, REP: kapteiņa pārstāvis, AGE: aģents) C 185 Ostas nosaukums PO Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (CCPPP) C 186 Izkrautās nozvejas datu apakšdeklarācija (SPE saraksts ar PRO apakšdeklarācijām) SPE Sugas, zvejas apgabali, izkrāvumu svars, attiecīgie zvejas rīki un sagatavošanas veidi (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 187 Transportēšanas datu deklarācija TRN Transportēšanas datu deklarācijas vietā var izmantot LAN. Ja iekļauts TRN, pārvadātāju var atbrīvot no atsevišķas TRN deklarācijas aizpildīšanas. Šādā gadījumā nav jāaizpilda TRN deklarācijas SPE, jo tas ir lieki, ja ir iesniegta izkrautās nozvejas datu apakšdeklarācija O 188 189 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Apakšdeklarācija, kas ietver atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas 190 Ģeogrāfiskais platums (decimāldaļskaitļos) LT Ģeogrāfisko platumu izsaka WGS84 formātā, ko izmanto VMS C 191 Ģeogrāfiskais garums (decimāldaļskaitļos) LG Ģeogrāfisko garumu izsaka WGS84 formātā, ko izmanto VMS C 192 193 GEA: zvejas rīku izmantošanas datu apakšdeklarācija GEA Apakšdeklarācija, kas ietver informāciju par zvejas rīku izmantošanu 194 Zvejas rīka tips GE Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO izveidotajai Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai C 195 Linuma acs izmērs ME Linuma acu izmērs (milimetros) CIF attiecībā uz zvejas rīku noteiktas prasības par linuma acs izmēru 196 Zvejas rīka parametri GC Zvejas rīka parametri saskaņā ar XI pielikumu (2. sleja). Informācija teksta formā O 197 Zvejas darbības FO Zvejas darbību skaits C 198 Zvejā pavadītais laiks DU Zvejas darbības ilgums minūtēs — zvejā pavadītais laiks ir jūrā pavadīto stundu skaits, atskaitot laiku, kas pavadīts, pārvietojoties uz vai starp zvejas vietām, atgriežoties no zvejas vietām, manevrējot, nezvejojot vai gaidot remontu C (kopā ar 74. rindu: FAR/DU elements) 199 Zvejas rīku ievietošanas datu apakšdeklarācija GES Zvejas rīku ievietošanas datu apakšdeklarācija (Sk. GES pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF prasīts (kuģis izmanto stacionārus vai noenkurotus zvejas rīkus) 200 Zvejas rīku izcelšanas datu apakšdeklarācija GER Zvejas rīku izcelšanas datu apakšdeklarācija (Sk. GER pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF prasīts (kuģis izmanto stacionārus vai noenkurotus zvejas rīkus) 201 Žaunu tīklu izmantošanas datu apakšdeklarācija GIL Žaunu tīklu izmantošanas datu apakšdeklarācija (Sk. GIL pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF kuģim ir atļauja zvejot ICES IIIa, IVa, IVb, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k un XII zonā 202 Zvejošanas dziļums FD Attālums no ūdens virsmas līdz zvejas rīka zemākajai daļai (metros). Piemēro kuģiem, kas izmanto velkamos zvejas rīkus, āķu jedas un noenkurotus tīklus CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos 203 Vidējais āķu skaits uz āķu jedas NH Vidējais āķu skaits uz āķu jedas CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos 204 Tīklu vidējais garums GL Tīklu vidējais garums (metros), ja izmanto noenkurotus tīklus CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos 205 Tīklu vidējais augstums GD Tīklu vidējais augstums (metros), ja izmanto noenkurotus tīklus CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos 206 Zvejas rīku skaits QG Uz kuģa esošo tīklu kopskaits – paziņots izejot jūrā, ja uz kuģa tiek turēti žaunu tīkli CIF uz kuģa ir žaunu tīkli 207 Zvejas rīka kopējais garums TL Uz kuģa esošo tīklu kopējais garums – paziņots izejot jūrā, ja uz kuģa tiek turēti žaunu tīkli CIF uz kuģa ir žaunu tīkli 208 209 GES: zvejas rīku ievietošanas datu apakšdeklarācija GES Apakšdeklarācija, kas ietver informāciju par zvejas rīku ievietošanu CIF paredzēts noteikumos 210 Datums DA Zvejas rīka ievietošanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 211 Laiks TI Zvejas rīka ievietošanas laiks UTC (HH:MM) C 212 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Vieta, kurā ievietots zvejas rīks (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 213 Zvejas rīka ievietošanas identifikators GS Datums, kurā pabeigta zvejas rīka ievietošana, un kārtas numurs attiecīgajā dienā (MMDDXX) (Kārtas numurs attiecīgajā dienā sākas ar 01, kas apzīmē pirmo zvejas rīku ievietošanu. Piemēram, otrā zvejas rīku ievietošanas reize 20. decembrī būtu 122002) O 214 215 Zvejas rīku izcelšanas datu apakšdeklarācija GER Apakšdeklarācija, kas ietver informāciju par zvejas rīku izcelšanu CIF paredzēts noteikumos 216 Datums DA Zvejas rīka izcelšanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 217 Laiks TI Zvejas rīka izcelšanas laiks UTC (HH:MM) C 218 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Vieta, kurā notikusi zvejas rīka izcelšana (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 219 Zvejas rīka ievietošanas identifikators GS Datums, kurā pabeigta zvejas rīka ievietošana, un kārtas numurs attiecīgajā dienā (MMDDXX) O 220 221 Žaunu tīklu izmantošanas datu apakšdeklarācija GIL Žaunu tīkla izmantošanas datu apakšdeklarācija CIF kuģim ir atļauja zvejot ICES IIIa, IVa, IVb, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k un XII zonā 222 Viena tīkla nominālais garums NL Informācija jāreģistrē katrā zvejas reisā (metros) C 223 Tīklu skaits NN Tīklu skaits vienā izlikto tīklu rindā C 224 Izlikto tīklu rindu skaits FL Kopējais izlikto tīklu rindu skaits C 225 Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Katras izliktās tīklu rindas atrašanās vieta (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 226 Dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda FD Dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda (attālums no ūdens virsmas līdz zvejas rīka zemākajai daļai) C 227 Katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks ST Katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks (stundās) C 228 Zvejas rīka ievietošanas identifikators GS Datums, kurā pabeigta zvejas rīka ievietošana, un kārtas numurs attiecīgajā dienā (MMDDXX) O 229 230 Zvejas rīku nozaudējuma datu apakšdeklarācija GLS Noenkurota zvejas rīka nozaudējuma datu apakšdeklarācija CIF paredzēts noteikumos 231 Zvejas rīka nozaudēšanas datums DA Zvejas rīka nozaudēšanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 232 Zvejas rīka nozaudēšanas laiks TI Zvejas rīka nozaudēšanas laiks UTC (HH:MM) C 233 Vienību skaits NN Zaudēto zvejas rīku skaits C 234 POS apakšdeklarācija POS Zvejas rīka pēdējā zināmā atrašanās vieta (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 235 Zvejas rīka atgūšanas pasākumi MG Teksts brīvā formā C 236 237 RAS: attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija RAS Attiecīgais apgabals atkarībā no attiecīgās ziņošanas prasības – jāaizpilda vismaz viens lauks. Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk CIF 238 FAO apgabals FA FAO apgabals (piemēram, 27) CIF attiecīgais apgabals ir FAO tipa apgabals 239 FAO apakšapgabals SA FAO apakšapgabals (piemēram, 3) CIF attiecīgais apgabals ir FAO tipa apgabals 240 FAO rajons ID FAO rajons (piemēram, d) CIF attiecīgais apgabals ir FAO tipa apgabals 241 FAO apakšrajons SD FAO apakšrajons (piemēram, 28) (kopā ar iepriekšējām norādēm 27.3.d.28) CIF attiecīgais apgabals ir FAO tipa apgabals 242 FAO vienība UI FAO vienība (piemēram, 1) (kopā ar iepriekšējām norādēm 27.3.d.28.1) CIF attiecīgais apgabals ir FAO tipa apgabals 243 Ekonomikas zona EZ Ekonomikas zona CIF ārpus ES ūdeņiem 244 Statistiskais taisnstūris SR Statistiskais taisnstūris (piemēram, 49E6) CIF attiecīgais apgabals ir statistiskais taisnstūris 245 Zvejas piepūles zona FE Zvejas piepūles kodu saraksts CIF attiecīgais apgabals ir zvejas piepūles zona 246 247 Sugas datu apakšdeklarācija SPE Apakšdeklarācija, kas ietver datus par nozvejotajām zivīm (pa sugām) 248 Suga SN Sugas nosaukums (FAO trīsburtu kods) C 249 Zivju svars WT Pēc vajadzības viens no minētajiem. CIF sugas netiek skaitītas; piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 250 Zivju skaits NF Zivju skaits (ja nozveja jāreģistrē pēc zivju skaita, piemēram, laši, tunzivis) CIF lasis; zilās tunzivs zvejniecības noteikumi 251 Izkraujamās nozvejas svars WL Kopējais izkraujamo vai citā kuģī pārkraujamo zivju svars (kilogramos) CIF (ja prasīts PNO) 252 Izkraujamo zivju skaits FL Kopējais izkraujamo vai citā kuģī pārkraujamo zivju skaits CIF (ja prasīts PNO) 253 Zvejas rīkos turēto zivju daudzums NQ Novērtētais dzīvu zivju daudzums, ko tur zvejas rīkos, nevis kuģa tilpnē CIF dzīvas zilās tunzivis 254 Zvejas rīkos turēto zivju skaits NB Novērtētais dzīvu zivju skaits, ko tur zvejas rīkos, nevis kuģa tilpnē CIF dzīvas zilās tunzivis 255 Izmēra kategoriju sadalījuma apakšdeklarācija SIZ Izmēra kategoriju sadalījums, ja nozvejotas zivis, kas mazākas par parasto minimālo izmēru (Sk. SIZ pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF mazas zivis saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem 256 Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija RAS Ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta nozvejas lielākā daļa (Sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 257 Zvejas rīka tips GE Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO izveidotajai Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai CIF izkraušanas datu deklarācija tikai konkrētām sugām un nozvejas apgabaliem 258 Apstrādes datu apakšdeklarācija PRO (Sk. PRO pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF izkraušanas (pārkraušanas) datu deklarācija 259 Svara noteikšanas līdzekļi MM Svara noteikšanas līdzekļi: novērtēšana (EST), svēršana uz kuģa (WGH) CIF piemēro zilās tunzivs zvejniecības noteikumus 260 261 Apstrādes datu apakšdeklarācija PRO Apstrādes/sagatavošanas dati par katru izkrauto sugu 262 Zivju svaiguma kategorija FF Zivju svaiguma kategorija CIF prasīts pārdošanas zīmē 263 Uzglabāšanas veids PS Zivju uzglabāšanas veida burtu kods CIF pārdošanas zīme 264 Zivju sagatavošanas veids PR Produktu sagatavošanas veida burtu kods (norāda apstrādes veidu) C 265 Apstrādāto produktu iepakojuma veids TY Trīsburtu kods CIF (LAN vai TRA un zivis iepriekš nav svērtas) 266 Iepakojuma vienību skaits NN Iepakojuma vienību skaits: kartona kārbas, kastes, maisi, tvertnes, bloki utt. CIF (LAN vai TRA un zivis iepriekš nav svērtas) 267 Iepakojuma vienības vidējais svars AW Produktu svars (kg) CIF (LAN vai TRA un zivis iepriekš nav svērtas) 268 Pārrēķina koeficients CF Skaitlisks koeficients, ko izmanto, lai apstrādāto zivju svaru pārrēķinātu zivju dzīvsvarā CIF šai SPE un sagatavošanas veida kombinācijai nav reģionāla vai ES pārrēķina koeficienta 269 270 CVT apakšdeklarācija CVT Apakšdeklarācija, kas ietver ziņas par zilās tunzivs nozvejotājkuģi, kurš pārvieto uz sprostiem KZD nozvejotās zivis 271 Zvejas kuģa vārds NA Zvejas kuģa vārds C 272 ICCAT numurs IN Kuģa numurs ICCAT kuģu reģistrā C 273 SJO numurs IM SJO numurs CIF pieejams 274 Kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (KFR) IR Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars (tikai tad, ja ES kuģis) CIF ES kuģis 275 Kuģa IRCS RC Zvejas kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls C 276 No kvotas atskaitītās nozvejas datu apakšdeklarācija SPE KZD gūtais nozvejas daudzums, kas atskaitīts no šā kuģa individuālās kvotas, ņemot vērā KZD sadales principu (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF izmantots FAR deklarācijā 277 278 CVO apakšdeklarācija CVO Apakšdeklarācija, kas ietver ziņas par citu zilo tunzivju nozvejotāju kuģi, kas iesaistīts KZD, bet ne zivju pārvietošanā. Nosūta vienu CVO apakšdeklarāciju par katru citu nozvejotājkuģi, kas iesaistīts KZD. Aizpildot CVO, kuģis apliecina, ka tas nav nozveju uzcēlis uz kuģa vai pārvietojis uz sprostiem 279 Zvejas kuģa vārds NA Zvejas kuģa vārds C 280 ICCAT numurs IN Kuģa numurs ICCAT kuģu reģistrā C 281 SJO numurs IM SJO numurs CIF pieejams 282 Kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (KFR) IR Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars (tikai tad, ja ES kuģis) CIF ES kuģis 283 Kuģa IRCS RC Zvejas kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls C 284 No kvotas atskaitītās nozvejas datu apakšdeklarācija SPE KZD gūtais nozvejas daudzums, kas atskaitīts no šā kuģa individuālās kvotas, ņemot vērā KZD sadales principu (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 285 286 JCI apakšdeklarācija JCI KZD gūtās nozvejas datu apakšdeklarācija. Ietver informāciju par KZD gūto nozveju un kopējo nozvejoto daudzumu (saskaņā ar zilās tunzivs zvejniecības noteikumiem) 287 Nozvejas datums DA Nozvejas datums C 288 Nozvejas laiks TI Nozvejas laiks C 289 Nozvejas vietas datu apakšdeklarācija POS Nozvejas ieguves vieta (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 290 KZD gūtās kopējās nozvejas datu apakšdeklarācija. SPE Kopējais zilās tunzivs nozvejas daudzums, norādot gan sprostā ievietoto, gan uz kuģa uzcelto zivju daudzumu (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF gūta nozveja 291 292 BTI apakšdeklarācija BTI Zilo tunzivju pārvietošanas datu apakšdeklarācija. Informācija par pārvietošanu un pārvietotājkuģi saistībā ar zilo tunzivju pārvietošanas darbību 293 Apakšdeklarācija par nozvejotājkuģi, kas pārvieto zivis CVT Nozvejotājkuģa, kas pārvieto zivis, identifikācija (SPE nav jāaizpilda, ja CVT) (Sk. CVT pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 294 Pārvietošanas vietas datu apakšdeklarācija POS Pārvietošanas vieta (Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 295 Pārvietotās nozvejas datu apakšdeklarācija SPE Kopējais sprostā ievietoto zilo tunzivju daudzums (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF gūta nozveja 296 Velkoņa vārds NA Velkoņa vārds C 297 Velkoņa ICCAT numurs IN Velkoņa numurs ICCAT kuģu reģistrā C 298 Galamērķa zivaudzētavas nosaukums FN Zivaudzētavas nosaukums C 299 Zivaudzētavas ICCAT numurs FI Zivaudzētavas numurs ICCAT reģistrā C 300 301 Izmēra sadalījuma apakšdeklarācija SIZ Izmēra sastāvs, ja nozvejotās zivis ir mazākas par minimālo izmēru 302 Par 6,4 kg lielāku zivju daudzums S6 Zilo tunzivju daudzums, kas lielākas par 6,4 kg vai 70 cm un mazākas par 8 kg vai 75 cm CIF 303 Par 8 kg lielāku zivju daudzums S8 Zilo tunzivju daudzums, kas lielākas par 8 kg vai 75 cm un mazākas par 30 kg vai 115 cm CIF 304 305 Saņēmējkuģa apakšdeklarācija REC Elements, kas satur vienu PFP partnerkuģa apakšelementa deklarāciju 306 Partnerkuģis PFP Pāru zvejas partnerkuģa identifikācija C 307 308 Pārkrāvējkuģa apakšdeklarācija DON Elements, kas satur vienu vai vairākas PFP partnerkuģa apakšelementa deklarācijas. Var būt vairākas PFP, lai norādītu vairākus kuģus, kas kolektīvi pārkrauj nozveju vienā pārvietošanas darbībā 309 Partnerkuģis(-i) PFP Viena vai vairāku zvejas partnerkuģu identifikācija C 310 311 PFP apakšdeklarācija PFP Pāru zvejas partnerkuģi jāpaziņo par kuģiem, kuri iesaistīti pāru zvejas darbībās, ar pārvietošanu vai bez tās 312 Partnerkuģa KFR numurs IR Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars O 313 Partnerkuģa IRCS RC Partnerkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls C 314 Partnerkuģa ārējā identifikācija XR Kuģa reģistrācijas numurs, kas redzams uz sānu borta (korpusa) C 315 Partnerkuģa karoga valsts FS Partnerkuģa karoga valsts (ISO trīsburtu valsts kods) C 316 Partnerkuģa vārds NA Zvejas kuģa vārds C 317 Partnerkuģa kapteiņa vārds un uzvārds MA Kuģa kapteinis (par jebkurām izmaiņām reisa laikā jāpaziņo nākamajā LOG pārraidē) C 318 319 Pārdošanas zīmes datu deklarācija SAL Pārdošanas zīmes dati 320 Eiropas Savienības flotes reģistra numurs (KFR numurs) IR Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars C 321 IRCS RC Starptautiskais radio izsaukuma signāls CIF KFR ir novecojis 322 Kuģa ārējā identifikācija XR Zivju izkrāvējkuģa reģistrācijas numurs, kas redzams uz sānu borta (korpusa) C 323 Reģistrācijas valsts FS Kuģa ISO trīsburtu valsts kods C 324 Kuģa vārds NA Zivju izkrāvējkuģa vārds C 325 SLI deklarācija SLI (Sk. SLI pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF pārdošana 326 TLI deklarācija TLI (Sk. TLI pakārtoto elementu un atribūtu norādes) CIF pārņemšana 327 Rēķina atsauces numurs NR Rēķina atsauces numurs, ko noteikusi dalībvalsts CIF, ja iespējams 328 Rēķina datums ND Rēķina datums (YYYY-MM-DD) CIF, ja iespējams 329 Pārņemšanas līguma atsauces numurs CN Pārņemšanas līguma atsauces numurs CIF, ja notika pārņemšana 330 Transportēšanas dokumenta atsauces numurs TR Transportēšanas dokumenta atsauces numurs, ar ko identificē transportēšanas dokumentu, sk. TRN CIF vajadzības gadījumā 331 332 Pārdošanas zīmes ieraksta datu deklarācija SLI Deklarācija, kas ietver datus par partijas pārdošanu 333 Datums DA Pārdošanas datums (YYYY-MM-DD) C 334 Pārdošanas valsts SC Valsts, kurā notikusi pārdošana (ISO trīsburtu valsts kods) C 335 Pārdošanas vieta SL Ostas kodu saraksts (CCPPP) C 336 Pārdevējs NS Izsoļu nams vai cita struktūra vai persona, kas pārdod zivis C 337 Pircējs NB Struktūra vai persona, kas pērk zivis C 338 Pircēja identifikācijas numurs VN Pircēja PVN reģistrācijas numurs (ISO divburtu valsts kods, kam seko maksimāli 12 rakstzīmes vai cipari) vai nodokļa identifikācijas numurs vai cits unikāls identifikators C 339 Pirkuma līguma atsauces numurs CN Pirkuma līguma atsauces numurs CIF, ja vajadzīgs 340 Primārā dokumenta datu apakšdeklarācija SRC (Sk. SRC pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 341 Pārdotās partijas datu apakšdeklarācija CSS (Sk. CSS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 342 BCD numurs BC Atsauce uz BCD numuru (zilo tunzivju nozvejas dokuments) O saskaņā ar noteikumiem par zilajām tunzivīm 343 344 Primārā dokumenta datu apakšdeklarācija SRC Apakšdeklarācija, kas ietver ziņas par pārdotās partijas primāro dokumentu. Karoga valsts iestādēm jānosaka primārais dokuments, pamatojoties uz kuģa zvejas žurnāla un izkraušanas datiem 345 Izkraušanas datums DL Izkraušanas datums (YYYY-MM-DD) C 346 Valsts un osta PO Izkraušanas vietas valsts un ostas nosaukums. Ostas kodu sarakstu (CCPPP) var izmantot datu apmaiņai C 347 348 Pārdotās partijas datu apakšdeklarācija CSS Apakšdeklarācija, kas ietver ziņas par pārdoto preci 349 Zivju cena FP Cena par kilogramu C 350 Kopējā cena TP Kopējā cena pārdotajai CSS precei. Jānorāda, ja kopējo cenu nav iespējams noteikt pēc cenas par kilogramu. Kontroles regulas 64. panta 1. punkta l) apakšpunkts CIF 351 Pārdošanas valūta CR Pārdošanas cenas valūtas kods C 352 Zivju izmēra kategorija SF Zivju izmērs (1–8; pēc vajadzības: viens izmērs, kg, g, cm, mm, zivju skaits kilogramā) CIF 353 Paredzētais produkta lietojums PP Produkta lietojuma kodi CIF 354 Izņemts no tirgus WD No tirgus izņēmusi ražotāju organizācija (Y – jā, N – nē, T – uz laiku) C 355 Ražotāju organizācijas izmantojuma kods OP Ražotāju organizāciju kodu saraksts O 356 Partijas sugas SPE (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 357 358 Pārņemšanas datu deklarācija TLI Deklarācija, kas ietver ziņas par pārņemšanu 359 Datums DA Pārņemšanas datums (YYYY-MM-DD) C 360 Pārņemšanas valsts SC Valsts, kurā notikusi pārņemšana (ISO trīsburtu valsts kods) C 361 Pārņemšanas vieta SL UN LOCODE atrašanās vietas kods (ja nav osta), kur tika veikta pārņemšana. Ja ostā – jāizmanto ES ostu kodu saraksts C 362 Pārņēmējas organizācijas nosaukums NT Zivis pārņēmušās organizācijas nosaukums C 363 Noliktavas nosaukums NF Noliktavu nosaukumi, kur produkti tiek uzglabāti C 364 Noliktavas adrese AF Noliktavu adrese, kur produkti tiek uzglabāti C 365 Transportēšanas dokumenta atsauces numurs TR Transportēšanas dokumenta atsauces numurs, ar ko identificē transportēšanas dokumentu, sk. TRN CIF vajadzības gadījumā 366 Primārā dokumenta datu apakšdeklarācija SRC (sk. SRC pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 367 Pārņemtā sūtījuma datu apakšdeklarācija CST (Sk. CST pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 368 369 Pārņemtās partijas datu apakšdeklarācija CST Apakšdeklarācija, kas ietver ziņas par katru pārņemto sugu 370 Zivju izmēra kategorija SF Zivju izmērs (pēc vajadzības: 1–8, viens izmērs, kg, g, cm, mm, zivju skaits kilogramā). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2406/96 II pielikumu O 371 Sūtījuma sugas SPE (Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 372 373 Transportēšanas datu apakšdeklarācija TRN Transportēšanas dokumentu var nosūtīt elektroniski, pirms uzsākta zivju transportēšana 374 Partijas galamērķis DC UN LOCODE atrašanās vietas kods (ja nav osta), uz kurieni zivis tiek transportētas. Ja ostā – jāizmanto ES ostu kodu saraksts C 375 Transportlīdzekļa reģistrācijas numurs LP Unikāls ciparu vai burtciparu kods, ar kuru identificē transportlīdzekli izdevējas valsts datubāzē un kas norādīts automobiļa numura zīmē C 376 Zvejas kuģa ārējais identifikācijas numurs XR Zvejas kuģa ārējais identifikācijas numurs C 377 Zvejas kuģa vārds NA Zvejas kuģa vārds C 378 Sugu saraksts SPE To sugu saraksts, kas atrodas preces partijā un kuras nozvejojis augstāk minētais zvejas kuģis (satur arī RAS un PRO informāciju). Tā kā transportēšanas deklarāciju var aizstāt ar izkraušanas deklarāciju, ERS elementa vietā tūlītējais šī TRN apakšelementa galvenais mezgls var būt LAN CIF šis TRN nav LAN daļa 379 Izkraušanas vieta PL UN LOCODE atrašanās vietas kods (ja nav osta), kur zivis tiek izkrautas. Ja ostā – jāizmanto ES ostu kodu saraksts C 380 Izkraušanas datums DL Transportlīdzekļa izkraušanas datums UTC (YYYY-MM-DD) C 381 Saņēmējs(-i) NC Uzņēmums, kas saņēma zivis pēc transportēšanas C 382 Saņēmēja(-u) adrese AC Tā uzņēmuma adrese, kas saņēma zivis pēc transportēšanas C 383 Transportēšanas dokumenta atsauces numurs TR Transportēšanas dokumenta atsauces numurs, kas ļauj atsaukties uz šo transportēšanas dokumentu. Ja tas ir norādīts, tas ir unikālais transportēšanas dokumenta identifikators. Šo numuru piešķir dalībvalsts, kas nosūta TRN CIF, ja izmantots elektronisks transportēšanas dokuments 384

