Gelex

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/72 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam

In forceVersion 2019-01-17from 2019-01-19
Grade B

mapped from publisher markup. A grade says how a document's structure was obtained, not how reliable the law is.

Ask Gelex about this law

Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2019/72@2019-01-17/lv

Contents
  1. Preamble
  2. (62)
  3. (118)
  4. (126)
  5. (174)
  6. (346) 1. tabula Preferenciāli aizdevumi
  7. (367) 2. tabula. Preferenciāls finansējums un apdrošināšana: eksporta kredīta apdrošināšana
  8. (442) 3. tabula. Dzinēju piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo
  9. (502) 4. tabula. Akumulatoru piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo
  10. (533) 5. tabula. Zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo
  11. (542) 6. tabula. UIN atvieglojumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem
  12. (550) 7. tabula. UIN kompensācijas par pētniecības un izstrādes izdevumiem
  13. (557) 8. tabula. Dividenžu nodokļa atbrīvojums kvalificētiem rezidentuzņēmumiem
  14. (558) 9. tabula. Tieši atbrīvojumi no nodokļa un nodokļa samazinājumi
  15. (575) 10. tabula. Ad hoc dotācijas
  16. (577) 11. tabula. Dotācijas
  17. (580) 12. tabula. Kompensējamās subsīdijas
  18. (587) 13. tabula. Patēriņš Savienībā (gab. skaits)
  19. (592) 14. tabula. Importa apjoms (gab. skaits) un tirgus daļa
  20. (605) 15. tabula. Importa cenas (EUR/gab.)
  21. (610)
  22. (630) 16. tabula. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
  23. (640) 17. tabula. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
  24. (649) 18. tabula. Nodarbinātība un ražīgums
  25. (654) 19. tabula. Pārdošanas cenas Savienībā
  26. (659) 20. tabula. Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto
  27. (661) 21. tabula. Krājumi
  28. (665) 22. tabula. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
  29. (697) 23. tabula. Imports no trešām valstīm
  30. (703) 24. tabula. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji
  31. (776) 25. tabula. Galīgais kompensācijas maksājums
  32. 1. pants
  33. ANNEX

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un jo īpaši tās 15. pantu un 24. panta 1. punktu,

tā kā: PROCEDŪRA Procedūras sākšana

(1) Eiropas Komisija (Komisija) 2017. gada 21. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR, Ķīna jeb attiecīgā valsts) izcelsmes elektrisko velosipēdu importu Savienībā. Procedūra tika sākta, pamatojoties uz 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (pamatregula). Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (paziņojums par procedūras sākšanu).

(2) Komisija sāka izmeklēšanu pēc sūdzības, ko 2017. gada 8. novembrī iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija (EBMA jeb sūdzības iesniedzējs) to Savienības ražotāju vārdā, kuri saražo vairāk nekā 25 % no kopējā velosipēdu produkcijas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par subsidēšanu un no tā izrietošu kaitējumu, kas bija pietiekams, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3) Pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas Komisija informēja Ķīnas valdību (ĶV), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, un aicināja ĶV uz apspriedi saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. ĶV pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriede notika 2017. gada 18. decembrī. Apspriedes laikā tika pienācīgi ņemtas vērā ĶV iesniegtās piezīmes. Tomēr nebija iespējams panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

(4) Komisija 2018. gada 18. jūlijā noteica pagaidu antidempinga maksājumu tā paša ĶTR izcelsmes ražojuma importam (antidempinga regula) izmeklēšanā, kas tika sākta, publicējot paziņojumu 2017. gada 20. oktobrī (vienlaikus notiekošā antidempinga izmeklēšana).

(5) Šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā un vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā veiktā kaitējuma, cēloņsakarības un Savienības interešu analīze mutatis mutandis ir identiska, jo gan vienā, gan otrā izmeklēšanā tika izmantota viena un tā pati Savienības ražošanas nozares, reprezentatīvo izlasē iekļauto Savienības ražotāju un izmeklēšanas laikposma definīcija. Visi būtiskie elementi, kuri attiecas uz iepriekš minētajiem aspektiem, ir ņemti vērā arī šajā izmeklēšanā.

(6) Pēc procedūras sākšanas piezīmes iesniedza ĶV, Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME) un Eiropas Elektrisko velosipēdu importētāju grupa (CEIEB), kas abas pārstāv vairākas ieinteresētās personas.

(7) Puses apgalvoja, ka iemesli, kuru dēļ Komisija piemēroja konfidencialitāti to dažu ieinteresēto personu identitātei, kuras atbalstīja sūdzību, bija gan nepietiekami, gan nepamatoti. Tās piebilda, ka daži Savienības ražotāji importē nokomplektētus elektriskos velosipēdus no ĶTR, un tādējādi, ņemot vērā pamatregulas 9. panta 1. punktu, minētais fakts var liegt tos uzskatīt par Savienības ražošanas nozares dalībniekiem. Tās norādīja, ka konfidencialitātes piemērošana attiecībā uz dažu ieinteresēto personu identitāti neļauj ražotājiem eksportētājiem pienācīgi pārbaudīt šīs lietas stāvokli. Tāpat arī tās apgalvoja, ka sūdzībā nav iekļauts līdzīgā ražojuma visu zināmo Savienības ražotāju saraksts, kā arī šo ražotāju saražotās produkcijas apjoms un vērtība.

(8) Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Komisija atgādināja, ka pamatregulas 9. panta 1. punkts neliedz uzskatīt dažus Savienības ražotājus par vietējās ražošanas nozares dalībniekiem tikai tāpēc vien, ka tie importē attiecīgo ražojumu. Turklāt Komisija bija apmierināta ar Savienības ražošanas nozares pārstāvju pausto atbalsta līmeni šīs lietas sākšanai. Turklāt sūdzībā bija iekļauts Savienībā zināmo ražotāju saraksts, kā arī to kopējais produkcijas apjoms. Tādējādi ieinteresētās personas varēja novērtēt līdzīgā ražojuma Savienībā zināmo ražotāju sarakstu.

(9) Šī informācija ļāva ĶV, CCCME un CEIEB konstatēt, ka divi uzņēmumi, kas minēti sarakstā kā Savienības ražotāji, arī importē elektriskos velosipēdus no attiecīgās valsts. Tādējādi ir skaidrs, ka minētās ieinteresētās personas šajā ziņā varētu pilnībā izmantot savas aizstāvības tiesības.

(10) Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(11) CCCME arī apgalvoja, ka sūdzībai nebija nepieciešamais pierādījumu pietiekamības līmenis, lai sāktu izmeklēšanu. CCCME norādīja četrus šā apgalvojuma pamatojumus.

(12) Pirmkārt, attiecībā uz importa datiem, kuru pamatā ir Ķīnas eksporta statistika, kas iegūta no Ķīnas muitas, kopā ar korekcijām, kas tai veiktas, lai noteiktu ražojumu, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, nebūtu jāpiešķir konfidencialitāte, un to avots Komisijai būtu pienācīgi jāpārbauda.

(13) Otrkārt, konkrēta sūdzībā ietverta informācija, piemēram, iespējamais jaudas pārpalikums attiecīgajā ĶTR nozarē, ir maldinoša, jo tā attiecas nevis uz elektrisko velosipēdu nozari atsevišķi, bet uz elektrisko velosipēdu un velosipēdu kopējo ražošanu. Tāpat tiktu pārvērtēta Savienības elektrisko velosipēdu tirgus vērtība, jo tajā ietverti visi vieglie elektrotransportlīdzekļi un nevis tikai elektriskie velosipēdi.

(14) Treškārt, lai gan sūdzība ir vērsta uz apgalvojumiem par Ķīnas elektrisko velosipēdu tirgus subsidēšanu, tajā vispār nav izvērtētas subsīdijas, kādas ir Eiropā.

(15) Ceturtkārt, CCCME uzskatīja, ka sūdzībā bija ietverti vairāki nepamatoti apgalvojumi, kuri rada kaitējumu elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei ĶTR un kuros pausts, ka inovāciju šajā darījumdarbības jomā veicina Savienības ražotāji un ka Ķīnas ražotāji tikai replicē Savienības ražotāju izstrādātās elektrisko velosipēdu tehnoloģijas status quo.

(16) Komisija veica sūdzības pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 10. pantu, secinot, ka prasības attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu tika izpildītas, proti, ka sūdzībā sniegto pierādījumu atbilstība un precizitāte bija pietiekama. Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu sūdzībā ietver šādu informāciju, ciktāl tā ir pamatoti pieejama sūdzības iesniedzējam attiecībā uz tajā norādītajiem faktoriem. Pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem, Komisija uzskatīja, kā šī prasība ir ievērota. Šajā saistībā neviens no CCCME minētajiem aspektiem nebija noteicošais, lai Komisija sāktu izmeklēšanu par iespējamo kaitējumu radošo subsidēšanu.

(17) Pirmkārt, attiecībā uz Ķīnas importa datiem Komisija atsaucas uz Īstenošanas regulas (ES) 2018/671 (Reģistrācijas regula) 3.2. iedaļu un šīs regulas 4.3.1. iedaļu, kur šis arguments ir pietiekami izvērtēts.

(18) Otrkārt, attiecībā uz jaudas pārpalikumu Ķīnā ir jāpārbauda elektrisko velosipēdu un velosipēdu kopējais jaudas pārpalikums, jo velosipēdu ražošanas jaudu var pārveidot par elektrisko velosipēdu ražošanas jaudu, nesaskaroties ar lielām izmaksām vai pūlēm (skatīt 634. apsvērumu), un ir reģistrēti pierādījumi, ka to patiešām regulāri veic uzņēmumi, kuri ražo abus ražojumus.

(19) Visbeidzot, elementi, kas attiecas uz inovāciju un replikāciju vai subsīdijām ES, neietekmēja Komisijas novērtējumu, kas bija pamatā šīs lietas sākšanai, jo tie nav attiecināmi uz faktoriem, ko ņem vērā šajā sakarā.

(20) Komisija tādējādi secināja, ka sūdzībā bija ietverti pietiekami pierādījumi par subsidēšanu un no tās izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

Importa reģistrēšana

(21) Sūdzības iesniedzējs 2018. gada 31. janvārī iesniedza pieprasījumu reģistrēt elektrisko velosipēdu importu no ĶTR saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu. Komisija 2018. gada 3. maijā publicēja Reģistrācijas regulu, no 2018. gada 4. maija attiecinot reģistrāciju uz elektrisko velosipēdu importu no ĶTR.

(22) Atbildot uz reģistrācijas pieprasījumu, ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, kuras tika risinātas Reģistrācijas regulā. Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzēji iesniedza pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu importa reģistrēšanas nepieciešamību. Proti, ĶTR ražojumu importam un tirgus daļām bija straujš pieaugums. Tāpēc šīs piezīmes tika noraidītas.

Izmeklēšanas laikposms un attiecīgais laikposms

(23) Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (izmeklēšanas laikposms jeb IL). To tendenču izvērtējums, kuras bija būtiskas kaitējuma novērtēšanai, aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. septembrim (attiecīgais laikposms).

Ieinteresētās personas

(24) Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶV, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās asociācijas par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(25) Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

Izlases veidošana

(26) Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(27) Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā bija izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija veica atlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu izmeklēšanas laikposmā, vienlaikus nodrošinot dažādu ražojumu veidu tvērumu un ģeogrāfisko izkliedētību.

(28) Izlasē tika ietverti četri Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 60 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un 58 % no kopējā pārdošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(29) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka izlase ir reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

Importētāju atlase

(30) Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(31) Divdesmit viens nesaistītais importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no pieciem nesaistītajiem importētājiem, kuriem ir lielākie importa apjomi Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem importētājiem.

(32) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka izlase ir reprezentatīva attiecībā uz importētājiem, kas sadarbojās.

Ražotāju eksportētāju atlase

(33) Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija aicināja ĶV iestādes norādīt citus ražotājus eksportētājus un/vai sazināties ar citiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi ir, kuriem varētu būt interese piedalīties izmeklēšanā.

(34) Septiņdesmit astoņi ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu izveidoja turpmāk norādīto izlasi no piecām ražotāju eksportētāju grupām, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma apjomu, kas minēts 60. apsvērumā un eksportēts uz Savienību, un arī ņemot vērā ar attiecīgo ražojumu saistīto ieguldījumu līmeni izmeklēšanas laikposmā un ģeogrāfisko izkliedētību. Tas tika uzskatīts par lielāko reprezentatīvo eksporta uz Savienību apjomu, ko pamatoti varēja izmeklēt pieejamajā laikposmā.

Bodo Vehicle Group Co., Ltd. (Bodo);

Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd. (Giant);

Jinhua Vision Industry Co., Ltd. un Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd. (Jinhua Vision grupa);

Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd. (Rununion grupa);

Yadea Technology Group Co., Ltd. (Yadea grupa).

(35) Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas (izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji) pārstāvēja 43 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa Savienībā.

(36) Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu notika apspriešanās par atlasi ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētajiem un ĶV. Piezīmes par ierosināto izlasi tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja un trīs ražotājiem eksportētājiem — viens bija iekļauts izlasē, divi ne.

(37) Sūdzības iesniedzējs atzīmēja, ka Tiaņdzjiņa un Dzjansu ir provinces, kurās tiek saražots visvairāk elektrisko velosipēdu. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka ierosinātajā izlasē ir nepietiekami pārstāvēti uzņēmumi, kas atrodas Tiaņdzjiņā, un ierosināja iekļaut izlasē vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(38) Komisija atzīmēja, ka divi uzņēmumi no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem vai uzņēmumu grupas atrodas Tiaņdzjiņā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka to uzņēmumu aptvērums, kuri atrodas Tiaņdzjiņas municipalitātē, ir pietiekams.

(39) Viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, bet nebija iekļauts izlasē, prasīja, lai to iekļauj izlasē. Tā pieprasījums bija balstīts uz trīs elementiem. Pirmkārt, attiecīgais uzņēmums eksportēja uz Savienību ar saistīta tirgotāja starpniecību. Otrkārt, attiecīgais uzņēmums importēja lielu daudzumu izejmateriālu. Treškārt, attiecīgo uzņēmumu iekļaujot izlasē, palielinātos izlases ģeogrāfiskā izkliedētība.

(40) Komisija neuzskatīja pirmos divus elementus par kritēriju, kas izmantojams, lai veidotu izlasi, kurai saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu jābūt veidotai, pamatojoties uz ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Turklāt vairāki no uzņēmumiem, kas pieteicās izlases veidošanas laikā, veica pārdošanu Savienībā ar saistīta tirgotāja starpniecību un arī eksportēja izejmateriālus. Turklāt Komisija ģeogrāfisko izkliedētību, kas bija panākta ierosinātajā izlasē, kurā bija pārstāvēti trīs no vissvarīgākajiem reģioniem elektrisko velosipēdu ražošanā, jau uzskatīja par pietiekamu.

(41) Viens ražotājs eksportētājs, kas bija iekļauts izlasē, prasīja, lai to izslēdz no izlases. Tā pieprasījums bija balstīts uz trīs elementiem. Pirmkārt, attiecīgais uzņēmums eksportēja mazāku apjomu nekā pārējās četras izlasē iekļautās grupas. Otrkārt, tas atkārtoti norādīja zemāku savu ieguldījumu līmeni, precizējot, ka summā, ko ņēma vērā Komisija, bija iekļauti ieguldījumi citos ražojumos. Treškārt, tas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā, ko jau pārstāv citi izlasē iekļautie uzņēmumi.

(42) Komisija izlasi veidoja, ne tikai pamatojoties uz eksporta apjomu uz Eiropas Savienību, bet arī ņemot vērā pierādījumus par iespējamo subsidēšanu, saskaņā ar informāciju, kas pieejama uzņēmumu, kuri sadarbojās, jaunākajos pieejamos gada pārskatos, un ģeogrāfisko izkliedētību izmeklēšanas laikposmā. Ņemot vērā visus šos faktorus kopā, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs jau ir pārstāvēts izveidotajā izlasē.

(43) Tāpēc Komisija nolēma atzīt ierosināto izlasi par galīgo izlasi.

Atsevišķa pārbaude

(44) Divi izlasē neiekļauti ražotāji eksportētāji oficiāli pieprasīja atsevišķu pārbaudi atbilstoši pamatregulas 27. panta 3. punktam, sniedzot atbildes uz antisubsidēšanas anketas jautājumiem, kas bija paredzēti ražotājiem eksportētājiem. Viens no viņiem ir divu saistītu uzņēmumu grupa, savukārt otram ražotājam nav attiecīgajā ražojumā iesaistītu saistītu uzņēmumu. Tomēr vēl citu pieprasījumu pārbaudīšana papildus izlasē iekļautajām piecām uzņēmumu grupām būtu pārmērīgi apgrūtinoša un, saprātīgi vērtējot, to nevar veikt šai izmeklēšanai atvēlētajā termiņā. Komisija arī atzīmēja, ka šī izmeklēšana tiek veikta vienlaikus ar antidempinga izmeklēšanu par to pašu attiecīgo ražojumu un arī pārklājas ar citām izmeklēšanā, ko Komisija veic tajā pašā laikā. Tāpēc Komisija nolēma neizpildīt pieprasījumus par atsevišķas pārbaudes veikšanu un informēja par to attiecīgos uzņēmumus.

(45) Viens ražotājs eksportētājs, proti, Wettsen Corporation, atkārtoti norādīja, ka tā situācija būtu jāpārbauda atsevišķi un ka tam varēja aprēķināt individuālu subsīdijas summu un kaitējuma apmēru. Minētais uzņēmums apgalvoja, ka būtu negodīgi un nepamatoti, ja tam piemērojamā subsīdija un kaitējuma apmērs tiktu noteikti, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(46) Komisija noraidīja šīs piezīmes, jo tā uzskatīja, ka — kā pierādīts 35. apsvērumā —, izveidotā izlase jau ir reprezentatīva, jo tā sastāv no piecām ražotāju grupām, kuras veido 11 dažādi tiesību subjekti. Attiecīgi izlase ir atbilstoša pamatregulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunktam, un Komisija apstiprināja, ka izmeklēšanai pieejamajā termiņā tā nebūtu varējusi veikt analīzi par vēl vienu uzņēmumu. Komisija atzīmēja, ka jebkurā gadījumā šāds ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas, var prasīt paātrinātu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 20. pantam.

Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(47) ĶV tika nosūtīta anketa. Tā ietvēra īpašas anketas Ķīnas Attīstības bankai (China Development Bank (CDB)), Ķīnas Eksporta un importa bankai (Export Import Bank of China (EXIM)), Ķīnas Bankai (BOC)), Ķīnas Lauksaimniecības bankai (Agricultural Bank of China (ABC)), Ķīnas Celtniecības bankai (China Construction Bank (CCB), Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības bankai (Industrial and Commercial Bank of China (ICBC)) un Ķīnas Eksporta un kredīta apdrošināšanas sabiedrībai (China Export & Credit Insurance Corporation (Sinosure)). Minētās bankas un iestādes sūdzībā tika konkrēti minētas (inter alia pamatojoties uz Komisijas konstatējumiem iepriekšējās izmeklēšanās) kā valsts iestādes vai struktūras, kam ir uzdota un uzticēta subsīdiju piešķiršana atbalstāmajām nozarēm, tostarp elektrisko velosipēdu ražotājiem.

(48) Turklāt ĶV tika lūgts, lai tā pārsūta finanšu iestādēm īpaši paredzēto anketu ikvienai citai finanšu iestādei, kas piešķīrusi aizdevumus vai eksporta kredītus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pircējiem (saistībā ar eksporta pircēju kredītiem), kurus norādījuši paši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Komisija prasīja, lai ražotāji eksportētāji iesniedz ĶV attiecīgo sarakstu, kurā norādītas finanšu iestādes, ar ko jāsazinās. ĶV tika arī prasīts apkopot visas atbildes, ko sniedz minētās finanšu iestādes, un nosūtīt tās tieši Komisijai.

(49) Turklāt ĶV paredzētā anketa ietvēra īpašas anketas tiem izejmateriālu (t. i., akumulatoru, dzinēju un citu velosipēdu daļu — gan jau nokomplektētu, gan nenokomplektētu) ražotājiem, kas daļēji/pilnīgi pieder valstij (valstij piederoši uzņēmumi jeb VPU), vai privātiem uzņēmumiem, kas darbojas valdības uzdevumā. Šajā saistībā ĶV tika arī prasīts pārsūtīt minēto izejmateriālu ražotājiem paredzēto anketu ikvienam citam ražotājam, kas nodrošināja izejmateriālus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un ko norādījuši paši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Komisija prasīja, lai ražotāji eksportētāji iesniedz ĶV attiecīgo sarakstu, kurā norādītas struktūras, ar ko jāsazinās. ĶV tika prasīts lūgts apkopot visas atbildes, ko sniedz minētie uzņēmumi, un nosūtīt tās tieši Komisijai.

(50) Viens izejmateriālu piegādātājs, proti, Bafang Electric (Suzhou) Co., Ltd. (Bafang), pieteicās pats pēc savas iniciatīvas un prasīja, lai tam iesniedz izejmateriālu ražotājiem paredzēto anketu. Minētais uzņēmums nodrošināja izejmateriālus trim no pieciem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija pārsūtīja Bafang izejmateriālu ražotājiem paredzēto īpašo anketu.

(51) Anketas tika nosūtītas arī piecām izlasē iekļautām ražotāju eksportētāju grupām, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un nesaistītiem importētājiem.

(52) Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV. Tās ietvēra atbildes uz īpašās anketas jautājumiem no EXIM Bank, ABC, BOC, ICBC un Sinosure. Komisija arī saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no piecām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, no Ķīnas izejmateriālu piegādātāja, kas minēts 50. apsvērumā, un no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem.

(53) Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsīdijas, to radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(54) Ķīnas Tirdzniecības ministrijā notika pārbaudes apmeklējums, kurā piedalījās arī amatpersonas no citām atbildīgajām ministrijām (pārbaudes apmeklējums ĶV). Minētajā pārbaudes apmeklējumā piedalījās arī pārstāvji no šādām finanšu iestādēm:

Ķīnas Eksporta un importa banka, Pekina, Ķīna;

Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banka, Pekina, Ķīna;

Ķīnas Lauksaimniecības banka, Pekina, Ķīna;

Ķīnas Banka, Pekina, Ķīna;

Ķīnas Eksporta un kredīta apdrošināšanas sabiedrība, Pekina, Ķīna.

(55) Turklāt saskaņā ar pamatregulas 26. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi turpmāk norādīto uzņēmumu telpās.

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji:

Accell Group (Hērenvēna, Nīderlande);

Eurosport DHS SA (Deva, Rumānija) un saistītais uzņēmums Prophete GmbH & Co. KG (Rēda–Vīdenbrika, Vācija);

Derby Cycle Holding GmbH (Klopenburga, Vācija);

Koninklijke Gazelle NV (Dīrene, Nīderlande);

izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji:

Yadea Group:

Yadea Technology Co., Ltd., Usji, Ķīna;

Tianjin Yadea Industry Co., Ltd., Tiaņdzjiņa, Ķīna;

Wuxi Yadea Import and Export Co., Ltd., Usji, Ķīna;

Wuxi Xingwei Vehicle Fittings Co., Ltd., Usji, Ķīna;

Jiangsu Yadea Technology Development Co., Ltd., Usji, Ķīna;

Giant Group:

Giant (China) Co., Ltd., Kunšana, Ķīna;

Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co. Ltd., Kunšana, Ķīna;

Giant (Tianjin) Co., Ltd., Tiaņdzjiņa, Ķīna;

Giant (Kunshan) Co., Ltd., Kunšana, Ķīna;

Kunshan Giant Light Metal Co., Ltd., Kunšana, Ķīna;

Jinhua Group:

Jinhua Vision Industry Co., Ltd, Dzjiņhua, Ķīna;

Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd., Jongkanga, Ķīna;

Kunshan Youheng Machinery co., Ltd., Kunšana, Ķīna;

Rununion Group:

Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd., Sudžou, Ķīna;

Suzhou Kaihua Electric Appliance Plastic Factory, Sudžou, Ķīna;

Bodo Group:

Bodo Vehicle Group Co., Ltd., Tiaņdzjiņa, Ķīna;

Tianjin Xinbao Vehicle Co., Ltd., Tiaņdzjiņa, Ķīna;

piegādātājs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem:

Bafang (Suzhou) Electric Motor Co., Ltd., Sudžou, Ķīna;

izlasē iekļautie nesaistītie importētāji Savienībā:

BHBIKES Europe S.L. (Vitorija, Spānija);

Bizbike Bvba (Vilsbeke, Beļģija);

Hartmobile B.V. (Amsterdama, Nīderlande);

NEOMOUV S.A.S. (Flēša, Francija);

Stella Fietsen B.V. (Nunspēta, Nīderlande).

(56) Komisija pienācīgi informēja visus minētos uzņēmumus par pārbaudes apmeklējumu rezultātiem.

Pagaidu pasākumu nenoteikšana

(57) Ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību un ieinteresēto personu skaitu, Komisija nolēma nenoteikt pagaidu pasākumus šajā lietā. Komisija 2018. gada 24. septembrī informēja visas ieinteresētās personas, ka netiks noteikti kompensācijas maksājumi ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importam Savienībā un ka izmeklēšana tiks turpināta.

(58) Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(59) Komisija 2018. gada 31. oktobrī visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi noteikt galīgo kompensācijas maksājumu elektrisko velosipēdu importam Savienībā, un aicināja visas personas 25 dienu laikā sniegt piezīmes. Šajā informācijas izpaušanā Komisija arī informēja ieinteresētās personas par tās pārbaudes apmeklējumu rezultātiem, arī par gadījumiem, kad Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti.

ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS Attiecīgais ražojums

(60) Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes velosipēdi ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 87116010 un ex87116090 (TARIC kods 8711609010) (attiecīgais ražojums jeb elektriskie velosipēdi (e-velosipēdi)).

(61) Šī definīcija attiecas uz dažādiem elektrisko velosipēdu veidiem.

Līdzīgais ražojums

(62) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši galalietojumi:

(62)

(a) attiecīgais ražojums;

(b) vietējais tirgus — Ķīna;

(a) ražojums, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare.

(63) Tāpēc minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

Apgalvojumi par ražojuma klāstu

(64) Savās piezīmēs pēc izmeklēšanas sākšanas ĶV un CCCME apstrīdēja Komisijas nodomu uzskatīt visus elektriskos velosipēdus par vienu ražojumu. Tās jo īpaši apgalvoja, ka no izmeklēšanas darbības jomas jāizslēdz ātrgaitas elektriskie velosipēdi (elektriskie velosipēdi, kuru ātrums ir no 25 km/h līdz 45 km/h). Tās apgalvoja, ka, lai gan standarta elektrisko velosipēdu dzinēja maksimālā jauda ir 250 W, ātrgaitas elektrisko velosipēdu dzinējam var būt lielāka jauda, kas parasti ir no 350 W līdz 500 W.

(65) Ieinteresētās personas apgalvoja, ka ātrgaitas velosipēdiem ir būtiski atšķirīgas īpašības un paredzētie lietojumi, kā arī cenas. No patērētāju viedokļa ātrgaitas elektriskie velosipēdi nav savstarpēji aizstājami ar visiem pārējiem elektriskajiem velosipēdiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana.

(66) Saskaņā ar ĶV un CCCME datiem ir vairāki pamatojumi tam, kāpēc ātrgaitas elektriskie velosipēdi atšķiras no citiem elektriskajiem velosipēdiem. Pirmkārt, atšķirīgi ir izejmateriāli un sastāvdaļas. Piemēram, ātrgaitas elektrisko velosipēdu dzinējam ir lielāka maksimāli pieļaujamā jauda, un elektriskajos velosipēdos izmantotajiem materiāliem ir lielāka izturība un augstāka kvalitāte.

(67) Otrkārt, būtiski atšķirīgas būtu to izmaksas un cenas. Tā kā pastāv stingrākas prasības attiecībā uz to detaļu kvalitāti un izturību, kas tiek izmantotas ātrgaitas elektrisko velosipēdu ražošanā, ātrgaitas elektrisko velosipēdu ražošanas izmaksas ir augstākas nekā parasto elektrisko velosipēdu ražošanas izmaksas, kas, savukārt, veido augstāku galīgo pārdošanas cenu.

(68) Treškārt, atšķirīgi ir KN kodi. Kopš 2017. gada 1. janvāra parastie elektriskie velosipēdi ir klasificēti ar KN kodu 87116010, un ātrgaitas elektriskie velosipēdi — ar KN kodu 87116090. Pirms 2017. gada parastie elektriskie velosipēdi tika klasificēti ar (ex) KN kodu 87119010, un ātrgaitas elektriskie velosipēdi — ar (ex) KN kodu 87119090.

(69) Ceturtkārt, ātrgaitas elektriskie velosipēdi tiek uzskatīti par mehāniskajiem transportlīdzekļiem (L1e-B transportlīdzekļa kategorija), tāpēc to vadītājiem ir nepieciešama vadītāja apliecība, un tiem jāvalkā ķivere. Šādas prasības neattiecas uz parastajiem elektriskajiem velosipēdiem. Šīs prasības būtiski ierobežos to personu loku, kuras var iegādāties un vadīt ātrgaitas elektriskos velosipēdus.

(70) Piektkārt, uz ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem attiecas atšķirīgi patērētāju veidi. Visbiežāk parasto elektrisko velosipēdu pircēji galvenokārt ir biroja darbinieki vai vecāki cilvēki, kuri atzinīgi vērtē papildu vilces palīdzību, savukārt ātrgaitas elektrisko velosipēdu pircēji lielākoties ir jaunieši, kuri izmanto šos elektriskos velosipēdus intensīvākām darbībām vai sporta pasākumiem.

(71) Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka visiem elektriskajiem velosipēdiem ir kopīgas galvenās īpašības. Jo īpaši atzīmēts, ka abiem velosipēdu veidiem paredzēta pedāļu mīšanas funkcija un tie ir aprīkoti ar palīgelektromotoru pedāļu mīšanas palīgfunkcijas nolūkā. Turklāt saskaņā ar Eiropas standartu EN 15194 uz visiem elektriskajiem velosipēdiem attiecas vienas un tās pašas testēšanas procedūras. Pamatojoties uz to, sūdzības iesniedzējs secināja, ka šajā izmeklēšanā tie ir viens ražojums.

(72) Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka sakarā ar to, ka palīgmotora palīgfunkcijas atslēgšanās ātrumu var viegli mainīt no 25 km/h līdz 45 km/h un otrādi, šī atšķirība galvenokārt ir datorprogrammatūras programmēšanas, nevis faktisko fizisko atšķirību jautājums.

(73) Izmeklēšanas laikā importētājs apgalvoja, ka elektriskie velosipēdi, kurus klasificē L1e-A kategorijā, būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta, uz kuru attiecas izmeklēšana. L1e-A kategorija ietver elektriskos velosipēdus ar palīgmotora atbalsta funkciju, kuru ātrums ir līdz 25 km/h, bet dzinēja jauda ir līdz 1 kW. Iespējams, ka L1e-A kategorijas elektriskie velosipēdi netiek ražoti Savienībā, un tie nav konkrēti minēti sūdzībā. Importētājs arī apgalvoja, ka L1e-A kategorijas elektriskie velosipēdi nevar radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo pirmais L1e-A kategorijas elektriskais velosipēds tika pārdots Savienības tirgū vairāk nekā astoņas nedēļas pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis sūdzību.

(74) Komisija ņēma vērā visas minētās piezīmes. Komisija atzīmēja, ka sūdzībā ietvertais ražojuma klāsts patiešām attiecās uz visiem velosipēdiem ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru. Sūdzībā ietvertajam ražojuma klāstam nav ierobežojuma attiecībā uz transportlīdzekļu klasifikāciju. Tāpēc Komisija secināja, ka L1e-A kategorijas elektriskie velosipēdi ietilpst sūdzības tvērumā. Turklāt arī pēc 73. apsvērumā minētās importētāja tīmekļa vietnes aplūkošanas kļuva skaidrs, ka L1e-A kategorijas elektriskajiem velosipēdiem ir visas parastā elektriskā velosipēda priekšrocības, bet tikai — ar lielāku jaudas rezervi.

(75) Attiecībā uz ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem ir apgalvots, ka tiem ir ievērojami lielākas ražošanas izmaksas un augstāka pārdošanas cena. Tas pats par sevi nav iemesls, lai ražojumu izslēgtu no ražojuma klāsta, jo ražojuma klāstā parasti ietilpst preces, kas tiek pārdotas par dažādām cenām. Tomēr šis faktors ir ņemts vērā cenu salīdzinājumos un kaitējuma apmēra aprēķinā.

(76) Attiecībā uz atšķirīgu lietojumu un patērētāju uztveri ir apgalvots, ka parastie elektriskie velosipēdi tiek pārdoti galvenokārt vecākiem cilvēkiem, tādiem velosipēdistiem, kuriem riteņbraukšana ir atpūtas veids, kā arī biroja darbiniekiem, bet ātrgaitas elektriskos velosipēdus lielākoties izmanto, lai veiktu darbības, kurām raksturīga lielāka fiziskā piepūle, piemēram, pārvietošanās starp dzīvesvietu un darbavietu. Tomēr, tā kā biroja darbinieki, lai pārvietotos no mājām uz darbavietu, visticamāk, izmanto parastos elektriskos velosipēdus, šis izmantojums ir ļoti līdzīgs ātrgaitas elektrisko velosipēdu izmantojumam tajā pašā nolūkā. Tāpēc Komisija secina, ka paredzētais lietojums un patērētāju uztvere lielā mērā pārklājas un tādējādi nepamato ražojuma izslēgšanu.

(77) Attiecībā uz abiem izslēgšanas pieprasījumiem Komisija secināja, ka ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem un L1e-A kategorijas velosipēdiem ir tādas pašas fiziskās īpašības kā pārējiem elektriskajiem velosipēdiem un ka tādējādi tie ietilpst ražojuma klāstā. Lai gan Komisija atzina, ka attiecīgā ražojuma vispārējā kategorijā ietilpst dažādi ražojuma veidi, šis fakts pats par sevi nevar būt pietiekams pamats izslēgšanai no ražojuma klāsta. Atšķirīga muitas klasifikācija vienā un tajā pašā attiecīgā ražojuma vispārējā kategorijā arī nav kritērijs, kas per se būtu iemesls izslēgšanai. Antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās patiešām ļoti bieži attiecīgais ražojums ietver virkni muitas kodu. Visbeidzot, prasības attiecībā uz attiecīgā ražojuma vai līdzīga ražojuma izmantošanu pēc pārdošanas neietekmē fiziskās pamatīpašības, kas definē šo ražojumu antisubsidēšanas izmeklēšanas nolūkā. Tāpat ražojuma klāstu nenosaka patērētāju kategorijas, kas izvēlēsies vienu vai otru ražojuma veidu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(78) Viens importētājs apgalvoja, ka elektriskie trīsriteņi būtu jāizslēdz no izmeklēšanai paredzētā ražojuma klāsta. Tas apgalvoja, ka nav skaidrs, vai izmeklēšana faktiski aptvēra visus velosipēdu veidus (ietverot divriteņu, trīsriteņu un četrriteņu velosipēdus) vai tikai divriteņu velosipēdus, jo paziņojuma par procedūras sākšanu virsrakstā bija norādīts, ka antisubsidēšanas procedūra attiecas uz elektrisko velosipēdu importu.

(79) Komisija norādīja, ka ražojuma klāsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, tomēr tiek definēts nevis paziņojuma par procedūras sākšanu virsrakstā, bet gan 2. iedaļā Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana. Šajā iedaļā ir skaidri noteikts, ka ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ietver velosipēdus. Termins velosipēdi neaprobežojas ar divriteņu velosipēdiem, bet ietver arī trīsriteņu un četrriteņu velosipēdus. Tā kā divriteņu velosipēdi neapstrīdami ir izplatītākais velosipēdu veids, virsraksts bija attiecināts uz divriteņu velosipēdiem, neizslēdzot no izmeklēšanas darbības jomas citu veidu velosipēdus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80) Importētājs arī apgalvoja, ka izmeklēšana ir konkrēti vērsta uz divriteņu velosipēdiem. Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Tā bija apkopojusi informāciju, kas aptver visus elektrisko velosipēdu veidus. Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem bija jānorāda riteņu skaits visiem ražojumiem, ko tie ražo un pārdod Savienības tirgū. Tāpēc ir skaidrs, ka visā izmeklēšanas gaitā trīsriteņu velosipēdi tika atsevišķi identificēti un izmeklēti. Tā kā divriteņu velosipēdi neapšaubāmi ir izplatītākais velosipēdu veids, nav pārsteidzoši, ka terminu e-velosipēdi/ elektriskie velosipēdi parasti lieto, attiecinot to uz visiem elektrisko velosipēdu veidiem gan šajā izmeklēšanā, gan tirgū. Tas nenozīmē, ka izmeklēšanā netika ņemti vērā citi velosipēdu veidi.

(81) Tāpēc Komisija secināja, ka ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem, L1e-A kategorijas elektriskajiem velosipēdiem un elektriskajiem trīsriteņu velosipēdiem ir tādas pašas fiziskās pamatīpašības un pazīmes, kā arī galalietojumi, kā citiem elektrisko velosipēdu veidiem, un tāpēc tos nevar izslēgt no ražojuma klāsta, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(82) Pēc informācijas izpaušanas trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, viens importētājs un CCCME atkārtoti prasīja izslēgt no ražojuma klāsta elektriskos velosipēdus ar motorizētu pedāļu mīšanas palīgfunkciju, kuru ātrums ir līdz 45 km/h (ātrgaitas elektriskie velosipēdi).

(83) Minētās personas argumentēja, ka ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem ir būtiski atšķirīgas īpašības un paredzētie lietojumi, uz tiem neattiecina tās pašas regulatīvās prasības, būtiski atšķiras to cenas un izmaksas, kā arī no patērētāju viedokļa tie nav savstarpēji aizvietojami ar pārējiem elektriskajiem velosipēdiem ar motorizētu pedāļu mīšanas palīgfunkciju, kuru ātrums ir līdz 25 km/h un uz kuriem attiecas šī izmeklēšana.

(84) CCCME apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā, ka patērētāju īstenotā izmaiņu veikšana programmatūrā attiecībā uz atslēgšanās ātrumu, kā minējis sūdzības iesniedzējs, ir nelikumīga, un piebilda, ka šo varbūtību nevar uzskatīt par iespējamu.

(85) Sūdzības iesniedzējs piekrita, ka tas, ka patērētāji palielina motorizētās pedāļu mīšanas palīgfunkcijas atslēgšanās ātrumu, veicot izmaiņas programmatūrā, ir nelikumīgi. Tomēr tas atgādināja, ka tā apgalvojums nebija saistīts ar šādu iespēju, bet gan attiecās uz izmaiņām, ko veica ekonomikas dalībnieki (importētāji, tirgotāji) pirms elektrisko velosipēdu laišanas Savienības tirgū. Patiešām, ja šādas izmaiņas programmatūras programmēšanā ir saistītas ar motorizētās pedāļu mīšanas palīgfunkcijas atslēgšanās ātrumu samazināšanu, tās ir likumīgas no ražojuma tipa apstiprinājuma viedokļa. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka šādas izmaiņas programmatūras programmēšanā rada acīmredzamu antisubsidēšanas pasākumu apiešanas risku.

(86) Komisija norādīja, ka 72. apsvērums attiecas ne tikai uz patērētāju veiktām izmaiņām programmatūrā, bet tajā ir runa par programmatūras programmēšanu kopumā. Turklāt minētajā apsvērumā ir skaidri minēta iespēja gan palielināt, gan samazināt atslēgšanās ātrumu. Lai gan CCCME norāda, ka tas, ka patērētājs palielina motorizētās pedāļu mīšanas palīgfunkcijas atslēgšanās ātrumu, veicot izmaiņas programmatūrā, ir nelikumīgi, tas tomēr neapšauba citas programmatūras programmēšanā veiktas izmaiņas, piemēram, motorizētās pedāļu mīšanas palīgfunkcijas atslēgšanās ātruma samazināšanu, ko veic 85. apsvērumā minētie ekonomikas dalībnieki. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(87) CCCME apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja arguments, ka visiem elektriskajiem velosipēdiem veic vienādus testus saskaņā ar standartu EN 15194, ir neprecīzs. CCCME norādīja, ka saskaņā ar standartu EN 15194 visiem elektriskajiem velosipēdiem piemēro vienādas testa procedūras. Tomēr minētajam standartam nav ietekmes uz ātruma starpību, kas nosaka atšķirīgas prasības un padara ātrgaitas elektriskos velosipēdus par savstarpēji neaizvietojamiem ar citiem elektriskajiem velosipēdiem. CCCME arī argumentēja, ka atšķirībā no parastajiem elektriskajiem velosipēdiem ātrgaitas elektriskie velosipēdi neietilpst standarta EN 15194 darbības jomā.

(88) CCCME norādīja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 ātrgaitas elektriskie velosipēdi ir aplūkoti kā mopēdi, ko paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem. Minētās regulas darbības joma neattiecas uz elektriskajiem velosipēdiem ar motorizētu pedāļu mīšanas palīgfunkciju, kuru ātrums ir līdz 25 km/h. Papildu noteikumi, kas piemērojami ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem, attiecas uz nodokļiem, licencēšanu un apdrošināšanu, numurzīmēm un mopēdiem atbilstošu ķiveru un drošības atbilstības pārbaudēm.

(89) CCCME norādīja, ka 77. apsvērumā izklāstītā argumentācija, ka visiem elektriskajiem velosipēdiem ir vienādas fizikālās īpašības, neatspēko argumentu, ka pastāv atšķirīgas aprīkojuma un regulatīvās prasības, kas saistītas ar ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem. CCCME apgalvoja, ka šo atšķirīgo prasību dēļ ātrgaitas elektriskie velosipēdi nav savstarpēji aizvietojami ar citiem elektriskajiem velosipēdiem un ka patērētāji piekrīt šim viedoklim. Lai pamatotu šo apgalvojumu, CCCME atsaucās uz Eiropas Riteņbraucēju federācijas iebildumu pret Komisijas priekšlikumu pieprasīt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par visiem elektriskajiem velosipēdiem, nevis tikai ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem.

(90) Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka visiem elektriskajiem velosipēdiem ir vienādas fiziskās īpašības. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši norādīja, ka visi elektriskie velosipēdi tiek izgatavoti no vienām un tām pašām velosipēdu detaļām un sastāvdaļām un ka nav tādu velosipēdu detaļu, kas tiktu izmantotas vienīgi ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem. Tas attiecas arī uz motoriem, ko ražo lielākie motoru ražotāji un ko var izmantot visu veidu elektrisko velosipēdu piedziņai ar atbilstoši saprogrammētu programmatūru. Tāpēc atšķirību starp ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem un citiem elektriskajiem velosipēdiem nevar ticami noteikt, pamatojoties uz to ārējo izskatu.

(91) Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka patērētāju uztvere nav noteicošs faktors ražojuma klāsta noteikšanā tirdzniecības aizsardzības procedūrās, un apgalvoja, ka dažādajās lietojuma kategorijās (piemēram, lietošanai svārstsatiksmē, uz sabiedriskajiem ceļiem, sacīkstēs un kalnos) ir pieejami elektriskie velosipēdi ar visiem motorizētas pedāļu mīšanas palīgfunkcijas līmeņiem un tos tirgo visām klientu grupām neatkarīgi no viņu vecuma un dzimuma. Tāpēc patērētāju uztvere un lietojums nepamato ātrgaitas elektrisko velosipēdu izslēgšanu no ražojuma klāsta.

(92) Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tipa apstiprinājuma kritērijs un — vispārīgākā nozīmē — klasifikācija atbilstoši Regulai (ES) Nr. 168/2013 nav piemēroti ražojuma klāsta definēšanai šajā gadījumā. Sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka tipa apstiprinājumu nepiemēro visiem ātrgaitas elektriskajiem velosipēdiem, bet tikai tiem, ko paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem. Minētais izslēdz, piemēram, elektriskos kalnu velosipēdus, ko izmanto vienīgi sacensībām vai braukšanai pa bezceļiem kalnos, un tiem arī nepiemēro plašākas prasības attiecībā uz tipa apstiprinājumu (numurzīmi, ķiveri un apdrošināšanu).

(93) Turklāt sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka elektriskajiem velosipēdiem, kam nepiemēro tipa apstiprinājumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 168/2013, tik un tā piemēro tieši tādas pašas ražojumu drošības prasības saskaņā ar Savienības direktīvu par mašīnām. Sūdzības iesniedzējs arī piebilda, ka piemērojamais standarts, kas nosaka konkrētas prasības, ir viens un tas pats visiem elektriskajiem velosipēdiem, proti, harmonizētais standarts EN 15194, un tāpēc tas atkārtoja savu apgalvojumu, kas izklāstīts 71. apsvērumā.

(94) Komisija norādīja, ka tās priekšlikums attiecināt prasību par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu uz visiem elektriskajiem velosipēdiem, uz kuru CCCME atsaucās, lai pamatotu savu apgalvojumu par patērētāju uztveres atšķirībām, vienlīdz apliecināja to, ka regulatīvo prasību atšķirības turpinājās un nenodrošināja piemērotu un stabilu pamatu ātrgaitas elektrisko velosipēdu izslēgšanai no ražojuma klāsta. Komisija secināja, ka iesniegtā papildu informācija nebija tāda veida informācija, kas mainītu tās konstatējumus par ražojuma klāstu, proti, ka elektriskajiem velosipēdiem ir vienādas fizikālās īpašības un iezīmes un ka patērētāju uztvere, kā arī lietojumi būtiski pārklājas. Tāpēc CCCME argumenti tika noraidīti.

(95) Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par ražojuma klāstu, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti 74.–81. apsvērumā.

SUBSIDĒŠANA Ievads: valdības plānu, projektu un citu dokumentu izklāsts

(96) Pirms Komisija analizēja iespējamo subsidēšanu īpašu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā (3.5. iedaļa un nākamās iedaļa), tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz vairāk nekā vienu no subsīdijām vai subsīdiju programmām. Komisija konstatēja, ka visas novērtējamās subsīdijas vai subsīdiju programmas turpmāk izklāstīto iemeslu ir daļa no ĶV centrālās plānošanas.

(97) ĶTR Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības trīspadsmitās piecgades plānā (13. piecgades plāns), kas attiecas uz 2016.–2020. gadu, ir uzsvērts ĶV stratēģiskais redzējums attiecībā uz galveno nozaru, piemēram, elektrisko velosipēdu ražošanas nozares, pilnveidi un attīstību.

(98) Tajā ir uzsvērta tehnoloģiskās inovācijas nozīme ĶTR ekonomikas attīstībā, kā arī tas, cik svarīgi joprojām ir videi draudzīgās attīstības principi. Tāpat kā 12. piecgades plānā, arī šā plāna 5. nodaļā ir noteikts, ka viens no galvenajiem attīstības virzieniem ir veicināt tradicionālo rūpniecības nozaru struktūras modernizāciju. Šī ideja ir plašāk izklāstīta 22. nodaļā, kurā ir skaidrota stratēģija, kā modernizēt tradicionālās rūpniecības nozares ĶTR, veicinot to tehnoloģisku pārveidi. Šajā ziņā 13. piecgades plānā ir noteikts, ka uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts, lai veiktu visaptverošus uzlabojumus tādās jomās kā ražošanas tehnoloģijas, rūpniecības iekārtas, vides aizsardzība un energoefektivitāte.

(99) Jo īpaši V daļā (22.–24. nodaļā) ir izvirzīts mērķis attīstīt optimizētu mūsdienīgu rūpniecības sistēmu nolūkā nodrošināt, ka Ķīna līdz 2025. gadam kļūst par ražošanas dzinējspēku. Lai jaunās ražošanas nozares varētu sekmēt ekonomiku, plāns mudina attīstīt jaunās enerģijas transportlīdzekļus un veicina to izmantošanu, kā arī mudina attīstīt pilnībā elektriskus transportlīdzekļus. Sīkāk plāna 23. nodaļā par stratēģisku jaunu ražošanas nozaru attīstību ir norādīts, ka ĶV atbalstīs nākamās paaudzes informācijas tehnoloģijas, jaunas enerģijas transportlīdzekļu, (..), videi nekaitīgas un mazoglekļa tehnoloģijas, (..) attīstību. Turklāt ĶV sekmēs inovāciju un rūpniecisko lietojumu jaunās augsto tehnoloģiju jomās, tādās kā (..) sistēmas augstas efektivitātes enerģijas uzglabāšanai un enerģijas sadalei, (..), vides aizsardzība (..).

(100) Minētajā 13. piecgades plānā jaunās enerģijas transportlīdzekļi ir iekļauti kā viena no sešām Ķīnas stratēģiskajām nozarēm un ir noteikts, ka tiks strādāts, lai nodrošinātu, ka stratēģisko jauno ražošanas nozaru pievienotā vērtība sasniedz 15 % no Ķīnas IKP. Konkrēti 23. nodaļā ĶV apņemas:

veicināt jaunās enerģijas transportlīdzekļu izmantošanu;

attīstīt pilnībā elektriskus transportlīdzekļus un hibrīdus elektrotransportlīdzekļus, īpaši pievēršoties sasniegumu gūšanai pamattehnoloģiju jomās, tādās kā akumulatoru enerģijas blīvums un akumulatoru temperatūras pielāgojamība;

veicināt tādu uzlādes iekārtu un pakalpojumu tīklu, kuri ir savstarpēji saderīgi un kuriem piemēro vienotus standartus;

uzlabot politiku pastāvīga atbalsta sniegšanai šajā saistībā;

nodrošināt, ka kopējais jaunas enerģijas transportlīdzekļu ražošanas un pārdošanas apjoms Ķīnā sasniedz piecus miljonus;

stiprināt centienus reģenerēt un utilizēt lietotus akumulatorus no jaunās enerģijas transportlīdzekļiem.

(101) Arī Vieglās rūpniecības attīstības plānā (2016.–2020. gadam) (Vieglās rūpniecības attīstības plāns), ko ĶV sagatavoja, lai īstenotu 13. piecgades plānu un stratēģiju Ražots Ķīnā 2025, velosipēdu un akumulatoru ražošanas nozares ir norādītas kā pamatnozares.

(102) Velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarēs ir vajadzīga tehnoloģijas reformu inženiertehniskā izstrāde, ko panāk, industrializējot jaunu materiālu velosipēdus, inteliģentās, videi nekaitīgās un efektīvās elektrisko velosipēdu ražošanas līniju un būtiskās daļas. Plānā jo īpaši ir arī ieteikts sekmēt velosipēdu ražošanas nozares attīstību svara ziņā vieglas, daudzveidīgas, modernas un inteliģentas produkcijas virzienā; paātrināt īpaši izturīgu vieglu materiālu, pārvades, piedziņas sistēmas, jaunās enerģijas, inteliģento sensoru tehnoloģijas un lietu interneta tehnoloģijas pētniecību un izstrādi, kā arī lietojumu; “pievērsties tādu daudzveidīgu velosipēdu izstrādei, kas ir piemēroti modernai un ikdienas lietošanai, treniņiem un fitnesam, tāliem braucieniem laukos un ir ar augstu salocīšanas veiktspēju, un tādu elektrisko velosipēdu izstrādei, kas ir saderīgi ar standarta un inteliģentajiem elektriskajiem velosipēdiem, kuriem ir litija jonu akumulators.

(103) Vieglās rūpniecības attīstības plānā ir arī uzskaitīti daži konkrēti politikas pasākumi, lai sekmētu pamatnozares, piemēram, elektrisko velosipēdu un akumulatoru nozares, kā izklāstīts nākamajos trīs apsvērumos.

(104) Pirmais pasākumu kopums ir saistīts ar tirgus pieejamības palielināšanas reformu, galvenokārt vienkāršojot administratīvos pasākumus (t. i., atceļot nevajadzīgus apstiprinājumus, mazinot un standartizējot maksas un apstiprināšanas procesu). ĶV arī uzskaita nozaru jomas un darījumdarbības virzienus, kuros ieguldījumi ir aizliegti vai ierobežoti (t. i., ieguldījumu katalogi; skatīt 126. apsvērumu).

(105) Otrais pasākumu kopums attiecas uz finanšu nodokļu politikas atbalsta palielināšanu:

pilnvērtīgi izmantot attīstības fonda vadošo lomu attiecībā uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, virzīt vidējos un mazos uzņēmumus uz to, lai tie palielinātu ieguldījumus tehnoloģijas inovācijā, strukturālajā pielāgošanā, energotaupībā un emisiju mazināšanā, īstenot dažādus preferenciālās politikas pasākumus, pilnveidot pakalpojumu sistēmu vidējiem un mazajiem uzņēmumiem;

īstenot paātrināta nolietojuma politiku attiecībā uz pamatlīdzekļiem, virzīt uzņēmumus uz to, lai tie palielinātu ieguldījumus progresīvā aprīkojumā;

izmantot īpašo tīrās ražošanas fondu lomu, virzīt ražošanas tehnoloģijas lietojumu un veicināt tīrās ražošanas tehnoloģijas izmantošanu pamatnozarēs;

īstenot attiecīgo nodokļu un maksu preferenciālās politikas pasākumus, mazināt uzņēmumu izmaksas, kas saistītas ar pieciem sociālās apdrošināšanas fondiem un vienu mājokļu fondu, saprātīgi koriģēt patēriņa nodokļa politiku;

mudināt uzņēmumus palielināt ieguldījumus videi draudzīgu ražojumu pētniecībā un izstrādē, valsts iepirkumā galveno prioritāti noteikt ražojumiem, kam piešķirts videi nekaitīga ražojuma sertifikāts.

