Eiropas Parlamenta Lēmums (2005. gada 12. aprīlis) par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2003. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu tās direktoram (2005/539/EK)
Grade B
mapped from publisher markup. A grade says how a document's structure was obtained, not how reliable the law is.
Address https://gelex.eu/eli/EU/act/oj/L/2005/539@2005-04-12/lv
EIROPAS PARLAMENTS,
ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Profesionālās izglītības attīstības centra 2003. finanšu gada pārskatiem kopā ar centra sniegtajām atbildēm,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 8. marta ieteikumu (6858/2005 – C6-0075/2005),
ņemot vērā EK līgumu, īpaši tā 276. pantu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam, īpaši tās 185. pantu, un arī Padomes 2003. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1655/2003, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 337/75 par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra dibināšanu un atceļ regulu (EEK) Nr. 1416/76, īpaši tās 12.a pantu,
ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par Finanšu Ietvarregulu sistēmām, kas minētas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienas vispārējam budžetam, un jo īpaši 94. pantu,
ņemot vērā tā Reglamenta 70. un 71. pantu, kā arī V pielikumu,
ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0074/2005),
Apstiprina budžeta izpildi Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram 2003. finanšu gada ietvaros; Ieraksta savas piezīmes pievienotajā rezolūcijā; Uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu un pavadošo rezolūciju Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas Palātai un publicēt šos dokumentus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā). Josep Borrell Fontelles priekšsēdētājs Julian Priestley ģenerālsekretārs
Eiropas Parlamenta Rezolūcija ar piezīmēm lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram 2003. finanšu gada ietvaros
Txt. 1. EIROPAS PARLAMENTS, Cit. 1. ņemot vērā Revīzijas Palātas ziņojumu par Profesionālās izglītības attīstības centra 2003. finanšu gada pārskatiem kopā ar centra sniegtajām atbildēm, Cit. 2. ņemot vērā Padomes, 2005. gada 8. marta ieteikumu (6858/2005 – C6-0075/2005), Cit. 3. ņemot vērā EK līgumu, īpaši tā 276. pantu, Cit. 4. ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam, īpaši tās 185. pantu, un arī Padomes 2003. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1655/2003, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 337/75 par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra dibināšanu un atceļ regulu (EEK) Nr. 1416/76, īpaši tās 12.a pantu, Cit. 5. ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par finanšu ietvarregulu iestādēm, kuras uzskaitītas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā par finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam, un īpaši 94. pantu, Cit. 6. ņemot vērā tā Reglamenta 70. un 71. pantu, kā arī V pielikumu, Cit. 7. ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0074/2005), Rec. a. Tā kā Palāta ir paudusi zināmas bažas par ārējām organizācijām (gan nacionālām, gan starptautiskām) uzticētajiem fondiem, ka Palāta arī konstatējusi, ka gada pārskatā ietvertās operācijas ir notikušas likumīgi un plānveidīgi, (1) aicina centru turpināt jau uzsākto sadarbību ar Eiropas Izglītības fondu (ETF), (2) mudina Eiropas centru turpināt tā centienus, lai izveidotu iekšējo auditu un atbilstību iekšējiem kontroles standartiem, Rec. b. Tā kā 2004. gada 21. aprīlī Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Palātas ziņojumu, ir apstiprinājis Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra budžeta izpildi aģentūras direktoram 2002. finanšu gadam, un rezolūcijā, kas pievienota apstiprinājuma lēmumam, Eiropas Parlaments, inter alia Txt. 2. 