1. Kopējais zivju svars (kilogramos) nozvejas periodā

2. Kopējais zivju svars (kilogramos) uz kuģa (agregētais svars)

3. Kopējais izkrauto zivju svars (kilogramos)

4. Kopējais izmesto vai dzīvās ēsmas zivju svars

XIII PIELIKUMS EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SVAIGĀM ZIVĪM

Suga garspuru tunzivs Thunnus alalunga ALB WHL 1,00 GUT 1,11 Suga beriksas Beryx spp. ALF WHL 1,00 Suga Eiropas anšovs Engraulis encrasicholus ANE WHL 1,00 Suga jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae ANF WHL 1,00 GUT 1,22 GUH 3,04 TAL 3,00 Suga Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari ANI WHL 1,00 Suga Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus ARU WHL 1,00 Suga lielacu tunzivs Thunnus obesus BET WHL 1,00 GUH 1,10 GUH 1,29 Suga zilā jūras līdaka Molva dypterygia BLI WHL 1,00 GUT 1,17 Suga gludais rombs Scophthalmus rhombus BLL WHL 1,00 GUT 1,09 Suga mataste Aphanopus carbo BSF WHL 1,00 GUT 1,24 HEA 1,40 Suga Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans BUM WHL 1,00 Suga moiva Mallotus villosus CAP WHL 1,00 Suga menca Gadus morhua COD WHL 1,00 GUT 1,17 GUH 1,70 HEA 1,38 FIL 2,60 FIS 2,60 Suga limanda Limanda limanda DAB WHL 1,00 GUT 1,11 GUH 1,39 Suga dzelkņu haizivs Squalus acanthias DGS WHL 1,00 GUT 1,35 GUS 2,52 Suga plekste Platichthys flesus FLE WHL 1,00 GUT 1,08 GUS 1,39 Suga lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides GFB WHL 1,00 GUT 1,11 GUH 1,40 Suga melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides GHL WHL 1,00 GUT 1,08 Suga pikša Melanogrammus aeglefinus HAD WHL 1,00 GUT 1,17 GUH 1,46 Suga paltuss Hippoglossus hippoglossus HAL WHL 1,00 Suga siļķe Clupea harengus HER WHL 1,00 GUT 1,12 GUH 1,19 Suga heks Merluccius merluccius HKE WHL 1,00 GUT 1,11 GUH 1,40 Suga baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis HKW WHL 1,00 Suga stavridas Trachurus spp. JAX WHL 1,00 GUT 1,08 Suga krils Euphausia superba KRI WHL 1,00 Suga mazmutes plekste Microstomus kitt LEM WHL 1,00 GUT 1,05 Suga megrimi Lepidorhombus spp. LEZ WHL 1,00 GUT 1,06 FIL 2,50 Suga vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus LIC WHL 1,00 Suga jūras līdaka Molva molva LIN WHL 1,00 GUT 1,14 GUH 1,32 FIL 2,64 Suga makrele Scomber scombrus MAC WHL 1,00 GUT 1,09 Suga Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus NEP WHL 1,00 TAL 3,00 Suga zaļā nototēnija Notothenia gibberifrons NOG WHL 1,00 Suga Esmarka menca Trisopterus esmarkii NOP WHL 1,00 Suga marmora nototēnija Notothenia rossii NOR WHL 1,00 Suga Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus ORY WHL 1,00 Suga karaliskie krabji Chionoecetes spp. PCR WHL 1,00 Suga garneles Penaeus spp. PEN WHL 1,00 Suga jūras zeltplekste Pleuronectes platessa PLE WHL 1,00 GUT 1,07 GUH 1,39 FIL 2,40 Suga saida Pollachius virens POK WHL 1,00 GUT 1,19 Suga pollaks Pollachius pollachius POL WHL 1,00 GUT 1,17 Suga ziemeļu garnele Pandalus borealis PRA WHL 1,00 Suga sarkanasari Sebastes spp. RED WHL 1,00 GUT 1,19 Suga makrūrzivs Macrourus berglax RHG WHL 1,00 Suga strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris RNG WHL 1,00 GUT 1,11 GUH 1,92 GHT 3,20 Suga tūbītes Ammodytes spp. SAN WHL 1,00 Suga sarkanā zobaine Pagellus bogaraveo SBR WHL 1,00 GUT 1,11 Suga haizivs Deania histricosa SDH WHL 1,00 Suga haizivs Deania profundorum SDU WHL 1,00 Suga melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus SGI WHL 1,00 Suga parastā jūrasmēle Solea solea SOL WHL 1,00 GUT 1,04 Suga brētliņa Sprattus sprattus SPR WHL 1,00 Suga īsspuru kalmārs Illex illecebrosus SQI WHL 1,00 Suga kalmārs Martialia hyadesi SQS WHL 1,00 Suga raju dzimtas zivis Rajidae SRX WHL 1,00 GUT 1,13 WNG 2,09 Suga zobenzivs Xiphias gladius SWO WHL 1,00 GUT 1,11 GUH 1,31 Suga Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides TOP WHL 1,00 Suga akmeņplekste Psetta maxima TUR WHL 1,00 GUT 1,09 Suga brosme Brosme brosme USK WHL 1,00 GUT 1,14 Suga putasu Micromesistius poutassou WHB WHL 1,00 GUT 1,15 Suga merlangs Merlangius merlangus WHG WHL 1,00 GUT 1,18 Suga baltais marlīns Tetrapturus albidus WHM WHL 1,00 Suga sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus WIT WHL 1,00 GUT 1,06 Suga dzeltenastes plekste Limanda ferruginea YEL WHL 1,00

XIV PIELIKUMS EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SVAIGI SĀLĪTĀM ZIVĪM

Suga jūras līdaka Molva molva LIN WHL 2,80

XV PIELIKUMS EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SALDĒTĀM ZIVĪM

