Address https://gelex.eu/eli/EU/act/2020/1579@2020-10-29/lv

Contents

1. Preamble
2. I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
3. 1. pants Priekšmets
4. 2. pants Darbības joma
5. 3. pants Definīcijas
6. II NODAĻA ZVEJAS IESPĒJAS
7. 4. pants KPN un to iedalījums
8. 5. pants Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
9. 6. pants Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
10. 7. pants Zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas
11. 2. a)
12. 4. a)
13. 8. pants Pasākumi attiecībā uz mencas atpūtas zveju 22.–26. apakšrajonā
14. 9. pants Pasākumi attiecībā uz taimiņa un laša zveju 22.–32. apakšrajonā
15. 10. pants Elastība
16. 11. pants Datu nosūtīšana
17. III NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
18. 12. pants Grozījums Regulā (ES) 2020/123
19. 13. pants Stāšanās spēkā
20. ANNEX
21. KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 nosaka, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas padomdevējas struktūras, kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2) Padomei ir pienākums pieņemt pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un, attiecīgā gadījumā, arī dažus ar tām funkcionāli saistītus nosacījumus. Zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(3) Regula (ES) Nr. 1380/2013 paredz, ka KZP mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(4) Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (plāns). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Lai to panāktu, attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, kas izteikts diapazonos, ir jāsasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam. Ir lietderīgi 2021. gadā piemērojamos nozvejas limitus attiecībā uz mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā noteikt saskaņā ar plāna mērķiem.

(6) Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir norādījusi, ka Baltijas jūras rietumdaļā reņģes biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā ir tikai 48 % no nārsta bara biomasas limita references rādītāja (Blim), kuru nesasniedzot ir iespējams, ka varētu samazināties krājuma reproduktīvā spēja. Tāpēc ICES 2020. gada 29. maijā izdotais zinātniskais ieteikums gadskārtējā krājumu ieteikumā bija nulles apjoma nozveja Baltijas jūras rietumdaļas reņģei. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu būtu jāpieņem visi atbilstošie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Turklāt minētais noteikums prasa pieņemt turpmākus korektīvos pasākumus. Šajā nolūkā jāņem vērā vispārīgi KZP mērķu un konkrēti plāna mērķu sasniegšanas grafiks un pieņemto korektīvo pasākumu gaidāmā ietekme, vienlaikus ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izvirzīto mērķi nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā. Tāpēc un saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 4. punktu ir lietderīgi zvejas iespējas reņģei Baltijas jūras rietumdaļā noteikt mazākas par zvejas izraisītas zivju mirstības diapazoniem, lai šādi ņemtu vērā minētā krājuma biomasas samazinājumu ICES 20.–24. apakšrajonā.

(7) Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu, kopš 2019. gada ICES savu piesardzīgo ieteikumu varēja balstīt uz datu ziņā labāk pamatotu novērtējumu. ICES lēš, ka 2019. gadā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas biomasa bija mazāka par Blim un kopš tā laika ir samazinājusies vēl vairāk. Tāpēc ICES ieteica nulles apjoma nozveju Baltijas jūras austrumdaļas mencai arī 2021. gadā. Tomēr zvejas izraisītās zivju mirstības diapazonus ICES noteikt nevarēja. Tāpat kā pagājušajā gadā, ja mencas krājuma zvejas iespējas Baltijas jūras austrumdaļā tiktu noteiktas zinātniskajā ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejas radītu tā dēvēto kritiskās sugas efektu. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu, kas novērstu iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas Baltijas jūras austrumdaļas mencas nozvejas aizliegumam, un vajadzību panākt labu minētā krājuma bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot MSY, ir lietderīgi noteikt īpaši Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejām paredzētu KPN. Zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu.

(8) ICES 2020. gada maijā sniedza atjauninātu ieteikumu par mencas piezvejām citās zvejniecībās. Ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar minēto ieteikumu un paredzēt izņēmumu attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. Turklāt, ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, jāpieņem turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka tieši ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi var krājumam dot papildu labumu, kuru tikai ar KPN sasniegt nav iespējams, piemēram, netraucēti nārstojis, krājums labāk papildināsies. Tāpēc ir lietderīgi saglabāt pašreizējo ar nārsta periodu saistīto vasaras zvejas aizliegumu. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zvejā gūto Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas nozveju relatīvais nozīmīgums ir atkarīgs no KPN līmeņa. Tā kā KPN ir ļoti maza, atpūtas zvejā nozvejotie daudzumi uzskatāmi par ievērojamiem un tāpēc ir lietderīgi saglabāt mencu atpūtas zvejas aizliegumu ICES 25. un 26. apakšrajonā, kur Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ir visvairāk.

