Address https://gelex.eu/eli/EU/decision/2023/2806@2023-12-15/lv

Contents

1. Preamble
2. ANNEX
3. NATURA 2000 DATU STANDARTVEIDLAPA
4. Datu standartveidlapas galvenās iedaļas 1.2.3.3.1.3.2.3.3.4.5.6.
5. Natura 2000 datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.4.4.1.4.2.4.3.4.3.1.4.3.2.4.3.4.4.3.5.4.4.4.4.1.4.4.2.5. T5.1.5.1.1.5.1.2.5.1.3.5.1.4.5.1.5.5.2.5.2.1.5.2.2.5.2.3.5.3.5.3.1.5.3.2.5.4.6.6.1.6.1.1.6.1.2.6.1.3.
6. ☐
7. 1. ☐
8. 2. ☐
9. Saīsinājumu saraksts
10. IEVADS
11. Natura 2000 datu standartveidlapas mērķis un izmantošana
12. 1
13. 1.1 1. attēls. Iespējamās saiknes starp teritorijām
14. 1.1 ☐
15. 1.3
16. 1.4
17. 1.5
18. 2
19. 2.1
20. 2.1.2 ☐
21. 2.2
22. 2.3
23. 3
24. 3.1
25. 3.1.a.
26. 3.1.6 ☐
27. 3.1.b
28. 3.1.9 ☐
29. 3.1.10 ☐
30. 3.1.12
31. 3.1.12.1 ☐
32. 3.1.12.3 ☐
33. 3.1.13 ☐
34. 3.1.15 ☐
35. 3.2
36. 3.2.a
37. 3.2.6 ☐
38. 3.2.7
39. 3.2.8 ☐
40. 3.2.9 ☐
41. 3.2.b
42. 3.2.13 ☐
43. 3.2.15
44. 3.2.15.1. ☐
45. 3.2.15.3. ☐
46. 3.2.16 ☐
47. 3.2.18 ☐
48. 3.2.19 ☐
49. 3.3
50. 3.3.6
51. 3.3.7 ☐
52. 3.3.8 ☐
53. 4
54. 4.3
55. 4.4
56. 5
57. 5.1
58. 5.2
59. 5.2.1 ☐
60. 5.3
61. 5.3.2 ☐
62. 6
63. 6.1
64. 1.1)2)3)4)5)6)7)8)9)10)11)12)13)14)15)16)17)18)19)20)21)22)23)24)25)26)27)28)29)
65. 2.1)2)3)4)5)6)7)8)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta otro daļu,

tā kā:

(1) Direktīvas 92/43/EEK 3. panta 1. punktā noteikts, ka Natura 2000 tīklā iekļauj īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Padomes Direktīvu 79/409/EEK.

(2) Attiecībā uz katru Natura 2000 teritoriju īpašā formātā ir sniegta informācija par tās platību un atrašanās vietu (digitālā ģeotelpiskajā attēlojumā), ekoloģiskā informācija par dzīvotņu veidiem un sugām, teritorijas apraksts un ziņas par apsaimniekošanu.

(3) Šis īpašais formāts ir Natura 2000 datu standartveidlapa, un to izmanto visu Natura 2000 teritoriju dokumentēšanai.

(4) Lai uzlabotu datu pieejamību un kvalitāti un nodrošinātu, ka ir pieejama trūkstošā informācija par tādiem būtiskiem aspektiem kā saglabāšanas mērķi, pasākumi un apsaimniekošanas rezultativitāte, un lai Natura 2000 datu standartveidlapu vairāk saskaņotu ar Direktīvas 92/43/EEK 17. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK 12. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām, ir jāpielāgo Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/484/ES noteiktais formāts. Ņemot vērā vajadzīgo pielāgojumu skaitu un tvērumu, Īstenošanas lēmums 2011/484/ES būtu jāaizstāj.