Suga garspuru tunzivs Thunnus alalunga ALB WHL 1,00 GUT 1,23 Suga beriksas Beryx spp. ALF WHL 1,00 Suga Eiropas anšovs Engraulis encrasicholus ANE WHL 1,00 Suga jūrasvelnu dzimtas zivis Lophiidae ANF WHL 1,00 GUT 1,22 GUH 3,04 TAL 3,00 FIS 5,60 Suga Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari ANI WHL 1,00 Suga Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus ARU WHL 1,00 Suga lielacu tunzivs Thunnus obesus BET WHL 1,00 GUH 1,29 HEA 1,25 Suga zilā jūras līdaka Molva dypterygia BLI WHL 1,00 GUT 1,17 GUH 1,40 Suga gludais rombs Scophthalmus rhombus BLL WHL 1,00 Suga mataste Aphanopus carbo BSF WHL 1,00 GUT 1,48 Suga Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans BUM WHL 1,00 Suga moiva Mallotus villosus CAP WHL 1,00 Suga menca Gadus morhua COD WHL 1,00 GUT 1,17 GUH 1,70 FIL 2,60 FIS 2,60 FSP 2,95 SAD 1,63 Suga limanda Limanda limanda DAB WHL 1,00 Suga dzelkņu haizivs Squalus acanthias DGS WHL 1,00 GUS 2,52 Suga plekste Platichthys flesus FLE WHL 1,00 Suga lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides GFB WHL 1,00 GUT 1,12 GUH 1,40 Suga melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides GHL WHL 1,00 GUT 1,08 GUH 1,39 Suga pikša Melanogrammus aeglefinus HAD WHL 1,00 GUT 1,17 GUH 1,46 FIL 2,60 FIS 2,60 FSB 2,70 FSP 3,00 Suga paltuss Hippoglossus hippoglossus HAL WHL 1,00 Suga siļķe Clupea harengus HER WHL 1,00 Suga heks Merluccius merluccius HKE WHL 1,00 GUT 1,34 GUH 1,67 Suga baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis HKW WHL 1,00 Suga stavridas Trachurus spp. JAX WHL 1,00 GUT 1,08 Suga krils Euphausia superba KRI WHL 1,00 Suga mazmutes plekste Microstomus kitt LEM WHL 1,00 GUT 1,05 Suga megrimi Lepidorhombus spp. LEZ WHL 1,00 GUT 1,06 Suga vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus LIC WHL 1,00 Suga jūras līdaka Molva molva LIN WHL 1,00 GUT 1,14 GUH 1,33 FIL 2,80 FSP 2,30 Suga makrele Scomber scombrus MAC WHL 1,00 GUT 1,11 Suga Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus NEP WHL 1,00 TAL 3,00 Suga zaļā nototēnija Notothenia gibberifrons NOG WHL 1,00 Suga Esmarka menca Trisopterus esmarkii NOP WHL 1,00 Suga marmora nototēnija Notothenia rossii NOR WHL 1,00 Suga Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus ORY WHL 1,00 Suga karaliskie krabji Chionoecetes spp. PCR WHL 1,00 Suga garneles Penaeus spp. PEN WHL 1,00 Suga jūras zeltplekste Pleuronectes platessa PLE WHL 1,00 GUT 1,07 Suga saida Pollachius virens POK WHL 1,00 GUT 1,19 GUH 1,44 FIS 2,78 FSB 2,12 FSP 2,43 Suga pollaks Pollachius pollachius POL WHL 1,00 GUT 1,17 Suga ziemeļu garnele Pandalus borealis PRA WHL 1,00 Suga sarkanasari Sebastes spp. RED WHL 1,00 GUT 1,19 GUH 1,88 FIS 3,37 FSP 3,00 JAT 1,90 Suga makrūrzivs Macrourus berglax RHG WHL 1,00 Suga strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris RNG WHL 1,00 GUT 1,11 GUH 1,92 Suga tūbītes Ammodytes spp. SAN WHL 1,00 Suga sarkanā zobaine Pagellus bogaraveo SBR WHL 1,00 GUT 1,11 Suga haizivs Deania histricosa SDH WHL 1,00 Suga haizivs Deania profundorum SDU WHL 1,00 Suga melnā leduszivs Pseudochaenichthys georgianus SGI WHL 1,00 Suga parastā jūrasmēle Solea solea SOL WHL 1,00 Suga brētliņa Sprattus sprattus SPR WHL 1,00 Suga īsspuru kalmārs Illex illecebrosus SQI WHL 1,00 Suga kalmārs Martialia hyadesi SQS WHL 1,00 Suga raju dzimtas zivis Rajidae SRX WHL 1,00 GUT 1,13 WNG 2,09 Suga zobenzivs Xiphias gladius SWO WHL 1,00 GUT 1,12 GUH 1,31 HEA 1,33 GHT 1,33 Suga Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides TOP WHL 1,00 Suga akmeņplekste Psetta maxima TUR WHL 1,00 GUT 1,09 Suga brosme Brosme brosme USK WHL 1,00 Suga putasu Micromesistius poutassou WHB WHL 1,00 GUT 1,15 FIS 2,65 SUR 2,97 Suga merlangs Merlangius merlangus WHG WHL 1,00 GUT 1,18 Suga baltais marlīns Tetrapturus albidus WHM WHL 1,00 Suga sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus WIT WHL 1,00 Suga dzeltenastes plekste Limanda ferruginea YEL WHL 1,00

XVI PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 16. PANTA 1. PUNKTĀ UN 25. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.12.

Šajā pielikumā noteikta metodika, pamatojoties uz kuru dalībvalstis izstrādā Kontroles regulas 16. panta 1. punktā un 25. panta 1. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju. Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas: a) aktīvie kuģi Kontroles regulas 16. un 25. pantā minētie kuģi, kas kalendāra gadā veikuši zvejas darbības (vairāk nekā 0 dienas). Kuģi, kurš gadā nav bijis iesaistīts nekādās zvejas darbībās, uzskata par neaktīvu; b) zvejas veids ir zvejas darbību kopa, kurām raksturīgas līdzīgas mērķsugas (vai mērķsugu grupas), kurās izmanto līdzīgus zvejas rīkus, kuras veic vienā un tajā pašā gada laikā un/vai vienā un tajā pašā apgabalā, un kurām raksturīgs līdzīgs izmantojuma modelis. Zvejas veids tiek piešķirts atkarībā no zvejas darbībām iepriekšējā gadā. Ja viens kuģis ir bijis aktīvs vienā zvejas veidā vairāk nekā 50 % no gada, tam piešķir šo zvejas veidu. Ja zvejas darbība jebkurā zvejas veidā ir mazāka par 50 %, kuģim jāpiešķir zvejas veids, ko sauc par polivalento zvejas veidu; c) mērķa populācija zvejas produktu izkrāvumi no aktīviem kuģiem, kas veic dažādus zvejas veidus. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir uzraudzīt Kontroles regulas 16. un 25. pantā minēto kuģu darbības un novērtēt to kopējo nozveju no katra konkrētā krājuma un pēc zvejas veida paraugu ņemšanas periodā. Paraugu ņemšanas vienība principā ir zvejas veids. Katram attiecīgajam kuģim jāpiešķir tikai viens zvejas veids. Mērķa populācija ietver izkrāvumus pēc zvejas veida no aktīviem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 metriem. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi attiecībā uz zvejas veidu dalībvalstī, kurā tiek veikti izkrāvumi. Parauga lielums ir reprezentatīvs attiecīgajam zvejas veidam. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: ļoti zems, zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai): Vajadzības gadījumā: Izstrādājot paraugu ņemšanas plānus, dalībvalstis ņem vērā zvejas veida izmantošanas apmēru paraugu ņemšanas periodā. Nosakot paraugu ņemšanas intensitāti, ņem vērā izkrāvumu mainīgumu katrā zvejas veidā. Ja zvejas produkti tiek izkrauti standartizētās kastēs, minimālais pārbaudāmo kastu skaits ir proporcionāls dalībvalstu noteiktajai riska pakāpei un atbilstošs turpmāk norādītajam piemēram. Izkrauto kastu skaits (pa sugām) Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi Ļoti zems Zems Vidējs Augsts Ļoti augsts 0–25 1 1 1 1 2 25–50 1 2 3 4 5 50–100 1 3 4 5 6 Katras turpmākās 100 1 1 2 3 4 Precizitātes/ticamības pakāpi piemēro atbilstoši Komisijas Lēmuma 2010/93/ES II nodaļas B daļas 4. punkta 2. un 3. pakāpei. Paraugu ņemšanas plānā iekļauj arī informāciju par to, kā paraugu ņemšanas periodā tiks novērtēta kopējā nozveja attiecībā uz konkrēto krājumu un pēc zvejas veida.

izkrāvumu apjomi pēc mērķa populācijas, ieskaitot visus regulētos krājumus, kas sadalīti pa zvejas veidiem,

attiecīgajam kuģim iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs,

katrā zvejas veidā veikto inspekciju kopskaits,

kvotas pieejamība šiem mērķa populācijas zvejas kuģiem, pēc zvejas veida,

standartizētu kastu izmantošana.

izkrauto zvejas produktu tirgus cenas svārstības,

ar ostu/atrašanās vietu/reģionu saistītā pārkāpuma konteksts un/vai iespējamais apdraudējums, un zvejas veids.

XVII PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1.2.3.4.5.

Šīs regulas īstenošanas mērķiem zvejas piepūles ziņojumā: Paziņotās sugas identificē pēc FAO trīsburtu koda. Savienības zvejas kuģu kapteiņi ne agrāk kā 12 stundas un vismaz 1 stundu pirms ieiešanas apgabalā piepūles ziņojuma formā paziņo šādu informāciju: Savienības zvejas kuģu kapteiņi ne agrāk kā 12 stundas un vismaz 1 stundu pirms iziešanas no apgabala piepūles ziņojuma formā paziņo šādu informāciju: Neskarot 3. punktu, ja Savienības zvejas kuģi, kas veic transzonālo zveju, 24 stundu laikā vairāk nekā vienu reizi šķērso apgabalus atdalošo līniju, ja vien tas paliek norobežotajā zonā (5 jūras jūdzes uz abām pusēm no līnijas starp apgabaliem), šo kuģu kapteiņi paziņo par savu pirmo ieiešanu un pēdējo iziešanu minēto 24 stundu laikā. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas kuģu kapteiņi, kas peld ar šo dalībvalstu karogu, ievēro ziņošanas pienākumus.

ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1. a)

zvejas kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu izsaka ģeogrāfiskā garuma un platuma grādos un minūtēs;

apgabals ir apgabals, kurā zvejniecībām piemēro Savienības režīmu zvejas piepūles jomā;

laiku izsaka kā universālo koordinēto laiku (UTC);

ja norāda uz kuģa paturēto nozveju, tad visas sugas, kuras reģistrētas zvejas žurnālā saskaņā ar Kontroles regulas 14. pantu, paziņo atsevišķi dzīvsvara kilogramu ekvivalentā; paziņotie daudzumi ir katras sugas kopējais daudzums, kas paturēts uz kuģa, zvejas piepūles ziņojuma nosūtīšanas laikā.

ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1.2. a)

virsraksts ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS – IEIEŠANA;

zvejas kuģa vārds, ārējā identifikācija un starptautiskais radio izsaukuma signāls;

zvejas kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;

tā zvejas kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vieta, uz ko attiecas paziņojums;

apgabals, kurā zvejas kuģis ieies;

plānotā diena un laiks, kad kuģis ieies attiecīgajā apgabalā;

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām dzīvsvara kilogramos.

ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA 1.2.3. a)

virsraksts ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS – IZIEŠANA;

zvejas kuģa vārds, ārējā identifikācija un starptautiskais radio izsaukuma signāls;

zvejas kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;

tā zvejas kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vietas platums un garums, uz ko attiecas paziņojums;

apgabals, no kura zvejas kuģis izies;

plānotā diena un laiks ikreiz, kad zvejas kuģis iziet no minētā apgabala;

uz kuģa paturētā nozveja pa sugām dzīvsvara kilogramos.

XVIII PIELIKUMS

SALDĒTU ZVEJAS PRODUKTU KASTU VAI BLOKU VIDĒJĀ TĪRSVARA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA Paraugu ņemšanas plāns 1.2.3.4.

Partijas lielums (kastu skaits) Paraugu lielums (paliktņu skaits × 52 kastes) 5000 vai mazāk 3 5001–10000 4 10001–15000 5 15001–20000 6 20001–30000 7 30001–50000 8 Vairāk par 50000 9 Vidējo svaru vienā kastē vai blokā nosaka atsevišķi pa sugām, izmantojot tabulā norādīto paraugu ņemšanas plānu un vajadzības gadījumā ņemot vērā sagatavošanas veidu. Paraugu atlasa pēc nejaušības principa. Nosver katru paliktni ar kastēm vai blokiem. Lai aprēķinātu viena paliktņa vidējo bruto svaru par katru sugu un vajadzības gadījumā pēc sagatavošanas veida, visu paraugā iekļauto paliktņu kopējo bruto svaru dala ar paraugā iekļauto paliktņu kopējo skaitu. Lai aprēķinātu katras sugas tīrsvaru vienā kastē vai blokā un vajadzības gadījumā pēc sagatavošanas veida, no 2. punktā minētā parauga paliktņu vidējā bruto svara atskaita: Taras svars vienai kastei vai blokam, kā minēts 3. punkta a) apakšpunktā, ir 1,5 kg. Dalībvalsts var piemērot citu taras svaru vienai kastei vai blokam, ja tā Komisijai apstiprināšanai iesniedz savu paraugu ņemšanas metodiku un visas tās izmaiņas.

SALDĒTU ZVEJAS PRODUKTU KASTU VAI BLOKU VIDĒJĀ TĪRSVARA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA Paraugu ņemšanas plāns 1.2.3. a)

vienas kastes vai bloka vidējo taras svaru, kas atbilst ledus un kartona, plastmasas vai cita iepakojuma materiāla svaram, reizinātu ar kastu vai bloku skaitu uz paliktņa;

no parauga ņemtu tukšu paliktņu (kādus izmanto izkraušanā) vidējo svaru. Šādi aprēķināto katras sugas tīrsvaru vienam paliktnim un vajadzības gadījumā pēc sagatavošanas veida dala ar kastu skaitu uz paliktņa.

XIX PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 60. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA ZVEJAS PRODUKTU IZKRĀVUMU SVĒRŠANAI DALĪBVALSTĪS 1.2.3.4.5.6.7.8.

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu paraugu ņemšanas plānus saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 1. punktu. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir nodrošināt pareizu zvejas produktu svēršanu izkraujot. Sveramā parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi attiecībā uz ostu/atrašanās vietu/reģionu dalībvalstī, kurā tiek veikti izkrāvumi. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: ļoti zems, zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai): Vajadzības gadījumā: Paraugu ņemšana ir reprezentatīva un vismaz tikpat efektīva kā parastā paraugu ņemšana izlases veidā. Ja zvejas produkti tiek izkrauti standartizētās kastēs, minimālais sveramo kastu skaits ir proporcionāls dalībvalstu noteiktajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā. Izkrauto kastu skaits (pa sugām) Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi Ļoti zems Zems Vidējs Augsts Ļoti augsts 0–25 1 1 1 1 2 25–50 1 2 3 4 5 50–100 1 3 4 5 6 100–200 2 4 5 6 7 Katras turpmākās 100 1 1 2 3 4 Paraugu ņemšanas plānā iekļauj arī informāciju par veiktajiem mērījumiem, lai nodrošinātu, ka: Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, validācijas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato paraugu ņemšanas plāna izstrādi vai tā turpmākos grozījumus.

izkrāvumu apjomi ostā/atrašanās vietā/reģionā, ieskaitot visus regulētos krājumus,

iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar izkrāvumiem ostā/atrašanās vietā/reģionā,

ostā/atrašanās vietā/reģionā veikto inspekciju kopskaits,

kvotas pieejamība šiem kuģiem, kas veic izkraušanu ostā/atrašanās vietā/reģionā,

standartizētu kastu izmantošana.

izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,

pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā.

operatori ievēro noteiktos paraugu ņemšanas apmērus,

svēršanas rezultāti, kas iegūti saskaņā ar paraugu ņemšanas plāniem, tiek izmantoti Kontroles regulas 60. panta 5. punkta minētajām vajadzībām,

noteikts skaits zvejas produktu izkrāvumu, kas katrai dalībvalstij jānosaka, balstoties uz tās riska analīzi, tiek svērts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē.

XX PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 60. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu paraugu ņemšanas plānus zvejas produktiem, kas izkrauti no zvejas kuģiem, kam atļauts veikt svēršanu uz kuģa saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 3. punktu. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir pārbaudīt svēršanas precizitāti, kad zvejas produktus ir atļauts svērt uz kuģa. Dalībvalstis nodrošina, ka paraugu ņemšana tiek veikta laikā, kad zvejas produktus izkrauj no zvejas kuģa, uz kura tie tika svērti. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka zvejas kuģi, kuriem atļauts svērt zvejas produktus uz kuģa, varētu neievērot kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumus. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: ļoti zems, zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai): Vajadzības gadījumā: Paraugu ņemšana no zvejas produktu izkrāvumiem ir tikpat efektīva kā parastā paraugu ņemšana izlases veidā un proporcionāla riska pakāpei. Paraugu ņemšanas plānā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta paraugu svēršana. To kastu skaits, kas kā paraugi paņemti svēršanai, ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā. Izkrauto kastu skaits (pa sugām) Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi Ļoti zems Zems Vidējs Augsts Ļoti augsts 0–25 1 1 1 1 2 25–50 1 2 3 4 5 50–100 1 3 4 5 6 100–200 2 4 5 6 7 Katras turpmākās 100 1 1 2 3 4 Kad zvejas produktus no šādiem kuģiem sver pirms pirmās pārdošanas un svēršanu veic tieši pēc zvejas produktu partiju izkraušanas, svēršanas rezultātus drīkst izmantot paraugu ņemšanas plāna vajadzībām Paraugu ņemšanas plānā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka: Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, apstiprināšanas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato paraugu ņemšanas plāna izstrādi vai tā turpmākos grozījumus.

izkrāvumu apjomi no zvejas kuģiem, kuriem atļauts svērt zvejas produktu nozvejas uz kuģa ostā, citā atrašanās vietā vai reģionā,

iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar zvejas kuģiem, kuriem atļauts svērt zvejas produktu nozvejas uz kuģa,

inspekcijas darbību apmēri ostā, citā atrašanās vietā vai reģionā, kur zvejas produkti tiek izkrauti no zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt svēršanu uz kuģa,

kvotas pieejamība kuģiem, kuriem atļauts svērt zvejas produktus uz kuģa.

izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,

pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā.

operatori ievēro noteiktos paraugu ņemšanas apmērus,

neskarot šīs regulas 71. panta 2. punktu, svēršanas rezultāti, kas iegūti saskaņā ar paraugu ņemšanas plāniem, tiek izmantoti Kontroles regulas 60. panta 5. punkta minētajām vajadzībām,

noteikts skaits zvejas produktu izkrāvumu, kas katrai dalībvalstij jānosaka, balstoties uz tās riska analīzi, tiek svērts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē.

XXI PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 61. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO KONTROLES PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu kontroles plānus, kas jāpiemēro, kad tās atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim attiecīgās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Kontroles regulas 61. panta 1. punktu. Kontroles plāna mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas risku, kad dalībvalsts atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi saistībā ar atļautu zvejas produktu svēršanu pēc transportēšanas. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: ļoti zems, zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai): Vajadzības gadījumā: Kontroles plānos var būt šādi kritēriji (bet ne tikai): Ja zvejas produkti tiek uzglabāti standartizētās kastēs, vairākas kastes kā paraugus nosver dalībvalsts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē. To kastu skaits, kas kā paraugi paņemti svēršanai, ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā. Izkrauto kastu skaits (pa sugām) Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi Ļoti zems Zems Vidējs Augsts Ļoti augsts 0–25 1 1 1 1 2 25–50 1 2 3 4 5 50–100 1 3 4 5 6 100–200 2 4 5 6 7 Katras turpmākās 100 1 1 2 3 4 Kontroles plānā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta paraugu svēršana. Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, apstiprināšanas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato kontroles plāna izstrādi vai tā turpmākos grozījumus.

to zvejas produktu izkrāvumu apmēri, ko sver pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,

iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar zvejas produktu izkrāvumiem, ko sver pēc transportēšanas no izkraušanas vietas,

konkrēti transporta kontroļu apmēri,

kvotas pieejamība kuģiem, kuri veic izkrāvumus, kas tiek nosvērti pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,

standartizētu kastu izmantošana kuģos, kas ir zvejas produktu avots.

izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,

pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā.

zvejas produktu inspekcijas programma, ja tie svēršanas nolūkā tiek transportēti no izkraušanas vietai uz citiem galamērķiem dalībvalsts teritorijā,

noteikumi par transporta dokumentu pieejamību saskaņā ar Kontroles regulas 68. pantu,

noteikumi par transportēto zvejas produktu informācijas pārbaudi salīdzinājumā ar iepriekšēja paziņojuma datiem, kurus saskaņā ar Kontroles regulas 17. pantu iesniedz tā zvejas kuģa kapteinis, kas veic zvejas produktu izkraušanu,

noteikumi par to plombju veselumu un datiem, kas uzliktas uz transportlīdzekļiem vai konteineriem, kurus izmanto šādu zvejas produktu transportēšanai saskaņā ar šīs regulas 109. pantu,

noteikumi par zvejas žurnālu un transporta dokumentu datu salīdzināšanu ar svēršanas datiem galamērķī, kurā tika svērti zvejas produkti,

zvejas produktu paraugu svēršana kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē galamērķī, kur pirms pirmās pārdošanas veic svēršanu. Paraugu lielums ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Vajadzības gadījumā dalībvalstis standartizētu kastu izmantošanu var iekļaut paraugu svēršanas procedūrās.

XXII PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 61. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS KOPĪGĀS KONTROLES PROGRAMMAS IZSTRĀDES METODIKA 1.2.3.4.5.6.7.8.

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu kopīgo kontroles programmu, kas jāpiemēro, kad dalībvalsts, kurā tiek izkrauti zvejas produkti, atļauj pirms svēršanas tos nogādāt reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu citā dalībvalstī saskaņā ar Kontroles regulas 61. panta 2. punktu. Kopīgās kontroles programmas mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumu neievērošanas risku, kad dalībvalstis, kurā tiek izkrauti zvejas produkti, atļauj pirms svēršanas tos nogādāt reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu citā dalībvalstī. Parauga lielumu nosaka, pamatojoties uz risku, ka netiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi saistībā ar transportēšanu pirms svēršanas citā dalībvalstī. Dalībvalstis nosaka šādas riska pakāpes: ļoti zems, zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Nosakot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska pakāpi, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos kritērijus. Tie var būt šādi (bet ne tikai): Vajadzības gadījumā: Kopīgās kontroles programmās var būt šādi kritēriji (bet ne tikai): Ja zvejas produkti tiek turēti standartizētās kastēs, vairākas kastes kā paraugus nosver dalībvalsts kompetento iestāžu pārstāvju klātbūtnē. To kastu skaits, kas kā paraugi paņemti svēršanai, ir proporcionāls novērtētajai riska pakāpei. Dalībvalstīm vēlams norādīt sveramo kastu skaitu, izmantojot tabulas dažādām riska pakāpēm, kā norādīts turpmākajā piemērā. Izkrauto kastu skaits (pa sugām) Sveramo kastu skaits, ņemot vērā riska pakāpi Ļoti zems Zems Vidējs Augsts Ļoti augsts 0–25 1 1 1 1 2 25–50 1 2 3 4 5 50–100 1 3 4 5 6 100–200 2 4 5 6 7 Katras turpmākās 100 1 1 2 3 4 Kopīgajā kontroles programmā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta paraugu svēršana. Dokumentē un revīzijas un inspekciju vajadzībām dara pieejamas riska analīzes, datu novērtējumus, apstiprināšanas procedūras, revīzijas procedūras vai citus dokumentus, kas pamato kopīgās kontroles programmas izstrādi vai tās turpmākos grozījumus.

to zvejas produktu izkrāvumu apmēri, ko sver pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,

iepriekšēji konstatēto pārkāpumu apmērs saistībā ar zvejas produktu izkrāvumiem, ko sver pēc transportēšanas no izkraušanas vietas,

konkrēti transporta kontroļu apmēri izkraušanas, tranzīta un galamērķa dalībvalstī,

kvotas pieejamība kuģiem, kuri veic izkrāvumus, kas tiek nosvērti pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,

standartizētu kastu izmantošana kuģos, kas ir zvejas produktu avots.

izkrauto zvejas produktu tirgus cenu svārstības,

pārkāpuma izdarīšanas risks ostā/atrašanās vietā/reģionā,

to zvejas produktu cenas svārstības, ko sver pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas,

pārkāpumu izdarīšanas risks ostā, citā atrašanās vietā vai reģionā, kur tiek veikta šādu produktu izkraušana un/vai svēršana.

zvejas produktu inspekcijas programma, ja tie svēršanas nolūkā tiek transportēti no izkraušanas vietām uz citiem galamērķiem citas dalībvalsts teritorijā,

noteikumi par transporta dokumentu pieejamību saskaņā ar Kontroles regulas 68. pantu,

noteikumi par to, kā pārbauda transportēto zvejas produktu informāciju, kuru saskaņā ar Kontroles regulas 17. pantu iesniedza tā zvejas kuģa kapteinis, kas veic zvejas produktu izkraušanu,

noteikumi par to plombju veselumu un datiem, kas uzliktas uz transportlīdzekļiem vai konteineriem, kurus izmanto šādu zvejas produktu transportēšanai saskaņā ar šīs regulas 109. pantu,

noteikumi par zvejas žurnālu un transporta dokumentu datu salīdzināšanu ar svēršanas datiem galamērķī, kurā sver zvejas produktus,

XXIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA, LAI SAGATAVOTU PĀRRAUDZĪBAS ZIŅOJUMUS PAR ZVEJAS KUĢU NOVĒROŠANAS UN NOTEIKŠANAS GADĪJUMIEM PIEZĪMES PAR PĀRRAUDZĪBAS ZIŅOJUMĀ IEKĻAUJAMO INFORMĀCIJU 1.2.3.4.5.6.7.8.9.

Sniedziet iespējami plašu informāciju. Kuģa vārds, izsaukuma signāls, karogs un, ja iespējams, reģistrācijas un Lloyd SJO numurs jāuzzina no tā, kas ir redzēts/pamanīts uz kuģa vai saistībā ar to, vai no radiosakariem ar kuģiem (jāziņo par šīs informācijas avotu). Attiecīgā gadījumā norādiet īpašas pazīmes. Norādiet, vai bija redzams kuģa vārds un reģistrācijas osta. Pierakstiet korpusa un virsbūves krāsas, mastu skaitu, komandtiltiņa novietojumu un dūmeņa garumu utt. Kuģa tips (attiecīgā gadījumā): aprakstiet novērotā kuģa tipu un zvejas rīkus (piemēram, kuģis zvejai ar āķu jedām, traleris, zivju apstrādes kuģis, kravas kuģis). Atrašanās vieta: reģistrējiet kuģa sākotnējās novērošanas vietu, tostarp zvejas apgabalu/apakšapgabalu/rajonu. Novērotā/noteiktā kuģa darbība (attiecīgā gadījumā): reģistrējiet novērošanas laiku, kuģa darbību tajā brīdī un kursu (grādos). Reģistrējiet, vai kuģis zvejoja, ievietoja zvejas rīkus, izcēla zvejas rīkus vai veica citas darbības. Novērošanas gadījuma/noteikšanas fiksēšana: norādiet, vai kuģa novērošanas gadījums/noteikšana tika fiksēta videoierakstā vai fotoattēlos. Komentāri: norādiet kuģa ātrumu un kursu. Sniedziet jebkuras notikušās radio sarunas kopsavilkumu, norādot tās personas vai personu nosaukto vārdu, uzvārdu, valstspiederību, amatu, ar ko tika nodibināts kontakts uz novērotā/noteiktā kuģa. Kuģa skice (attiecīgā gadījumā): uzzīmējiet kuģa sānskatu, norādot jebkuras īpašās pazīmes, ko var izmantot identifikācijai.

INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA, LAI SAGATAVOTU PĀRRAUDZĪBAS ZIŅOJUMUS PAR ZVEJAS KUĢU NOVĒROŠANAS UN NOTEIKŠANAS GADĪJUMIEM VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Novērošanas datums Izcelsmes dalībvalsts un attiecīgās vienīgās iestādes nosaukums

ZIŅAS VAR ZVEJAS KUĢI

Karoga valsts Vārds Ārējā identifikācija Starptautiskais radio izsaukuma signāls Lloyds SJO numurs (attiecīgā gadījumā) Kuģa apraksts, ja novērots vizuāli Tips Atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums grādos un minūtēs, ģeogrāfiskais garums grādos un minūtēs Zvejas apgabals, apakšapgabals, rajons Ziņas par to, kā notikusi novērošana vai noteikšana Vizuāli/VMS/radars/radio/citi (norādīt attiecīgo) Norādīt, vai ar kuģi ir nodibināti radiosakari Ziņas par personu, ar kuru notikusi sazināšanas Kuģa novērošanas gadījuma vai noteikšanas laiks un kuģa veiktā darbība Datums.… Laiks …. Darbība …. Atrašanās vieta/Kurss/Ātrums Novērošanas gadījumu fiksēšana Fotoattēli …. Videoieraksts …. Audioieraksts/Rakstiskas piezīmes Pievienots kuģa fotoattēls vai skice (attiecīgā gadījumā) Ziņotāja amatpersona

XXIV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5.6.7.8.

Par inspekciju atbildīgo amatpersonu saraksts (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) apakšpunkts), kurā norādīts: Dati no Kontroles regulas 78. pantā minētās inspekcijas un pārraudzības datubāzes (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta b) apakšpunkts): VMS dati, kas minēti šīs regulas 19. pantā (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta c) apakšpunkts). Par katru VMS reģistrēto atrašanās vietu ir pieejami vismaz šādi datu elementi: Tīmekļa vietnes saskarne nodrošina funkcijas pēc zvejas kuģa, zvejas kuģu saraksta, zvejas kuģu tipa, laikposma vai ģeogrāfiskā apgabala filtrētu datu lejupielādēšanai vai vizualizēšanai kartē. Dati par zvejas licencēm un atļaujām, kuras izdotas un pārvaldītas saskaņā ar šīs regulas 3., 4. un 5. pantu, ar skaidrām norādēm par nosacījumiem un informāciju saistībā ar visiem apturēšanas un anulēšanas gadījumiem (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta d) apakšpunkts). Nodrošina piekļuvi visiem datu elementiem, kas noteikti šīs regulas II un III pielikumā, kurā noteikti zvejas licenču un atļauju elementi. Šos datus izvelk no ES flotes reģistra. Saskarne nodrošina funkcijas licenču un atļauju saraksta izveidošanai, kārtošanai, filtrēšanai, pārlūkošanai. Veids, kā tiek mērīts nepārtrauktais 24 stundu laikposms zvejas piepūles kontroles vajadzībām (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta e) apakšpunkts). Laiks, no kura mēra apgabalā pavadītas dienas nepārtraukto periodu (hh:mm UTC). Dati par zvejas iespējām, kā minēts Kontroles regulas 33. pantā (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Nodrošina piekļuvi visiem datu elementiem saistībā ar nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu. Valsts kontroles rīcības programmas (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta g) apakšpunkts). Hipersaite uz katru valsts kontroles rīcības programmu, kurā iekļauta juridiskā atsauce uz piemērojamo daudzgadu plānu. Tīmekļa pakalpes (parametri un URL), kuras nodrošina iespēju no elektroniskās datubāzes izvilkt visus datus savākto datu pilnīguma un kvalitātes verificēšanai, kā minēts Kontroles regulas 109. pantā (Kontroles regulas 116. panta 1. punkta h) apakšpunkts).

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1. a)

vārds;

uzvārds;

ieņemamais amats;

tā dienesta saīsināts nosaukums, kurā tās nodarbinātas;

saraksts ar dienestiem, kas ir atbildīgi vai iesaistīti zvejas inspekcijās. Par katru organizāciju sarakstā tiek norādīts:

pilns dienesta nosaukums,

saīsināts nosaukums,

pilna pasta adrese,

fiziskā adrese (ja atšķiras no pasta adreses),

tālruņa numurs,

faksa numurs,

e-pasta adrese,

tīmekļa vietnes URL.

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2. a)

nodrošina piekļuvi visiem šīs regulas 92. un 118. pantā norādītajiem datu elementiem;

tīmekļa vietnes saskarne nodrošina funkcijas inspekcijas un pārraudzības ziņojumu saraksta izveidošanai, kārtošanai, filtrēšanai, pārlūkošanai un statistikas datu iegūšanai no šiem ziņojumiem.

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3. a)

karoga valsts;

Savienības flotes reģistra numurs;

starptautiskais radio izsaukuma signāls (fakultatīvi);

ārējās reģistrācijas burti un numuri (fakultatīvi);

zvejas kuģa vārds (fakultatīvi);

datums;

laiks;

ģeogrāfiskais platums;

ģeogrāfiskais garums;

kurss;

ātrums;

reisa numurs (ja zināms);

attiecīgie brīdinājumi;

norāde, vai atrašanās vietas dati nosūtīti automātiski vai sistēmā ievadīti manuāli.

XXV PIELIKUMS

KONTROLES NOVĒROTĀJU UZDEVUMI 1.2.

Atrodoties uz zvejas kuģa, kontroles novērotāji atzīmē visas zvejas darbības, tostarp jo īpaši šādas ziņas: Kontroles novērotāji atzīmē jebkādu iejaukšanos satelītnovērošanas sistēmas darbībā.

