Padomes Vienotā rīcība 2008/307/KĀDP (2008. gada 14. aprīlis), atbalstot Pasaules Veselības organizācijas darbību laboratoriju bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jomā saistībā ar Eiropas Savienības Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai
Grade B
mapped from publisher markup. A grade says how a document's structure was obtained, not how reliable the law is.
Address https://gelex.eu/eli/EU/act/oj/L/2008/307@2008-04-14/lv
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,
tā kā:
(1) Eiropadome 2003. gada 12. decembrī ir pieņēmusi ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (turpmāk ES Stratēģija), kuras III nodaļā iekļauti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu tādu ieroču izplatīšanu.
(2) Eiropas Savienība aktīvi īsteno ES Stratēģiju un tās III nodaļā uzskaitītos pasākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) stiprināšanu, tostarp atbalstot BTIK īstenošanu attiecīgās valstīs, inter alia ar Padomes Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP (2006. gada 27. februāris), atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju, saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un ES Rīcības plānu attiecībā uz bioloģiskajiem un toksiskajiem ieročiem, ar ko papildina ES Vienoto rīcību, atbalstot BTIK.
(3) Eiropas Savienības Padome 2006. gada 20. martā pieņēma Kopējo nostāju 2006/242/KĀDP saistībā ar Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas 2006. gada pārskata konferenci (BTIK), lai vēl vairāk stiprinātu BTIK vispārēju pieņemšanu un veicinātu pozitīvus pārskata konferences rezultātus (turpmāk sestā pārskata konference). Sestajā pārskata konferencē, kas notika 2006. gada decembrī, ES sekmēja to, lai visas valstis, kas ir BTIK puses, pilnībā ievērotu visus tās noteikumus un vajadzības gadījumā stiprinātu attiecīgo valstu pieņemtos īstenošanas pasākumus, tostarp tiesību aktus par sankcijām, un saskaņā ar BTIK kontroli attiecībā uz patogēniem mikroorganismiem un toksīniem. Tāpat ES nāca klajā ar darba dokumentiem, tostarp saistībā ar bioloģisku drošumu un bioloģisku drošību.
(4) Sestā pārskata konference apstiprināja to valstu apņemšanos, kas ir BTIK puses, veikt vajadzīgos valsts mēroga pasākumus atbilstīgi BTIK I, III un IV pantam, lai nodrošinātu mikrobioloģisku vai citu bioloģisku izraisītājfaktoru vai toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citās iekārtās, un transportēšanas laikā, kā arī novērst neatļautu piekļuvi šādiem izraisītājfaktoriem un toksīniem un to neatļautu izvešanu. Konferencē arī mudināja tās valstis, kas ir BTIK puses un kam ir attiecīgā pieredze ar juridiskiem un administratīviem pasākumiem, kurus izmanto, lai īstenotu BTIK noteikumus, pēc lūguma sniegt palīdzību citām valstīm, kas ir BTIK puses. Konferencē mudināja šādu palīdzību sniegt reģiona mērogā.
(5) Sestajā pārskata konferencē pieņēma lēmumu 2008. gadā apspriest un veicināt vienotu izpratni un efektīvu rīcību inter alia saistībā ar valsts, reģionāliem un starptautiskiem pasākumiem, lai uzlabotu bioloģisku drošumu un bioloģisku drošību, tostarp laboratoriju, patogēnu un toksīnu drošumu un drošību.
(6) Sestajā pārskata konferencē saistībā ar BTIK VII pantu arī ņēma vērā, ka to valstu gatavība, kas ir BTIK puses, papildina starptautiskās spējas reaģēt slimību uzliesmojumu gadījumos, tādus uzliesmojumus izmeklēt un mazināt to sekas, tostarp, ja uzskatīts, ka slimība ir uzliesmojusi bioloģisku vai toksisku ieroču izmantošanas dēļ.
