Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/223 (2016. gada 17. februāris), ar ko paredz procedūru tādu konkrētu tirgus ekonomikas režīma un individuālā režīma pieprasījumu novērtējumam, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji no Ķīnas un Vjetnamas, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14
Grade B
mapped from publisher markup. A grade says how a document's structure was obtained, not how reliable the law is.
Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2016/223@2016-02-17/lv
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 266. pantu,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (pamatregula), un jo īpaši tās 14. pantu,
tā kā: PROCEDŪRA
(1) Komisija 2006. gada 23. martā pieņēma Komisijas Regulu (EK) Nr. 553/2006 par pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (apavi) (pagaidu regula).
(2) Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1472/2006 Padome uz diviem gadiem uzlika galīgo antidempinga maksājumu no 9,7 % līdz 16,5 % tādu konkrētu Vjetnamas un ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (Padomes Regula (EK) Nr. 1472/2006 jeb apstrīdētā regula).
(3) Ar Regulu (EK) Nr. 388/2008 Padome paplašināja un attiecināja galīgos antidempinga pasākumus, kas noteikti tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, arī uz importu, kas nosūtīts no Makao īpašās pārvaldes apgabala (Makao), neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao.
(4) Pēc 2008. gada 3. oktobrī uzsāktās termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 (Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009) pagarināja antidempinga pasākumus uz 15 mēnešiem, proti, līdz 2011. gada 31. martam, kad pasākumu termiņš beidzās.
(5) Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd un Risen Footwear (HK) Co Ltd, kā arī Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (pieprasījuma iesniedzēji) apstrīdēja apstrīdēto regulu Pirmās instances tiesā (tagad – Vispārējā tiesa). Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības ar 2010. gada 4. marta spriedumu lietā T-401/06 Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome (Krājums, II-671. lpp.) un 2010. gada 4. marta spriedumu apvienotajās lietās T–407/06 un T–408/06 Zhejiang Aokang Shoes un Wenzhou Taima Shoes/Padome (Krājums, II-747. lpp.) (Vispārējās tiesas spriedumi).
(6) Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza apelācijas sūdzību par minētajiem spriedumiem. Tiesa ar 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-249/10 P Brosmann un citi un ar 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C-247/10 P Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd atcēla Vispārējās tiesas spriedumus. Tiesa nosprieda, ka Vispārējā tiesa pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā bija lēmusi, ka Komisijai nebija pienākuma izskatīt neatlasītu uzņēmēju iesniegtos tirgus ekonomikas režīma (TER) pieprasījumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 36. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 29. un 32. punkts).
(7) Tad Tiesa pievērsās sprieduma pasludināšanai pēc būtības. Tā nosprieda: (..) Komisijai bija jāizskata pamatotie iesniegumi, ko tai iesniegušas apelācijas sūdzības iesniedzējas atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam, lūdzot tām piešķirt TER apstrīdētajā regulā aplūkojamās antidempinga procedūras ietvaros. Turpinājumā ir jākonstatē, ka nav izslēgts, ka šādas izskatīšanas rezultātā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām tiktu noteikts galīgais antidempinga maksājums, kurš atšķirtos no maksājuma 16,5 % apmērā, kas tām ir piemērojams atbilstoši apstrīdētās regulas 1. panta 3. punktam. No šīs pašas normas izriet, ka attiecībā uz vienīgo atlasīto Ķīnas uzņēmēju, kam piešķirts TER, ir noteikts galīgais antidempinga maksājums 9,7 % apmērā. Kā izriet no šā sprieduma 38. punkta, ja Komisija būtu konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, tām, ja individuālās dempinga starpības aprēķins nebūtu iespējams, būtu arī jāpiemēro pēdējā minētā likme (sprieduma lietā C-249/10 P 42. punkts un sprieduma lietā C-247/10 P 36. punkts).
(8) Rezultātā Tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz attiecīgajiem pieprasījuma iesniedzējiem.
(9) Komisija 2013. gada oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu paziņoja, ka tā bija nolēmusi atsākt antidempinga procedūru tajā posmā, kurā notika nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam pieprasījuma iesniedzēji darbojušies gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, un aicināja ieinteresētās personas iesaistīties un pieteikties.