KONTROLES NOVĒROTĀJU UZDEVUMI 1. a)

katras zvejas darbības sākuma un beigu datumu un laiku, un ģeogrāfisko atrašanās vietu;

novērojumus par dziļumu zvejas darbības sākumā un beigās;

katrā darbībā izmantoto zvejas rīku un tā izmērus, attiecīgā gadījumā arī linuma acs izmēru un izmantotos zvejas rīku piestiprinājumus;

novērojumus par novērtēto nozveju, lai noteiktu mērķsugas, piezvejas un izmetumus saistībā ar atbilstību noteikumiem par nozvejas sastāvu un izmetumiem;

novērojumus par dažādu sugu zivju izmēru nozvejā, īpaši norādot mazizmēra īpatņus.

XXVI PIELIKUMS

KONTROLES NOVĒROTĀJA ZIŅOJUMA FORMA KONTROLES NOVĒROTĀJA ZIŅOJUMS

ZIŅAS PAR NOVĒROTĀJU Vārds, uzvārds Norīkotājs (kompetentā iestāde) Nodarbinātājs (iestāde, kurā novērotājs nodarbināts) Sākuma datums Beigu datums ZIŅAS PAR ZVEJAS KUĢI Tips Karoga valsts Vārds Kopienas flotes reģistra numurs Ārējā identifikācija IRCS SJO numurs Dzinēja jauda Lielākais garums UZ KUĢA TURĒTO ZVEJAS RĪKU VEIDS 1. 2. 3. ZVEJAS RĪKI, KURU IZMANTOŠANA NOVĒROTA REISA LAIKĀ 1. 2. 3. ZIŅAS VAR ZVEJAS DARBĪBĀM Zvejas darbības atsauces numurs (attiecīgā gadījumā) Datums Izmantoto zvejas rīku veids Izmēri Linuma acs izmērs Zvejas rīku piestiprinājumi Darbības sākuma laiks Darbības beigu laiks Atrašanās vieta darbības sākumā Dziļums darbības sākumā Dziļums darbības beigās Atrašanās vieta darbības beigās NOZVEJA Suga Paturēta uz kuģa Izmetumi Novērtētais katras sugas daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos Novērtētais mērķsugas(-u) daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos Novērtētais mērķsugas(-u) daudzums dzīvsvara ekvivalenta kilogramos Novērtētā kopējā nozveja dzīvsvara ekvivalenta kilogramos

NOVĒROTĀ NEATBILSTĪBA NOTEIKUMIEM

KOPSAVILKUMS ZVEJAS REISA BEIGĀS

NOVĒROTĀJA PARAKSTS DATUMS

XXVII PIELIKUMS

INSPEKCIJAS ZIŅOJUMI INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS VAJADZĪGS INSPEKCIJAS ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANAI MODULIS Nr. 1.

ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA JŪRĀ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ NORĀDĀMĀ INFORMĀCIJA)

1. INSPEKCIJAS IESTĀDE UN DALĪBVALSTS

2. INSPEKCIJAS KUĢIS

3. DATUMS

4. INSPEKCIJAS SĀKUMA LAIKS

5. INSPEKCIJAS BEIGU LAIKS

6. ATRAŠANĀS VIETA; NORĀDA ICES RAJONU UN STATISTISKO TAISNSTŪRI/CECAF/GFCM/NEAFC/NAFO APAKŠAPGABALU

7. INSPEKCIJAS KUĢA ATRAŠANĀS VIETAS ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS UN GARUMS

8. ATBILDĪGAIS INSPEKTORS

9. VALSTSPIEDERĪBA

10. 2. INSPEKTORS

11. VALSTSPIEDERĪBA

12. IRCS

13. SJO Nr.

14. INSPICĒTĀ ZVEJAS KUĢA ĀRĒJĀ IDENTIFIKĀCIJA, VĀRDS UN VALSTSPIEDERĪBA

15. ATRAŠANĀS VIETAS ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS UN GARUMS (JA ATŠĶIRAS NO PATRUĻKUĢA)

16. TIPS

17. KUĢA REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBA

18. IRCS

19. ĪPAŠNIEKA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

20. FRAKTĒTĀJA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

21. ZVEJAS KUĢA AĢENTS UN VIŅA ADRESE

22. KAPTEIŅA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE, UN DZIMŠANAS DATUMS

23. RADIO IZSAUKUMS PIRMS UZKĀPŠANAS UZ KUĢA

24. KUĢA ZVEJAS ŽURNĀLS AIZPILDĪTS PIRMS INSPEKCIJAS

25. IEKĀPŠANAS TRAPS

26. IDENTIFIKĀCIJA INSPEKTORIEM

27. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

28. DOKUMENTU UN ATĻAUJU INSPEKCIJA

29. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBA

30. DZINĒJA JAUDAS PĀRBAUDE

31. ZVEJAS LICENCES DATI

32. ZVEJAS ATĻAUJAS DATI

33. VMS DARBOJAS PAREIZI

34. PAPĪRA FORMĀ AIZPILDĪTO ZVEJAS ŽURNĀLA LAPU SKAITS

35. ELEKTRONISKĀ ZVEJAS ŽURNĀLA ATSAUCE

36. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOJUMA ATSAUCE

37. PAZIŅOJUMA MĒRĶIS

38. ZIVJU TILPNES SERTIFIKĀTS

39. UZGLABĀŠANAS PLĀNS

40. DZESINĀTA JŪRAS ŪDENS TVERTŅU NEPIEPILDĪTĀ TILPUMA KALIBRĒŠANAS TABULAS

41. UZ KUĢA ESOŠO SVĒRŠANAS SISTĒMU SERTIFIKĀTS

42. DALĪBA RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJĀ

43. ZIŅAS PAR PĒDĒJO IEIEŠANU OSTĀ: OSTA, VALSTS, DATUMS

44. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

45. NOZVEJAS INSPEKCIJA

46. SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS) UN DAUDZUMS DZĪVSVARA EKVIVALENTA KILOGRAMOS

47. NO DAUDZGADU PLĀNOS IETVERTIEM KRĀJUMIEM GŪTO NOZVEJU ATSEVIŠĶA UZGLABĀŠANA

48. VEIKTA KONTROLSVĒRŠANA/SASKAITĪTAS KASTES

49. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

50. ZVEJAS RĪKU INSPEKCIJA

51. TĪKLS/VEIDS/AUKLAS PARAMETRI/LINUMA ACS IZMĒRS

52. PIESTIPRINĀJUMI/AUKLAS PARAMETRI/LINUMA ACS IZMĒRS

53. AUKLAS DIAMETRA MĒRĪJUMI

54. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

55. INSPEKTORA KOMENTĀRI

56. KAPTEIŅA KOMENTĀRI

57. VEIKTIE PASĀKUMI

58. INSPEKTORA PARAKSTS

59. KAPTEIŅA PARAKSTS

MODULIS Nr. 2.

ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA SAISTĪBĀ AR PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ NORĀDĀMĀ INFORMĀCIJA)

1. INSPEKCIJAS ZIŅOJUMA ATSAUCE

2. INSPEKCIJAS IESTĀDE UN DALĪBVALSTS

3. DATUMS

4. SĀKUMA LAIKS

5. BEIGU LAIKS

6. ATRAŠANĀS VIETA; NORĀDA OSTU, ICES RAJONU UN STATISTISKO TAISNSTŪRI/CECAF, GFCM VAI NEAFC/NAFO APAKŠAPGABALU

7. ATRAŠANĀS VIETAS ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS UN GARUMS

8. APSTIPRINĀTĀ OSTA

9. ATBILDĪGAIS INSPEKTORS

10. VALSTSPIEDERĪBA

11. 2. INSPEKTORS

12. VALSTSPIEDERĪBA

13. INSPEKCIJAS KUĢA KAROGA VALSTS

14. IRCS

15. PĀRKRĀVĒJA ZVEJAS KUĢA ĀRĒJĀ IDENTIFIKĀCIJA, VĀRDS UN KAROGA VALSTS

16. ZVEJAS KUĢA TIPS

17. DOKUMENTU UN ATĻAUJU INSPEKCIJA

18. PĀRKRĀVĒJA ZVEJAS KUĢA ZVEJAS LICENCES DATI

19. PĀRKRĀVĒJA ZVEJAS KUĢA ZVEJAS ATĻAUJA

20. KUĢA REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBA

21. IRCS

22. SJO DATI

23. ĪPAŠNIEKA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

24. ZVEJAS KUĢA AĢENTA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

25. FRAKTĒTĀJA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

26. KAPTEIŅA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE, UN DZIMŠANAS DATUMS

27. VMS PĀRBAUDE PIRMS UZKĀPŠANAS UZ KUĢA

28. VMS DARBOJAS PAREIZI

29. IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS

30. PAZIŅOJUMA MĒRĶIS

31. ZIŅAS PAR PĒDĒJO IEIEŠANU OSTĀ: OSTA, VALSTS, DATUMS

32. PĀRKRĀVĒJKUĢA ZVEJAS ŽURNĀLS AIZPILDĪTS PIRMS PĀRKRAUŠANAS CITĀ KUĢĪ

33. PĀRKRĀVĒJKUĢA ZVEJAS ŽURNĀLA DATI

34. PĀRKRĀVĒJKUĢA ELEKTRONISKAIS ZVEJAS ŽURNĀLS AIZPILDĪTS

35. PĀRKRĀVĒJKUĢA ELEKTRONISKĀ ZVEJAS ŽURNĀLA ATSAUCE

36. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

37. NOZVEJAS INSPEKCIJA

38. SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS)/DAUDZUMS/PRODUKTA SVARS/SAGATAVOŠANAS VEIDS/NOZVEJAS APGABALS

39. ZVEJAS ŽURNĀLĀ DEKLARĒTAIS DAUDZUMS

40. PIELAIDE KATRAI SUGAI

41. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

42. SAŅĒMĒJKUĢA ĀRĒJĀ IDENTIFIKĀCIJA, VĀRDS UN KAROGA VALSTS

43. KUĢA REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBA

44. IRCS

45. SJO DATI

46. ZIŅAS PAR PĒDĒJO IEIEŠANU OSTĀ: OSTA, VALSTS, DATUMS

47. ĪPAŠNIEKA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

48. ZVEJAS KUĢA AĢENTA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

49. VMS PĀRBAUDE PIRMS UZKĀPŠANAS UZ KUĢA

50. ZIŅAS PAR PĒDĒJO IEIEŠANU OSTĀ: OSTA, VALSTS, DATUMS

51. SAŅĒMĒJKUĢA ELEKTRONISKĀ ZVEJAS ŽURNĀLA ATSAUCE

52. DEKLARĒTĀS SUGAS, KAS PATURĒTAS UZ KUĢA PIRMS PĀRKRAUŠANAS (FAO TRĪSBURTU KODS/PRODUKTA SVARS/NOZVEJAS APGABALS)

53. SAŅĒMĒJKUĢA ZVEJAS ŽURNĀLS AIZPILDĪTS PIRMS PĀRKRAUŠANAS CITĀ KUĢĪ

54. SAŅĒMĒJKUĢA ZVEJAS ŽURNĀLA DATI

55. SAŅĒMĒJKUĢA ELEKTRONISKAIS ZVEJAS ŽURNĀLS AIZPILDĪTS

56. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

57. VEIKTIE PASĀKUMI

58. INSPEKTORA KOMENTĀRI UN PARAKSTS

59. KAPTEIŅA KOMENTĀRI UN PARAKSTS

MODULIS Nr. 3.

ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA OSTĀ VAI IZKRAUŠANAS LAIKĀ UN PIRMS PIRMĀS PĀRDOŠANAS (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ NORĀDĀMĀ INFORMĀCIJA)

1. INSPEKCIJAS ZIŅOJUMA ATSAUCE

2. INSPEKCIJAS IESTĀDE UN DALĪBVALSTS

3. DATUMS

4. SĀKUMA LAIKS

5. BEIGU LAIKS

6. ATRAŠANĀS VIETA; NORĀDA OSTU, ICES RAJONU UN ICES STATISTISKO TAISNSTŪRI/CECAF/GFCM/NEAFC/NAFO APAKŠAPGABALU

7. APSTIPRINĀTĀ OSTA

8. ATBILDĪGĀ INSPEKTORA VĀRDS, UZVĀRDS UN VALSTSPIEDERĪBA

9. 2. INSPEKTORA VĀRDS, UZVĀRDS UN VALSTSPIEDERĪBA

10. INSPICĒTAIS ZVEJAS KUĢIS

11. INSPICĒTĀ ZVEJAS KUĢA ĀRĒJĀ IDENTIFIKĀCIJA UN KAROGA VALSTS

12. ZVEJAS KUĢA TIPS

13. KUĢA REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBA

14. IRCS

15. SJO

16. ĪPAŠNIEKA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

17. ĪPAŠUMA BENEFICIĀRA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE, JA ZINĀMS

18. ZVEJAS KUĢA AĢENTA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

19. FRAKTĒTĀJA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

20. KAPTEIŅA VĀRDS, UZVĀRDS, ADRESE, UN DZIMŠANAS DATUMS

21. RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS BIEDRS

22. VMS PĀRBAUDE PIRMS IERAŠANĀS IZKRAUT [VEIDS UN NORĀDE, VAI VALSTS VAI RZPO]

23. IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS

24. IEPRIEKŠĒJA PAZIŅOJUMA MĒRĶIS

25. ZIŅAS PAR PĒDĒJO IEIEŠANU OSTĀ: OSTA, VALSTS, DATUMS

26. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

27. DOKUMENTU UN ATĻAUJU INSPEKCIJA

28. ZVEJAS LICENCES DATI

29. ZVEJAS ATĻAUJA [PĀRKRĀVUMA IDENTIFIKATORS/IZDEVĒJS/DERĪGUMS]

30. ATĻAUJAS DATI

31. PAPĪRA FORMĀ AIZPILDĪTĀS ZVEJAS ŽURNĀLA LAPAS NUMURS

32. ELEKTRONISKĀ ZVEJAS ŽURNĀLA ATSAUCE

33. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

34. NOZVEJAS INSPEKCIJA

35. SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS)/DAUDZUMS PRODUKTA SVARS/SAGATAVOŠANAS VEIDS/NOZVEJAS APGABALS

36. ZVEJAS ŽURNĀLĀ DEKLARĒTAIS DAUDZUMS

37. PIELAIDE KATRAI SUGAI

38. IZKRAUTAIS DAUDZUMS

39. ZIVJU TILPNES SERTIFIKĀTS

40. UZGLABĀŠANAS PLĀNS

41. DZESINĀTA JŪRAS ŪDENS TVERTŅU NEPIEPILDĪTĀ TILPUMA KALIBRĒŠANAS TABULAS

42. UZ KUĢA ESOŠO SVĒRŠANAS SISTĒMU SERTIFIKĀTS

43. IZKRAUŠANAS LAIKĀ SASKAITĪTĀS KASTES/TVERTNES (PA SUGĀM)

44. TILPNE PĀRBAUDĪTA PĒC IZTUKŠOŠANAS

45. NOZVEJA SVĒRTA IZKRAUŠANAS LAIKĀ

46. PĀRBAUDĪTS MINIMĀLAIS IZMĒRS

47. MARĶĒJUMS

48. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

49. INFORMĀCIJA PAR PĀRKRAUŠANU SAISTĪBĀ AR NOZVEJĀM, KAS SAŅEMTAS NO CITIEM ZVEJAS KUĢIEM(attiecīgā gadījumā)

50. VĀRDS/ĀRĒJĀ IDENTIFIKĀCIJA/KAROGA VALSTS

51. PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS DATI

52. SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS)/DAUDZUMS PRODUKTA SVARS/ SAGATAVOŠANAS VEIDS/NOZVEJAS APGABALS

53. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

54. UZ KUĢA PATURĒTĀ NOZVEJA

55. SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS)/DAUDZUMS PRODUKTA SVARS/ SAGATAVOŠANAS VEIDS/NOZVEJAS APGABALS

56. CITI NOZVEJAS DOKUMENTI (NOZVEJAS SERTIFIKĀTI)

57. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

58. ZVEJAS RĪKU INSPEKCIJA

59. TĪKLS/VEIDS/AUKLAS PARAMETRI/LINUMA ACS IZMĒRS

60. PIESTIPRINĀJUMI/AUKLAS PARAMETRI/LINUMA ACS IZMĒRS

61. AUKLAS DIAMETRA MĒRĪJUMI

62. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

63. STATUSS RZPO APGABALOS, KUROS VEIKTA ZVEJA VAI AR ZVEJU SAISTĪTAS DARBĪBAS, ARĪ NORĀDES PAR VARBŪTĒJU IEKĻAUŠANU NNN ZVEJAS KUĢU SARAKSTĀ

64. INSPEKTORA KOMENTĀRI

65. KAPTEIŅA KOMENTĀRI

66. VEIKTIE PASĀKUMI

67. KAPTEIŅA PARAKSTS

68. INSPEKTORA PARAKSTS

MODULIS Nr. 4.