(7) Sestajā pārskata konferencē saistībā ar BTIK X pantu valstis, kas ir BTIK puses, mudināja turpināt stiprināt pastāvošās starptautiskās organizācijas un tīklus, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE) un Starptautisko Augu aizsardzības konvenciju (SAAK), kā arī aicināja valstis, kas ir BTIK puses, turpināt atbalstīt un/vai uzlabot attiecīgu valstu un reģionu spējas pētīt, noteikt, diagnosticēt un apkarot infekcijas slimības, kā arī citus iespējamus bioloģiskus apdraudējumus un mudināja valstis, kas ir BTIK puses un spēj to darīt, turpināt gan tieši, gan ar starptautisku organizāciju starpniecību atbalstīt spēju vairošanas darbības tajās valstīs, kas ir BTIK puses un kam vajadzīga palīdzība infekcijas slimību pārraudzībā, noteikšanā, diagnosticēšanā un apkarošanā, kā arī ar tām saistītajā izpētē.
(8) Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (turpmāk tekstā – IHR) stājās spēkā 2007. gada 15. jūnijā. Ar tiem reglamentē infekcijas slimību uzliesmojumu izplatību, kontroli un reaģēšanu uz šiem uzliesmojumiem neatkarīgi no to izcelsmes, un tajos liek PVO dalībvalstīm vairot svarīgākās laboratoriju un uzraudzības spējas, lai varētu īstenot IHR. PVO sekretariāts ir apņēmies atbalstīt PVO dalībvalstis, lai tās, izmantojot PVO galveno mītni un reģionālos birojus, tostarp PVO Lionas biroju, īstenotu IHR plānus attiecīgās valstīs. PVO bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības programmā ir dotas norādes par to, kā laboratorijām būtu jārīkojas, izmantojot normatīvas pamatnostādnes, rīkojot seminārus un mācības par bioloģiska drošuma jomā pieņemto praksi, nodrošinot laboratoriju bioloģisko drošību, un izstrādājot rīcības kodeksus, lai ar atbildības sajūtu veiktu pētījumus dabaszinātnes jomā. Tai arī ir uzdevums noteikt ANO pamatnostādnes par infekciozu vielu pārvadāšanu. Saskaņā ar IHR sabiedrības veselības aizsardzības laboratoriju uzdevums ir būt gatavām stāties pretī bioloģiskiem, ķīmiskiem, kā arī radioaktivitātes un kodolieroču radītiem apdraudējumiem. Bioloģiska drošuma un laboratoriju bioloģiskās drošības definīcijas iekļautas PVO Laboratoriju bioloģiska drošuma rokasgrāmatas 3. izdevumā (2004. gads) un rokasgrāmatā Bioloģisku apdraudējumu regulācija – Laboratoriju bioloģiskās drošības pamatnostādnes (2006. gads).
(9) Šo vienoto rīcību īsteno saskaņā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (turpmāk – pamatnolīgums), ko noslēgusi Eiropas Komisija, no vienas puses, un ANO, no otras puses, kurā izklāstīta ANO un Eiropas Komisijas rīcības sistēma, lai stiprinātu sadarbību, kā arī operatīvas partnerattiecības,
IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.
1. pants
1. Lai tieši un praktiski piemērotu attiecīgos ES Stratēģijā paredzētos elementus, Eiropas Savienība piedalās to lēmumu īstenošanā, ko sestajā BTIK pārskata konferencē pieņēmušas valstis, kas ir BTIK puses, lai:
1. a)
nodrošinātu piemērotu mikrobioloģisku vai citu bioloģisku faktoru vai toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citās iekārtās, tostarp transportēšanas laikā, lai novērstu neatļautu piekļuvi šādiem faktoriem un toksīniem un to neatļautu izvešanu;
b)
veicinātu bioloģisku apdraudējumu mazināšanas jomā pieņemto praksi un informētību, tostarp bioloģisku drošumu, bioloģisku drošību, bioloģiskas pētniecības ētikas ievērošanu un gatavību reaģēt uz apzinātu nepareizu bioloģisku izraisītājfaktoru un toksīnu izmantošanu, veicot starptautisku sadarbību šajā jomā.
2. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, ES nāk klajā ar projektiem, kuros ietverti šādi pasākumi: Sīki izstrādāts šādu projektu apraksts ir izklāstīts šīs vienotās rīcības pielikumā.
2. a)
organizēt informatīvus seminārus, konsultācijas un kompetentu iestāžu mācības attiecīgajās nozarēs un laboratoriju apsaimniekotāju/darbinieku mācības valsts, apakšreģionālā un reģionālā līmenī, lai panāktu dziļāku izpratni par bioloģisku apdraudējumu mazināšanas jomā pieņemto praksi un tās efektīvu īstenošanu laboratorijās un citās iekārtās, tostarp attiecīgajā gadījumā transportēšanas laikā;
b)
palīdzēt izmeklētām valstīm pārskatīt veselības aizsardzības sistēmas reaģēšanas spējas, palielinot attiecīgu valstu gatavību bioloģiskiem apdraudējumiem, izstrādāt un īstenot bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības plānu, jo īpaši saistībā ar laboratorijās pieņemto praksi un drošību, to saskaņot ar attiecīgu valstu integrētiem gatavības plāniem, kā arī stiprināt attiecīgu valstu laboratoriju darbību un stabilitāti, piesaistot tās reģionāliem un starptautiskiem tīkliem.
2. pants
1. Prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis (turpmāk tekstā – ĢS/AP), ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.
2. Tehnisku 1. panta 2. punktā minēto pasākumu īstenošanu veic PVO, tostarp PVO birojs Lionā. PVO veic uzdevumus tā ĢS/AP vadībā, kas palīdz prezidentvalstij. Tālab ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis stājas vajadzīgās juridiskajās attiecībās ar PVO.
3. Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, un Komisija saskaņā ar savām pilnvarām cits citu regulāri informē par šīs vienotās rīcības īstenošanu.
3. pants
1. Bāzes finansējums 1. panta 2. punktā norādīto pasākumu īstenošanai ir EUR 2105000, ko finansēs no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
2. Izdevumus, ko finansē no šā panta 1. punktā minētās summas, apsaimnieko saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.
3. Komisija uzrauga, lai šā panta 2. punktā minētie izdevumi, ko piešķir kā dotāciju, būtu pareizi apsaimniekoti. Šim nolūkam Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar PVO. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka PVO ir jānodrošina, tostarp ar ES ekspertu līdzdalību, lai ES ieguldījuma redzamība atbilstu tās lielumam.
4. Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu cik drīz vien iespējams pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā. Tā dara Padomei zināmu informāciju par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.
4. pants Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par šīs vienotās rīcības īstenošanu, pamatojoties uz PVO ceturkšņa ziņojumiem. Padomes veiktā izvērtēšana pamatojas uz minētajiem ziņojumiem. Komisija ir pilnībā iesaistīta. Tā ziņo Padomei par šīs vienotās rīcības īstenošanas finanšu aspektiem.
5. pants Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā. Tā zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai 6 mēnešus pēc tās pieņemšanas, ja līdz tam laikam nav noslēgts finansēšanas nolīgums.
6. pants Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Luksemburgā, 2008. gada 14. aprīlī Padomes vārdā — priekšsēdētājs I. Jarc
ANNEX
PIELIKUMS
FINANSĒJAMO PROJEKTU APRAKSTS
1. Vispārēji mērķi Šīs vienotās rīcības vispārējais mērķis ir ar turpmāk izklāstīto projektu palīdzību atbalstīt BTIK īstenošanu, jo īpaši tādu aspektu īstenošanu, kas saistīti ar mikrobioloģisku vai citu bioloģisku izraisītājfaktoru vai toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citās iekārtās, tostarp vajadzības gadījumā transportēšanas laikā, lai novērstu neatļautu piekļuvi šādiem izraisītājfaktoriem un toksīniem un to neatļautu izvešanu. Tāpat tās mērķis ir palīdzēt veicināt informētību par bioloģisku apdraudējumu novēršanas jomā pieņemto praksi, un jo īpaši ar 2. projekta palīdzību veicināt valsts laboratoriju darbību un saskaņot reaģēšanu uz bioloģiskiem izraisītājfaktoriem un vispārējo valsts gatavību bioloģiskiem apdraudējumiem.
2. Konkrēti, ar projektiem saistīti mērķi Turpmāk izklāstītajos projektos izskatīs trīs ļoti nozīmīgus aspektus apzinātā un neapzinātā slimību izplatībā:
2.
1) iespējamību, ka teroristiem vai citiem noziedzniekiem ir piekļuve bīstamiem bioloģiskiem patogēniem/toksīniem. Nedrīkst pieļaut, ka teroristi varētu iegūt slimību izraisītājus un izmantot slimības kā ieroci. Tādi gadījumi kā vēstules ar Sibīrijas mēra sporām 2001. gadā ASV var izraisīt nopietnas politiskas un saimnieciskas problēmas;
2) nozīmīgu vispārēju pieaugumu jaunu laboratoriju, un jo īpaši tādu augsta līmeņa izolētības laboratoriju skaita ziņā, kuras nespēj ievērot pietiekamus bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības standartus. Pēdējo gadu laikā liels skaits valstu, tostarp valstis, kam ir maz resursu, ir atvēlējušas līdzekļus, lai izveidotu augsta līmeņa izolētības laboratorijas. Lai gan tas ļautu valsts zinātniekiem gūt pieredzi, strādājot ar bīstamiem patogēniem, piemēram, ar SARS korona vīrusu vai vīrusu hemorāģisko drudža vīrusu, tas radītu arī apdraudējumu, jo īpaši valstīs, kam nav iespējas uzkrāt līdzekļus iekārtu ilgtermiņa uzturēšanai un nodrošināt darbiniekiem piemērotas mācības;
3) laboratorijās notiek starpgadījumi un netīša ļoti bīstamu bioloģisku materiālu noplūde tāpēc, ka laboratorijās un citās iekārtās bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jomā ir pieņemta nepiemērota prakse, kā arī tāpēc, ka nav ievēroti ANO noteikumi par infekcijas izraisītājvielu iesaiņošanu un pārvadāšanu. Trīs dažādi nelaimes gadījumi SARS laboratorijās Āzijā 2003. un 2004. gadā un nesenais nāves gadījums Krievijā, ko izraisīja laboratorijā iegūta Ebolas (Ebola) vīrusa hemorāģiskā drudža infekcija, kā arī bioloģiskā drošuma nepilnības, kuru dēļ laboratorijās ASV notikusi inficēšanās (tularēmija un melioidoze), liecina par apdraudējumiem, kas saistīti ar nepietiekamu bioloģisku drošumu un laboratoriju bioloģisko drošību, kuras uzlabošanai jāpievērš lielāka uzmanība, izmantojot vadības metodes un personāla mācības neatkarīgi no tā, kādā laboratorijas vidē (cilvēku, dzīvnieku vai lauksaimniecības izpētes) darbinieki strādā.
2.1. 1. projekts: bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības veicināšana, rīkojot informatīvus seminārus valsts un reģionālā līmenī
2.1. Projekta mērķis
Šā projekta mērķis ir mudināt valstis uzņemties atbildību par tādu programmu izstrādi, ar kuru palīdzību var izvairīties no neapzinātas bioloģisku izraisītājfaktoru iedarbības vai noplūdes laboratorijās un novērst apzinātu minēto izraisītājfaktoru nepareizu lietojumu. Projektā piedalīsies gan attiecīgu valstu veselības aizsardzības politikas veidotāji, gan laboratoriju vadītāji un darbinieki, lai mudinātu viņus apņemties nodrošināt bioloģiska drošuma/bioloģiskas drošības kultūru. Ar projektu arī atbalstīs bioloģisku apdraudējumu mazināšanas programmu attīstību attiecīgu valstu, reģionu un starptautiskā līmenī, tostarp ar laboratoriju tīklu un saskaņotu bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības definīciju reģiona valstīs, lai veicinātu pārredzamību un apņemšanos ievērot bioloģiskās pētniecības ētiku (tostarp veicināt ieroču neizplatīšanu). Īpašu uzmanību pievērsīs saišu izveidei starp sabiedrības veselības nozari un citām nozarēm, piemēram, dzīvnieku veselības aizsardzības un vides nozari, lai nodrošinātu saskaņotu un vispārēju pieeju bioloģisku apdraudējumu mazināšanai.
Projekta rezultāti i)ii)iii)iv)v)
Reģioni un valstis iesaistīsies aktīvā dialogā par jautājumiem, kas saistīti ar bīstamu bioloģisku izraisītājfaktoru un toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citās iekārtās; apzinās laboratoriju pašreizējo praksi bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jautājumos; atbalstīs attiecīgu valstu plānu izstrādi, jo īpaši atbilstīgi IHR, patogēnu noteikumiem un kontroles pasākumiem, lai stiprinātu drošumu un drošību, strādājot ar īpaši infekcioziem materiāliem; izstrādās mācību programmas, lai panāktu, ka politikas veidotāji, laboratoriju vadītāji un laboratoriju darbinieki turpina mazināt bioloģiskus apdraudējumus (minētajās programmās ietilps bioloģiskās pētniecības ētikas jautājumi un tajās popularizēs rīcības kodeksus); nodrošinās līdzekļus, lai savstarpēji saistītu ieinteresētās personas attiecīgajās valstīs un starptautiskās organizācijas (tostarp FAO, OIE un SAAK), kā arī lai uzturētu to darbību un palīdzētu tām kļūt par atbildīgiem pasaules līmeņa partneriem reģionālās ekspertu apvienībās un starptautiskos tīklos.
Projekta izklāsts
a)
Reģiona mēroga semināri, lai veicinātu informētību par bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzību un paredzētu konkrētas, ar atsevišķām valstīm saistītas operatīvas ierosmes bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jomā PVO 2006. gadā Vidusamerikā un Dienvidamerikā, Vidusjūras reģiona austrumu valstīs un tajās Āfrikas valstīs, kurās runā angļu valodā, organizēja informatīvus seminārus, lai veicinātu informētību par bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzību. Ar to noslēgs pirmo vispārējo informētības veicināšanas semināru ciklu atlikušajos reģionos un nodrošinās turpmākus pasākumus ar semināriem, kuros pievērsīsies konkrētu valstu vajadzībām izvēlētos reģionos, tostarp bioloģiskās pētniecības ētikas un rīcības kodeksu jomā. Lai centieni nedublētos un lai koordinētu un saskaņotu pieejas, PVO par notiekošajiem projektiem un vajadzīgo palīdzību konsultēsies ar attiecīgām ieinteresētām personām un līdzekļu devējiem (starptautiskiem darbību veicējiem un nevalstiskām organizācijām). Paredzēti pieci reģiona mēroga semināri, kas varētu attiekties uz šādiem reģioniem: Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, Dienvidamerika, Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija, Austrumāzija/Klusā okeāna rietumdaļa, Vidusāzija un Austrumeiropas valstis (tostarp Krievija).
b)
Konsultācijas ar attiecīgām kompetentām iestādēm, lai tās pievērstos bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzībai veselības aizsardzības nozarē PVO konsultēsies ar kompetentajām iestādēm attiecīgajās nozarēs un ar uzziņu bibliotēku vadītājiem, lai veicinātu viņu apņēmību pievērsties bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzībai. Ir paredzēti vismaz četri apmeklējumi. Valstis, ko apmeklēs, izvēlēsies, konsultējoties vadības komitejā, un valstu izvēle atspoguļos to apņēmību īstenot ieroču neizplatīšanas politiku.
c)
Intensīvi semināri par konkrētu tematu saistībā ar bioloģisku apdraudējumu mazināšanu PVO organizēs vismaz divus reģiona mēroga seminārus veselības aizsardzības politikas veidotājiem, kā arī laboratoriju vadītājiem un darbiniekiem, lai pārrunātu konkrētus tematus, un tādējādi padziļinātu izpratni par bioloģisku apdraudējumu mazināšanas aspektiem. Šajos semināros pievērsīsies tiesību aktu un uzraudzības jautājumiem, kā arī tam, kā nodrošināt programmu stabilitāti, izmantojot tīklus, seminārus un ekspertu apvienības. Semināri attieksies galvenokārt uz Vidusjūras reģiona austrumu valstīm un Austrumeiropas valstīm vai citām valstīm, kas saistītas ar 2. projektā paredzēto atlasi.
2.2. 2. projekts: Drošības un laboratoriju vadības prakses stiprināšana, lai novērstu bioloģiskus apdraudējumus (paraugs valstīm)
2.2. Projekta mērķis i)ii)iii)iv)v)
Apzināt un novērtēt veselības aizsardzības sistēmu reaģēšanas spējas, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskiem izraisītājfaktoriem un toksīniem, lai uzlabotu attiecīgu valstu gatavību bioloģiskiem apdraudējumiem, sasaistot veselības aizsardzības nozari ar ārlietu, tieslietu, vides aizsardzības, tirdzniecības, lauksaimniecības (un dzīvnieku veselības aizsardzības) un izlūkošanas nozari; izveidot forumu, lai uzturētu saikni starp darbību veicējiem attiecīgās valstīs un tos informētu par veselības aizsardzības sistēmas gatavību un reaģēšanas spējām; izstrādāt bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības plānu, jo īpaši saistībā ar laboratoriju praksi un drošumu, kā arī saskaņot to ar integrētiem attiecīgu valstu gatavības plāniem; īstenot attiecīgu valstu bioloģisku apdraudējumu mazināšanas uzraudzības plānu, jo īpaši saistībā ar laboratoriju praksi un drošumu; izpētīt un stiprināt attiecīgu valstu laboratoriju darbību, jaudu un stabilu darbību, piesaistot tās reģionāliem un starptautiskiem laboratoriju tīkliem.
Projekta rezultāti i)ii)iii)iv)v)vi)
Stiprinās izmeklētās valsts programmu, lai mazinātu bioloģisku apdraudējumu; uzlabos attiecīgas valsts ieinteresēto personu izpratni par to, kādi ir sabiedrības veselības aizsardzības nozares uzdevumi, reaģējot uz bioloģiskiem starpgadījumiem, un vairos šo personu uzticību nozarei kā šādu uzdevumu izpildītājai; lai reaģētu uz bioloģiskiem starpgadījumiem, bioloģisku pētījumu laboratorijas sasaistīs ar ieinteresētajām personām attiecīgās valstīs; būs uzlabots laboratoriju drošums, kvalitāte un darbība; ar reģionālu un starptautisku atzinību nodrošinās atzītu laboratoriju kvalitāti un savstarpējo saistību; nodrošinās, ka valsts atbilst IHR paredzētajām prasībām par laboratoriju pamatspējām.
Projekta izklāsts
Iepriekš minēto iemeslu dēļ projektu īstenos tādā piemērotā laikposmā, kam būs vajadzīga ilga apņēmība gan no pieteikuma iesniedzējas valsts, gan ES. Projektu īstenos vairākos posmos. Par attiecīgas valsts projekta vadītāju būtu jāieceļ ES algots eksperts.
Sagatavošanas posms
PVO projektam izvēlēsies vairākas kandidātvalstis, lai ar vadības komitejas palīdzību ES dalībvalstīm ieteiktu piemērotu kandidātu. Izvēles kritērijos būs prioritāri atspoguļoti ieroču neizplatīšanas jautājumi. PVO un prezidentvalsts ar ĢS/AP palīdzību veiks izpētes pārrunas ar kandidātvalstīm. Pamatojoties uz šajās pārrunās gūtajiem panākumiem, atbilstīgi nākamajam projekta posmam PVO pārstāvji apmeklēs valstis, pirms tās izvērtē. PVO izraudzīsies projekta koordinatoru, kas ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais. Šā sagatavošanas procesa rezultātā Eiropas Savienība (ko šim nolūkam pārstāvēs prezidentvalsts ar ĢS/AP palīdzību), Pasaules Veselības organizācija un izvēlētā valsts parakstīs saprašanās memorandu.