(10) Padome 2014. gada martā ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES noraidīja Komisijas priekšlikumu Padomes īstenošanas regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd, un izbeidza procedūru saistībā ar minētajiem ražotājiem. Padome uzskatīja, ka, tā kā importētāji bija nopirkuši apavus no tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kompetentās valsts iestādes bija atmaksājušas attiecīgos muitas nodokļus, pamatojoties uz 236. pantu 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/1992 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (Kopienas Muitas kodekss), šie importētāji bija ieguvuši tiesisko paļāvību uz apstrīdētās regulas 1. panta 4. punkta pamata, kā rezultātā Kopienas Muitas kodeksa noteikumi, un jo īpaši tā 221. pants, bija kļuvuši piemērojami nodokļu iekasēšanai, un kas tiktu apšaubīta, pieņemot Komisijas priekšlikumu.
(11) Divi attiecīgā ražojuma importētāji, C&J Clark International Ltd un Puma SE, apstrīdēja antidempinga pasākumus, kas noteikti konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, atsaucoties uz 5. līdz 7. apsvērumā minēto judikatūru savu valstu tiesās, kuras bija iesniegušas Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šiem jautājumiem.
(12) Apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE Tiesa atzina Padomes Regulu (EK) Nr. 1472/2006 un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 par spēkā neesošām tiktāl, ciktāl Eiropas Komisija neizvērtēja TER un individuālā režīma (IR) pieprasījumus, ko iesnieguši neatlasīti ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, pretrunā prasībām, kas noteiktas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 5. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (spriedumi).
(13) LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts saistībā ar administratīvu procedūru, tādu kā antidempings, Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (Asteris spriedums).
(14) Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība. Tas nozīmē jo īpaši, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē sagatavošanās darbības, tādas kā antidempinga procedūras uzsākšanu. Ja tiek atcelta regula, ar kuru nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc akta atcelšanas antidempinga procedūra vēl ir atvērta, jo akts, kas pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā, izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi uzsākšanas posmā.
(15) Izņemot faktu, ka iestādes neizvērtēja TER un IR pieprasījumus, ko iesnieguši neatlasītie ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, visi pārējie Regulā (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1294/2009 izdarītie secinājumi paliek spēkā.
(16) Šajā lietā nelikumība notika pēc uzsākšanas posma. Tāpēc Komisija nolēma atsākt šo antidempinga procedūru, kas bija atvērta arī tajā posmā, kurā notika nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam attiecīgie ražotāji eksportētāji darbojušies gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos.
(17) Attiecībā uz C&J Clark International Ltd un Puma SE importu Komisija izvērtēs visus iesniegtos TER un IR pieprasījumus.
(18) Ir lietderīgi likt valstu muitas iestādēm – uz pamatregulas 14. panta pamata – starplaikā neatmaksāt minētos maksājumus. Komisija veiks minēto novērtējumu astoņu mēnešu laikā no sprieduma dienas.
(19) Attiecībā uz citu importētāju – kuri neiesniedza prasību atcelt tiesību aktu un kuri tāpēc var balstīties uz spriedumu savos pieprasījumos par antidempinga maksājumu atmaksu atbilstīgi Kopienas Muitas kodeksa 236. pantam – importu Komisija resursu efektīvas izmantošanas labad izvērtēs tikai to ražotāju eksportētāju TER un IR pieprasījumus, uz kuriem attiecas valstu muitas iestādēm laikus un pienācīgā formā iesniegti atmaksas pieprasījumi. Komisija norāda, ka atbilstīgi Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 2. punktam ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, pamatojoties uz iesniegumu, kas attiecīgajai muitas iestādei iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad šo muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam. Komisija arī norāda, ka regulas, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, atzīšana par spēkā neesošu nav neparedzami apstākļi minētā noteikuma izpratnē, jo pieļauj trīs gadu termiņa pagarinājumu, kurā importētājs var pieprasīt atmaksāt ievedmuitas nodokļus, kas samaksāti atbilstīgi minētajai regulai.
TIESAS SPRIEDUMU APVIENOTAJĀS LIETĀS C-659/13 UN C-34/14 ĪSTENOŠANA
(20) Ja kāds iestāžu akts ar Tiesas prejudiciālu nolēmumu ir atzīts par spēkā neesošu, tad šādam spriedumam ir erga omnes ietekme, proti, tas nav ierobežots tikai līdz pieprasījuma iesniedzējam valsts tiesā, kura pēc tam uzdod jautājumu Tiesai. Šādā situācijā Komisijai tādējādi ir pienākums īstenot spriedumu attiecībā uz visām personām, ko skar nelikumība, kuras rezultātā pasākums tika atcelts.