TIRGUS/OBJEKTA INSPEKCIJA (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ NORĀDĀMĀ INFORMĀCIJA)

1. INSPEKCIJAS ZIŅOJUMA ATSAUCE

2. DATUMS

3. SĀKUMA LAIKS

4. BEIGU LAIKS

5. ATRAŠANĀS VIETA OSTA

6. APSTIPRINĀTĀ OSTA

7. ATBILDĪGĀ INSPEKTORA VĀRDS, UZVĀRDS UN VALSTSPIEDERĪBA

8. 2. INSPEKTORA VĀRDS, UZVĀRDS UN VALSTSPIEDERĪBA (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ)

9. TIRGUS/OBJEKTA INSPEKCIJA

10. TIRGUS/OBJEKTA NOSAUKUMS

11. ADRESE

12. ĪPAŠNIEKA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

13. ĪPAŠNIEKA PĀRSTĀVJA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

14. ZIŅAS PAR INSPICĒTAJIEM ZVEJAS PRODUKTIEM

15. SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS)/DAUDZUMS PRODUKTA SVARS/SAGATAVOŠANAS VEIDS/NOZVEJAS APGABALS

16. NOSVĒRTI PIRMS PĀRDOŠANAS

17. REĢISTRĒTU PIRCĒJU, REĢISTRĒTU IZSOĻU NAMU VAI CITU PAR ZVEJAS PRODUKTU PIRMO PĀRDOŠANU ATBILDĪGO STRUKTŪRU VAI PERSONU VĀRDS VAI NOSAUKUMS UN ADRESE

18. PĀRBAUDĪTS MINIMĀLAIS IZMĒRS

19. SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS)/DAUDZUMS/PRODUKTA SVARS/SAGATAVOŠANAS VEIDS/MAZIZMĒRA ZIVIS OBJEKTĀ

20. ZVEJAS PRODUKTU MARĶĒŠANA

21. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

22. AR INSPICĒTAJIEM ZVEJAS PRODUKTIEM SAISTĪTO DOKUMENTU INSPEKCIJA

23. IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS DATI

24. PĀRŅEMŠANAS DEKLARĀCIJAS DATI

25. PĀRŅEMŠANAS DEKLARĀCIJA

26. PIEGĀDĀTĀJU RĒĶINI UN PĀRDOŠANAS ZĪMES

27. TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTU DATI

28. SASKAŅĀ AR NNN ZVEJAS REGULU IZDOTA NOZVEJAS SERTIFIKĀTA DATI

29. IMPORTĒTĀJA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

30. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

31. KOPĪGU TIRDZNIECĪBAS STANDARTU PRASĪBAS

32. IZMĒRA KATEGORIJAS

33. SVAIGUMA KATEGORIJAS

34. INSPICĒTI NO TIRDZNIECĪBAS IZŅEMTIE ZVEJAS PRODUKTI

35. PĀRBAUDĪTS INTERVENCES VEIDS

36. INSPEKTORA KOMENTĀRI

37. ĪPAŠNIEKA VAI PĀRSTĀVJA KOMENTĀRI

38. VEIKTIE PASĀKUMI

39. INSPEKTORA PARAKSTS

40. ĪPAŠNIEKA PARAKSTS

MODULIS Nr. 5.

TRANSPORTLĪDZEKĻU INSPEKCIJA (ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ NORĀDĀMĀ INFORMĀCIJA)

1. INSPEKCIJAS ZIŅOJUMA ATSAUCE

2. INSPEKCIJAS IESTĀDE UN KAROGA VALSTS

3. DATUMS

4. SĀKUMA LAIKS

5. BEIGU LAIKS

6. TRANSPORTA INSPEKCIJAS NORISES VIETAS ADRESE

7. APSTIPRINĀTĀ OSTA

8. ATBILDĪGĀ INSPEKTORA VĀRDS, UZVĀRDS UN VALSTSPIEDERĪBA

9. 2. INSPEKTORA VĀRDS, UZVĀRDS UN VALSTSPIEDERĪBA

10. INSPICĒTIE TRANSPORTLĪDZEKĻI

11. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

12. VILCĒJA IDENTIFIKĀCIJA

13. PIEKABES IDENTIFIKĀCIJA

14. ĪPAŠNIEKA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

15. VADĪTĀJA VĀRDS, UZVĀRDS UN ADRESE

16. DOKUMENTU UN ATĻAUJU INSPEKCIJA

17. ZVEJAS PRODUKTI NOSVĒRTI PIRMS TRANSPORTĒŠANAS

18. IZCELSMES KUĢIS/ĀRĒJĀ IDENTIFIKĀCIJA UN KAROGA VALSTS/SUGA (FAO TRĪSBURTU KODS)/PRODUKTA DAUDZUMS/KASTU VAI TVERTŅU SKAITS/ZVEJAS PRODUKTU SVARS/SAGATAVOŠANAS VEIDS/NOZVEJAS APGABALS

19. TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTAM IR PIEVIENOTI CITI NOZVEJAS DOKUMENTI, PIEMĒRAM, SASKAŅĀ AR NNN ZVEJAS REGULU IZDOTS NOZVEJAS SERTIFIKĀTS

20. ZVEJAS PRODUKTI IR MARĶĒTI IZSEKOJAMĪBAS VAJADZĪBĀM

21. IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS DATI, JA TĀDA IR KLĀT UN IR AIZPILDĪTA PAR SUGĀM, UZ KURĀM ATTIECAS ATJAUNOŠANAS PLĀNS

22. PĀRBAUDĪTA PIELAIDE REĢISTRĒŠANAI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

23. PĀRŅEMŠANAS DEKLARĀCIJAS DATI, JA TĀ AIZPILDĪTA, JA SŪTĪJUMS PAREDZĒTS UZGLABĀŠANAI

24. PĀRŅEMŠANAS DEKLARĀCIJA PĀRBAUDĪTA, SALĪDZINOT AR IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU

25. TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTA DATI, KAS ELEKTRONISKI NOSŪTĪTI GALAMĒRĶA DALĪBVALSTS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

26. TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTA DATI, KO SAŅĒMUŠAS DALĪBVALSTS KOMPETENTĀS IESTĀDES

27. TRANSPORTLĪDZEKLIS/TVERTNE AIZPLOMBĒTA

28. ZIŅAS PAR PLOMBU NORĀDĪTAS TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTĀ

29. PARAUGA SVĒRŠANA

30. SVĒRŠANAS SISTĒMAS IR KALIBRĒTAS UN AIZPLOMBĒTAS

31. ZIŅAS PAR PLOMBU NORĀDĪTAS TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTĀ

32. GALAMĒRĶIS

33. INSPEKCIJAS IESTĀDE

34. PLOMBU STĀVOKLIS

35. KASTU/TVERTŅU PARAUGA SVĒRŠANA

36. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

37. ZVEJAS PRODUKTI TRANSPORTĒTI PIRMS SVĒRŠANAS

38. GALAMĒRĶA DALĪBVALSTS

39. TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTS SAGATAVOTS, NORĀDOT IZCELSMES KUĢI/ĀRĒJO IDENTIFIKĀCIJU UN KAROGA VALSTI/SUGAS (FAO TRĪSBURTU KODS)/ZVEJAS PRODUKTU DAUDZUMUS/KASTU VAI TVERTŅU SKAITU/ZVEJAS PRODUKCIJAS ŽURNĀLĀ NORĀDĪTO ZVEJAS PRODUKTU SVARU/SAGATAVOŠANAS VEIDU/NOZVEJAS APGABALU

40. TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTS ELEKTRONISKI NOSŪTĪTS DALĪBVALSTS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

41. IZCELSMES KUĢA ZVEJAS ŽURNĀLU NOSŪTA KOPĀ AR TRANSPORTĒJAMO KRAVU

42. IZCELSMES KUĢA ZVEJAS ŽURNĀLS ELEKTRONISKI NOSŪTĪTS DALĪBVALSTS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

43. DALĪBVALSTS KOMPETENTĀS IESTĀDES IR NOVĒROJUŠAS ZVEJAS PRODUKTU SVĒRŠANU PĒC IERAŠANĀS GALAMĒRĶĪ

44. REĢISTRĒTA PIRCĒJA, REĢISTRĒTA IZSOĻU NAMA VAI CITU PAR ZVEJAS PRODUKTU PIRMO PĀRDOŠANU ATBILDĪGO STRUKTŪRU VAI PERSONU VĀRDS VAI NOSAUKUMS UN ADRESE

45. PĀRBAUDĪTA PIELAIDE REĢISTRĒŠANAI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

46. IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS DATI, JA TĀDA IR KLĀT UN IR AIZPILDĪTA PAR SUGĀM, UZ KURĀM ATTIECAS ATJAUNOŠANAS PLĀNS

47. TRANSPORTLĪDZEKLIS/TVERTNE IR AIZPLOMBĒTA UN ZIŅAS PAR PLOMBU NORĀDĪTAS TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTĀ

48. INSPEKCIJAS IESTĀDE

49. PLOMBU STĀVOKLIS

50. GALAMĒRĶA VALSTS KOMPETENTĀS IESTĀDES IR SAŅĒMUŠAS TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTU PIRMS SŪTĪJUMA IERAŠANĀS

51. PĀRKĀPUMI VAI NOVĒROJUMI

52. INSPEKTORA KOMENTĀRI

53. PĀRVADĀTĀJA KOMENTĀRI

54. VEIKTIE PASĀKUMI

55. INSPEKTORA PARAKSTS

56. PĀRVADĀTĀJA PARAKSTS

XXVIII PIELIKUMS

ZVEJAS INSPEKCIJAS LĪDZEKĻU MARĶĒJUMS INSPEKCIJAS VIMPELIS VAI SIMBOLS

Visiem kuģiem, kurus izmanto zvejas kontroles inspekcijā un noteikumu izpildes nodrošināšanā, ir inspekcijas vimpelis vai simbols, kas ir skaidri attēlots uz izmantotā kuģa sānu bortiem tā, lai būtu viegli pamanāms. Kuģi, kurus izmanto minēto pienākumu veikšanā, izkar inspekcijas vimpeli tā, lai tas vienmēr būtu skaidri redzams. Uz kuģu sānu bortiem var būt arī attēloti vārdi ZVEJAS INSPEKCIJA.

XXIX PIELIKUMS

IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA 1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.12.13.

Šā pielikuma noteikumus piemēro, lai nodrošinātu drošu un ērtu nokļūšanu uz zvejas kuģiem, uz kuriem jākāpj 1,5 m vai lielākā augstumā. Nodrošina iekāpšanas trapu, kas ir piemērots, lai inspektori varētu jūrā droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā. Iekāpšanas trapu uztur tīru un labā stāvoklī. Trapu novieto un nostiprina tā, lai: Iekāpšanas trapa pakāpieni ir: Iekāpšanas trapam nedrīkst būt vairāk par diviem nomainītiem pakāpieniem, kas nostiprināti citādi, nekā paredzēts trapa sākotnējā konstrukcijā; šādi nostiprinātus pakāpienus pēc iespējas drīz aizstāj ar pakāpieniem, kas nostiprināti ar trapa sākotnējā konstrukcijā paredzēto metodi. Ja kāds no nomainītajiem pakāpieniem ir piestiprināts pie iekāpšanas trapa sānu trosēm, izmantojot gropes pakāpiena malā, šīs gropes ir pakāpienu garākajās malās. Trapa sānu troses ir divas Manilas kaņepāju vai līdzīga materiāla troses bez apvalka, kas novietotas katrā trapa pusē, to apkārtmērs ir ne mazāks par 60 mm; troses nav klātas ar citu materiālu, tās ir viengabala troses bez savienojumiem zemāk par augšējo pakāpienu; tuvumā un lietošanas gatavībā ir divas galvenās troses, kuras ir pienācīgi nostiprinātas pie zvejas kuģa un kuru apkārtmērs nav mazāks par 65 mm, kā arī glābšanas virve. Latas no lapkoku koksnes vai cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, izgatavotas no viena gabala bez zariem un 1,8 līdz 2 m garas, piestiprina tādā attālumā citu no citas, lai nepieļautu iekāpšanas trapa sagriešanos. Zemāko latu piestiprina pie piektā pakāpiena, skaitot no trapa apakšas, un attālums starp jebkurām divām blakus latām nedrīkst būt lielāks par deviņiem pakāpieniem. Nodrošina to, ka inspektori, kuri uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, var droši un ērti pārvietoties starp iekāpšanas trapa vai aizborta trapa vai citas palīgierīces augšgalu un kuģa klāju. Ja šāda pārvietošanās notiek, izmantojot vārtus margās vai margsienā, ierīko piemērotus rokturus. Ja šāda pārvietošanās notiek, izmantojot margsienas trapu, tas ir droši piestiprināts pie margsienas margām vai platformas, un vietā, kur uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, ir ierīkoti divi atbalsta statņi, kuri atrodas ne tuvāk kā 0,70 m un ne tālāk kā 0,80 m viens no otra. Katrs statnis ir stingri piestiprināts pie kuģa korpusa tā, ka stiprinājumi ir statņa pamatnē vai tuvu tai un arī augstākā punktā, statņa diametrs nav mazāks par 40 mm, un tas sniedzas ne mazāk kā 1,20 m virs margsienas augšmalas. Naktī nodrošina apgaismojumu, lai gan iekāpšanas traps gar sānu bortu, gan vieta, kur inspektors uzkāpj uz zvejas kuģa, būtu pietiekami apgaismoti. Tuvumā un lietošanas gatavībā ir ar pašaizdedzes uguni aprīkots glābšanas riņķis. Katram gadījumam tuvumā un lietošanas gatavībā ir sviedlīne. Nodrošina to, ka iekāpšanas trapu ir iespējams izmantot abās zvejas kuģa pusēs. Atbildīgais inspektors pēc saviem ieskatiem var norādīt, kurā pusē iekāpšanas traps jānovieto. Trapa uzstādīšanu un inspektora uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā pārrauga zvejas kuģa atbildīgais virsnieks. Ja zvejas kuģa konstrukcijas īpatnību, piemēram, atturbrusu, dēļ kādu no šiem noteikumiem nav iespējams izpildīt, veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu inspektoru drošu uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā.

IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA 1.2.3. a)

uz tā nenokļūtu iespējamie izmetumi no zvejas kuģa;

tas atrastos kuģa korpusa paralēlo sienu laukumā un, ciktāl iespējams, zvejas kuģa garuma vidū;

visi pakāpieni stingri balstītos pret zvejas kuģa bortu.

IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA 1.2.3.4. a)

no lapkoku koksnes vai cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, izgatavoti no viena gabala bez zariem; četri apakšējie pakāpieni var būt izgatavoti no pietiekami izturīgas un stingras gumijas vai cita piemērota materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;

ar faktiski neslidenu virsmu;

vismaz 480 mm gari, 115 mm plati un 23 cm biezi, neskaitot pretslīdes ierīces vai rievojumu;

izvietoti vienādā attālumā ne tuvāk par 300 mm un ne tālāk par 380 mm viens no otra;

nostiprināti tā, lai saglabātu horizontālu stāvokli.