(106) Trešais pasākumu kopums attiecas uz finanšu politikas atbalsta palielināšanu, jo īpaši uz šādām darbībām:

īstenot finanšu politiku, kas atbalsta vidējo un mazo uzņēmumu attīstību, plašāk izpētīt vidējo un mazo uzņēmumu finanšu kanālus, pilnveidot vidējo un mazo uzņēmumu kredīta garantiju sistēmu;

paātrināt finanšu produktu un pakalpojumu attīstību, lai atbalstītu populāro uzņēmējdarbību un inovāciju vieglās rūpniecības jomā;

palielināt finansiālo atbalstu tehnoloģijas pārveidei un uzņēmumu aprīkojuma atjaunināšanai;

mudināt banku un finanšu iestādes attīstīt aizdevumu pakalpojumus, par garantijām izmantojot arī nemateriālus aktīvus, tostarp savus zīmolus, īpašās tiesības izmantot preču zīmes; atbalstīt zīmolveidi vieglās rūpniecības jomā;

nostiprināt politikas un izstrādes finansējuma lomu, atbalstīt finanšu iestādes ar sindicētiem aizdevumiem, eksporta kredītiem, projektu finansējumu; izveidot finanšu pakalpojumu platformu starptautiskajai pētniecībai un izstrādei, ražošanas sistēmai, uzņēmumu zīmolu popularizēšanai;

palielināt eksporta kredīta apdrošināšanas atbalstu zīmolu uzņēmumiem, mudināt komercbankas aktīvi īstenot eksporta kredīta apdrošināšanas politikas finansēšanu;

(107) Vieglās rūpniecības attīstības plāni ir izstrādāti arī vietējā līmenī. Kā piemēru var minēt Tiaņdzjiņas municipalitātes Vieglās un tekstila rūpniecības attīstības 12. piecgades plānu (2011.–2015. gadam), kurā atbalstīta četru valsts līmeņa vieglās rūpniecības bāzu izveide attiecīgajā provincē: Tiaņdzjiņas pilsēta uzbūvēs valsts līmeņa velosipēdu ražošanas un eksporta bāzi. Par pamatu izmantojot rūpniecisko parku Ķīnas velosipēdu karaliste Ucjinas apgabalā un (elektrisko) velosipēdu rūpniecisko parku Binhai apgabalā, mēs intensīvi attīstīsim (elektrisko) velosipēdu, rezerves detaļu u. c. ražošanas nozares.

(108) Tāpat Tiaņdzjiņas 13. piecgades plānā rūpniecības ekonomiskajai attīstībai ir noteikti skaidri mērķi atbalstīt velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozares, tostarp detaļu nozares, piemēram:

neatlaidīgi attīstīt velosipēdu ražošanas nozari;

paātrināt raksturīgo rūpniecības bāzu būvniecību, tostarp (..) velosipēdu ražošanu, Dzjinhai apgabalā un Ucjinas apgabalā;

paātrināt uzņēmumu pārveidi un pilnveidošanos; aktīvi īstenot zīmolu stratēģiju, virzīt uzņēmumus uz to, lai intensificētu tehnoloģiju inovāciju un produktu polarizāciju, un nostiprināt un veicināt konkurētspējīgu ražojumu, tostarp velosipēdu, stāvokli tirgū; veicināt uzņēmumu apvienošanu un reorganizāciju un visaptveroši uzlabot vidējo un mazo uzņēmumu un privātuzņēmumu inovācijas spēju un ražojumu pievienoto vērtību;

paātrināt speciālu parku, tostarp velosipēdu rūpniecisko parku, būvniecību Ucjinā un Dzjinhai;

neatlaidīgi attīstīt energoakumulatorus, un

paplašināt teritorijas, kurām ir plašas priekšrocības; izmantot litija jonu akumulatorus par pamatu, lai veicinātu superjaudīgu kondensatoru un paaugstinātas jaudas akumulatoru izstrādi.

(109) Konkrētāk, 13. piecgades plānā velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei (13. velosipēdu plāns), ko izdevusi Ķīnas Velosipēdu ražotāju asociācija (CBA), velosipēdu ražošanas nozare ir minēta kā viena no jaunajām ražošanas nozarēm: jauno ražošanas nozaru līmenis ir paaugstināts līdz valsts stratēģijas līmenim, piemēram, tādām nozarēm kā jaunā enerģija, jauni materiāli, internets, energotaupība un vides aizsardzība, kā arī informācijas tehnoloģija, tāpēc par nenovēršamu tendenci tradicionālajām ražošanas nozarēm ir kļuvusi ienākšana vidējā un augstākā līmeņa tehnoloģiju kopienā. Jo īpaši pēc piektās plenārsēdes, kas ierosināta, lai veicinātu mazoglekļa satiksmes un transporta attīstību un sekmētu videi nekaitīgu pārvietošanos ar velosipēdiem, velosipēdu ražošanas nozare noteikti izmantos jaunās vēsturiskās attīstības iespējas.

(110) Turklāt 13. velosipēdu plānā ir noteikti izmērāmi mērķi, kas ĶV jāsasniedz velosipēdu ražošanas nozarē līdz 2020. gadam: ieņēmumi, ko augstākā līmeņa uzņēmumi gūs no savas galvenās darījumdarbības, visā ražošanas nozarē sasniegs vidējo gada apgrozījuma pieaugumu, kas ir 6 %, un līdz 2020. gadam pārsniegs 200 miljardus RMB. Velosipēdu un rezerves detaļu eksporta apjoms saglabāsies stabils, un elektrisko velosipēdu eksports krasi palielināsies. Tiks vēl vairāk nostiprināta ražošanas nozares integrācija, un vadošo uzņēmumu ieguldījums izlaides apjomā pārsniegs 50 %. Ražošanas nozare izlolos, kopīgi veidos un uzlabos 3–5 nozares kopas un īpašos reģionus. Vidējā un augstākā līmeņa tehnoloģijas velosipēdu un litija akumulatoru elektrisko velosipēdu īpatsvars palielināsies katru gadu.

(111) Turklāt 13. velosipēdu plānā ir paredzēts, ka tiks izveidots viens līdz divi starptautiski populāri zīmoli. Papildus esošajām balvām, ko piešķir elektrisko velosipēdu ražotājiem (piemēram, slavens Ķīnas zīmols, populāra Ķīnas preču zīme, vieglās rūpniecības zīmola veicināšanas sistēma, izdevīgs vieglās rūpniecības zīmols un rūpniecības zīmola veicināšanas parauguzņēmums) plānā ir arī paredzēts uzlabot zīmolu veicināšanas sistēmu un veikt zīmolu vērtības noteikšanu un novērtējumu.

(112) Viens no 13. velosipēdu plānā uzskaitītajiem galvenajiem uzdevumiem ir turpināt daudzveidīgu, augstākā līmeņa tehnoloģijas un zīmola velosipēdu izstrādi ražošanas nozarē un pakāpeniski palielināt to cilvēku īpatsvaru, kuri pārvietojas ar velosipēdu, un vidējā un augstākā līmeņa tehnoloģijas velosipēdu īpatsvaru; ieviest vieglos, litija akumulatoru un viedos elektriskos velosipēdus un pastāvīgi palielināt litija akumulatoru velosipēdu tirgus daļu un elektrisko velosipēdu eksporta īpatsvaru.

(113) Tāpat 13. velosipēdu plānā kā viens no galvenajiem mērķiem ir norādīta neatkarīgu zīmolu elektrisko velosipēdu eksporta īpatsvara un cenu noteikšanas tiesību palielināšana.

(114) To ieguldījumu projektu katalogā, kuri valdībai jāpārbauda un jāapstiprina, ĶV ir noteikusi paaugstinātu prioritāti alternatīvās enerģijas transportlīdzekļiem, tostarp elektriskajiem velosipēdiem: Ražošanas jaudu, kas palielina tradicionālo, ar degvielu darbināmo transportlīdzekļu skaitu, stingri kontrolē tā, lai principā jauni tradicionālo, ar degvielu darbināmo transportlīdzekļu ražotāji vairs netiktu pārbaudīti un apstiprināti transportlīdzekļu būvniecībai. Pieliek pūles, lai aktīvi virzītu alternatīvās enerģijas transportlīdzekļu izstrādi veselībai nekaitīgā un pienācīgā veidā.

(115) Turpretī ar degvielu darbināmos mopēdus ĶV ir iekļāvusi novecojušo ražojumu sarakstā, kas ietverts Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija, 2013. gada grozījums).

(116) Tomēr ĶV centieni neaprobežojas tikai ar elektriskajiem velosipēdiem, bet attiecas arī uz to daļām, proti, dzinējiem vadības bloku un akumulatoriem.

(117) 13. velosipēdu plānā ir skaidri noteikta saikne starp elektrisko velosipēdu un to daļu izstrādi, iesakot nepārtraukti paplašināt alumīnija sakausējumu, magnija sakausējumu, titāna sakausējumu un citu vieglo metālu sakausējumu, oglekļa šķiedru un citu kompozītmateriālu izmantošanu gatavajos velosipēdos un to daļās; uzlabot spēju neatkarīgi izgatavot nokomplektētus velosipēdus, paaugstinot daļu kvalitāti un līmeni; pilnveidot četru galveno elektrisko sastāvdaļu, proti, vadības ierīces, akumulatora, dzinēja un lādētāja, vispārējo veiktspēju nolūkā attīstīt efektīvu, enerģiju taupošu, drošu un uzticamu elektrisko velosipēdu elektrisko sistēmu.

(118) Turklāt 13. velosipēdu plānā ir paredzēts, ka “13. piecgades periodā tiks sasniegti panākumi šādās pamattehnoloģijās:

(118)

1. īpaši izturīgu un vieglu materiālu veicināšana un izmantošana;

2. velosipēdu pārnesumu sastāvdaļu precīzās apstrādes tehnoloģija;

3. elektrisko velosipēdu elektriskās vadības sistēmas vispārējās veiktspējas uzlabošana;

4. svina skābes akumulatoru un litija jonu akumulatoru vispārējās veiktspējas uzlabošana;

5. griezes momenta sensoru tehnoloģijas izmantošana un veicināšana;

6. digitālās tehnoloģijas, lietu interneta tehnoloģijas un inteliģentās tehnoloģijas izmantošana un veicināšana.

(119) Saikne starp elektrisko velosipēdu un to daļu izstrādi bija noteikta jau 12. piecgades plānā velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei. Tajā ir vairākkārt minēta ražošanas ķēžu integrācija un vajadzība paātrināt nozares kopējo pamattehnoloģiju pētniecību un izstrādi.

(120) Konkrētāk, 12. velosipēdu plānā starp galvenajiem mērķiem nozares attīstības mērķiem 12. piecgades periodā ir noteikti šādi:

tiks vēl vairāk nostiprināta nozares integrācija;

tiks izveidots profesionāls darba mehānisma sadalījums attiecībā uz augšupējiem un lejupējiem komponentiem, gatavo transportlīdzekļu rezerves daļām un ražošanu, mācīšanos un pētniecību.

(121) 12. velosipēdu plānā ir arī uzskaitītas galvenās tehnoloģiju inovācijas, kas sasniedzamas 12. piecgades periodā. Tās inter alia ir šādas:

litija jonu akumulatoru izmantošana;

elektromotoru ar pastāvīgo magnētu, ātrgaitas elektromotoru un kontaktu līdzstrāvas elektromotoru izmantošana elektriskajos velosipēdos;

mikroskaitļotāju vadības tehnoloģijas izmantošana elektriskajos velosipēdos.

(122) Plašākas norādes par augšupējo komponentu izstrādes pakārtošanu elektrisko velosipēdu lejupējo komponentu ražošanas nozares attīstībai ir sniegtas Sudžou municipalitātes valdības Galvenā biroja paziņojumā par administratīvo pasākumu apriti attiecībā uz Municipālās rūpniecības un ekonomikas uzlabošanas īpašo fondu (SU FU BAN 2014-137) un saistītajā Paziņojumā par Sudžou municipalitātes 2016. gada fiskālās īpašās fondu programmas piemērošanu. Konkrēti minētās programmas A3.1. pantā cita starpā ir minēti šādi nosacījumi dotācijas saņemšanai: ražojumiem ir tādas iezīmes kā liels tirgus potenciāls, augsts dzinējspēks un plaisas novēršana rūpnieciskajā ķēdē.

(123) Turklāt 13. piecgades plāna 23. nodaļā ir skaidri norādīts uz ĶV atbalstu augsti efektīvas enerģijas uzglabāšanas attīstīšanai (skatīt arī 97. apsvērumu).

(124) Arī Vieglās rūpniecības attīstības plānā (2016.–2020. gadam) akumulatoru ražošanas nozare ir minēta kā viena no pamatnozarēm. Papildus vispārējiem politikas pasākumiem, kas izklāstīti 96.–107. apsvērumā, plānā ir ieteikts arī īstenot Svina akumulatoru ražošanas nozares specifikācijas.

(125) Tiaņdzjiņas municipalitātes Vieglās un tekstila rūpniecības attīstības 13. piecgades plānā (2016.–2020. gadam) ir norādīta saikne starp atbalstu elektrisko velosipēdu ražošanai un to daļām: Mēs veicināsim jaunu materiālu, tostarp kompozītmateriālu, vieglo sakausējumu, mazleģētā tērauda, izmantošanu velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanā. Mēs stimulēsim mikroskaitļotāju vadības tehnoloģijas, jaunās enerģijas akumulatoru un efektīvu elektroierīču izmantošanu elektroakumulatoros.

(126) Velosipēdu daļas un jo īpaši akumulatori un rāmjiem paredzēti vieglie metāli ir ietverti atbalstāmo nozaru sarakstā Ārvalstu ieguldījumu nozaru ievirzes katalogā (pārskatīts 2017. gadā). Sarakstā ir iekļautas jo īpaši šādas pozīcijas:

(126)

96. Vieglu un videi nekaitīgu jaunu materiālu pētniecība, izstrāde un izgatavošana aviācijai, aeronautikai, automobiļu un motociklu rūpniecībai (īpašs alumīnijs, alumīnija un magnija sakausējuma materiāli, motociklu alumīnija sakausējuma rāmji u. c.).

236. Augsto tehnoloģiju videi nekaitīgu akumulatoru ražošana: niķeļa-metāla jaudas hibrīdakumulatori, cinka-niķeļa akumulatori, cinka-sudraba akumulatori, litija jonu akumulatori, saules baterijas, kurināmā elementi u. c. (izņemot jaunās enerģijas transportlīdzekļus, ar enerģiju darbināmus akumulatorus).

(127) Tāpat Prioritāro nozaru katalogā ārvalstu ieguldījumiem centrālajā Ķīnā un Ziemeļķīnā ir atbalstīti ārvalstu ieguldījumi rūpniecībā saistībā ar elektrisko velosipēdu daļām, kas ietver: i) alumīnija sakausējuma materiālu un izstrādājumu ražošanu; ii) servomotoru un piedziņas ierīču ražošanu, iii) īpaša aprīkojuma pētniecību, izstrādi un ražošanu litija akumulatoru un citu litija izstrādājumu ražošanai, iv) vieglo materiālu, piemēram, īpaši izturīgu materiālu, izstrādi un ražošanu.

(128) Litija akumulatori ir iekļauti atbalstāmo nozaru sarakstā Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2013. gada grozījums) (2011. gada redakcija) (izdots ar Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojumu Nr. 9).

(129) Elektrisko velosipēdu ražošanas nozare par stratēģisku, prioritāru un/vai atbalstāmu nozari atzīta arī turpmāk minētajos dokumentos.

Valsts padomes stratēģijā Ražots Ķīnā 2025 (2005. gada Lēmums Nr. 28) kā viens no pamatprincipiem ir norādīta videi draudzīga attīstība. Dokumentā ir uzskaitīti stratēģiskie uzdevumi, kas īstenojami līdz 2025. gadam, tostarp centienu intensificēšana progresīvās energotaupības un vides aizsardzības tehnoloģiju, procesu un aprīkojuma pētniecībā un izstrādē, videi draudzīgu ražojumu pētniecības un izstrādes nostiprināšana, vieglu, maza enerģijas patēriņa un viegli reģenerējamu materiālu, tostarp motoru, boileru, iekšdedzes dzinēju un elektroierīču, ražošanas metožu vispārēja ieviešana, (..) un jauno materiālu ražošanas nozares, jaunās enerģijas ražošanas nozares, augstākā līmeņa aprīkojuma ražošanas nozares (..) videi nekaitīgas un mazoglekļa attīstības aktīva veicināšana.

Valsts padomes Lēmums Nr. 40 par Pagaidu noteikumu par rūpnieciskās struktūras pielāgošanas veicināšanu izsludināšanu un īstenošanu (Lēmums Nr. 40). Minētajā lēmumā ir noteikts, ka Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogs, kas ir Lēmuma Nr. 40 īstenošanas pasākums, ir svarīgs pamats, lai noteiktu ieguldījumu virzienus. Tajā arī dots uzdevums ĶV pārvaldīt ieguldījumu projektus, kā arī izstrādāt un īstenot politiku tādās jomās kā publiskās finanses, nodokļi, kreditēšana, zemes izmantošana, imports un eksports. Lai gan elektriskie velosipēdi nav tieši minēti Lēmumā Nr. 40, Valsts padome ar minēto uzdod visām Ķīnas finanšu iestādēm sniegt kreditēšanas atbalstu un paredz īstenot citus preferenciālus politikas virzienus attiecībā uz atbalstāmajiem projektiem. Tajā pašā laikā Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga XIX nodaļā akumulatori un vieglie materiāli ir uzskaitīti kā atbalstāmās nozares. Attiecībā uz juridisko raksturu Komisija norāda, ka Lēmums Nr. 40 ir rīkojums, ko izdevusi Valsts padome — augstākā administratīvā iestāde ĶTR. Šajā ziņā lēmums ir juridiski saistošs gan citām valsts iestādēm, gan uzņēmējiem.

Valsts stratēģijā zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā un ilgā termiņā (2006.–2020. gadam) ir paredzēts atbalsts galveno jomu un prioritāro aspektu attīstībai, kā arī izteikts aicinājums sniegt finansiālu un fiskālu atbalstu šīm galvenajām jomām un prioritātēm.

(130) Visbeidzot, kā liecina pieejamā informācija, elektrisko velosipēdu ražošanas nozare un to daļu (proti, akumulatoru, dzinēju, vadības bloku un vieglmetāla sastāvdaļu) ražošanas nozare tādējādi tiek uzskatītas par pamatnozarēm / stratēģiskām nozarēm, kuru attīstību ĶV aktīvi veicina kā politikas mērķi.

Apgalvojumi ĶV apgalvojumi

(131) ĶV vispirms norādīja, ka tai nav pieejams 13. piecgades plāns velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei un attiecīgi nav spējīga iesniegt jebkādas piezīmes par plānu.

(132) ĶV savā atbildē uz anketas jautājumiem arī norādīja, ka CBA ir tikai rūpnieciska asociācija, ko brīvprātīgi organizē velosipēdu, elektrisko velosipēdu un to rezerves daļu ražotāji. ĶV arī apgalvoja, ka CBA nav valdības departaments.

Ķīnas Velosipēdu ražotāju asociācijas apgalvojumi

(133) CBA apgalvoja, ka ir neatkarīga struktūra, ko nekontrolē ĶV. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tā atsaucās uz Tirdzniecības kameru un administratīvo struktūru vispārējo atsaistes plānu, ko izdevis Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas galvenais birojs un Valsts padomes galvenais birojs.

(134) CBA arī apgalvoja, ka 13. velosipēdu piecgades plāns ir konfidenciāls.

Giant Group apgalvojumi

(135) Pēc informācijas izpaušanas Giant Group apgalvoja, ka viens no tā saistītajiem uzņēmumiem tikai ražoja līdzīgo ražojumu, bet neeksportēja elektriskos velosipēdus uz Savienību. Tāpēc jebkādu subsīdiju, ko saņēma minētais uzņēmums, nevar automātiski uzskatīt par subsīdiju, kas piešķirta ražojumam, kurš laists brīvā apritē Savienībā, izraisot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt arī šādas piešķirtās subsīdijas radītie ieguvumi netika nodoti tālāk saistītajam uzņēmumam, kurš eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību. Tādējādi Giant Group apgalvoja, ka subsīdija, ko saņēma uzņēmums, kurš ražoja līdzīgo ražojumu, neradīja ieguvumus eksportam, un tāpēc tā būtu jāizslēdz no eksporta uzņēmuma subsidēšanas apjoma aprēķina.

Apgalvojumu atspēkojumi

(136) Komisija uzskatīja, ka 13. velosipēdu plānam vajadzēja būt pieejamam ĶV un ka tas nebūtu uzskatāms par ierobežotu, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem faktiem.

CBA savā publiskajā tīmekļa vietnē publicēja paziņojumu presei, kurā informēja, ka 13. velosipēdu piecgades plāns oficiāli pieņemts 2016. gada 14. jūnijā (http://www.china-bicycle.com/News/View/b8da75cd-607f-4d84-8412-a487e07a0b78). Par to bija ziņots arī citās tīmekļa vietnēs, piemēram, Xuenshu.com (https://www.xueshu.com/zgzxc/201607/21087310.html).

Minētajā paziņojumā presei CBA publiskoja plāna kopsavilkumu: Priekšsēdētājs Ma Zhongchao izvirzīja prasības attiecībā uz ražošanas nozares attīstību 13. piecgades plāna periodā: 13. piecgades plāna pamatā ir pārveidošana un uzlabošana, un mērķis ir kļūt no lieliem par spēcīgiem, ko panāk, radot zelta iespēju ražošanas nozares attīstībai. Šis periods kļuva par zelta attīstības periodu. Šajā nolūkā ražošanas nozarei ir stingri jāievēro šādi punkti: pirmkārt, stingri jāievēro ražošanas nozares 13. piecgades plāna attīstības stratēģiskais pozicionējums; otrkārt, jāvirza attīstības veida pārveide kopā ar attīstības koncepcijas pārveidi (..).

13. velosipēdu plāns tika iesniegts sūdzības publiskajā versijā un bija publiski pieejams no 2017. gada 21. decembra. Tomēr līdz pārbaudes apmeklējumam, kas notika 2018. gada septembrī ĶV telpās, ne CBA, ne ĶV nebija iesniegušas apgalvojumus par plāna konfidencialitāti. Gluži pretēji — ĶV informēja Komisiju, ka plāns nav pieejams, lai gan tā apstiprinājums tika publiskots CBA tīmekļa vietnē un 2016. gada jūnijā CBA joprojām bija ĶV ietekmē, jo Tirdzniecības kameru un administratīvo struktūru vispārējais atsaistes plāns vēl nebija stājies spēkā.

Iepriekšējais 12. velosipēdu plāns bija publisks dokuments, lai gan pēc būtības tas bija līdzīgs 13. velosipēdu plānam. Turklāt nevienā no šiem dokumentiem nebija ietverti dati par konkrētiem uzņēmumiem.

(137) Visbeidzot, CBA neiesniedza nekādus pierādījumus par 13. velosipēdu plāna konfidencialitāti.

(138) Komisija apkopoja vairākus elementus, uz kuru pamata tika secināts, ka CBA bija cieša saikne ar ĶV, jo īpaši 2016. gadā, kad tika apstiprināts Velosipēdu plāns —

CBA Statūtu 3. pantā (Statūti publiski pieejami CBA tīmekļa vietnē: http://www.china-bicycle.com/information/?cid=33) ir noteikts: Šīs asociācijas mērķis un uzdevumi ir šādi: (..) īstenot valsts rūpniecības politiku un palīdzēt valdības departamentiem stiprināt ražošanas nozari, (..) būt par starpnieku un saiti starp valdību un uzņēmumiem un kalpot uzņēmumiem, ražošanas nozarei un valdībai, kā arī veicināt ilgtspējīgu un veselīgu ražošanas nozares attīstību. Statūtu 4. pantā ir nostiprināta šī saite un noteikts: Šī padome atzīst darījumdarbības norādījumus un pārraudzību, ko īsteno Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija, Civillietu ministrija un kompetentā sabiedrības uzņēmējdarbības vienība.

CBA tīmekļa vietnē (http://www.china-bicycle.com/information/?cid=11) ir norādīts: Asociācijas darbību virza un pārvalda Valsts padomes Valsts administrācija, Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu pārvaldības komiteja, Ķīnas Vieglās rūpniecības asociācija un Uzņēmumu reģistrācijas administrācijas Civillietu ministrija.

Tirdzniecības kameru un administratīvo struktūru vispārējais atsaistes plāns, ko izdevis Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas galvenais birojs un Valsts padomes galvenais birojs, tika pieņemts 2015. gada 8. jūlijā. Tomēr tajā ir paredzēts, ka 2016. gadā tiks īstenots izmēģinājuma projekts un ka tas attieksies arī uz citām nozares asociācijām un stāsies pilnā spēkā tikai 2017. gadā. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz minēto, secināja, ka 2016. gadā, kad tika apstiprināts 13. velosipēdu plāns, CBA bija Valsts padomes pārvaldībā, un tai bija uzticēta valdības politikas īstenošana, tāpēc to nevar uzskatīt par neatkarīgu struktūru.

(139) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija noraidīja apgalvojumus par 13. velosipēdu plāna esību un konfidencialitāti un CBA neatkarību.

(140) Attiecībā uz Giant Group apgalvojumu Komisija uzskatīja, ka dažādie tiesību subjekti, kas ražo un pārdod elektriskos velosipēdus, visi pieder pie vienas un tās pašas grupas. Giant Group to neapstrīdēja. Tāpēc saņēmēja konkrētā funkcija (neatkarīgi no tā, vai tas tieši eksportēja attiecīgo ražojumu izmeklēšanas laikposmā) tika uzskatīta par nebūtisku, ar nosacījumu, ka saņēmējs bija saistīts ar ražotāju eksportētāju un saņēma ieguvumus, kas saistīti ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana. Giant Group neapstrīdēja, ka šādi ieguvumi patiešām tika saņemti. Komisija uzskatīja, ka ieguvumi, ko saņēma pie vienas grupas piederoši tiesību subjekti, kuri ir iesaistīti elektrisko velosipēdu ražošanā un pārdošanā, ir apkopoti grupas līmenī un ir attiecīgā gadījumā sadalīti. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

Daļēja nesadarbošanās un pieejamo faktu izmantošana Preferenciāli aizdevumi

(141) Komisija prasīja, lai ĶV pārsūta īpašas anketas sešām valstij piederošām bankām, kas norādītas sūdzībā, kā arī jebkurām citām finanšu iestādēm, kas izsniedza aizdevumus vai eksporta kredītus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(142) ĶV apgalvoja, ka tā ir sazinājusies ar iepriekš minētajām finanšu iestādēm. Tomēr atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem sniedza tikai četras sūdzībā konkrēti minētas valstij piederošas bankas.

(143) ĶV informēja, ka tai nav tiesību prasīt informāciju no valstij piederošām bankām, kuras nebija atbildējušas uz anketas jautājumiem, jo tās darbojas neatkarīgi no ĶV. ĶV arī uzskatīja, ka Komisija ir tai piemērojusi nepamatotu slogu un ka nav pietiekamu norādījumu par to, kā iesniegt prasīto informāciju un kā sagatavot atbilžu nekonfidenciālās versijas.

(144) Komisija nepiekrita šim viedoklim. Pirmkārt, ĶV ir pieejama no valstij piederošām struktūrām prasītā informācija par visām struktūrām, kurās ĶV ir galvenais akcionārs vai liels akcionārs. Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Likumu par valstij piederošiem uzņēmumu aktīviem valstij piederošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas aģentūras, ko izveidojusi Valsts padomes Valstij piederošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija un vietējās pašvaldības, valdības uzdevumā pilda valsts ieguldījumu uzņēmuma kapitāla ieguldītāja pienākumus un uzņemas atbildību. Tādējādi šādām aģentūrām ir tiesības saņemt peļņu no aktīviem, piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā un atlasīt valsts ieguldījumu uzņēmumu vadošos darbiniekus. Turklāt saskaņā ar iepriekš minētā Likuma par valstij piederošiem aktīviem 17. pantu par valstij piederošiem aktīviem valsts ieguldījumu uzņēmumi atzīst, ka tos uzrauga un administrē vietējās pašvaldības un valdības departamenti un aģentūras, tie atzīst valsts uzraudzību un ir atbildīgi pret kapitāla ieguldītājiem.

(145) Turklāt ĶV ir arī nepieciešamās pilnvaras mijiedarboties ar finanšu iestādēm, pat ja tās nav valstij piederošas, jo tās atrodas Ķīnas banku regulējuma iestādes jurisdikcijā. Piemēram, saskaņā ar Banku uzraudzības likuma 33. un 36. pantu CBRC ir tiesības pieprasīt visām ĶTR reģistrētajām finanšu iestādēm iesniegt informāciju, piemēram, finanšu pārskatus, statistikas pārskatus un informāciju par uzņēmējdarbību un vadību. CBRC var arī uzdot finanšu iestādēm atklāt informāciju sabiedrībai. Šajā saistībā Komisijai nebija skaidrs, kāpēc ĶV nevarēja prasīt minētajām finanšu iestādēm, lai tās atbild uz jautājumiem īpašajā anketā, ko Komisija bija sagatavojusi šīs izmeklēšanas mērķim. ĶV netika prasīts apkopot, pārbaudīt un iesniegt vajadzīgo informāciju. ĶV tikai tika prasīts palīdzēt Komisijai iegūt nepieciešamo informāciju no finanšu iestādēm.

(146) Turklāt, lai gan tās sniedza dažus vispārīgus skaidrojumus par savām aizdevumu apstiprināšanas un risku pārvaldības sistēmām, neviena no valstij piederošajām bankām, kas sadarbojās, nesniedza konkrētu informāciju par izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem sniegtajiem aizdevumiem, argumentējot, ka tām ir saistošas tiesību aktos noteiktās prasības un līgumu noteikumi attiecībā uz tās informācijas konfidencialitāti, kas skar izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus.

(147) Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka būtu uzlikusi nepamatotu slogu ĶV. Visupirms jānorāda, ka Komisija ierobežoja savu izmeklēšanu līdz tām finanšu iestādēm, kas bija piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija arī uzskatīja, ka anketā bija sniegti pietiekami norādījumi par to, kā iesniegt prasīto informāciju un kā sagatavot atbilžu nekonfidenciālās versijas. ĶV arī neprecizēja, kuri konkrētie anketā ietvertie norādījumi tai nebija saprotami. Skaidrības labad — Komisija tikai prasīja, lai ĶV palīdz iegūt nepieciešamo informāciju no finanšu iestādēm, tomēr tās nesadarbojās. Tāpēc tā uzskatīja, ka pieprasījumi, kas adresēti ĶV, bija pamatoti un norādījumi bija pietiekami.

(148) Turklāt Komisija prasīja bankām, kas sadarbojās, lai tās sazinās ar izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saistībā ar to atļauju piešķirt piekļuvi banku rīcībā esošajai informācijai par konkrētiem uzņēmumiem. Tomēr, neraugoties uz Komisijas skaidri izteikto prasību, ne ĶV, ne bankas, kas sadarbojās, to neizpildīja.

(149) Komisija arī bija prasījusi izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, lai tie piešķir piekļuvi informācijai par konkrētiem uzņēmumiem, kura bija visu to valstij piederošo un privāto banku rīcībā, no kurām tie bija saņēmuši aizdevumus. Lai gan izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji piekrita nodrošināt piekļuvi ar tiem saistītajiem bankas datiem, bankas atteicās sniegt nepieciešamo detalizēto informāciju, apgalvojot, ka šāda informācija ir konfidenciāla un to nevar izpaust.

(150) Komisija saņēma tikai informāciju par korporatīvo struktūru un piederību no četrām valstij piederošām bankām, kas minētas 52. apsvērumā, bet nevis iepriekš minēto informāciju par aizdevumiem, kas bija piešķirti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Turklāt Komisija nesaņēma nekādu informāciju no pārējām finanšu iestādēm, kas bija piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Viena no šīm bankām, proti, EXIM, atteicās iesniegt savus statūtus, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija, un tāpēc iesniedza tikai daļēju informāciju par tās korporatīvo pārvaldību.

(151) Tāpat Komisijai netika iesniegta konkrēta informācija par riska novērtējumiem, iekšējo aizdevumu apstiprināšanu procesu vai izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem piešķirto aizdevumu kredītspējas izvērtēšanu, kā paskaidrots iepriekš 146.–150. apsvērumā. Tomēr šāda informācija bija nepieciešama, lai noteiktu, vai aizdevumi izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika piešķirti ar preferenciālām likmēm. Tā kā šādi dokumenti parasti ir attiecīgo banku iekšējie dokumenti, tos nevar iesniegt ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(152) Tā kā Komisijai nebija informācijas attiecībā uz lielāko daļu valstij piederošo banku, kas piešķīra aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un ar konkrētiem uzņēmumiem saistītas informācijas par aizdevumiem, ko izsniedza bankas, kuras sadarbojās, tā uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(153) Tāpēc, ņemot vērā nesadarbošanās pakāpi, Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot, vai iespējamā subsidēšana preferenciālu aizdevumu veidā tiešām bijusi un cik liels bijis tās apmērs, tai var būt nepieciešams izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, un noteica ĶV termiņu tās piezīmju sniegšanai.

(154) ĶV nesniedza piezīmes par pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu.

(155) Tāpēc Komisijai, pārbaudot, vai iespējamā subsidēšana preferenciālu aizdevumu veidā tiešām bijusi un cik liels bijis tās apmērs, daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

Eksporta kredīta apdrošināšana

(156) Komisija prasīja ĶV, lai tā pārsūta īpašu anketu Sinosure. Sinosure sniedza atbildi uz anketas jautājumiem.

(157) Tomēr Sinosure tikai daļēji atbildēja uz jautājumiem īpašajā anketā par eksporta kredīta apdrošināšanu, kas tika iesniegta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tomēr Sinosure nesniedza pieprasītos pamatojošos dokumentus par savu korporatīvo pārvaldību, piemēram, gada pārskatus vai statūtus, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija.

(158) Sinosure arī nesniedza nekādu konkrētu informāciju par elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei sniegto eksporta kredīta apdrošināšanu, prēmiju līmeni vai konkrētus skaitļus saistībā ar savu eksporta kredīta apdrošināšanas darījumu rentabilitāti.

(159) Tā kā šāda informācija nebija pieejama, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(160) Kā izklāstīts 144. apsvērumā, pēc Komisijas izpratnes, ĶV ir pieejama no valstij piederošām struktūrām prasītā informācija par visām struktūrām, kurās ĶV ir galvenais akcionārs vai liels akcionārs. Tas attiecas arī uz Sinosure, kas ir pilnībā valstij piederoša struktūra. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka tai varētu būt nepieciešams izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, lai pārbaudītu, vai iespējamā subsidēšana eksporta kredīta apdrošināšanas veidā tiešām bijusi un cik liels bijis tās apmērs, un noteica ĶV termiņu tās piezīmju sniegšanai.

(161) ĶV nesniedza piezīmes par pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu.

(162) Tādējādi Komisijai daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, lai varētu izdarīt konstatējumus par eksporta kredīta apdrošināšanu.

Izejmateriālu piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo

(163) Komisija prasīja ĶV, lai tā pārsūta Komisijas nosūtīto anketu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vietējiem daļu (proti, dzinēju, akumulatoru un vadības bloku) piegādātājiem. Šajā nolūkā Komisija arī prasīja visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, lai tie iesniedz ĶV savu vietējo piegādātāju sarakstu.

(164) Lai gan izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza ĶV savu vietējo piegādātāju sarakstu, ĶV atteicās nosūtīt anketu attiecīgajiem piegādātājiem. ĶV apgalvoja, ka tādējādi tiem tiks radīts nepamatots slogs. Tā arī apgalvoja, ka, tā kā minētie uzņēmumi darbojas neatkarīgi no ĶV, to iejaukšanās nebūtu sniegusi nekādu rezultātu.

(165) Komisija nepiekrita šim viedoklim. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka slogs, ko rada jau sagatavotas anketas nosūtīšana jau sagatavotā sarakstā iekļautām kontaktpersonām, ir nenozīmīgs, jo īpaši ņemot vērā ierosināto iespēju izmantot elektronisko pastu. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka attiecīgajām iestādēm būtu bijusi būtiska ietekme, pārliecinot sadarboties tos uzņēmumus, uz kuriem izmeklēšana neattiecas tieši, lai noskaidrotu tirgus situāciju Ķīnā. Komisijas ieskatā, ja uzņēmumi saņemtu pieprasījumu no ĶV sadarboties izmeklēšanā, rezultāts būtu bijis daudz efektīvāks nekā tad, ja tie paši uzņēmumi saņemtu vēstuli no Komisijas. Jebkurā gadījumā Komisija uzskatīja, ka informācija, ko var sniegt piegādātāji elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei, ir būtiska, nosakot, vai elektrisko velosipēdu ražošanas nozare saņēma izejmateriālus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka būtu jāapkopo informācija šajā saistībā un ka ĶV būtu visizdevīgākajā situācijā, lai to izdarītu vai vismaz veicinātu šo procesu, kā to prasījusi Komisija. Arī Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas nozares interesēs būtu atspēkot sūdzībā ietvertos apgalvojumus, ka tā saņēma izejmateriālus par atlīdzību, kas mazāka par pienācīgo. Tāpēc šajā saistībā izteiktie ĶV argumenti tika noraidīti.

(166) ĶV arī atteicās iesniegt vietējo izejmateriālu piegādātāju pilnu sarakstu un informāciju par to īpašumtiesību struktūru, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija. Šajā saistībā Komisija norāda, ka pamatregulā ir paredzēti veidi, kā aizsargāt konfidenciālu informāciju. ĶV arī nenorādīja, kuri no zināmajiem piegādātājiem bija valstij piederošas struktūras un kuriem bija privāti īpašnieki. ĶV paskaidroja, ka tā nav pilnvarota prasīt šādu informāciju no uzņēmumiem, kuri nebija atbildējuši uz anketas jautājumiem, jo tie darbojas neatkarīgi no ĶV. Tomēr Komisija saprot, ka ĶV ir pieejama informācija, kas pieprasīta no valstij piederošām struktūrām, par visām struktūrām, kurās ĶV ir galvenais akcionārs vai liels akcionārs. Arī pieprasot darījumdarbības licenci vai tās atjaunošanu, uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par saviem akcionāriem Rūpniecības un tirdzniecības administrācijai. Šajā saistībā ĶV tādējādi ir pieejama informācija par akcionāriem. ĶV arī nesniedza informāciju par cenu noteikšanu.

(167) Pieteicās tikai viens elektrisko dzinēju ražotājs un akumulatoru piegādātājs, proti, Bafang, kurš bija nodrošinājis izejmateriālus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un tas prasīja, lai tam nosūta piegādātājiem paredzētu īpašu anketu. Šis piegādātājs arī atbildēja uz anketas jautājumiem. Neviens cits izejmateriālu piegādātājs nepieteicās.

(168) Rezumējot, Komisija uzskatīja, ka tai nebija svarīgas informācijas par trīs aspektiem. Pirmkārt, nebija informācijas par izejmateriālu piegādātāju īpašumtiesībām un pārvaldības struktūru. Bez šādas informācijas Komisija nevarēja noteikt, vai šie ražotāji ir valsts iestādes vai nav. Otrkārt, nebija informācijas no izejmateriālu piegādātājiem par konkrētiem uzņēmumiem, piemēram, informācijas par izlasē iekļautajiem eksportētājiem piegādāto izejmateriālu cenu noteikšanu. Treškārt, nebija informācijas par tirgus struktūru. Tomēr šī informācija, kas vietējiem izejmateriālu piegādātājiem bija jāsniedz, ir nepieciešama, lai noteiktu, vai izejmateriāli izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika piegādāti par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Turklāt šādu informāciju varēja nodrošināt tikai paši izejmateriālu piegādātāji, un tāpēc to nevarēja sniegt, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem atbildot uz anketas jautājumiem. Arī informācija par tirgus struktūru bija būtiska, un ĶV bija visizdevīgākajā situācijā, lai sniegtu šādu informāciju vai vismaz palīdzētu Komisijai to iegūt no izejmateriālu piegādātājiem.

(169) Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(170) Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot, vai iespējamā subsidēšana, piegādājot izejmateriālus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, patiešām bijusi un cik liels bijis tās apmērs, tai var būt nepieciešams izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, un noteica ĶV termiņu tās piezīmju sniegšanai. ĶV nesniedza piezīmes.

(171) Giant apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi pamatregulas 28. pantu. Tas apgalvoja, ka 28. pantā ir atsauce uz ieinteresēto personu nesadarbošanos un ka dzinēju un akumulatoru ražotāji nav ieinteresētās personas. Tas arī apgalvoja, ka nav norādīts, ka Giant nesadarbojās, un ka tas sniedza visu informāciju par savām dzinēju un akumulatoru iegādēm. Giant arī apgalvoja, ka Komisijai bija tieši jāsazinās ar piegādātājiem, nevis jāpaļaujas uz to, ka ĶV veiks izmeklēšanas iestādes pienākumus, t. i., nosūtīs anketas izejmateriālu piegādātājiem.

(172) Šajā saistībā vispirms jānorāda, ka netiek apstrīdēts, ka Giant pilnīgi sadarbojās izmeklēšanā un sniedza visu prasīto informāciju. Tomēr, kā minēts 163.–167. apsvērumā un rezumēts 168. apsvērumā, jāatgādina, ka ĶV nesadarbojās atbilstoši tās iespējām, tāpēc Komisijai trūka svarīgas informācijas par vairākiem šīs izmeklēšanas daļas aspektiem, proti, informācijas par izejmateriālu piegādātāju piederību un pārvaldības struktūru un informācijas par tirgus struktūru un uzvedību, jo ĶV nesniedza pienācīgas atbildes uz anketas jautājumiem, kā arī informācijas no izejmateriālu piegādātājiem par konkrētiem uzņēmumiem, jo ĶT nepārsūtīja attiecīgo anketu izejmateriālu piegādātāju kontaktpersonu sarakstā norādītajiem adresātiem. Attiecībā uz anketas izplatīšanu tiek norādīts uz 164. un 165. pantu, kurā šis jautājums jau ir iztirzāts. Jebkurā gadījumā, tā kā ĶV, neapšaubāmi, būtu jāuzskata par ieinteresēto personu šajā izmeklēšanā, tika uzskatīts, ka Komisija nekļūdījās pamatregulas 28. panta interpretācijā, kad tā uzskatīja, ka ĶV tikai daļēji sadarbojas, un izmantoja attiecīgajos jautājumos pieejamos faktus, kad ĶV daļējās sadarbošanās dēļ tai trūka svarīgas informācijas, kas ĶV un izejmateriālu piegādātājiem bija tieši jāsniedz pēc attiecīgās anketas saņemšanas no ĶV. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(173) Tāpēc Komisijai saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu bija jāpaļaujas arī uz pieejamajiem faktiem, lai varētu izdarīt konstatējumus par elektrisko dzinēju un akumulatoru piegādi par atlīdzību, kas mazāka par pienācīgo.

Subsīdijas un subsīdiju programmas šīs izmeklēšanas tvērumā

(174) Pamatojoties uz sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklēta iespējama subsidēšana, aplūkojot šādas subsīdijas:

(174)

(a) preferenciāli aizdevumi un tiešie kredīti, ko piešķīra valsts politikas bankas un valstij piederošas komercbankas;

(b) preferenciāla eksporta kredīta apdrošināšana;

(c) dotāciju programmas:

Slavenu zīmolu programma, Populāra Ķīnas preču zīme, Izcilu zīmolu uzņēmumi, Lielākais nodokļu maksātājs, AAA uzņēmums, Plaši zināms Ķīnas zīmols, un vietējas programmas piemēram, Šaņdunas provinces medaļa par sasniegumiem zinātnes un tehnoloģijas jomā vai Populārs Dzjansu provinces produkts;

dotācijas par tehnoloģiskiem sasniegumiem, piemēram, tehnoloģisko inovāciju dotācijas, augsto tehnoloģiju rūpnieciskās attīstības dotācijas, tehnoloģiju modernizācijas un pārveides dotācijas un produktu energoefektivitātes dotācijas, subsīdijas talanta ar augstām tehniskām spējām attīstīšanai, subsīdijas jauniem augsto tehnoloģiju produktiem, balvas par panākumiem zinātnē un tehnoloģijā, citas ar tehnoloģiju saistītas subsīdijas;

korporatīvās attīstības dotācijas, piemēram, dotācijas, lai veicinātu akcionāru sistēmas reformu vai iekļaušanu biržas sarakstos, rūpnieciskās attīstības fondus;

nodarbinātības subsīdiju fondi, apmācības fondi un reģionālās dotācijas ekonomikas attīstības veicināšanai, piemēram, Viena miljona prasmīgo talantu apmācības pabalstu plāns, Pēcdoktora politika un citas shēmas, kas vērstas uz uzņēmumu darbinieku kompetences uzlabošanu un darbaspēka izmaksu mazināšanu;

vairāku Ķīnas provinču vietējo valdību fondi, piemēram, Tiaņdzjiņas sponsorētas programmas, konkrēti eksporta palīdzības dotācija, ko nodrošina Tiaņdzjiņas pilsēta; eksporta zīmolu attīstības fonds, ko nodrošina Tiaņdzjiņas pilsēta;

zinātnes un tehnoloģijas fonds Tiaņdzjiņas Biņhai jaunajā teritorijā un Tiaņdzjiņas ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības teritorijā;

uzņēmumu tehnoloģiju centri (Tiaņdzjiņas pilsēta un Dzjiņaņas apgabals); Tiaņdzjiņas cikla rūpnieciskā parka attīstības palīdzības fonds un Tiaņdzjiņas Biņhai jaunās teritorijas Īpašais attīstības un būvniecības palīdzības fonds;

ad hoc dotācijas, ko nodrošina municipalitāšu/provinču iestādes, piemēram, patentu fondi, zinātnes un tehnoloģijas fondi un balvas, darījumdarbības attīstības fondi, eksporta veicināšanas fondi;

(d) valdības ieņēmumi, kas citos gadījumos būtu iekasējami vai ir norakstīti vai netiek iekasēti, tostarp:

preferenciāls ienākuma nodokļa režīms un nodokļu kompensācijas par pētniecību un izstrādi un preferenciāls ienākumu režīms uzņēmumiem, kas atrodas īpašās attīstības teritorijās;

uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanas ieguvumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem;

ieturamā nodokļa samazinājums dividendēm no Ķīnas uzņēmumiem, kuros ieguldīti ārvalstu līdzekļi, un to meitasuzņēmumiem, kas nav Ķīnas uzņēmumi;

(e) ienākumi, kas norakstīti, izmantojot netiešo nodokļu un importa tarifu programmas:

atbrīvojumi no PVN un importa tarifu atlaides par importētu iekārtu un tehnoloģiju izmantošanu;

atbrīvojumi no importa tarifiem tirdzniecības apstrādei;

(f) valsts nodrošinātās preces un pakalpojumi par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo (Less than Adequate Remuneration, LTAR):

zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo;

enerģijas (piemēram, elektrības vai gāzes) nodrošināšana vēlamajām nozarēm par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo;

izejmateriālu (t. i., akumulatoru, dzinēju un citu velosipēdu daļu, gan nokomplektētu, gan nenokomplektētu) piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo;

preferenciāls finansējums un apdrošināšana: aizdevumi.

(175) Spriežot pēc piecu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtās informācijas, aizdevumus, kredītlīnijas vai bankas akceptus tām bija nodrošinājušas 18 finanšu iestādes, kas atrodas ĶTR. No minētajām 18 finanšu iestādēm 11 bija valstij piederošas bankas. Pārējās septiņas finanšu iestādes bija vai nu privātas iestādes, vai arī nesadarbošanās dēļ, kā aprakstīts 141.–155. apsvērumā, to piederību nevarēja noteikt. Tikai četras valstij piederošas bankas aizpildīja bankām (vai citām finanšu iestādēm) īpaši paredzēto anketu, neraugoties uz prasību ĶV sazināties ar visām attiecīgajām finanšu iestādēm, kas bija piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un nosūtīt tām attiecīgās anketas.

Valstij piederošās bankas, kas darbojās kā valsts iestādes

(176) Komisija pārbaudīja, vai valstij piederošās bankas darbojās kā valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Šajā ziņā kritērijs, ko piemēro, lai noteiktu, vai valstij piederošs uzņēmums ir valsts iestāde, ir šāds: Svarīgi ir, vai struktūrai ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, nevis tas, kā to panāk. Ir daudz veidu, kā valdība šaurā izpratnē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski īsteno valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu subjektu un tā darbību, konkrētos apstākļos ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un tas izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu deleģēšanu ar tiesību aktu, ar to vien, ka starp subjektu un valdību šaurā izpratnē pastāv formāla saikne, visticamāk nepietiek, lai konstatētu, ka tam ir valdības pilnvaras. Tādēļ, piemēram, tikai fakts, ka valdība ir kādas struktūras vairākuma akcionārs, neapliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šo struktūru, nemaz nerunājot par to, ka valdība tai būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka par valdības kontroli liecina daudzveidīgas formālas norādes, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, tad šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras. Šajā lietā secinājums, ka valstij piederošajām bankām piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, ir balstīts uz formālām norādēm par valdības kontroli un pierādījumiem, ka tā tiek izmantota būtiski.

(177) Komisija ievāca informāciju par valsts īpašumtiesībām, kā arī formālas norādes par valdības kontroli pār valstij piederošajām bankām. Tā analizēja arī, vai kontrole tiek izmantota būtiski. Šim nolūkam Komisijai bija daļēji jāpaļaujas uz pieejamiem faktiem, jo ĶV un valstij piederošās bankas atteicās sniegt pierādījumus par lēmumu pieņemšanas procesu, uz kura pamata tika piešķirts preferenciāls aizdevums.

(178) Lai veiktu šo analīzi, Komisija vispirms pārbaudīja informāciju par trim valstij piederošajām bankām, kas bija atbildējušas uz īpašās anketas jautājumiem un varēja ierasties uz tikšanos ar Komisijas dienestu darbiniekiem.

Valstij piederošās bankas, kas sadarbojās

(179) Atbildes anketas jautājumiem sniedza šādas četras valstij piederošas bankas: EXIM, ABC, ICBC un BOC. Kā paskaidrots 150. apsvērumā, EXIM tomēr neiesniedza savus vispārējos statūtus, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija. Tāpat arī Komisija nevarēja pārbaudīt sniegto informāciju, jo visas minētās bankas piekrita tikties ar Komisijas amatpersonām ĶV telpās, bet neļāva veikt pārbaudes apmeklējumus banku telpās.

(180) Pamatojoties uz saņemto informāciju, kas bija sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem un kas tika iegūta ĶV pārbaudes apmeklējuma laikā, Komisija konstatēja, ka ĶV tieši vai netieši piederēja vairāk nekā 50 % kapitāldaļu katrā no šīm finanšu iestādēm.

(181) Attiecībā uz formālām norādēm par valdības kontroli pār četrām valstij piederošām bankām — Komisija visas šīs bankas kvalificēja kā lielākās valstij piederošās finanšu iestādes. Konkrēti Paziņojumā Lielāko valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomju iekšējie noteikumi ir noteikts: Šajos noteikumos minētās valstij piederošās finanšu iestādes ir valstij piederošas politikas bankas, komercbankas, finanšu aktīvu pārvaldības sabiedrības, vērtspapīru sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības u. c. (turpmāk valstij piederošas finanšu iestādes), kurām Valsts padome ieceļ uzraudzības padomes.

(182) Lielāko valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomes ieceļ saskaņā ar Lielāko valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomju iekšējiem noteikumiem. Pamatojoties uz minēto iekšējo noteikumu 3. un 5. pantu, Komisija konstatēja, ka uzraudzības padomes locekļus ieceļ Valsts padome, un uzraudzības padome tai atskaitās — tas liecina par valsts institucionālu kontroli pār valstij piederošo banku, kas sadarbojās, darījumdarbību. Papildus šīm vispārējām norādēm Komisija izdarīja turpmāk izklāstītos konstatējumus attiecībā uz trim valstij piederošajām bankām.

(183) EXIM tika izveidota un darbojas saskaņā ar Valsts padomes pieņemto Paziņojumu par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī EXIM statūtiem. Saskaņā ar tās statūtiem valsts tieši izvirza EXIM vadību. Uzraudzības padomi ieceļ Valsts padome saskaņā ar Pagaidu noteikumiem par uzraudzības padomēm galvenajās valsts finanšu institūcijās (Valsts padomes Dekrēts Nr. 282) un citiem normatīvajiem aktiem, un tā ir atbildīga attiecībā pret Valsts padomi.

(184) Statūtos ir arī minēts, ka EXIM partijas komitejai ir vadoša un politiska pamatvirziena loma, lai nodrošinātu, ka EXIM īsteno liela apmēra politiskus partijas un valsts uzdevumus. Partijas administratīvā funkcija ir integrēta visos korporatīvās pārvaldības aspektos.

(185) Statūtos ir arī norādīts, ka EXIM uzdevums ir atbalstīt ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstību, pārrobežu ieguldījumus, iniciatīvu Viena josla, viens ceļš, sadarbību starptautiskās jaudas jomā un iekārtu ražošanā. Tās darbības jomā ietilpst īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumi, kas apstiprināti un ir saskaņā ar valsts ārējās tirdzniecības un iešanas uz āru politiku, piemēram, eksporta kredīti, importa kredīti, tehnisko aizdevumu līgumi ārvalstu valūtā, ārvalstu ieguldījumu aizdevumi, Ķīnas valdības aizdevumi ārvalstu atbalstam un eksporta pircēju aizdevumi.

(186) ABC statūtu 137. pantā noteikts, ka Ķīnas valdībai kā galvenajai (79,62 %) kapitāldaļu turētājai ir pilnvaras iecelt visus direktoru padomes locekļus. Saskaņā ar statūtu 204. pantu tas attiecas arī uz uzraudzības padomi.

(187) Turklāt saskaņā ar ABC statūtiem direktoru padome nosaka bankas stratēģiju, lemj par bankas budžetu, pieņem lēmumus par ieguldījumiem, ieceļ bankas prezidentu un direktoru, padomes sekretāru, kā arī izveido un uzrauga bankas riska pārvaldības sistēmu. Šis neizsmeļošais pienākumu saraksts ilustrē valsts iestāžu kontroli pār ABC ikdienas darbību.

(188) Komisija arī konstatēja, ka valstij piederošās finanšu iestādes, tostarp ABC, ICBC un BOC, 2017. gadā ir grozījušas savus statūtus, lai palielinātu Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) nozīmi banku lēmumu pieņemšanā augstākajā līmenī.

(189) Minētie jaunie statūti paredz, ka:

direktoru padomes priekšsēdētājs ir tā pati persona, kas partijas komitejas sekretārs;

ĶKP uzdevums ir nodrošināt un pārraudzīt ĶKP un valsts politikas un pamatnostādņu īstenošanu bankās, kā arī uzņemties vadītāja un vārtu sarga lomu darbinieku (tostarp augstākā līmeņa vadītāju) iecelšanā, un

direktoru padome uzklausa partijas komitejas atzinumus par visiem svarīgajiem lēmumiem, kas jāpieņem.

(190) Statūtu 125. pantā noteikts, ka ĶV kā galvenajai (64,63 %) kapitāldaļu turētājai ir pilnvaras iecelt bankas direktoru padomē gan izpilddirektorus, gan direktorus bez izpildpilnvarām.

(191) Turklāt saskaņā ar BOC statūtiem direktoru padome inter alia nosaka finanšu iestāžu stratēģiskos principus, darījumdarbības plānus un galvenos ieguldījumu plānus, ieceļ vai atlaiž no amata augstākā līmeņa darbiniekus, piemēram, prezidentu, direktoru padomes sekretāru, viceprezidentu un citus augstākā līmeņa vadītājus. Direktoru padome kapitāldaļu turētāju sapulcēs arī lemj par lēmumu īstenošanu, kā arī apstiprina korporatīvās pārvaldības politiku. Šis neizsmeļošais pienākumu saraksts ilustrē valsts iestāžu kontroli pār BOC ikdienas darbību.

(192) Turklāt jaunie nosacījumi attiecībā uz ĶKP lomu, kas minēti iepriekš 189. apsvērumā, attiecas arī uz BOC:

pierādījumi, kas liecina, ka valdība īstenojusi būtisku kontroli pār minēto iestāžu darbību.

(193) Statūtu 115. pantā noteikts, ka ĶV kā galvenajai (69,31 %) kapitāldaļu turētājai ir pilnvaras iecelt bankas direktoru padomē gan izpilddirektorus, gan direktorus bez izpildpilnvarām.

(194) Turklāt saskaņā ar ICBC statūtiem direktoru padome inter alia lemj par bankas darījumdarbības plāniem, ieguldījumu priekšlikumiem un attīstības stratēģijām, ieceļ vai atlaiž no amata augstākā līmeņa darbiniekus, piemēram, prezidentu, direktoru padomes sekretāru, viceprezidentu un citus augstākā līmeņa vadītājus. Direktoru padome kapitāldaļu turētāju sapulcēs arī lemj par lēmumu īstenošanu, kā arī formulē vadības pamatsistēmas. Šis neizsmeļošais pienākumu saraksts ilustrē valsts iestāžu kontroli pār ICBC ikdienas darbību.

(195) Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īstenoja būtisku kontroli pār četru valstij piederošo banku, kas sadarbojās, darbību attiecībā uz to aizdošanas politiku un riska novērtējumu gadījumos, kad tās sniegušas aizdevumus elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei. Šajā saistībā tika ņemti vērā šādi normatīvie dokumenti:

ĶTR Likuma par komercbankām (Banku likums) 34. pants;

Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pants (īsteno Ķīnas Tautas banka);

Valsts Padomes Lēmums Nr. 40 par Pagaidu noteikumu par rūpnieciskās struktūras pielāgošanas veicināšanu izsludināšanu un īstenošanu” (Lēmums Nr. 40);

Ķīnas Banku regulējuma komisijas (CBRC) Īstenošanas pasākumi attiecībā uz Ķīnas finansēto komercbanku administratīvās licencēšanas jautājumiem (CBRC Rīkojums [2017] Nr. 1);

CBRC Īstenošanas pasākumi attiecībā uz Ķīnas finansēto komercbanku administratīvās licencēšanas jautājumiem (CBRC Rīkojums [2015] Nr. 4);

Administratīvie pasākumi direktoru un vecāko darbinieku kvalifikācijai banku sektora finanšu iestādēs (CBRC [2013] Nr. 3).

(196) Izskatījusi minētos normatīvos dokumentus, Komisija konstatēja, ka finanšu iestādes ĶTR darbojas tādā tiesiskajā vidē, kas kopumā liek finanšu iestādēm, pieņemot finanšu lēmumus, tos pielāgot ĶV rūpniecības politikas mērķiem turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(197) Attiecībā uz EXIM — tās sabiedriskās politikas pilnvaras ir noteiktas paziņojumā par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī kā arī EXIM statūtos.

(198) Vispārīgi 34. pants Banku likumā, kas attiecas uz visām finanšu iestādēm, kuras darbojas Ķīnā, paredz, ka komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes. Lai gan Banku likuma 4. pantā ir noteikts: Komercbankas likumā noteiktajā kārtībā veic uzņēmējdarbību, kurā neiejaucas neviena struktūra vai privātpersona. Komercbankas neatkarīgi uzņemas civiltiesisko atbildību ar visu savu juridiskās personas mantu., izmeklēšanā tika konstatēts, ka Banku likuma 4. pants tiek piemērots, ievērojot Banku likuma 34. pantu, t. i., ja valsts noteikusi sabiedrisko politiku, tad bankas to īsteno un ievēro valsts norādījumus.

(199) Turklāt Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pants paredz: Saskaņā ar valsts politiku attiecīgie departamenti var subsidēt aizdevumu procentus ar mērķi veicināt konkrētu nozaru izaugsmi un dažu teritoriju ekonomisko attīstību.

(200) Publiski pieejamā informācija arī apstiprināja, ka minētie noteikumi tiek piemēroti praksē. Piemēram, ICBC 2016. gada pārskatā inter alia ir noteikts: Banka aktīvi īstenoja valsts politiku, turpināja atbalstīt piedāvājuma strukturālo reformu, [..]. Banka turpināja veicināt valdības pamatprogrammas un nozīmīgus būvprojektus un proaktīvi pielāgojās valsts attīstības stratēģijām attiecībā uz četriem reģioniem (rietumu, ziemeļaustrumu, austrumu un centrālajiem reģioniem) un trīs atbalsta joslām (iniciatīva Belt and Road, Pekinas–Tiaņdzjiņas–Hebei reģiona koordinēta attīstība un Jandzi upes ekonomiskās zonas attīstība).

(201) Komisija arī konstatēja, ka Ķīnas Banku un regulējuma komisijai (CBRC) ir plaša ietekme attiecībā uz apstiprināšanu visu ĶTR dibināto finanšu iestāžu (tostarp privātu un ārvalstu finanšu iestāžu) pārvaldes visos aspektos, piemēram:

visu finanšu iestāžu vadītāju iecelšanas apstiprināšana gan centrālo biroju līmenī, gan vietējo filiāļu līmenī. CBRC apstiprinājums ir nepieciešams, lai pieņemtu darbā visus vadības līmeņa darbiniekus, sākot no augstākā līmeņa amata vietām līdz filiāļu vadītājiem un ietverot pat ārvalstu filiālēs ieceltos vadītājus, kā arī vadītājus, kas atbildīgi par atbalsta funkcijām (piemēram, IT vadītājus), un

ļoti garš saraksts ar administratīvajiem apstiprinājumiem, tostarp apstiprinājumiem filiāļu izveidei, jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšanai vai jaunu preču pārdošanai, bankas statūtu maiņai, lai pārdotu vairāk nekā 5 % akciju, kapitāla palielināšanai, juridiskās adreses maiņai, organizācijas formas maiņai utt.;

Banku likums ir juridiski saistošs. Piecgades plānu un Lēmuma Nr. 40 obligātais raksturs ir konstatēts 3.1. iedaļā. CBRC normatīvo dokumentu obligātais raksturs izriet no Banku regulatīvās iestādes pilnvarām. Citu dokumentu obligāto raksturu pierāda tajos ietvertās uzraudzības un novērtēšanas klauzulas.

(202) Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas jāievēro vadītājiem un uzraugiem, ko iecēlusi ĶV un kas atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV, lai īstenotu būtisku kontroli pār valstij piederošo banku, kuras sadarbojās, darbību, kad tās piešķīra aizdevumus elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei, pamatojās uz minēto normatīvo satvaru.

(203) Komisija arī vēlējās iegūt konkrētu pierādījumu tam, ka tika īstenota būtiska kontrole, pamatojoties uz konkrētiem aizdevumiem. Izmeklēšanas laikā valstij piederošās bankas, kas sadarbojās, uzstāja uz viedokli, ka, piešķirot konkrētos aizdevumus, tās praksē izmantoja sarežģītu kredītriska novērtēšanas politiku un modeļus.

(204) Tomēr netika sniegti nekādi konkrēti piemēri attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Kā paskaidrots arī 144.–155. apsvērumā, četras valsts īpašumā esošās bankas, kas sadarbojās, regulatīvu un līgumisku iemeslu dēļ atteicās iesniegt informāciju, tostarp to īpašos kredītriska novērtējumus, kas saistīti ar izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, lai gan Komisija tiem bija nosūtījusi izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju rakstisku piekrišanu, kurā tie atteicās no savām konfidencialitātes tiesībām.

(205) Tā kā nebija konkrētu pierādījumu par banku kredītspējas novērtējumiem, Komisija novērtēja vispārējo tiesisko vidi, kā izklāstīts iepriekš 195.–202. apsvērumā, kā arī četru valstij piederošo banku, kas sadarbojās, rīcību saistībā ar aizdevumiem, kuri tika piešķirti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. ĶV pārbaudes apmeklējuma laikā šī rīcība bija acīmredzamā pretrunā to oficiālajai nostājai, jo praksē tās nevarēja iesniegt nekādus pierādījumus, ka tās rīkojās, pamatojoties uz rūpīgiem tirgus riska novērtējumiem.

(206) Pārbaudes apmeklējumos tika konstatēts, ka, izņemot vienu ražotāju eksportētāju, kam IL nebija neatmaksātu bankas aizdevumu, pārējām četrām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupām tika piešķirti aizdevumi ar procentu likmēm, kas bija līdzīgas Ķīnas Tautas bankas (PBOC) standarta procentu likmēm vai starpbanku atsauces procentu likmēm, neatkarīgi no minēto uzņēmumu finanšu un kredītriska stāvokļa. Tādējādi, salīdzinot ar likmi, kas atbilst četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju riska profilam, piešķirto aizdevumu likmes bija zemākas par tirgus likmēm. Turklāt viens izlasē iekļauts ražotājs eksportētājs tajā pašā dienā, kad tika atmaksāti vecie aizdevumi, bija saņēmis jaunus aizdevumus ar nosacījumiem, kas līdzīgi tiem, kurus piemēroja aizdevumiem ar tuvojošos atmaksas termiņu. Tādējādi šī kārtība darbojās de facto kā atjaunojamu kredītu sistēma. Turklāt trīs no pieciem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saņēma bankas akceptus pret standarta maksu 0,05 % apmērā neatkarīgi no uzņēmumu finanšu un kredītriska stāvokļa.

(207) Tāpēc Komisija secināja, ka ĶV ir īstenojusi būtisku kontroli pār valstij piederošo banku, kas sadarbojās, darbību attiecībā uz to aizdošanas politiku un riska novērtējumu saistībā ar elektrisko velosipēdu ražošanas nozari.

(208) Komisija konstatēja, ka četras valstij piederošās finanšu iestādes, kas sadarbojās, faktiski īsteno iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, elektrisko velosipēdu nozarē īstenodamas valdības funkcijas un tādējādi darbodamās kā valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, to lasot saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un saskaņā ar PTO judikatūru.

Valstij piederošo banku nesadarbošanās

(209) Kā izklāstīts iepriekš 3.3. iedaļā, neviena no pārējām valstij piederošajām bankām, kas bija piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, neatbildēja uz īpašās anketas jautājumiem. Tādējādi atbilstoši 141.–153. un 155. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem Komisija nolēma izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu, vai minētās valstij piederošas bankas ir uzskatāmas par valsts iestādēm.

(210) Antisubsidēšanas izmeklēšanā par dažu tādu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā vai cita veida leģētā tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Komisija konstatēja, ka šādas bankas, kas bija piešķīrušas aizdevumus, kredītlīnijas vai bankas akceptus piecām izmeklēšanas izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, daļēji vai pilnībā piederēja valstij vai valsts juridiskām personām: Ķīnas Tirdzniecības banka, Šanhajas Pudunas attīstības banka, Bank of Ningbo, Everbright Bank, Komunikāciju banka, Ķīnas Celtniecības banka, Bohai Bank un Citic Bank. Tā kā nav iesniegta informācija, kurā būtu norādīts pretējais, Komisija to pašu secinājumu paturēja spēkā šajā izmeklēšanā.

(211) Tā kā no attiecīgajām finanšu iestādēm netika saņemta informācija, kas liecinātu par pretējo, Komisija to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekš 3.5.1.1. iedaļā, arī noteica ĶV īpašumtiesības un kontroli, pamatojoties uz formālām norādēm. Tā kā nav pierādījumu par pretējo, jo īpaši tiek pieņemts, ka vadītājus un uzraugus valstij piederošajās bankās, kas nesadarbojās, ieceļ ĶV un tie atskaitās ĶV tādā pašā veidā kā valstij piederošo banku, kas sadarbojās, vadītāji un uzraugi.

(212) Attiecībā uz būtiskas kontroles īstenošanu, tā kā nebija nekādas citas informācijas, Komisija uzskatīja, ka konstatējumi par četrām finanšu iestādēm, kas sadarbojās, ir reprezentatīvi arī attiecībā uz valstij piederošām finanšu iestādēm, kas nesadarbojās. Uz tām tieši tāpat attiecas normatīvais satvars, kas analizēts iepriekš 3.5.1.1. iedaļā. Tādējādi, tā kā nav norāžu par pretējo un pamatojoties uz pieejamiem faktiem, secinājums par konkrētu pierādījumu trūkumu par kredītspējas novērtējumiem ir spēkā tieši tāpat kā attiecībā uz četrām valstij piederošajām bankām, kas sadarbojās.

(213) Turklāt Komisija novēroja, ka lielākajai daļai aizdevumu līgumu, kas piešķirti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, bija līdzīgi nosacījumi un ka saskaņotās aizdevumu likmes arī bija līdzīgas un daļēji pārklājās ar likmēm, ko piedāvāja četras valstij piederošās bankas, kuras sadarbojās.

(214) Tāpēc Komisija uzskatīja, ka konstatējumi par valstij piederošajām bankām, kas sadarbojās, ir saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pieejamie fakti, lai novērtētu pārējās valstij piederošās bankas, jo šo triju finanšu iestāžu līdzība aizdevumu nosacījumu un likmju ziņā un reprezentativitāte bija pārbaudītas.

(215) Ņemot to vērā, Komisija secināja, ka visas pārējās valstij piederošās bankas, kas piešķīra aizdevumus vienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē.

Secinājums par valstij piederošām finanšu iestādēm

(216) Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka visas valstij piederošās Ķīnas finanšu iestādes, kas bija piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās, ir valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē.

(217) Turklāt, pat ja valstij piederošās finanšu iestādes neuzskatītu par valsts iestādēm, tās var uzskatīt par tādām, kam ĶV uzticējusi vai ko ĶV ir norīkojusi veikt funkcijas, kuras parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti turpmāk 218.–222. apsvērumā. Tādējādi to darbība jebkurā gadījumā tiktu piedēvēta ĶV, kā paskaidrots 3.5.1. iedaļā.

Funkciju uzticēšana un norīkošana tās veikt privātām finanšu iestādēm un iestādēm, kuru piederība nav zināma

(218) Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, šādas finanšu iestādes tika uzskatītas par privātām iestādēm: Mizuho Bank (un Mizuho Corporate Bank), Bank of Tokyo Mitsubishi UF un Minsheng Bank. Attiecībā uz turpmāk norādītajām finanšu iestādēm — tā kā tās nesadarbojās un tā kā nebija pietiekamas publiski pieejamas informācijas, Komisija nevarēja pārbaudīt, vai tās ir valstij piederošas vai privātas iestādes: Zhejiang Jinhua Chengtai Rural Commerce Bank, Zhejiang Yongkang Rural Commerce Bank un Pufa Bankwere. Ievērojot piesardzīgu pieeju, Komisija analizēja minētās bankas tāpat kā privātās finanšu iestādes, un turpmāk tekstā tās dēvētas par privātām finanšu iestādēm. Komisija analizēja, vai šīm privātajām finanšu iestādēm ĶV bija uzticējusi vai norīkojusi piešķirt elektrisko velosipēdu nozarei subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(219) PTO Apelācijas institūcija ziņojumā United States — Countervailing duty investigation on Dynamic Random Access Memory (DRAMS) from Korea ir atzinusi, ka situācijas, kad valdība nodod atbildību privātai organizācijai, ir uzskatāmas par uzticēšanu, savukārt uz situācijām, kad valdība īsteno savu varu pār privātu organizāciju, attiecināms apzīmējums norīkošana. Abos gadījumos valdība izmanto privātu organizāciju par starpnieci finansiāla ieguldījuma veikšanai, un lielākoties ir paredzams, ka uzticēšana privātai organizācijai vai privātas organizācijas norīkošana būs saistīta ar zināmiem draudiem vai pamudinājumiem. Tajā pašā laikā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts neļauj dalībniekiem noteikt kompensācijas pasākumus ražojumiem ja valdība tikai īsteno savas vispārējas regulatīvās pilnvaras vai ja valdības iejaukšanās var izraisīt vai neizraisīt konkrētu rezultātu, konkrētos faktiskajos apstākļos tirgus dalībniekiem šajā tirgū īstenojot izvēles brīvību. Tā vietā uzticēšana un norīkošana nozīmē aktīvāku valdības rīcību, nevis tikai veicināšanas pasākumus.

(220) Normatīvais satvars attiecībā uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozari, kas minēts iepriekš 195.–202. apsvērumā, attiecas uz visām finanšu iestādēm ĶTR, tostarp privātajām finanšu iestādēm. To ilustrē fakts, ka Banku likums un dažādi CBRC rīkojumi attiecas uz visām Ķīnas finansētajām un ārvalstu ieguldījumu bankām, ko pārvalda CBRC.

(221) Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielākajā daļā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju aizdevumu līgumu bija ietverti līdzīgi nosacījumi un ka aizdevumu likmes, ko piedāvāja privātās finanšu iestādes, vairākumā gadījumu bija līdzīgas un daļēji pārklājās ar likmēm, ko piedāvāja publiskajam sektoram piederošas finanšu iestādes.

(222) No privātajām finanšu iestādēm netika saņemta citāda informācija, tāpēc Komisija secināja, ka attiecībā uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozari visām finanšu iestādēm (tostarp privātajām finanšu iestādēm), kas darbojās Ķīnā CRBC uzraudzībā, valsts bija uzticējusi vai tās norīkojusi pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē elektrisko velosipēdu ražošanas nozarē īstenot valdības politiku un piešķirt aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(223) Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja viedokli, ka ĶV uztic Ķīnas privātajām bankām pienākumus vai norīko tās veikt pienākumus.

(224) Pirmkārt, viena persona apgalvoja, ka, neraugoties uz 198. apsvērumā minēto Ķīnas Banku likuma 34. pantu, likums nenosaka bankām pienākumu pielāgoties ĶV rūpniecības politikas mērķiem. Tā apgalvoja, ka 34. pants ir vispārīgs formulējums bez praktiskas ietekmes un ka valsts rūpniecības politikai ir tikai orientējoša, bet ne izšķiroša nozīme. Minētā persona arī atsaucās uz Ķīnas Banku likuma 41. pantu, lai pamatotu savu argumentu, ka ĶV nevar likt privātajām bankām īstenot konkrētu rīcību. Turklāt attiecīgā persona noraidīja, ka 221. apsvērumā izklāstītais apgalvojums, ka aizdevumu likmes, ko piedāvāja privātās finanšu iestādes, vairākumā gadījumu bija līdzīgas un daļēji pārklājās ar likmēm, ko piedāvāja publiskajam sektoram piederošas finanšu iestādes ir derīgs kā uzticēšanas vai norīkošanas apliecinājums. Rezumējot — minētā persona apgalvoja, ka pieejamie pierādījumi ir nepietiekami, lai apstiprinātu uzticēšanas vai norīkošanas esību.

(225) Otrkārt, tā pati persona apgalvoja, ka CBRC pilnvaras apstiprināt vadītājus un administratīvās darbības, kas izskaidrotas 200. apsvērumā, nebūt nenorāda uz skaidru vai apstiprinošu uzticēšanas vai norīkošanas darbību.

(226) Treškārt, minētā persona apgalvoja, ka tikai fakts, ka privātu struktūru rīcība nav komerciāli pamatota, nav pietiekams, lai konstatētu uzticēšanu vai norīkošanu.

(227) Ceturtkārt, vairākas ieinteresētās personas argumentēja, ka Komisija nebija veikusi individuālu novērtējumu par katru finanšu iestādi un ka uzticēšanu vai norīkošanu nevar pierādīt, neveicot pārbaudi attiecīgajās finanšu iestādēs.

(228) Visbeidzot, viena persona apgalvoja, ka Komisija ir sajaukusi jēdzienus uzticēšana un norīkošana.

(229) Attiecībā uz pirmo, otro un trešo apgalvojumu Komisija vēlas atgādināt, ka ne finanšu iestādes, ne ĶV nesadarbojās un ka attiecīgi nav iesniegti pierādījumi vai atšķirīga informācija, kas atspēkotu iepriekš 175.–222. apsvērumā izdarītos secinājumus. Ķīnas Banku likums faktiski ir jāskata, ņemot vērā pieejamos pierādījumus kopumā, kas liecina, ka minētie apgalvojumi ir kaut kas vairāk, nevis tikai mudinājums. Arī attiecībā uz ceturto apgalvojumu nesadarbošanās dēļ nevienu no finanšu iestādēm nevarēja novērtēt individuāli. Turklāt no Ķīnas bankām iegūtā publiski pieejamā informācija ir pretrunā apgalvojumam, ka nav pierādījumu par uzticēšanu vai norīkošanu un ka ĶV nevar likt privātajām bankām īstenot konkrētu rīcību. ĶV tik tiešām norīko minētās privātās bankas sasniegt valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt konkrētas atbalstāmās nozares, piešķirot preferenciālus aizdevumus. Turklāt, tā kā nebija informācijas par pretējo, kā norādīts iepriekš 221. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka privātās bankas piemēroja nosacījumus un procentus likmes, kas bija līdzīgas valsts banku nosacījumiem un procentu likmēm. Tas liecina, ka privātās bankas ievēroja valdības aizdevumu politiku, kas noteikta Banku likumā un dažādajos CBRC rīkojumos. Visbeidzot, apgalvojums, ka Komisija ir sajaukusi jēdzienus uzticēšana un norīkošana, netika pamatots vai paskaidrots sīkāk. Tomēr Komisija atzīmēja, ka uzticēšanas un norīkošanas standarti nav savstarpēji izslēdzoši, jo abos gadījumos valdība izmanto privātu organizāciju par starpnieci, lai veiktu finansiālu ieguldījumu. Tāpēc šie apgalvojumi bija jānoraida.

Īpašas iezīmes

(230) Kā pierādīts 195.–202. apsvērumā, vairākos normatīvajos dokumentos, kas ir konkrēti vērsti uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozares uzņēmumiem, finanšu iestādēm ir sniegti norādījumi piešķirt elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei aizdevumus ar preferenciālām likmēm. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, ir pierādīts, ka finanšu iestādes piešķir preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas ievēro attiecīgo ĶV politiku.

(231) Tāpēc Komisija secināja, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārēji pieejamas, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, ka šie preferenciālie aizdevumi tiek piešķirti, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(232) Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka preferenciālie aizdevumi nav īpaši saistāmi ar elektrisko velosipēdu ražošanas nozari un nebūtu jāuzskata par kompensējamiem. Tās argumentēja, ka Komisijai bija jāpierāda šādas īpašas iezīmes, pamatojoties uz tiešiem pierādījumiem. Viena no minētajām personām arī apgalvoja, ka 13. piecgades plānā papildus elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei faktiski ir minēts plašs citu nozaru klāsts un ka plānā nav tieši noteiktas subsīdijas vai dots rīkojums piešķirt subsīdijas, bet ir tikai pausts mudinājums atbalstīt tajā minētās nozares. Minētā persona arī apgalvoja, ka nevar secināt, ka bankas ir spiestas piešķirt aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(233) Komisija vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, kā norādīts 220. apsvērumā, normatīvais satvars attiecībā uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozari attiecas uz visām finanšu iestādēm ĶTR, un tas cita starpā paredz, ka komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes. Otrkārt, kā noteikts 96.–139. apsvērumā, ne tikai 13. piecgades plāna, bet arī vairāku citu valdības plānu noteikumi paredz īpašu valdības politiku elektrisko velosipēdu ražošanas nozares atbalstam. Turklāt, tā kā ĶV un neviena no finanšu iestādēm nesadarbojās, šī bija vienīgā pieejamā informācija, uz kuras pamata Komisija varēja izdarīt secinājumus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Turklāt neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza pierādījumus, lai pamatotu šos apgalvojumus. Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka 13. piecgades plānu, to vērtējot attiecīgajā kontekstā, nevar uzskatīt tikai par mudinājumu, un arī tajā noteiktie valsts atbalsta mērķi neaprobežojas ar vairākumu ražošanas nozaru Ķīnā, bet īpaši attiecas uz konkrētām nozarēm. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

Ieguvums un subsīdijas summas aprēķināšana

(234) Lai aprēķinātu kompensējamās subsīdijas summu, Komisija novērtēja saņēmējiem radīto ieguvumu izmeklēšanas laikposmā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējam piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas faktiski varēja saņemt brīvajā tirgū.

(235) Šajā ziņā Komisija novēroja vairākas Ķīnas elektrisko velosipēdu tirgus īpašas iezīmes. Kā paskaidrots iepriekš 3.5.1.–3.5.3. iedaļā, Ķīnas finanšu iestāžu piešķirtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos un neatspoguļo likmes, kādas parasti tiek noteiktas funkcionējošā tirgū.

(236) Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas atšķiras to vispārējā finanšu stāvokļa ziņā. Izmeklēšanas laikposmā katrs no tiem saņēma dažādu veidu aizdevumus ar atšķirībām, piemēram, termiņa, nodrošinājuma, garantiju un citu saistītu nosacījumu ziņā. Šo abu iemeslu dēļ katram ražotājam eksportētājam, spriežot pēc tā saņemtajiem aizdevumiem, bija atšķirīga vidējā procentu likme.

(237) Lai atspoguļotu šīs īpatnības, Komisija individuāli novērtēja katras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas finanšu stāvokli. Šajā saistībā Komisija izmantoja aprēķinu metodiku preferenciāliem aizdevumiem, kas noteikta antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem un izskaidrota turpmākajos apsvērumos. Rezultātā Komisija aprēķināja ieguvumu no preferenciālās aizdošanas prakses individuāli katrai izlasē iekļautajai ražotāju eksportētāju grupai un attiecināja ieguvumu uz attiecīgo ražojumu.

Kredītreitingi

(238) Antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes karsti velmētu plakanu tēraudu ražojumiem Komisija jau ir konstatējusi, ka iekšzemes kredītreitingi, kas piešķirti Ķīnas uzņēmumiem, nav ticami, pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) publicētu pētījumu, kurā parādīta neatbilstība starp starptautiskajiem un Ķīnas kredītreitingiem apvienojumā ar šīs izmeklēšanas konstatējumiem attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Patiešām, saskaņā ar SVF datiem vietējās kredītreitinga aģentūras vairāk nekā 90 % ķīniešu obligācijām piešķir vērtējumus no AA līdz AAA. Tas nav salīdzināms ar citiem tirgiem, piemēram, Savienības vai ASV tirgu. Piemēram, ASV tirgū mazāk nekā 2 % uzņēmumu saņem šādus augstākā līmeņa reitingus. Tādējādi Ķīnas kredītreitinga aģentūras ir lielā mērā novirzītas uz reitingu skalas augstāko līmeni. Tām ir ļoti plaša vērtējuma skala, un tās parasti apvieno obligācijas no ievērojami atšķirīgiem saistību neizpildes riskiem vienā plašā reitinga kategorijā.

(239) Turklāt ārvalstu reitinga aģentūras, piemēram, Standard and Poor's un Moody's, parasti piemēro pieaugumu virs emitenta sākotnējā kredītreitinga, pamatojoties uz novērtējumu par uzņēmuma stratēģisko nozīmīgumu Ķīnas valdībai un jebkuras netiešās garantijas spēku, kad tās novērtē Ķīnas obligācijas, kas izdotas ārzemēs. Piemēram, cita starptautiskā reitingu aģentūra, proti, Fitch, ja iespējams, skaidri norāda, ka šādas garantijas ir galvenais virzītājspēks, kas balsta kredītreitingu, kuru tā nosaka Ķīnas uzņēmumiem.

(240) Izmeklēšanas laikā Komisija noskaidroja papildu informāciju, kas papildināja šo analīzi. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka valsts var īstenot ietekmi pār kredītreitingu tirgu, jo kredītreitinga aģentūras — vismaz daļēji — pieder valstij. Tādējādi, kā liecina divi 2016. gadā publicēti pētījumi, Ķīnas tirgū darbojās aptuveni 12 kredītreitinga aģentūras, no kurām lielākā daļa ir piederēja valstij. Kopumā 60 % visu to uzņēmumu obligāciju, kuriem piešķirts kredītreitings Ķīnā, bija novērtējusi valstij piederoša kredītreitinga aģentūra.

(241) ĶV apstiprināja, ka IL Ķīnas obligāciju tirgū darbojās 12 kredītreitinga aģentūras, no kurām 10 bija vietējās reitingu aģentūras. Bija arī divas Ķīnas un ārvalstu kopuzņēmumu kredītreitinga aģentūras.

(242) Otrkārt, Ķīnas kredītreitingu tirgū nav pieejamas brīvas ieejas. Tas būtībā ir slēgts tirgus, jo kredītreitinga aģentūrām ir jābūt apstiprinātām Ķīnas Vērtspapīru regulējuma komisijā (CSRC) vai PBOC, pirms tās var sākt darbību. Izmeklēšanas laikposmā ārvalstu kredītreitinga aģentūrām nebija atļauts darboties Ķīnas iekšējā tirgū, jo kredītreitingu tirgus bija iekļauts ierobežotajā kategorijā ĶV Ārvalstu ieguldījumu vadīšanas uzņēmumu katalogā, un ārvalstu kredītreitinga aģentūrām bija aizliegts izsniegt vietējos obligāciju reitingus. PBOC 2017. gada vidū paziņoja, ka ārvalstu kredītreitinga aģentūrām noteiktos apstākļos būtu atļauts veikt kredītreitingus daļā vietējā obligāciju tirgus, taču izmeklēšanas laikposmā tas vēl nebija piemērojams. Neraugoties uz to, šajā laikposmā ārvalstu aģentūras izveidoja kopuzņēmumus ar dažām vietējām kredītreitinga aģentūrām, kas sniedz iekšzemes obligāciju emisiju kredītreitingus. Tomēr šie reitingi atbilst Ķīnas reitingu skalai, un tāpēc tie nav salīdzināmi ar starptautiskajiem reitingiem, kā paskaidrots iepriekš.

(243) Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka tie nedaudzie izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kas bija saņēmuši kredītreitingus, tos bija saņēmuši tikai no savām aizdevējbankām, nevis no kādas kredītreitinga aģentūras.

(244) Ņemot vērā situāciju, kas aprakstīta iepriekš 238.–243. apsvērumā, Komisija secināja, ka Ķīnas kredītreitingi nenodrošina ticamu bāzes aktīvu kredītriska novērtējumu.

(245) Šīs izmeklēšanas nolūkā Giant Group sastāvu Ķīnā veidoja viens ražotājs eksportētājs un trīs uzņēmumi, kas piegādāja izejmateriālus. Turklāt viens saistīts uzņēmums Ķīnā ražoja elektriskos velosipēdus, bet neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu. Citi šīs grupas uzņēmumi netika ņemti vērā šajā izmeklēšanā, jo tie nebija iesaistīti elektrisko velosipēdu ražošanā un pārdošanā. Grupas centrālais birojs atrodas Taivānā, un Ķīnā nav pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu visus uzņēmumus, kuri darbojas ĶTR.

(246) Spriežot pēc Giant Group finanšu pārskatiem, šīs grupas finanšu stāvoklis kopumā bija rentabls. Giant Group ražotājs eksportētājs darbojās ar peļņu izmeklēšanas laikposmā, bet cieta zaudējumus 2014. gadā. Izmeklēšanas laikposmā zaudējumi radās vēl diviem citiem grupas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Pārējie finanšu rādītāji, piemēram, parāda attiecība pret aktīviem vai procentu seguma attiecība, neliecināja par būtiskām strukturālām problēmām attiecībā uz šo uzņēmumu parāda atmaksas spējām. Ķīnas finanšu iestādes bija piešķīrušas Giant Group aizdevumus, kas bija izteikti RMB, USD, EUR un JPY valūtā. Tā arī nodrošināja nepieciešamos līdzekļus no trim bankām ar bankas akceptu starpniecību.

(247) Kredītreitingus, ko Giant Group ražotājs eksportētājs uzrādīja Komisijai, nebija izdevušas atzītas kredītreitinga aģentūras, bet tie bija saņemti tikai no Ķīnas valstij piederošām finanšu iestādēm. Izmeklēšanas laikposmā minēto reitingu līmenis svārstījās no AA+ līdz BBB+. Ņemot vērā 238.–243. apsvērumā minētos vispārējos Ķīnas kredītreitingu izkropļojumus un tā kā nebija citu kredītreitinga aģentūru izdotu reitingu, Komisija secināja, ka šādi kredītreitingi nav ticami.

(248) Kā minēts iepriekš 3.5.1. iedaļā, Ķīnas kreditēšanas finanšu iestādes nesniedza nekādu kredītspējas novērtējumu. Tādējādi, lai noteiktu ieguvumu, Komisijai bija jānovērtē, vai procentu likmes aizdevumiem, kas tika piešķirti Giant Group, atbilst tirgus līmenim.

(249) Tā kā nebija ticamu un konsekventu kredītreitingu par Giant Grupu un ņemot vērā īpašo rentabilitātes situāciju, kas izklāstīta 246. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finanšu stāvoklis atbilst kredītreitingam BB, kas ir augstākais kredītreitings, kurš vairs neatbilst investīciju kategorijai. Investīciju kategorija nozīmē, ka kredītreitinga aģentūra uzskata uzņēmuma emitētās obligācijas uzskata par pietiekamām, lai bankām atļautu tajā veikt ieguldījumus. Tāpēc, lai noteiktu atbilstošu standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas laikposmā.

(250) Pēc tam, lai noteiktu tirgus likmi, PBOC standarta aizdevumu likmei tika piemērota prēmija, kas gaidāma par obligācijām, ko emitējušas firmas ar šādu kredītreitingu (BB).

(251) Šis uzcenojums tika noteikts, aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligāciju un ASV BB kredītreitinga uzņēmumu obligāciju indeksiem, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības segmentiem. Šādi aprēķinātā relatīvā starpība pēc tam tika pieskaitīta standarta procentu likmēm, ko PBOC bija publicējusi aizdevuma piešķiršanas dienā, attiecībā uz to pašu laiku, uz kuru attiecās konkrētais aizdevums. Tas tika darīts atsevišķi attiecībā uz katru aizdevumu, kas piešķirts uzņēmumam.

(252) Tāda pat situācija attiecībā uz tirgus kropļojumiem un derīgu kredītreitingu trūkums ir arī ĶTR ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu gadījumā, jo arī šos aizdevumus piešķir tās pašas Ķīnas finanšu iestādes. Tāpēc, kā konstatēts iepriekš, lai noteiktu atbilstošu standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas laikposmā.

(253) Pēc informācijas izpaušanas Giant Group apstrīdēja BB reitinga izmantošanu par standartu attiecībā uz grupas vispārējo finanšu stāvokli. Tas apgalvoja, ka Komisija nebija pirms informācijas izpaušanas norādījusi, ka būs prasība par pieņemamiem pierādījumiem atzīt tikai kredītreitingus, ko izdevušas neatkarīgas, specializētas kredītreitinga aģentūras, piemēram, Standard & Poor's, Moody's vai Fitch, un ka tā nekad nav prasījusi, lai šādi pierādījumi tiktu iesniegti. Giant arī apgalvoja, ka izvēlētajam standartam būtu jāatspoguļo Ķīnā dominējošie tirgus apstākļi, un argumentēja, ka piemērotāks būtu standarts, kura noteikšanai par pamatu izmantota Taivāna vai Honkonga. Giant arī apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami paskaidrojusi, kāpēc tas nav kvalificējams par ieguldījumu kategorijas kredītreitingam atbilstošu, kaut arī tā finanšu rādītāji ir pozitīvi, un atzīmēja, ka informācija par grupas — kas ir pasaules mēroga grupa, kuras mātesuzņēmums ir kotēts Taivānas biržā — kredītspēju ir publiski pieejama.

(254) Kā paskaidrots 238.–244. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas kredītreitingi nenodrošina ticamu bāzes aktīvu kredītriska novērtējumu. Minētais uzņēmums arī neiesniedza nekādus konsekventus un ticamus kredītreitingus izmeklēšanas laikā. Jāatgādina, ka finanšu iestāžu nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja pārbaudīt to izmantoto kredītreitinga procedūru ticamību, arī ne ar attiecīgā ražotāja eksportētāja starpniecību. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi izmantot BB standartu, kā paskaidrots iepriekš 245.–252. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Šajā saistībā arī jāatgādina, ka ražotājiem eksportētājiem nosūtītajā anketā patiešām bija ietverta prasība tiem norādīt savus kredītreitingus un ka uzņēmumiem tika prasīts sniegt pilnīgu informāciju noteiktajā termiņā, kas arī bija skaidri norādīts anketā. Tomēr netika iesniegta cita informācija papildus tai informācijai par uzņēmuma kredītreitingu, ko Komisija jau bija analizējusi. Tāpēc arī apgalvojums, ka Komisija nekad nav prasījusi sniegt šo informāciju, tika noraidīts.

(255) Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisijai bija jāizvēlas standarts, kura noteikšanai par pamatu izmantota Taivāna vai Honkonga, — tas, šķiet, ir balstīts uz pieņēmumu, ka par procentu likmes standarta valsti tika izvēlētas ASV. Tas neatbilst patiesībai. Kā sīkāk paskaidrots iepriekš 251. apsvērumā, relatīvā starpība, nevis procentu likme kā tāda, tika aprēķināta starp ASV AA reitinga uzņēmumu obligācijām un ASV BB reitinga uzņēmumu obligācijām, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības segmentiem. Turklāt, kā sīkāk paskaidrots turpmāk 293. apsvērumā, šī relatīvā starpība ir neitrāla valsts ziņā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(256) Šīs izmeklēšanas nolūkā Jinhua Vision Group sastāvā bija divi ražotāji eksportētāji, no kuriem viens bija izbeidzis darbību IL, un viens uzņēmums, kas piegādāja izejmateriālus ražotājiem eksportētājiem. Citi šīs grupas uzņēmumi netika ņemti vērā šajā izmeklēšanā, jo tie nebija iesaistīti elektrisko velosipēdu ražošanā un pārdošanā. Grupas centrālais birojs atrodas Dzjiņhua, Ķīnā.

(257) Abi Jinhua Vision Group sastāvā esošie ražotāji eksportētāji ziņoja par atšķirīgu peļņas situāciju. Jinhua Vision Co., Ltd. lielākoties darbojās ar peļņu IL, savukārt Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd. cieta zaudējumus 2017. gadā un izbeidza darbību 2018. gadā. Turklāt citi finanšu rādītāji, piemēram, parāda attiecība pret aktīviem, neliecināja par būtiskām strukturālām problēmām attiecībā uz šo uzņēmumu parāda atmaksas spējām. Abiem Jinhua Vision Group sastāvā esošajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas finanšu iestādes bija piešķīrušas RMB valūtā izteiktus aizdevumus.

(258) Komisija ievēroja, ka abas finanšu iestādes, kas piešķīra aizdevumus Jinhua Vision Co., Ltd. (viena no tām bija valstij piederoša), bija piešķīrušas šim uzņēmumam kredītreitingu A. Turklāt Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd. ir saņēmis kredītreitingus BBB+ no vienas no valstij piederošajām finanšu iestādēm, kas piešķīra aizdevumus Jinua Vision Co., Ltd., un kredītreitingu A no citas finanšu iestādes. Ņemot vērā 238.–243. apsvērumā minētos Ķīnas kredītreitingu vispārējos izkropļojumus un specifisko rentabilitāti, kā izklāstīts iepriekš 257. apsvērumā, Komisija secināja, ka šādi kredītreitingi nav ticami.

(259) Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā minētās grupas vispārējo finanšu stāvokli, ir pamatoti piemērot vispārīgo standartu, kas ļauj piešķirt augstāko kredītreitingu spekulatīvās kategorijas obligācijām, kā paskaidrots 248.–252. apsvērumā. Tāpēc, lai noteiktu atbilstošu standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas laikposmā.

(260) Pēc informācijas izpaušanas Jinhua Vision Group un arī CCCME (pēdējais minētais uzņēmums — vispārīgi) apstrīdēja BB reitinga kā standarta piemērošanu attiecībā uz uzņēmuma finanšu stāvokli. Tas apgalvoja, ka ir nepamatoti izmantot BB reitinga uzņēmumu obligācijas atbilstoša standarta noteikšanai, ja nav pienācīgi izvērtēts uzņēmuma finanšu stāvoklis.

(261) Attiecīgais ražotājs eksportētājs neiesniedza papildu pierādījumus, kas pamatotu cita kredītreitinga izmantošanu. Tāpēc šis arguments tika noraidīts to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti iepriekš 254. un 255. apsvērumā.

(262) Šīs izmeklēšanas nolūkā Yadea Group sastāvā Ķīnā bija divi ražotāji (t. i., Yadea Group Co., Ltd. un Tianjin Yadea Co., Ltd.), viens tirgotājs eksportētājs (t. i., Wuxi Yadea Export-Import Co., Ltd.) un divi uzņēmumi, kas nodrošināja izejmateriālus vienam no ražotājiem (t. i., Jiangsu Yadea Technology Development Co., Ltd un Wuxi Xingwei Vehicle Fittings Co., Ltd.). Citi šīs grupas uzņēmumi netika ņemti vērā šajā izmeklēšanā, jo tie nebija iesaistīti elektrisko velosipēdu ražošanā un pārdošanā. Grupas centrālais birojs atrodas Usji, Ķīnā.

(263) Spriežot pēc šo abu Yadea Group ražotāju finanšu pārskatiem, to finanšu stāvoklis kopumā bija rentabls. Tomēr no pamatdarbības peļņas viedokļa Yadea Group Co., Ltd. rentabilitāte 2017. gadā bija negatīva. Tās kopējo peļņu veidoja tikai ilgtermiņa kapitālieguldījumi 2017. gadā.

(264) Yadea Group nesniedza informāciju par savu kredītreitingu, lai gan tai tika prasīts to darīt.

(265) Lai gan neviens no Yadea Group uzņēmumiem, kas ražoja attiecīgo ražojumu, nesaņēma aizdevumus izmeklēšanas laikposmā, grupa nodrošināja nepieciešamos līdzekļus no četrām privātām un valstij piederošām bankām, izmantojot bankas akceptus.

(266) Ņemot vērā 238.–243. apsvērumā minētos Ķīnas kredītreitingu vispārējos izkropļojumus un specifisko rentabilitāti, kā izklāstīts 263. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā grupas vispārējo finanšu stāvokli, ir pamatoti piemērot vispārīgo standartu, kas ļauj piešķirt augstāko kredītreitingu spekulatīvās kategorijas obligācijām, kā paskaidrots 248.–252. apsvērumā. Tāpēc, lai noteiktu atbilstošu standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas laikposmā.

(267) Šīs izmeklēšanas nolūkā Rununion Group sastāvu veidoja viens ražotājs eksportētājs, t. i., Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd., un viens uzņēmums, kurš ražotājam eksportētājam iznomāja zemi, t. i., Suzhou Kaihua Electric Appliance Plastic Factory. Citi šīs grupas uzņēmumi netika ņemti vērā šajā izmeklēšanā, jo tie nebija iesaistīti elektrisko velosipēdu ražošanā un pārdošanā. Visi šīs grupas uzņēmumi atrodas Ķīnā.

(268) Lai gan ražotāja eksportētāja finanšu stāvoklis bija labs, jo ražotājs eksportētājs darbojās ar peļņu 2016. un 2017. gadā, tā saistītā uzņēmuma stāvoklis bija atšķirīgs, t. i., šis uzņēmums darbojās ar zaudējumiem 2016. gadā. Minētā uzņēmuma uzkrātie zaudējumi vairāk nekā 20 reizes pārsniedza tā iemaksāto kapitālu.

(269) Izmeklēšanas laikposmā ražotājs eksportētājs nodrošināja nepieciešamos līdzekļus no divām valstij piederošām bankām ar bankas akceptu starpniecību. Šādi bankas akcepti veidoja vairāk nekā 25 % no ražotāja eksportētāja kopējās bilances. Saistītais uzņēmums, kas iznomāja zemi, proti, Suzhou Kaihua Electric Appliance Plastic Factory, nodrošināja sev nepieciešamos līdzekļus ar aizņēmumu no saistīta uzņēmuma.

(270) Turklāt citi finanšu rādītāji, piemēram, parāda attiecība pret aktīviem vai procentu seguma attiecība, neliecināja par būtiskām strukturālām problēmām attiecībā uz šo uzņēmumu parāda atmaksas spējām.

(271) Komisija ievēroja, ka viena Ķīnas valstij piederoša finanšu iestāde bija piešķīrusi Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd kredītreitingu BBB+, savukārt Suzhou Kaihua Electric Appliance Plastic Factory neiesniedza nekādu kredītreitingu. Ņemot vērā 238.–243. apsvērumā minētos Ķīnas kredītreitingu vispārējos izkropļojumus un specifisko rentabilitāti, kā izklāstīts 268.–270. apsvērumā, Komisija secināja, ka šāds reitings nav ticams.

(272) Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā minētās grupas vispārējo finanšu stāvokli, ir pamatoti piemērot vispārīgo standartu, kas ļauj piešķirt augstāko kredītreitingu spekulatīvās kategorijas obligācijām, kā paskaidrots 236.–240. apsvērumā. Tāpēc, lai noteiktu atbilstošu standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas laikposmā.

(273) Pēc informācijas izpaušanas Rununion Group apstrīdēja BB reitinga izmantošanu par standartu attiecībā uz uzņēmuma finanšu stāvokli. Tas apgalvoja, ka ir nepamatoti izmantot BB reitinga uzņēmumu obligācijas atbilstoša standarta noteikšanai, ja nav pienācīgi izvērtēts uzņēmuma finanšu stāvoklis.

(274) Attiecīgais ražotājs eksportētājs neiesniedza papildu pierādījumus, kas pamatotu cita kredītreitinga izmantošanu. Tāpēc šis arguments tika noraidīts to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti iepriekš 254. un 255. apsvērumā.

(275) Šīs izmeklēšanas nolūkā Bodo Group sastāvu veidoja viens ražotājs eksportētājs, t. i., Bodo Vehicle Group Co., Ltd. (Bodo), un viens uzņēmums (Tianjin Xinbao Vehicle Industry Co., Ltd jeb Xinbao), kas bija galvotājs par vairākiem aizdevumiem. Citi šīs grupas uzņēmumi netika ņemti vērā šajā izmeklēšanā, jo tie nebija iesaistīti elektrisko velosipēdu ražošanā un pārdošanā. Visi šīs grupas uzņēmumi atrodas Ķīnā.

(276) Lai gan abi šie uzņēmumi bija finansiāli dzīvotspējīgi attiecīgajā laikposmā, Xinbao radās zaudējumi 2017. gadā.

(277) Izmeklēšanas laikposmā ražotājs eksportētājs nodrošināja nepieciešamos līdzekļus no privātas Ķīnas finanšu iestādes, izmantojot finanšu nomu, un no divām valstij piederošām bankām, izmantojot aizdevumus un bankas akceptus.

(278) Par aizdevumiem, par kuriem Bodo noslēdza līgumu ar Ķīnas valstij piederošu banku, galvoja uzņēmums, kam bija zemāks kredītreitings nekā pašai Bodo, un izmantotais nodrošinājums piederēja citam saistītam uzņēmumam, tādējādi viešot šaubas par šāda galvojuma stabilitāti.

(279) Viena Ķīnas valstij piederoša finanšu iestāde bija piešķīrusi Bodo kredītreitingu AA, savukārt IL Xinbao kredītreitings pazeminājās no A līdz BBB+. Ņemot vērā 238.–243. apsvērumā minētos Ķīnas kredītreitingu vispārējos izkropļojumus un specifisko rentabilitāti, kā izklāstīts 276.–278. apsvērumā, Komisija secināja, ka šāds reitings nav ticams.

(280) Ņemot vērā 238.–243. apsvērumā minētos Ķīnas kredītreitingu vispārējos izkropļojumus un specifisko rentabilitāti, kā izklāstīts 276.–278. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā grupas vispārējo finanšu stāvokli, ir pamatoti piemērot vispārīgo standartu, kas ļauj piešķirt augstāko kredītreitingu spekulatīvās kategorijas obligācijām, kā paskaidrots 217.–221. apsvērumā. Tāpēc, lai noteiktu atbilstošu standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas laikposmā.

(281) Pēc informācijas izpaušanas Bodo Group apstrīdēja BB reitinga izmantošanu par standartu attiecībā uz uzņēmuma finanšu stāvokli. Tas apgalvoja, ka ir nepamatoti izmantot BB reitinga uzņēmumu obligācijas atbilstoša standarta noteikšanai, ja nav pienācīgi izvērtēts uzņēmuma finanšu stāvoklis.

(282) Attiecīgais ražotājs eksportētājs neiesniedza papildu pierādījumus, kas pamatotu cita kredītreitinga izmantošanu. Tāpēc šis arguments tika noraidīts to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti iepriekš 254. un 255. apsvērumā.

Aizdevumi

(283) Kā minēts 234. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējam radītais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas faktiski varēja saņemt brīvajā tirgū.

(284) Aizdevumiem un finanšu nomai, kas izteikta RMB valūtā, ārējais standarts salīdzināmam komerciālam aizdevumam tika noteikts, izmantojot piemērojamās procentu likmes, ko noteikusi Ķīnas Tautas Banka, tās koriģējot ar atbilstošo uzcenojumu (lai atspoguļotu BB reitingu). Uzcenojums tika noteikts, izmantojot vidējo relatīvo procentu likmju starpību starp obligācijām, ko emitējuši A un BB reitinga uzņēmumi ASV, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības segmentiem. Īpaša procentu likmju starpība tika piemērota par katru individuālo termiņu (trīs mēneši, seši mēneši, viens gads utt.) un pieskaitīta standarta procentu likmēm. Tas tika darīts atsevišķi par katru aizdevumu, kas piešķirts attiecīgajam ražotājam eksportētājam.

(285) Pēc informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas finanšu iestāde, kas sniedz finanšu nomas pakalpojumus izlasē iekļautam uzņēmumam, ir privāta iestāde un to nevar uzskatīt par valsts iestādi pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē. Tās arī apgalvoja, ka finanšu noma nav aizdevums — noma neietver aizņemšanos un atmaksāšanu ar procentiem, bet to veido tikai nomas darbība. Turklāt tās apgalvoja, ka izlīdzinātā ikmēneša maksājuma un ieguvuma aprēķina izpaušana nav pietiekama.

(286) Šajā saistībā jāatsaucas uz 218.–229. apsvērumu, kurā secināts, ka visām finanšu iestādēm (tostarp privātām finanšu iestādēm), kas darbojās Ķīnā CBRC uzraudzībā, valsts bija uzticējusi vai bija tās norīkojusi pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē īstenot valdības politiku un piešķirt elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(287) Attiecībā uz šāda veida finanšu darījuma kvalificēšanu jāatzīmē, ka attiecīgais izlasē iekļautais uzņēmums pats daļu no šāda darījuma izmaksām bija iegrāmatojis kā procentu izdevumus un ka arī PBOC kredītatsauču centrs (CRCP) atzīst šādu finanšu darījumu par aizdevumu.

(288) Attiecībā uz informācijas izpaušanu Komisija uzskatīja, ka tā sniedza sīkus paskaidrojumus par izmantoto metodiku izlīdzinātā ikmēneša maksājuma aprēķināšanai un arī norādīja visas formulas, kas izmantotas saņemtā ieguvuma aprēķināšanai.

(289) Aizdevumiem, kas izteikti USD valūtā, ārējais standarts salīdzināmam komerciālam aizdevumam tika noteikts, izmantojot piemērojamās īpašās mēneša USD LIBOR procentu likmes trīs mēnešiem vai sešiem mēnešiem, tās koriģējot ar atbilstošo uzcenojumu (lai atspoguļotu BB reitingu). Uzcenojums tika noteikts, izmantojot vidējo relatīvo procentu likmju starpību starp obligācijām, ko emitējuši A un BB reitinga uzņēmumi ASV, pamatojoties uz Bloomberg datiem par rūpniecības segmentiem. Īpaša procentu likmju starpība tika piemērota par katru individuālo termiņu (trīs mēneši, seši mēneši, viens gads utt.) un pieskaitīta standarta procentu likmēm. Tas tika darīts atsevišķi par katru aizdevumu, kas piešķirts attiecīgajam ražotājam eksportētājam.

(290) Aizdevumiem, kas izteikti EUR valūtā, ārējais standarts salīdzināmam komerciālam aizdevumam tika noteikts, izmantojot ICE BofAML Euro High Yield Index vidējo likmi IL. Minēto indeksu veido vērtspapīri, kuru reitings ir zemāks par investīciju kategorijas reitingu (pamatojoties uz Moody's, S&P un Fitch vidējo reitingu).

(291) Attiecībā uz aizdevumiem, kas izteikti JPY valūtā, netika atrasti dati par obligācijām, ko būtu emitējuši BB reitinga uzņēmumi Japānas tirgū, par rūpniecības segmentiem. Japānā ekonomikas attīstības līmenis ir līdzīgs kā ASV, tāpēc Komisija uzskatīja, ka USD vidējās LIBOR likmes ir visatbilstošākā aizstājējvērtība attiecībā uz JPY valūtā izteiktiem aizdevumiem.