1. Atzīmē sekojošus skaitļus Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2003. gada un 2002. gada pārskatos; Source: information supplied by the Centre. This table summarises the data provided by the Centre in its own accounts. (in EUR 1000) 2003 2002 Revenue Commission subsidies 14500 12135 Revenue from previous financial years 0 25 Miscellaneous revenue 3 3 Assigned revenue (Phare and third countries) 792 333 Financial revenue 0 50 Total revenue (a) 15295 12546 Budgetary expenditure for the financial year Staff — Title I of the budget Payments 7554 7570 Appropriations carried over 443 298 Administration — Title II of the budget Payments 778 767 Appropriations carried over 358 345 Operating activities — Title III of the budget (except for assigned revenue) Payments 2381 2491 Appropriations carried over 3138 2189 Assigned revenue (Phare and third countries) Payments 546 0 Appropriations carried over 246 187 Total expenditure (b) 15444 13847 Outturn for the financial year (a – b) – 149 – 1301 Balance carried over from the previous financial year – 545 532 Appropriations carried over and cancelled 399 215 Sums for reuse from the previous financial year not used 10 8 Refunds to the Commission – 716 0 Exchange rate differences 8 1 Balance for the financial year – 993 – 545 2. Atzīmē Palātas novērojumus saistībā ar to, ka centrs piemērojis ierobežotas procedūras līgumsaistību slēgšanas procesā, kā arī centra atbildi uz to; sagaida, ka tas turpmāk centīsies labāk paskaidrot šādu procedūru rezultātus pārskatāmā un atklātā veidā saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem; 3. Atzīmē Tiesas novērojumus par to, ka centrs nav pabeidzis paziņotās izmaiņas savā finanšu organizācijā; aicina centru pabeigt un ieviest šīs izmaiņas 2005. gada laikā; sagaida, ka centrs informēs Parlamenta kompetento komiteju pēc ieviešanas procesa beigām; 4. Apsveic sadarbību starp centru un Eiropas Mācību fondu (EMF), sagatavojot pievienošanās procesā jaunās dalībvalstis līdzdalībai centra darbībās; uzskata, kā šādai kopdarbībai ir jāturpinās un, kur nepieciešams, tā jāstiprina; 5. Sagaida, ka centrs no šī brīža iekļaus savā kopbudžetā subsīdijas un ieguldījumus no trešām valstīm, saskaņā ar Palātas novērojumiem; 6. Sagaida, ka centrs padarīs vēl pārredzamāku personāla darbā pieņemšanas procesu, galvenokārt skaidrojot ex-ante kritērijus sarakstiem; 7. Atzinīgi novērtē vienlīdzības principa ieviešanu centra personāla politikā un aicina sekot situācijas attīstībai, regulāri izvērtējot šīs politikas, lai nodrošinātu to ieviešanu; 8. Ar nožēlu konstatē, ka nozīmīgākajos vadītāju posteņos strādā galvenokārt vīrieši, aicina centru parūpēties par līdzsvaru; 9. Pozitīvi novērtē centra informācijas un komunikācijas stratēģiju, īpaši uzsvaru uz atklātību un pieejamību plašai sabiedrībai. Atgādina savu nostāju, ka, lai gan Parlaments atbalstīja Komisijas centienus izstrādāt nedaudzus modeļus vismaz nākotnes regulatīvajām aģentūrām, tas uzskatīja, ka pašreizējo un nākotnes aģentūru struktūra pelna pamatīgu apspriešanu starpinstitucionālā līmenī; arī uzsver, ka, pirms tam, kad Komisija formulēs ietvarnosacījumus regulatīvo aģentūru izmantošanai, starpinstitucionālam līgumam ir jānosaka kopējas pamatnostādnes; tam ir jānotiek pirms saskaņota ietvara izveidošanas aģentūrām; Atzīmē Komisijas nostāju attiecībā uz atbildības deleģēšanu par uzdevumu izpildi citām institūcijām, ieskaitot aģentūras, nevis Komisijas galvenajai administrācijai; uzskata, ka tas neatbilst Parlamenta prasībai nopietni izskatīt starpinstitucionālā līmenī pašreizējo aģentūru struktūru; tādēļ aicina Komisiju sniegt paskaidrojumus par šo punktu un par turpmāko vispārējo starpinstitucionālo līgumu saistībā ar jauniem pasākumiem, kas jāveic finanšu plāna ietvaros vai paralēli tam; Aicina Komisiju organizēt un veikt vidējā termiņā, piemēram, standarta trīs gadu ciklā, šķērsgriezuma analīzi par individuālu aģentūru novērtējumiem, lai (a) nonāktu pie secinājumiem attiecībā uz aģentūras darbības saskaņotību ar ES politiku kopumā un attiecībā uz pašreizējām vai izveidojamajām sinerģijām starp aģentūrām un Komisijas departamentiem; (b) novērtētu plašāko Eiropas pievienoto vērtību, ko rada aģentūru darba rezultāti to atbilstošajās darbības sfērās, kā arī aģentūras modeļa efektivitāti un lietderību ES politikas īstenošanā vai īstenošanas veicināšanā; (c) novērtētu un pastiprinātu aģentūru darbības ietekmi tajos virzienos, kas nosaka ES tuvumu un pārredzamību tās