XXX PIELIKUMS PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM PIEŠĶIRAMIE PUNKTI

Nr. Smags pārkāpums Punkti 1. Nav izpildīts pienākums reģistrēt un paziņot nozveju vai ar nozveju saistītus datus, tostarp datus, kas jānosūta ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu) 3 2. Saskaņā ar ES tiesību aktiem aizliegta vai neatbilstīga zvejas rīka izmantošana (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu) 4 3. Marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu) 5 4. Ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu) 5 5. Mazizmēra zivju iekraušana kuģī, pārkraušana citā kuģī vai izkraušana, pārkāpjot spēkā esošos tiesību aktus (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta i) apakšpunktu) 5 6. Zvejas darbības reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas pieņemtiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktu) 5 7. Zveja bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu) 7 8. Zveja lieguma apgabalā vai lieguma laikā bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves, vai pārsniedzot aizliegto dziļumu (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu) 6 9. Specializēta tāda krājuma zveja, uz kuru attiecas moratorijs vai kuru aizliegts zvejot (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu) 7 10. Traucēts amatpersonu darbs to uzdevuma izpildes laikā, inspicējot, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, vai novērotāju darbs to uzdevuma izpildes laikā, novērojot, vai tiek ievēroti Savienībā spēkā esošie noteikumi (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta h) apakšpunktu) 7 11. Pārkraušana citā kuģī vai dalība kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir noteikti kā NNN zveju veikuši kuģi, jo īpaši tie, kas iekļauti Savienības NNN kuģu sarakstā vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidotā NNN kuģu sarakstā, vai arī palīdzējis minētajiem kuģiem vai veicis to apgādi (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta j) apakšpunktu) 7 12. Izmantots zvejas kuģis bez valstspiederības, kurš saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzskatāms par kuģi bez valstspiederības (Kontroles regulas 90. panta 1. punkts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punkta l) apakšpunktu) 7

XXXI PIELIKUMS

SARAKSTS AR DATIEM, KAS JĀPAZIŅO PĒC KOMISIJAS PIEPRASĪJUMA

Pēc Komisijas rakstiska pieprasījuma, kas minēts šīs regulas 136. panta 2. punktā, dalībvalstis sniedz Komisijai attiecīgo informāciju saskaņā ar turpmāk doto modeli. Komisija var pieprasīt informāciju par darbībām, pasākumiem, prioritārajiem virzieniem vai darbības programmām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 vai par projektiem, uz kuriem attiecas Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkts.

I-A

Regula (EK) Nr. 1198/2006

Dalībvalsts

Īss darbības apraksts, attiecīgā gadījumā izmantojot turpmāk norādītos datus Programmas KIK (kopējais identifikācijas kods): Komisijas Lēmums Nr. … (…/…/20…) par finansiālā atbalsta apstiprināšanu

Informācija par atsevišķām darbībām

Dati par finansējumu, izteikti EUR Sleju saturs: sk. turpmāk. (1) (2) (3) … … … … … … (11) (12) (13) Kompetentās iestādes pārstāvja vārds, uzvārds, amats un paraksts: Datums: dd/mm/gggg

Tabulas sleju saturs

(Informācija, kas jāsniedz par katru darbību)

1.–6. sleja: administratīvas ziņas par darbību (1) Darbības identifikācijas numurs (numuru piešķir vadošā iestāde, kad pieņemts administratīvs lēmums par publiskā atbalsta piešķiršanu – ne vairāk kā 20 rakstzīmes). (2) Attiecīgo kuģu Savienības flotes reģistra numurs (KFR). (3) Vieta, kurā veikta darbība. (4) NUTS III kods, kas apzīmē vietu, kurā veikta darbība. (5) Saņēmējs (vārds un uzvārds vai nosaukums). (6) Dzimums (vīrietis, sieviete).

7.–10. sleja:

darbības izdevumu prognozes saskaņā ar vadošās iestādes pieņemto lēmumu par publiskā atbalsta piešķiršanu (7) Kopējās izmaksas, kas ņemtas vērā lēmumā par publiskā atbalsta piešķiršanu (EUR). (8) Kopējās publiskā sektora izmaksas, kas ņemtas vērā lēmumā par publiskā atbalsta piešķiršanu (EUR). (9) Darbībai piešķirtais EZF atbalsts (EUR). (10) Datums, kurā pieņemts administratīvs lēmums par publiskā atbalsta piešķiršanu (dd/mm/gggg).

11.–13. sleja:

informācija par darbības finansiālo īstenošanu – attiecināmo izdevumu pārskats un atbilstošais publiskais atbalsts (11) Attiecināmie izdevumi, kas apliecināti un faktiski radušies saņēmējiem (EUR). (12) Valsts ieguldījums (EUR): atbalsts, ko saņēmējiem izmaksājusi dalībvalsts, ieskaitot subsīdijas un citu publisko atbalstu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, nepārsniedzot darbības programmā norādītos limitus. (13) Saņēmējiem izmaksātais EZF atbalsts (EUR).

I-B

Regula (EK) Nr. 861/2006

Dalībvalsts

Komisijas Lēmums Nr. 20xx/xxx/ES (…/…/20…), ar ko apstiprina dalībvalstīm atvēlēto finansiālo ieguldījumu Projekta atsauce šajā lēmumā par finansējumu:

Informācija par projektiem (viena lapa katram projektam)

Sleju saturs: sk. turpmāk. (1) (2) (3) (4). (5). (6) (7) Kompetentās iestādes pārstāvja vārds, uzvārds, amats un paraksts: Datums: dd/mm/gggg

Tabulas sleju saturs

(Informācija, kas jāsniedz par katru projektu)

1.–3. sleja: administratīvas ziņas par projektu (1) Projekta atsauce Komisijas lēmumā par finansējumu. (2) Attiecīgais lēmuma pielikums. (3) Īss projekta apraksts (ne vairāk kā 50 rakstzīmes).

4.–6. sleja: attiecīgā projekta attiecināmie izdevumi saskaņā ar lēmumu par finansējumu (4) Projekta kopējie plānotie izdevumi (EUR bez PVN). (5) Projekta kopējie attiecināmie izdevumi (EUR bez PVN). (6) Projektam piešķirtais maksimālais ieguldījums (EUR bez PVN).

7. sleja: informācija par projekta finansiālo īstenošanu – pārskats par maksājumiem, kas jau veikti saskaņā ar projektu (7) Katra maksājuma summa, ko Komisija jau izmaksājusi dalībvalstij par attiecīgo projektu (EUR bez PVN).

XXXII PIELIKUMS PAPILDU DATI APSTIPRINĀŠANAS SISTĒMAS VAJADZĪBĀM

Datu elements Kods Saturs Obligāts (C)/fakultatīvs (O) 1. Darbības noteikumi BUS Darbības noteikumi, kuros definēts, kādas apstiprināšanas veic apstiprināšanas sistēmā 2. Darbības noteikuma identifikators BR Katra pārbaudes, apstiprināšanas, kontroles u. c. veida unikāls kods C 3. Primārā datu kopa D1 Norāda, kura datu kopa tiek apstiprināta C 4. Sekundārā datu kopa D2 Norāda ar kuru(-ām) datu kopu(-ām) ir apstiprināta primārā datu kopa C 5. Atsauce uz ES tiesību aktiem LE Atsauce uz piemērojamo regulu un pantiem C 6. Juridiskās prasības RQ Īss juridisko prasību kopsavilkums C 7. Apstiprināšanas specifikācijas VS Detalizētas norādes par to, kas tiek apstiprināts C 8. Apstiprināšanā atklātās nesakritības INC Apstiprināšanas procedūras rezultātā atklātās nesakritības 9. Tā ieraksta numurs, kurā atklāta nesakritība RN Nesakritības unikāls identifikators vai ieraksta numurs C 10. Darbības noteikuma identifikators BR Katra pārbaudes, apstiprināšanas, kontroles u. c. veida unikāls kods C 11. Apstiprinātā ieraksta Nr. RV Apstiprinātā primārās datus kopas ieraksta unikāls identifikators vai ieraksta numurs C 12. Nesakritības veids IY Atklātās nesakritības veids C 13. Nesakritības vērtība IV Atklātās nesakritības vērtība/atšķirība/lielums (attiecīgā gadījumā) CIF 14. Sākotnējā vērtība OR Sākotnējā vērtība pirms labošanas C 15. Turpmākie pasākumi FU Skaidrojums, kāpēc dati nesakrīt, un veiktie turpmākie pasākumi O 16. Turpmāko pasākumu rezultāti FR Nesakritības labotā vērtība CIF 17. Turpmāko pasākumu statuss FX Norāde, vai turpmākie pasākumi ir pabeigti vai vēl notiek CIF 18. Turpmāko pasākumu pabeigšanas datums FD Datums, kurā jautājums ir pilnībā atrisināts vai ir kļuvis zināms pārkāpumu procedūras rezultāts CIF 19. Pārkāpumu procedūra IP Atsauce uz attiecīgo pārkāpumu procedūru vai iestāžu veikto tiesisko darbību (attiecīgā gadījumā) CIF 20. Informācija par apstiprināšanu VAL Konkrēta elementa un darbības noteikuma apstiprināšanas informācija. Izmanto kā apstiprinātā elementa apakšelementu 21. Apstiprināšanas datums VD Apstiprināšanas datums C 22. Atsauce uz nesakritību RI Nesakritības unikāls identifikators vai ieraksta numurs CIF 23. VMS dati VMS Atrašanās vietas dati, kas saņemti no kuģu satelītnovērošanas sistēmas 24. Reģistrācijas valsts FS Karoga valsts, kurā kuģis reģistrēts. ISO trīsburtu valsts kods C 25. Kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (KFR) IR Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars C 26. Starptautiskais radio izsaukuma signāls RC Starptautiskais radio izsaukuma signāls, ja KFR ir novecojis vai tā nav CIF 27. Kuģa vārds NA Kuģa vārds O 28. Reisa numurs TN Zvejas reisa kārtas numurs C 29. Ieraksta numurs RN Katram ierakstam piešķirts unikāls kārtas numurs C 30. Datums un laiks DT Pārraides datums un laiks C 31. Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija POS Izmešanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes) C 32. Ātrums SP Kuģa ātrums mezglos (nn, n) C 33. Kurss CO Kuģa kurss grādos (0–360) C 34. Datums un laiks, kad iestāde saņēmusi ziņojumi DR Datums un laiks, kad iestāde reģistrējusi ziņojumu C 35. Manuāls ziņojums MA Norāda, vai dati ir saņemti elektroniski vai ievadīti manuāli (Y/N) C 36. Manuālā datu ieraksta datums un laiks DM Datums un laiks, kad veikts manuāla datu ievadīšana datubāzē (ja dati ievadīti manuāli) CIF

XXXIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5.6.7.

Iestādes, kas ir atbildīgas par zvejas licenču un atļauju izdošanu (Kontroles regulas 115. panta a) punkts): Pārkraušanai citā kuģī apstiprināto ostu saraksts (Kontroles regulas 115. panta b) punkts), kurā norādīts: Daudzgadu plānā minēto apstiprināto ostu saraksts (Kontroles regulas 115. panta c) punkts), kurā norādīts: Dalībvalstu noteiktie liegumi reāllaikā (Kontroles regulas 115. panta d) punkts): Ziņas par kontaktpunktu zvejas žurnālu, iepriekšēju paziņojumu, pārkraušanas deklarāciju, izkraušanas deklarāciju, pārdošanas zīmju, pārņemšanas deklarāciju un transportēšanas dokumentu nosūtīšanai vai iesniegšanai (Kontroles regulas 115. panta e) punkts): Komisijas noteiktie liegumi reāllaikā (Kontroles regulas 115. panta f) punkts): Lēmums noteikt zvejas liegumu (Kontroles regulas 115. panta g) punkts):

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1. a)

iestādes nosaukums;

pilna pasta adrese;

fiziskā adrese (ja atšķiras no pasta adreses);

tālruņa numurs;

faksa numurs;

e-pasta adrese;

tīmekļa vietnes URL.

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2. a)

ostas nosaukums;

ostas kods saskaņā ar UN/LOCODE sistēmu;

ostas atrašanās vietas koordinātas;

darba laiks;

pārkraušanas vietu adrese vai apraksts.

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3. a)

ostas nosaukums;

ostas kods saskaņā ar UN/LOCODE sistēmu;

ostas atrašanās vietas koordinātas;

darba laiks;

izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietu adrese vai apraksts;

saistītie nosacījumi par daudzgadu plānā ietverto sugu daudzumu reģistrēšanu un paziņošanu attiecībā uz katru izkrāvumu.

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4. a)

juridiska atsauce uz lēmumu, ar ko noteikts liegums reāllaikā;

saraksts ar koordinātām, kuras norāda lieguma apgabala robežas;

sākuma datums un laiks;

beigu datums un laiks;

nosacījumi, kas attiecas uz zvejniecībām minētajā apgabalā lieguma laikā;

karte, kurā norādītas lieguma apgabala robežas.

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5. a)

kontaktpunkta nosaukums;

pilna pasta adrese;

fiziskā adrese;

tālruņa numurs;

faksa numurs;

e-pasta adrese;

tīmekļa vietnes URL (attiecīgā gadījumā).

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5.6. a)

saraksts ar koordinātām, kuras norāda lieguma apgabala robežas attiecīgās dalībvalsts ūdeņos;

sākuma datums un laiks;

beigu datums un laiks;

nosacījumi, kas attiecas uz zvejniecībām minētajā apgabalā lieguma laikā;

karte, kurā norādītas lieguma apgabala robežas.

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS 1.2.3.4.5.6.7. a)

atsauce uz valsts tiesību aktiem;

attiecīgais krājums vai krājumu grupa, kuru kvotu uzskata par pilnībā apgūtu vai maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli uzskata par sasniegtu;

zvejas apgabala kods;

sākuma datums;

zvejniecība vai zvejas rīku veids (attiecīgā gadījumā).

XXXIV PIELIKUMS

STANDARTA FORMA INFORMĀCIJAS APMAIŅAI PĒC PIEPRASĪJUMA SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 158. PANTU

I. Informācijas pieprasījums Pieprasītāja iestāde dalībvalsts nosaukums adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma saņēmēja iestāde dalībvalsts nosaukums adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma nosūtīšanas datums Sniedziet visu pieejamo informāciju Pieprasītājas iestādes atsauces numurs Sniedziet visu pieejamo informāciju Šim pieprasījumam pievienoto pielikumu skaits Sniedziet visu pieejamo informāciju Informācija par fizisko vai juridisko personu un/vai zvejas kuģi, par kuru iesniegts pieprasījums Sniedziet visu pieejamo informāciju attiecīgo zvejas kuģu, kapteiņu, zvejas licenču un/vai atļauju turētāju, īpašnieku u. tml. identificēšanai Informācija pieprasīta par iespējamu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai smagiem pārkāpumiem, kā minēts Kontroles regulas 90. panta 1. punktā Uzdodiet precīzus jautājumus un sniedziet nepieciešamo pamatinformāciju un pieprasījuma pamatojumu iespējamiem Kontroles regulas vai šīs regulas pārkāpumiem Uzdodiet precīzus jautājumus un sniedziet nepieciešamo pamatinformāciju un pieprasījuma pamatojumu Pieprasījums sniegt pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā esošus dokumentus vai apstiprinātas kopijas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 4. punktu Uzdodiet precīzus jautājumus un sniedziet nepieciešamo pamatinformāciju un pieprasījuma pamatojumu Jebkura cita vispārīga informācija vai jautājums II. Atbilde Pieprasītāja iestāde dalībvalsts nosaukums adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma saņēmēja iestāde dalībvalsts nosaukums adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma nosūtīšanas datums Pieprasītājas iestādes atsauces numurs Atbildes nosūtīšanas datums Pieprasījuma saņēmējas iestādes atsauces numurs Šai atbildei pievienoto pielikumu skaits Informācija pieprasīta par iespējamu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai par smagiem pārkāpumiem, kā minēts Kontroles regulas 90. panta 1. punktā Sniedziet visu attiecīgo informāciju, kas pieejama vai iegūta pieprasījuma kontekstā iespējamu Kontroles regulas vai šīs regulas pārkāpumu Sniedziet visu attiecīgo informāciju, kas pieejama vai iegūta pieprasījuma kontekstā Pieprasījums veikt administratīvu izmeklēšanu Sniedziet detalizētu informāciju par veikto administratīvo izmeklēšanu un tās rezultātiem Pieprasījums sniegt pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā esošus dokumentus vai apstiprinātas kopijas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 4. punktu Uzskaitiet dokumentus, kas sniegti un pievienoti atbildes pielikumā Jebkura cita informācija

XXXV PIELIKUMS

STANDARTA FORMA, KĀDĀ IESNIEDZAMS ADMINISTRATĪVĀ PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMS SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 2. PUNKTU

I. Administratīvā paziņojuma pieprasījums Pieprasītāja iestāde dalībvalsts dalībvalsts adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma saņēmēja iestāde dalībvalsts dalībvalsts adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma nosūtīšanas datums Pieprasītājas iestādes atsauces numurs Šim pieprasījumam pievienoto pielikumu skaits Informācija par fizisko vai juridisko personu, uz kuru attiecas pieprasījums Sniedziet visu pieejamo informāciju administratīvā paziņojuma adresāta identificēšanai Informācija par paziņojamā likumdošanas instrumenta vai lēmuma priekšmetu Sniedziet visu iespējamo informāciju par paziņojamā likumdošanas instrumenta vai lēmuma priekšmetu