(292) Pēc informācijas izpaušanas gan CCCME, gan trīs no pieciem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem apstrīdēja Komisijas izmantoto metodiku, izmantojot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligācijām un ASV BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijām, lai aprēķinātu ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem. Tie visi apgalvoja, ka Komisijai bija jāizmanto absolūtā, nevis relatīvā starpība starp ASV AA kredītreitinga obligācijām un ASV BB kredītreitinga obligācijām. Tika norādīti šādi galvenie iemesli:

relatīvās starpības līmenis svārstās līdz ar bāzes procentu likmes līmeni ASV, proti, jo zemāks procentu likmes līmenis, jo lielāks būs iegūtais uzcenojums;

iegūtā standarta līmenis svārstās atbilstoši PBOC standarta likmei, kurai to piemēro. Jo augstāka PBOC standarta likme, jo augstāks būs iegūtā standarta līmenis.

(293) Šie argumenti jau tika izklāstīti HRF lietā un arī riepu lietā. Kā redzams 175.–187. apsvērumā par HRF lietu, Komisija noraidīja minētos argumentus turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Pirmkārt, neraugoties uz to, ka Komisija atzina, ka komercbankas parasti izmanto absolūtā izteiksmē noteiktu uzcenojumu, tā norādīja, ka šī prakse, šķiet, galvenokārt ir balstīta uz praktiskiem apsvērumiem, jo procentu likme galu galā ir absolūts skaitlis. Taču šis absolūtais skaitlis atspoguļo riska novērtējumu, kas balstīts uz relatīvu novērtējumu. BB kredītreitinga kategorijā ietverta uzņēmuma saistību neizpildes risks ir par X % lielāks nekā valsts vai bezriska uzņēmuma saistību neizpildes risks. Šis ir relatīvs novērtējums.

Otrkārt, procentu likmes atspoguļo ne tikai uzņēmuma riska profilu, bet arī valsts un valūtas īpašos riskus. Tādējādi relatīvā starpība aptver izmaiņas pamatā esošajos tirgus apstākļos, kuras netiek aptvertas, ievērojot absolūtās starpības loģiku. Bieži — tāpat kā šajā lietā — valsts un valūtas īpašie riski laika gaitā mainās, un atšķirības dažādās valstīs ir atšķirīgas. Rezultātā bezriska likmes laika gaitā ievērojami atšķiras, un dažkārt tās ir zemākas ASV, bet dažkārt — Ķīnā. Šīs atšķirības ir saistītas ar tādiem faktoriem kā IKP reālais un paredzamais pieaugums, ekonomikas sentiments un inflācijas līmeņi. Tā kā bezriska likmes laika gaitā mainās, viena un tā pati nominālā absolūtā starpība var liecināt par ļoti atšķirīgu riska novērtējumu. Piemēram, ja banka lēš konkrēta uzņēmuma saistību neizpildes risku par 10 % lielāku nekā bezriska likme (relatīvā aplēse), izrietošā absolūtā starpība var būt no 0,1 % (pie bezriska likmes 1 % apmērā) līdz 1 % (pie bezriska likmes 10 % apmērā). No ieguldītāju viedokļa relatīvā starpība tādējādi ir labāks radītājs, jo tā atspoguļo ienesīguma starpības apmēru un to, kā to ietekmē bāzes procentu likmes līmenis.

Treškārt, relatīvā starpība ir neitrāla arī valsts ziņā. Piemēram, ja ASV bezriska likme ir zemāka par bezriska likmi Ķīnā, tad ar šo metodi tiks iegūti augstāki absolūtie uzcenojumi. Turpretī, ja bezriska likme Ķīnā ir zemāka par bezriska likmi ASV, tad ar šo metodi tiks iegūti zemāki absolūtie uzcenojumi.

Turklāt relatīvās starpības izmantošana aptver izmaiņas pamatā esošajos tirgus apstākļos, kuras netiek aptvertas, ievērojot absolūtās starpības loģiku, kā minēts iepriekš 292. apsvērumā.

(294) Minēto iemeslu dēļ, kas ir vienlīdz spēkā pašreizējā izmeklēšanā, Komisija saglabāja nostāju, ka relatīvās starpības metode precīzāk atspoguļo riska prēmiju, ko finanšu iestāde piemērotu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neizkropļotā tirgū, jo īpaši ņemot vērā to, ka ĶTR bāzes procentu likme un ASV bāzes procentu likme laika gaitā ir attīstījušās atšķirīgi.

(295) Turklāt Giant Group apgalvoja, ka vidējās USD LIBOR likmes nebūtu jāizmanto par aizstājējvērtību JPY valūtā izteiktiem aizdevumiem un ka bija jāizmanto kredītlikme, kāda pastāvēja attiecībā uz JPY valūtā izteiktiem aizdevumiem.

(296) Komisija 291. apsvērumā jau paskaidroja, kāpēc tā uzskatīja, ka USD LIBOR likme bija visatbilstošākā aizstājējvērtība attiecībā uz JPY valūtā izteiktiem aizdevumiem. Tāpat netika iesniegti pierādījumi par līdzīgiem darījumiem Japānas tirgū. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

Kredītlīnijas

(297) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas finanšu iestādes izsniedza arī kredītlīnijas saistībā ar atsevišķu aizdevumu nodrošināšanu katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam. Tās sastāvēja no pamatnolīgumiem, saskaņā ar kuriem banka ļāva izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izņemt konkrētu maksimālo līdzekļu summu dažādu parāda instrumentu veidā (aizdevumi, dokumentāri rēķini, tirdzniecības finansējums utt.). Normālos tirgus apstākļos šādām kredītlīnijām parasti tiek piemērota tā saucamā administrēšanas vai saistību maksa, lai kompensētu bankas izmaksas un riskus saistībā ar kredītlīnijas atvēršanu, kā arī tiek piemērota atjaunošanas maksa, kas tiek iekasēta katru gadu par kredītlīniju atjaunošanu. Tomēr Komisija konstatēja, ka daži no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmantoja nodrošinātās kredītlīnijas bez maksas.

(298) Saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu saņemtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums maksā par kredītlīniju nodrošināšanu Ķīnas finanšu iestādēs, un summu, ko uzņēmums būtu maksājis par līdzīgu komerciālu kredītlīniju, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū un kuru uzskata par standartu.

(299) Atsaucoties uz publiski pieejamiem datiem par līdzīgu kredītlīniju atvēršanu, atbilstošais standarts attiecībā uz administrēšanas maksu tika noteikts 1,5 % līmenī. Kredītlīnijām, kas pastāvēja pirms IL un atjaunotas IL, kā standarts tika izmantota atjaunošanas maksa 1,25 % līmenī, pamatojoties uz to pašu avotu. Administrēšanas/atjaunošanas maksu parasti maksā reizi gadā. Attiecīgi administrēšanas/atjaunošanas maksa nebija sadalīta pa visu kredītlīnijas termiņu.

(300) Maksas līmeni, ko izmanto kā standartu, piemēro pro rata katras attiecīgās kredītlīnijas summai, lai aprēķinātu subsīdijas summu (no kuras atskaita visas faktiski samaksātās maksas).

(301) Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja Komisijas novērtējumu, ka kredītlīniju līgumi piešķir tam ieguvumus. Tika norādīti šādi galvenie iemesli:

pirmkārt, kredītlīniju līgumi ir tikai pamata darījumi par individuāliem nākotnes aizdevumiem un kā tādi nepiešķir ieguvumus uzņēmumiem. Minētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ieguvumi ir aprēķināti no kredītlīnijām, par kurām nav uzņemtas saistības / neizmantotām kredītlīnijām;

otrkārt, izmaksas, kas rodas bankai, noslēdzot kredītlīniju līgumus, ir ļoti mazas;

treškārt, kredītlīnijas līgums bez administratīvām maksām nav īpaši saistāms ar elektrisko velosipēdu ražošanas nozari;

ceturtkārt, Komisija, lai aprēķinātu kredītlīniju līgumu radītos ieguvumus, ir izmantojusi neatbilstošu standartu. Attiecīgā persona apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka administrēšanas standarta maksa atbilst tāda paša veida kredītlīniju līgumiem, kādi ir piemērojami minētajai personai.

(302) Komisija nepiekrīt izvirzītajiem argumentiem turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

Attiecībā uz pirmo argumentu — Komisija ir aprēķinājusi ieguvumu tikai par tām kredītlīnijām, kas tiek faktiski izmantotas, nevis par kredītlīnijām, par kurām nav uzņemtas saistības / neizmantotām kredītlīnijām, kā tiek apgalvots.

Attiecībā uz otro argumentu — izmaksas, kas rodas bankai, nav noteicošs faktors atbilstošā standarta novērtēšanai; noteicošais faktors ir dominējošie tirgus apstākļi līdzīgu kredītlīniju iegūšanai. Turklāt finanšu iestāžu nesadarbošanās dēļ faktiskās izmaksas vai salīdzināmas maksas Ķīnā nevarēja noteikt. Tāpēc Komisijai saskaņā ar pamatregulas 28. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti, kā paskaidrots 141.–155. apsvērumā.

Attiecībā uz trešo argumentu — finanšu iestāžu nesadarbošanās dēļ Komisijai nevarēja noteikt, cik lielu ieguvumu pārējām nozarēm ir radījušas kredītlīnijas, kas piešķirtas bez maksas vai par atlīdzību, kura ir mazāka par pienācīgo. Tomēr jāatgādina, ka, kā norādīts 217. apsvērumā, normatīvais satvars attiecībā uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozari attiecas uz visām finanšu iestādēm ĶTR, un tas inter alia paredz, ka komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes. Jāatgādina arī tas, ka, kā noteikts 98.–140. apsvērumā, ne tikai 13. piecgades plāna, bet arī vairāku citu valdības plānu noteikumi paredz īpašu valdības politiku elektrisko velosipēdu ražošanas nozares atbalstam. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija secināja, ka šis atbalsts ir ierobežots līdz atlasītai konkrētu atbalstāmu nozaru grupai, nevis ir plaši pieejams lielākajai daļai ekonomikas nozaru ĶTR. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

Attiecībā uz ceturto argumentu Komisija atgādina, ka finanšu iestāžu nesadarbošanās dēļ kredītlīniju administrēšanas specifiku Ķīnas tirgū nevarēja novērtēt. Arī kā paskaidrots 141.–155. apsvērumā, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 28. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti, tostarp vislabākais pieejamais standarts attiecībā uz kredītlīniju maksām. Visbeidzot, pierādījumi par attiecīgās personas apgalvoto specifiku attiecībā uz tās kredītlīnijām tika iesniegti tikai pēc informācijas izpaušanas, tātad ilgu laiku pēc anketā noteiktā termiņa šādas informācijas sniegšanai. Ņemot vērā ļoti vēlo procedūras posmu, šādu informāciju vairs nevarēja pārbaudīt. Turklāt šādas pārbaudes veikšanai bija vajadzīga attiecīgo finanšu iestāžu sadarbība, kuras nebija.

(303) Iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ visi šajā sakarā izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

Bankas akcepti

(304) Bankas akcepti ir finanšu produkts, kura mērķis ir attīstīt aktīvāku vietējo naudas tirgu, paplašinot kredītiespējas. Tā pamatā ir apgalvotā Ķīnas banku sektora noturība, kur bankas, kas noslēdz vienošanās par bankas akceptu, uzņemas beznosacījumu pienākumu samaksāt konkrētu summu konkrētā datumā. Tādējādi bankas akcepti ir kredīta veids, kuru īstenojot, bankas pārņem piegādātāju kreditoru saistības no pircējiem un saskaņotā datumā pārskaita piegādātājiem saskaņotu summu. Līdz tam pašam datumam pircējs ir pārskaitījis to pašu summu bankai. Datums, kad veic maksājumu bankai, var atbilst maksājuma termiņam, kas saskaņots ar piegādātāju, vai var būt pēc šāda datuma. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka daudzos gadījumos datums, kad veikts maksājums bankai, bija pēc datuma, kad veikts maksājums piegādātājam. Dažos gadījumos tika konstatēts, ka maksājums veikts četrus līdz sešus mēnešus pēc rēķina apmaksas termiņa. Tādējādi šis finanšu produkts papildus tam, ka to izmanto kā bankas garantiju, dažos gadījumos nodrošina pircējam ilgāku maksājuma termiņu de facto aizdevuma veidā.

(305) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka bankas akceptus parasti izsniedz saskaņā ar vienošanos par bankas akceptu, kurā norāda bankas, piegādātāju un pircēja identitāti, bankas un pircēja saistības un precīzi norāda vērtību par katru piegādātāju, termiņu un sniegto garantiju. Bankas akceptus parasti izsniedza reizi mēnesī.

(306) Attiecībā uz bankām — to bilancēs bankas akcepta vekseļu saistības ir norādītas kā saistības pret bankas akcepta turētāju un kā aktīvi attiecībā pret izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Turklāt, lai gan uz dažiem bankas akceptiem bija attiecināta kredītlīnija, Ķīnas tiesību aktos nav šādas juridiskas prasības.

(307) Preču piegādātājam kā izdotā bankas akcepta uzrādītājam ir iespēja prasīt, lai izdevējbanka diskontē bankas akceptu pirms sākotnējā rēķina apmaksas termiņa, vai nogaidīt līdz apmaksas termiņam un veikt maksājumu par visu summu, vai arī izmantot bankas akceptu kā norēķinu līdzekli, lai izpildītu savas saistības pret citām pusēm.

(308) Līdz brīdim, kad tiek panākta vienošanās starp pircēju un pārdevēju, pirkuma līgumos bankas akceptus var norādīt kā standarta norēķinu veidu kopā ar citiem norēķinu veidiem, piemēram, naudas pārvedumu vai maksājuma uzdevumu.

(309) Viens izlasē iekļauts ražotājs eksportētājs iesniedza piezīmes izmeklēšanas gaitā un norādīja, ka bankas akceptus nevar uzskatīt par aizdevumiem, to pamatojot tādējādi, ka aizdevumi ir saistīti ar aizņemšanos, atmaksāšanu un procentu maksāšanu, savukārt bankas akcepti ietver solījumu par atmaksu. Tas arī apgalvoja, ka bankas akcepti ir maksājuma metode, kas neietver līdzekļu tiešu pārskaitīšanu. Tajā pašā jautājumā cits ražotājs eksportētājs atkārtoja, ka nav veikta līdzekļu pārskaitīšana, un apgalvoja, ka tā uzskaitē bankas akcepti ir norādīti nevis kā saistības pret banku, bet gan kā saistības pret piegādātājiem vekseļu saistību pozīcijā. Minētais ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka konkrēti viņa gadījumā piegādātājam pārskaitītā nauda bija jāiemaksā kontā pirms bankas akcepta termiņa beigām un ka banka izņēma naudu no sava konta bankas akcepta termiņa beigu datumā, lai to tālāk pārskaitītu piegādātājiem pēc vienošanās ar attiecīgo piegādātāju. Turklāt tas arī norādīja, ka nesaņēma nekādu ieguvumu, ja bankas akcepts tika diskontēts pirms tā termiņa beigu datuma, un ka tas nezina, vai bankas akcepts patiešām tika diskontēts.

(310) Šajā saistībā vispirms jānorāda, ka CRCP kredītatsauču centrs atzīst bankas akceptus par saistībām pret bankām tādā pašā līmenī kā aizdevumus, kredītvēstules vai tirdzniecības finansējumu. Būtu arī jānorāda, ka CRCP finansētājas ir finanšu iestādes, kas piešķir dažādu veidu aizdevumus, un ka šādas finanšu iestādes tādējādi ir atzinušas banku apceptus par saistībām, kas ir izpildāmas pret tām. Turklāt izmeklēšanas laikā apkopotās vienošanās par bankas akceptiem paredz, ka tad, ja pircējs neveic pilnu maksājumu bankas akcepta termiņa beigu datumā, banka nesamaksāto summu uzskata par nokavētu aizdevumu, kas jāatmaksā bankai.

(311) Turklāt Komisija uzskatīja, ka pircēja saņemtie bankas akcepti ir līdzekļu pārvedumi, jo bankas akceptus izmanto kā norēķinu veidu tādā pašā līmenī kā maksājuma uzdevumu, t. i., tiklīdz bankas akcepts tiek izdots piegādātājam, uzskata, ka uzņēmumam ir jāapmaksā atbilstošais rēķins. To pierāda arī fakts, ka, veicot bankas akcepta pārvedumu piegādātājam, pircējs parasti, no vienas puses, samazina savas kreditora saistības pret piegādātāju un, no otras puses, par atbilstošu summu palielina savas maksājamo bankas vekseļu saistības. Šajā saistībā tika arī uzskatīts, ka nav nozīmes faktam, ka uzņēmuma uzskaites dokumentos šādas saistības tiek norādītas kā vekseļu saistības pret piegādātājiem, nevis pret bankām. Jebkurā gadījumā revidētajos pārskatos šādas saistības bija norādītas nevis kā debitoru saistības pret piegādātājiem, bet gan kā vekseļu saistības, neidentificējot kreditoru.

(312) Attiecībā uz naudas plūsmām — Komisija uzskatīja, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja iesniegtās piezīmes ir pretrunīgas tādā ziņā, ka, kā apgalvojis pats ražotājs eksportētājs, no vienas puses, tam bija jāpārskaita nauda no sava konta pirms bankas vekseļa termiņa beigu datuma, lai nodrošinātu maksājumu piegādātājam, bet, no otras puses, tas nezināja, vai vekseļi tika diskontēti un — attiecīgi — kad maksājums faktiski notika. Turklāt minētā persona neiesniedza pierādījumus par faktiskiem paredzamiem līdzekļu pārskaitījumiem bankai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi bija jānoraida.

(313) Cits ražotājs eksportētājs atkārtoti norādīja, ka nav saņēmis nekādu ieguvumu no bankas akceptu sistēmas, jo tā gadījumā nebija pēc rēķinu apmaksas termiņa beigām vai bankas vekseļa termiņa beigām veiktu maksājumu. Tajā pašā jautājumā vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka bankas akcepti nebūtu jāuzskata par aizdevumiem, jo tie nepiešķir to saņēmējiem ilgākus apmaksas termiņus, un arī apgalvoja, ka tas, kā konkrēts instruments ir raksturots vietējos tiesību aktos, neietekmē tā raksturojumu saskaņā ar PTO judikatūru.

(314) Šajā saistībā, lai gan izmeklēšanā tika apstiprināts, ka konkrētā ražotāja eksportētāja gadījumā visi maksājumi tika veikti rēķinu vai bankas akceptu apmaksas termiņos, jāatgādina, ka bankas akceptu sistēma nodrošināja visiem ražotājiem eksportētājiem pakalpojumu (ar preferenciālu likmi, kas piešķīra kompensējamu ieguvumu, kā izklāstīts turpmāk 323.–342. apsvērumā), kura ietvaros saistības pret piegādātājiem tika uzskatītas par samaksājamām un ieskaitāmām saistībās pret bankām, kuras apsolīja samaksāt piegādātājiem līdz bankas akceptu termiņa beigām. Attiecībā uz apmaksas termiņiem Komisijai pieejamie pierādījumi liecina, ka vairākiem ražotājiem eksportētājiem bankas akceptu izmantošana patiešām faktiski pagarināja saistīto rēķinu apmaksas termiņu un ka par šādiem de facto aizdevumiem netika rēķināti procenti. Tāpēc, lai gan var apgalvot, ka bankas akceptu nolūks nebija pagarināt apmaksas termiņus, pieejamie pierādījumi liecināja par pretējo. Jebkurā gadījumā Komisija uzskatīja, ka fakts, ka par bankas akceptiem netiek maksāti procenti, tādējādi pagarinot atmaksas termiņu pārdevējam, ir vēl viens pierādījums, kas liecina, ka Ķīnas banku sektors ir izkropļots un nodrošina preferenciālus aizdevumus konkrētām pamatnozarēm. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi bija jānoraida.

(315) Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka no ieguvuma aprēķina bāzes būtu jāatskaita summa, kas vienāda ar iemaksām, kuras tā veica kā garantiju par bankas akceptiem.

(316) Šajā saistībā vispirms jānorāda, ka garantiju pieprasīšana no klientiem, kad tiem piešķir kredītlīnijas vai aizdevumus, ir vispārpieņemta banku prakse. Tiek norādīts arī uz 323. apsvērumu turpmāk, kurā ir paredzēts, ka aizņēmējiem Kanādā ir jābūt kredītlīnijai, lai tie varētu iegūt bankas akceptus. Pamatojoties uz minēto, nosakot likmes Kanādas tirgū, ņem vērā šādu garantiju esību. Turklāt būtu jāatzīmē, ka bankas šādas garantijas neizmanto, lai segtu nesamaksātos parādus piegādātājiem; tās tiek izmantotas kā metode, ar ko garantē, ka ražotājs eksportētājs izpildīs savas finansiālās saistības pret banku. Izmeklēšanā arī tika atklāts, ka Ķīnas bankas neprasa šādas garantijas sistemātiski un ka garantijām var būt dažādi veidi, tostarp tās var būt sākotnējās iemaksas vai termiņnoguldījumi ar procentiem. Turklāt Komisija arī norādīja, ka maksu par bankas akceptiem aprēķina, pamatojoties uz bankas akceptu nominālvērtību, nevis summu, no kuras atskaitīta garantijas summa. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(317) Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka nevajadzēja aprēķināt ieguvumu attiecībā uz bankas akcepta maksu kā garantiju par Ķīnas banku sniegto finanšu pakalpojumu, pamatojoties uz to, ka bankām nav jāfinansē vekseļi, kad tos izdod vai kad beidzas to derīguma termiņš, jo šādus maksājumus finansē attiecīgais ražotājs eksportētājs, ja vien tam neiestājas maksātnespēja. Attiecīgi tiek apgalvots, ka bankām nerodas nekāds finanšu risks, jo tās darbojas tikai kā starpnieces. Minētā persona arī apgalvoja, ka līguma nosacījumi paredz pietiekamas finanšu garantijas bankām.

(318) Šajā saistībā tiek norādīts uz 310. apsvērumu, kurā ir apstiprināts, ka finanšu iestādes atzīst bankas akceptus par aizdevumiem, un uz 304. apsvērumu, kurā ir paredzēts, ka bankas, kas noslēdz bankas akcepta līgumus, sniedz beznosacījumu solījumu, ka tās samaksās konkrētu summu konkrētā datumā. Turklāt, ņemot vērā, ka bankas akceptus var diskontēt, bankām būtu jānodrošina pietiekamu līdzekļu pieejamība laikposmā no bankas akcepta izdošanas līdz tā termiņa beigām. Šajā saistībā būtu arī jāatzīmē, ka kredītlīniju līgumi, kas piemērojami ĶTR, paredz, ka tos var izmantot dažādu veidu aizdevumiem, tostarp bankas akceptiem, tādējādi apstiprinot vajadzību bankai nodrošināt pietiekamu līdzekļu pieejamību. Kad bija izanalizēti starp finanšu iestādēm un ražotājiem eksportētājiem noslēgto līgumu nosacījumi, tika uzskatīts, ka tie ir neatbilstoši, ņemot vērā finanšu iestāžu iesaisti, beznosacījumu saistības un finanšu risku, ko finanšu iestādes uzņemas, noslēdzot bankas akceptu līgumus. Apgalvojums attiecīgi bija jānoraida.

(319) Attiecībā uz īpašām iezīmēm tika uzskatīts, ka, kā minēts 106. apsvērumā un paredzēts vieglās rūpniecības attīstības plānā, proti, ĶV ir paredzējusi īstenot finanšu politiku, kas atbalsta vidējo un mazo uzņēmumu attīstību, plašāk izpētīt vidējo un mazo uzņēmumu finanšu kanālus, pilnveidot vidējo un mazo uzņēmumu kredīta garantiju sistēmu, bankas akcepti ir vēl viens preferenciāla atbalsta veids atbalstāmajām nozarēm, piemēram, elektrisko velosipēdu nozarei. Turklāt, sniedzot šāda veida atbalstu, netika ņemts vērā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju finanšu stāvoklis, jo visas bankas iekasēja nemainīgu maksu, kas, spriežot pēc lietas materiālos pieejamās informācijas, bija mazāka nekā pieejamie starptautiskie standarti un pat mazāka nekā piemaksa, ko iekasēja no uzņēmumiem ar zemu kredītreitingu, kādi ir izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji (skatīt 324. apsvērumu).

(320) Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja pirms informācijas izpaušanas izteikto apgalvojumu, ka bankas akcepta vekseļu sistēma ir vispārpieejams finansēšanas rīks, kas ir pieejams ne tikai elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei. Vairākas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisijai īpašu iezīmju noteikšanā par pamatu bija jāizmanto tieši pierādījumi.

(321) Šajā saistībā tiek norādīts uz 195.–202. un jo īpaši 319. apsvērumu, kuros ietverti tieši pierādījumi par šādas preferenciālas politikas īpašo iezīmju aspektiem, kas liecina, ka šāds finanšu instruments nav vispārpieejams un tāpēc ir īpaši saistāms ar ierobežotu nozaru skaitu, piemēram, elektrisko velosipēdu nozari. Tāpēc šie apgalvojumi bija jānoraida.

(322) Lai aprēķinātu kompensējamās subsīdijas summu, Komisija novērtēja saņēmējiem radīto ieguvumu izmeklēšanas laikposmā.

(323) Kā liecina pieejamā informācija, tāda bankas akceptu sistēma, kāda izklāstīta 304.–308. apsvērumā, nepastāv ES. Tomēr, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, šāda veida kredīts ir pieejams Kanādā, kur bankas akceptus izmanto korporatīvie aizņēmēji, lai izpildītu savas īstermiņa finansējuma prasības. Kanādā bankas akceptus parasti izmanto uzņēmumi, kam nav augstākais kredītreitings. Lai varētu iegūt šādus bankas akceptus, aizņēmējiem ir jābūt atvērtai kredītlīnijai, lai tos izņemtu.

(324) Par šādas garantijas piedāvāšanu bankas parasti iekasē bankas akcepta maksu, kas noteikta Kanādas dolāra piedāvātās likmes (CDOR) līmenī, un zīmognodevu, kas svārstās no dažiem bāzes punktiem (bps) līdz vairāk nekā 100 bps atkarībā no aizņēmēju kredītspējas.

(325) Normālos tirgus apstākļos par bankas akceptiem parasti būtu jāmaksā tā dēvētā bankas akcepta nodeva, un tie ir daļa no kredītlīnijas, jo bankas akcepts ir akceptējošās bankas tieša un beznosacījumu saistība. Izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju gadījumā bankas akcepta maksa tika noteikta nemainīgas 0,05 % likmes apmērā no bankas akceptu summas neatkarīgi no katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kredītspējas, un kredītlīnijas, ja tādas pastāvēja, tika nodrošinātas bez maksas.

(326) Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija subsīdijas summas aprēķinā ir divkārši saskaitījusi dažas korekciju pozīcijas un ir iekļāvusi pozīcijas, kas nav būtiskas attiecībā uz bankas akceptu izdošanu. Tomēr aprēķinu pamatā bija informācija, ko sniedza attiecīgais uzņēmums un ko Komisija pārbaudīja, un kļūdas, uz kurām tika norādīts, vairs nevarēja pārbaudīt. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(327) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka bankas akcepti nebūtu jāuzskata par aizdevumiem, jo tie nepiešķir to saņēmējiem ilgākus apmaksas termiņus, un arī apgalvoja, ka tas, kā konkrēts instruments ir raksturots dalībvalsts vietējos tiesību aktos, neietekmē tā raksturojumu saskaņā ar PTO judikatūru.

(328) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ĶTR un Kanādā pieejamie bankas akcepti ir dažādi instrumenti. ĶTR tos izmanto kā maksājumu metodi, savukārt Kanādā tos izmanto korporatīvie aizņēmēji, lai izpildītu savas īstermiņa finansējuma prasības.

(329) Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam un uzskata, ka abās valstīs bankas akcepti ir risinājums īstermiņa finansēšanas prasībām. Patiešām, izmantojot bankas akceptus, uzņēmumi redz, kā to saistības pret piegādātājiem tiek pārvērstas saistībās pret bankām. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka vairāku ražotāju eksportētāju gadījumā ar bankas akceptiem tika pagarināti ar tiem saistīto rēķinu apmaksas termiņi, tādējādi īstermiņā uzlabojot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kases stāvokli. Turklāt, kā aprakstīts Kanādas Bankas darbinieku diskusiju dokumenta (Kanādas Bankas dokuments) 1. lappusē, pastāv vēl citas līdzības starp Ķīnas un Kanādas bankas akceptiem, kas abi paredz, ka jābūt korporatīvā aizņēmēja (klienta) tiešam un beznosacījumu rīkojumam izņemt līdzekļus no tā izveidotās kredītlīnijas (dēvētas par bankas akceptu) Kanādas bankā. Kad notiek līdzekļu izņemšana, akceptējošā (jeb aizdevēja) banka garantē pamatsummu un procentus, apzīmogojot dokumentu, un tādējādi uzņemas pilnu atbildību par samaksu termiņa beigās, ja pamatā esošais korporatīvais aizņēmējs maksājumu neveic. Ņemot vērā līdzības starp abiem tirgiem, šis apgalvojums bija jānoraida.

(330) Cita ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka atšķirībā no Ķīnas sistēmas Kanādas bankām līdzekļi jānodrošina dienā, kad tiek izdots bankas akcepts. Ar šādu pamatojumu minētā persona apgalvoja, ka bankām garantijas maksa sedz vairāk saistību, izmaksu un risku nekā Ķīnas sistēma.

(331) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka faktam, ka līdzekļi tiek darīti pieejami, nav nozīmes, jo arī Ķīnas sistēma paredz, ka bankai jānodrošina līdzekļu pieejamība, ja bankas akcepta turētājs vēlas diskontēt akceptu un iegūt pieejamus līdzekļus. Atbildības nodošana un iespējamā līdzekļu pārskaitīšana bankas akcepta turētājam arī izskaidro to, kāpēc bankas atzīst bankas akceptus par aizdevumiem. Attiecībā uz saistībām un riskiem Komisija uzskatīja, ka tie ir līdzvērtīgi, jo bankām ir jānodrošina līdzekļu pieejamība no izdošanas dienas, un tām ir beznosacījumu pienākums samaksāt bankas akceptu tā termiņa beigās, ja kreditoram iestājas maksātnespēja.

(332) Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka saskaņā ar Kanādas Bankas dokumentu kredītlīnijas nav tiesību aktos noteikta prasība attiecībā uz bankas akceptiem Kanādas tirgū. Šajā saistībā vispirms tiek atzīmēts, ka Kanādas Bankas dokumentā nav šāda apgalvojuma. Gluži pretēji — tajā ir vairākas atsauces uz izveidotas kredītlīnijas esību. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(333) Saskaņā ar pamatregulas 6. panta c) punktu saņēmējiem tādējādi radītais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums maksā par bankas akceptu nodrošināšanu Ķīnas finanšu iestādēs, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgiem bankas akceptiem, kurus tas saņemtu Kanādas tirgū un kurus uzskata par standartu.

(334) Lai aprēķinātu ieguvumu, Komisija bankas akceptu maksu, ko maksāja attiecīgais izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, salīdzināja ar CDOR — atzīto Kanādas standarta indeksu bankas akceptiem, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk —, to koriģējot ar atbilstošo uzcenojumu, lai ņemtu vērā pircēju kredītspēju (zīmognodevu). Tā kā nebija informācijas par zīmognodevas līmeni, tika izmantots tāds pats uzcenojums, kāds izmantots RMB valūtā izteiktiem aizdevumiem (skatīt 284. apsvērumu). Turklāt pēc analoģijas ar situāciju Kanādā un saskaņā ar 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu arī ieguvums attiecībā uz kredītlīniju, kādai vajadzēja pastāvēt, tika aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš 299. apsvērumā minēto standartu, par pamatu izmantojot bankas akcepta saistību vislielāko summu no katras atsevišķas bankas konkrētā IL brīdī.

(335) Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu attiecībā uz bankas akceptiem, ar kuriem tika pagarināts saistību izpildes termiņš attiecībā pret piegādātājiem, tika aprēķināts arī ieguvums attiecīgajiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem piešķirta de facto bezprocentu īstermiņa aizdevuma veidā. Lai noteiktu šo ieguvumu, Komisija izmantoja to pašu metodiku, kas izklāstīta 284. apsvērumā attiecībā uz RMB valūtā izteiktiem aizdevumiem.

(336) Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija ir kļūdoties divkārši saskaitījusi ieguvumus, ieguvumam, kas aprēķināts attiecībā uz bankas akcepta maksu, pieskaitot akcepta vekseļa kredītlīnijas administrēšanas maksu un akcepta vekseļa preferenciālos procentus, kam vajadzēja būt samaksātiem par de facto aizdevumu.

(337) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka pieejamie pierādījumi par šo konkrēto ražotāju eksportētāju liecina, ka ar bankas akceptiem tika pagarināti ar tiem saistīto rēķinu apmaksas termiņi. Tādējādi bankas akcepti tika uzskatīti par de facto aizdevumu. Pamatojoties uz minēto un kā paskaidrots 335. apsvērumā, ieguvums tika aprēķināts arī kā de facto bezprocentu īstermiņa aizdevums. Turklāt, kā paskaidrots 334. apsvērumā pēc analoģijas ar situāciju Kanādas tirgū, neatkarīgi no de facto aizdevuma esības tika aprēķināts arī ieguvums attiecībā uz kredītlīniju, kurai vajadzēja būt izveidotai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(338) Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka kredītlīnijas radītā ieguvuma aprēķināšana papildus garantijas maksai ir divkārša saskaitīšana, pamatojoties uz to, ka garantijas maksa būtu jāuzskata par pietiekamu, lai segtu finansiālās izmaksas un riskus, kas saistīti ar bankas akcepta izdošanu. Tā arī apgalvoja, ka rakstiska kredītlīnijas līguma gadījumā ir nepamatoti uzskatīt, ka banka iekasētu maksu par šādas kredītlīnijas darījumu. Minētā persona arī apgalvoja, ka standarts garantijas maksai un kredītlīnijas maksai būtu jānosaka, pamatojoties uz vienu un to pašu avotu.

(339) Šajā saistībā tiek norādīts uz 323. apsvērumu, kurā ir paredzēts, ka aizņēmējiem ir vajadzīga kredītlīnija, no kuras tie izņems līdzekļus. Turklāt, kā minēts 318. apsvērumā, jāatgādina, ka vairāku izlasē iekļautu ražotāju eksportētāju kredītlīniju līgumos ir noteikts, ka kredītlīniju var izmantot dažādu veidu aizdevumiem, tostarp bankas akceptiem. Tāpat arī Kanādas Bankas dokumentā ir paredzēts, ka administrēšanas un pārstāvības maksas ir piemērojamas gan galvenajām, gan uz bankas akceptiem balstītajām kredītlīnijām. Pēc analoģijas ar situāciju Kanādas tirgū tika uzskatīts par pamatotu iekļaut kredītlīnijas administrēšanas maksu ieguvuma aprēķinā. Attiecībā uz standartu noteikšanas avotu tiek norādīts uz 3.3.1. iedaļu un faktu, ka Komisijai, izvērtējot ar preferenciāliem aizdevumiem piešķirtās iespējamās subsidēšanas esību un apjomu, daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka izmantota informācija ir pamatota un atspoguļo standarta tirgus apstākļus.

(340) Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi citu Ķīnas komercbanku mazāk izdevīgos nosacījumus un nav pamatojusi, kāpēc būtu atbilstoši izmantot ārpusvalsts standartu, kā arī nav veikusi nepieciešamās korekcijas, lai nodrošinātu salīdzināmību.

(341) Šajā saistībā tiek atgādināts, ka, kā paskaidrots 3.3.1. iedaļā, ĶV sadarbojās tikai daļēji, ciktāl runa ir par preferenciāliem aizdevumiem, un ka Komisijai, izvērtējot ar preferenciāliem aizdevumiem piešķirtās iespējamās subsidēšanas esību un apjomu, daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Ņemot vērā šo daļējo sadarbošanos, Komisijai trūka būtiskas informācijas un savi konstatējumi bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem. Pamatojoties uz minēto, Komisija konstatēja, ka Ķīnas finanšu tirgus ir izkropļots, jo valsts uztic valstij piederošām un privātām finanšu iestādēm vai tās pilnvaro īstenot valdības politiku un piešķirt elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei aizdevumus ar preferenciālām likmēm, kā secināts 217. un 222. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(342) Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka CDOR nav atbilstošs standarts, ņemot vērā tās finanšu stāvokli. Šajā saistībā tiek norādīts uz kredītreitingu novērtējumiem, kas veikti par izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 3.5.4.1. iedaļā. Pamatojoties uz šādiem novērtējumiem, tika uzskatīts, ka visiem izlasē iekļautajiem vajadzētu būt BB kredītreitingam. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(343) Viena ieinteresētā persona iesniedza nepārbaudītus papildu dokumentus un apgalvoja, ka ieguvums aprēķināts nepareizi, jo konkrēti līgumi bija jāuzskata par atjaunotiem līgumiem, nevis atsevišķiem līgumiem. Tā arī apgalvoja, ka tad, ja būtu iekasēta administratīva maksa, tā būtu samaksāta pirms IL. Turklāt minētā persona arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā dokumentācijas jaunāko versiju (ar koriģētu sleju).

(344) Attiecībā uz pirmo apgalvojumu pieejamie pārbaudītie pierādījumi neapstiprina, ka šāds līgums bija atjaunots līgums. Turklāt dokumentu, kas tika iesniegts pēc informācijas izpaušanas, lai pamatotu šo prasību, nevarēja pārbaudīt, un tas nebija jāņem vērā. Attiecībā uz otro apgalvojumu — kredītlīniju līgumi, kuru darbības termiņš sākās pirms IL, aptvēra daļu no IL un tādējādi arī izdošanas radīto priekšrocību, kas IL piešķirta Giant Group. Attiecībā uz trešo apgalvojumu būtu jāatzīmē, ka minētā konkrētā sleja nebija būtiska ieguvuma aprēķinam un tāpēc korekcijai nebija nekādas ietekmes.

Secinājums par preferenciāliem aizdevumiem

(345) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas laikposmā bija saņēmuši preferenciālus aizdevumus. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šos aizdevumus, kredītlīnijas un bankas akceptus būtu jāuzskata par kompensējamu subsīdiju.

(346) 1. tabula Preferenciāli aizdevumi

Attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem noteiktā subsīdijas summa izmeklēšanas laikposmā izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām ir šāda. Uzņēmums/grupa Kopējā subsīdijas summa Bodo Vehicle Group 1,00 % Giant Group 0,93 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,23 % Suzhou Rununion Motivity 2,65 % Yadea Group 2,77 %

Preferenciāls finansējums un apdrošināšana: eksporta kredīta apdrošināšana

(347) Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Sinosure attiecīgā ražojuma ražotājiem nodrošinājis eksporta kredīta apdrošināšanu ar preferenciāliem noteikumiem.

Juridiskais pamats

(348) Paziņojums par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (Shang Ji Fa [2004], Nr. 368), ko kopīgi izdevusi MOFCOM un Sinosure.

(349) Paziņojums par 2006. gada Ķīnas augsto tehnoloģiju eksporta kataloga izdošanu, Guo Ke Fa Ji Zi [2006] Nr. 16.

Izmeklēšanas konstatējumi

(350) Trīs no piecām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām IL bija noslēgušas eksporta apdrošināšanas līgumus ar Sinosure.

(351) Kā izklāstīts 157. apsvērumā, Sinosure tikai daļēji atbildēja uz jautājumiem īpašajā anketā par eksporta kredīta apdrošināšanu, kas tika iesniegta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tomēr, kā minēts iepriekš 156.–162. apsvērumā, Sinosure neiesniedza prasītos apliecinošos dokumentus attiecībā uz tā korporatīvo pārvaldību, piemēram, gada pārskatus vai statūtus.

(352) ĶV pārbaudes apmeklējuma laikā klāt bija arī Sinosure, kas apstiprināja, ka tā pilnībā pieder valstij.

(353) Turklāt Sinosure nesniedza konkrētāku informāciju par elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei sniegto eksporta kredīta apdrošināšanu, prēmiju līmeni vai konkrētus skaitļus saistībā ar savu eksporta kredīta apdrošināšanas darījumu rentabilitāti. Tāpēc Komisijai bija jāpapildina sniegtā informācija ar pieejamajiem faktiem.

(354) Kā norādīts Sinosure atbildēs uz anketas jautājumiem, Sinosure ir valstij piederoša valsts apdrošināšanas sabiedrība, ko izveidojusi un atbalsta valsts, lai atbalstītu ĶTR ārējās ekonomiskās un tirdzniecības attīstību un sadarbību. Šī sabiedrība 100 % pieder valstij. Tai ir direktoru padome un uzraudzības padome. Valdībai ir pilnvaras iecelt un atlaist uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājus. Pamatojoties uz atbildi, kas tika sniegta uz anketas jautājumiem, kā arī informāciju, kas tika sniegta pārbaudes apmeklējumā, Komisija secināja, ka attiecībā uz Sinosure ir oficiālas norādes par valdības kontroli.

(355) Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas bija jāievēro vadītājiem un uzraugiem, kurus iecēlusi ĶV un kuri atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV paļāvās uz normatīvo satvaru, lai īstenotu būtisku kontroli pār Sinosure darbību.

(356) Pamatojoties uz konkrētiem apdrošināšanas līgumiem, Komisija vēlējās iegūt arī konkrētu pierādījumu tam, ka tiek īstenota būtiska kontrole. Pārbaudes apmeklējumā Sinosure joprojām apgalvoja, ka praksē tās prēmijas bija orientētas uz tirgu un balstītas uz riska novērtēšanas principiem. Tomēr netika iesniegti konkrēti piemēri attiecībā uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozari vai izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(357) Tā kā par Sinosure pieejamā informācija bija nepilnīga, Komisija arī nevarēja konstatēt, vai Sinosure īstenoja kādu konkrētu rīcību attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem piešķirto apdrošināšanu, kas ļautu Komisijai noteikt, vai Sinosure rīkojās atbilstoši tirgus principiem.

(358) Šajā saistībā Komisija arī nevarēja novērtēt, vai Sinosure iekasētās prēmijas bija pietiekamas, lai segtu prasījumu izmaksas un Sinosure pieskaitāmās izmaksas.

(359) Turklāt Komisija konstatēja, ka daži ražotāji eksportētāji bija izmantojuši un guvuši labumu no daļējas vai pilnīgas uzņēmumam Sinosure samaksāto eksporta kredīta apdrošināšanas prēmiju atmaksas.

(360) Tāpēc Komisija secināja, ka Sinosure īsteno iepriekšminēto tiesisko regulējumu, īstenojot valdības funkcijas attiecībā uz elektrisko velosipēdu nozari, un tādējādi darbojas kā valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, to lasot saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu. Turklāt Sinosure, ņemot vērā tās daļējo sadarbošanos, nevarēja pierādīt, ka tā rīkojās atbilstoši normāliem tirgus apstākļiem un nesniedza ieguvumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, ka apdrošināšana tika sniegta par likmēm, kas nebija mazākas par minimālo maksu, kura bija nepieciešama Sinosure, lai tā segtu savas pamatdarbības izmaksas. Tā kā nebija citu datu, Komisija secināja, ka ārējais standarts, kas izskaidrots turpmāk 362. apsvērumā, būtu arī vislabākā aplēse attiecībā uz pietiekamu prēmiju tirgus apstākļos.

(361) Komisija arī noteica, ka subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar eksporta apdrošināšanas programmu, ir īpašas, jo tās nevar iegūt, neveicot eksportu, un tādējādi tās ir atkarīgas no eksporta rādītajiem pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(362) Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IL. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta c) punktu saņēmēju saņemtais ieguvums ir starpība starp prēmijas summu, ko uzņēmums maksā par Sinosure īstermiņa apdrošināšanu, un prēmijas summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu tirgū pieejamu eksporta kredīta apdrošināšanu tirgū.

(363) Tā kā Sinosure pārstāv apmēram 90 % no ĶTR vietējā eksporta apdrošināšanas tirgus, Komisija nevarēja noskaidrot vietēju apdrošināšanas prēmiju, kas būtu balstīta uz tirgus apstākļiem. Tādējādi Komisija atbilstoši iepriekšējai praksei izmantoja visatbilstošāko ārējo standartu, par kuru ir viegli pieejama informācija, t. i., prēmiju likmes, ko Amerikas Savienoto Valstu Eksporta un importa banka (Ex-Im Bank) piemēro nefinanšu iestādēm par eksportu uz ESAO valstīm.

(364) Eksporta apdrošināšanas prēmiju kompensācijas, kas piešķirtas IL, tika uzskatītas par subsīdijām. Tā kā nebija pierādījumu par papildu izmaksām, kuras radušās ražotājiem eksportētājiem un attiecībā uz kurām būtu vajadzīga korekcija, ieguvums tika aprēķināts kā IL saņemtā atmaksātā pilnā summa.

(365) Yadea prasīja precizēt ieguvuma aprēķinu un apgalvoja, ka ieguvums būtu jāaprēķina, pamatojoties uz kapitālu, ko faktiski kompensē zaudējumu gadījumā, ja tas ir mazāks par apdrošināto kapitālu. Yadea arī prasīja paskaidrot, vai Komisija savā aprēķinā ir piemērojusi jebkādu imunitātes koeficientu.

(366) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka ieguvums tika aprēķināts saskaņā ar 362. apsvērumā noteikto metodiku. Attiecībā uz ieguvumu — Komisija uzskatīja, ka tas būtu jāaprēķina par apdrošināto kapitālu, kas arī izmantots par pamatu, aprēķinot prēmiju, kuru samaksāja Yadea, kā norādīts tā atbildē uz anketas jautājumiem. Turklāt būtu jāatzīmē, ka imunitātes koeficients netika piemērots. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(367) 2. tabula. Preferenciāls finansējums un apdrošināšana: eksporta kredīta apdrošināšana

Šai shēmai noteiktā subsīdiju summa IL izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir norādīta turpmākajā tabulā. Uzņēmums/grupa Subsīdijas likme Bodo Vehicle Group 0 % Giant Group 0 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,50 % Suzhou Rununion Motivity 0,17 % Yadea Group 0,50 %

Valsts nodrošinātās preces par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo Izejmateriālu (elektrodzinēju un akumulatoru) piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo Ievads

(368) Sūdzība iesniedzējs apgalvoja, ka elektrisko velosipēdu ražošanas nozare saņēma izejmateriālus (t. i., akumulatorus, dzinējus un citas velosipēdu daļas, gan nokomplektētu, gan nenokomplektētas) par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(369) Izmeklēšanā Komisija pārbaudīja informāciju par izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju veiktajiem elektrisko velosipēdu daļu (akumulatoru un dzinēju) pirkumiem vietējā tirgū. Vienlaikus Komisija analizēja minēto daļu vienīgā vietējā piegādātāja, kas sadarbojās, proti, Bafang, cenu noteikšanas politiku, konstatējot, ka vietējā tirgū šim uzņēmumam minētās daļas tika piegādātas par zemākām cenām nekā eksportam.

(370) Kā sīkāk paskaidrots 163.–173. apsvērumā, ĶV nesadarbojās saistībā ar izejmateriālu piegādātājiem Ķīnas vietējā tirgū un atteicās sniegt precizējumus vai būtisku informāciju par akumulatoru un dzinēju vietējo tirgu. Tāpēc Komisijai secinājumi bija jāizdara, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(371) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka daži daļu piegādātāji izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir VPU vai Ķīnas Velosipēdu ražotāju asociācijas (CBA) locekļi. Uzņēmumiem, kas ir CBA locekļi, ir konkrēti pienākumi attiecībā uz ĶV politikas īstenošanu elektrisko velosipēdu ražošanas nozarē. Tāpēc Komisija analizēja zināmos ĶV politikas pasākumus saistībā ar dzinējiem un akumulatoriem un jo īpaši to, vai, pamatojoties uz šo informāciju un jebkuru citu informāciju, šādus ĶV politikas pasākumus var uzskatīt par tādiem, kas ļauj dzinēju vai akumulatoru piegādātājiem veikt pārdošanu par izdevīgākiem nosacījumiem nekā vietējiem elektrisko velosipēdu ražotājiem. Visbeidzot, Komisija analizēja, vai tā rezultātā Ķīnas dzinēju un akumulatoru piegādātāji saņēma ieguvumus no ĶV.

Daļēja nesadarbošanās un pieejamo faktu izmantošana

(372) Kā norādīts 164. pantā, ĶV nepārsūtīja elektrisko velosipēdu daļu piegādātājiem paredzēto īpašo anketu zināmajiem piegādātājiem Ķīnā, lai gan tai tika prasīts to darīt. ĶV informēja, ka tai nav pilnvaru prasīt informāciju no elektrisko velosipēdu daļu piegādātājiem, jo tie darbojas neatkarīgi no ĶV.

(373) ĶV arī neiesniedza to Ķīnas elektrisko velosipēdu daļu piegādātāju sarakstu, uz kuriem attiecas izmeklēšana, un informāciju par to īpašumtiesību struktūru, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija. Tāpat ĶV arī nesniedza sīku informāciju par elektriskajiem velosipēdiem paredzēto izejmateriālu vietējā Ķīnas tirgus iezīmēm. Piemēram, tā nesniedza informāciju par valstij piederošo uzņēmumu (VPU) īpatsvaru vietējās ražošanas un patēriņa segmentā, vietējā tirgus lielumu, valsts un/vai VPU cenu noteikšanas politiku, izejmateriālu faktiskajām cenām vietējā tirgū, eksporta vai importa ierobežojumiem vai attiecīgo statistiku.

(374) Kā minēts 50. apsvērumā, tikai viens velosipēdu daļu piegādātājs (Bafang), kas bija nodrošinājis izejmateriālus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, sniedza informāciju par savu darbību un tādējādi sadarbojās pēc savas iniciatīvas šajā izmeklēšanā.

(375) Tā kā Komisija nesaņēma informāciju no ĶV, jo īpaši par vietējā tirgus struktūru, par cenu noteikšanas mehānismiem un cenām un par uzņēmumu akciju turējumiem, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz izmeklēšanu.

(376) Piegādātājs, kas sadarbojās, ir viens no elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei paredzēto dzinēju galvenajiem ražotājiem Ķīnā. Tas pats piegādātājs arī pārdeva dzinējus un akumulatorus elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums eksportēja līdzvērtīgus dzinēju un akumulatoru modeļus par atšķirīgām cenām atkarībā no tirgus un vietējā tirgū dzinējus pastāvīgi pārdeva par ievērojami zemākām cenām nekā eksportam paredzētos.

(377) Kā minēts iepriekš 3.2. iedaļā, Komisija informēja ĶV, ka, tā kā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no izejmateriālu piegādātājiem un nebija nekādas ĶV sniegtas informācijas šajā saistībā, Komisijai var būt nepieciešams pamatot savus konstatējumus ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, ciktāl runa ir par informāciju attiecībā uz dzinēju, akumulatoru, vadības bloku un citu elektrisko velosipēdu daļu piegādātājiem.

(378) Komisija sniedza ĶV iespēju iesniegt piezīmes. Tomēr ĶV nesniedza ne piezīmes, ne jebkādu papildu informāciju vai pierādījumus šajā saistībā.

Dzinēju piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo Elektriskajiem velosipēdiem paredzēto dzinēju vietējo piegādātāju piederība un valsts ietekme pār tiem

(379) Kā plašāk izklāstīts 404. apsvērumā, vispirms būt jānorāda, ka Ķīnas vietējā dzinēju tirgū pārsvarā dominē Ķīnas vietējie piegādātāji, kuru kopējā tirgus daļa ir lielāka nekā 90 %.

(380) Tā kā ĶV nebija sniegusi informāciju par elektriskajiem velosipēdiem paredzēto dzinēju vietējo piegādātāju skaitu un piederību, Komisija vispirms analizēja piegādātāju situāciju, par kuru ziņoja piecas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas.

(381) Uz šāda pamata Komisija apzināja 10 Ķīnas piegādātājus.

(382) No 10 piegādātājiem, kas piegādāja dzinējus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, trīs (tostarp Bafang) bija Ķīnas Velosipēdu ražotāju asociācijas (CBA) locekļi un viens bija VPU. VPU un CBA locekļi piegādāja 41 % no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem piegādātā kopējā daudzuma un līdz 66 % no kopējās vērtības IL. Komisija varēja pārliecināties par piederību privātiem uzņēmumiem tikai attiecībā uz trim no pārējiem piegādātājiem (kuri piegādāja 46 % no pirkumu apjoma un 29 % no pirkumu vērtības), bet informācija par atlikušajiem trīs piegādātājiem (kuri piegādāja 13 % no apjoma un 5 % no vērtības) netika atrasta. Kā izklāstīts 133., 134. un 136.–139. apsvērumā, attiecīgajā laikposmā CBA bija Valsts padomes pārvaldībā. Arī CBA statūtu 3. pantā ir noteikts, ka CBA cita starpā ievēro valsts politiku. Turklāt CBA statūti uzliek konkrētus pienākumus CBA locekļiem, kā to paredz statūtu 11. pants, kurā ir noteikts, ka locekļi ievēro valsts normatīvos aktus velosipēdu ražošanas nozarē un ievēro Asociācijas noteikumus un īsteno tās lēmumus.

(383) Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka CBA locekļiem ir saistoši stingri pienākumi pret to asociāciju, kuras darbību vada un pārrauga Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija. Tādējādi CBA locekļus, tostarp daļu piegādātājus, uzskata par pakārtotiem galvenajiem uzņēmējiem velosipēdu ražošanas nozarē, kuriem ĶV ir uzticējusi īstenot valsts politiku, lai sasniegtu plašākos mērķus saistībā ar elektrisko velosipēdu ražošanu. Tāpēc Komisija veica šo politikas pasākumu plašāku izpēti.

(384) Vairākas personas apgalvoja, ka CBA ir bezpeļņas apvienība, kuras locekļi ir velosipēdu ražošanas nozares uzņēmumi, pētniecības struktūras un vietējās apvienības, kas tai brīvprātīgi pievienojušās. Minētās personas arī apgalvoja, ka lielākā daļa CBA locekļu ir privātuzņēmumi.

(385) Šajā saistībā Komisija atsaucās uz 166. un 170. apsvērumu, kuros ir norādīts, ka tai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, jo ĶV atteicās sniegt informāciju par vietējo izejmateriālu piegādātāju piederību. Komisijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka vairāki CBA locekļi ir arī VPU.

(386) ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka CBA ir valsts iestāde.

(387) Šajā saistībā Komisija atsaucās uz 138. apsvērumu un apstiprināja savu secinājumu, ka CBA darbojas atbilstoši Valsts padomes, Civillietu ministrijas un sabiedrības kompetentās darījumdarbības struktūras politikas norādījumiem un to uzraudzībā. Tas attiecas arī uz 2016. gadu, kad tika apstiprināts 13. velosipēdu plāns.

(388) ĶV arī apgalvoja, ka tikai viena trešdaļa vietējo piegādātāju, kas piegādāja dzinējus izlasē iekļautajiem elektrisko velosipēdu ražotājiem eksportētājiem, ir VPU vai CBA locekļi. Turklāt tā norādīja, ka saskaņā ar pastāvošo judikatūru valsts īpašumtiesības nav pietiekams kritērijs, lai pierādītu uzticēšanu un norīkošanu.

(389) Komisija vispirms atzīmēja, ka ĶV neapstrīdēja tās konstatējumus, ka ievērojama daļa vietējo piegādātāju, kas piegādāja dzinējus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir VPU un/vai CBA locekļi. Nesadarbošanās dēļ, lai gan valsts īpašumtiesības un/vai dalība CBA vien nav pietiekami nosacījumi, lai pierādītu uzticēšanu un norīkošanu, tie tomēr ir būtiski elementi šajā saistībā. Papildus tam, ka iepriekš 138. apsvērumā tika pierādīts, ka minētās struktūras ievēroja valdības politiku un mērķus, Komisija — kā skaidri izklāstīts turpmāk 390.–412. apsvērumā — arī konstatēja, ka ĶV vietējiem piegādātājiem, kas piegādāja dzinējus elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei, uzticēja un tos norīkoja īstenot konkrētas darbības. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs piezīmes tika noraidītas.

Valdības politikas pasākumi un mērķi

(390) Komisija apzināja vairākus juridiskus avotus, kuros ir minēts valsts atbalsts dzinēju ražošanas nozarei, ņemot vērā dzinēju stāvokli elektrisko velosipēdu rūpnieciskās piegādes ķēdē.

(391) Starp minētajiem dokumentālajiem avotiem ir 12. piecgades plāns velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei, 13. velosipēdu plāns, Vieglās rūpniecības attīstības plāns (2016.–2020. gadam), Sudžou municipalitātes valdības Galvenā biroja paziņojums par administratīvo pasākumu apriti attiecībā uz Municipālās rūpniecības un ekonomikas uzlabošanas īpašo fondu (SU FU BAN 2014-137) un ar to saistītais Paziņojums par Sudžou municipalitātes 2016. gada fiskālās īpašās fondu programmas piemērošanu, un Tiaņdzjiņas municipalitātes Vieglās un tekstila rūpniecības attīstības 13. piecgades plāns (2016.–2020. gadam). Minētie dokumenti ir analizēti iepriekš 3.1. iedaļā.

(392) Tajos ir uzsvērta vajadzība uzlabot to būtisko izejmateriālu kvalitāti un veiktspēju, kurus piegādā elektrisko velosipēdu ražotājiem un kuri ietver arī dzinējus, un nokomplektēt velosipēdu rūpnieciskās piegādes ķēdi tā, lai Ķīnā varētu ieviest integrētu un autonomu elektrisko velosipēdu ražošanas ķēdi.

(393) Minētajos dokumentos ir arī izklāstītas dažādās elektrisko velosipēdu ražotāju un to piegādātāju atbalsta shēmas, piemēram, subsīdijas preferenciāla finansējuma un nodokļu atvieglojumu/atbrīvojumu no nodokļiem veidā, kā izklāstīts 105. un 106. apsvērumā.

Uzticēšana un norīkošana

(394) Vispirms jāatgādina, ka, ņemot vērā ĶV daļējo nesadarbošanos, atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas no izejmateriālu piegādātājiem, izņemot Bafang, un ka Komisijai tāpēc trūka būtiskas informācijas par dzinēju piegādātāju vietējo tirgu. Attiecīgi Komisijai, lai izdarītu konstatējumus par uzticēšanu, bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Šajā saistībā Komisijai pieejamā informācija bija informācija, kas iegūta no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem par to vietējiem dzinēju piegādātājiem, publiski pieejamā informācija par CBA un tās locekļiem, informācija, kas iegūta no vienīgā izejmateriālu piegādātāja, kurš sadarbojās, un īpašs nozares ziņojums par dzinējiem Ķīnā, kuru iesniedza sūdzības iesniedzējs.

(395) Attiecībā uz piegādātājiem, kas piegādāja izejmateriālus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija 382. apsvērumā konstatēja, ka CBA locekļi, kas piegādāja dzinējus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, piegādāja 41 % no kopējā daudzuma, kas vietējā tirgū piegādāts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un līdz 66 % no kopējās pirkumu vērtības vietējā tirgū IL. Turklāt Komisija 382. un 383. apsvērumā secināja, ka CBA locekļi, tostarp daļu piegādātāji, ir pakārtoti galvenie uzņēmēji, kuriem ir uzticēta valsts politikas īstenošana, lai sasniegtu plašākos mērķus saistībā ar elektrisko velosipēdu ražošanu. Pamatojoties uz minēto un tā kā nebija nekādas citas informācijas, minētais secinājums tika uzskatīts par reprezentatīvu attiecībā uz situāciju Ķīnas vietējā dzinēju tirgū.

(396) Konkrēti attiecībā uz vienīgo dzinēju piegādātāju, kas sadarbojās, izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas bija eksportējis līdzīgus modeļus par atšķirīgām cenām atkarībā no tirgus un vietējā tirgū dzinējus pastāvīgi pārdeva par izdevīgākām cenām nekā tā eksporta tirgū. Cenas vietējā tirgū bija par vairāk nekā 33 % zemākas nekā vidējās eksporta cenas. Konkrētu modeļu gadījumā šī atšķirība sasniedza 67 %.

(397) Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka vieni un tie paši modeļi bija saistīti ar vienādām izmaksām neatkarīgi no galamērķa. Attiecīgi eksportēto un vietējā tirgū pārdoto modeļu cenu atšķirības nevarēja izskaidrot ar izmaksu atšķirībām. Bafang apgalvoja, ka šo cenu atšķirību iemesls bija lielākas pārdošanas izmaksas eksporta tirgū. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka tikai maza daļa cenu starpības ir saistāma ar augstākām pārdošanas izmaksām. Bafang neapgalvoja, ka šādas atšķirības būtu skaidrojamas ar atšķirīgiem tirgus apstākļiem, un šādu hipotēzi arī neapstiprina šajā izmeklēšanā konstatētie fakti. Gluži pretēji — Bafang kā CBA loceklis ir pakārtots šai asociācijai, kuras 13. velosipēdu plānā ir izvirzīts mērķis uzlabot elektrisko velosipēdu ražotāju eksportētāju eksporta rādītājus, kā minēts iepriekš 112. un 113. apsvērumā. Tādējādi, lai veicinātu šīs ražošanas nozares eksporta rādītājus, tam ir uzticēts — vai tas ir norīkots — pārdot izejmateriālus vietējā tirgū par zemākām cenām, lai elektrisko velosipēdu ražotāji eksportētāji varētu piedāvāt savus ražojumus par ievērojami zemākām cenām nekā to konkurenti eksporta tirgos, kuriem dzinēji jāiepērk par nesubsidētām cenām.

(398) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Bafang lēmums noteikt eksporta tirgos augstākas cenas nekā vietējā tirgū nebūtu jāuzskata par neracionālu. Pirmkārt, tas var būt saistīts ar pēcpārdošanas izmaksām. Otrkārt, tas var būt atkarīgs no atšķirīgiem konkurences līmeņiem abos tirgos. Treškārt, tas var būt atkarīgs no lielāka vietējā piedāvājuma un Bafang zīmola atpazīstamības.

(399) Attiecībā uz pirmo punktu tiek norādīts uz 397. apsvērumu, kurā šis apgalvojums jau ir iztirzāts, ņemot vērā informāciju, kas pārbaudīta piegādātāja telpās. Attiecībā uz otro un trešo punktu vispirms būtu jāatzīmē, ka minētais apgalvojums netika pamatots ar jauniem elementiem. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā ĶV daļējo nesadarbošanos, kā apspriests iepriekš 163.–169. apsvērumā, Komisijai trūka būtiskas informācijas par atšķirīgajiem konkurences līmeņiem vietējā un eksporta tirgū un par dažādo dzinēju piegādātāju stāvokli vietējā tirgū. Ņemot vērā minēto, Komisijai savi konstatējumi bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., vienīgo atbildi uz anketas jautājumiem, kas tika saņemta no izejmateriālu piegādātājiem. Nav pierādījumu, ka vietējā un eksporta tirgū būtu atšķirīgs konkurences līmenis, kas pamato šādu atšķirīgu cenu noteikšanu abos tirgos. Nav arī pierādījumu par Bafang zīmola atpazīstamību un par to, kā tā ietekmēja atšķirīgu cenu noteikšanu. Zīmola atpazīstamībai varēja būt ietekme (ja tāda vispār bija) arī uz cenu noteikšanu vietējā tirgū, jo tā varēja būt par pamatu, lai vietējā tirgū noteiktu augstāku cenu nekā konkurentiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(400) Turklāt, ņemot vērā vietējā tirgū pārdoto dzinēju un eksportam pārdoto dzinēju būtisko cenu atšķirību, racionāls ekonomisks lēmums būtu orientēties uz dzinēju pārdošanu eksporta tirgos, ņemot vērā, ka tajos var sasniegt daudz lielāku rentabilitāti. Lielāku rentabilitāti joprojām varētu sasniegt pat tad, ja uzņēmums samazinātu savas dzinēju eksporta cenas, salīdzinot ar cenām, kas bija noteiktas IL, lai iegūtu tirgus daļu trešo valstu tirgos. Proti, eksporta tirgos sasniegtā rentabilitāte joprojām būtu daudz lielāka nekā vietējā tirgū. Apvienojumā ar eksporta pārdošanas apjomu palielināšanos absolūtā rentabilitāte pat pārsniegtu pašreizējo līmeni. Neraugoties uz iepriekš izklāstīto, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Bafang darbība IL norisinājās galvenokārt vietējā tirgū. Bafang apgalvoja, ka fakts, ka tā vietējie pārdošanas apjomi IL ļāva tam gūt saprātīgu peļņu, pierāda, ka tas nepārdeva vietējā tirgū par zemākām cenām un ka tā cenu noteikšana nebija neracionāla.

(401) Lai gan netiek apstrīdēts, ka Bafang vietējie pārdošanas apjomi bija rentabli, dokumentācijā ietvertā informācija liecina, ka vietējās cenas bija ievērojami zemākas nekā eksporta cenas. Komisijas argumentācijas mērķis 400. apsvērumā bija norādīt nevis to, ka racionāls lēmums būtu gūt peļņu, bet gan to, ka racionāli būtu paplašināt eksporta pārdevumus, aptverot eksporta tirgus, kur peļņu varēja palielināt, ņemot vērā ievērojamo cenu atšķirību, kas iztirzāta 396. apsvērumā, vai alternatīvi paaugstināt cenu vietējā tirgū vismaz līdz eksporta pārdošanas cenas līmenim, tādējādi maksimāli palielinot uzņēmuma vispārējo peļņu.

(402) Arī Giant apgalvoja, ka saskaņā ar ekspertu grupas ziņojumu EK — kompensācijas pasākumi attiecībā uz DRAM mikroshēmām komerciāli nepamatota rīcība nav pietiekams iemesls, lai konstatētu uzticēšanu vai norīkošanu.

(403) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka, kā norādīts turpmāk 394.–397. un 404. apsvērumā, secinājums par uzticēšanu un norīkošanu nav balstīts uz cenu atšķirību, kas novērota attiecībā uz Bafang. Šis elements drīzāk tika uzskatīts par uzticēšanas un norīkošanas sekām, nevis tās pamatu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(404) Turklāt Komisija kā atsauci izmantoja īpašu nozares ziņojumu par elektriskajiem velosipēdiem paredzētiem dzinējiem Ķīnā, proti, Konsultatīvo ziņojumu par e-velosipēdu motoru ražošanas nozares tirgus pieprasījumu un ieguldījumiem Ķīnā 2018.–2023. gadā, ko sagatavoja YuboZhiye Market Consulting. Kā liecina tīmekļa vietnē sniegtais apraksts, ziņojuma pamatā ir dati, ko nodrošinājuši YuboZhiye pētnieki saskaņā ar valsts statistikas aģentūrām, tirgus uzraudzības datubāzēm, nozaru asociācijām (stipendiātiem), importa un eksporta statistikas departamentiem, pētniecības institūtiem un citām iestādēm. Ziņojums, kas ir publiski pieejams, liecina, ka 2017. gadā velosipēdu dzinēju imports veidoja mazāk nekā 10 % no vietējiem pārdošanas apjomiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka vietējā tirgus dalībnieki acīmredzami ir cenu noteicēji un ka tos nevarēja ietekmēt importa cenas, kas drīzāk ir cenu sekotājas. To apliecina analīze par izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju iepirkto dzinēju importa cenām, kas salīdzināmiem modeļiem būtībā atbilst cenām, kuras noteikuši vietējie dzinēju piegādātāji, tostarp Bafang. Konkrētāk attiecībā uz galveno modeli (dzinēja atrašanās vietas un jaudas apvienojums), kuru IL vietējā tirgū gan importēja, gan iepirka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, cenas starpība bija mazāka nekā 3 %.

(405) Pēc informācijas izpaušanas Bafang norādīja, ka apgalvojums, ka vietējā tirgus dalībnieki ir cenu noteicēji un ka tos nevarēja ietekmēt importa cenas, nebija pamatots ar pierādījumiem. Tas arī apgalvoja, ka apgalvojums, ka vietējās cenas ir tādā pašā līmenī kā importa cenas, tikai atspoguļo pienācīgu atlīdzību.

(406) Šajā saistībā jāatgādina, ka ĶV daļējās nesadarbošanās dēļ, kā izklāstīts 163.–173. apsvērumā, Komisijai nebija pieejama būtiska informācija par vietējā dzinēju tirgus struktūru, kā arī cenu noteikšanas mehānismu. Tāpēc Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, un tā uzskatīja, ka informācija, kas sniegta 404. apsvērumā minētajā īpašajā nozares ziņojumā par dzinējiem, bija pamatota. Turklāt, ņemot vērā, ka 2017. gadā dzinēju imports veidoja tikai 10 % no elektrisko dzinēju patēriņa Ķīnā, ir maz ticams, ka eksportētāji citās valstīs varētu — vismaz ievērojamā apjomā — ietekmēt vietējās cenas. Jebkurā gadījumā Bafang neiesniedza nekādus pierādījumus šā apgalvojuma pamatošanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(407) Attiecīgi fakts, ka importam paredzēto dzinēju cenas Ķīnas vietējā tirgū ir būtiski zemākas nekā eksportam paredzēto dzinēju cenas, ņemot vērā, ka ĶV nav sniegusi informāciju par pretējo, vēl jo vairāk liecina par to, ka valdība ir uzticējusi vietējiem dzinēju piegādātājiem un tos norīkojusi pārdot dzinējus elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei par zemām cenām, un par vietējo dzinēju piegādātāju neracionālu rīcību.

(408) Turklāt ziņojumā ir ietverti pierādījumi, ka elektrisko velosipēdu ražošanas nozare tiek subsidēta un ka subsīdijas tiek piešķirtas, lai radītu vispārēju labumu elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei, tostarp dzinēju piegādātājiem. To konkrēti apliecina šāds izvilkums:

13. piecgades plānā elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei ir pārsvarā ierosināts elektrificēt transportlīdzekļu ražošanas nozari, galvenokārt lai aizstātu ar degvielu darbināmus transportlīdzekļus. (..) Valsts atbalsta politika attiecībā uz šīm ražošanas nozarēm lika pamatu elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attīstībai. Lai gan valsts valdība atbalsta galvenokārt jaunās enerģijas transportlīdzekļu ražošanas nozari, jo galvenās motoru tehnoloģijas ir savstarpēji saistītas, tā tādā pašā apjomā veicina e-velosipēdu motoru ražošanas nozares attīstību. (XI nodaļas I iedaļas II apakšiedaļa).

(409) Komisija kā atsauci izmantoja Vieglās rūpniecības attīstības plānu (2016.–2020. gadam), lai noteiktu šīs atbalsta politikas būtību. Komisija jo īpaši atsaucās uz trīs atbalsta pasākumu kopumiem, kas izklāstīti 101.–106. apsvērumā.

(410) Ziņojumā ir ietverta cita būtiska informācija, kas pierāda, ka Ķīnas dzinēju ražošanas nozare tiek atbalstīta kā daļa no elektrisko velosipēdu piegādes ķēdes:

Elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei paredzēto izejmateriālu un papildpiederumu izmaksas veido aptuveni 70 % no kopējām izmaksām. Izejmateriālu cenu izmaiņas tieši ietekmē ražojumu izmaksas. Jo īpaši pastāvīgā magnēta materiālu, piemēram, NdFeB, nepārtrauktais cenu palielinājums ir paaugstinājis ražojumu cenas. E-velosipēdiem izmantoto motoru atbalsta nodrošinājums un lejupējās ražošanas nozares attīstība tieši ietekmē motoru ražošanas nozari. (I nodaļas III iedaļa).

No 2013. gada līdz 2017. gadam e-velosipēdu motoru ražošanas nozare Ķīnā strauji attīstījās. Ķīnas e-velosipēdu motoru ražošanas nozare sasniedza izaugsmi, pateicoties valsts un uzņēmumu aktīvajai popularizēšanai. (II nodaļas I iedaļas IV apakšiedaļa).

Velosipēdu elektrifikācijas attīstības tendence ir ļoti būtiska elektrisko velosipēdu motoru ražošanas nozares attīstībai. Tā ir būtiska ražošanas nozares tirgus paplašināšanai un nozares turpmākas paplašināšanas veicināšanai. Turklāt, tā kā motors ir elektriskā velosipēda galvenā sastāvdaļa, būtiska ir motoru ražošanas nozares attīstība, jo tā veicina visas rūpniecības ķēdes konkurētspēju. (III nodaļas I iedaļas I apakšiedaļa) (uzsvars pievienots).

Patlaban valsts sniedz nodokļu atvieglojumus tehnoloģiju pētniecībai un motoru ražošanas nozares attīstībai. Vispārējās motoru ražošanas nozares tehnoloģijas attīstībai ir būtiska lietojuma vērtība attiecībā uz elektrisko velosipēdu motoriem, un tā labvēlīgi ietekmē ražošanas nozares attīstību. (III nodaļas I iedaļas III apakšiedaļa).

Valsts atbalsta elektrisko velosipēdu motoru ražošanas nozares attīstību. Pateicoties elektrisko velosipēdu ražošanas nozares lietojumam un plašajam pieprasījumam, būtiski ir uzlabojusies situācija nodarbinātības jomā. Tāpēc valsts nākotnē turpinās aktīvi atbalstīt elektrisko velosipēdu ražošanas nozari, un tas acīmredzami ietekmē arī elektrisko velosipēdu motoru ražošanas nozari. (..) Valsts pievērš būtisku uzmanību motoru ražošanas nozares attīstībai, tāpēc e-velosipēdu motoru ražošanas nozari ietekmē arī valsts aktīvā politika ar konkrētu tehnisko atbalstu un politikas atbalstu, kas veicinās ražošanas nozares attīstību. (III nodaļas I iedaļas V apakšiedaļa).

Garantēt pietiekamus līdzekļus: no vienas puses, ir vajadzīgi apjomīgi kapitāla ieguldījumi, lai konstruētu un izstrādātu elektrisko velosipēdu motoru produktus. Ikdienas ražošanā un pārvaldībā uzņēmumiem ir arī jāuztur liels likvīdo līdzekļu apjoms izejmateriālu iegādei. No otras puses, e-velosipēdu motoru ražošanai ir vajadzīgs liels kapitāls rūpnīcu iegādei un celtniecībai un ražošanas aprīkojuma iegādei, lai tā varētu sasniegt ievērojamu ražošanas apjomu lielu lejupējo klientu prasību izpildei. Tāpēc, lai nodrošinātu elektriskajiem velosipēdiem paredzēto motoru ražotāju veselīgu un ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams priekšnosacījums ir pietiekami līdzekļi. (IV nodaļas III iedaļas I apakšiedaļa).

Salīdzinot ar attīstītajām valstīm, piemēram, Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, elektriskajiem velosipēdiem paredzēto motoru ražošanas nozares tehniskais līmenis Ķīnā joprojām ir pārāk zems. Tomēr ar stingru valdības atbalstu Ķīnas apstrādes rūpniecība strauji attīstās, un elektrisko velosipēdu ražošanas nozares ražošanas jauda palielinās. (V nodaļas I iedaļas I apakšiedaļa).

Valsts stingrais atbalsts apstrādes rūpniecībai ir pastāvīgi uzlabojis Ķīnas motoru ražošanas tehnoloģiju, un elektrisko velosipēdu motoru ražošanas nozare pēdējos gados arvien labāk ir spējusi apmierināt vietējo pieprasījumu. Elektriskajiem velosipēdiem paredzēto motoru imports ir samazinājies. (V nodaļas I iedaļas II apakšiedaļa).

Elektrisko velosipēdu motorus tieši izmanto elektrisko velosipēdu ražošanai, un lejupējās ražošanas nozares attīstībai ir izšķiroša ietekme uz elektrisko velosipēdu motoru produktu pieprasījumu. (..) Pēdējos gados valsts normatīvā pielāgošana lejupējam tirgum ir radījusi zināmu ietekmi uz elektrisko velosipēdu motoru pieprasījumu. (VI nodaļas I iedaļas II apakšiedaļa).

No nodarbinātības viedokļa valsts valdība ir pieņēmusi nodarbinātības stabilizēšanas pamatpolitiku, un e-velosipēdu ražošanas nozares ķēde, sākot ar atbalstu ražotājiem līdz lejupējiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina plašas darba iespējas. Turklāt salīdzinoši augstais e-velosipēdu motoru tehniskais līmenis atbilst nodarbinātības un rūpniecības uzlabošanas veicināšanas politikai. Tāpēc valsts valdība atbalsta e-velosipēdu motoru ražošanas nozares attīstību. (XI nodaļas I iedaļas II apakšiedaļa).

Ķīnas valdība veicina e-velosipēdu motoru attīstību Ķīnā. Ieteikumos par Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 13. piecgades plānu ekonomikas un sociālajai attīstībai ir norādīts, ka mums būtu (..) jāsekmē videi nekaitīga pārvietošanās, tostarp ar velosipēdiem, jāveicina velosipēdu un transportlīdzekļu ražošanas nozares elektrifikācija un jāpalielina elektrotransportlīdzekļu industrializācijas līmenis. Valsts politikas atbalsts nodrošina politikas pamatu ražošanas nozares attīstībai un sekmē lejupējā tirgus pieprasījuma pastāvīgu izaugsmi. (VIII nodaļas II iedaļas V apakšiedaļa).

Attiecīgā valsts plānošana un politika motoru ražošanas nozarē ir radījusi stingru politikas atbalstu elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attīstībai. (XI nodaļas IV iedaļas I apakšiedaļa).

Valdības atbalsta politika: pēdējos gados valsts un vietējās pašvaldības ir īstenojušas daudzus pasākumus motoru ražošanas nozares attīstības veicināšanai. Tās ir ne tikai sniegušas politikas atbalstu, bet arī aktīvi plānojušas pasākumus uzņēmumu pārveides un pilnveidošanas veicināšanai, lai radītu labu politisko vidi un skaidri parādītu Ķīnas motoru ražošanas nozares attīstības virzienu. Pirmkārt, tika izveidoti īpaši atbalsta fondi un tika veicināta motoru ražošanas nozares tvēruma un kopu attīstība konkrētās jomās. Otrkārt, tika radīti nodokļu atmaksas stimuli, lai veicinātu uzņēmumu ieguldījumu apjoma pieaugumu vai ražošanas vērtības pieaugumu. Treškārt, tika radīti maksimāli stimuli un sniegts maksimāls atbalsts motoru ražošanas nozarei daudzos aspektos, tostarp tādos kā zemes izmantošanas tiesības, kapitāla pakalpojumi un darbaspēka piedāvājums, u. c., lai mudinātu uzņēmumus aktīvi darboties un sākt darījumdarbību, radīt vairāk slavenu zīmolu un veicināt reģionālās motoru ražošanas nozares turpmāku attīstību. (XI nodaļas IV iedaļas III apakšiedaļa).

(411) Rezumējot — ziņojums apstiprina, ka elektrisko velosipēdu ražošanas nozare un dzinēju ražošanas nozare ir savstarpēji saistītas un ka dzinēju ražošanas nozares attīstība ir svarīga elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attīstībai. Tas arī apliecina, ka ĶV piešķir subsīdijas dzinējiem, lai palielinātu visas ražošanas nozares ķēdes, kurā ietilpst elektrisko velosipēdu ražošanas nozare, konkurētspēju.

(412) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka ĶV uztic Ķīnas dzinēju ražotājiem vai tos norīko piegādāt šo izejmateriālu vietējiem elektrisko velosipēdu ražotājiem par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(413) Pēc informācijas izpaušanas Giant norādīja, ka saskaņā ar PTO apelācijas institūcijas ziņojumu ASV — Izmeklēšana par kompensācijas maksājumu saistībā ar DRAM vienkāršus politikas paziņojumus nevar uzskatīt par uzticēšanu vai norīkošanu SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Turklāt uzticēšana un norīkošana — uzticot atbildību privātai organizācijai vai īstenojot varu pār privātu organizāciju — nozīmē aktīvāku rīcību, nevis tikai veicināšanas pasākumus. Apelācijas institūcija secināja, ka pierādījumi par uzticēšanu privātai organizācijai vai tās norīkošanu būtu saistīti ar zināmiem draudiem vai pamudinājumiem. Turklāt Giant arī atsaucās uz PTO ekspertu grupas ziņojumu ASV — Eksporta ierobežojumi, kurā norādīts, ka tādējādi gan uzticēšanas, gan norīkošanas darbība ir noteikti saistīta ar šādiem trīs elementiem: i) tā ir skaidra un apstiprinoša darbība — vai tā būtu uzticēšana vai norīkošana; ii) tā ir adresēta konkrētai personai un iii) tās mērķis ir konkrēts uzdevums vai pienākums. Tāpēc ar uzraudzību vai vispārēju regulatīvo pilnvaru īstenošanu vien nepietiek, lai konstatētu uzticēšanu un norīkošanu.

(414) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka Komisijas secinājums nav balstīts vienīgi uz politikas paziņojumu, kas sīki izklāstīts iepriekš 3.1. iedaļā. Secinājums ir izdarīts, pamatojoties arī uz to, kādu funkciju veic CBA, kuru kā apvienību, kas apvieno ne tikai velosipēdu ražotājus, bet arī dzinēju ražotājus, uzrauga un vada Ķīnas visaugstākā iestāde, t. i., Valsts padome. Turklāt arī jāatgādina, ka CBA locekļiem ir pienākums īstenot CBA lēmumus, tāpēc šādus locekļus uzskatīja par pakārtotiem. Šajā saistībā jāatgādina, ka CBA izdeva 13. velosipēdu plānu, kura mērķis konkrēti ir uzlabot elektrisko velosipēdu ražotāju eksportētāju eksporta rādītājus, kā minēts 112. un 113. apsvērumā. Iepriekš izklāstītos apsvērumus pamato arī vairāki 408.–410. apsvērumā uzskaitīti izvilkumi no īpašā nozares ziņojuma par dzinējiem, kas apliecina, ka atbalsts dzinēju nozarei ietekmē tās stāvokli elektrisko velosipēdu piegādes ķēdē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(415) Giant arī uzskatīja, ka Komisija ir apvērsusi pierādīšanas pienākumu 407. apsvērumā, atsaukdamās uz ĶV daļējo nesadarbošanos saistībā ar izdarītajiem secinājumiem. Giant uzsvēra, ka pierādīšanas pienākumus ir Komisijai un ka Komisija nav pierādījusi, ka elektrisko velosipēdu akumulatoru un dzinēju nodrošināšana ir prakse, ko parasti īsteno valdība.

(416) Šajā saistībā Komisija uzskatīja, ka pieejamie pierādījumi, kuru kopsavilkums sniegts 414. apsvērumā un kuri balstīti uz pieejamajiem faktiem, ir pietiekami, lai pierādītu uzticēšanu un norīkošanu. Jāatgādina arī, ka ĶV neiesniedza nekādas piezīmes vai papildu informāciju pēc tam, kad to informēja, ka Komisija bija iecerējusi piemērot pieejamos faktus attiecībā uz izejmateriālu piegādi par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka tā nav apvērsusi pierādīšanas pienākumu. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

Dzinēju ražotāju subsidēšana

(417) Komisija vispirms vēlas atgādināt, ka ĶV daļējās nesadarbošanās dēļ Komisijai konstatējumi bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, proti, īpašo nozares ziņojumu, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, un informāciju, ko sniedza vienīgais dzinēju piegādātājs, kurš sadarbojās un atbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem.

(418) Kā izklāstīts 410. apsvērumā, ziņojumā ir ietverti vairāki pierādījumi, ka elektrisko dzinēju ražošanas nozare saņēma atbalstu nodokļu atmaksas stimulu, zemes izmantošanas tiesību, kapitāla pakalpojumu un darbaspēka piedāvājuma veidā.

(419) To apstiprināja arī izdarītie konstatējumi attiecībā uz Bafang. Patiešām, izmeklēšanā tika konstatēts, ka minētais uzņēmums saņēma vairāku veidu subsīdijas, ko veidoja zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kura ir mazāka par pienācīgo, samazināta nodokļu likme un vairākas dotācijas.

(420) Vairākas personas, atsaucoties uz PTO SKP nolīguma 14. panta d) punktu, kā arī pamatregulas 6. panta d) punktu, iesniedza piezīmes par atlīdzības pienācīgumu, ko attiecīgajai precei vai pakalpojumam nosaka, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus pakalpojuma sniegšanas vai preces iegādes valstī. Proti, izmantotajam standartam vajadzētu būt saistītam ar Ķīnas tirgū dominējošajiem apstākļiem vai balstītam uz citas valsts tirgū vai pasaules tirgū dominējošajiem apstākļiem, kas pieejami saņēmējam.

(421) Komisija konstatēja, ka dominējošie tirgus apstākļi ĶTR tirgū bija izkropļoti, ņemot vērā piemērojamo valsts un nozaru politiku, ko īstenoja ekonomikas dalībnieki. Turklāt ĶV daļējās nesadarbošanās dēļ Komisijai nebija būtiskas informācijas par situāciju Ķīnas dzinēju tirgū un par iespējamām korekcijām, kas bija jāveic. Attiecībā uz dominējošajiem apstākļiem citas valsts tirgū vai pasaules tirgū — šāda informācija nebija pieejama tādā detalizācijas pakāpē, kas ļautu izdarīt jēgpilnu salīdzinājumu. Attiecīgi Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamo informāciju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas tirgū dominējošie apstākļi nepamatoja korekciju veikšanu, un tāpēc aprēķināja standartu, izmantojot 432. apsvērumā aprakstīto metodiku.

(422) Vairākas personas apgalvoja, ka Komisijai alternatīvi par neizkropļotu standartu bija jāizmanto izlasē iekļauto ražotāju, kas sadarbojās, dzinēju importa cenas.

(423) Šajā saistībā, ņemot vērā vietējo dzinēju ražotāju tirgus daļu un faktu, ka minētie ražotāji ir cenu noteicēji Ķīnas tirgū, kā norādīts 404. apsvērumā, netika uzskatīts, ka ir atbilstoši par standartu izmantot importa cenas, jo to līmeni tieši tāpat ietekmēja tie paši izkropļojumi, kas bija vietējā tirgū. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(424) Giant un ĶV apgalvoja, ka ar Komisijas pieeju tiek pārkāpts PTO SKP nolīguma 1.1. panta b) punkts, 10. pants un 32.1. pants, jo Komisija nevar apiet savu pienākumu secināt, ka ražotājiem uztic vai tos norīko īstenot konkrētas darbības. Šajā saistībā Giant apgalvoja, ka Komisijai: 1) ir jāanalizē, vai ražotājiem tika piešķirtas subsīdijas; 2) ir jāanalizē, vai dzinēji un akumulatori tika iegādāti godīgas konkurences apstākļos; 3) jāaprēķina, cik liela daļa subsīdiju ir nodotas tālāk.

(425) Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka Komisijas secinājums ir pamatots ar pietiekami detalizētiem apsvērumiem, kuru kopsavilkums sniegts 414. apsvērumā. Attiecībā uz Giant piezīmēm Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā ĶV nesadarbošanos un faktu, ka tikai viens piegādātājs sadarbojās pēc savas iniciatīvas, tai nebija būtiskas informācijas. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju un Komisijas veikto analīzi, tika uzskatīts, ka ir izpildīti nosacījumi, lai secinātu par uzticēšanu un norīkošanu. Attiecībā uz nodošanu tālāk — tā kā Komisijas analīze nebija vērsta uz šo jautājumu, šis apgalvojums tika uzskatīts par nebūtisku. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi bija jānoraida.

Īpašas iezīmes

(426) Kā pierādīts 390.–412. apsvērumā, vairākos normatīvajos dokumentos, kas ir konkrēti vērsti uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozares uzņēmumiem, izejmateriālu piegādātājiem ir sniegti norādījumi piegādāt elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei dzinējus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, ir pierādīts, ka izejmateriālu piegādātāji piegādā dzinējus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas ievēro attiecīgo ĶV politiku.

(427) Tāpēc Komisija secināja, ka subsīdijas, kas izpaudās kā dzinēju piegāde par atlīdzību, kura ir mazāka par pienācīgo, nav vispārpieejamas, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, ka šāda veida subsīdijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Ieguvums

(428) Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iepirka dzinējus vietējā tirgū galvenokārt no nesaistītiem uzņēmumiem, kā arī zināmu daudzumu importēja. Nenozīmīgs daudzums tika iepirkts no saistītiem uzņēmumiem. Dažiem ražotājiem Bafang bija galvenais piegādātājs, kas piegādāja vairāk nekā 50 % no pirkumu apjoma.

(429) Kā paskaidrots 396. apsvērumā, Bafang kā pakārtots uzņēmums, kam bija uzticēta valsts politikas īstenošana, vietējā tirgū pārdeva dzinējus par ievērojami zemākām cenām nekā eksportam paredzētos dzinējus. Tādējādi dzinēju pārdošana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, radīja ieguvumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(430) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta a) un b) punktu tikai valdība ir tiesīga piešķirt subsīdiju. Tā kā Bafang ir privātuzņēmums, to nevar uzskatīt par valdību 2. panta b) punkta nozīmē un tāpēc tas nevar būt subsīdijas piešķīrējs.

(431) Šajā saistībā tika uzskatīts, ka šī piezīme nav būtiska, ņemot vērā 412. apsvērumā izdarīto secinājumu, t. i., ka ĶV norīko elektrisko velosipēdu dzinēju ražotājus un tiem uztic piegādāt šo izejmateriālu par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(432) Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem radītais ieguvums tika aprēķināts, salīdzinot Bafang noteiktās dzinēju cenas vietējā tirgū ar eksportam paredzēto dzinēju cenām IL. Šāds salīdzinājums tika veikts, izmantojot dzinēju atrašanās vietas (rumbas vai centrālais dzinējs) un jaudas (kW) apvienojumu. Aprēķinātie procentuālie rādītāji tika piemēroti cenām, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji par dzinēju iegādi no vietējiem piegādātājiem. Korekcijas netika veiktas.

(433) Giant Group apgalvoja, ka nav saistības starp vietēji iegādātiem dzinējiem un elektriskajiem velosipēdiem, ko tas eksportēja uz ES.

(434) Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka 428. un 429. apsvērumā definētais ieguvums ir izdevīgs elektrisko velosipēdu ražotājiem eksportētājiem, kuri iepērk vietējos dzinējus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, un nav saistīts ar konkrētiem pārdoto elektrisko velosipēdu modeļiem. Tāpēc tika secināts, ka Giant Group saņēma ieguvumu, iegādājoties dzinējus vietējā tirgū par izkropļotām cenām ĶV uzticēšanas un norīkošanas dēļ, kā aprakstīts 394.–412. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(435) Attiecībā uz vietējiem pārdošanas apjomiem Bafang apgalvoja, ka darījumu sarakstā, kas izmantots, lai noteiktu vidējo cenu vietējā tirgū pārdotajiem dzinējiem, bija ietverti pārdevumi saistītam uzņēmumam. Turklāt Bafang precizēja, ka šie saistītie pārdošanas apjomi bija paredzēti eksportam, jo tā saistītais uzņēmums darbojās kā vietējais tirgotājs, kas bija atbildīgs par eksporta pārdevumiem. Tāpēc Bafang prasīja, lai Komisija neiekļauj šos pārdošanas apjomus vietējo pārdošanas apjomu vidējo cenu aprēķinā.

(436) Komisija piekrita šim apgalvojumam un neiekļāva šādus pārdošanas apjomus vietējo pārdošanas apjomu vidējo cenu aprēķinā, jo to pārliecināja Bafang iesniegtie pierādījumi, ka šie pārdošanas apjomi patiešām bija jāuzskata par eksporta pārdevumiem, kurus veica uzņēmuma saistītais vietējais tirgotājs. Jebkurā gadījumā dokumentācijā nebija pierādījumu par to, vai šie pārdevumi saistītajam tirgotājam tika veikti godīgas konkurences apstākļos, kā sīkāk paskaidrots 437.–441. apsvērumā. Tāpēc aprēķini tika attiecīgi grozīti, ņemot vērā tikai vietējos pārdevumus neatkarīgiem klientiem.

(437) Attiecībā uz vidējo eksporta cenu — Bafang par pārdošanas apjomiem, kas iztirzāti 435. un 436. apsvērumā, apgalvoja, ka ar tā vietējā saistītā tirgotāja starpniecību eksportēto dzinēju cenas būtu pienācīgi jākoriģē, lai atskaitītu tirgotāja tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu.

(438) Šajā saistībā nebija iespējams pārliecināties, vai darījumi starp Bafang un ar to saistīto uzņēmumu notika godīgas konkurences apstākļos un vai šā saistītā uzņēmuma eksporta pārdevumi nesaistītiem klientiem būtu jākoriģē ar saprātīgu tirdzniecības, vispārējās un administratīvo izmaksu un peļņas summu. Jebkurā gadījumā standartam, pēc kura novērtē eksporta cenu, jābūt noteiktam, par pamatu izmantojot faktisko eksporta cenu, ko maksā neatkarīgs pircējs, jo to uzskata par neizkropļotu tirgus cenu neatkarīgi no Bafang tirgotāja tirdzniecības, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņas. Tāpēc, lai nodrošinātu vietējo pārdošanas apjomu un eksporta pārdošanas apjomu pienācīgu salīdzinājumu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, kā arī konsekvenci ar vietējo pārdevumu cenas korekciju, kas paskaidrota 435. un 436. apsvērumā, Komisija nolēma neiekļaut šos netiešos eksporta pārdevumus, kas īstenoti ar saistītā vietējā tirgotāja starpniecību, un attiecīgi grozīja vidējās eksporta cenas aprēķinu. Rezultātā tika veikts vietējās cenas un eksporta cenas salīdzinājums, ņemot vērā tikai Bafang tiešos pārdevumus neatkarīgiem klientiem gan vietējā, gan eksporta tirgū. Šādi koriģēto attiecīgo pārdošanas apjomu reprezentativitātes līmenis joprojām bija ievērojams un veidoja gandrīz 70 % no visiem eksporta pārdošanas apjomiem. Šie konstatējumi arī tika atkārtoti izpausti papildu galīgās informācijas dokumentā visām ieinteresētajām personām.

(439) Pēc atkārtotās izpaušanas Bafang apgalvoja, ka tā saistītā uzņēmuma eksporta pārdevumi nesaistītiem klientiem nebūtu jāiekļauj aprēķinā un ka atbilstošie pārdošanas darījumi būtu pienācīgi jākoriģē uz leju, atskaitot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Bafang arī apgalvoja, ka Komisija varēja prasīt šo informāciju izmeklēšanas laikā, lai pārliecinātos, ka pārdevumi saistītiem klientiem notika godīgas konkurences apstākļos.

(440) Šajā saistībā būtu jāatgādina, ka cenu salīdzinājums tika veikts vienīgi, lai noteiktu standartu attiecībā uz dzinējiem, kurus pārdeva par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Ņemot vērā Bafang piezīmes pēc informācijas izpaušanas, tika uzskatīts par pamatotu neiekļaut aprēķinā eksporta darījumus, kas veikti ar saistītā tirgotāja starpniecību, kā to apgalvoja Bafang, jo šādos darījumos bija iekļautas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa, kā arī nevarēja pārliecināties, vai šo darījumu pārdošanas cenas bija ticamas.

(441) Turklāt būtu jāprecizē, ka par tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas esību tirdzniecības uzņēmuma līmenī Komisijas dienestiem tika darīts zināms tikai pēc pārbaudes apmeklējuma un ka Bafang nenorādīja uz šo jautājumu, kad tas sniedza informāciju par savu rentabilitāti abos dažādajos tirgos vai norādīja elementus, kas varētu pamatot vietējo un eksporta cenu atšķirību (skatīt 397. apsvērumu). Visbeidzot, būtu jāatzīmē, ka Bafang nepamatoja savu apgalvojumu ar pamatojošiem pierādījumiem, jo tas savās piezīmēs pēc informācijas izpaušanas vai atkārtotās izpaušanas nesniedza nekādu papildu informāciju par šādu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas līmeni. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots 437. apsvērumā, pareizo standartu attiecībā uz eksporta pārdevumiem varēja noteikt tikai, par pamatu izmantojot faktisko cenu galapatērētājam neatkarīgi no pārdošanas ar citu tirgotāju starpniecību un atbilstošajiem tirgotāju tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas līmeņiem, jo tie nav būtiski, nosakot atbilstošo tirgus cenu subsīdijas radītā ieguvuma aprēķināšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(442) 3. tabula. Dzinēju piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo

Šai shēmai noteiktā subsīdiju summa IL izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir norādīta turpmākajā tabulā. Uzņēmums/grupa Subsīdijas likme Bodo Vehicle Group 5,44 % Giant Group 0,84 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,78 % Suzhou Rununion Motivity 3,96 % Yadea Group 2,99 %

Akumulatoru piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo Elektriskajiem velosipēdiem paredzēto akumulatoru vietējo piegādātāju piederība

(443) Tā kā ĶV nebija sniegusi informāciju par elektriskajiem velosipēdiem paredzēto akumulatoru vietējo piegādātāju skaitu un piederību, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti pamatregulas 28. panta 1. punkta nozīmē. Šajā saistībā tā analizēja īpašu nozares ziņojumu par Ķīnas elektrisko velosipēdu litija akumulatoru ražošanas nozari, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, un piecu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju akumulatoru piegādātāju situāciju.

(444) Vienlaikus Komisija apzināja 23 Ķīnas akumulatoru piegādātājus, no kuriem vismaz trīs bija CBA locekļi un vismaz viens daļēji piederēja valstij. Minētie piegādātāji piegādāja 33 % no kopējā akumulatoru apjoma un 31 % no minēto pirkumu kopējās vērtības IL. Kā izklāstīts 133.–139. apsvērumā, attiecīgajā laikposmā CBA bija Valsts padomes pārvaldībā. Turklāt, kā izklāstīts 382. apsvērumā, CBA piemēro saviem locekļiem konkrētus pienākumus attiecībā uz valsts politikas īstenošanu.

(445) Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka CBA locekļiem ir saistoši stingri pienākumi pret to asociāciju, kuras darbību vada un pārrauga Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija. Tādējādi CBA locekļus, tostarp akumulatoru piegādātājus, uzskata par pakārtotiem galvenajiem uzņēmējiem velosipēdu ražošanas nozarē, kuriem ir uzticēta valsts politikas īstenošana, lai sasniegtu plašākos mērķus saistībā ar elektrisko velosipēdu ražošanu. Tāpēc Komisija izpētīja šo politiku plašāk arī attiecībā uz akumulatoriem.

(446) Līdzīgi kā attiecībā uz dzinējiem vairākas personas apgalvoja, ka CBA ir bezpeļņas apvienība, kuras locekļi ir velosipēdu ražošanas nozares uzņēmumi, pētniecības struktūras un vietējās apvienības, kas pievienojas brīvprātīgi. Minētās personas arī apgalvoja, ka lielākā daļa CBA locekļu ir privātuzņēmumi.

(447) Šajā saistībā tiek norādīts uz 166. un 168. apsvērumu, kuros ir noteikts, ka Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, jo ĶV atteicās sniegt informāciju par vietējo izejmateriālu piegādātāju piederību. Minētie fakti liecināja, ka vairāki CBA locekļi ir arī VPU.

(448) ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka CBA ir valsts iestāde.

(449) Šajā saistībā Komisija norādīja uz 138. apsvērumu un apstiprināja savu secinājumu, ka CBA darbojas atbilstoši Valsts padomes, Civillietu ministrijas un sabiedrības kompetentās darījumdarbības struktūras darījumdarbības norādījumiem un to uzraudzībā. Tas attiecas arī uz 2016. gadu, kad tika apstiprināts 13. velosipēdu plāns.

(450) ĶV arī apgalvoja, ka saskaņā ar pastāvošo judikatūru valsts īpašumtiesības nav pietiekams kritērijs, lai pierādītu uzticēšanu un norīkošanu.

(451) Lai gan valsts īpašumtiesības vien nav pietiekams nosacījums, lai pierādītu uzticēšanu un norīkošanu, tas tomēr ir būtisks elements šajā saistībā. Turklāt būtu jāatzīmē, ka, kā norādīts turpmāk 452.–484. apsvērumā, Komisijas analīzes pamatā ir vairāki citi faktori, kas pamato argumentu, ka ĶV uzticēja un norīkoja konkrētu darbību veikšanu vietējiem piegādātājiem, kas piegādāja akumulatorus elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs piezīmes bija jānoraida.

Valdības politikas pasākumi un mērķi

(452) Komisija apzināja vairākus juridiskus avotus, kuros ir minēts valsts atbalsts akumulatoru ražošanas nozarei, ņemot vērā dzinēju stāvokli elektrisko velosipēdu rūpnieciskās piegādes ķēdē.

(453) Pirmais dokuments ir Vieglās rūpniecības attīstības plāns (2016.–2020. gadam), ko ĶV sagatavoja, lai īstenotu 13. piecgades plānu un stratēģiju Ražots Ķīnā 2025. Plānā akumulatori ir norādīti kā viena no pamatnozarēm. Attiecībā uz akumulatoriem plānā ir ieteikts sekmēt akumulatoru ražošanas nozari, lai attīstītos videi nekaitīgā, drošā, augstas veiktspējas un ilga kalpošanas laika virzienā; paātrināt pētniecību, izstrādi un industrializāciju attiecībā uz litija jonu akumulatoru augstas veiktspējas elektrodu materiāliem, akumulatoru diafragmām, elektrolītiem, jaunu veidu piedevām un uzlabotu sistēmu integrācijas tehnoloģiju, jauna veida svina akumulatoru, piemēram, spoles akumulatoru un svina oglekļa akumulatoru, tehnoloģiju un nākamās paaudzes svina akumulatoriem, piemēram, divpolīgajiem un svina plates nesaturošiem tīkliem un pamatmateriāliem (..); koncentrēties uz jaunu veidu galvanisko akumulatoru, jaunu veidu svina akumulatoru, jaunās enerģijas transportlīdzekļiem paredzētu jaudas akumulatoru un kurināmā elementu attīstīšanu; paātrināt svina uzņēmumu tehniskā aprīkojuma pārveidi un uzlabošanu saskaņā ar Standarta nosacījumiem svina skābes akumulatoru ražošanas nozarei (2015. gada redakcijā); aktīvi veicināt svina akumulatoru atkritumu pārstrādes sistēmas būvniecību.

(454) Plānā ir arī noteikti konkrēti politikas pasākumi, kas jāveicina katrā no šīm pamatnozarēm. Tie ir izklāstīti 101.–106. apsvērumā un cita starpā ietver preferenciālus aizdevumus, eksporta kredīta apdrošināšanas atbalstu un nodokļu politikas atbalstu.

(455) Otrais dokuments ir stratēģija Ražots Ķīnā 2025. Tā ir valsts stratēģija, kas vērsta uz desmit pamatnozarēm, kurām atvēlēs īpašu atbalstu un uzmanību laikposmā līdz 2025. gadam. Atbalsts tiek piešķirts kā valstij piederošu banku nekomerciāli aizdevumi un kā atbrīvojums no pienākuma ievērot konkrētus standartus un noteikumus, un — cita starpā — privilēģijas. Ķīnas akumulatoru ražošanas nozare ir viena no valsts stratēģijā atbalstītajām jomām. Tas ir acīmredzams, spriežot pēc šā izvilkuma:

Elektroniskās iekārtas: (..) veicināt jaunu enerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, uzlabotu enerģijas glabāšanas ierīču un viedtīklu elektroenerģijas pārvades un pārveides iekārtu un lietotāja galiekārtu izstrādi; progresīvi attīstīt ražošanas un izmantošanas tehnoloģijas attiecībā uz galvenajām sastāvdaļām un materiāliem, piemēram, lieljaudas elektroniskajām ierīcēm un augstas temperatūras supravadītājiem, kā arī veidot industrializācijas spēju. (III nodaļas VI iedaļas 7. apakšiedaļa).

(456) Trešais dokuments ir 13. piecgades plāns velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei, kurā uzskaitīti galvenie mērķi, prioritātes un atbalsta shēmas velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei un to galveno sastāvdaļu, tostarp akumulatoru, ražošanas nozarei:

turpināt daudzveidīgu, augstākā līmeņa tehnoloģijas un zīmola velosipēdu izstrādi ražošanas nozarē un pakāpeniski palielināt to cilvēku īpatsvaru, kuri pārvietojas ar velosipēdu, un vidējā un augstākā līmeņa tehnoloģijas velosipēdu īpatsvaru; ieviest vieglos, litija akumulatoru un viedos elektriskos velosipēdus un pastāvīgi palielināt litija akumulatoru velosipēdu tirgus daļu un elektrisko velosipēdu eksporta īpatsvaru; (plāna V iedaļas Galvenie uzdevumi ražošanas nozares attīstībai 13. piecgades periodā I apakšiedaļa).

pilnveidot četru galveno elektrisko sastāvdaļu, proti, vadības ierīces, akumulatora, dzinēja un lādētāja, vispārējo veiktspēju nolūkā attīstīt efektīvu, enerģiju taupošu, drošu un uzticamu elektrisko velosipēdu elektrisko sistēmu; (plāna V iedaļas II apakšiedaļa).

Plānā ir paredzēts vēl vairāk uzlabot svina skābes akumulatoru vispārējo veiktspēju; paplašināt litija akumulatoru izmantošanu elektriskajos velosipēdos; izpētīt un izstrādāt jaunus energoakumulatoru veidus. (3. tabulas Galvenās tehnoloģiju inovācijas ražošanas nozarē 13. piecgades periodā 4. punkts).

(457) Ceturtais dokuments ir 12. piecgades plāns velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei, kas pieņemts 2015. gadā un tāpēc ir piemērojams attiecībā uz visu izmeklēšanas laikposma sākumu:

litija jonu akumulatori: palielināt litija jonu akumulatoru izmantošanu elektriskajos velosipēdos, elektriskajos motociklos, autobusos un mazos transportlīdzekļos, kas izmanto tikai elektroenerģiju (tostarp maza ātruma elektrotransportlīdzekļos), palielināt litija jonu jaudas akumulatoru tirgus daļu un tiekties uz to, ka litija jonu akumulatori tiek izmantoti vairāk nekā 50 % elektroinstrumentu, bet elektriskajos velosipēdos izmantoto litija jonu akumulatoru īpatsvars ir aptuveni 20 %; (V nodaļas II iedaļa).

veicināt sadarbību starp akumulatoru ražošanas nozari un augšupējo un lejupējo rūpniecisko ķēdi, izveidojot nozaru alianses vai tehniskās sadarbības alianses, piemēram, litija jonu jaudas akumulatoru un elektrisko velosipēdu, elektrotransportlīdzekļu, jaudas pārvaldības sistēmu jomās un citās apmaiņas un sadarbības jomās; organizēt pētniecību, uzlabot produktu tehnoloģiju, veicināt popularizēšanu un izmantošanu; (VI nodaļas Galvenie pasākumi un politikas ieteikumi I iedaļa).

īstenot politikas norādes un noteikt attiecīgus normatīvos aktus, lai i) veicinātu tādu ražojumu pakāpenisku izņemšanu no tirgus, kuri saistīti ar būtisku piesārņojumu, resursu izšķiešanu un augstu enerģijas patēriņu, ii) attīstītu augsto tehnoloģiju produktus industrializācijas virzienā un iii) palielinātu tirgus daļu starptautiskajos tirgos. (VI iedaļas V apakšiedaļa).

Ieteicams ieviest rūpniecības politiku, kas sekmē jaunu jaudas akumulatoru veidu (tostarp litija jonu akumulatoru, ūdeņraža niķeļa akumulatoru, jaunu svina skābes akumulatoru u. c.) un saules elementu izvēršanu, piemēram, nodokļu stimulus un valsts subsīdijas, lai veicinātu ieviešanu tirgū un energotaupību. Ieteicams ieviest litija jonu akumulatoru elektrisko velosipēdu subsīdiju politiku, lai veicinātu litija jonu akumulatoru elektrisko velosipēdu popularizēšanu. (VI nodaļas V iedaļa).