pilsoņiem; Txt. 3. Sagaida, ka šāda vispārēja analīze būs pieejama pirms 2005. gada beigām, un tā aptvers trīs gadu periodu, sākot no jaunās finanšu regulas ieviešanas, un ar to saistīto jauno struktūru aģentūru sistēmā; Aicina aģentūras aktīvi piedalīties šādā procesā un sadarboties ar Komisiju, sniedzot ieguldījumu jomās, kuras ir būtiskas to darbībai, lomai, finanšu plūsmai un vajadzībām, kā arī jebkurā jautājumā, kas varētu palīdzēt uzlabot visu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru kopumā, ar nolūku veicināt šā procesa veiksmi; aicina aģentūras sniegt šādu ieguldījumu arī savām kompetentajām komisijām; Aicina Komisiju paralēli šai darbībai ne vēlāk kā līdz 2005. gada beigām iesniegt priekšlikumus veicamajām maiņām pašreizējos aģentūru dibināšanas aktos ar nolūku, cita starpā, uzlabot tās attiecības ar aģentūrām; šādu priekšlikumu mērķim ir jābūt orientētam uz Pt_a_. 2. saskarsmes uzlabošanos starp Komisiju un aģentūrām; Pt_b_. 2. sadarbības nodibināšanu vai paplašināšanu, formulējot vajadzības, mērķus, sasniedzamos darba rezultātus un stratēģiju, lai šos mērķus sasniegtu, un standartu noteikšanu uzraudzībai un novērtēšanai; Pt_c_. 2. komplementārās darbības pastiprināšanu, labāku nepieciešamo resursu organizēšanu un šo resursu efektīvu piešķiršanu rezultātu sasniegšanai, kā arī sazināšanās stratēģijas izstrādāšanu šo rezultātu izplatīšanai; Txt. 4. Uzsver to, ka pirms tiek pieņemts jebkurš lēmums ierosināt jaunas aģentūras izveidi, Komisijai jāuzņemas veikt šīs aģentūras un tās funkciju nepieciešamības stingru izvērtējumu, ņemot vērā esošās struktūras, subsidiaritātes principus, ekonomisko vajadzību un procedūru vienkāršošanu; Sagaida, ka Komisija drīz iesniegs pieprasītās pamatnostādnes attiecībā uz aģentūru personāla politiku pirms 2005. gada budžeta procedūras; Cer turpmāk saņemt no katras aģentūras ziņojumu, kurā apkopota informācija par iekšējā auditora veiktajiem auditiem, par ieteikumiem un rīcību, kas veikta sakarā ar šiem ieteikumiem saskaņā ar Finanšu Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 72. panta 5. punktu; Aicina aģentūras veikt turpmākus pasākumus, lai pareizi piemērotu savam personālam noteikumus un lēmumus, kas piemērojami citiem ierēdņiem, (darbinieku darbā pieņemšanas procedūra un atbilstošu lēmumu pieņemšana, personas lietas, atalgojuma aprēķināšana un citas tiesības paaugstināšanas politiku, vakanču procentuālo sastāvu, prasību ievērot dzimumu līdztiesību, utt.); Atzīmē, ka visumā vīriešu un sieviešu dzimuma darbinieku procentuālā attiecība kopējā aģentūru personālsastāvā rāda, ka pastāv neatbilstība starp vīriešiem un sievietēm; izsaka nožēlu, ka vīrieši ir apmēram viena trešdaļa no personāla un ir galvenokārt pārstāvēti augstos amatos, kurpretim sievietes pārsvarā ieņem zemus amatus; sagaida, ka aģentūras veiks pasākumus, lai mainītu šo situāciju; Pieprasa aģentūrām nodrošināt to, lai visi atbilstošie Eiropas Parlamenta Direktīvas 2002/73/EK un Padomes 2002. gada 23. septembra noteikumi, kas groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par vienlīdzīgas attieksmes principa ieviešanu pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz nodarbinātību, arodapmācību un paaugstināšanu, un darba apstākļiem, tiek ieviesti to personāla politikā; Sagaida, ka aģentūras, reaģējot uz atbilstošajiem Revīzijas Palātas novērojumiem, pilnībā ievēros finanšu regulas budžeta principus, īpaši tos, kas attiecas uz vienotību un budžeta precizitāti; aicina aģentūras, kas to vēl nav izdarījušas, izpildīt finanšu regulas prasības grāmatvedības jautājumos un turpināt stiprināt savas iekšējās pārvaldības un kontroles procedūras; Mudina aģentūras, īpaši tās, kuru darbībām ir kopēji punkti ar citu aģentūru darbībām vai uzdevumiem, stiprināt savstarpējo sadarbību, tādējādi radot iespējas attīstīt sinerģijas; aicina savu sadarbību pienācīgi noformēt ar specifiskiem līgumiem (kopīgām deklarācijām, saprašanās memorandiem, lēmumiem par kopēju plānošanu un rīcību vai programmām, kurām ir komplementāras iezīmes), lai novērstu darba dublēšanos un nodrošinātu, ka katras aģentūras darba rezultāts ir skaidri nosakāms, un ka kopējo centienu rezultāts palielina pievienoto vērtību un šo aģentūru darba ietekmi; sagaida regulāru informāciju šajā jautājumā; Aicina aģentūras veltīt īpašu uzmanību līgumu piešķiršanas procedūrām un līgumu pārvaldībai; aicina veikt visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz to administratīvajām struktūrām, lai nostiprinātu iekšējās kontroles procedūras, informācijas avotus un pārvaldību; uzskata, ka šādi pasākumi varētu ietvert, kur tas ir nepieciešams vai izpildāms, īpašu vienību izveidošanu ar padomdevēja funkcijām, kas, pamatojoties uz riska analīzi, konsultētu, kā vislabāk sagatavot līguma piešķiršanas procedūras, kā nodrošināt pārraudzību un veikt papildu pasākumus saskaņā ar prasībām; šajā jautājumā pieprasa Komisijai un Revīzijas Palātai nostiprināt sadarbību ar aģentūrām; Atzīmē grūtības, uz kurām atsaucās daži direktori attiecībā uz aģentūrām noteikto termiņu izpildi ziņojumu iesniegšanai, kā noteikts finanšu regulā; aicina aģentūru direktorus, ņemot vērā gaidāmo finanšu regulas pārskatīšanu 2005. gadā, informēt Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju par līdz šim pieredzētajām grūtībām, lai tās varētu apspriest pārskatīšanas ietvaros; sagaida, ka direktori izteiks specifiskus priekšlikumus alternatīviem izkārtojumiem attiecībā uz termiņiem, kas varētu vislabāk atbilst viņu darbības prasībām, vienlaikus ievērojot aģentūru ziņošanas saistības kā paredzēts finanšu regulā; Atzīmē aģentūru direktoru pozitīvo reakciju uz tās Parlamenta komitejas aicinājumu, kas ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sagatavošanu, izveidot precīzāku komunikācijas sistēmu, īpaši, lai nodrošinātu to dokumentu nosūtīšanu komitejai no aģentūrām, kas attiecas uz aģentūru ziņošanas saistībām; uzskata, ka šādas komunikācijas labāka ierīcība stiprinās tā sadarbību ar aģentūrām un veicinās demokrātisku kontroli; Aicina aģentūru direktorus turpmāk papildināt savu gada darbības pārskatu, kuru iesniedz kopā ar finanšu un pārvaldības informāciju, ar tādu garantijas deklarāciju attiecībā uz darbību likumību un regularitāti, kas ir līdzīga deklarācijām, ko paraksta Komisijas ģenerāldirektori; Aicina aģentūras izveidot vispusīgu komunikācijas stratēģiju, lai sava darba rezultātus piemērotā veidā darītu pieejamus vispārējai sabiedrībai, papildus šo rezultātu iesniegšanai institūcijām, dalībvalstu kompetentiem dienestiem, speciālistiem, partneriem vai īpašiem beneficiāriem; aicina aģentūras, ņemot vērā šādas stratēģijas izveidošanu, pastiprināt viņu sadarbību un informācijas apmaiņu par labāko praksi šī mērķa sasniegšanai; sagaida, ka aģentūras pienācīgā veidā informēs Parlamenta kompetentās komitejas par sekmēm šādas stratēģijas izstrādāšanā pirms nākamās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras; Atbalsta Palātas iniciatīvu pievienot tabulu saviem īpašajiem ziņojumiem par aģentūru sniegto kopsavilkuma informāciju par konkrētās aģentūras kompetencēm, vadīšanu, pieejamajiem resursiem un darba rezultātiem; uzskata, ka tas veicinās šo Kopienas institūciju darba skaidrību un pārredzamību, atbilstoši nodrošinot noderīgu pamatu salīdzināšanai ar nolūku izveidot aģentūrām saskaņotu darbības ietvaru, ko ir prasījis Parlaments; Aicina Palātu un aģentūras stiprināt sadarbību, lai veicinātu visu budžeta un finanšu jautājumu procedūru un tehnisko līdzekļu rūpīgu pārvaldīšanu ar nolūku izveidot metodiku, kas sagatavotu pamatu pozitīvai budžeta atbrīvošanai pašā procesa sākumā; sagaida regulāru informāciju par panākumiem un labākās pieredzes īstenošanu; Aicina Palātu un aģentūras uzlabot pretrunīgās procedūras pārredzamību pirms Palātas galīgā ziņojuma par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai izvairītos no jebkādām pretrunām vai neskaidrības, kas varētu apdraudēt visas procedūras ticamību; šajā ziņā aicina Palātu un Komisiju sagatavot priekšlikumu par realizējamu veidu, kā uzlabot informāciju par veiktajiem uzlabojumiem un/vai atklātajām problēmām no laika, kad pirmo reizi tiek apspriests Palātas sagatavošanas ziņojums, līdz lēmuma pieņemšanas laikam par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai sniegtu visprecīzāko priekšstatu par situāciju aģentūrās.
EIROPAS PARLAMENTS,
ņemot vērā Revīzijas Palātas ziņojumu par Profesionālās izglītības attīstības centra 2003. finanšu gada pārskatiem kopā ar centra sniegtajām atbildēm,
ņemot vērā Padomes, 2005. gada 8. marta ieteikumu (6858/2005 – C6-0075/2005),
ņemot vērā EK līgumu, īpaši tā 276. pantu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam, īpaši tās 185. pantu, un arī Padomes 2003. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1655/2003, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 337/75 par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra dibināšanu un atceļ regulu (EEK) Nr. 1416/76, īpaši tās 12.a pantu,
ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par finanšu ietvarregulu iestādēm, kuras uzskaitītas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā par finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu kopbudžetam, un īpaši 94. pantu,
ņemot vērā tā Reglamenta 70. un 71. pantu, kā arī V pielikumu,
ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0074/2005),
A.
Tā kā Palāta ir paudusi zināmas bažas par ārējām organizācijām (gan nacionālām, gan starptautiskām) uzticētajiem fondiem, ka Palāta arī konstatējusi, ka gada pārskatā ietvertās operācijas ir notikušas likumīgi un plānveidīgi,
B.
Tā kā 2004. gada 21. aprīlī Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Palātas ziņojumu, ir apstiprinājis Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra budžeta izpildi aģentūras direktoram 2002. finanšu gadam, un rezolūcijā, kas pievienota apstiprinājuma lēmumam, Eiropas Parlaments, inter alia (1) aicina centru turpināt jau uzsākto sadarbību ar Eiropas Izglītības fondu (ETF), (2) mudina Eiropas centru turpināt tā centienus, lai izveidotu iekšējo auditu un atbilstību iekšējiem kontroles standartiem,
aicina centru turpināt jau uzsākto sadarbību ar Eiropas Izglītības fondu (ETF),
mudina Eiropas centru turpināt tā centienus, lai izveidotu iekšējo auditu un atbilstību iekšējiem kontroles standartiem,
1. Atzīmē sekojošus skaitļus Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2003. gada un 2002. gada pārskatos; Source: information supplied by the Centre. This table summarises the data provided by the Centre in its own accounts. (in EUR 1000) 2003 2002 Revenue Commission subsidies 14500 12135 Revenue from previous financial years 0 25 Miscellaneous revenue 3 3 Assigned revenue (Phare and third countries) 792 333 Financial revenue 0 50 Total revenue (a) 15295 12546 Budgetary expenditure for the financial year Staff — Title I of the budget Payments 7554 7570 Appropriations carried over 443 298 Administration — Title II of the budget Payments 778 767 Appropriations carried over 358 345 Operating activities — Title III of the budget (except for assigned revenue) Payments 2381 2491 Appropriations carried over 3138 2189 Assigned revenue (Phare and third countries) Payments 546 0 Appropriations carried over 246 187 Total expenditure (b) 15444 13847 Outturn for the financial year (a – b) – 149 – 1301 Balance carried over from the previous financial year – 545 532 Appropriations carried over and cancelled 399 215 Sums for reuse from the previous financial year not used 10 8 Refunds to the Commission – 716 0 Exchange rate differences 8 1 Balance for the financial year – 993 – 545 2. Atzīmē Palātas novērojumus saistībā ar to, ka centrs piemērojis ierobežotas procedūras līgumsaistību slēgšanas procesā, kā arī centra atbildi uz to; sagaida, ka tas turpmāk centīsies labāk paskaidrot šādu procedūru rezultātus pārskatāmā un atklātā veidā saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem; 3. Atzīmē Tiesas novērojumus par to, ka centrs nav pabeidzis paziņotās izmaiņas savā finanšu