Novērtēšanas posms
Novērtēšanas posmā PVO veiks ar bioloģiju saistītu attiecīgas valsts darbību un izmeklētās valsts bioloģisku aktīvu novērtējumu un palīdzēs tos salāgot ar valsts gatavību reaģēt uz bioloģiskiem starpgadījumiem. Novērtējumā pabeigs bioloģisku starpgadījumu izvērtēšanu un izstrādās koordinācijas plānu, lai informētu visas ieinteresētās puses par attiecīgas valsts gatavību bioloģiskiem starpgadījumiem, un tajā būs sākta attiecīgās valsts gatavības plānā paredzēto sabiedrības veselības aizsardzības pienākumu saskaņošana, gatavojoties starptautiska mēroga bioloģiskiem un/vai sabiedrības veselības aizsardzības ārkārtas gadījumiem.
Tehniskas palīdzības posms
Šā posma mērķis ir stiprināt laboratoriju praksi reaģēt uz starptautiska mēroga notikumiem saistībā ar sabiedrības veselības aizsardzību un nodrošināt to, lai laboratoriju darbība būtu droša un tās rezultāti būtu apstiprināti valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī. Lai sasniegtu šos mērķus, atbildīgajiem dalībniekiem sabiedrības veselības jomā un bioloģiskās reaģēšanas jomā nodrošinās mācības. Izstrādās laboratoriju infrastruktūru plānus un attiecīgas valsts bioloģiskā drošuma jomā atzītus speciālistus piesaistīs starptautiskiem tīkliem, tostarp tie piedalīsies ikgadējās bioloģiska drošuma asociācijas sanāksmēs un konferencēs.
Izvērtēšanas posms
Katru ceturksni PVO sadarbībā ar izmeklēto valsti sagatavos ziņojumus, kuros izvērtē attiecīgas valsts gatavības plānus bioloģiskiem apdraudējumiem, kā arī attiecīgas valsts laboratoriju darbību no bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības viedokļa, un pārsūtīs šos izvērtējuma ziņojumus prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP, un Komisijai.
3. Ilgums Paredzētais vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 24 mēneši.
4. Saņēmēji Saņēmēji ir valstis, kas ir BTIK puses, vai valstis, kas sākušas ratifikācijas/pievienošanās procesu. Vienotā rīcība galvenokārt attiecināma uz tām valstīm un reģioniem, kas ir neaizsargāti, jo to bioloģiskajās laboratorijās veic nedrošas darbības, kuras palielina tādu mikroorganismu un to produktu, kas var izraisīt būtiskas sekas, pazušanas, zādzības un nepareizas izmantošanas risku.
5. Īstenošanas struktūra Prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis, ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu un tās pārraudzību. Prezidentvalstij tehniskā īstenošana jāuztic PVO. Projektus īstenos PVO darbinieki, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar (ekspertiem no) PVO dalībvalstīm, jo īpaši ES dalībvalstīm. Pieņemot darbā jaunus darbiniekus projekta īstenošanai, būtu jādod priekšroka ES dalībvalstu valstspiederīgajiem. Vienotās rīcības īstenošanu pārraudzīs vadības komiteja, kurā ietilpst PVO pārstāvji, ES prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP un Komisija. Vadības komitejas sanāksmes notiks pēc vajadzības, bet vismaz divas reizes gadā, lai pārskatītu panākto un pārrunātu ar īstenošanu saistītus jautājumus. To dara, lai nodrošinātu vispārēju projekta īstenošanas un novērtējuma ziņojumu saskaņošanu. Tāpat vadības komiteja darbojas kā valstu atlases mehānisms 1(b) un 2. projekta vajadzībām.