XXXVI PIELIKUMS

STANDARTA FORMA, KĀDĀ SNIEDZAMA ATBILDE UZ ADMINISTRATĪVA PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMU SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 3. PUNKTU

Pieprasītāja iestāde dalībvalsts nosaukums adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma saņēmēja iestāde dalībvalsts nosaukums adrese atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija Pieprasījuma nosūtīšanas datums Pieprasītājas iestādes atsauces numurs Atbildes nosūtīšanas datums Pieprasījuma saņēmējas iestādes atsauces numurs Šai atbildei pievienoto pielikumu skaits Pieprasītais paziņojums Informācija par pieprasīto paziņojumu: datums, kurā paziņojums nosūtīts adresātam nepaziņošana Norādiet datumu, ja paziņojums ir izdarīts Norādiet nepaziņošanas iemeslus Cita informācija

XXXVII PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS IZMANTOJAMS PAR PAMATU 5 GADU ZIŅOJUMAM PAR KONTROLES REGULAS PIEMĒROŠANU

1. KOPSAVILKUMS

VISPĀRĪGI PRINCIPI Kontroles regulas 5.–7. pants

2. KOPSAVILKUMS

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

2.1. Kontroles regulas 6. pants ZVEJAS LICENCES

Izdoto zvejas licenču skaits

Uz laiku apturēto zvejas licenču skaits

Galīgi anulēto zvejas licenču skaits

Atklāto zvejas licenču izdošanas pārkāpumu skaits

2.2. Kontroles regulas 7. pants ZVEJAS ATĻAUJA

Īpašas valsts līmeņa sistēmas, par kurām paziņots Komisijai

Izdoto zvejas atļauju skaits

Apturēto zvejas atļauju skaits

Galīgi anulēto zvejas atļauju skaits

Atklāto zvejas atļauju izdošanas pārkāpumu skaits

2.3. Kontroles regulas 8. pants ZVEJAS RĪKU MARĶĒJUMS

Atklāto pārkāpumu skaits

2.4. Kontroles regulas 9. pants ZVEJAS KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMAS (VMS)

To zvejas kuģu skaits, kuru lielākais garums < 12 m un > 15 m un kuros uzstādīta funkcionējoša VMS

To zvejas kuģu skaits, kuru lielākais garums ir 15 m un vairāk un kuros uzstādīta funkcionējoša VMS

To zvejas palīgkuģu skaits, kuros uzstādīta funkcionējoša VMS

To zvejas kuģu skaits, kuru lielākais garums ir mazāks par 15 m un kuri atbrīvoti no prasības par VMS

Saistībā ar ES zvejas kuģiem atklāto VMS pārkāpumu skaits

Ziņas par kompetento iestādi, kas atbild par FMC

2.5. Kontroles regulas 10. pants AUTOMĀTISKĀS IDENTIFIKĀCIJAS SISTĒMA (AIS)

To zvejas kuģu skaits, kuros uzstādīta AIS

To FMC skaits, kas spēj uztvert un apstrādāt AIS ziņojumus

2.6. Kontroles regulas 11. pants KUĢU NOTEIKŠANAS SISTĒMAS (VDS)

To FMC skaits, kas spēj uztvert un apstrādāt VDS ziņojumus

2.7. Kontroles regulas 13. pants JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS

Īstenotie izmēģinājuma projekti

3. KOPSAVILKUMS

ZVEJAS KONTROLE ZVEJAS IESPĒJU IZMANTOŠANAS KONTROLE

3.1. Kontroles regulas 14., 15. un 16. pants ZVEJAS ŽURNĀLU UN IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA

To zvejas kuģu skaits, kuri izmanto elektronisku zvejas žurnālu

To zvejas kuģu skaits, kuri izmanto zvejas žurnālu papīra formā

To zvejas kuģu skaits, kuru garums ir mazāks par 10 m un kuri izmanto zvejas žurnālu papīra formā

Saistībā ar kuģa zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju atklāto pārkāpumu skaits

3.2. Kontroles regulas 16. un 25. pants ZVEJAS KUĢI, UZ KURIEM NEATTIECAS PRASĪBAS PAR KUĢA ZVEJAS ŽURNĀLU UN IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU

To zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas paraugu ņemšanas plāni

To zvejas kuģu skaits, kuru uzraudzībai izmanto pārdošanas zīmes

Atklāto pārkāpumu skaits

3.3. Kontroles regulas 17. pants IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS

FMC saņemto iepriekšējo paziņojumu skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

3.4. Kontroles regulas 18. pants IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS PAR IZKRAUŠANU CITĀ DALĪBVALSTĪ

Piekrastes dalībvalsts FMC saņemto iepriekšējo paziņojumu skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

3.5. Kontroles regulas 20. pants PĀRKRAUŠANAS DARBĪBAS OSTĀS VAI PĀRKRAUŠANAS VIETĀS

Dalībvalsts apstiprināto pārkraušanu skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

3.6. Kontroles regulas 21. un 22. pants PĀRKRAUŠANAS DARBĪBAS OSTĀS VAI PĀRKRAUŠANAS VIETĀS

No prasības atbrīvoto zvejas kuģu skaits

3.7. Kontroles regulas 26. pants ZVEJAS PIEPŪLES UZRAUDZĪBA

Ar zvejas piepūles ziņojumiem saistīto atklāto pārkāpumu skaits

No zvejas piepūles režīma izslēgto kuģu skaits (pa apgabaliem)

Ar zvejas rīka nepaziņošanu saistīto atklāto pārkāpumu skaits

3.8. Kontroles regulas 33. un 34. pants NOZVEJAS UN ZVEJAS PIEPŪLES REĢISTRĒŠANA

Kontroles regulas 33. panta īstenošana

Ziņas par katru gadu nosūtītajiem paziņojumiem par zvejas aizliegumu

3.9. Kontroles regulas 35. pants ZVEJAS AIZLIEGUMU NOTEIKŠANA

Kontroles regulas 35. panta īstenošana

4. FLOTES PĀRVALDĪBAS KONTROLE

4.

4.1. Kontroles regulas 38. pants ZVEJAS KAPACITĀTE

Atbilstība Kontroles regulas 38. panta 1. punktam

Saskaņā ar 41. pantu veikto dzinēja jaudas verifikāciju skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

4.2. Kontroles regulas 42. pants PĀRKRAUŠANA OSTĀ

Apstiprināto pelaģisko zivju pārkrāvumu skaits

4.3. Kontroles regulas 43. pants APSTIPRINĀTĀS OSTAS

Atklāto pārkāpumu skaits

4.4. Kontroles regulas 44. pants DAUDZGADU PLĀNOS IETVERTU BENTISKO SUGU NOZVEJU ATSEVIŠĶA UZGLABĀŠANA

Atklāto pārkāpumu skaits

4.5. Kontroles regulas 46. pants VALSTU VEIKTAS KONTROLES RĪCĪBAS PROGRAMMAS

Ziņas par dalībvalstu izstrādātajiem plāniem

Atklāto pārkāpumu skaits

5. KOPSAVILKUMS

TEHNISKO PASĀKUMU KONTROLE

5.1. Kontroles regulas 47. pants

Zvejas rīku uzglabāšanā atklāto pārkāpumu skaits

5.2. Kontroles regulas 48. pants PAZAUDĒTA ZVEJAS RĪKA ATGŪŠANA

Atklāto pārkāpumu skaits

5.3. Kontroles regulas 49. pants NOZVEJAS SASTĀVS

Atklāto pārkāpumu skaits

6. KOPSAVILKUMS

ZVEJAI IEROBEŽOTO APGABALU KONTROLE

6.1. Kontroles regulas 50. pants

Atklāto ES un trešās valsts kuģu pārkāpumu skaits

7. KOPSAVILKUMS

ZVEJAS LIEGUMI REĀLLAIKĀ

7.1. Kontroles regulas 53. pants

Ziņas par ierosinātajiem liegumiem reāllaikā

Atklāto pārkāpumu skaits

8. KOPSAVILKUMS

ATPŪTAS ZVEJAS KONTROLE

8.1. Kontroles regulas 55. pants

Ar nelikumīgu tirdzniecību saistīto atklāto pārkāpumu skaits

9. KOPSAVILKUMS

TIRDZNIECĪBAS KONTROLE

9.1. Kontroles regulas 56. pants TIRDZNIECĪBAS KONTROLES PRINCIPI

Ziņas par īstenošanu

9.2. Kontroles regulas 57. pants KOPĪGI TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

Atklāto pārkāpumu skaits

9.3. Kontroles regulas 58. pants IZSEKOJAMĪBA

Īstenošanas gaita

Atklāto pārkāpumu skaits

9.4. Kontroles regulas 59. pants PIRMĀ PĀRDOŠANA

Reģistrētu pircēju, reģistrētu izsoļu namu vai citu par zvejas produktu pirmo pārdošanu atbildīgo struktūru vai personu skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

9.5. Kontroles regulas 60. pants SVĒRŠANA

Ar svēršanu vai izkraušanu saistīto paraugu ņemšanas plānu skaits

To zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts svēršanu veikt jūrā

Pārkāpumu skaits

9.6. Kontroles regulas 61. pants SVĒRŠANA PĒC TRANSPORTĒŠANAS

Ar svēršanu pēc transportēšanas saistīto kontroles plānu skaits

Ar citām dalībvalstīm kopīgo kontroles programmu skaits, kas attiecas uz transportēšanu pirms svēršanas

Atklāto pārkāpumu skaits

9.7. Kontroles regulas 62. pants PĀRDOŠANAS ZĪMJU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA

Elektroniski iesniegto pārdošanas zīmju skaits

Piešķirtie atbrīvojumi no prasības par pārdošanas zīmēm (skaits)

Atklāto pārkāpumu skaits

9.8. Kontroles regulas 66. pants PĀRŅEMŠANAS DEKLARĀCIJAS

Atklāto pārkāpumu skaits

9.9. Kontroles regulas 68. pants TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA

Īstenošanas gaita

Atklāto pārkāpumu skaits

10. KOPSAVILKUMS

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS UN CENAS UN INTERVENCE

10.1. Kontroles regulas 69. pants RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJU UZRAUDZĪBA

Veikto pārbaužu skaits

Atklāto Regulas (EK) Nr. 104/2000 noteikumu pārkāpumu skaits

10.2. Kontroles regulas 70. pants CENU NOTEIKŠANAS UN INTERVENCES PASĀKUMU UZRAUDZĪBA

Cenu un intervences pasākumu pārbaužu skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

11. KOPSAVILKUMS

PĀRRAUDZĪBA

11.1. Kontroles regulas 71. pants KUĢU NOVĒROŠANAS GADĪJUMI UN NOTEIKŠANA JŪRĀ

Sagatavoto ziņojumu skaits

Saņemto ziņojumu skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

11.2. Kontroles regulas 73. pants KONTROLES NOVĒROTĀJI

Izveidoto kontroles novērotāju sistēmu skaits

Saņemto kontroles novērotāju ziņojumu skaits

Paziņoto pārkāpumu skaits

12. KOPSAVILKUMS

INSPEKCIJA UN NOTEIKUMU IZPILDE

12.1. Kontroles regulas 74. un 76. pants INSPEKCIJU VEIKŠANA

Pilnas/nepilnas slodzes zvejas inspektoru skaits

Pilnas/nepilnas slodzes zvejas inspektoru darbalaika procentuālā daļa, kas patērēta zvejas kontrolei un inspekcijai

Pilnas/nepilnas slodzes inspektoru veikto inspekciju skaits (pa inspekciju veidiem)

Pilnas/nepilnas slodzes inspektoru atklāto pārkāpumu skaits

12.2. INSPEKCIJAS RESURSI: KUĢI

ES līdzfinansētu specializēto inspekcijas kuģu skaits un kopējais jūrā pavadīto patrulēšanas dienu skaits gadā

ES nelīdzfinansētu specializēto inspekcijas kuģu skaits un kopējais jūrā pavadīto patrulēšanas dienu skaits gadā

Kopējā darbības laika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši ES līdzfinansēti specializētie inspekcijas kuģi

Kopējā darbības laika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši ES nelīdzfinansēti specializētie inspekcijas kuģi

Kopējā darbības laika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši visi specializētie inspekcijas kuģi

Kopējā darbalaika procentuālā daļa, ko zvejas kontrolei patērējuši ES līdzfinansēti specializētie inspekcijas kuģi

Nespecializēto inspekcijas kuģu skaits un kopējais jūrā pavadīto patrulēšanas dienu skaits gadā

Zvejas kontrolei patērētā laika procentuālā daļa

Visu kuģu jūrā pavadīto dienu kopējais skaits

12.3. INSPICĒŠANAS DARBĪBA: JŪRĀ

Visu katras dalībvalsts zvejas kuģu inspicēšanu skaits jūrā

Uz jūras atklāto pārkāpumu skaits (norādīt dalībvalsti)

Trešās valsts zvejas kuģu inspicēšanu skaits jūrā (norādīt trešo valsti)

Uz zvejas palīgkuģiem atklāto pārkāpumu skaits

12.4. INSPEKCIJAS RESURSI: PĀRRAUDZĪBAS GAISA KUĢI

Zvejas kontrolei atvēlēto pārraudzības gaisa kuģu skaits un kopējais stundu skaits, kas patērēts zvejas kontrolei un pārraudzībai

Zvejas kontrolei un pārraudzībai patērētā darbības laika procentuālā daļa

Atklāto pārkāpumu skaits

12.5. PASĀKUMI PĒC INSPEKCIJAS UN ATKLĀTIEM PĀRKĀPUMIEM

Zvejas kontroles un pārraudzības datubāzē ievadīto pārraudzības ziņojumu skaits

Zvejas kontroles un pārraudzības datubāzē ievadīto inspekcijas ziņojumu skaits

Soda punktu piešķiršanas gadījumu skaits

Citai dalībvalstij nodoto tiesvedības gadījumu skaits

To pārkāpumu skaits, ko Kopienas inspektori atklājuši dalībvalsts jurisdikcijā

12.6. Kontroles regulas 75. pants OPERATORA PIENĀKUMI

Atklāto pārkāpumu skaits

12.7. Kontroles regulas 79. pants SAVIENĪBAS INSPEKTORI

Dalībvalsts jurisdikcijā īstenoto kopīgas izvietošanas plānu skaits

Kopīgas izvietošanas plānu īstenošanas laikā atklāto pārkāpumu skaits

12.8. Kontroles regulas 80., 81., 82., 83. un 84. pants ZVEJAS KUĢU INSPEKCIJAS ĀRPUS INSPICĒJOŠĀS DALĪBVALSTS ŪDEŅIEM

Inspekciju skaits

Atklāto pārkāpumu skaits

12.9. Kontroles regulas 85. un 86. pants TIESVEDĪBA SAISTĪBĀ AR INSPEKCIJU GAITĀ ATKLĀTIEM PĀRKĀPUMIEM

Inspekciju skaits

Pārkāpumu skaits

Karoga valstij nodoto tiesvedības gadījumu skaits

Savienības inspektoru veikto inspekciju skaits

13. KOPSAVILKUMS

NOTEIKUMU IZPILDE Kontroles regulas 89., 90. un 91. pants PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU NOTEIKUMU IZPILDI

Īstenošanas gaita

13.1. Kontroles regulas 92. pants SODA PUNKTU SISTĒMA

Atklāto smago pārkāpumu skaits

To gadījumu skaits, kad soda punkti piešķirti licences turētājam

Zvejas kuģu kapteiņiem piemērojamās soda punktu sistēmas īstenošana

13.2. Kontroles regulas 93. pants PĀRKĀPUMU VALSTS REĢISTRS

Īstenošanas gaita

14. KONTROLES PROGRAMMAS

14.

14.1. Kontroles regulas 94. pants KOPĪGAS KONTROLES PROGRAMMAS

Īstenoto kopīgo kontroles programmu skaits

14.2. Kontroles regulas 95. pants ĪPAŠAS KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMAS

Īstenoto īpašo kontroles un inspekcijas programmu skaits

15. DATU ANALĪZE UN REVĪZIJA

DATI UN INFORMĀCIJA

15.1. Kontroles regulas 109.–116. pants

Kopsavilkums par īstenošanas gaitu

16. ĪSTENOŠANA

16.

16.1. ADMINISTRATĪVĀ UN SAVSTARPĒJĀ SADARBĪBA

Kontroles regulas 117. un 118. pants

Versions

2011-04-08