organizācijā; aicina centru pabeigt un ieviest šīs izmaiņas 2005. gada laikā; sagaida, ka centrs informēs Parlamenta kompetento komiteju pēc ieviešanas procesa beigām; 4. Apsveic sadarbību starp centru un Eiropas Mācību fondu (EMF), sagatavojot pievienošanās procesā jaunās dalībvalstis līdzdalībai centra darbībās; uzskata, kā šādai kopdarbībai ir jāturpinās un, kur nepieciešams, tā jāstiprina; 5. Sagaida, ka centrs no šī brīža iekļaus savā kopbudžetā subsīdijas un ieguldījumus no trešām valstīm, saskaņā ar Palātas novērojumiem; 6. Sagaida, ka centrs padarīs vēl pārredzamāku personāla darbā pieņemšanas procesu, galvenokārt skaidrojot ex-ante kritērijus sarakstiem; 7. Atzinīgi novērtē vienlīdzības principa ieviešanu centra personāla politikā un aicina sekot situācijas attīstībai, regulāri izvērtējot šīs politikas, lai nodrošinātu to ieviešanu; 8. Ar nožēlu konstatē, ka nozīmīgākajos vadītāju posteņos strādā galvenokārt vīrieši, aicina centru parūpēties par līdzsvaru; 9. Pozitīvi novērtē centra informācijas un komunikācijas stratēģiju, īpaši uzsvaru uz atklātību un pieejamību plašai sabiedrībai. Atgādina savu nostāju, ka, lai gan Parlaments atbalstīja Komisijas centienus izstrādāt nedaudzus modeļus vismaz nākotnes regulatīvajām aģentūrām, tas uzskatīja, ka pašreizējo un nākotnes aģentūru struktūra pelna pamatīgu apspriešanu starpinstitucionālā līmenī; arī uzsver, ka, pirms tam, kad Komisija formulēs ietvarnosacījumus regulatīvo aģentūru izmantošanai, starpinstitucionālam līgumam ir jānosaka kopējas pamatnostādnes; tam ir jānotiek pirms saskaņota ietvara izveidošanas aģentūrām; Atzīmē Komisijas nostāju attiecībā uz atbildības deleģēšanu par uzdevumu izpildi citām institūcijām, ieskaitot aģentūras, nevis Komisijas galvenajai administrācijai; uzskata, ka tas neatbilst Parlamenta prasībai nopietni izskatīt starpinstitucionālā līmenī pašreizējo aģentūru struktūru; tādēļ aicina Komisiju sniegt paskaidrojumus par šo punktu un par turpmāko vispārējo starpinstitucionālo līgumu saistībā ar jauniem pasākumiem, kas jāveic finanšu plāna ietvaros vai paralēli tam; Aicina Komisiju organizēt un veikt vidējā termiņā, piemēram, standarta trīs gadu ciklā, šķērsgriezuma analīzi par individuālu aģentūru novērtējumiem, lai
a)
nonāktu pie secinājumiem attiecībā uz aģentūras darbības saskaņotību ar ES politiku kopumā un attiecībā uz pašreizējām vai izveidojamajām sinerģijām starp aģentūrām un Komisijas departamentiem;
b)
novērtētu plašāko Eiropas pievienoto vērtību, ko rada aģentūru darba rezultāti to atbilstošajās darbības sfērās, kā arī aģentūras modeļa efektivitāti un lietderību ES politikas īstenošanā vai īstenošanas veicināšanā;
c)
novērtētu un pastiprinātu aģentūru darbības ietekmi tajos virzienos, kas nosaka ES tuvumu un pārredzamību tās pilsoņiem;
Sagaida, ka šāda vispārēja analīze būs pieejama pirms 2005. gada beigām, un tā aptvers trīs gadu periodu, sākot no jaunās finanšu regulas ieviešanas, un ar to saistīto jauno struktūru aģentūru sistēmā; Aicina aģentūras aktīvi piedalīties šādā procesā un sadarboties ar Komisiju, sniedzot ieguldījumu jomās, kuras ir būtiskas to darbībai, lomai, finanšu plūsmai un vajadzībām, kā arī jebkurā jautājumā, kas varētu palīdzēt uzlabot visu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru kopumā, ar nolūku veicināt šā procesa veiksmi; aicina aģentūras sniegt šādu ieguldījumu arī savām kompetentajām komisijām; Aicina Komisiju paralēli šai darbībai ne vēlāk kā līdz 2005. gada beigām iesniegt priekšlikumus veicamajām maiņām pašreizējos aģentūru dibināšanas aktos ar nolūku, cita starpā, uzlabot tās attiecības ar aģentūrām; šādu priekšlikumu mērķim ir jābūt orientētam uz
a)
