Address https://gelex.eu/eli/EU/act/oj/L/2015/914@2015-06-08/lv

Contents

1. Preamble
2. ANNEX
3. a)
4. b)
5. c)
6. d)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. panta ceturto teikumu,

tā kā:

(1) Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2015. gada 23. aprīlī tika atgādināts, cik nopietna ir situācija Vidusjūras reģionā, un pausta apņēmība, ka Savienībai būtu jāmobilizē visi centieni, lai turpmāk novērstu cilvēku bojāeju jūrā un risinātu šīs humanitārās ārkārtas situācijas pamatcēloņus. Eiropadome turklāt apņēmās īstenot pirmo brīvprātīgo pārapmetināšanas izmēģinājuma projektu visā Savienībā, piedāvājot vietas personām, kam ir tiesības uz aizsardzību.

(2) Savā 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā Eiropas Parlaments aicināja dalībvalstis palielināt iemaksas pašreizējās pārapmetināšanas programmās un uzsvēra nepieciešamību nodrošināt drošu un likumīgu piekļuvi ES patvēruma sistēmai.

(3) Pašlaik starp dalībvalstīm pastāv ievērojama nelīdzsvarotība attiecībā uz apņēmību pārapmetināt personas. Tikai piecpadsmit dalībvalstis un trīs asociētās valstis īsteno pārapmetināšanas programmas (vēl viena dalībvalsts ir paziņojusi par pārapmetināšanas programmas uzsākšanu), trīs dalībvalstis un viena asociētā valsts ir veikušas pārapmetināšanu ad hoc, bet pārējās vispār tajā neiesaistās.

(4) 2014. gadā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits Eiropas Savienībā sasniedza 626000, bet Eiropas Savienībā tika pārapmetināti 6380 trešo valstu valstspiederīgie, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Bēgļu, patvēruma meklētāju un iekšzemē pārvietotu personu skaits visā pasaulē 2013. gadā pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara pārsniedza 50 miljonus cilvēku.

(5) Tieslietu un iekšlietu padome 2014. gada 10. oktobra secinājumos atzina, ka […], ņemot vērā darbu, kas paveikts dalībvalstīs, kuras skar migrācijas plūsmas, visām dalībvalstīm taisnīgi un līdzsvaroti vajadzētu sniegt ieguldījumu [pārapmetināšanā].

(6) Komisija 2015. gada 13. maijā iesniedza visaptverošu Eiropas programmu migrācijas jomā, kas cita starpā nosaka piemērotus pasākumus, lai nekavējoties reaģētu uz cilvēcisko traģēdiju visā Vidusjūras reģionā.

(7) Lai novērstu to, ka pārvietotās personas, kurām nepieciešama aizsardzība, ir spiestas vērsties pie cilvēku kontrabandistu un cilvēku tirgotāju kriminālajiem tīkliem, programmā aicināts Eiropas Savienībai pastiprināt rīcību pārapmetināšanas jomā. Tādēļ Komisija ir izstrādājusi šo ieteikumu par ES mēroga pārapmetināšanas shēmu, lai saskaņā ar sadales koeficientu piedāvātu 20000 vietu.

(8) Gadījumā, ja piedalīties izlems asociētās valstis, sadales koeficients un katrai dalībvalstij un iesaistītajai asociētajai valstij piešķirtais vietu skaits būtu attiecīgi jāpielāgo.

(9) Saskaņā ar iepriekšējām diskusijām īpašajā Pārapmetināšanas un pārcelšanas foruma sanāksmē, kas notika 2014. gada 25. novembrī, nosakot sadales koeficientu, būtu jāņem vērā a) iedzīvotāju skaits (svērums 40 %), b) kopējais IKP (svērums 40 %), c) vidējais stihisko patvēruma pieteikumu skaits, kā arī pārapmetināto bēgļu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju laikposmā no 2010.–2014. gadam (svērums 10 %) un d) bezdarba līmenis (svērums 10 %).

(10) Kopumā Savienībā, dalībvalstīm īstenojot šo programmu, divos gados būtu jāuzņem 20000 personu. Atbildība par šādu personu uzņemšanu būtu jāuzņemas vienīgi iesaistītajām valstīm saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem noteikumiem. Tas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) aicinājumam, kurā Eiropas valstis mudinātas uzņemties lielākas saistības bēgļu uzņemšanā, izmantojot ilgtspējīgas pārapmetināšanas programmas un iekļaujoties kampaņā, ko vada Starptautiskā Migrācijas organizācija un piecas nevalstiskās organizācijas.

(11) Apzinot prioritāros reģionus, būtu jāņem vērā situācija kaimiņvalstīs un pašreizējās migrācijas plūsmas, kā arī saistība ar reģionālās attīstības un aizsardzības programmām Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā.

(12) Lai palīdzētu īstenot pārapmetināšanas shēmu, būtu jāizmanto UNHCR un citu attiecīgo iestāžu, tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, pieredze un zināšanas.