(21) Komisijai ir iespēja labot tos apstrīdētās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atcelta, vienlaikus atstājot negrozītas tās novērtējuma daļas, kuras spriedums neietekmē.
(22) Lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu, Komisija atturas no visu to TER un IR izmeklēšanas, ko iesnieguši neatlasīti Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula. Tā vietā tā uzskata, ka ir lietderīgi noteikt par pienākumu valstu muitas iestādēm, kurām jālemj par pieprasījumu atmaksāt antidempinga maksājumus uz Kopienas Muitas kodeksa 236. panta pamata, pirms atmaksas veikšanas pārsūtīt Komisijai atmaksas pieprasījumu un gaidīt Komisijas veikto TER un IR pieprasījuma novērtējumu un attiecīgā gadījumā antidempinga maksājuma pēc atbilstošas likmes atkārtotu uzlikšanu. Juridiskais pamats šādam pienākumam ir pamatregulas 14. pants, kurā ir paredzēts, ka regulā, ar ko uzliek maksājumus, sīki precizē kārtību, kādā dalībvalstis tos iekasē.
(23) Tad Komisija pārbaudīs, vai ražotājs eksportētājs, uz kura eksportu attiecās atmaksas pieprasījums, ir tik tiešām pieprasījis TER vai IR novērtējumu, un, ja tā, vai šādam ražotājam eksportētājam ir jāpiešķir TER vai IR.
(24) Komisija pieņems regulas, ar kurām attiecīgā gadījumā nosaka piemērojamās maksājuma likmes novērtējumu un atkārtotu uzlikšanu. Šīs no jauna noteiktās likmes stājas spēkā no dienas, kad stājās spēkā atceltā regula.
(25) Tāpēc valsts muitas iestādēm, pirms nolemt par jebkuru atmaksas pieprasījumu, ir jāsagaida šādas izmeklēšanas rezultāts.
(26) Lai novērstu jebkādu nepamatotu kavēšanos, Komisija centīsies ievērot pamatregulā TER un IR novērtēšanai paredzēto kavējumu, proti, astoņus mēnešus no dienas, kad no valstu muitas iestādēm saņemta informācija.
SECINĀJUMI
(27) Ražotāju eksportētāju, kuri ir pārdevuši ražojumus Puma SE un C&J Clark International Ltd, TER un IR pieprasījumu analīze ir jāveic astoņu mēnešu laikā no sprieduma dienas.
(28) Attiecībā uz antidempinga maksājumu, kas uzlikts pārējiem Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem (atsevišķi no tiem, uz kuriem attiecas Padomes Īstenošanas lēmums 2014/149/ES, un tiem, kuri minēti šīs regulas pirmajā teikumā), valstu muitas iestādēm, kurām iesniegti pieprasījumi par attiecībā uz šo citu ražotāju eksportētāju eksportu samaksāto antidempinga maksājumu atmaksu vai atlaišanu, ir jāsazinās ar Komisiju, lai tā var izvērtēt TER un IR pieprasījumus un attiecīgā gadījumā atkārtoti uzlikt antidempinga maksājumus.
KOMITEJA
(29) Šī regula ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punkta izveidotās komitejas atzinumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Valstu muitas iestādes, kuras, pamatojoties uz Kopienas Muitas Kodeksa 236. pantu, saņēmušas tādu antidempinga maksājumu atmaksas pieprasījumu, kurš noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 vai Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 un ko iekasējušas valstu muitas iestādes, un kurš ir balstīts uz faktu, ka kāds neatlasīts ražotājs eksportētājs ir pieprasījis TER vai IR, pārsūta minēto pieprasījumu un visus pamatojuma dokumentus Komisijai.
2. Komisija astoņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma un visu pamatojuma dokumentu saņemšanas pārbauda, vai ražotājs eksportētājs tik tiešām bija iesniedzis TER un IR pieprasījumu. Attiecīgā gadījumā Komisija izvērtē minēto pieprasījumu un pēc informācijas izpaušanas atbilstīgi pamatregulas 20. pantam ar Komisijas īstenošanas regulu atkārtoti uzliek atbilstošu maksājumu.
3. Valstu muitas iestādes, pirms pieņemt lēmumu par antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumu, sagaida, kad tiek publicēta Komisijas Īstenošanas regula, ar ko atkārtoti nosaka maksājumus.
2. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2016. gada 17. februārī Komisijas vārdā – priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker