Address https://gelex.eu/eli/EU/decision/2023/2801@2023-12-11/lv

Contents

1. Preamble
2. ANNEX
3. 1. a)
4. 2. a)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 Savienība ir noslēgusi Konvenciju par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (NAFO konvencija), ar kuru izveidota Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO). Atbilstīgi Padomes Lēmumam 2010/717/ES Savienība ir apstiprinājusi ceturto grozījumu NAFO konvencijā, ar ko izveidota Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas komisija (NAFO komisija).

(2) NAFO pieņem pasākumus, kas nodrošina zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu NAFO konvencijas apgabalā (pārvaldības apgabalā) un aizsargā jūras ekosistēmas, kurās šie resursi atrodas. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.

(3) Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013, Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto īpatņu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā nosaka, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.

(4) Atbilstoši Komisijas paziņojumiem Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu, Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija un Stratēģija No lauka līdz galdam. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā ir svarīgi aizsargāt dabu un apvērst ekosistēmu degradāciju. Klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums nedrīkst apdraudēt to preču un pakalpojumu pieejamību, ko veselīgas jūras ekosistēmas nodrošina zvejniekiem, piekrastes kopienām un cilvēcei kopumā.

(5) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. Savukārt Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns mērķis ir par 50 % samazināt jūras piedrazojumu ar plastmasu un par 30 % – vidē nonākušās mikroplastmasas daudzumu.

(6) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Kurss – ilgtspējīga zilā planēta uzsver jūras biodaudzveidības aizsardzības un saglabāšanas nozīmi Savienības ārējā darbībā. Savienība ir nozīmīgākais rīcībspēks reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un zivsaimniecības struktūrās visur pasaulē. Tajās Savienība iestājas par zivju krājumu ilgtspēju, veicina pārredzamu lēmumu pieņemšanu uz rūpīgas zinātniskas analīzes pamata, vairo zinātniskās pētniecības lomu un stiprina atbilstību.

(7) Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas 2024.–2028. gada periodā Savienības vārdā ir jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs, jo NAFO pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi var būt Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/833.

(8) Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/863. Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu, kas aptvertu 2024.–2028. gada periodu.

(9) Ņemot vērā pārvaldības apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, tostarp jaunu zinātnisko un citu attiecīgo informāciju, kas iesniegta pirms NAFO komisijas sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu lojālas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras Savienības nostājas ikgadējai precizēšanai 2024.–2028. gada periodā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) komisijas sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.

2. pants Savienības nostāju, kas jāieņem NAFO komisijas sanāksmēs, ik gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.

3. pants Šā lēmuma I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz NAFO komisijas gadskārtējai sanāksmei 2029. gadā.

4. pants Ar šo tiek atcelts Lēmums (ES) 2019/863.

5. pants Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2023. gada 11. decembrī Padomes vārdā – priekšsēdētājs L. Planas Puchades

ANNEX

I PIELIKUMS Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijā (NAFO)

1. PRINCIPI NAFO satvarā Savienība:

1. a)

nodrošina, ka NAFO pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un FAO 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

b)

veicina mērķus, kas nosprausti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādātajā Nolīgumā par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferencē, jo īpaši attiecībā uz jūras biodaudzveidības aizsardzības pastiprināšanu un 30 % pasaules okeānu aizsardzību, izveidojot aizsargājamas jūras teritorijas;

c)

palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu saskaņā ar Padomes 2020. gada 23. oktobra secinājumiem Biodaudzveidība – nepieciešama steidzama rīcība, Padomes 2021. gada 10. jūnija secinājumiem Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija, jo īpaši attiecībā uz dabas aizsardzību, un Padomes 2020. gada 19. oktobra secinājumiem par stratēģiju No lauka līdz galdam un spēcīgāku Eiropu pasaulē;

d)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā, jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas un pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

e)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;

f)

ievēro Padomes 2022. gada 13. decembra secinājumus par starptautisko okeānu pārvaldību drošiem, tīriem, veselīgiem un ilgtspējīgi pārvaldītiem okeāniem un jūrām saistībā ar jūras biodaudzveidības saglabāšanu;

g)

tiecas NAFO pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka NAFO pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar NAFO konvencijas mērķiem;

h)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi;

i)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

j)

tiecas Savienības flotei pārvaldības apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

k)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina NAFO, esošo RZPO un reģionālo jūras konvenciju darba koordināciju un attiecīgi sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

l)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt NAFO šādu pasākumu pieņemšanā:

2. a)

pasākumi, kas veicina biodaudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu un veicina zivju krājumu ilgtspēju un klimata pārmaiņu apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

b)

pārvaldības apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un piesardzīga pieeja, tostarp kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotas vai zvejas piepūles regulējums zvejniecībās, kurās NAFO reglamentētie dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek iegūti tādā apjomā, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Vajadzības gadījumā apsver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;

c)

pasākumi, kas veicina datu vākšanu, zinātnisko pētniecību un zinātniski pamatotus pārvaldības lēmumus, tās atbilstības komitejas stiprināšanu, atbilstības kultūru un periodiskus neatkarīgus darbības pārskatus;

d)

pasākumi, kuru nolūks ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbības pārvaldības apgabalā, tostarp NNN kuģu sarakstu izveide un citu RZPO sarakstos iekļautu kuģu savstarpēja pārņemšana, un pasākumi zivju un zvejas produktu izsekojamības veicināšanai, pamatojoties uz brīvprātīgām vadlīnijām par nozvejas dokumentēšanas shēmām;

e)

pārvaldības apgabalā veicamie uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kas nodrošina kontroles efektivitāti un atbilstību NAFO pieņemtajiem pasākumiem, arī pastiprināta pārkraušanas darbību kontrole, pamatojoties uz FAO brīvprātīgajām vadlīnijām par pārkraušanu citā kuģī;

(f) pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras biodaudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem,tostarp tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi pārvaldības apgabalā, kas ir saskaņā ar NAFO konvenciju, vienlaikus ievērojot FAO Starptautiskās vadlīnijas par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, tostarp jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

g)

pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu, novērst plastmasas izmešanu jūrā un samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras biodaudzveidību un ekosistēmām, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un palīdzēt šādus zvejas rīkus identificēt un atgūt, pamatojoties uz FAO brīvprātīgām vadlīnijām par zvejas rīku marķēšanu;

h)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

i)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par darbu zvejniecībā;

j)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

k)

pieeju izstrāde ar mērķi novērst ar zveju nesaistītu darbību ietekmi uz jūras bioloģiskajiem resursiem pārvaldības apgabalā;

l)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz NAFO apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem;

m)

pasākumi, kas ir atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas piegādes pieejamību.

II PIELIKUMS Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas sanāksmēs

Pirms katras NAFO komisijas sanāksmes, kurā minētā struktūra tiek aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita attiecīga informācija, kas nosūtīta Komisijai. Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras NAFO sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām, lai tās varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi. Ja NAFO komisijas sanāksmes gaitā, tostarp uz vietas, nav iespējams panākt vienošanos, lai Savienības nostājā ņemtu vērā jaunus elementus, jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.

Versions

1. 2023-12-11