saskarsmes uzlabošanos starp Komisiju un aģentūrām;
b)
sadarbības nodibināšanu vai paplašināšanu, formulējot vajadzības, mērķus, sasniedzamos darba rezultātus un stratēģiju, lai šos mērķus sasniegtu, un standartu noteikšanu uzraudzībai un novērtēšanai;
c)
komplementārās darbības pastiprināšanu, labāku nepieciešamo resursu organizēšanu un šo resursu efektīvu piešķiršanu rezultātu sasniegšanai, kā arī sazināšanās stratēģijas izstrādāšanu šo rezultātu izplatīšanai;
Uzsver to, ka pirms tiek pieņemts jebkurš lēmums ierosināt jaunas aģentūras izveidi, Komisijai jāuzņemas veikt šīs aģentūras un tās funkciju nepieciešamības stingru izvērtējumu, ņemot vērā esošās struktūras, subsidiaritātes principus, ekonomisko vajadzību un procedūru vienkāršošanu; Sagaida, ka Komisija drīz iesniegs pieprasītās pamatnostādnes attiecībā uz aģentūru personāla politiku pirms 2005. gada budžeta procedūras; Cer turpmāk saņemt no katras aģentūras ziņojumu, kurā apkopota informācija par iekšējā auditora veiktajiem auditiem, par ieteikumiem un rīcību, kas veikta sakarā ar šiem ieteikumiem saskaņā ar Finanšu Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 72. panta 5. punktu; Aicina aģentūras veikt turpmākus pasākumus, lai pareizi piemērotu savam personālam noteikumus un lēmumus, kas piemērojami citiem ierēdņiem, (darbinieku darbā pieņemšanas procedūra un atbilstošu lēmumu pieņemšana, personas lietas, atalgojuma aprēķināšana un citas tiesības paaugstināšanas politiku, vakanču procentuālo sastāvu, prasību ievērot dzimumu līdztiesību, utt.); Atzīmē, ka visumā vīriešu un sieviešu dzimuma darbinieku procentuālā attiecība kopējā aģentūru personālsastāvā rāda, ka pastāv neatbilstība starp vīriešiem un sievietēm; izsaka nožēlu, ka vīrieši ir apmēram viena trešdaļa no personāla un ir galvenokārt pārstāvēti augstos amatos, kurpretim sievietes pārsvarā ieņem zemus amatus; sagaida, ka aģentūras veiks pasākumus, lai mainītu šo situāciju; Pieprasa aģentūrām nodrošināt to, lai visi atbilstošie Eiropas Parlamenta Direktīvas 2002/73/EK un Padomes 2002. gada 23. septembra noteikumi, kas groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par vienlīdzīgas attieksmes principa ieviešanu pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz nodarbinātību, arodapmācību un paaugstināšanu, un darba apstākļiem, tiek ieviesti to personāla politikā; Sagaida, ka aģentūras, reaģējot uz atbilstošajiem Revīzijas Palātas novērojumiem, pilnībā ievēros finanšu regulas budžeta principus, īpaši tos, kas attiecas uz vienotību un budžeta precizitāti; aicina aģentūras, kas to vēl nav izdarījušas, izpildīt finanšu regulas prasības grāmatvedības jautājumos un turpināt stiprināt savas iekšējās pārvaldības un kontroles procedūras; Mudina aģentūras, īpaši tās, kuru darbībām ir kopēji punkti ar citu aģentūru darbībām vai uzdevumiem, stiprināt savstarpējo sadarbību, tādējādi radot iespējas attīstīt sinerģijas; aicina savu sadarbību pienācīgi noformēt ar specifiskiem līgumiem (kopīgām deklarācijām, saprašanās memorandiem, lēmumiem par kopēju plānošanu un rīcību vai programmām, kurām ir komplementāras iezīmes), lai novērstu darba dublēšanos un nodrošinātu, ka katras aģentūras darba rezultāts ir skaidri nosakāms, un ka kopējo centienu rezultāts palielina pievienoto vērtību un šo aģentūru darba ietekmi; sagaida regulāru informāciju šajā jautājumā; Aicina aģentūras veltīt īpašu uzmanību līgumu piešķiršanas procedūrām un līgumu pārvaldībai; aicina veikt visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz to administratīvajām struktūrām, lai nostiprinātu iekšējās kontroles procedūras, informācijas avotus un pārvaldību; uzskata, ka šādi pasākumi varētu ietvert, kur tas ir nepieciešams vai izpildāms, īpašu