Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 249/2014 (2014. gada 26. februāris), ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 827/2004, ar ko aizliedz ievest Bolīvijas, Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas, Gruzijas un Sjerraleones izcelsmes Atlantijas lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un atceļ Regulu (EK) Nr. 1036/2001
Grade B
mapped from publisher markup. A grade says how a document's structure was obtained, not how reliable the law is.
Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2014/249@2014-02-26/lv
Contents
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1) Pēc Padomes Lēmuma 86/238/EEK pieņemšanas Savienība kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (ICCAT konvencija) līgumslēdzēja puse.
(2) ICCAT konvencija nodrošina reģionālas sadarbības sistēmu tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanai un pārvaldībai Atlantijas okeānā un tam blakus esošajās jūrās. Ar ICCAT konvenciju izveidoja Starptautisko Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju (ICCAT), kas pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minētie pasākumi kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.
(3) ICCAT 1998. gadā pieņēma Rezolūciju Nr. 98-18 par tunzivju nereģistrētu un neregulētu nozveju, ko konvencijas apgabalā gūst lieli kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām. Ar minēto rezolūciju tika izveidota kārtība to valstu identificēšanai, kuru kuģi zvejoja tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis tādā veidā, kas mazināja ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. Tajā tika arī norādīti veicamie pasākumi, tostarp, ja vajadzīgs, nediskriminējoši tirdzniecību ierobežojoši pasākumi, lai nepieļautu, ka šo valstu kuģi turpina šādu zvejas praksi.
(4) Pēc Rezolūcijas Nr. 98-18 pieņemšanas ICCAT identificēja Bolīviju, Kambodžu, Ekvatoriālo Gvineju, Gruziju un Sjerraleoni kā valstis, kuru kuģi zvejo Atlantijas lielacu tunzivis (Thunnus obesus) tādā veidā, kas mazina to saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. ICCAT savus atzinumus pamatoja ar datiem par nozveju, tirdzniecību un kuģu darbībām.
(5) Tāpēc ICCAT ieteica līgumslēdzējām pusēm īstenot attiecīgus pasākumus, kas atbilst tās Rezolūcijas Nr. 98-18 noteikumiem, lai aizliegtu no minētajām valstīm importēt lielacu tunzivis un to produktus jebkādā formā.
(6) 2004. gadā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 827/2004 tika aizliegts Savienībā importēt Atlantijas lielacu tunzivis, kuru izcelsmes valsts ir Bolīvija, Kambodža, Ekvatoriālā Gvineja, Gruzija un Sjerraleone.
(7) ICCAT 14. ārkārtas sanāksmē, kas notika 2004. gadā, atzina Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas un Sjerraleones centienus atbalstīt tās intereses un pieņēma ieteikumus, ar ko atceļ tirdzniecību ierobežojošos pasākumus pret minētajām trim valstīm attiecībā uz Atlantijas lielacu tunzivīm un to produktiem.
(8) Tāpēc ar Padomes Regulu (EK) Nr. 919/2005 grozīja Regulu (EK) Nr. 827/2004, lai atceltu aizliegumu Atlantijas lielacu tunzivju un to produktu importam Savienībā no Kambodžas, Ekvatoriālās Gvinejas un Sjerraleones. Pēc minētā grozījuma izdarīšanas Regula (EK) Nr. 827/2004 aizliedz šādu importu tikai no Bolīvijas un Gruzijas.
(9) 2011. gadā savā 22. gadskārtējā sanāksmē ICCAT atzina Bolīvijas un Gruzijas īstenotos pasākumus un pieņēma Ieteikumu Nr. 11-19, ar kuru atcēla aizliegumu importēt Atlantijas lielacu tunzivis un to produktus, ko turpināja piemērot minētajām divām valstīm.
(10) Tāpēc būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 827/2004,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants Regulu (EK) Nr. 827/2004 atceļ.
2. pants Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī Eiropas Parlamenta vārdā – priekšsēdētājs M. Schulz Padomes vārdā – priekšsēdētājs D. Kourkoulas