(458) Piektais dokuments ir 13. piecgades plāns akumulatoru ražošanas nozarei, ko pieņēma Ķīnas Ķīmiskās un fizikālās enerģētikas asociācija 2016. gada 18. janvārī:

Galvenie uzdevumi un attīstības prioritātes, II iedaļa Ķīmiskās enerģētikas attīstības virziens 13. piecgades plāna periodā, 2. apakšiedaļa Litija jonu akumulatoru ražošanas nozare un rūpnieciskā ķēde (V nodaļa):

Mums būtu jātiecas uz eksporta paplašināšanu pienācīgas konkurences apstākļos (ar palielinājumu vidēji par 10 % gadā) un pastāvīgi jānodrošina vietējā tirgus strauja attīstība (ar palielinājumu vidēji par 20 % gadā), izmantojot atbalstu, ko sniedz labvēlīgā valsts politika attiecībā uz jaunās enerģijas transportlīdzekļiem, kā arī par būtisku jāuzskata un jāveicina īpaši lielu uzņēmumu (vai uzņēmumu konsorciju) izveide un attīstība, jāveicina uzņēmumu inovācijas tehnoloģiju un produktu jomā, populāri zīmoli un augsto tehnoloģiju uzņēmumi;

turpināt atbalstīt galveno materiālu un galvenā aprīkojuma pamattehnoloģijas, iespējami drīz uzlabot litija jonu akumulatoru rūpnieciskās ķēdes veidošanu, atbalstīt litija jonu akumulatoru ražošanas nozari un ražojumu uzlabošanu un samazināt izmaksas;

veicināt sadarbību starp akumulatoru ražošanas nozari un augšupējo un lejupējo rūpniecisko ķēdi, izveidojot nozaru alianses vai tehniskās sadarbības alianses, piemēram, litija jonu jaudas akumulatoru un elektrisko velosipēdu (..). (V nodaļas Galvenie pasākumi un politikas ieteikumi I iedaļa).

(459) Papildus iepriekš izklāstītajiem juridiskajiem avotiem Komisija kā atsauci izmantoja ziņojumu par Ķīnas elektrisko velosipēdu litija akumulatoru ražošanas nozari (sagatavojis konsultāciju uzņēmums Yubo Zhiye Business). Ziņojums (Padziļināta analīze par elektriskajiem velosipēdiem paredzēto litija jonu akumulatoru ražošanas nozari 2018.–2023. gadā un konsultatīvo ziņojumu par 13. piecgades attīstības plānu), kas publiski pieejams konsultāciju uzņēmuma tīmekļa vietnē (www.chinabgao.com), apliecina, ka šī ražošanas nozare tiek plaši subsidēta un ka subsīdijas tiek piešķirtas, lai radītu vispārēju labumu elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei:

turpināt atbalstīt galveno materiālu un galvenā aprīkojuma pamattehnoloģijas, iespējami drīz uzlabot litija jonu akumulatoru rūpnieciskās ķēdes veidošanu, atbalstīt litija jonu akumulatoru ražošanas nozari un ražojumu uzlabošanu un samazināt izmaksas. (II nodaļas III iedaļas III apakšiedaļas I punkts).

Izveidojot rūpnieciskās alianses vai tehniskās sadarbības alianses, tiks veicināta sadarbība starp akumulatoru ražošanas nozari un augšupējo un lejupējo rūpniecisko ķēdi, piemēram, litija jonu jaudas akumulatoru un elektrisko velosipēdu, elektrotransportlīdzekļu un jaudas pārvaldības sistēmu jomās. (II nodaļas III iedaļas III apakšiedaļas II punkts).

Patlaban lielās izmaksas ierobežo enerģijas uzglabāšanas nozares attīstību, un tirgus cer uz lielām politikas subsīdijām enerģijas uzglabāšanas nozarei. Paredzams, ka litija akumulatoru ražošanas nozarē tas tiks īstenots vidēji ilgā termiņā un ilgtermiņā. (V nodaļas III iedaļa).

Atbalsts valsts politikai: valsts un vietējās pašvaldības aktīvi atbalstīja elektrisko velosipēdu un papildpiederumu ražošanas nozares attīstību un ieviesa vairākus preferenciālas politikas pasākumus saistīto nozaru attīstīšanai, kas ir būtiski veicinājis elektriskajiem velosipēdiem paredzēto litija jonu akumulatoru ražošanas nozares attīstību. Jo īpaši pēdējos gados notiekošā jaunās enerģijas elektrisko velosipēdu straujā attīstība arī stingri atbalsta elektrisko velosipēdu litija jonu akumulatoru attīstību Ķīnā. (X nodaļas III iedaļa).

(460) Rezumējot — minētie dokumenti pierāda valdības atbalstu akumulatoru ražošanas nozarei, un tajos ir arī raksturoti pieejamie atbalsta pasākumi, kurus šī nozare ir varējusi izmantot savā labā pēdējos gados (preferenciāls finansējums, nodokļu atlaides/atbrīvojumi no nodokļiem un eksporta kredītu apdrošināšana). Turklāt minētajos dokumentos ir uzsvērta vajadzība plašāk integrēt akumulatoru un elektrisko velosipēdu ražošanas nozares, uzlabojot sadarbību un alianses, un ir atzīts, ka pastāv akumulatoru elektrisko velosipēdu subsidēšanas politika, lai veicinātu elektrisko velosipēdu popularizēšanu un eksportu.

(461) Uz šāda pamata Komisija secināja, ka akumulatoru ražošanas nozare ir atbalstīta nozare, kas var gūt labumu no dažādām subsīdijām, un tās attīstība ir cieši saistīta ar elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attīstību.

Uzticēšana un norīkošana

(462) Ņemot vērā ĶV daļējo nesadarbošanos, atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas no izejmateriālu piegādātājiem, un tāpēc Komisijai trūka būtiskas informācijas par akumulatoru piegādātāju vietējo tirgu. Attiecīgi Komisijai, lai izdarītu konstatējumus par uzticēšanu, bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Šajā saistībā Komisijai pieejamā informācija bija valdības plāni, kas izklāstīti 3.1. iedaļā, informācija, kas iegūta no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem par to vietējiem akumulatoru piegādātājiem, publiski pieejamā informācija par CBA un tās locekļiem un informācija, kas iegūta no vienīgā izejmateriālu piegādātāja, kurš sadarbojās, proti, Bafang.

(463) Komisija atrada vairākus juridiskus avotus, kuros bija norādīts uz faktu, ka ĶV veica pasākumus, lai samazinātu akumulatoru izmaksas nolūkā radīt ieguvumu elektrisko velosipēdu ražotāju lejupējai nozarei.

(464) Pirmais dokuments ir 13. velosipēdu plāns. Plānā ir noteikts, ka tiks sasniegti panākumi sešās pamattehnoloģijās. Viena no tām ir svina skābes akumulatoru un litija jonu akumulatoru vispārējās veiktspējas uzlabošana. Plānā ir arī noteikti trīs skaitliski novērtējami mērķi.

Attiecībā uz litija akumulatoru īpatsvaru: panākt, ka litija akumulatoru velosipēdu īpatsvars attiecībā pret elektrisko velosipēdu kopējo izlaidi pārsniedz 30 %.

Attiecībā uz akumulatoru izmaksām: saglabājot litija akumulatoru augstu energoefektivitātes koeficientu, sasniegt panākumus ražošanas procesā un materiālu ziņā un samazināt litija akumulatoru ražošanas izmaksas.

Attiecībā uz akumulatoru cenu: vēl vairāk uzlabot litija akumulatoru cenas un veiktspējas attiecību gandrīz līdz svina skābes akumulatoru līmenim.

(465) Otrais dokuments ir 13. piecgades velosipēdu plāns. Plānā ir noteiktas vairākas saiknes ar lejupējo ražošanas nozari un jo īpaši ar elektrisko velosipēdu ražošanas nozari, kā izklāstīts 458. apsvērumā. Tajā ir arī noteikts saikne starp dzinēju ražošanas nozares un elektrisko velosipēdu ražošanas nozares subsidēšanu: Ieteicams ieviest litija jonu akumulatoru elektrisko velosipēdu subsīdiju politiku, lai veicinātu litija jonu akumulatoru elektrisko velosipēdu popularizēšanu (V nodaļas V iedaļa).

(466) Trešais dokuments ir īpašais nozares ziņojums par akumulatoriem, kurš aprakstīts 459. apsvērumā un kurā ir precizēts, ka nākotnē litija jonu akumulatoru galvenie lietojumi būs vērsti uz elektroinstrumentiem, vieglajiem elektriskajiem velosipēdiem, jaunās enerģijas transportlīdzekļiem un enerģijas uzglabāšanas sistēmām (V nodaļas II iedaļa). Tas vēl jo vairāk nostiprina Komisijas pārliecību, ka Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas nozare pārorientējas uz litija akumulatoriem. To apstiprināja arī izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(467) Ceturtais dokuments ir Īstenošanas atzinumi par elektrisko velosipēdu veselīgas attīstības turpmāku veicināšanu mūsu pilsētā, ko publicēja Tiaņdzjiņas municipalitātes Ekonomikas un informācijas tehnoloģijas komisija. Saskaņā ar 13. velosipēdu plānā ietvertajiem noteikumiem minētajos atzinumos ir ieteikts izmantot vietējos akumulatorus elektrisko velosipēdu ražošanā un samazināt to izmaksas: paļaujoties uz vietējiem vadošajiem akumulatoru un materiālu pētniecības, izstrādes un ražošanas uzņēmumiem, tādiem kā Lishen, BAK un Gateway, mēs uzlabosim drošu un uzticamu augstas veiktspējas un zemu izmaksu litija akumulatoru pētniecību un izstrādi elektriskajiem velosipēdiem un saistītām atbalsta tehnoloģijām.

(468) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ir skaidrs, ka ĶV izstrādātā politika izveido saikni starp litija jonu akumulatoru ražošanas nozares attīstību un elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attīstību. Politika arī paredz, ka akumulatoru ražošanas nozare ar subsīdiju starpniecību samazinās savas izmaksas un cenas, lai veicinātu elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attīstību. Tas nepārprotami pierāda, ka ĶV ar šīs politikas starpniecību uztic akumulatoru ražotājiem un tos norīko pārdot akumulatorus par zemu cenu, radot ieguvumu lejupējai elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei.

(469) Attiecībā uz piegādātājiem, kas piegādāja akumulatorus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija 444. apsvērumā konstatēja, ka CBA locekļi, kas piegādāja akumulatorus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, piegādāja 33 % no kopējā daudzuma, kas vietējā tirgū piegādāts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un 31 % no kopējās pirkumu vērtības vietējā tirgū IL. Turklāt Komisija 383. apsvērumā secināja, ka CBA locekļi, tostarp daļu piegādātāji, ir pakārtoti galvenie uzņēmēji, kuriem ir uzticēta valsts politikas īstenošana, lai sasniegtu plašākos mērķus saistībā ar elektrisko velosipēdu ražošanu. Pamatojoties uz minēto un tā kā nebija nekādas citas informācijas, minētais secinājums tika uzskatīts par reprezentatīvu attiecībā uz situāciju Ķīnas vietējā akumulatoru tirgū.

(470) Konkrētāk, tā kā nesadarbojās neviens no akumulatoru ražotājiem eksportētājiem, Komisijai bija jāizmanto informācija, kas iegūta no Bafang, kurš pārdeva akumulatorus vietējā tirgū un eksportam. Šajā saistībā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas bija pārdevis līdzvērtīgus akumulatoru modeļus vietējā tirgū par izdevīgākām (zemākām) cenām nekā eksportam. IL šī atšķirība bija no 30 % līdz 50 %.

(471) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Bafang akumulatoru pārdošanas apjomus nevarēja izmantot par standartu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, Bafang nav akumulatoru ražotājs, Otrkārt, daļa akumulatoru, kurus Bafang eksportē, kā arī pārdod vietējā tirgū, tiek importēti. Tās arī apgalvoja, ka Bafang cenu salīdzinājumu nevarēja izmantot par standartu attiecībā uz akumulatoriem, jo Bafang pārdoto akumulatoru apjoms IL bija ļoti mazs.

(472) Šajā saistībā vispirms jāatgādina, ka, ņemot vērā ĶV daļējo sadarbošanos, kā minēts 3.3.3. iedaļā, un akumulatoru ražotāju nesadarbošanos, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 28. pantu konstatējumi bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Pamatojoties uz minēto, tika uzskatīts, ka pieejamie fakti, t. i., attiecīgie dati par Bafang, bija atbilstoši un pamatoti. Otrkārt, ņemot vērā valsts politiku un noteikumus, kas bija paredzēti CBA izdotajā Velosipēdu plānā, kura mērķis konkrēti ir uzlabot litija akumulatoru cenu rādītājus un elektrisko velosipēdu ražotāju eksporta rādītājus, kā minēts 112., 113. un 464. apsvērumā, tika uzskatīts, ka piegādes avotam, proti, tam, vai akumulatori tika ražoti uzņēmumā vai iegādāti vietējā tirgū vai pat eksportēti, nebija būtiskas nozīmes. Izmeklēšanas nolūkos būtiski ir tas, kāda tā ražojuma ražotājiem, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir starpība starp akumulatoru subsidēto cenu, kas faktiski samaksāta, un reprezentatīvu tirgus cenu, ko tie būtu samaksājuši, ja nebūtu subsidēšanas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi bija jānoraida.

(473) Minētie modeļi bija līdzvērtīgi, jo tie bija apzīmēti ar vienu un to pašu iekšējo ražojuma atsauces kodu un tiem bija vienāda jauda, to izsakot mAH. Tomēr būtisko konstatēto cenu atšķirību starp līdzvērtīgu modeļu vietējo tirgu un eksporta tirgu nevarēja pamatot. Līdzīgi kā attiecībā uz dzinējiem lietas materiālos nebija informācijas, kas pierādītu, ka cenu līmeņa atšķirību iemesls bija konkrēti tirgus apstākļi dažādajos tirgos, kuros pārdeva akumulatorus. Šāda hipotēze bija jo īpaši pretrunā izmeklēšanā savāktajai informācijai, t. i., tam, ka Bafang kā CBA loceklis ir pakārtots šai asociācijai un ka 13. velosipēdu plānā, kas tieši skar CBA, ir izvirzīts mērķis uzlabot elektrisko velosipēdu ražotāju eksportētāju eksporta rādītājus, kā minēts iepriekš 112. un 113. apsvērumā. Tādējādi, lai veicinātu elektrisko velosipēdu ražošanas nozares eksporta rādītājus, Bafang ir uzticēts — vai tas ir norīkots — pārdot izejmateriālus vietējā tirgū par zemākām cenām, lai Ķīnas elektrisko velosipēdu ražotāji eksportētāji varētu samazināt savas izmaksas piedāvāt savus ražojumus eksporta tirgos par ievērojami zemākām cenām nekā to konkurenti eksporta tirgos, kuriem akumulatori jāiepērk par nesubsidētām cenām. Šādā veidā akumulatoru piegādātāji rīkojas neracionāli, jo tie pārdod akumulatorus vietējā tirgū par zemākām cenām, nevis cenšas maksimāli palielināt savu peļņu, pārdodot tos pašus akumulatoru modeļus eksporta tirgos par ievērojami augstākām cenām, tādējādi gūstot daudz lielāku peļņu. Tādējādi, lai veicinātu ražošanas nozares eksporta rādītājus, minētajam piegādātājam ir uzticēts pārdot izejmateriālus vietējā tirgū par zemākām cenām, lai elektrisko velosipēdu ražotāji eksportētāji varētu piedāvāt savus ražojumus par ievērojami zemākām cenām nekā to konkurenti eksporta tirgos, kuriem akumulatori jāiepērk par nesubsidētām cenām.

(474) Yadea Group un Bafang apgalvoja, ka modeļi, ko pārdod vietējā tirgū, un modeļi, ko eksportē, nav vieni un tie paši un ka šie tika modeļi iepirkti no dažādiem piegādātājiem. Tāpēc Bafang ierosināja salīdzināšanu veikt, par pamatu izmantojot tikai vienus un tos pašus akumulatoru modeļus, ko piegādā viens piegādātājs, kura ražojumus gan eksportē, gan pārdod vietējā tirgū. Bafang arī norādīja, ka, salīdzinājumus veicot tikai par akumulatoriem, kurus pārdeva norādītais piegādātājs, vietējās cenas un eksporta cenas joprojām būtiski atšķirtos, tomēr šī atšķirība būtu jūtami mazāka nekā tad, ja izmantotu modeļus no visiem pārējiem piegādātājiem.

(475) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka attiecībā uz Bafang salīdzinājums tika veikts par ražojumiem, kuriem ir viens un tas pats iekšējais atsauces numurs. Attiecīgi tika uzskatīts, ka šie modeļi bija līdzīgi, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka tiem ir vienāda jauda. Faktam, ka salīdzinājums, kas balstīts uz modeļiem, kuri iegādāti no viena un tā paša avota, rezultātā tik un tā liecinātu par būtisku cenu atšķirību, nav būtiskas nozīmes. Šo iemeslu dēļ iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(476) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka ĶV uztic Ķīnas akumulatoru ražotājiem vai tos norīko piegādāt šo izejmateriālu vietējiem elektrisko velosipēdu ražotājiem par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(477) Pēc informācijas izpaušanas Giant norādīja, ka saskaņā ar PTO apelācijas institūcijas ziņojumu ASV — Izmeklēšana par kompensācijas maksājumu saistībā ar DRAM vienkāršus politikas paziņojumus nevar uzskatīt par uzticēšanu vai norīkošanu SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Turklāt uzticēšana un norīkošana — uzticot atbildību privātai organizācijai vai īstenojot varu pār privātu organizāciju — nozīmē aktīvāku rīcību, nevis tikai veicināšanas pasākumus. Apelācijas institūcija secināja, ka pierādījumi par uzticēšanu privātai organizācijai vai tās norīkošanu būtu saistīti ar zināmiem draudiem vai pamudinājumiem. Turklāt Giant arī atsaucās uz PTO ekspertu grupas ziņojumu ASV — Eksporta ierobežojumi, kurā norādīts, ka tādējādi gan uzticēšanas, gan norīkošanas darbība ir noteikti saistīta ar šādiem trīs elementiem: i) tā ir skaidra un apstiprinoša darbība — vai tā būtu uzticēšana vai norīkošana; ii) tā ir adresēta konkrētai personai un iii) tās mērķis ir konkrēts uzdevums vai pienākums. Tāpēc ar uzraudzību vai vispārēju regulatīvo pilnvaru īstenošanu vien nepietiek, lai konstatētu uzticēšanu un norīkošanu.

(478) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka Komisijas secinājums nav balstīts vienīgi uz politikas paziņojumu, kas sīki izklāstīts 3.1. iedaļā. Secinājums ir izdarīts, pamatojoties arī uz to, kādu funkciju veic CBA, kuru kā apvienību, kas apvieno ne tikai velosipēdu ražotājus, bet arī akumulatoru ražotājus, uzrauga un vada Ķīnas visaugstākā iestāde, t. i., Valsts padome. Turklāt arī jāatgādina, ka CBA locekļiem ir pienākums īstenot tās lēmumus, tāpēc šādus locekļus uzskatīja par pakārtotiem. Šajā saistībā jāatgādina, ka CBA izdeva 13. velosipēdu plānu, kura mērķis konkrēti ir uzlabot elektrisko velosipēdu ražotāju eksportētāju eksporta rādītājus, kā minēts 112. un 113. apsvērumā. Iepriekš izklāstītos apsvērumus pamato arī vairāki 459. apsvērumā uzskaitīti izvilkumi no īpašā nozares ziņojuma par akumulatoriem un — vispārīgākā nozīmē — no dažādiem avotiem, kas uzskaitīti 464.–467. apsvērumā un kas apliecina, ka atbalsts akumulatoru nozarei ietekmē tās stāvokli elektrisko velosipēdu piegādes ķēdē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(479) Giant arī uzskatīja, ka Komisija ir apvērsusi pierādīšanas pienākumu, atsaukdamās uz ĶV daļējo nesadarbošanos saistībā ar izdarītajiem secinājumiem. Giant uzsvēra, ka pierādīšanas pienākumus ir Komisijai un ka Komisija nav pierādījusi, ka elektrisko velosipēdu akumulatoru nodrošināšana ir prakse, ko parasti īsteno valdība.

(480) Līdzīgi secinājumam, kas izdarīts 415. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka arī attiecībā uz akumulatoriem pieejamie pierādījumi, kuru pamatā ir pieejamie fakti, ir pietiekami, lai pierādītu uzticēšanu un norīkošanu. Jāatgādina arī, ka ĶV neiesniedza nekādas piezīmes vai papildu informāciju pēc tam, kad to informēja, ka Komisija bija iecerējusi piemērot pieejamos faktus attiecībā uz izejmateriālu piegādi par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka tā nav apvērsusi pierādīšanas pienākumu. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

Akumulatoru ražotāju subsidēšana

(481) Komisija vispirms atgādina, ka ĶV daļējās nesadarbošanās dēļ Komisijai konstatējumi bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, proti, valdības politiku, kas izklāstīta 3.7.3.2. iedaļā, un īpašo nozares ziņojumu, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, kā arī informāciju, ko sniedza vienīgais akumulatoru piegādātājs, kurš sadarbojās un atbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem.

(482) Komisija 453. un 454. apsvērumā norādīja, ka akumulatoru ražošanas nozare ir iekļauta Vieglās rūpniecības attīstības plānā kā pamatnozare, un minētajā plānā ir minēti vairāki politikas pasākumi šādām pamatnozarēm pieejama administratīva, tirgus, finansiāla un nodokļu atbalsta veidā.

(483) Turklāt, kā izklāstīts 459. apsvērumā, īpašajā akumulatoru nozares ziņojumā ir ietverti pierādījumi, ka šī nozare ir saņēmusi preferenciālu politiku.

(484) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka akumulatoru ražotāji saņēma subsīdijas dažādos veidos.

(485) Vairākas personas, atsaucoties uz PTO SKP nolīguma 14. panta d) punktu, kā arī pamatregulas 6. panta d) punktu, iesniedza piezīmes par atlīdzības pienācīgumu, ko attiecīgajai precei vai pakalpojumam nosaka, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus pakalpojuma sniegšanas vai preces iegādes valstī. Proti, izmantotajam standartam vajadzētu būt saistītam ar Ķīnas tirgū dominējošajiem apstākļiem vai balstītam uz citas valsts tirgū vai pasaules tirgū dominējošajiem apstākļiem, kas pieejami saņēmējam.

(486) Komisija konstatēja, ka dominējošie tirgus apstākļi ĶTR tirgū bija izkropļoti, ņemot vērā piemērojamo valsts un nozaru politiku, ko īstenoja ekonomikas dalībnieki. Turklāt ĶV daļējās nesadarbošanās dēļ Komisijai nebija būtiskas informācijas par situāciju Ķīnas akumulatoru tirgū un par iespējamām korekcijām, kas bija jāveic. Attiecībā uz dominējošajiem apstākļiem citas valsts tirgū vai pasaules tirgū — šāda informācija nebija pieejama tādā detalizācijas pakāpē, kas ļautu izdarīt jēgpilnu salīdzinājumu. Attiecīgi Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamo informāciju. Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas tirgū dominējošie apstākļi nepamatoja korekciju veikšanu, un aprēķināja standartu, izmantojot 495. apsvērumā aprakstīto metodiku.

(487) Giant un ĶV apgalvoja, ka ar Komisijas pieeju tiek pārkāpts PTO SKP nolīguma 1.1. panta b) punkts, 10. pants un 32.1. pants, jo Komisija nevar apiet savu pienākumu secināt, ka ražotājiem uztic vai tos norīko īstenot konkrētas darbības. Šajā saistībā Giant apgalvoja, ka Komisijai: 1) ir jāanalizē, vai ražotājiem tika piešķirtas subsīdijas; 2) ir jāanalizē, vai akumulatori tika iegādāti godīgas konkurences apstākļos; 3) jāaprēķina, cik liela daļa subsīdiju ir nodotas tālāk.

(488) Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka Komisijas secinājums ir pamatots ar pietiekami detalizētiem apsvērumiem. Attiecībā uz Giant piezīmēm Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā ĶV nesadarbošanos un faktu, ka tikai viens piegādātājs sadarbojās pēc savas iniciatīvas, tai nebija būtiskas informācijas. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju un Komisijas veikto analīzi, tika uzskatīts, ka ir izpildīti nosacījumi, lai secinātu par uzticēšanu un norīkošanu. Attiecībā uz subsīdiju nodošanu tālāk — tā kā Komisijas analīze attiecās uz uzticēšanu akumulatoru piegādātājiem un viņu norīkošanu piegādāt akumulatorus elektrisko velosipēdu ražotājiem par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, nevis uz subsīdijām, ko saņēma akumulatoru piegādātāji, šis apgalvojums tika uzskatīts par nebūtisku un tāpēc tika noraidīts.

Īpašas iezīmes

(489) Kā pierādīts 452.–474. apsvērumā, vairākos normatīvajos dokumentos, kas ir konkrēti vērsti uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozares uzņēmumiem, izejmateriālu piegādātājiem ir sniegti norādījumi piegādāt elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei akumulatorus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, ir pierādīts, ka izejmateriālu piegādātāji piegādā akumulatorus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas ievēro attiecīgo ĶV politiku.

(490) Tāpēc Komisija secināja, ka subsīdijas, kas izpaudās kā akumulatoru piegāde par atlīdzību, kura ir mazāka par pienācīgo, nav vispārpieejamas, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, ka šāda veida subsīdijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Ieguvums

(491) Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iepirka akumulatorus vietējā tirgū no nesaistītiem uzņēmumiem, kā arī zināmu daudzumu importēja.

(492) Ņemot vērā ĶV daļējo nesadarbošanos, neviens akumulatoru ražotājs piegādātājs nesniedza Komisijai informāciju, atbildot uz jautājumiem īpašajā anketā, kas bija paredzēta izejmateriālu piegādātājiem Ķīnā. Tādējādi Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 28. pantu, lai noteiktu ieguvuma līmeni, kāds radīts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri iegādājās akumulatorus vietējā tirgū. Pieejamie fakti bija informācija, kas iegūta no vienīgā akumulatoru piegādātāja, kurš sadarbojās izmeklēšanā. Kā paskaidrots 470. apsvērumā, Bafang kā pakārtots uzņēmums, kam bija uzticēta valsts politikas īstenošana, vietējā tirgū pārdeva akumulatorus par ievērojami zemākām cenām nekā eksportam paredzētos akumulatorus. Tādējādi akumulatoru pārdošana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, radīja ieguvumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(493) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta a) un b) punktu tikai valdība ir tiesīga piešķirt subsīdiju. Tā kā Bafang ir privātuzņēmums, to nevar uzskatīt par valdību 2. panta b) punkta nozīmē un tāpēc tas nevar būt subsīdijas piešķīrējs.

(494) Šajā saistībā tika uzskatīts, ka šī piezīme nav būtiska, ņemot vērā 476. apsvērumā izdarīto secinājumu, t. i., ka ĶV norīko elektrisko velosipēdu akumulatoru ražotājus un tiem uztic piegādāt šo izejmateriālu par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(495) Tādējādi izlasē iekļautajiem uzņēmumiem radītais ieguvums tika aprēķināts, salīdzinot vietējās un eksporta cenas, ko Bafang noteica nesaistītiem klientiem IL. Tika veikta korekcija, lai ņemtu vērā transporta izmaksu un ievedmuitas maksājumu atšķirības. Šāds salīdzinājums tika veikts par identisku modeļu pārdošanu, un rezultātā iegūtā cenu starpība IL bija no 30 % līdz 50 %. Aprēķinātais procentuālais īpatsvars tika piemērots cenām, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji par dzinēju iegādi no Ķīnas vietējiem piegādātājiem.

(496) Giant apgalvoja, ka nav saistības starp vietēji iegādātiem akumulatoriem un elektriskajiem velosipēdiem, ko eksportēja uz ES.

(497) Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka 491.–494. apsvērumā definētais ieguvums ir izdevīgs elektrisko velosipēdu ražotājiem eksportētājiem, kuri iepērk vietējos akumulatorus par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, un nav saistīts ar konkrētiem pārdoto elektrisko velosipēdu modeļiem. Tāpēc tika secināts, ka Giant Group saņēma ieguvumu, iegādājoties dzinējus vietējā tirgū par izkropļotām cenām ĶV uzticēšanas un norīkošanas dēļ, kā aprakstīts 462.–476. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(498) Attiecībā uz korekcijām Bafang apgalvoja, ka ar elektriskajiem velosipēdiem saistītās transporta izmaksas nevar būt atbilstošs standarts attiecībā uz akumulatoru transportēšanu, un prasīja, lai Komisija sniedz sīkāku informāciju par veiktajiem aprēķiniem.

(499) Pēc šīm piezīmēm Komisija iesniedza attiecīgajai personai papildu galīgās informācijas dokumentu, kurā bija iekļauta papildu informācija. Jebkurā gadījumā tika uzskatīts, ka prasītā informācija bija konfidenciāla un ka skaitļus, kas īpaši attiecas uz konkrēto uzņēmumu, nevarēja izpaust. Komisija arī atzīmēja, ka šis apgalvojums nebija pamatots ar pierādījumiem. Papildu piezīmes šajā saistībā netika saņemtas.

(500) Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Bafang dati nav atbilstošs standarts to gadījumā, jo tās nebija iegādājušās akumulatorus no Bafang.

(501) Šajā saistībā tiek atzīmēts, ka, ņemot vērā ĶV daļējo sadarbošanos un pārējo akumulatoru piegādātāju nesadarbošanos, Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem, Bafang sniegto informāciju, ko Komisija varēja pārbaudīt. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(502) 4. tabula. Akumulatoru piegāde par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo

Šai shēmai noteiktā subsīdiju summa IL izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir norādīta turpmākajā tabulā. Uzņēmums/grupa Subsīdijas likme Bodo Vehicle Group 6,91 % Giant Group 0,38 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 5,51 % Suzhou Rununion Motivity 8,97 % Yadea Group 2,74 %

Zemes izmantošanas tiesību (ZIT) nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo Ievads

(503) Visa zeme ĶTR pieder valstij vai kolektīvam — ciemiem vai nelielām pilsētām —, un zemes īpašumtiesības vai tām pielīdzināmas tiesības var nodot vai piešķirt uzņēmumiem vai privātpersonām. Visi zeme gabali urbanizētās teritorijās pieder valstij, savukārt visi zemes gabali lauku reģionos pieder ciemiem vai nelielām pilsētām.

(504) Saskaņā ar ĶTR konstitucionālajām tiesībām un zemes izmantošanas tiesību aktiem uzņēmumi un privātpersonas var iegādāties zemes izmantošanas tiesības. Rūpniecības zemi parasti iznomā uz 50 gadiem, un nomas tiesības var pagarināt vēl uz 50 gadiem.

(505) ĶV informēja, ka kopš 2006. gada 31. augusta saskaņā ar Valsts Padomes Paziņojuma par zemes izmantošanas regulējuma stiprināšanu (GF[2006] Nr. 31) 5. pantu īpašumtiesības uz rūpniecības zemi valsts rūpniecības uzņēmumiem var piešķirt vienīgi piedāvājumu konkursā vai īstenojot tamlīdzīgu piedāvājumu procedūru, turklāt galīgā darījuma cena nedrīkst būt zemāka par noteiktu minimālo piedāvājuma cenu. ĶV uzskata, ka ĶTR ir zemes brīvais tirgus un ka cena, ko maksā rūpniecības uzņēmums par zemes nomas tiesībām, atbilst tirgus cenai.

Juridiskais pamats

(506) Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums. Turklāt juridisko pamatu veido arī šādi dokumenti:

Ķīnas Tautas Republikas Likums par pilsētu nekustamā īpašuma pārvaldību (Ķīnas Tautas Republikas Prezidenta rīkojums Nr. 18);

Ķīnas Tautas Republikas Pagaidu noteikumi par valsts īpašumā esošas zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu un nodošanu pilsētu teritorijās;

Noteikumi par Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likuma īstenošanu (Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes rīkojums [2014] Nr. 653);

Noteikumi par valsts īpašumā esošās apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu konkursā, izsolē un kotēšanā;

Valsts padomes Paziņojums par zemes izmantošanas regulējuma stiprināšanu (GF [2006] Nr. 31).

Izmeklēšanas konstatējumi

(507) Saskaņā ar Noteikumu par valsts īpašumā esošās apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu konkursā, izsolē un kotēšanā 10. pantu vietējās pārvaldes iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kuru atbilstoši valsts rūpniecības politikai atjaunina reizi trijos gados.

(508) Iepriekšējās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka cenas, ko Ķīnas Tautas Republika maksā par zemes izmantošanas tiesībām (ZIT), nav reprezentatīvas tirgus cenas, kuru brīvā tirgū nosaka piedāvājums un pieprasījums, jo tā konstatēja, ka izsoļu sistēma ir neskaidra, nepārredzama, praksē nedarbojas, un iestādes patvaļīgi nosaka cenas. Kā minēts iepriekšējā apsvērumā, iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas, nosakot cenu rūpniecības zemei, papildus citiem kritērijiem liek tām ņemt vērā arī rūpniecības politiku, piemēram, piešķirt preferenciālu piekļuvi rūpniecības zemei tiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs.

(509) Šajā izmeklēšanā netika novērotas būtiskas ar to saistītas pārmaiņas. Piemēram, Komisija konstatēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nebija piedalījies piedāvājumu konkursā vai tamlīdzīgā publiskā piedāvājumu procedūrā par tiem piešķirtajām ZIT, pat ne par nesen iegūtām zemes izmantošanas tiesībām. Izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ZIT vietējās iestādes piešķīra par pārrunās nolīgtām cenām.

(510) Papildus pilsētu zemes uzraudzības sistēmai pastāv zemes dinamiskās uzraudzības sistēma. Termiņbeigu pārskatīšanā par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes saules enerģijas paneļiem Komisija konstatēja, ka cenas zemes dinamiskās uzraudzības sistēmā ir augstākas nekā pilsētu zemes novērtēšanas sistēmas noteiktās minimālās standarta cenas, ko izmanto vietējās valdības, jo pilsētu zemes novērtēšanas sistēmas atsauces cenas tiek aktualizētas tikai reizi trijos gados, savukārt dinamiskās uzraudzības cenas — reizi ceturksnī. Tomēr pašreizējā izmeklēšanā tāpat kā iepriekš minētajā termiņbeigu pārskatīšanā nebija nekādu norāžu, ka zemes cenas tiek noteiktas, pamatojoties uz dinamiskās uzraudzības cenām. ĶV izmeklēšanā par saules enerģijas paneļiem faktiski tika apstiprināts, ka zemes cenu svārstības konkrētās ĶTR teritorijās (t. i., 105 pilsētās) uzrauga pilsētu zemes cenas dinamiskās uzraudzības sistēma, kas ir paredzēta zemes cenu dinamikas novērtēšanai. Tomēr piedāvājumu konkursu un izsoļu sākumcenas ir balstītas uz zemes novērtēšanas sistēmas noteiktajiem standartiem. Turklāt šajā lietā izlasē iekļautās uzņēmumu grupas saņēma zemes gabalus un zemi, kas tām tika tieši iedalīti. Tāpēc fakts, ka pastāv minētā sistēma, nav būtisks, jo tas neskar izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus.

(511) Komisija konstatēja, ka vietējās iestādes bija atmaksājušas vienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem summas, ko tas bija samaksājis par daļu no savām ZIT, un cits izlasē iekļauts ražotājs eksportētājs nemaksāja pilnu ZIT maksas summu.

Secinājums

(512) Izmeklēšanas konstatējumi liecina, ka situācija Ķīnas Tautas Republikā zemes nodrošināšanas un iegādes ziņā ir nepārredzama un ka iestādes nosaka cenas patvaļīgi.

(513) Pēc informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka minētais secinājums bija balstīts galvenokārt uz iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumiem un ka Komisija nebija uzrādījusi nekādus pierādījumus, ka šajā izmeklēšanā situācija ir tāda pati. Komisija atzīmē, ka tā ir guvusi pierādījumus, kas izklāstīti iepriekš 509.–511. apsvērumā un kas pamato Komisijas secinājumu, ka iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumi joprojām ir derīgi. Turklāt netika iesniegti jauni pierādījumi par pretējo. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi bija jānoraida. Ņemot vērā iepriekš minēto, zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana, ko veic ĶV, būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādas preču piegādes veidā, kas sniedz ieguvumu saņēmējuzņēmumiem. Kā skaidrots 507.–510. apsvērumā, Ķīnas Tautas Republikā nav funkcionējoša zemes tirgus, un ārēja standarta izmantošana (skatīt 517.–527. apsvērumu) pierāda, ka summa, ko par zemes izmantošanas tiesībām maksā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, ir daudz zemāka nekā parastā tirgus likme. Saistībā ar tādu uzņēmumu preferenciālu piekļuvi rūpniecības zemei, kuri darbojas konkrētās nozarēs, vietējām pārvaldes iestādēm, nosakot cenu, jāņem vērā valsts rūpniecības politika, kā minēts iepriekš 508. apsvērumā. Minētajā rūpniecības politikā, kā izklāstīts 101. apsvērumā, elektrisko velosipēdu ražošanas nozari uzskata par vienu no Ķīnas vieglās rūpniecības pamatnozarēm. Turklāt Valsts padomes Lēmumā Nr. 40 noteikts, ka valsts iestāžu pienākums ir nodrošināt zemi nozaru atbalstīšanai. Lēmuma Nr. 40 18. pantā skaidri norādīts, ka nozarēm, kas ir ierobežotas, zemes izmantošanas tiesības nebūs pieejamas. No tā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu subsīdija ir īpaša, jo zemi preferenciālā kārtā piešķir tikai tiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, un valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(514) Pēc informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka Komisija īpašu iezīmju noteikšanā par pamatu nav izmantojusi tiešus pierādījumus, ka elektrisko velosipēdu nozare ir viena no nozarēm, kas saņem ZIT ar preferenciālām likmēm.

(515) Šajā saistībā tiek norādīts uz 129. apsvērumu un jo īpaši Lēmumu Nr. 40, kas paredz, ka preferenciālai politikai attiecībā uz zemi jābūt īstenotai atbalstāmos projektos. Kā aprakstīts 100. apsvērumā, elektrisko velosipēdu nozare ir viena no pamatnozarēm. Tā bija arī iekļauta 13. velosipēdu plānā, ko izdevusi CBA, kuras darbību vada un uzrauga Valsts padome. Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka elektrisko velosipēdu ražošanas nozare ir viena no tām nozarēm, kas ieguvušas ZIT ar preferenciālām likmēm. To apstiprināja arī izmeklēšanas konstatējumi, kā noteikts 507.–511. apsvērumā. Turklāt velosipēdu ražošanas nozare bija norādīta kā atbalstāma nozare jau 11. piecgades velosipēdu plānā, kurā tika pausts atbalsts velosipēdu un elektrisko velosipēdu izlaides apjoma palielināšanai. Atsauces uz elektrisko velosipēdu ražošanas nozares uzlabošanu un stiprināšanu bija arī attiecīgā Ķīnas Velosipēdu ražotāju asociācijas publicētā rakstā, kurā bija sniegts kopsavilkums par attīstības mērķiem, kas noteikti, ievērojot 11. piecgades velosipēdu plāna garu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(516) Tādējādi šī subsīdija tika uzskatīta par kompensējamu.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(517) Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu kā ārējais aprēķina standarts tika izmantotas zemes cenas Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķajā muitas teritorijā (Ķīnas Taibei). Jo īpaši informāciju par rūpniecības zemes cenām Komisija ieguva no oficiālās tīmekļa vietnes (http://lvr.land.moi.gov.tw/login.action), ko izveidojusi Taivānas Iekšlietu ministrija attiecībā uz galvenajiem rūpnieciskajiem parkiem sešās pilsētās, kuri atrodas Taivānas salas rietumu krastā, tostarp Taibei pilsētā, jaunajā Taibei pilsētā, Taojuaņas pilsētā, Taidžunas pilsētā, Tainaņas pilsētā un Gaosjunas pilsētā. Iekšlietu ministrijas datubāzē sniegtā informācija atspoguļo faktiskās darījumu cenas, nevis rūpniecības zemes piedāvājumu cenas.

(518) Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona iesniedza piezīmi, ka Komisija nav izvēlējusies pienācīgu ārēju standartu attiecībā uz zemes cenām, jo tā nav analizējusi lietas faktus, kas saistīti ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju attiecīgajām atrašanās vietām. Komisija noraidīja minēto piezīmi un atzīmēja, ka, kā izklāstīts 517. apsvērumā, tā izvēli veica, par pamatu izmantojot sešus rajonus, kur atrodas lielākā daļa Taivānas rūpniecisko parku. Tā kā visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji atrodas Ķīnas rūpnieciskajās zonās, atrašanās vietas faktors ir ņemts vērā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(519) Saņēmējiem piešķirtais ieguvums tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs faktiski samaksājis (t. i., faktisko samaksāto summu, kas norādīta līgumā, vai attiecīgā gadījumā līgumā norādīto cenu, no kuras atskaitīta vietējās valdības piešķirtās atmaksas/dotācijas summa) par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu jāmaksā, pamatojoties uz Ķīnas Taibei standartu.

(520) Komisija uzskata Ķīnas Taibei par piemērotu ārējo standartu šādu iemeslu dēļ:

salīdzināms ekonomikas attīstības līmenis, IKP un ekonomikas struktūra Ķīnas Taibei un lielākajā daļā ĶTR pilsētu un provinču, kur atrodas izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji;

ĶTR un Ķīnas Taibei ģeogrāfiskais tuvums;

rūpniecības infrastruktūras lielais īpatsvars Ķīnas Taibei un daudzās ĶTR provincēs;

ciešas ekonomiskas saites un pārrobežu tirdzniecība starp Ķīnas Taibei un ĶTR;

lielais iedzīvotāju blīvums daudzās ĶTR provincēs un Ķīnas Taibei;

zemes veidu un to darījumu līdzība, kurus izmanto attiecīgā standarta aprēķinā Ķīnas Taibei un ĶTR, un

Ķīnas Taibei un ĶTR kopīgās demogrāfiskās, valodas un kultūras īpatnības.

(521) Turklāt Komisija uzskatīja, ka šis standarts ir uzticams datu avots, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām.

(522) Pēc informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka Ķīna Taibei nav piemērots ārējs standarts. Tās apgalvoja, ka līdzības un saikne starp ĶTR un Ķīnas Taibei, kas aprakstītas 520. apsvērumā, atspoguļo tikai situāciju, kāda tā bija pēdējos gados, nevis zemes izmantošanas tiesību iegādes gadā.

(523) Šajā saistībā būtu jāatzīmē, ka aprēķinātais standarts tika koriģēts, lai atspoguļotu laika gaitā notikušās izmaiņas, ņemot vērā IKP attīstību un inflāciju, kā aprakstīts turpmāk 527. apsvērumā. Attiecīgi fakts, ka dažas zemes izmantošanas tiesības tika iegādātas senā pagātnē, jau bija ņemts vērā.

(524) Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ekonomikas attīstības un iedzīvotāju blīvuma labākas salīdzināmības dēļ Taizeme būtu atbilstošāks standarts nekā Ķīnas Taibei. Tā arī apgalvoja, ka Taizemē ir augsts rūpniecības infrastruktūras līmenis. Pēc šā apgalvojuma izvērtēšanas Komisija uzskatīja, ka Ķīnas Taibei tika izvēlēta par piemērotu ārēju standartu, pirms tam pārbaudot vairākus faktorus, kas uzskaitīti 520. apsvērumā un kas pamatoja Ķīnas Taibei izvēli par derīgu standartu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(525) Cita persona turklāt apgalvoja, ka Komisijas metodika ārpusvalsts standarta noteikšanai attiecībā uz zemes izmantošanas cenām bija kļūdaina, un ieteica Ķīnas Taibei vietā izmantot Indiju šādu iemeslu dēļ:

rūpnieciskās zemes cenas bija apkopotas par lielu skaitu dažādu rūpniecisko teritoriju Bihāras, Mahārāštras un Tamilnādas pavalstī;

minētās trīs pavalstis ir īpaši industrializētas, un tajās ir augsts ekonomikas attīstības un rūpniecības infrastruktūras līmenis līdzīgi kā Ķīnā;

minētās trīs pavalstis ģeogrāfiski atrodas tuvu cita citai un Ķīnai;

starp Indiju un Ķīnu ir iedibinātas ekonomiskās saites un notiek pārrobežu tirdzniecība;

aptvertajās 22 pilsētās ir līdzīgs iedzīvotāju blīvums kā Ķīnas industrializētajās pilsētās;

visbeidzot, Indijā dati par rūpnieciskās zemes cenām ir publiski pieejami.

(526) Minētās personas apgalvojumā analīzē nebija ņemts vērā viens būtisks elements, proti, ekonomikas attīstības līmenis šajās provinces. Kā liecina publiskie avoti, IKP uz vienu iedzīvotāju minētajās Indijas provincēs ir daudz mazāks nekā pilsētās/provincēs, kur atrodas ražotāji eksportētāji. Faktiski IKP uz vienu iedzīvotāju Mahārāštrā, kur tas ir vislielākais no trīs minētajām provincēm, 2017.–2018. gadā bija tikai 2500 USD, savukārt viszemākais tā līmenis Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija 7932 USD Dzjiņhua pilsētā 2012. gadā. Izmeklēšanā arī tika atklāts, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Kunšanā, kas 2016. gadā bija pirmā pilsēta sarakstā no visām Ķīnas apgabala līmeņa pilsētām, bija vairāk nekā 20000 USD. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un 520. apsvērumā uzskaitītos faktorus, šis apgalvojums bija jānoraida.

(527) Komisija aprēķināja zemes vidējo svērto cenu, pamatojoties uz zemes pārdošanas darījumiem sešās 517. apsvērumā uzskaitītajās pilsētās. Šādi dati bija pieejami tikai par laikposmu, sākot no 2013. gada augusta. Tāpēc attiecībā uz laikposmu pēc minētā datuma Komisija izmantoja faktiskās cenas no Taivānas Iekšlietu ministrijas. Attiecībā uz ZIT, kas iegūtas pirms minētā datuma, vēsturiskās cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Taivānas IKP un Taivānas inflācijas pieaugumu, kā tas tika darīts iepriekšējās izmeklēšanās. Proti, Komisija koriģēja Taivānas noteikto zemes vidējo svērto cenu par kvadrātmetru, piemērojot inflācijas līmeni un IKP pašreizējās cenās USD valūtā attiecībā uz Taivānu, kuras SVF bija publicējis par 2015. gadu.

(528) Pēc informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka Komisijas izmantotā metode vēsturisko zemes cenu aprēķināšanai neatspoguļoja normālo tirgus likmi. Tās apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusies uz pierādījumiem, ka zemes cenas attīstījās līdzīgi kā IKP un inflācija. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem. Tāpēc tas bija jānoraida.

(529) Divas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka nav saņēmušas ieguvumu no ZIT, jo i) nomas maksa bija atspoguļota attiecīgo uzņēmumu ražošanas izmaksās; ii) nomas maksa, kas samaksāta saistītajam uzņēmumam, tika noteikta atbilstoši tirgus apstākļiem vai godīgiem apstākļiem, un iii) ieguvums jebkurā gadījumā netika nodots tālāk no saistītā uzņēmuma. Viens no ražotājiem eksportētājiem turklāt apgalvoja, ka tā saistītais uzņēmums bija iegādājies savas ZIT pēc iepirkuma konkursa procesa. Tas arī apgalvoja, ka jebkurā gadījumā nomas maksa, kas samaksāta tā saistītajai personai par ZIT, būtu jāatskaita no ieguvuma aprēķina.

(530) Attiecībā uz saistītajam uzņēmumam samaksātās nomas maksas noteikšanu neviens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem neiesniedza pamatojošus pierādījumus par dominējošajiem tirgus apstākļiem. To pašu var teikt par konkursa procedūru, kurā saistītais uzņēmums esot piedalījies, lai iegādātos savas ZIT, t. i., netika iesniegti pierādījumi, lai pamatotu šo apgalvojumu. Tāpēc šie apgalvojumi bija jānoraida.

(531) Attiecībā uz ieguvuma aprēķinu jāatgādina, ka, kā sīki izklāstīts 507. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, tika konstatēts, ka ZIT Ķīnā tika piešķirtas elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Turklāt minētās personas neiesniedza nekādus pierādījumus par dominējošajiem tirgus apstākļiem Ķīnā. Visbeidzot, ieguvums tiek aprēķināts grupas līmenī, un darījumiem starp uzņēmumiem ir neitrāla ietekme uz kopējo aprēķinu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti..

(532) Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summa tika attiecināta uz IL, izmantojot parasto rūpniecības zemes tiesību izmantošanas termiņu Ķīnā, t. i., 50 gadus. Šis apjoms pēc tam tika sadalīts uz attiecīgo uzņēmumu kopējo apgrozījumu IL, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(533) 5. tabula. Zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo

Šai shēmai noteiktā subsīdiju summa IL izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir norādīta turpmākajā tabulā. Uzņēmums/grupa Subsīdijas likme Bodo Vehicle Group 1,42 % Giant Group 0,91 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,62 % Suzhou Rununion Motivity 1,46 % Yadea Group 0,43 %

Tieša atbrīvojuma no nodokļa un nodokļa samazinājuma programmas UIN atvieglojumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem

(534) Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN likums) augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams sniegt būtisku valsts atbalstu, tiek piemērots samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15 % apmērā, nevis standarta nodokļa likme 25 % apmērā.

Juridiskais pamats

(535) Šīs programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 28. pants un ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 93. pants, kā arī šādi normatīvi:

Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Brošūra par Administratīvo pasākumu augsto tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai pārskatīšanu un izdošanu, G.K.F.H. [2016] Nr. 32;

Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas paziņojums par Vadlīniju par augsto un jauno tehnoloģiju noteikšanas pārvaldīšanu pārskatīšanu, drukāšanu un izdošanu, GKFH [2016] Nr. 195, un

Jaunāko augstākās prioritātes attīstības nozaru augsto tehnoloģiju rūpniecības nozaru vadlīnijas (2011), izdevusi NDRC, Zinātnes un tehnoloģiju ministrija, Tirdzniecības ministrija un Nacionālais Intelektuālā īpašuma birojs.

Izmeklēšanas konstatējumi

(536) Uzņēmumi, kas var gūt labumu no nodokļu samazināšanas, ietilpst noteiktās galvenajās augsto un jauno tehnoloģiju jomās, kuras atbalsta valsts, kā arī pašreizējās valsts atbalstītajās augsto tehnoloģiju jomu prioritātēs, kas uzskaitītas Jaunāko augstākās prioritātes attīstības nozaru augsto tehnoloģiju rūpniecības nozaru vadlīnijās.

(537) Turklāt, lai uzņēmumi būtu atbilstīgi, tiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

tiem jāsaglabā noteikts pētniecības un izstrādes izdevumu īpatsvars salīdzinājumā ar pārdošanas ieņēmumiem;

tiem jāsaglabā noteikta daļa ienākumu no augsto tehnoloģiju / produktu / pakalpojumu nozares uzņēmuma kopējos ieņēmumos, un

tiem jāsaglabā noteikts tehniskā personāla īpatsvars uzņēmumā attiecībā pret nodarbināto kopējo skaitu.

(538) Uzņēmumiem, kas gūst labumu no šā pasākuma, jāiesniedz ienākuma nodokļa deklarācija un attiecīgie pielikumi. Faktiskais ieguvuma apjoms ir norādīts nodokļa deklarācijā.

(539) Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai nesaņemot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem rada ieguvumu. Saņēmēju ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu. Subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktiem vien šīs shēmas piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās augsto tehnoloģiju prioritārajās jomās, kuras noteikusi valsts.

(540) Pēc informācijas izpaušanas viena persona argumentēja, ka UIN samazinājums augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kas paredzēts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 28. pantā, nav īpaša subsīdija. Tā arī argumentēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu sertifikātu var saņemt tikai konkrēti uzņēmumi. Šajā saistībā tiek norādīts uz 536.–539. apsvērumu, kuros ir uzskaitīti atbilstības kritēriji šajā saistībā, t. i., atbilstīgi ir tikai tie augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem valstij jāsniedz pamatatbalsts, tādējādi apstiprinot subsīdijas īpašās iezīmes. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida. Tā kā papildu pierādījumu nebija, Komisija nemainīja savu nostāju.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(541) Kompensējamās subsīdijas summa tika aprēķināta kā saņēmējiem IL radītais ieguvums. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas jāmaksā saskaņā ar parasto nodokļa likmi, un kopējo nodokli, kas jāmaksā saskaņā ar samazināto nodokļa likmi.

(542) 6. tabula. UIN atvieglojumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem

Šai shēmai noteiktā subsīdiju summa IL izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir norādīta turpmākajā tabulā. Uzņēmums/grupa Subsīdijas likme Bodo Vehicle Group 0,00 % Giant Group 0,65 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,41 % Suzhou Rununion Motivity 0,00 % Yadea Group 0,70 %

UIN kompensācijas par pētniecības un izstrādes izdevumiem

(543) Nodokļa kompensācijas par pētniecību un izstrādi paredz uzņēmumiem preferenciālu nodokļa režīmu par to pētniecības un izstrādes darbībām valsts noteiktās konkrētās prioritārās tehnoloģiju jomās, ja tiek ievērots noteikts pētniecības un izstrādes izdevumu slieksnis.

(544) Proti, pētniecības un izstrādes izdevumi, kuri radušies, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, jaunus ražojumus un jaunas amata prasmes, kas nav nemateriāli aktīvi, un tiek iekļauti attiecīgā laikposma peļņā vai zaudējumos, tiek atskaitīti vēl 50 % apmērā papildus atskaitīšanai pilnā apmērā, ņemot vērā faktisko situāciju. Ja iepriekš minētie pētniecības un izstrādes izdevumi veido nemateriālus aktīvus, tiem piemēro amortizāciju uz 150 % nemateriālo aktīvu izmaksu bāzi.

Juridiskais pamats

(545) Programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 30. panta 1. punkts kopā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumiem, kā arī šādi paziņojumi:

Finanšu ministrijas, Valsts nodokļu pārvaldes un Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas paziņojums par to, kā uzlabot politiku pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai pirms nodokļiem (Cai Shui [2015] Nr. 119);

Valsts nodokļu pārvaldes Paziņojums par jautājumiem, kas saistīti ar politiku uzņēmumu pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai pirms nodokļiem, un

Jaunāko augstākās prioritātes attīstības nozaru augsto tehnoloģiju rūpniecības nozaru vadlīnijas (2011), ko izdevuši NDRC, Zinātnes un tehnoloģiju ministrija, Tirdzniecības ministrija un Nacionālais Intelektuālā īpašuma birojs.

