Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2011/89@2011-02-08/lv

Contents

1. Preamble
2. 1. pants
3. 2. a)
4. 2. pants
5. ANNEX
6. Lēmuma 1. panta 1. punktā minētais apraksts tehniskajiem un zinātniskajiem pētījumiem par Q drudža epidemioloģiju un uz mājlopiem atgremotājiem vērstu iespējamo kontroles pasākumu efektivitāti

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā un jo īpaši tā 23. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk Finanšu regula), un jo īpaši tās 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk Īstenošanas kārtība), un jo īpaši tās 90. pantu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Eiropas Savienības budžeta pieņem finansēšanas lēmumu, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas darbībai, kas saistīta ar izdevumiem un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde šīs pilnvaras ir deleģējusi.

(2) Q drudzis ir ļoti lipīga zoonoze, ko izraisa patogēns Coxiella burnetii, kas parasti sastopams gandrīz visās pasaules valstīs. Slimības pārnēsātāji var būt daudzi mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki, bet visbiežāk tās ir govis, kazas un aitas.

(3) ES nav pieņemti saskaņoti noteikumi par dzīvniekiem konstatēta Q drudža paziņošanu vai kontroli. Slimības kontroles pasākumi parasti tiek pieņemti valsts, reģionālā vai, iespējams, saimniecības līmenī.

(4) Saskaņā ar EFSA2010. gada 27. aprīļa atzinumu Q drudža vispārējā ietekme uz cilvēku un mājlopu atgremotāju veselību ES dalībvalstīs ir neliela. Tomēr ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi arī ietekme uz sabiedrību un/vai tautsaimniecību zināmos epidemioloģiskajos apstākļos un attiecībā uz konkrētām riska grupām var būt ievērojama.

(5) Nīderlandē 2008. un 2009. gadā tika novērots būtisks cilvēkiem konstatēto Q drudža gadījumu skaita pieaugums, turklāt vairāku gadījumu iznākums bija letāls. Epidemioloģiskā izmeklēšana norādīja uz saistību ar lielām piena kazu saimniecībām šajā apvidū, kur šī konkrētā piena ražošanas nozare pēdējo desmit gadu laikā ir strauji attīstījusies. Tomēr minētajā EFSA atzinumā bija uzsvērts, ka klīnisko problēmu, kas 2005. gadā radās dzīvnieku populācijā, un 2007. gadā cilvēku populācijā konstatēto gadījumu skaita pieauguma iemesli joprojām ir neskaidri.

(6) 2010. gada 24. martā Nīderlandes Zemkopības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija saskaņā ar Lēmumu 2009/470/EK iesniedza līdzfinansējuma pieprasījumu tehniskiem un zinātniskiem pētījumiem par slimības dinamiku un uz mājlopiem atgremotājiem vērstu iespējamo kontroles pasākumu efektivitāti, piemēram, kazu vakcināciju.

(7) Pētījumos, kuriem Nīderlande ir pieprasījusi līdzfinansējumu, tostarp tiks aplūkoti šādi temati: i) Nīderlandē dažādās dzīvnieku sugās atrodamo dažādu genotipu Coxiella burnetii raksturojums un to virulences atšķirības, ja tādas pastāv; ii) Coxiella burnetii patogenitāte grūsnām kazām un kazām, kas nav grūsnas; iii) Coxiella burnetii izdzīvošanas spēja kūtsmēslos; iv) piemēroti dezinfekcijas līdzekļi.

(8) Saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 22. pantu Savienība var veikt vai palīdzēt dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām veikt vajadzīgos tehniskos un zinātniskos pasākumus, lai izstrādātu ES tiesību aktus veterinārijas jomā un attīstītu izglītību vai apmācību veterinārijas jomā.

(9) Q drudža izpētei Nīderlandē būtu jāpiešķir finansiāls ieguldījums, jo rezultāti var sniegt jaunas atklāsmes, kas varētu palīdzēt turpmāk attīstīt Savienības tiesību aktus veterinārijas jomā, jo īpaši attiecībā uz iespējamību pieņemt saskaņotus noteikumus par šīs slimības uzraudzību un paziņošanu.

(10) Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu veterinārie pasākumi jāfinansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda. Finanšu kontroles nolūkā jāpiemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pants.

(11) Finansiālo ieguldījumu izmaksā ar noteikumu, ka plānotie pētījumi ir faktiski veikti un iestādes noteiktajā termiņā sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

(12) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Savienība piešķir Nīderlandei finansiālo ieguldījumu Q drudža izpētei, kā izklāstīts pielikumā. Šis lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē ir finansēšanas lēmums.