(13) Būtu jāveic pasākumi, lai novērstu pārapmetināto personu tālāku pārvietošanos no pārapmetināšanas mērķa dalībvalsts uz citām dalībvalstīm un iesaistītajām asociētajām valstīm.

(14) Komisija Savienības Pārvietošanas programmas ietvaros, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 516/2014 17. pantā, 2015. un 2016. gadā plāno shēmā ieguldīt papildu 50 miljonus euro. Lai optimizētu finanšu stimulu izmantošanu, Komisija ar deleģēto aktu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 516/2014 17. panta 4. un 10. punktam koriģēs vienreizējos maksājumus un pārapmetināšanas prioritātes attiecīgajā programmā. Ja asociētās valstis nolemj piedalīties pārapmetināšanas shēmā, tās nevar saņemt Regulā (ES) Nr. 516/2014 minētos vienreizējos maksājumus kā kompensāciju par to saistību izpildi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU. Komisija, pamatojoties uz nosacījumiem un sadales koeficientu, kas noteikts šajā ieteikumā, iesaka dalībvalstīm pārapmetināt 20000 personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Pārapmetināšana ir atsevišķu pārvietotu personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārsūtīšana pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos lūguma no trešās valsts uz dalībvalsti (ar minētās dalībvalsts piekrišanu), lai pasargātu tās no izraidīšanas un piešķirtu un nodrošinātu tiesības uzturēties, kā arī citas tiesības, kas līdzīgas tiesībām, kuras piešķir starptautiskas aizsardzības saņēmējiem. Eiropas shēmai attiecībā uz pārapmetināšanu būtu jāaptver visas dalībvalstis. Shēmā Eiropai vajadzētu apņemties vienreizēji piešķirt 20000 vietu pārapmetināmajām personām. Shēma būtu jāpiemēro divus gadus no ieteikuma pieņemšanas. Kopējais pārapmetināšanas vietu skaits būtu jāsadala dalībvalstīm saskaņā ar pielikumā iekļauto sadales koeficientu. Ja asociētās valstis nolemj piedalīties shēmā, sadales koeficients tiktu attiecīgi pielāgots. Par prioritārajiem reģioniem pārapmetināšanas jomā būtu jānosaka Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi un Āfrikas rags – īpaši valstis, kurās tiek īstenotas reģionālās attīstības un aizsardzības programmas. Dalībvalstīm un iesaistītajām asociētajām valstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par atsevišķiem uzņemšanas lēmumiem, kas pieņemti pēc pienācīgas medicīniskās un drošības pārbaudes, bet Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos būtu jābūt atbildīgam par pārapmetināšanas kandidatūru izvērtējumu prioritārajos reģionos un priekšlikumu par pārapmetināšanu iesniegšanu dalībvalstīm un iesaistītajām asociētajām valstīm. Kad pārapmetināta persona tiek uzņemta dalībvalsts vai iesaistītas asociētās valsts teritorijā, attiecīgajai valstij būtu ātri jāveic oficiālā procedūra starptautiskās aizsardzības saņemšanai, tajā skaitā pirkstu nospiedumu noņemšana, saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES, Padomes Direktīvu 2005/85/EK, Padomes Direktīvu 2003/9/EK, un no 2015. gada 20. jūlija – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES un 2013/33/ES. Pēc tam, kad dalībvalsts pārapmetinātajai personai ir piešķīrusi starptautiskās aizsardzības vai valsts aizsardzības statusu, minētajai personai pārapmetināšanas mērķa dalībvalstī būtu jāpiešķir tiesības, kas saskaņā ar Direktīvu 2011/95/ES paredzētas starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vai līdzīgas tiesības, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Šajā kontekstā uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā būtu jāattiecina tādi paši nosacījumi un ierobežojumi, kādus piemēro citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs. Ja piedalās asociētās valstis, tām būtu jāpiemēro līdzvērtīgi valsts tiesību akti. Pirms pārapmetināšanas kandidātu uzņemšanas dalībvalstu vai iesaistīto asociēto valstu teritorijā tiem būtu jābūt informētiem par savām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar pārapmetināšanas shēmu, kā arī saskaņā ar attiecīgiem Savienības un valstu tiesību aktiem patvēruma jomā, jo īpaši par sekām, kādas radīsies, ja šīs personas pārvietosies tālāk Eiropas Savienībā un/vai iesaistītajās asociētajās valstīs, un par to, ka tiem ir tikai tādas tiesības, kas saistītas ar starptautiskās vai valsts aizsardzības statusu pārapmetināšanas mērķa valstī. Pārapmetinātās personas, kas bez atļaujas ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā vai iesaistītajā asociētajā valstī, kura nav pārapmetināšanas mērķa valsts, kamēr nav pabeigta oficiālā starptautiskās aizsardzības procedūra vai pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas, jānosūta atpakaļ uz pārapmetināšanas mērķa valsti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 604/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Direktīvā 2008/115/EK. Būtu jānodrošina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja praktiska iesaiste shēmas īstenošanā, jo sevišķi, lai sniegtu īpašu atbalstu dalībvalstīm un iesaistītajām asociētajām valstīm, īpaši tām, kam nav iepriekšējas pieredzes saistībā ar pārapmetināšanu. Eiropas Patvēruma atbalsta birojam vajadzētu uzraudzīt shēmas īstenošanu un regulāri ziņot par īstenošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām saņemt finanšu piešķīrumu proporcionāli pārapmetināto personu skaitam to teritorijā atbilstoši vienreizējam maksājumam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 516/2014 17. pantā un precizēts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. xxx/2015. Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm. Briselē, 2015. gada 8. jūnijā Komisijas vārdā – Komisijas loceklis Dimitris Avramopoulos

ANNEX

(a) iedzīvotāju skaits (2014. gada dati, svērums 40 %). Šis kritērijs norāda dalībvalsts spēju uzņemt noteiktu skaitu bēgļu; (b) kopējais IKP (2013. gada dati, svērums 40 %). Šis kritērijs norāda valsts labklājību absolūtos skaitļos un norāda ekonomikas spēju uzņemt un integrēt bēgļus; (c) stihisku patvēruma pieteikumu vidējais skaits un pārapmetināto bēgļu skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju no 2010. līdz 2014. gadam (svērums 10 %). Šis kritērijs norāda dalībvalstu centienus nesenā pagātnē; (d) bezdarba līmenis (2014. gada dati, svērums 10 %). Šis kritērijs norāda spēju integrēt bēgļus. Anx. pielikums. Dalībvalstis Sadales koeficients (%) Skaits Apvienotā Karaliste 11,54 2309 Austrija 2,22 444 Beļģija 2,45 490 Bulgārija 1,08 216 Čehijas Republika 2,63 525 Dānija 1,73 345 Francija 11,87 2375 Grieķija 1,61 323 Horvātija 1,58 315 Igaunija 1,63 326 Īrija 1,36 272 Itālija 9,94 1989 Kipra 0,34 69 Latvija 1,10 220 Lietuva 1,03 207 Luksemburga 0,74 147 Malta 0,60 121 Nīderlande 3,66 732 Polija 4,81 962 Portugāle 3,52 704 Rumānija 3,29 657 Slovākija 1,60 319 Slovēnija 1,03 207 Somija 1,46 293 Spānija 7,75 1549 Ungārija 1,53 307 Vācija 15,43 3086 Zviedrija 2,46 491 Koeficientu nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

PIELIKUMS

Dalībvalstis Sadales koeficients (%) Skaits Apvienotā Karaliste 11,54 2309 Austrija 2,22 444 Beļģija 2,45 490 Bulgārija 1,08 216 Čehijas Republika 2,63 525 Dānija 1,73 345 Francija 11,87 2375 Grieķija 1,61 323 Horvātija 1,58 315 Igaunija 1,63 326 Īrija 1,36 272 Itālija 9,94 1989 Kipra 0,34 69 Latvija 1,10 220 Lietuva 1,03 207 Luksemburga 0,74 147 Malta 0,60 121 Nīderlande 3,66 732 Polija 4,81 962 Portugāle 3,52 704 Rumānija 3,29 657 Slovākija 1,60 319 Slovēnija 1,03 207 Somija 1,46 293 Spānija 7,75 1549 Ungārija 1,53 307 Vācija 15,43 3086 Zviedrija 2,46 491 Koeficientu nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: (a) iedzīvotāju skaits (2014. gada dati, svērums 40 %). Šis kritērijs norāda dalībvalsts spēju uzņemt noteiktu skaitu bēgļu; (b) kopējais IKP (2013. gada dati, svērums 40 %). Šis kritērijs norāda valsts labklājību absolūtos skaitļos un norāda ekonomikas spēju uzņemt un integrēt bēgļus; (c) stihisku patvēruma pieteikumu vidējais skaits un pārapmetināto bēgļu skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju no 2010. līdz 2014. gadam (svērums 10 %). Šis kritērijs norāda dalībvalstu centienus nesenā pagātnē; (d) bezdarba līmenis (2014. gada dati, svērums 10 %). Šis kritērijs norāda spēju integrēt bēgļus.

a)

iedzīvotāju skaits (2014. gada dati, svērums 40 %). Šis kritērijs norāda dalībvalsts spēju uzņemt noteiktu skaitu bēgļu;

b)

kopējais IKP (2013. gada dati, svērums 40 %). Šis kritērijs norāda valsts labklājību absolūtos skaitļos un norāda ekonomikas spēju uzņemt un integrēt bēgļus;

c)

stihisku patvēruma pieteikumu vidējais skaits un pārapmetināto bēgļu skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju no 2010. līdz 2014. gadam (svērums 10 %). Šis kritērijs norāda dalībvalstu centienus nesenā pagātnē;

d)

bezdarba līmenis (2014. gada dati, svērums 10 %). Šis kritērijs norāda spēju integrēt bēgļus.

Versions

1. 2015-06-08