Izmeklēšanas konstatējumi

(546) Iepriekšējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka jaunās tehnoloģijas, jaunie ražojumi un jaunās amata prasmes, kurām var piemērot nodokļa atskaitījumu, ietilpst konkrētās augsto tehnoloģiju jomās, kuras atbalsta valsts, kā arī valsts patlaban atbalstītajās prioritārajās augsto tehnoloģiju jomās, kas uzskaitītas Jaunāko augstākās prioritātes attīstības nozaru augsto tehnoloģiju rūpniecības nozaru vadlīnijās.

(547) Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai nesaņemot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem rada ieguvumu. Saņēmēju ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu. Subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktiem vien šā pasākuma piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kam rodas pētniecības un izstrādes izdevumi konkrētās augsto tehnoloģiju prioritārajās jomās, kuras noteikusi valsts.

(548) Pēc informācijas izpaušanas dažas personas argumentēja, ka UIN kompensācija par pētniecības un izstrādes izdevumiem nav īpaša subsīdija un ka īpašo iezīmju trūkuma dēļ tā netika kompensēta Kanādas antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas attiecās uz konkrētiem paneļu sienas moduļiem no Ķīnas. Komisija atsaucās uz 546. un 547. apsvērumu, kur jau ir iztirzātas īpašās iezīmes. Turklāt būtu jāatzīmē, ka šo konstatējumu apstiprina arī situācija, kādā atradās viens ražotājs eksportētājs, kas baudīja šādu preferenciālu nodokļa politiku pēc jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmuma sertifikāta saņemšanas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(549) Kompensējamās subsīdijas summa tika aprēķināta kā ieguvums, ko izmeklēšanas laikposmā guvuši saņēmēji. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši parastajai nodokļa likmei, un kopējo nodokli, kurš maksājams pēc papildu 50 % faktisko pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanas.

(550) 7. tabula. UIN kompensācijas par pētniecības un izstrādes izdevumiem

Šai shēmai noteiktā subsīdiju summa IL izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir norādīta turpmākajā tabulā. Uzņēmums/grupa Subsīdijas summa Bodo Vehicle Group 0,21 % Giant Group 0,05 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,19 % Suzhou Rununion Motivity 0,00 % Yadea Group 0,51 %

Dividenžu nodokļa atbrīvojums kvalificētiem rezidentuzņēmumiem

(551) Dividenžu nodokļa atbrīvojums kvalificētiem rezidentuzņēmumiem ir vispārēja subsidēšanas prakse, kas izpaužas kā atbrīvojums no tiešā ienākuma nodokļa un/vai šā nodokļa samazinājumi.

Juridiskais pamats

(552) Šāda dividenžu ienākuma nodokļa atbrīvojuma juridiskais pamats ir EIT likuma 25. un 26. pants un EIT likuma īstenošanas noteikumu 83. pants.

Izmeklēšanas konstatējumi

(553) Komisija konstatēja, ka viens izlasē iekļautais uzņēmums saņēma dividenžu nodokļa atbrīvojumu kvalificētiem rezidentuzņēmumiem. Šis uzņēmums tieši pieteicās vietējā nodokļu dienestā, lai saņemtu atbrīvojumu no dividendēm, kas gūtas, izmantojot kapitāla ieguldījumus no apliekamajiem ienākumiem.

Secinājums

(554) Komisija uzskata, ka šī shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo pastāv finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā nesaņemtie ĶV ieņēmumi, kuri rada ieguvumu attiecīgajam uzņēmumam. Saņēmēja ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktiem vien šā atbrīvojuma piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz kvalificētiem rezidentuzņēmumiem, kurus būtiski atbalsta valsts un kuru attīstību veicina valsts.

(555) Šajā saistībā vairākas personas apgalvoja, ka šī subsīdija nav īpaša, un atsaucās uz UIN īstenošanas noteikumu 83. pantu, kas pats par sevi ir saistīts ar noteikumu 26. panta 2. punktu, apgalvojot, ka nav pierādījumu, ka šis atbrīvojums ir piemērojams tikai kvalificētiem rezidentuzņēmumiem, kurus būtiski atbalsta valsts un kuru attīstību veicina valsts.

(556) Šajā saistībā tiek norādīts uz UIN īstenošanas noteikumu 25. pantu, kas tāpat kā 26. panta 2. punkts ir iekļauts IUIN īstenošanas noteikumu IV nodaļā Preferenciāla nodokļa politika un ar ko sākas minētā nodaļa. Minētajā pantā ir noteikts: Valsts īsteno preferenciālu nodokļa politiku attiecībā uz nozarēm un projektiem, kurus būtiski atbalsta valsts un kuru attīstību veicina valsts. Pamatojoties uz minēto, tika uzskatīts, ka šāda preferenciāla nodokļa politika attiecas tikai uz konkrētām nozarēm un projektiem un tāpēc ir īpaša. Dokumentācijā ietvertie pierādījumi arī liecināja, ka uzņēmumam, kas izmantoja šīs shēmas priekšrocības, bija jauno un augsto tehnoloģiju uzņēmuma sertifikāts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(557) 8. tabula. Dividenžu nodokļa atbrīvojums kvalificētiem rezidentuzņēmumiem

Komisija ir aprēķinājusi subsīdijas summu kā starpību starp nodokļu summu, ko parasti iekasēja IL, un nodokļu summu, ko attiecīgais uzņēmums faktiski samaksājis IL. Uzņēmums/grupa Subsīdijas summa Bodo Vehicle Group 0,00 % Giant Group 0,00 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,04 % Suzhou Rununion Motivity 0,00 % Yadea Group 0,00 %

Citas tieša atbrīvojuma no nodokļa un nodokļa samazinājuma programmas

(558) 9. tabula. Tieši atbrīvojumi no nodokļa un nodokļa samazinājumi

Visām tiešajām nodokļa shēmām konstatētā kopējā subsīdijas summa izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem IL bija šāda. Uzņēmums/grupa Subsīdijas summa Bodo Vehicle Group 0,21 % Giant Group 0,70 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,63 % Suzhou Rununion Motivity 0,0 % Yadea Group 1,21 %

Netiešo nodokļu un importa tarifu programmas

(559) Šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un importa tarifiem par ražošanā izmantotu pamatiekārtu importu. Lai varētu izmantot atbrīvojumu, iekārta nedrīkst būt nepiemēroto iekārtu sarakstā un prasītājam uzņēmumam ir jāsaņem valsts atbalstīta uzņēmuma apliecība, ko izdod Ķīnas iestādes vai NDRC saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem ieguldījumu, nodokļu un muitas jomā.

Juridiskais pamats

(560) Programmas juridiskais pamats ir šādi dokumenti:

Valsts padomes apkārtraksts par nodokļu politikas precizēšanu attiecībā uz importētām iekārtām, Guo Fa [1997] Nr. 37;

Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes paziņojums par ievedmuitas nodokļu politikas precizēšanu konkrētam preferenciālam importam;

Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes paziņojums [2008] Nr. 43,

NDRC Paziņojums par aktuāliem jautājumiem, kas skar iekšzemes vai ārvalstu finansēto valsts veicināto projektu apstiprinājuma vēstules izskatīšanu [2006] Nr. 316, un

ārvalstu ieguldījumu uzņēmumu (ĀIU) vai iekšzemes uzņēmumu vajadzībām importēto no ievedmuitas neatbrīvojamo izstrādājumu katalogs, 2008. gads.

Izmeklēšanas konstatējumi

(561) Komisija konstatēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neguva labumu no šīs programmas.

Dotāciju programmas Ad hoc dotācijas, ko piešķir municipālās/reģionālās iestādes

(562) Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ietvēra apgalvojumus un pierādījumus, kas apliecināja, ka elektrisko velosipēdu ražošanas nozare ĶTR, iespējams, saņem dažādas vienreizējas vai pastāvīgas dotācijas no dažādu līmeņu valdības iestādēm, t. i., vietējām, reģionālām un valsts iestādēm.

(563) Izmeklēšanā tika atklāts, ka četras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas saņēmušas ievērojamas vienreizējas vai atkārtotas dotācijas no dažādiem valsts pārvaldes līmeņiem, kā rezultātā tās saņēmušas ieguvumus IL. Dažas no minētajām dotācijām izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji jau bija norādījuši savās atbildēs uz anketas jautājumiem, savukārt citas tika konstatētas pārbaudes apmeklējumos. Neviena no tām netika atklāta ĶV sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

Juridiskais pamats

(564) Minētās dotācijas uzņēmumiem piešķīra valsts, provinču, pilsētu, reģionu vai rajonu pārvaldes iestādes, un tās acīmredzot bija īpašas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem vai īpašas nozares atrašanās vietas vai veida ziņā. Sīkāka juridiskā informācija par konkrētiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem piešķirti ieguvumi (ja tiem vispār bija juridiskais pamats), netika izpausta. Tomēr bieži vien Komisijai tika iesniegta valsts pārvaldes iestādes izdota dokumenta kopija par līdzekļu piešķiršanu (tā dēvētais paziņojums).

Izmeklēšanas konstatējumi

(565) Ņemot vērā lielo sūdzībā iekļauto un/vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grāmatvedības reģistros konstatēto dotāciju skaitu, šajā regulā sniegts tikai galveno konstatējumu kopsavilkums. Pierādījumus par to, ka ir dažādas dotācijas un ka tās dažādos līmeņos piešķīrusi ĶV, sākotnēji iesniedza četri izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un konstatējumi par šīm dotācijām ir sniegti individuālajiem uzņēmumiem to īpašajos izpaušanas dokumentos.

(566) Šādas dotācijas bija, piemēram, patentu fondi, zinātnes un tehnoloģiju fondi un atbalsts, darījumdarbības attīstības fondi, eksporta veicināšanas fondi, dotācijas dalībai izstādēs, dotācijas ražošanas aprīkojuma modernizācijas veicināšanai, dotācijas profesionālo prasmju apguves atbalstam, atbalsta fondi, ko piešķīra rajonu vai provinču līmenī.

Secinājums

(567) Šīs dotācijas uzskatāmas par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo naudas līdzekļi dotāciju veidā nodoti no ĶV attiecīgā ražojuma ražotājiem, tādējādi piešķirot ieguvumu.

(568) Šīs dotācijas ir arī īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tās, izrādās, tiek piešķirtas tikai konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētiem projektiem noteiktos reģionos un/vai elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei. Turklāt dažas dotācijas ir atkarīgas no eksporta rādītājiem 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šīs dotācijas neatbilst īpašu iezīmju trūkuma prasībām pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jo nosacījumi tiesībām uz dotāciju un faktiskās atlases kritēriji, kas jāizpilda uzņēmumiem, lai tie būtu tiesīgi saņemt dotāciju, nav pārredzami, objektīvi un netiek piemēroti automātiski.

(569) Visos gadījumos uzņēmumi sniedza informāciju par dotācijas summu un par to, no kā dotācija saņemta. Attiecīgie uzņēmumi arī galvenokārt iegrāmatoja šos ienākumus savos pārskatos pozīcijā ieņēmumi, kas nav saimnieciskās darbības ieņēmumi un apakšpozīcijā valdību vai subsīdiju ienākumi, un šie pārskati tika revidēti neatkarīgi. Tas tika ņemts vērā kā tiešs pierādījums par subsīdiju, kas radīja kompensējamu ieguvumu.

(570) Tāpēc Komisija secināja, ka šie konstatējumi šajā ziņā ir pamatots subsidēšanas līmeņa rādītājs. Tā kā šīm dotācijām ir kopīgas iezīmes, tās piešķīra valsts iestāde un tās nebija daļa no atsevišķas subsīdiju programmas, bet bija atsevišķas dotācijas šai (atbalstāmajai) ražošanas nozarei, Komisija tās novērtēja kopā.

Subsīdijas summas aprēķināšana

(571) Ieguvums tika aprēķināts kā summa, kas saņemta IL vai attiecināta uz IL, ja attiecīgā summa tika amortizēta tā pamatlīdzekļa ekspluatācijas laikā, ar kuru dotācija bija saistīta. Komisija izvērtēja, vai piemērot papildu gada komerciālo procentu likmi saskaņā ar Komisijas Pamatnostādņu par subsīdijas summas aprēķināšanu F iedaļas a) punktu. Tomēr šāda pieeja būtu saistīta ar dažādiem sarežģītiem hipotētiskiem faktoriem, par kuriem nebija pieejama precīza informācija. Tāpēc Komisija atzina par piemērotāku attiecināt summas uz izmeklēšanas laikposmu atbilstoši saistīto pamatlīdzekļu amortizācijas likmēm, ievērojot aprēķinu metodiku, kas izmantota iepriekšējās lietās.

(572) Yadea apgalvoja, ka viena no dotācijām, kas saņemtas pirms IL, tika kļūdaini sadalīta pa trīs gadu laikposmu, ietverot IL, un arī apgalvoja, ka minētā dotācija būtu jāizslēdz, jo tā neattiecās uz IL.

(573) Šis apgalvojums tika pieņemts, un aprēķins tika attiecīgi atjaunināts.

(574) Giant Group apgalvoja, ka dažas no saņemtajām dotācijām nebija īpašas un būtu jāizslēdz no aprēķina. Attiecīgais uzņēmums iesniedza pamatojošus pierādījumus tikai par vienu no dotācijām. Tāpēc šo apgalvojumu varēja pieņemt tikai attiecībā uz vienu no dotācijām, bet attiecībā uz pārējām dotācijām tā tika noraidīta. Giant Group arī norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu aprēķinā, kura tika izlabota. Tomēr minētajam labojumam nebija ietekmes uz uzņēmuma kopējo subsidēšanas summu.

(575) 10. tabula. Ad hoc dotācijas

Attiecībā uz šā veida subsīdijām konstatētā subsīdijas summa izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem IL bija šāda. Uzņēmums/grupa Subsīdijas summa Bodo Vehicle Group 0,15 % Giant Group 0,14 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,25 % Suzhou Rununion Motivity 0,07 % Yadea Group 0,07 %

Citas dotāciju shēmas

(576) Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji IL nesaņēma finansiālu ieguldījumu no iepriekš 3.3. iedaļas iii) punktā minētajām pārējām dotāciju programmām.

Kopējais apjoms visām dotāciju shēmām

(577) 11. tabula. Dotācijas

Attiecībā uz visām dotācijām konstatētā kopējā subsīdijas summa izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem IL bija šāda. Uzņēmums/grupa Subsīdijas summa Bodo Vehicle Group 0,15 % Giant Group 0,14 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 0,25 % Suzhou Rununion Motivity 0,07 % Yadea Group 0,072 %

Secinājums par subsidēšanu

(578) Komisija aprēķināja kompensējamo subsīdiju summu saskaņā ar pamatregulas noteikumiem visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, pārbaudot katru subsīdiju un subsīdiju programmu, un sasummēja iegūtos skaitļus, lai aprēķinātu subsidēšanas kopējo summu katram ražotājam eksportētājam izmeklēšanas laikposmā. Lai aprēķinātu turpmāk norādīto kopējo subsidēšanu, Komisija vispirms aprēķināja subsidēšanas procentuālo apjomu, t. i., subsīdijas summu, kas izteikta procentos no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Tad šo procentuālo apjomu izmantoja, lai aprēķinātu subsīdiju, kas piešķirta attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību IL. Pēc tam tika aprēķināta subsīdijas summa par attiecīgā ražojuma tonnu, kas IL eksportēta uz Savienību, un turpmāk norādītās starpības ir aprēķinātas procentos no attiecīgā eksporta tonnas CIF vērtības.

(579) Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu kopējā subsīdijas summa izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tiks aprēķināta, pamatojoties uz kopējo vidējo svērto kompensējamo subsīdiju summu, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izņemot nenozīmīgas summas un subsīdiju summu, kas noteikta pozīcijām, uz kurām attiecas pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumi. Tomēr Komisija ņems vērā konstatējumus, kas attiecas uz preferenciāliem aizdevumiem, kaut arī tai daļēji būtu jāpaļaujas uz šo apjomu noteikšanai pieejamajiem faktiem. Komisija patiešām uzskata, ka minētajās lietās pieejamie un izmantotie fakti būtiski neietekmēja informāciju, kas vajadzīga, lai taisnīgi noteiktu preferenciālu aizdevumu veidā veiktas subsidēšanas apjomu, tā ka ražotāji eksportētāji, kas netika aicināti sadarboties izmeklēšanā, šādas pieejas dēļ netiktu skarti.

(580) 12. tabula. Kompensējamās subsīdijas

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības pakāpi, Komisija noteica summu visiem pārējiem uzņēmumiem lielākās summas līmenī, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Summa visiem pārējiem uzņēmumiem tiks piemērota tiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Uzņēmuma nosaukums Kompensējamo subsīdiju summa Bodo Vehicle Group 15,1 % Giant Group 3,9 % Jinhua Vision Industry un Yongkang Hulong Electric Vehicle 8,5 % Suzhou Rununion Motivity 17,2 % Yadea Group 10,7 % Citi uzņēmumi, kas sadarbojās 9,2 % Visi pārējie uzņēmumi 17,2 %

KAITĒJUMS Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(581) Attiecīgā laikposma sākumā līdzīgu ražojumu Savienībā ražoja 41 ražotājs. Četri no šiem ražotājiem izmeklēšanas laikposmā pārtrauca ražošanu.

(582) Pēc piezīmju saņemšanas no ieinteresētajām personām Komisija veica atkārtotu novērtējumu un konstatēja, ka seši uzņēmumi, kas sākotnēji tika uzskatīti par daļu no Savienības ražošanas nozares, būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas, jo intereses, ko pārstāvēja to importa darbība, pārsniedza intereses, ko pārstāvēja to ražošanas darbība Savienībā.

(583) Pēc šādas izslēgšanas Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē veido 31 ražotājs.

(584) Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas laikposmā bija aptuveni 1,1 miljons gabalu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz Eiropas Velosipēdu ražošanas nozares konfederācijas (CONEBI) iesniegto patēriņa rādītāju, importa statistiku un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas un ražošanas apjoma attiecību.

(585) Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka uzņēmums ATALA un ar to saistītais uzņēmums Accell Nederland nebūtu jāuzskata par daļu no Savienības ražošanas nozares, jo ATALA importē elektriskos velosipēdus no ĶTR. Tomēr ATALA un Accell nav saistīti pamatregulas 9. panta 2. punkta nozīmē. Jebkurā gadījumā imports pats par sevi nebūtu iemesls izslēgšanai no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

Patēriņš Savienībā

(586) Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz CONEBI iesniegto informāciju.

(587) 13. tabula. Patēriņš Savienībā (gab. skaits)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika. Avots: CONEBI 2014 2015 2016 IL Kopējais patēriņš Savienībā (gab. skaits) 1139000 1363842 1666251 1982269 Indekss 100 120 146 174

(588) Patēriņš Savienībā pakāpeniski pieauga no 1,1 miljona gabalu 2014. gadā līdz gandrīz 2 miljoniem gabalu izmeklēšanas laikposmā, atspoguļojot pieaugumu par 74 % attiecīgajā laikposmā. Šī attīstība tika panākta, pateicoties lielākai izpratnei par vidi un pastāvīgiem ieguldījumiem tirdzniecībā un veicināšanā, kā arī elektrisko velosipēdu tehnoloģiju attīstībā.

Imports no ĶTR Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(589) Kopš 2017. gada elektriskie velosipēdi ir klasificēti ar KN kodu 87116010. Pirms 2017. gada elektriskie velosipēdi tika klasificēti ar (ex) KN kodu 87119010, ar kuru tika klasificēti arī citi ražojumi. Lai atrisinātu šo jautājumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza sīki izstrādātu Ķīnas muitas statistiku, kas ļāva identificēt Ķīnas elektrisko velosipēdu eksporta datus.

(590) Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem, ekstrapolējot uz attiecīgo HS kodu attiecību starp Ķīnas elektrisko velosipēdu eksportu (kā noteikts iepriekš) un kopējo eksportu no ĶTR saskaņā ar to pašu HS kodu. Ķīnas importa statistika par 2017. gada deviņiem mēnešiem ir tieši pamatota ar Eurostat datiem.

(591) Tad tika noteikta importa tirgus daļa, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kā parādīts 13. tabulā 586. apsvērumā.

(592) 14. tabula. Importa apjoms (gab. skaits) un tirgus daļa

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika. Avots: Eurostat, Ķīnas eksporta statistika 2014 2015 2016 IL Importa no ĶTR apjoms (gab. skaits) 199728 286024 389046 699658 Indekss 100 143 195 350 Tirgus daļa 18 % 21 % 23 % 35 % Indekss 100 120 133 201

(593) Importa no ĶTR apjoms ir vairāk nekā trīskāršojies, pieaugot no gandrīz 200000 gabalu 2014. gadā līdz 700000 gabalu izmeklēšanas laikposmā. Pieauguma temps ir paātrinājies no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam.

(594) Vienlaikus importa no ĶTR tirgus daļa Savienības tirgū ir palielinājusies no 18 % 2014. gadā līdz 35 % izmeklēšanas laikposmā.

(595) CCCME un CEIEB pauda bažas par sūdzības iesniedzēja iesniegto Ķīnas muitas statistikas informācijas ticamību un pieprasīja sniegt sīki izstrādātus statistikas datus un norādīt šo datu avotu.

(596) Sūdzības iesniedzējs sūdzības pamatošanai Komisijai iesniedza sīki izstrādātus statistikas datus. Sūdzības iesniedzējs sūdzības nekonfidenciālajā versijā iekļāva arī apkopotos gada eksporta rādītājus. Sūdzības iesniedzējs turklāt norādīja, ka avots ir Ķīnas muita, minēja izmantotos kodus un izskaidroja metodi, kā, izslēdzot citus ražojumus, iegūt datus par attiecīgo ražojumu.

(597) Komisija, pārbaudot šo informāciju, konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs šos muitas statistikas datus ir iegādājies no sen dibināta Ķīnas uzņēmuma, kas specializējas šajā jomā, un ka to pašu informāciju bija iespējams saņemt no citiem Ķīnas pakalpojumu sniedzējiem.

(598) Pārbaudē arī atklājās, ka sūdzības iesniedzējs publiskajā dokumentācijā bija precīzi aprakstījis metodiku, kas izmantota, lai noteiktu datus par elektrisko velosipēdu eksportu no Ķīnas.

(599) Turklāt sūdzības iesniedzēja iesniegtie sīki izstrādātie dati tika salīdzināti ar citiem informācijas avotiem un atzīti par ticamiem. Neviena cita persona neierosināja izmantot alternatīvu informācijas avotu vai metodiku.

(600) Komisija arī konstatēja, ka sīki izstrādātie dati un informāciju iesniegušā uzņēmuma identitāte pēc būtības bija konfidenciāla informācija pamatregulas 29. panta 1. punkta nozīmē. Informācijas sniedzēja identitātes atklāšana radītu būtisku negatīvu ietekmi uz personu, kas sniedz informāciju, vai uz personu, no kuras šī informācija ir iegūta.

(601) Šajos apstākļos un ņemot vērā apkopoto datu atklāšanas līmeni un metodiku attiecībā uz lietas nekonfidenciālo daļu, Komisija uzskatīja, ka attiecīgajai personai, lai izmantotu savas aizstāvības tiesības, nav nepieciešams saņemt ievaddatus un informāciju par tā uzņēmuma identitāti, kas veica šo datu tālākpārdošanu.

(602) Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(603) Ieinteresētās personas apgalvoja, ka imports no ĶTR ir bijis atbilstīgs tirgus tendencēm, jo pieauga gan patēriņš Savienībā, gan Ķīnas eksports. Tomēr ir atzīmēts, ka Ķīnas eksporta un patēriņa Savienībā izaugsmes apjoms ir ļoti atšķirīgs. No 2014. gada līdz izmeklēšanas laikposmam Ķīnas imports pieauga par 250 %, bet patēriņš Savienībā palielinājās daudz lēnāk, veidojot pieaugumu par 74 %. Tādējādi, lai gan tendence noteikti bija tāda pati, pieauguma apjoms bija ļoti atšķirīgs.

Importa no ĶTR cenas un cenu samazinājums

(604) Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un izmantojot 589. apsvērumā aprakstīto metodi.

(605) 15. tabula. Importa cenas (EUR/gab.)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika. Avots: Eurostat, Ķīnas eksporta statistika 2014 2015 2016 IL ĶTR 472 451 477 422 Indekss 100 96 101 89

(606) No ĶTR importēto ražojumu vidējā cena samazinājās par 11 % no 2014. gada līdz izmeklēšanas laikposmam; pirmais samazinājums par 4 % bija no 2014. gada līdz 2015. gadam, un otrais samazinājums par 12 % — no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam.

(607) Tā kā sīki izstrādāts ražojuma veidu klāsts nebija zināms Eurostat statistikas vispārējā rakstura dēļ, cenu dinamikas dati nav pilnībā ticami. Tomēr Komisija atzīmēja, ka importa no ĶTR vidējās cenas bija ievērojami zemākas, salīdzinot ar cenām, kādas ir Savienības ražotājiem un importam no trešām valstīm, kas nav ĶTR. Turklāt, lai gan Ķīnas ražotāji eksportētāji paplašināja Savienības tirgū pārdoto ražojumu klāstu un iekļāva dārgākus elektriskos velosipēdus, Ķīnas importa vidējā cena samazinājās.

(608) Pēc informācijas izpaušanas vairāki ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija bija kļūdījusies Ķīnas importa vidējās cenas attīstības novērtējumā, norādot, ka šī cena tika novērtēta par ievērojami zemāku nekā Savienības ražotāju vidējā cena un šī cena trešās valstīs. Minētās personas apgalvoja, ka Ķīnas importa vidējā cena neko neliecina par iespējamo cenu samazinājumu, ja nav līdzvērtīgu ražojumu analīzes, proti, analīzes, kas veikta, pamatojoties uz ražojumu veidu. Tās arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatzīst, ka Ķīnas importa vidējās cenas samazinājums var vienlīdz atspoguļot arī ražojuma klāsta izmaiņas.

(609) Kā norādīts 606. apsvērumā, Komisija piekrīt, ka ražojuma klāsta izmaiņām var būt ietekme uz ĶTR importa vidējās cenas attīstību. Tomēr tā nemaina viedokli, ka ĶTR importa vidējās cenas pastāvīgi ir bijušas ievērojami zemākas par vidējām cenām no jebkura cita piegādes avota, lai gan minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgajam ražojumam uzlabojās kvalitāte un ka tas arvien plašāk tika izvērsts augstāko cenu segmentos. Turklāt šī samazinājuma tendence ir jāskata, ņemot vērā līdzvērtīgu ražojumu analīzi, kurā tika izdarīti konstatējumi par būtisku cenu samazinājumu.

(610) Komisija izmeklēšanas laikposmā konstatēja cenu samazināšanu, salīdzinot:

(610)

(a) katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas EXW līmenī), un

(b) izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju atbilstošās vidējās svērtās cenas katram importētā ražojuma veidam pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, kas noteiktas, pamatojoties uz CIF cenām, ar atbilstošu korekciju attiecībā uz muitas nodokļiem 6 % apmērā un importēšanas izmaksām.

(611) ĶV apgalvoja, ka cenu samazinājuma analīzē būtu jāņem vērā tādi dažādi elementi kā elektriskā velosipēda veids (piemēram, elektriskais pilsētas velosipēds un elektriskais kalnu velosipēds), dzinēja atrašanās vieta (rumbas vai centrālais dzinējs), akumulatora jauda un materiāls, no kā elektriskais velosipēds ir izgatavots (piemēram, tērauds, alumīnijs, ogleklis). Ir apstiprināts, ka, veicot cenu samazinājuma analīzi, visi šie faktori tika ņemti vērā.

(612) Komisija veica šādu cenu salīdzinājumu darījumiem pa ražojuma veidiem, vajadzības gadījumā izdarot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Attiecībā uz šo darījumu tirdzniecības līmeni tika konstatēts, ka gan izlasē iekļautie Savienības ražotāji, gan izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod ražojumus pamatiekārtu (OEM) pircējiem, kā arī pārdod sava zīmola produkciju. Tāpēc tika pārbaudīta tirdzniecības līmeņa korekcijas nepieciešamība. Šajā saistībā tika pārbaudīts, vai pastāv stabila un nozīmīga cenu atšķirība starp pārdošanu OEM pircējiem un pārdošanu, izmantojot savu zīmolu. Tika konstatēts, ka attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nepastāv šāda stabila un nozīmīga pārdošanas cenu atšķirība.

(613) Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts kā procentuālā daļa no četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas laikposmā. Tas liecināja par cenu samazinājuma starpībām diapazonā no 16,2 % līdz 43,2 %.

(614) Pēc informācijas izpaušanas ĶV un ražotājs eksportētājs, kam bija saistīti importētāji Savienībā, norādīja, ka metodikā, ko Komisija izmantojusi cenu samazinājuma starpības aprēķinā, pēc analoģijas tika piemērots antidempinga regulas 2. panta 9. punkts. Minētās personas apgalvoja, ka tādējādi Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. un 8. pantu, kā arī ES un PTO judikatūru. Tās arī apgalvoja, ka Komisijas metodikai nebija juridiska pamata un ka, izmantojot aprēķinātu CIF cenu, ir pārkāpti tās pienākumi salīdzināt cenas, kur notiek konkurence un vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(615) Komisija atgādina, ka attiecībā uz cenu samazinājumu pamatregulā nav noteikta kāda konkrēta metodika. Tāpēc iestādēm ir plaša rīcības brīvība šā kaitējuma faktora novērtēšanā. Šo rīcības brīvību ierobežo vajadzība pamatot secinājumus ar tiešiem pierādījumiem un veikt objektīvu pārbaudi, kā noteikts pamatregulas 8. panta 1. punktā. Jāatgādina arī, ka pamatregulas 8. panta 2. punktā ir īpaši noteikts, ka tas, vai pastāv ievērojams cenu samazinājums, ir jāpārbauda subsidētā importa līmenī, nevis kādas turpmākas tālākpārdošanas cenas Savienības tirgū līmenī.

(616) Pamatojoties uz minēto, kad runa ir par elementiem, kas ņemti vērā cenu samazinājuma (jo īpaši eksporta cenas) aprēķināšanai, Komisijai jānosaka pirmais punkts, kurā notiek (vai var notikt) konkurence ar Savienības ražotājiem Savienības tirgū. Šis punkts faktiski ir pirmā nesaistītā importētāja pirkšanas cena, jo attiecīgajam uzņēmumam principā ir izvēle veikt iegādi vai nu no Savienības ražošanas nozares, vai no ārvalstu klientiem. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Ja pārdošana eksportam notiek ar saistītu importētāju starpniecību, salīdzinājuma punktam vajadzētu būt brīdim tūlīt pēc tam, kad prece šķērso Savienības robežu, bet ne vēlākā izplatīšanas ķēdes posmā, piemēram, kad notiek preces pārdošana galalietotājam. Tādējādi, ir atbilstoši izmantot antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumus par eksporta cenas aprēķināšanu, un tos piemēro pēc analoģijas, jo tie ir izmantojami arī eksporta cenas noteikšanai attiecībā uz dempingu. Pēc analoģijas piemērojot antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punktu, var aprēķināt cenu, kas ir pilnīgi salīdzināma ar CIF cenu (pie Savienības robežas), kuru izmanto, izvērtējot pārdošanu nesaistītiem klientiem.

(617) Šī pieeja arī nodrošina saskaņotību gadījumos, kad ražotājs eksportētājs pārdod preces tieši nesaistītam klientam (importētājam vai galalietotājam), jo saskaņā ar šo scenāriju tālākpārdošanas cenas netiek izmantotas pēc definīcijas. Atšķirīga pieeja radītu ražotāju eksportētāju diskrimināciju, kuras pamatā ir tikai to izmantotais pārdošanas kanāls. Komisija uzskata, ka tam, vai tiek eksportēts Savienības saistītajiem vai neatkarīgajiem uzņēmējiem, nevajadzētu ietekmēt cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotās attiecīgās importa cenas noteikšanu. Komisijas izmantotā metodika abos gadījumos nodrošina vienlīdzīgu attieksmi.

(618) Tāpēc, lai varētu veikt taisnīgu salīdzināšanu, ir pamatoti atskaitīt tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu no saistītā importētāja tālākpārdošanas cenas nesaistītiem klientiem, tādējādi nosakot ticamu CIF cenu.

(619) Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(620) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, noraidot viņu apgalvojumu par tirdzniecības līmeņa korekciju atbilstoši 611. apsvērumam, nav ņemta vērā cenu atšķirība, kas rodas OEM pircēja līmenī. Minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka godīgā cenu salīdzinājumā ir jāveic augšupēja korekcija, lai atspoguļotu OEM pircēja un zīmolu īpašnieka uzcenojumu pēc importēšanas.

(621) Komisija — kā jau paskaidrots 611. apsvērumā — ņēma vērā apgalvojumu par tirdzniecības līmeņa korekciju un secināja, ka nav stabilas un nozīmīgas cenu atšķirības starp OEM un zīmolu īpašnieku produkcijas noietu Savienībā. Ķīnas importa cenas augšupēja koriģēšana, ņemot vērā zīmolu importētāju uzcenojumu, kas, kā tiek apgalvots, atspoguļo tirdzniecības līmeņa atšķirību, mainītu izmeklēšanā izdarīto konstatējumu, ka nepastāv stabila un nozīmīga cenu atšķirība starp OEM un zīmolu īpašnieku produkcijas noietu Savienībā. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis Vispārīgas piezīmes

(622) Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kuri ietekmējuši Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā laikposmā.

(623) Kā minēts 27. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(624) Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(625) Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus (ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, izaugsme, ražīgums, subsidēšanas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas), pamatojoties uz informāciju, kuras avoti ir CONEBI, importa statistika un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(626) Komisija pārbaudīja CONEBI iesniegto patēriņa rādītāju. Komisija konstatēja, ka šīs informācijas pamatā bija dati, kas saņemti no Eiropas valstu ražotāju asociācijām, ka tā iegūta no uzņēmumu deklarācijām vai pamatotām aplēsēm un ka šo informāciju apstiprināja atbilstīga dokumentācija un pētniecības procedūras.

(627) Savienības ražošanas nozares pārdošanas, ražošanas, jaudas un nodarbinātības rādītāji izriet no šīs informācijas. Tie ir izvērtēti, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju attiecīgajiem koeficientiem. Šī pieeja ir saskaņā ar metodiku, ko sūdzības iesniedzējs aprakstījis sūdzības nekonfidenciālajā versijā. No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes par šo metodiku.

(628) Tādējādi Komisija uzskatīja, ka makroekonomisko datu kopums ir reprezentatīvs attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(629) Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus (vienības pārdošanas vidējās cenas, darbaspēka izmaksas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem), pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju pienācīgi pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

Makroekonomiskie rādītāji Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(630) 16. tabula. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

Attiecīgajā laikposmā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika. Avots: CONEBI, izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Ražošanas apjoms (gab. skaits) 831142 976859 1095632 1066470 Indekss 100 118 132 128 Ražošanas jauda (gab. skaits) 1110641 1366618 1661587 1490395 Indekss 100 123 150 134 Jaudas izmantojums 75 % 71 % 66 % 72 % Indekss 100 95 88 96

(631) Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā laikposmā palielinājās par 28 %, neskatoties uz samazinājumu par 3 % no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam.

(632) Ražošanas pieaugumu izraisīja patēriņa palielināšanās. Ražošana ir jāplāno jau iepriekš pirms ļoti īsiem pārdošanas periodiem, un tāpēc tā zināmā mērā ir balstīta uz pārdošanas prognozēm. Tāpēc ražošanas samazinājums laikposmā no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam galvenokārt bija saistīts ar pastāvīgu tirgus daļas samazinājumu attiecībā pret importu no ĶTR, kas lika pārvērtēt Savienības ražošanas nozares cerības.

(633) No 2014. gada līdz izmeklēšanas laikposmam ražošanas jauda palielinājās par 34 %. No 2014. gada līdz 2016. gadam ražošanas jauda palielinājās par 50 %, un tad no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam tā samazinājās par 10 %.

(634) Jaudas izmantošana samazinājās no 75 % 2014. gadā līdz 72 % izmeklēšanas laikposmā. Jaudas izmantošana no 2014. gada līdz 2016. gadam samazinājās no 75 % līdz 66 %, jo ražošanas jauda pieauga straujāk nekā ražošanas apjoms. Tendence mainījās no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam, kad veiktais jaudas samazinājums pārsniedza ražošanas apjoma samazināšanos, un tas izraisīja jaudas izmantošanas pieaugumu no 66 % līdz 72 %.

(635) Ražošanas jauda attiecas uz elektrisko velosipēdu teorētisko daudzumu (skaitu), kuru iespējams izgatavot, izmantojot pieejamās ražošanas līnijas. Ražošanas līnijas, kas pašlaik tiek izmantotas elektrisko velosipēdu ražošanai, galvenokārt tiek pārveidotas no esošām ražošanas līnijām, kas iepriekš izmantotas parasto velosipēdu ražošanai. Šādu pārveidošanu var veikt ātri, un ar to saistītās izmaksas ir nelielas. Elektrisko velosipēdu ražošanas jauda veido mazu daļu no esošās parasto velosipēdu ražošanas jaudas. Tādējādi jaudas un jaudas izmantošanas rādītājiem ir ierobežota nozīme, jo tos var pielāgot, ņemot vērā notikumu attīstību tirgū. Turklāt šajā konkrētajā lietā Komisija konstatēja, ka parasto velosipēdu ražošanas un elektrisko velosipēdu ražošanas savstarpējā pārveide arī neprasa būtiskus ieguldījumus (naudas plūsmas ietekmi, spēju piesaistīt kapitālu vai darbību turpināšanu), būtiskas fiksētās izmaksas (kurām ir liela ietekme uz rentabilitāti saistībā ar izmantojumu) vai ražošanas palielināšanas ierobežojumus.

(636) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražošanas pieaugums neliecina par kaitējumu. Tie arī norādīja, ka Savienības ražotāji bija palielinājuši savu jaudu no 2014. gada līdz 2016. gadam. Minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka tas bija iespējams tikai tādēļ, ka Savienības ražošanas nozarei nebija konkurences līdz 2016. gadam, kā tas bija atzīts to sūdzībā. Tās norādīja, ka no 2014. gada līdz 2016. gadam Savienības ražošanas nozarei radās liels jaudas pārpalikums, līdz tā saprata, ka šāds pārpalikums ietekmē tās rentabilitāti, un samazināja jaudu līdz iepriekšējam līmenim, lai uzlabotu rentabilitāti, kad pārdošanas apjoms joprojām bija liels. Tomēr tās arī atzīmēja, ka jaudas izmantojums saglabājās augstā līmenī un ka 2015. un 2016. gadā novērotais samazinājums atbilda būtiskam jaudas palielinājumam.

(637) Komisija norādīja, ka sūdzībā nekur nebija minēts, ka Savienības ražošanas nozarei nebija konkurences laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam. Kā noteikts 631. apsvērumā, ražošanas pieaugumu izraisīja patēriņa palielināšanās. Tomēr pēc 2015. gada ražošana un patēriņš ievērojami un arvien vairāk mainījās, radot spiedienu uz pārdošanu un izraisot tirgus daļas pastāvīgu zaudēšanu. Tāpat arī jauda palielinājās tādā pašā tempā kā patēriņš līdz 2016. gadam, un tāpēc jaudas izmantojuma samazināšanās bija saistīta ar to pašu modeli. Turklāt, kā paskaidrots 634. apsvērumā, jaudas un jaudas izmantojuma rādītājiem ir ierobežota nozīme attiecībā uz rentabilitāti.

(638) Pēc informācijas izpaušanas CEIEB apgalvoja, ka nav saiknes starp jaudas un jaudas izmantojuma rādītāju pasliktināšanos un subsidēto importu no Ķīnas, jo esot sarežģīti noteikt, kāda jaudas daļa ir izmantota tradicionālajiem velosipēdiem un kāda — elektriskajiem velosipēdiem, un jo īpaši tāpēc, ka saskaņā ar CONEBI publicētajiem rādītājiem tradicionālo velosipēdu ražošana 2016. gadā samazinājās par 3,7 %.

(639) Komisija atgādināja, ka jauda un jaudas izmantojums tika pārbaudīti attiecībā uz ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, un netika ņemti vērā tradicionālie velosipēdi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(640) 17. tabula. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā laikposmā bija šāda dinamika. Avots: CONEBI, izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (gab. skaits) 850971 932846 1061975 1019001 Indekss 100 110 125 120 Tirgus daļa 75 % 68 % 64 % 51 % Indekss 100 92 85 69

(641) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā laikposmā palielinājās par 20 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam pieauga par 25 % un pēc tam no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam samazinājās par 4 %.

(642) Pārdošanas apjoma pieaugumu no 2014. gada līdz 2016. gadam, tāpat kā ražošanas apjoma attīstību, veicināja pieaugošais patēriņš. Pārdošanas apjoma samazinājums no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam bija tieši saistīts ar pastāvīgu tirgus daļas samazinājumu attiecībā pret importu no ĶTR.

(643) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieauga daudz lēnāk, nekā attīstījās patēriņš. Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ievērojami samazinājās, sākot no 75 % 2014. gadā līdz 51 % izmeklēšanas laikposmā.

(644) Pēc informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka vispārējais pārdošanas apjoma palielinājums par 20 % attiecīgajā laikposmā būtu jāuzskata par labu rādītāju, un tas nevar liecināt par būtisku kaitējumu.

(645) Tomēr šis pārdošanas apjoma palielinājums par 20 % Savienības ražošanas nozarē būtu jāskata, ņemot vērā, ka tajā pašā laikposmā patēriņš Savienībā palielinājās par 74 %, kā norādīts 13. tabulā. Pārdošanas apjoma palielinājumu, kas bija tik ievērojami mazāks par patēriņa palielinājumu, nevar uzskatīt par labu rādītāju, un tas patiešām var liecināt par būtisku kaitējumu.

(646) CCCME arī apgalvoja, ka saskaņā ar sūdzībā ietverto informāciju ražotājiem, kas atbalstīja sūdzību, tirgus daļa attiecīgajā laikposmā samazinājās pavisam nedaudz, proti, par 2 procentpunktiem. Tā apgalvoja, ka šāds neliels samazinājums apliecina, ka attiecīgā ražojuma imports nav nodarījis būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējiem šajā izmeklēšanā.

(647) Šajā saistībā jāatzīmē, ka atbilstoši pamatregulas 8. pantam termins kaitējums nozīmē būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tādējādi Komisijai ir jānovērtē kaitējums visai Savienības ražošanas nozarei, nevis tikai sūdzības iesniedzējiem. Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu, proti, 24 procentpunktus. Fakts, ka daži Savienības ražotāji zaudēja mazāku (vai lielāku) tirgus daļu nekā citi, nerada pamatu apšaubīt šo konstatējumu.

Izaugsme

(648) Savienības ražošanas nozare no 2014. gada līdz izmeklēšanas laikposmam nespēja pilnībā izmantot patēriņa pieauguma iespējamos ieguvumus. Patēriņš faktiski pieauga par 74 %, un Savienības ražošanas nozare pārdošanas apjomu spēja palielināt tikai par 20 %. Rezultātā Savienības ražošanas nozare šajā laikposmā zaudēja ievērojamu tirgus daļu (24 procentpunktus). Subsidētā importa no ĶTR dēļ Savienības ražošanas nozarei no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam bija jāsamazina ražošana, pārdošana, nodarbinātība un jauda.

Nodarbinātība un ražīgums

(649) 18. tabula. Nodarbinātība un ražīgums

Nodarbinātības un ražīguma izmaiņu dinamika attiecīgajā laikposmā bija šāda. Avots: CONEBI, izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Darbinieku skaits 2488 2958 3458 3493 Indekss 100 119 139 140 Ražīgums (gab. skaits uz vienu darbinieku) 334 330 317 305 Indekss 100 99 95 91

(650) Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā laikposmā par 40 % pieauga nodarbinātības līmenis. Lielākā daļa šā pieauguma notika no 2014. gada līdz 2016. gadam. No 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam nodarbinātības līmenis tikpat kā nemainījās.

(651) Ražīgums samazinājās par 9 %, jo nodarbinātība pieauga straujāk nekā ražošana.

Subsidēšanas apjoms un atgūšanās no iepriekšējas subsidēšanas

(652) Ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, faktisko subsidēšanas starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(653) Nav pierādījumu par iepriekšēju subsidēšanu.

Mikroekonomiskie rādītāji Cenas un tās ietekmējoši faktori

(654) 19. tabula. Pārdošanas cenas Savienībā

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā laikposmā bija šāda dinamika. Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/gab.) 1112 1156 1237 1276 Indekss 100 104 111 115 Vienības ražošanas izmaksas (EUR/gab.) 1068 1134 1173 1234 Indekss 100 106 110 116

(655) Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā laikposmā palielinājās par 15 % atbilstīgi vidējo ražošanas izmaksu pieaugumam, kas bija 16 %.

(656) Tas nenozīmē, ka salīdzināmā ražojuma izmaksas un cena attiecīgajā laikposmā pieauga par 16 %, jo vidējās izmaksas un cenas ietekmē šo ražotāju pārdotais ražojumu sortiments.

(657) Pēc informācijas izpaušanas CEIEB, CCCME un daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka Savienības ražošanas nozares cenai faktiski vajadzēja palielināties vairāk. Tie norādīja, ka 655. apsvērumā ietvertais apgalvojums, ka vidējo cenu veido izlasē iekļauto ražotāju visu pārdoto elektrisko velosipēdu klāsts, nesniedz šādu skaidrojumu, un, pēc to ieskatiem, loģiskāk bija novērtēt, ka minēto ražojumu cenas un izmaksas kopumā palielinājās proporcionāli attiecīgā ražojuma cenām un izmaksām.

(658) Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka atsauces gads šā palielinājuma novērtēšanai bija 2014. gads, kad Savienības ražošanas nozare reģistrēja ļoti zemu rentabilitātes līmeni un savu viszemāko peļņas normu visā attiecīgajā laikposmā. Otrkārt, šajā saistībā vidējo cenu palielinājums atspoguļoja vidējo ražošanas izmaksu attīstību un nepārsniedza to. Treškārt, kā noteikts 655. apsvērumā, šāda cenu attīstība nenozīmē, ka salīdzināma ražojuma izmaksas un cena palielinājās tāpat kā vidējās izmaksas un cena, jo ražojuma sortiments mainās katru sezonu. Tāpēc Komisija, ņemot vērā šos elementus un konstatējumus par cenu samazinājumu, nepiekrīt apgalvojumam, ka Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojumu vidējās cenas palielinājums izslēdz cenu sarukuma vai spēju mazināšanās esību.

Darbaspēka izmaksas

(659) 20. tabula. Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā laikposmā bija šāda. Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR) 38348 37042 34818 34659 Indekss 100 97 91 90

(660) Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā laikposmā samazinājās par 10 %, pateicoties rūpnīcas strādnieku skaita pieaugumam attiecībā pret pārdošanā un administratīvajās funkcijās nodarbināto darbinieku skaita pieaugumu.

Krājumi

(661) 21. tabula. Krājumi

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā laikposmā bija šāda. Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Noslēguma krājumi (gab.) 59375 73521 90573 98412 Indekss 100 124 153 166

(662) Attiecīgajā laikposmā četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju noslēguma krājumi palielinājās par 66 %.

(663) Bija jāatzīmē, ka krājumu līmenis izmeklēšanas laikposmā tika noteikts septembra beigās, kad tas parasti ir zems, jo minētais laiks sakrīt ar pārdošanas sezonas beigām. Savukārt krājumu līmenis pārējos laikposmos tika noteikts decembra beigās, kad nākamās pārdošanas sezonas gaidās krājumu līmenis parasti ir augsts.

(664) Tāpēc krājumi palielinājās nozīmīgā apjomā. Tika konstatēts, ka krājumu apjoma palielināšanās iemesls bija tirgus vispārējā attīstība, kā arī fakts, ka, ražošanas apjomi bija krietni zemāki par patēriņa pieaugumu, pārdošanas apjomi pieauga pat lēnāk nekā ražošana, izraisot krājumu uzkrāšanos, kas ir īpaši redzama izmeklēšanas laikposma beigās.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(665) 22. tabula. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem attiecīgajā laikposmā bija šāda dinamika. Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) 2,7 % 4,3 % 3,8 % 3,4 % Indekss 100 160 142 125 Naudas plūsma (EUR) 5178860 – 5433666 17079409 4955399 Indekss 100 – 105 330 96 Naudas plūsma (% no pārdošanas apgrozījuma) 1,1 % – 1,0 % 2,5 % 0,6 % Indekss 100 – 89 218 55 Ieguldījumi (EUR) 6775924 17773148 7888936 11965802 Indekss 100 262 116 177 Ienākums no ieguldījumiem 18 % 30 % 38 % 37 % Indekss 100 164 213 203

(666) Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(667) Sākot no zema sākotnējā līmeņa, kas 2014. gadā bija 2,7 %, peļņas norma samazinājās no 4,3 % 2015. gadā līdz 3,4 % izmeklēšanas laikposmā.

(668) Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā laikposmā samazinājās par 4 % un 2015. gadā kļuva negatīva. Tā nenosedza attiecīgajā laikposmā veiktos ieguldījumus.

(669) Procentos no apgrozījuma izteiktas peļņas normas salīdzinājums ar tādā pašā veidā izteiktu pamatdarbības naudas plūsmu liecina par ļoti sliktu peļņas konvertāciju naudas plūsmās krājumu izmaiņu dēļ.

(670) Ieguldījumi attiecīgajā laikposmā pieauga par 77 %, veidojot ne vairāk kā 2 % no pārdošanas apjoma.

(671) Ienākumu no ieguldījumiem koeficients attiecīgajā laikposmā palielinājās par 103 %. Lai gan elektrisko velosipēdu ražošanas nozare strukturāli ir finanšu resursu ziņā ietilpīga darījumdarbības joma, tomēr tās darbības nodrošināšanai nav nepieciešami lieli aktīvi, un tos vispārēji jau nodrošina parasto velosipēdu ražošana. Šajā kontekstā ienākumiem no ieguldījumiem ir ierobežota nozīme.

(672) Izmeklēšanās laikposmā Savienības ražošanas nozares peļņas un naudas plūsmas vājie finanšu rādītāji ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu.

(673) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares peļņas normas līmenis IL un tā izmaiņas attiecīgajā laikposmā nebija raksturīgas situācijai, kad pastāv būtisks kaitējums.

(674) Lai gan izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāvēja ievērojams importa par subsidētām un samazinātām cenām apjoms, tika arī konstatēts stabils pieprasījums elektrisko velosipēdu tirgū, kas zināmā mērā ierobežoja negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares peļņas normu. Šis novērojums aptver laikposmu no 2016. gada līdz IL, kad ĶTR importa straujais palielinājums notika vienlaikus ar salīdzinoši nelielu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazinājumu, ko izraisīja pastāvīgi stabilais patēriņš. Tomēr Komisija atzīmēja, ka Savienības ražošanas nozares peļņas norma samazinājās visos gados, izņemot vienu, un kopumā tā bija zemā līmenī. Turklāt secinājums par būtisku kaitējumu nav pamatots ar vienu atsevišķu rādītāju. Lai nonāktu pie secinājuma par būtisku kaitējumu, kopā ar peļņas normas izmaiņām tika analizēti arī citi rādītāji, no kuriem daži bija finansiāli, piemēram, naudas plūsma. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(675) Pēc informācijas izpaušanas CEIEB novērtēja, ka mērķa peļņas norma, kas bija 4,3 %, nebija ievērojami lielāka par peļņas normu, kāda tā bija izmeklēšanas laikposmā, proti, 3,4 %, un norādīja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes līmenis izmeklēšanas laikposmā neliecināja par kaitējumu.

(676) Kā noteikts 670. apsvērumā, elektrisko velosipēdu ražošanas nozare ir strukturāli ir finanšu resursu ziņā ietilpīga darījumdarbības joma. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, vai ar sasniegto rentabilitāti var radīt pietiekamu naudas plūsmu, lai uzturētu Savienības ražošanas nozares darbības. Kā parādīts 22. tabulā, Savienības ražošanas nozares naudas plūsma izmeklēšanas laikposmā bija vāja, nodrošinot tikai 0,6 % no pārdošanas apgrozījuma. Tāpēc, novērtējot visas Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, nevis atsevišķi vērtējot tikai rentabilitāti, konstatējums par Savienības sliktajiem finanšu rādītājiem paliek spēkā.

(677) Pēc informācijas izpaušanas CCCME norādīja, ka lieli ieguldījumi un nodarbinātība var būt saistīti ar ievērojami lielākām nemainīgajām izmaksām Savienības ražotājiem un tiem ir būtiska ietekme uz rentabilitāti, jo īpaši ja jaudas izmantojums ir zems.

(678) Attiecībā uz ieguldījumiem minētā piezīme tika analizēta 5.2.3. iedaļā, konkrēti 705. un 707. apsvērumā, kur Komisija paskaidroja, ka kapitāla izdevumiem nebija būtiskas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(679) Attiecībā uz nodarbinātību CCCME argumentēja, ka par īpaši lielo jaudas palielinājumu liecināja būtisks nodarbināto skaita pieaugums. Tomēr ir arī skaidrs, ka nodarbinātības pieaugumu veicināja arī būtisks ražošanas palielinājums.

(680) Komisija konstatēja, ka jo īpaši no 2014. gada līdz 2016. gadam nodarbinātība atspoguļoja ražošanu daudz precīzāk nekā ražošanas jaudu. Izmeklēšanas laikposmā, kad pārdošanas apjoms un ražošana Savienībā samazinājās, lai gan patēriņš Savienībā pieauga, Savienības ražošanas nozare nespēja samazināt nodarbinātību, kā rezultātā samazinājās ražīgums uz vienu darbinieku. Šāds ražīguma samazinājums un no tā izrietošā negatīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti tomēr ir tieši saistīti ar subsidētā Ķīnas elektrisko velosipēdu importa apjoma pieaugumu attiecīgajā laikposmā.

Secinājums par kaitējumu

(681) Saskaroties ar subsidētā Ķīnas ražojumu importa plūsmas straujo pieaugumu, Savienības ražošanas nozare nebija spējīga izmantot elektrisko velosipēdu tirgus izaugsmi. Pārdošanas apjoms attiecīgajā laikposmā pieauga par 20 %, bet patēriņš pieauga par 74 %. Vienlaikus no tirgus daļas tika zaudēti 24 procentpunkti, no kuriem 17 procentpunktus pārņēma imports no Ķīnas, kā cenas izmeklēšanas laikposmā, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares cenām, bija par 16–43 % zemākas.