2. Jāizpilda šādi nosacījumi:

2. a)

pētījumu rezultātiem jābūt pieejamiem Komisijai un visām dalībvalstīm, un ar tiem jāiepazīstina Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas locekļi;

b)

vēlākais 2012. gada 31. martā Nīderlandei jāiesniedz Komisijai tehniskais un finanšu pārskats; finanšu pārskatam jāpievieno apstiprinoši dokumenti, kas pamato pierādījumus par izmaksām, kas radušās, un sasniegtajiem rezultātiem.

2. pants

1. Ar šo lēmumu apstiprinātais maksimālais ieguldījums izmaksu segšanai, kas radušās, veicot 1. panta 1. punktā minēto darbu, ir noteikts EUR 500000 apmērā, un to finansē no Eiropas Kopienu 2011. gada vispārējā budžeta šādas budžeta pozīcijas:

budžeta pozīcija 17 04 02 01: EUR 500000.

2. Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā pēc tam, kad ir iesniegti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie pārskati un apstiprinošie dokumenti.

3. pants Šis lēmums ir adresēts Nīderlandei.

Briselē, 2011. gada 8. februārī Komisijas vārdā – Komisijas loceklis John Dalli

ANNEX

PIELIKUMS

Lēmuma 1. panta 1. punktā minētais apraksts tehniskajiem un zinātniskajiem pētījumiem par Q drudža epidemioloģiju un uz mājlopiem atgremotājiem vērstu iespējamo kontroles pasākumu efektivitāti

1. projekts. Q drudzis kazām paredz C. burnetii kultivēšanu un Nīderlandē atrodamo dažādu genotipu C. burnetii raksturošanu. Projektā pēta arī C. burnetii izdzīvošanas spēju kūtsmēslos, dažādus inficēšanās ceļus, imunitātes veidošanos, C. burnetii izplatīšanos grūsnām kazām un kazām, kas nav grūsnas, un vispārīgu informāciju par C. burnetii patoģenēzi. 2. projekts. Projektā C. burnetii celma virulences novērtēšana pēta, vai pašreizējais Nīderlandes celms, kas konstatēts kazām, ir virulentāks nekā citi C. burnetii celmi. 3. projekts. Projektā Q drudža patoģenēze aplūko C. burnetii infekcijas patoģenēzi kazām; grūsnības ietekmi uz C. burnetii infekcijas patoģenēzi; šūnu un humorālās imunitātes veidošanos; C. burnetii celmu virulences atšķirības kazām un dabiskās infekcijas aizsargimunitāti. Zināšanas par patoģenēzi un izplatīšanos ganāmpulkā ļauj labāk saprast diagnostiskās testēšanas rezultātus. 4. projekts. Q drudža celmu uzskaite govīm, aitām, suņiem un kaķiem izmeklē saistību starp cilvēkiem, kas slimo ar Q drudzi, un potenciālajiem infekcijas avotiem – dzīvniekiem. Projekta mērķis ir salīdzināt Q drudža celmus, kas konstatēti dažādām dzīvnieku sugām, ar celmiem, kas konstatēti slimajiem cilvēkiem. Ir svarīgi izslēgt citus dzīvniekus, izņemot piena kazas, kā cilvēku inficēšanās avotus. 5. projekts. Vakcinācijas efektivitāte salīdzina agrāk veiktos lauka pētījumus (jo īpaši Francijā veiktos) ar jaunajiem lauka pētījumiem Nīderlandē, lai novērtētu, cik efektīva ir kazu vakcinācija pret Q drudzi. 6. projekts. Projekta Piemērotu dezinfekcijas līdzekļu meklēšana mērķis ir atrast piemērotus dezinfekcijas līdzekļus un novērtēt, vai ir iespējams efektīvi dezinficēt tādus materiālus kā koks, salmi, zeme un kūtsmēsli. Projekts ietver: i) kritēriju definēšanu dezinfekcijas produktiem; ii) C. burnetii un C. burnetii sporu inaktivēšanu tīros šķidrumos; iii) C. burnetii un C. burnetii sporu inaktivēšanu uz saliktiem materiāliem un kūtsmēslos; iv) C. burnetii un C. burnetii sporu inaktivēšanu uz saliktām virsmām.

Versions

1. 2011-02-08