vienību izveidošanu ar padomdevēja funkcijām, kas, pamatojoties uz riska analīzi, konsultētu, kā vislabāk sagatavot līguma piešķiršanas procedūras, kā nodrošināt pārraudzību un veikt papildu pasākumus saskaņā ar prasībām; šajā jautājumā pieprasa Komisijai un Revīzijas Palātai nostiprināt sadarbību ar aģentūrām; Atzīmē grūtības, uz kurām atsaucās daži direktori attiecībā uz aģentūrām noteikto termiņu izpildi ziņojumu iesniegšanai, kā noteikts finanšu regulā; aicina aģentūru direktorus, ņemot vērā gaidāmo finanšu regulas pārskatīšanu 2005. gadā, informēt Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju par līdz šim pieredzētajām grūtībām, lai tās varētu apspriest pārskatīšanas ietvaros; sagaida, ka direktori izteiks specifiskus priekšlikumus alternatīviem izkārtojumiem attiecībā uz termiņiem, kas varētu vislabāk atbilst viņu darbības prasībām, vienlaikus ievērojot aģentūru ziņošanas saistības kā paredzēts finanšu regulā; Atzīmē aģentūru direktoru pozitīvo reakciju uz tās Parlamenta komitejas aicinājumu, kas ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sagatavošanu, izveidot precīzāku komunikācijas sistēmu, īpaši, lai nodrošinātu to dokumentu nosūtīšanu komitejai no aģentūrām, kas attiecas uz aģentūru ziņošanas saistībām; uzskata, ka šādas komunikācijas labāka ierīcība stiprinās tā sadarbību ar aģentūrām un veicinās demokrātisku kontroli; Aicina aģentūru direktorus turpmāk papildināt savu gada darbības pārskatu, kuru iesniedz kopā ar finanšu un pārvaldības informāciju, ar tādu garantijas deklarāciju attiecībā uz darbību likumību un regularitāti, kas ir līdzīga deklarācijām, ko paraksta Komisijas ģenerāldirektori; Aicina aģentūras izveidot vispusīgu komunikācijas stratēģiju, lai sava darba rezultātus piemērotā veidā darītu pieejamus vispārējai sabiedrībai, papildus šo rezultātu iesniegšanai institūcijām, dalībvalstu kompetentiem dienestiem, speciālistiem, partneriem vai īpašiem beneficiāriem; aicina aģentūras, ņemot vērā šādas stratēģijas izveidošanu, pastiprināt viņu sadarbību un informācijas apmaiņu par labāko praksi šī mērķa sasniegšanai; sagaida, ka aģentūras pienācīgā veidā informēs Parlamenta kompetentās komitejas par sekmēm šādas stratēģijas izstrādāšanā pirms nākamās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras; Atbalsta Palātas iniciatīvu pievienot tabulu saviem īpašajiem ziņojumiem par aģentūru sniegto kopsavilkuma informāciju par konkrētās aģentūras kompetencēm, vadīšanu, pieejamajiem resursiem un darba rezultātiem; uzskata, ka tas veicinās šo Kopienas institūciju darba skaidrību un pārredzamību, atbilstoši nodrošinot noderīgu pamatu salīdzināšanai ar nolūku izveidot aģentūrām saskaņotu darbības ietvaru, ko ir prasījis Parlaments; Aicina Palātu un aģentūras stiprināt sadarbību, lai veicinātu visu budžeta un finanšu jautājumu procedūru un tehnisko līdzekļu rūpīgu pārvaldīšanu ar nolūku izveidot metodiku, kas sagatavotu pamatu pozitīvai budžeta atbrīvošanai pašā procesa sākumā; sagaida regulāru informāciju par panākumiem un labākās pieredzes īstenošanu; Aicina Palātu un aģentūras uzlabot pretrunīgās procedūras pārredzamību pirms Palātas galīgā ziņojuma par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai izvairītos no jebkādām pretrunām vai neskaidrības, kas varētu apdraudēt visas procedūras ticamību; šajā ziņā aicina Palātu un Komisiju sagatavot priekšlikumu par realizējamu veidu, kā uzlabot informāciju par veiktajiem uzlabojumiem un/vai atklātajām problēmām no laika, kad pirmo reizi tiek apspriests Palātas sagatavošanas ziņojums, līdz lēmuma pieņemšanas laikam par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai sniegtu visprecīzāko priekšstatu par situāciju aģentūrās.