(682) Spriedzei pārdošanas jomā bija ietekme attiecībā uz ražošanu, krājumiem, jaudu, jaudas izmantošanu un nodarbinātības līmeni. No 2014. gada līdz 2015. gadam ražošana kopumā pieauga tādā pašā līmenī kā patēriņš (pieaugums attiecīgi par +18 % un 20 %). Tomēr pēc 2015. gada Savienības ražošanas nozare bija spiesta pārvērtēt pārdošanas prognozes. Tad arvien vairāk un redzamāk izpaudās atšķirība starp ražošanas tendenci un tirgus vispārējo attīstību, ražošanas apjomam no 2015. gada līdz izmeklēšanas laikposmam pieaugot par 9 % un patēriņam palielinoties par 45 %.

(683) Tomēr, izņemot 2014. gadu, ražošanas apjoms sistemātiski pārsniedza pārdošanas apjomu, kā rezultātā būtiski palielinājās krājumi. Ražošanas jauda, kas līdz 2016. gadam bija palielinājusies atbilstīgi patēriņam, tika samazināta, lai aizkavētu jaudas izmantošanas rādītāja pasliktināšanos, kas no 2014. līdz 2016. gadam bija samazinājies par 9 procentpunktiem.

(684) No 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam kopumā ražošanas apjoms samazinājās, krājumi pēc pārdošanas sezonas bija lielāki nekā pirms tās, jauda tika samazināta, nodarbinātības izaugsme apstājās, bet imports no ĶTR palielinājās par 155 procentpunktiem.

(685) Spriedze attiecībā uz cenām un nespēja iegūt apjomradītus ietaupījumus topošā tirgū izraisīja pazeminātu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti visā attiecīgajā laikposmā. Šis zemais peļņas līmenis, kā arī krājumu izmaiņas samazināja pamatdarbības naudas plūsmas līdz līmenim, kas bija zemāks par attiecīgajā laikposmā veikto ieguldījumu līmeni, un tādējādi šai darījumdarbības jomai, kas ir finanšu resursu ziņā ietilpīga un kas lielā mērā ir atkarīga no banku nodrošinātās likviditātes, tika radīts papildu neaizsargātības elements. Izmeklēšanas laikposmā četri ražotāji bankrotēja.

(686) Kaitējuma rādītāju dinamika attiecībā uz izaugsmi, tirgus daļu, jaudu, jaudas izmantošanu, krājumiem, peļņas normām, naudas plūsmām un spēju piesaistīt kapitālu bija negatīva. Citu rādītāju dinamika nebija negatīva, pateicoties vienīgi spēcīgam pamatā esošam pieprasījuma pieaugumam.

(687) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji norādīja, ka kaitējuma analīzē nav ņemti vērā konkurences faktori. Tie apgalvoja, ka sūdzībā bija atzīts, ka imports no Ķīnas nebija tirgus problēma līdz 2016. gadam, kamēr tas bija orientēts uz Savienības tirgus zemo un vidējo cenu līmeņa segmentiem, un ka kaitējuma analīze bija jāvērš uz šiem konkrētajiem segmentiem.

(688) Neatkarīgi no fakta, ka šie apgalvojumi bija pamatoti ar neprecīzu sūdzības interpretāciju, Komisija atgādina, ka tās secinājumi tika izdarīti, pamatojoties nevis uz sūdzību, bet gan uz tās pašas veiktu izmeklēšanu un konstatējumiem par subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību. Kā noteikts 746. apsvērumā, izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare veic darbību visos tirgus segmentos. Tāpēc šāda attiecīgā ražojuma nošķiršana nebija pamatota, un apgalvojums bija jānoraida. Pēc informācijas izpaušanas CCCME argumentēja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums ietekmēja galvenokārt Savienības ražotājus, kas nav sūdzības iesniedzēji, kā paskaidrots 645. apsvērumā, imports no Ķīnas un sūdzības iesniedzēju produkcija bija klasificējama lielā mērā atšķirīgos tirgus segmentos. Tomēr, kā jau minēts 646. apsvērumā, kaitējuma analīze aptver Savienības ražošanas nozari kopumā, nevis tikai sūdzības iesniedzējus. Nevar apstrīdēt, ka Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu, proti, 24 procentpunktus, galvenokārt Ķīnas importam, kura tirgus daļa attiecīgajā laikposmā palielinājās par 17 procentpunktiem.

(689) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji norādīja, ka 685. apsvērumā minētais apgalvojums, ka visu apsvērumā minēto rādītāju dinamika bija negatīva, bija nepatiess un maldinošs. Minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka pieauguma rādītājs gan ražošanas, gan pārdošanas ziņā, kā arī pārdošanas rādītājs gan vērtības, gan apjoma ziņā bija izteikti pozitīvi visā attiecīgajā laikposmā. Tika arī apgalvots, ka Savienības ražošanas nozares jauda būtiski palielinājās un ka attiecīgajā laikposmā palielinājās arī rentabilitāte un cenas. Minētās ieinteresētās personas piebilda, ka pretēji 684. un 685. apsvērumā noteiktajam darbības rādītāji un konkrēti rentabilitāte attiecīgajā laikposmā nebija sarukuši. Visbeidzot, tika apgalvots, ka, tā kā pašā sūdzībā bija atzīts, ka imports no ĶTR sāka palielināties un kļuva konkurētspējīgs tikai 2016. gadā, zemā peļņas norma 2014. gadā varēja būt vienīgi pašu Savienības ražotāju komerciālo neveiksmju rezultāts. Tāpat CEIEB norādīja, ka pozitīvās tendences attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomiem, ražošanas jaudu un nodarbinātību kompensēja tirgus daļas zaudējumu un spiedienu uz cenām un rentabilitāti. Tā apgalvoja, ka tirgus daļas zaudējums bija vienīgais rādītājs, kam bija negatīva ietekme attiecīgajā laikposmā, un ka minētais zaudējums pats par sevi nebija pietiekams, lai konstatētu kaitējuma esību. Komisija atgādina, ka tās kaitējuma analīzes mērķis ir novērtēt Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni. Šāda analīze ietver novērtējumu par visu darbības rādītāju būtiskumu, to saistību un izmaiņām attiecīgajā laikposmā. Vienkāršs visu rādītāju beigu punktu salīdzinājums, rādītājus skatot katru atsevišķi, nevar atspoguļot ekonomiskās tendences Savienības ražošanas nozarē. Šajā saistībā konstatējums par pieauguma rādītāju tika izskaidrots 647. un 680. apsvērumā un bija pamatots ar būtisko un pieaugošo atšķirību starp patēriņa izmaiņām un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma izmaiņām, kā rezultātā tika zaudēta būtiska tirgus daļa. Kā paskaidrots 681.–683. apsvērumā, šo atšķirību ietekme laika gaitā izkliedējās pa ražošanas, krājumu, jaudas, jaudas izmantojuma un nodarbinātības līmeņiem. Turklāt, kā paskaidrots 684. apsvērumā, peļņas norma saglabājās — kā tiek atzīts — zemā līmenī un samazinājās visos gados, izņemot vienu. Turklāt, ņemot vērā, ka elektrisko velosipēdu darījumdarbības joma ir saistīta ar lieliem naudas līdzekļiem un ir ļoti atkarīga no banku finansējuma, finansiālā stāvokļa analīzē ir jāņem vērā peļņas pārveidošanās par pamatdarbības naudas plūsmām, kas bija nepietiekamas un ievērojami mazākas par peļņas normām. Tāpēc Komisija kopumā apstiprināja, ka tendences, kas minētas iepriekš šajā apsvērumā, bija raksturīgas nospiedošai un negatīvai situācijai, un apstiprināja savu secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei bija nodarīts būtisks kaitējums.

(690) Visbeidzot, Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka Savienības ražošanas nozares zemā peļņas norma 2014. gadā varēja būt tikai tās komerciālo neveiksmju rezultāts, jo sūdzības iesniedzējs bija atzinis, ka imports no ĶTR sāka palielināties un kļuva konkurētspējīgs tikai 2016. gadā. Komisija novērtēja, ka minētais apgalvojums bija pamatots ar neprecīzu sūdzības interpretāciju un ka jebkurā gadījumā tas ir pretrunā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem, kas liecināja, ka importam no ĶTR 2014. gadā bija ievērojama tirgus daļa, proti, 18 %, kas 2016. gadā apjoma ziņā jau bija divkāršojusies. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(691) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju nekonfidenciālo indeksēto rādītāju izmaiņas būtiski apdraudēja Komisijas secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(692) Saskaņā ar Komisijas standarta praksi, kā izklāstīts 628. apsvērumā, Komisija izvērtēja mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, izmantojot pārbaudītos izlasē iekļauto Savienības ražotāju datus. Minētie rādītāji palīdzēja konstatēt būtisku kaitējumu, bet tos pašus par sevi nevar interpretēt kā tādus, kas veido visu konstatējumu par būtisku kaitējumu (vai šajā ziņā aizstāj vispārējo kaitējuma noteikšanu, ko veica Komisija). Savukārt makroekonomiskie rādītāji tika noteikti attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(693) Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja savu secinājumu par kaitējumu, kas izklāstīts iepriekš 680.–685. apsvērumā.

CĒLOŅSAKARĪBA

(694) Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja, vai subsidētais imports no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(695) Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar subsidēto importu no ĶTR, nav attiecināts uz subsidēto importu. Minētie faktori ir šādi: imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, kā arī ieguldījumu un jaudu palielināšanas iespējamā ietekme.

Subsidētā importa ietekme

(696) Subsidētā importa no ĶTR cenas izmeklēšanas laikposmā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares noteiktajām cenām ar samazinājuma starpību robežās no 16,2 % līdz 43,2 %. Attiecīgajā laikposmā Savienības ražošanas nozare zaudēja 24 procentpunktus no tirgus daļas tirgū, kas pieauga par 74 %, bet importa no ĶTR apjoms palielinājās par 250 % un ieguva 17 procentpunktus no tirgus daļas, veidojot pieaugumu no 18 % līdz 35 %. Spriedze, ko attiecībā uz cenām izraisīja subsidētais imports no ĶTR, bija pamatā pazeminātam peļņas un naudas plūsmu līmenim.

Citu faktoru ietekme Imports no trešām valstīm

(697) 23. tabula. Imports no trešām valstīm

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā laikposmā bija šāda dinamika. Avots: Eurostat. Valsts 2014 2015 2016 IL Taivāna Apjoms (gab. skaits) 21335 43095 79312 108817 Indekss 100 202 372 510 Tirgus daļa 2 % 3 % 5 % 5 % Vidējā cena 622 571 843 1016 Indekss 100 92 135 163 Vjetnama Apjoms (gab. skaits) 37892 74259 91468 101376 Indekss 100 196 241 268 Tirgus daļa 3 % 5 % 5 % 5 % Vidējā cena 435 539 542 570 Indekss 100 124 125 131 Šveice Apjoms (gab. skaits) 883 14310 30477 28440 Indekss 100 1621 3452 3221 Tirgus daļa 0 % 1 % 2 % 1 % Vidējā cena 1140 1391 1606 1606 Indekss 100 122 141 141 Japāna Apjoms (gab. skaits) 16994 4217 1613 1710 Indekss 100 25 9 10 Tirgus daļa 1 % 0 % 0 % 0 % Vidējā cena 1098 1406 1687 952 Indekss 100 128 154 87 Kopā no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR Apjoms (gab. skaits) 77104 135881 202870 240343 Indekss 100 176 263 312 Tirgus daļa 7 % 10 % 12 % 12 % Vidējā cena 641 666 828 897 Indekss 100 104 129 140

(698) Importa apjomam no trešām valstīm, kas nav ĶTR, bija strauja attīstības dinamika, tā tirgus daļai palielinoties no 7 % 2014. gadā (77000 gabalu) līdz 12 % (240000 gabalu izmeklēšanas laikposmā). Tomēr pieauguma temps samazinājās kopš 2015. gada, kad Ķīnas ražotāji eksportētāji pastiprināja savu darbību.

(699) Šā importa izcelsmes valstis bija gandrīz vienīgi Taivāna un Vjetnama. Tomēr pēc 2015. gada Komisija konstatēja lēnāku pieaugumu importam no Vjetnamas, ko varētu izskaidrot ar būtisku un pieaugošu cenu starpību ar importu no Ķīnas. Tāpat situācijā, kad cenas pieauga tikpat ievērojami, pastāvīga izaugsme bija importam no Taivānas, kas liecina, ka šis imports varētu būt virzīts uz augstākās kvalitātes tirgus segmentu.

(700) Importa no Taivānas un Vjetnamas cenas vidēji bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozarē noteiktās cenas. Tomēr, ņemot vērā elektrisko velosipēdu plašo cenu diapazonu, Komisija nevar apgalvot, ka šā importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozarē noteiktajām cenām, ja tās salīdzina uz analogiem pamatiem. Turklāt šā importa vidējās cenas pieauga, bet importa no ĶTR vidējās cenas samazinājās.

(701) Tomēr atšķirība starp importa no Vjetnamas cenām un Savienības ražošanas nozarē noteiktajām cenām bija ievērojama, un nevar izslēgt, ka tās nedaudz veicināja kaitējumu. Tomēr pēc 2015. gada imports no Vjetnamas vairs neatguva tirgus daļu, un tā apjoms joprojām bija mazs.

(702) Tādējādi imports no visām pārējām valstīm, izņemot ĶTR, nemazināja cēloņsakarību starp subsidēto importu no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un tā ietekme uz kaitējumu varētu būt tikai niecīga.

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(703) 24. tabula. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

Četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā laikposmā bija šāda. Avots: Izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014 2015 2016 IL Eksporta apjoms (gab.) 5539 14529 24922 21548 Indekss 100 262 450 389 Vidējā cena (EUR) 1570 680 676 907 Indekss 100 43 43 58

(704) Izlasē iekļauto Savienības ražotāju no Savienības izvesto ražojumu apjoms bija niecīgs (3 % no kopējā pārdošanas apjoma attiecīgajā laikposmā). Pat ņemot vērā vidējās cenas samazinājumu, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nevar būt kaitējuma iemesls.

Ieguldījumi un jaudas palielināšana

(705) CCCME apgalvoja, ka ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanā, pārsniedzot visas reālās pārdošanas apjomu prognozes, 2016. gadā izraisīja šīs jaudas pārpalikumu, kā rezultātā gan būtiski samazinājās jaudas izmantošana, gan smagi tika ietekmēta rentabilitāte.

(706) Komisija noraidīja šo argumentu. Pirmkārt, nevar teikt, ka ieguldījumi jaudas palielināšanā pārsniedza visas reālās pārdošanas prognozes. Kā parādīts iepriekš sniegtajā 6. tabulā, ražošanas jauda no 2015. gada līdz 2016. gadam palielinājās par 300000 gabalu. Tas pilnībā bija saskaņā ar 2015.–2016. gada patēriņa pieaugumu, ko arī veidoja 300000 ražošanas vienību, kā parādīts iepriekš sniegtajā 13. tabulā. Subsidētā Ķīnas importa negodīgi radītās spriedzes dēļ Savienības ražošanas nozarē no 2016. gada līdz izmeklēšanas laikposmam ražošanas jauda tika samazināta par vairāk nekā 150000 gabalu, neskatoties uz turpmāko tirgus izaugsmi vairāk nekā 300000 gabalu apjomā.

(707) Otrkārt, Komisija norādīja, ka kapitālizdevumu līmenis nebija augsts. Gluži pretēji, attiecīgajā laikposmā tas bija mazāks nekā 2 % no kopējā apgrozījuma. Savienības ražošanas nozarē tika pārveidotas esošās ražošanas līnijas, un tāpēc jaudas palielinājums nebija būtisks kapitālizdevumu veicinātājs.

(708) Treškārt, kapitālizdevumi netika ņemti vērā, nosakot rentabilitāti (izņemot attiecībā uz nolietojumu un amortizāciju, kas būtiski nepalielinājās) vai naudas plūsmas (kas ir pamatdarbības līmenī). Tāpēc nebija pareizi tas, ka šie rādītāji tika interpretēti saistībā ar ieguldījumu līmeni.

(709) Visbeidzot, Komisijas rādītāji liecināja, ka ražošanas izmaksas palielinājās atbilstīgi pārdošanas cenām. Tādējādi nevar apgalvot, ka jaudas palielinājums izraisīja nesamērīgu ietekmi uz ražošanas izmaksām.

Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji

(710) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji norādīja, ka daudzi Savienības ražotāji Centrāleiropā importēja detaļas no ĶTR un nokomplektēja un pārdeva elektriskos velosipēdus Savienībā. Tie piebilda, ka minēto uzņēmumu ražoto elektrisko velosipēdu cena ir salīdzinoši zema, un tas varētu būt vēl viens iemesls, kādēļ ir radies kaitējums Savienības ražotājiem, kas ražo augsto cenu segmenta elektriskos velosipēdus.

(711) Komisija atgādina, ka ģeogrāfiskā ziņā tās izmeklēšana aptver visu Savienības tirgu, nevis tā daļas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības elektrisko velosipēdu ražotāji darbojās visos segmentos un ka dažiem izlasē iekļautajiem ražotājiem bija ražotnes dalībvalstīs, kas atrodas Centrāleiropā. Jebkurā gadījumā šis apgalvojums nebija pamatos un tika noraidīts.

(712) Turklāt daži ražotāji eksportētāji norādīja, ka Savienības ražošanas nozares slikto darbības ražotāju iemesls varētu būt bijušas Savienības ražotāju pieļautās kļūdas vadībā.

(713) Vispirms Komisija atzīmēja, ka minētais apgalvojums bija pretrunā minēto ieinteresēto personu apgalvojumiem, ka elektrisko velosipēdu tirgū Savienībā dominēja Savienības ražošanas nozare, ka Ķīnas elektrisko velosipēdu imports bija pakāpeniski sasniedzis kvalitāti un konkurētspēju un — galu galā — ka visticamākais kaitējuma iemesls bija pārmērīgi ieguldījumi Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudā.

(714) Komisija arī atzīmēja, ka minētās ieinteresētās personas apgalvoja gan to, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji attiecīgajā laikposmā bija labi (kā noteikts 687. apsvērumā), gan to, ka Savienības ražošanas nozares sliktā pārvaldība varēja būt iemesls, kāpēc tās pārdošanas apjomi attiecīgajā laikposmā palielinājās tikai par 20 %, lai gan imports no ĶTR tajā pašā laikā palielinājās par 250 %.

(715) Šajā saistībā Komisija novērtēja, ka, lai šādu apgalvojumu izskatīts, tajā vajadzēja būt norādītiem konkrētiem faktiem un skaitļiem. Jebkurā gadījumā Komisija atgādināja, ka, lai gan tirgus daļas zaudēšana bija būtisks elements tās kaitējuma analīzē, šī analīze neaprobežojās tikai ar to. Šajā saistībā Komisija atsaucas uz citu kaitējuma rādītāju analīzi un savu konstatējumu par cenu samazinājumu, kam visiem ir nozīme tās novērtējumā par vispārējo kaitējuma analīzi. Tāpēc Komisija noraidīja minēto apgalvojumu.

Stimuli elektrisko velosipēdu pārdošanai Savienības tirgū

(716) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka subsīdijas Savienība tirgū varētu būt veicinājušas lētāku Ķīnas elektrisko velosipēdu pārdošanu, un aicināja Komisiju plašāk izpētīt subsīdiju ietekmi uz elektrisko velosipēdu iegādes modeļiem Savienības tirgū.

(717) Ietekme uz subsīdijām elektrisko velosipēdu izmantošanas veicināšanai ir atsevišķs jautājums, kas ir nošķirams no konstatējuma par cenu samazinājumu un kaitējumu, kuru radījis Ķīnas imports. Arī šajā ziņā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare darbojas visos segmentos. Tāpēc, pat ja iespējamām subsīdijām bija būtiska nozīme šajā novērtējumā, ar tām nevar izskaidrot Ķīnas velosipēdu pārdošanas apjomu palielinājumu, no tirgus izspiežot lētākus Savienībā ražotus velosipēdus, izņemot faktu, ka Ķīnas velosipēdi ir subsidēti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

Secinājums par cēloņsakarību

(718) Komisija noteica cēloņsakarību starp Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu un subsidēto importu no ĶTR.

(719) Komisija ir nošķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis subsidētais imports.

(720) Ir secināts, ka pārējie apzinātie faktori, piemēram, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji un ieguldījumu un jaudas palielinājuma iespējamā ietekme nemazina cēloņsakarību, pat ja ņem vērā to iespējamo kopējo ietekmi.

(721) Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka subsidētais imports no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori ne atsevišķi, ne kopā nav mazinājuši šo cēloņsakarību starp kaitējumu un subsidēto importu.

SAVIENĪBAS INTERESES

(722) Neraugoties uz to, ka ir izdarīts secinājums par subsidēšanu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai var nepārprotami secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

Piegādātāju intereses

(723) COLIPED, kas apvieno valstu asociācijas, kuras pārstāv gan detaļu piegādātājus, atbalstīja pasākumu noteikšanu. Tomēr neviens piegādātājs šajā izmeklēšanā nepieņēma individuālu nostāju.

(724) Saskaņā ar CONEBI iesniegtajiem datiem velosipēdu detaļas (gan parastajiem, gan elektriskajiem velosipēdiem), nodarbinot gandrīz 21000 darbinieku 19 dalībvalstīs, ražo 424 uzņēmumi, kuri 2016. gadā ražošanā un inovācijā ieguldīja vairāk nekā 660 miljonus EUR.

(725) Komisija secināja, ka kompensācijas maksājuma noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares piegādātāju interesēs.

Savienības ražošanas nozares intereses

(726) Savienības ražošanas nozarē ir lielie, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi, un šajā nozarē attiecīgajā laikposmā tika tieši nodarbināti aptuveni 3600 cilvēku 12 dalībvalstīs. Turklāt, lai gan elektrisko velosipēdu patēriņš joprojām veido nelielu daļu no kopējā velosipēdu tirgus, pieprasījuma maiņa no parastajiem velosipēdiem uz elektriskajiem velosipēdiem ir strauja un rada strukturālu problēmu attiecībā uz kopējās velosipēdu ražošanas nozares darbības līmeņa, pievienotās vērtības un darbvietu saglabāšanu.

(727) Kā pierādīts iepriekš 4.4.4. iedaļā, analizējot kaitējuma rādītāju dinamiku kopš attiecīgā laikposma sākuma, Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās, un to negatīvi ietekmēja subsidētais imports.

(728) Komisija paredz, ka kompensācijas maksājuma noteikšana ļaus visiem ražotājiem Savienības tirgū darboties godīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finanšu stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(729) Tāpēc Komisija secināja, ka kompensācijas maksājuma noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

Nesaistīto importētāju intereses

(730) Visā procesā 29 importētāji iebilda pret pasākumu noteikšanu. No tiem 19 uzņēmumi piederēja pie CEIEB. Trīspadsmit uzņēmumi, kuri iebilda pret pasākumiem un kuru importa apjoms ir zināms, izmeklēšanas laikposmā visi kopā pārstāvēja 10 % no kopējā importa no ĶTR.

(731) Kā paskaidrots 581. apsvērumā, seši uzņēmumi, kas ražoja līdzīgo ražojumu, tika izslēgti no Savienības ražošanas nozares definīcijas un klasificēti kā importētāji. Minētie uzņēmumi pauda atbalstu pasākumiem. To imports veidoja gandrīz 12 % no kopējā importa no ĶTR izmeklēšanas laikposmā.

(732) Izlasē iekļauto importētāju iesniegtie dati liecināja, ka maksājumu noteikšana, iespējams, vismaz uz laiku pārtrauktu piegādes ķēdes un apdraudētu to finansiālo stāvokli, ja šie importētāji nevarētu ar minēto maksājumu saistītās palielinātās izmaksas novirzīt uz saviem pircējiem.

(733) Izlasē iekļauto importētāju iesniegtie dati arī liecināja, ka lielākie importētāji bija varējuši iepirkt piemērotus elektriskos velosipēdus ārpus ĶTR, tostarp no Savienības ražotājiem, un/vai šiem importētājiem bija iespējami alternatīvi piegādes avoti ārpus ĶTR, tostarp Savienības ražošanas nozarē.

(734) Importa statistika liecina, ka Vjetnama un Taivāna Eiropas importētājiem nodrošināja būtiskus elektrisko velosipēdu apjomus. Iespējams, ka piegādes importētājiem potenciāli varētu veikt arī citas valstis, kurām ir labas pozīcijas parasto velosipēdu ražošanā.

(735) Šajā saistībā Komisija norāda, ka maksājumu noteikšana parasto velosipēdu importam no ĶTR neizraisīja Savienības tirgus slēgšanu importam un gluži pretēji — palielināja to valstu skaitu, kuras veic parasto velosipēdu piegādes. Savukārt lielajos tirgos, kuros nav noteikti pasākumi attiecībā uz parastajiem velosipēdiem no ĶTR, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā, imports veidoja attiecīgi 99 % un 90 % no tirgus apjoma, un lielāko šā importa daļu veidoja no ĶTR ievestie ražojumi.

(736) Komisija atzīmēja, ka velosipēdu ražošanas nozarē darbību veic vairāk nekā 450 ražotāji, no kuriem tikai 37 uzņēmumi patlaban ražo elektriskos velosipēdus. Turklāt pašreizējie elektrisko velosipēdu ražotāji jau piegādā plašu elektrisko velosipēdu klāstu, un normālos tirgus apstākļos tie var palielināt ražošanas jaudu.

(737) Komisija konstatēja, ka maksājumu noteikšanai varētu būt nelabvēlīga ietekme uz maziem importētājiem. Tomēr tā arī konstatēja, ka maksājumu noteikšanas negatīvo ietekmi varētu mazināt piemērotu velosipēdu piegādes avotu pieejamība Savienības ražošanas nozarē, citās trešās valstīs, kā arī ĶTR par taisnīgām cenām.

(738) Turklāt Komisija ievēroja, ka seši importētāji, kas pārstāv lielu importa apjomu, atbalstīja pasākumu noteikšanu, un tas apliecināja importētāju spēju pielāgot savu darbību pasākumu noteikšanai.

(739) Pēc informācijas izpaušanas CEIEB arī norādīja, ka Komisija nepietiekami novērtēja pasākumu noteikšanas izraisītās grūtības un izmaksas, ko ietver importētāju piegādes ķēdes pielāgošana, un neņēma vērā mazo importētāju situāciju.

(740) Komisija nepiekrīt minētajam apgalvojumam un atsaucas uz 736. apsvērumu, kur ir norādīta pasākumu noteikšanas nelabvēlīgā ietekme uz maziem importētājiem, un 740. apsvērumu, kur Komisija secina, ka pasākumu noteikšana nav importētāju interesēs.

(741) Tomēr Komisija nemaina konstatējumu, ka šo negatīvo ietekmi mazina iespēja iepirkt atbilstošus elektriskos velosipēdus no Savienības ražošanas nozares, citām trešām valstīm un ĶTR par godīgām, kaitējumu neradošām cenām un ka šāda negatīvā ietekme nepārsniedz pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

Lietotāju intereses

(742) Eiropas Riteņbraucēju federācija (ECF) pauda viedokli šajā izmeklēšanā. ECF ir organizācija, kas pārstāv riteņbraucēju asociācijas un federācijas. ECF norādīja, ka cena nav noteicošais faktors tam, vai cilvēki izmanto velosipēdus vairāk vai mazāk, un sniedza pierādījumus, ka valstis, kurās cilvēki vairāk izmanto velosipēdus, ir tās valstis, kurās velosipēdi un elektriskie velosipēdi ir dārgāki.

(743) Šo modeli apstiprināja apsvērumi, ko iesniedza importētāju grupa, kas iebilda pret minētajiem pasākumiem, un šie apsvērumi liecināja, ka visstraujākais elektrisko velosipēdu ieviešanas temps ir tajās valstīs, kurās elektriskie velosipēdi vidēji ir visdārgākie.

(744) Importētāju grupa arī apgalvoja, ka pastāv cieša saikne starp elektrisko velosipēdu cenām, velotransporta kultūru valstī, infrastruktūras kvalitāti un — galu galā — elektrisko velosipēdu ieviešanu.

(745) ECF atbalsta tādus tirgus apstākļus, kas sekmē kvalitāti, inovāciju un pakalpojumus. Tādējādi ECF apgalvoja, ka tad, ja tiktu konstatēta negodīga tirdzniecības prakse, tam būtu negatīva ietekme uz elektrisko velosipēdu attīstību un rezultātā arī virzību uz zaļāku Eiropu, kas piedāvā saviem pilsoņiem efektīvāku mobilitāti.

(746) Savukārt importētāju grupa, kas iebilda pret pasākumu noteikšanu, apgalvoja, ka šie pasākumi neļautu Ķīnas ražotājiem piegādāt zemākās kvalitātes tirgus segmenta produkciju, kā arī izstrādāt vidējās un augstākās kvalitātes ražojumus, kā rezultātā mazinātos konkurence. Tā kā Savienības ražošanas nozare lielā mērā veicot darbību vidējās un augstākās kvalitātes tirgus segmentos, tas savukārt izraisītu izvēles samazināšanos un augstākas cenas Eiropas patērētājiem.

(747) Izmeklēšanas gaitā ir atklājies, ka Savienības ražošanas nozare darbojas visos tirgus segmentos, tostarp zemākās kvalitātes ražojumu tirgus segmentā. Šajā saistībā zemākās kvalitātes ražojumi ir elektriskie velosipēdi, kuru pamatīpašības ir iekļaujamas ražojuma kontroles numura (RKN) struktūrā. Zemākās kvalitātes ražojumu definīcija atšķiras no iespējamā tirgus sadalījuma segmentos. Jo īpaši neviena no ieinteresētajām personām nenorādīja fizikālus kritērijus kas pamatotu uz tirgus segmentāciju balstītu analīzi.

(748) Paredzams, ka minētie pasākumi palielinās un dažādos elektrisko velosipēdu piedāvājumu, atjaunojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Jāatgādina, ka pasākumu noteikšana parastajiem velosipēdiem nemazināja izvēli patērētājiem, bet gan palielināja šīs produkcijas piegādātāju un izcelsmes valstu dažādību. Tāpēc minētais arguments tika atzīts par nepamatotu un bija jānoraida.

(749) Lai gan paredzams, ka pasākumu noteikšanas rezultātā tiks atjaunotas tirgus cenas, kas faktiski ir augstākas par subsidētajām cenām, cena ir viens no patērētāju izvēli ietekmējošiem faktoriem, un izmaksu un ieguvumu salīdzinājumam ar elektrisko velosipēdu alternatīvām, piemēram, automobiļiem, motocikliem vai motorolleriem, ir jālīdzsvaro iespējamā ietekme uz cenām patērētājiem.

(750) Komisija konstatēja, ka patērētāju interesi nevar vienādot ar cenu ietekmi, ko izraisa pasākumi virzībā uz kaitējumu neradošu importu no ĶTR. Gluži pretēji, ir pierādījumi, ka patērētāju izvēli ietekmē citi faktori, piemēram, dažādība, kvalitāte, inovācijas un pakalpojumi, ko var panākt tikai ar godīgu un atklātu konkurenci normālos tirgus apstākļos.

(751) Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumi pārmērīgi neietekmētu patērētāju situāciju un sekmētu elektrisko velosipēdu ilgtspējīgu attīstību Eiropā, kā arī veicinātu plašāku labumu sabiedrībai, ko šī joma var sniegt vides aizsardzības un uzlabotas mobilitātes ziņā.

(752) Pēc informācijas izpaušanas daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšana samazinātu izvēli patērētājiem, paaugstinātu cenas un traucētu īstenot vides politikas pasākumus, kas tika izstrādāti, lai veicinātu elektrisko velosipēdu lietošanu.

(753) Turklāt, kā noteikts 747. apsvērumā, ir paredzams, ka pasākumi palielinās un dažādos elektrisko velosipēdu piedāvājumu no Savienības ražošanas nozares, kā arī alternatīvus piegādes avotus, atjaunojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vienlaikus saglabājot importa piedāvājumu no ĶTR par taisnīgām cenām.

(754) Turklāt Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma līmenis, iespēja viegli pārveidot esošās parasto velosipēdu ražošanas līnijas, lai tās varētu izmantot elektrisko velosipēdu ražošanai, un temps, kādā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu ražošanas jaudu no 2014. gada līdz 2016. gadam, kad bija nelabvēlīgi apstākļi, liecina, ka tai ir potenciāls, resursi un prasmes, lai pielāgotos iespējamam piedāvājuma trūkumam.

(755) Komisija atgādina, ka pasākumu noteikšana parastajiem velosipēdiem nemazināja izvēli patērētājiem, bet gan palielināja šīs produkcijas piegādātāju un izcelsmes valstu dažādību. Tāda pati tirgus tendence tiek prognozēta attiecībā uz elektriskajiem velosipēdiem.

(756) Attiecībā uz pasākumu ietekmi uz cenām Komisija atsaucas uz 748. un 749. apsvērumu un jo īpaši uz konstatējumu, ka patērētāju interesi nevar vienādot ar cenu ietekmi, ko izraisa pasākumi virzībā uz tādu importu no ĶTR, kas nerada kaitējumu.

Citu personu intereses

(757) Visbeidzot, Eiropas arodbiedrību organizācija IndustriAll pauda bažas attiecībā uz subsidētā importa negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, kā arī atbalstīja pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pastāvīgu spēcīgu nodarbinātību Savienībā.

Secinājums par Savienības interesēm

(758) Kopumā neviens no ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem neapliecina, ka pastāvētu būtiski iemesli pret pasākumu noteikšanu attiecīgā ražojuma importam.

(759) Negatīvu ietekmi uz nesaistītajiem importētājiem nevar uzskatīt par nesamērīgu, un to mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība trešās valstīs vai Savienības ražošanas nozarē. Kompensācijas pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības tirgu, īpaši uz Savienības ražošanas nozari, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

GALĪGIE KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

(760) Ņemot vērā Komisijas secinājumus par subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un lai novērstu turpmāku subsidētā Ķīnas importa izraisītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, būtu jānosaka galīgi kompensācijas pasākumi.

Kaitējuma novēršanas līmenis

(761) Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(762) Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu subsidētā importa.

(763) Lai noteiktu šādu peļņu, ko varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem pircējiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(764) Mērķa peļņa tika noteikta 4,3 % apmērā, kas ir Savienības ražošanas nozares augstākā vidējā peļņas norma attiecīgajā laikposmā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji nevarēja norādīt peļņas normu elektrisko velosipēdu ražošanai pirms 2014. gada.

(765) Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs norādīja, ka Komisijas metodika kaitējumu neradošās Savienības ražotāju cenas aprēķināšanai bija kļūdaina. Tas apgalvoja, ka, atskaitot vidējo peļņu izmeklēšanas laikposmā un pieskaitot mērķa peļņu, Komisija nav ņēmusi vērā dažādos peļņas līmeņus, ko Savienības ražotāji bija sasnieguši attiecībā uz dažādiem modeļiem. Minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka kaitējumu neradošā cena būtu jāaprēķina, pirms mērķa peļņas pieskaitīšanas atskaitot no faktiskajām cenām vidējo peļņu par katru RKN.

(766) Komisija atgādina, ka pamatregulā nav paredzēta īpaša metodika kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai. Turklāt Komisija noteikšanu veica par līdzīgo ražojumu, ko pārdod Savienības ražošanas nozare. Šajā ziņā ir pilnīgi pieņemami atskaitīt Savienības ražošanas nozares vidējo peļņu no tās vidējās pārdošanas cenas, lai noteiktu līdzīgā ražojuma vidējās ražošanas izmaksas, un tad pieskaitīt mērķa peļņu, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni. Komisija iepriekš ir pastāvīgi izmantojusi šo metodiku, un tai ir ievērojama rīcības brīvība, veicot šo novērtējumu.

(767) Šajā izmeklēšanā kaitējums tiek novērtēts par visiem ražojuma veidiem kopumā. Patiešām, visi kaitējuma rādītāji, tostarp rentabilitāte un mērķa peļņa, tiek izteikti kā vidējā vērtība par visiem attiecīgā ražojuma veidiem. Nosakot kaitējumu neradošo cenu, tas tiek darīts, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis subsidētais imports kopumā. Lai novērstu minēto kaitējumu, ir pietiekami, ja kaitējumu neradošo cenu nosaka, vienādi palielinot visu ražojuma veidu pārdošanas cenu par summu, kas atbilst izmeklēšanas laikposmā gūtās faktiskās peļņas un mērķa peļņas starpībai, tādējādi ļaujot Savienības ražošanas nozarei sasniegt mērķa peļņu. Nav nepieciešams individuāli novērtēt rentabilitāti par katru individuālu ražojuma veidu.

(768) Pēc informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs nepiekrita mērķa peļņai, ko Komisija izmantoja kaitējumu neradošās cenas aprēķināšanai. Tas norādīja, ka par mērķa peļņu jāuzskata nevis Savienības ražošanas nozares vidējā peļņa, bet to uzņēmumu vidējā peļņa, kuriem nav radījis kaitējumu Ķīnas imports 2015. gadā. Sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka, tā kā mērķa peļņa ir saprātīga peļņa, ko Savienības ražotāji varētu gūt, ja nebūtu subsidētā importa radītā kaitējuma, Komisija pēc definīcijas nevarēja par atskaites punktu izmantot to Savienības ražotāju rentabilitāti, kuriem jau bija radīts būtisks kaitējums subsidētā importa dēļ. Alternatīvi sūdzības iesniedzējs norādīja, ka mērķa peļņu varēja noteikt, par atsauci izmantojot mērķa peļņu no parastajiem velosipēdiem (8 %), kas koriģēta uz augšu par 1,5 %, lai ņemtu vērā papildu tehnoloģiju, lielāku pievienoto vērtību un papildu ieguldījumu vajadzības. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka citos gadījumos Komisija bija atkāpusies no savas standarta metodikas mērķa peļņas noteikšanai, atsaucoties uz būtiskiem apstākļiem.

(769) Komisija atgādina, ka mērķa peļņa ir peļņa, ko Savienības ražošanas nozare kopumā var sasniegt, ja nav kaitējumu radošas subsidēšanas. Attiecīgi to nevar noteikt, pamatojoties uz peļņu, ko gūst atsevišķi Savienības ražotāji. Tāpēc šis arguments bija jānoraida. Attiecībā uz alternatīvo apgalvojumu (mērķa peļņu, kas izmantota izmeklēšanā attiecībā uz parastajiem velosipēdiem un koriģēta uz augšu) Komisija atgādina, ka katra izmeklēšana tiek veikta, pamatojoties uz konkrētajiem lietas faktiem par attiecīgo ražojumu, nevis faktiem, kas noskaidroti izmeklēšanā par citiem ražojumiem. Šajā konkrētajā lietā Komisija apstiprināja, ka izmantotā mērķa peļņa bija atbilstoša un ka tai nebija iemesla izmantot cita ražojuma mērķa peļņu. Tādējādi šis apgalvojums bija jānoraida.

(770) Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas laikposmā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās CIF importa vērtības.

(771) Turklāt attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas pārdeva tikai bezzīmola elektriskos velosipēdus, kaitējuma novēršanas līmenis tika noteikts ar Savienības ražošanas nozares kaitējumu neradošo cenu samazinājumu par 2,3 %. Šī korekcija atbilst pētniecības, izstrādes un dizainprojektēšanas izmaksām, kas norādītas izlasē iekļauto un pārbaudīto Savienības ražotāju pārskatos, un atspoguļo to, ka šīs izmaksas rodas zīmolvārdu importētāju darbībās. Attiecīgi tika koriģēts kaitējuma apmērs, kā rezultātā kaitējuma starpība samazinājās par 3–5 %. Par minēto korekciju tika saņemts apgalvojums no Giant pēc galīgās informācijas izpaušanas. Apgalvojums tika pieņemts, un rezultātā iegūtais cenu samazinājuma starpības samazinājums tika darīts zināms, nesaņemot papildu piezīmes.

(772) Kaitējuma novēršanas līmenis citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un visiem pārējiem uzņēmumiem ir noteikts tāpat kā subsidēšanas apjoms minētajiem uzņēmumiem (skatīt 577.–579. apsvērumu).

Galīgie pasākumi

(773) Ņemot vērā minētos konstatējumus, galīgais kompensācijas maksājums jānosaka tādā līmenī, kas ir pietiekams subsidētā importa radītā kaitējuma novēršanai, nepārsniedzot konstatēto subsidēšanas apjomu.

(774) Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības pakāpi, visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamais maksājums tika noteikts apmērā, kas atbilst lielākajam maksājumam, kurš noteikts izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Maksājums visiem pārējiem uzņēmumiem tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(775) Pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un ir uzskaitīti pielikumā, galīgā maksājuma likme tiek noteikta vidējas svērtās likmes apmērā no tām likmēm, kas noteiktas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un tika iekļauti izlasē.

(776) 25. tabula. Galīgais kompensācijas maksājums

Ierosināto kompensācijas maksājumu likmes attiecīgi ir šādas. Subsidēšanas apjoms Kaitējuma novēršanas līmenis Kompensācijas maksājuma likme Bodo Vehicle Group Co., Ltd. 15,1 % 73,4 % 15,1 % Giant Electric Vehicle Co., Ltd. 3,9 % 24,6 % 3,9 % Jinhua Vision Industry Co., Ltd un Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd 8,5 % 18,8 % 8,5 % Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd 17,2 % 79,3 % 17,2 % Yadea Technology Group Co., Ltd 10,7 % 62,9 % 10,7 % Izlasē neiekļauti uzņēmumi, kas sadarbojās 9,2 % 33,5 % 9,2 % Visi pārējie uzņēmumi 17,2 % 79,3 % 17,2 %

(777) Šajā regulā norādītā individuālā uzņēmumu kompensācijas maksājuma likme tika noteikta, pamatojoties uz pašreizējo izmeklēšanu konstatējumiem. Tāpēc tā atbilst situācijai, kas šajās izmeklēšanās konstatēta attiecībā uz konkrēto uzņēmumu. Tādējādi šī maksājuma likme (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams visiem pārējiem uzņēmumiem) ir ekskluzīvi piemērojama attiecīgās valsts izcelsmes ražojumiem, ko ražojis minētais uzņēmums. Importētajiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, nevar piemērot šīs likmes, un tiem piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.

(778) Uzņēmums var prasīt individuālās maksājuma likmes piemērošanu, ja tas attiecīgi maina kāda sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(779) Lai nodrošinātu kompensācijas maksājuma pienācīgu piemērošanu, maksājuma apmērs, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas IL neveica eksportu uz Savienību.

(780) Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru, ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

REĢISTRĒŠANA UN ATPAKAĻEJOŠS SPĒKS

(781) Kā minēts iepriekš 21. apsvērumā, Komisija 2018. gada 3. maijā publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2018/671 (Reģistrācijas regula), no 2018. gada 4. maija attiecinot reģistrāciju uz elektrisko velosipēdu importu no ĶTR.

(782) Komisija 2018. gada 18. jūlijā publicēja Īstenošanas regulu 2018/1012, ar ko noteica pagaidu antidempinga maksājumu tā paša ĶTR izcelsmes ražojuma importam (Antidempinga regula) izmeklēšanā, kura tika sākta 2017. gada 20. oktobrī.

(783) No 2018. gada 18. jūlija importa reģistrēšana, lai nodrošinātu aizsardzību pret importu par dempinga cenām, tika izbeigta saskaņā ar Antidempinga regulu. Ciktāl runa ir par pašreizējo antisubsidēšanas izmeklēšanu un ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, importa reģistrēšana antisubsidēšanas izmeklēšanas vajadzībām saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu arī būtu jābeidz.

(784) Šajā gadījumā pagaidu kompensācijas pasākumi netika piemēroti. Tāpēc Komisija nolēma, ka galīgais kompensācijas maksājums nav iekasējams ar atpakaļejošu spēku.

CENU SAISTĪBU PIEDĀVĀJUMS

(785) Pēc informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, proti, Wettsen Corporation, iesniedza cenu saistību piedāvājumu.

(786) Wettsen Corporation nebija iekļauts izlasē, un, lai gan tas bija prasījis veikt atsevišķu pārbaudi, tā pieprasījums kopā ar visiem citiem atsevišķas pārbaudes pieprasījumiem tika noraidīts.

(787) Cenu saistību piedāvājums tika noraidīts vairāku iemeslu dēļ, kas tika paziņoti Wettsen Corporation atsevišķā vēstulē. Tie bija šādi:

pirmkārt, ārpus ĶTR atrodas ar Wettsen Corporation saistīta persona, kas arī ražo elektriskos velosipēdus;

otrkārt, cenu saistību piedāvājumā minimālā importa cena (MIC) bija noteikta tikai trīs galvenajiem elektrisko velosipēdu veidiem, kas neaptvēra visus veidus, kuri eksportēti Savienībā izmeklēšanas laikposmā, un,

treškārt, tā kā ierosinātā MIC katram veidam bija vidējā pārdošanas cena attiecīgajam veidam, tiktu pieļauts, ka Wettsen Corporation pārdod dārgākus elektriskos velosipēdus par kaitējumu radošām cenām.

INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(788) Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīga kompensācijas maksājuma noteikšanu ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importam.

(789) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgs kompensācijas maksājums importētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 87116010 un ex87116090 (TARIC kods 8711609010).

2. Galīgā kompensācijas maksājuma likme, kas piemērojama to 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, kurus ražo tabulā uzskaitītie uzņēmumi, ir šāda. Valsts Uzņēmums Galīgais kompensācijas maksājums TARIC papildu kods Ķīnas Tautas Republika Bodo Vehicle Group Co., Ltd. 15,1 % C382 Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd. 3,9 % C383 Jinhua Vision Industry Co., Ltd un Yongkang Hulong Electric Vehicle Co., Ltd 8,5 % C384 Suzhou Rununion Motivity Co., Ltd 17,2 % C385 Yadea Technology Group Co., Ltd 10,7 % C463 Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un kas uzskaitīti I pielikumā 9,2 % Skatīt I pielikumu Uzņēmumi, kas nesadarbojās antisubsidēšanas izmeklēšanā, bet sadarbojās vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, un kas uzskaitīti II pielikumā 17,2 % Skatīt II pielikumu Visi pārējie uzņēmumi 17,2 % C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās kompensācijas maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds un uzvārds un ieņemamais amats: Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītie elektriskie velosipēdi (daudzums), kas pārdoti eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražoti uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (TARIC papildu kods), Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem. Nokavējuma procents, kas maksājams tādas atmaksas gadījumā, kura rada tiesības uz nokavējuma procenta maksājumu, ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par vienu procentpunktu.

2. pants Izbeidz importa reģistrēšanu, kura izriet no Īstenošanas regulas (ES) 2018/671, ar ko attiecina reģistrāciju uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu. Attiecībā uz reģistrēto importu galīgu kompensācijas maksājumu neiekasē.

3. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2019. gada 17. janvārī Komisijas vārdā – priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker

ANNEX

I PIELIKUMS

Uzņēmuma nosaukums Province TARIC papildu kods Acetrikes Bicycles (Taicang) Co., Ltd. Jiangsu C386 Active Cycles Co., Ltd. Jiangsu C387 Aigeni Technology Co., Ltd. Jiangsu C388 Alco Electronics (Dongguan) Limited Guangdong C390 Changzhou Airwheel Technology Co., Ltd. Jiangsu C392 Changzhou Bisek Cycle Co., Ltd. Jiangsu C393 Changzhou Fujiang Vehicle Co. Ltd Jiangsu C484 Changzhou Rich Vehicle Technology Co. Ltd Jiangsu C395 Changzhou Steamoon Intelligent Technology Co. Ltd Jiangsu C398 Changzhou Sobowo Vehicle Co., Ltd. Jiangsu C397 Cycleman E-Vehicle Co., Ltd Jiangsu C400 Dongguan Benling Vehicle Technology Co. Ltd Guangdong C401 Dongguan Honglin Industrial Co. Ltd Guangdong C402 Easy Electricity Technology Co., Ltd. Hebei C451 Foshan Lano Bike Co., Ltd. Guangdong C405 Foshan Zenith Sports Co., Ltd. Guangdong C406 Guangzhou Symbol Bicycle Co., Ltd. Guangdong C410 Hangzhou Fanzhou Technology Co., Ltd. Zhejiang C411 Jiangsu Imi Electric Vehicle Technology Co., Ltd. Jiangsu C415 Jiangsu Lvneng Electrical Bicycle Technology Co., Ltd Jiangsu C416 Jiangsu Stareyes Bicycle Industrial Co., Ltd. Jiangsu C417 Jiaxing Onway Ev Tech Co., Ltd. Zhejiang C418 Jinhua Enjoycare Motive Technology Co., Ltd. Zhejiang C419 Jinhua Feirui Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C420 Jinhua Jobo Technology Co., Ltd. Zhejiang C421 Jinhua Lvbao Vehicles Co. Ltd Zhejiang C486 Jinhua Suntide Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C422 Jinhua Zodin E-Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C424 Kenstone Metal (Kunshan) Co., Ltd. Jiangsu C425 Komda Industrial (Dongguan) Co., Ltd. Guangdong C426 Kunshan Sevenone Cycle Co., Ltd. Jiangsu C427 Melton Industrial (Dong Guan) Co., Ltd Guangdong C402 Nantong Tianyuan Automatic Vehicle Co., Ltd. Jiangsu C429 Ningbo Bestar Co., Ltd. Zhejiang C430 Ningbo Lvkang Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C431 Ningbo Nanyang Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C432 Ningbo Oner Bike Co., Ltd. Zhejiang C433 Ningbo Roadsan New Energy Technology Co., Ltd. Zhejiang C435 Ningbo Zixin Bicycle Industry Co., Ltd. Zhejiang C437 Pronordic E-Bikes Limited Company Jiangsu C438 Shenzhen Shenling Car Co., Ltd. Guangdong C442 Sino Lithium (Suzhou) Electric Technology Co., Ltd. Jiangsu C443 Skyland Sport Tech Co., Ltd. Tianjin C444 Suzhou Guoxin Group Fengyuan Imp & Exp. Co., Ltd. Jiangsu C446 Suzhou Leisger Vehicle Co. Ltd Jiangsu C487 Tianjin Luodeshengda Bicycle Co., Ltd. Tianjin C449 Tianjin Upland Bicycle Co., Ltd. Tianjin C450 Ubchoice Co., Ltd. Guangdong C452 Wettsen Corporation Shandong C454 Wuxi Shengda Bicycles Co., Ltd and Wuxi Shengda Vehicle Technology Co.,Ltd Jiangsu C458 Wuxi United Mobility Technology Inc Jiangsu C459 Xiangjin (Tianjin) Cycle Co., Ltd. Tianjin C462 Yong Qi (China) Bicycles Industrial Corp Jiangsu C464 Yongkang Juxiang Vehicle Co, Ltd. Zhejiang C466 Yongkang Lohas Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C467 Yongkang Mars Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C468 Zhejiang Apollo Motorcycle Manufacturer Co., Ltd. Zhejiang C469 Zhejiang Baoguilai Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C470 Zhejiang Goccia Electric Technology Co., Ltd. Zhejiang C472 Zhejiang Hangpai Electric Vehicle Co. Ltd Zhejiang C488 Zhejiang Jsl Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C473 Zhejiang Kaiyi New Material Technology Co., Ltd. Zhejiang C474 Zhejiang Lianmei Industrial Co., Ltd. Zhejiang C475 Zhejiang Tuer Vehicle Industry Co., Ltd. Zhejiang C477 Zhejiang Xingyue Electric Vehicle Co., Ltd., Zhejiang Xingyue Overfly Electric Vehicle Co., Ltd. and Zhejiang Xingyue Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C478 Zhongxin Power (Tianjin) Bicycle Co., Ltd. Tianjin C480

II PIELIKUMS

Uzņēmuma nosaukums Province TARIC papildu kods Aima Technology Group Co., Ltd. Tianjin C389 Beijing Tsinova Technology Co., Ltd. Beijing C391 Changzhou Hj Pedal Co., Ltd. Jiangsu C394 Changzhou Ristar Cycle Co., Ltd Jiangsu C396 Cutting Edge Power Vehicle Int'l TJ Co., Ltd. Tianjin C399 Eco International Elebike Co., Ltd. Jiangsu C403 Everestt International Industries Ltd. Jiangsu C404 Geoby Advance Technology Co., Ltd. Jiangsu C407 Guangdong Commercial Trading Imp. & Exp. Corp., Ltd. Guangdong C408 Guangdong Shunde Junhao Technology Development Co., Ltd. Guangdong C409 Hangzhou Morakot E-Bike Manufacture Co., Ltd. Zhejiang C412 Hangzhou TOP Mechanical And Electrical Technology, Co. Ltd. Zhejiang C413 Hua Chin Bicycle & Fitness (H.Z.) Co., Ltd. Guangdong C414 Jinhua Yifei Electric Science And Technology Co., Ltd. Zhejiang C423 Nanjing Jincheng Machinery Co., Ltd. Jiangsu C428 Ningbo Pugonying Vehicle Technology Co., Ltd. Zhejiang C434 Ningbo Shenchima Vehicle Industry Co., Ltd. Zhejiang C436 Shandong Eco Friendly Technology Co., Ltd. Shandong C439 Shanghai Promising Int'l Trade & Logistics Co., Ltd. Shanghai C440 Shenzhen SanDin Cycle Co., Ltd. Guangdong C441 Suzhou Dynavolt Intelligent Vehicle Technology Co., Ltd. Jiangsu C445 Suzhou Joydeer E-Bicycle Co., Ltd Jiangsu C447 Taioku Manufacturing (Jiangsu) Co., Ltd. Jiangsu C448 Universal Cycle Corporation (Guang Zhou) Guangdong C453 Wuxi Bashan E-Vehicle Co., Ltd. Jiangsu C455 Wuxi Merry Ebike Co., Ltd. Jiangsu C456 Wuxi METUO Vehicle Co., Ltd. Jiangsu C457 Wuyi Simino Industry & Trade Co., Ltd. Zhejiang C460 Wuyi Yuema Leisure Articles Co., Ltd. Zhejiang C461 Yongkang Aijiu Industry & Trade Co., Ltd. Zhejiang C465 Zhejiang Enze Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C471 Zhejiang Luyuan Electric Vehicle Co., Ltd. Zhejiang C476 Zhongshan Qiangli Electronics Factory Guangdong C479

Versions

  1. 2019-01-17