(9) Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu ICES ir pārskatījusi aplēsto biomasu, to samazinot, un lēš, ka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas biomasa nav atjaunojusies līdz līmenim, kas pārsniedz nārsta bara biomasas references rādītāju (Btrigger), kura nesasniegšanas gadījumā jāveic konkrēti un atbilstīgi pārvaldības pasākumi. Tāpēc ir lietderīgi paturēt spēkā uz 2020. gadu ieviestos papildinošos pasākumus un zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu, vienlaikus ņemot vērā mencas piezveju apjomu citās ICES 24. apakšrajona zvejniecībās, ko ICES ieteikusi, lai nodrošinātu saskaņotību ar Baltijas jūras austrumdaļas mencas pārvaldības apgabalā izmantoto pieeju. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ICES 24. apakšrajonā sastopama gan rietumu, gan austrumu krājuma menca. Lai aizsargātu mencas austrumu krājumu un nodrošinātu tādus pašus konkurences apstākļus kā Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas pārvaldības apgabalā, arī turpmāk ICES 24. apakšrajonā KPN būtu jāizmanto tikai mencas piezvejām un jāparedz izņēmums attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus, un – tā kā seklajos piekrastes ūdeņos sastopamas pārsvarā rietumu krājuma mencas – attiecībā uz piekrastes mazapjoma zvejniekiem, kuri līdz sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ar pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem. Turklāt, lai nodrošinātu aizsardzības līdzvērtīgumu, kas atbilst ICES ieteikumam, zvejas aizlieguma periods ICES 24. apakšrajonā būtu jāvienādo ar to, kas noteikts ICES 25. un 26. apakšrajonam.

(10) Attiecīgi un lai nodrošinātu tādus pašus konkurences apstākļus kā ICES 25. un 26. apakšrajonā, būtu arī turpmāk jāaizliedz tālāk par sešām jūras jūdzēm no krasta notiekoša mencas atpūtas zveja ICES 24. apakšrajonā. Turklāt, tā kā zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē minētā krājuma zivju kopējo zvejas izraisīto mirstību, un ņemot vērā minētā krājuma stāvokli un KPN samazinājumu, būtu jāsaglabā dienas individuālais limits vienam zvejniekam. Tas neskar relatīvas stabilitātes principu, kas piemērojams komerciālās zvejas darbībām. Visbeidzot, ņemot vērā krājuma nestabilo stāvokli un tā kā zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi var krājumam dot papildu labumu, kuru tikai ar KPN sasniegt nav iespējams, piemēram, netraucēti nārstojis, krājums labāk papildināsies, ar nārstošanas periodu saistītais ziemas zvejas aizliegums būtu jāsaglabā, izņemot attiecībā uz dažām mazapjoma piekrastes zvejniecībām un attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

(11) ICES lēš, ka Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa ir kļuvusi mazāka par nārsta bara biomasas references rādītāju (Btrigger), kura nesasniegšanas gadījumā jāveic konkrēti un atbilstīgi pārvaldības pasākumi. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu.

(12) ICES ieteikumā sacīts, ka jūras zeltplekstes zvejniecībās tiek piezvejota menca. Savukārt brētliņu zvejo jauktu sugu zvejniecībā kopā ar reņģi, un tā ir mencas medījamā suga. Nosakot jūras zeltplekstes un brētliņas zvejas iespējas, ir lietderīgi ņemt vērā minētos starpsugu apsvērumus.

(13) Lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, 2019. gadā attiecībā uz lasi ir ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu. Ņemot vērā minēto divu krājumu zvejas iespēju izmaiņas, ir lietderīgi minēto elastību palielināt.

(14) Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm un ierobežojot taimiņa piezveju līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir lielā mērā palīdzēts ievērojami samazināt iepriekš būtisko nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībās gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Tāpēc minēto noteikumu ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizo ziņojumu skaitu samazinātu, cik vien iespējams.

(15) Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistīto datu nosūtīšanu Komisijai. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(16) Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 ir ieviesti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, tostarp 3. un 4. pantā paredzēti elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un radītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(17) Turklāt tā kā mencas krājuma biomasa Baltijas jūras austrumdaļā ir mazāka par Blim un 2021. gadā ir atļautas tikai piezvejas un zinātniskās zvejniecības, dalībvalstis ir apņēmušās attiecībā uz šo krājumu pārcelšanai no 2020. gada uz 2021. gadu nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu, lai tādējādi ar 2021. gada nozvejām nepārsniegtu Baltijas jūras austrumdaļas mencai noteikto KPN.

(18) Zvejas gads attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu, minētajos rajonos būtu jānosaka Esmarka mencas pagaidu KPN. Apvienotajai Karalistei nav kvotas Esmarka mencai. Taču daļu no kvotas iegūst Apvienotās Karalistes ūdeņos. Saskaņā ar 130. panta 1. punktu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc būtu jānosaka pagaidu KPN attiecībā uz zvejas iespējām laikposmam no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Minētais KPN ļaus sākt zvejas sezonu. Ar Apvienoto Karalisti apspriedīsies par zvejas iespējām laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Neraugoties uz to, ka Apvienotajai Karalistei nav kvotas daļas šajā krājumā, resursi tiek dalīti ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc pēc pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī, būtu jārīko apspriešanās par krājuma kopīgu pārvaldību. Regula par Esmarka mencas zvejas iespējām ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā vēlāk būtu jāgroza, lai iekļautu minēto apspriežu rezultātus laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. oktobrim, aptverot visu zvejas gadu no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim.

(19) Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets

Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2021. gadam un groza dažas zvejas iespējas, kas ar Padomes Regulu (ES) 2020/123 noteiktas citiem ūdeņiem.

2. pants Darbības joma

1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.

2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

1) apakšrajons ir Baltijas jūras ICES apakšrajons, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā;

2) kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;

3) kvota ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

4) atpūtas zveja ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.

II NODAĻA ZVEJAS IESPĒJAS

4. pants KPN un to iedalījums

KPN, kvotas un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.

5. pants Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

a)

apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

6. pants Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, kam var piemērot atkāpi no pienākuma nozveju ieskaitīt attiecīgajā kvotā, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

7. pants Zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas

1. No 1. maija līdz 31. augustam 25. un 26. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.

2. Šā panta 1. punktā noteiktajam aizliegumam piemēro izņēmumu šādos gadījumos:

2. a)

zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ko drīkst veikt ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;

b)

Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;

c)

Savienības zvejas kuģi, kuri 25. apakšrajonā, kur ūdens dziļums ir mazāks par 50 metriem, zvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, un kuru izkrāvumi ir šķiroti.

3. No 1. februāra līdz 31. martam 22. un 23. apakšrajonā un no 15. maija līdz 15. augustam 24. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.

4. Šā panta 3. punktā noteiktajam aizliegumam piemēro izņēmumu izņemot šādos gadījumos:

4. a)

zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;

b)

Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem 22. un 23. apakšrajonā zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri, un 24. apakšrajonā – līdz sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;

c)

Savienības zvejas kuģi, kuri 24. apakšrajonā līdz sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, kur ūdens dziļums ir mazāks par 40 metriem, zvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, un kuru izkrāvumi ir šķiroti.

5. Šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā un 4. punkta b) vai c) apakšpunktā minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbību.

8. pants Pasākumi attiecībā uz mencas atpūtas zveju 22.–26. apakšrajonā

1. Atpūtas zvejā 22. un 23. apakšrajonā un 24. apakšrajonā līdz sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā piecus mencas īpatņus dienā, izņemot laikposmā no 2021. gada 1. februāra līdz 31. martam, kad viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā divus mencas īpatņus dienā.

2. 24. apakšrajonā tālāk nekā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un 25. un 26. apakšrajonā mencas atpūtas zveja ir aizliegta.

3. Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus.

9. pants Pasākumi attiecībā uz taimiņa un laša zveju 22.–32. apakšrajonā

1. Zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Taimiņu tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–32. apakšrajonā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Kad minētajos ūdeņos zvejo lasi, taimiņa piezveja nevienā brīdī nepārsniedz 3 % no kopējās laša un taimiņa nozvejas, kas paturēta uz kuģa vai izkrauta pēc katra zvejas reisa.

2. Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus.

10. pants Elastība

1. Ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi, krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu.

2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu nepiemēro.

11. pants Datu nosūtīšana

Ja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, dalībvalstis nosūta Komisijai datus par nozvejotajiem vai izkrautajiem krājumu daudzumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants Grozījums Regulā (ES) 2020/123

Regulas IA pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu un ar to saistītajām piezvejas sugām ICES 3.a rajonā, kā arī Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā aizstāj ar šādu: Suga: Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii Zona: 3a; Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NOP/2A3A4.) Laikposms 2019. gada 1. novembris – 2020. gada 31. oktobris 2020. gada 1. novembris – 2020. gada 31. decembris Analītiska KPN Dānija 72433 29972 Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Vācija 14 6 Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Nīderlande 53 22 Savienība 72500 30000 Norvēģija 14500 pm Fēru Salas 5000 pm KPN Nepiemēro Nepiemēro

13. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra, izņemot 12. pantu, ko piemēro no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2020. gada 29. oktobrī Padomes vārdā – priekšsēdētājs M. Roth

ANNEX

PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Turpmāk tabulās ir noteikta katra krājuma KPN un kvotas (izteiktas dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi), un ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja nav norādīts citādi. Zivju krājumi ir uzskaitīti alfabētiskā secībā pēc sugu nosaukumiem latīņu valodā. Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. Zinātniskais nosaukums Trīsburtu kods Vispārpieņemtais nosaukums Clupea harengus HER Reņģe Gadus morhua COD Menca Pleuronectes platessa PLE Jūras zeltplekste Salmo salar SAL Lasis Sprattus sprattus SPR Brētliņa Suga: Reņģe Clupea harengus Zona: 30.–31. apakšrajons (HER/30/31.) Somija 53306 Zviedrija 11712 Savienība 65018 KPN 65018 Piesardzīga KPN Suga: Reņģe Clupea harengus Zona: 22.–24. apakšrajons (HER/3BC+24) Dānija 221 Vācija 869 Somija 0 Polija 205 Zviedrija 280 Savienība 1575 KPN 1575 Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Suga: Reņģe Clupea harengus Zona: Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā (HER/3D-R30) Dānija 2146 Vācija 569 Igaunija 10960 Somija 21393 Latvija 2705 Lietuva 2848 Polija 24304 Zviedrija 32626 Savienība 97551 KPN Nepiemēro Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. Suga: Reņģe Clupea harengus Zona: 28.1. apakšrajons (HER/03D.RG) Igaunija 18216 Latvija 21230 Savienība 39446 KPN 39446 Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. Suga: Menca Gadus morhua Zona: Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā (COD/3DX32.) Dānija 137 Vācija 54 Igaunija 13 Somija 10 Latvija 51 Lietuva 33 Polija 159 Zviedrija 138 Savienība 595 KPN Nepiemēro Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Suga: Menca Gadus morhua Zona: 22.–24. apakšrajons (COD/3BC+24) Dānija 1746 Vācija 854 Igaunija 39 Somija 34 Latvija 144 Lietuva 94 Polija 467 Zviedrija 622 Savienība 4000 KPN 4000 Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Suga: Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa Zona: Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (PLE/3BCD-C) Dānija 5187 Vācija 576 Polija 1086 Zviedrija 391 Savienība 7240 KPN 7240 Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu. Suga: Lasis Salmo salar Zona: Savienības ūdeņi 22.–31. apakšrajonā (SAL/3BCD-F) Dānija 19582 Vācija 2179 Igaunija 1990 Somija 24417 Latvija 12455 Lietuva 1464 Polija 5940 Zviedrija 26469 Savienība 94496 KPN Nepiemēro Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Suga: Lasis Salmo salar Zona: Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā (SAL/3D32.) Igaunija 911 Somija 7972 Savienība 8883 KPN Nepiemēro Piesardzīga KPN Suga: Brētliņa Sprattus sprattus Zona: Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (SPR/3BCD-C) Dānija 21993 Vācija 13933 Igaunija 25539 Somija 11513 Latvija 30845 Lietuva 11158 Polija 65460 Zviedrija 42517 Savienība 222958 KPN Nepiemēro Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Versions

1. 2020-10-29