(5) Netraucētas tehniskās pārejas interesēs dalībvalstīm ir vajadzīgs laiks, lai sagatavotos jaunā formāta izmantošanai. Tāpēc dalībvalstīm noteiktu laiku būtu jāturpina izmantot ar Īstenošanas lēmumu 2011/484/ES izveidoto Natura 2000 datu standartveidlapu.

(6) Natura 2000 datu standartveidlapas saturs regulāri būtu jāatjaunina. Lai Komisija saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 9. pantu varētu regulāri izskatīt Natura 2000 tīkla devumu minētās direktīvas 2. un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā, Natura 2000 datu standartveidlapas ieteicams atjaunināt ne retāk kā reizi sešos gados, balstoties uz labāko pieejamo informāciju par katru tīklā iekļauto teritoriju.

(7) Pavaddokumenti, kas paredzēti, lai sekmētu Natura 2000 datu standartveidlapas izmantošanas konsekvenci ES, arī kodu saraksti, tehniskie norādījumi un informācijas nosūtīšanai izmantojamo datņu formāts, dalībvalstīm ir pieejami Eiropas Vides aģentūras uzturētajā Natura 2000 tiešsaistes uzziņu portālā.

(8) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Direktīvas 92/43/EEK 20. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants Formāts, kādā nosūtāma informācija par Natura 2000 tīklu, jeb t. s. Natura 2000 datu standartveidlapa, ir noteikts pielikumā, kurā arī sniegtas paskaidrojošas piezīmes.

2. pants Īstenošanas lēmumu 2011/484/ES atceļ.

3. pants Šo lēmumu piemēro no 2025. gada 1. februāra.

4. pants Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2023. gada 15. decembrī Komisijas vārdā – Komisijas loceklis Virginijus Sinkevičius

ANNEX

(1) putnu sugu, uz kuru attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. un 2. punkts un kura sastopama attiecīgajā teritorijā (attiecībā uz ĪAT), un (2) Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitīto sugu, kura sastopama konkrētajā teritorijā (attiecībā uz IKNT, KNT, ĪADT). Grp_standartveidlapas_galvenās_iedaļas. 1233132. Teritorijas identifikācija Jāaizpilda par katru teritoriju. Teritorijas platība un atrašanās vieta Ekoloģiskā informācija Dzīvotņu veidi Jāaizpilda par katru I pielikumā minēto dzīvotņu veidu, kas sastopams teritorijā (attiecībā uz IKNT, KNT, ĪADT). Sugas Jāaizpilda par katru Pārējās sugas Fakultatīvs lauks Teritorijas apraksts Jāaizpilda par katru teritoriju. Teritorijas apsaimniekošana Ģeotelpiskais attēlojums Grp_2000_datu. standartveidlapa. īpaši aizsargājamām teritorijām (ĪAT), ierosinātām Kopienā nozīmīgām teritorijām (IKNT), Kopienā nozīmīgām teritorijām (KNT) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību Datu standartveidlapā ir sešas galvenās iedaļas, kā aprakstīts turpmāk. Katrā no šīm iedaļām ir vairāki lauki, kas jāaizpilda saskaņā ar paskaidrojošās piezīmēs sniegtajām instrukcijām. Paskaidrojošajās piezīmēs sniegti lauku aizpildīšanai nepieciešamie norādījumi, kā arī atsauces uz kodu sarakstiem un citiem nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, tehniskajiem norādījumiem un telpisko un tabulāro datu pārsūtīšanas formātiem, kas ir pieejami Natura 2000 tiešsaistes uzziņu portālā. (1) A: teritorija, uz kuru attiecas Putnu direktīva (ĪAT) (2) B: teritorija, uz kuru attiecas Dzīvotņu direktīva (IKNT, KNT vai ĪADT) (3) C: teritorija, uz kuru (ar identiskām robežām) attiecas gan Putnu direktīva, gan Dzīvotņu direktīva (212) Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (ja atšķiras) (5) Klints vai stāva vieta (6) Ala (7) Transformācija uz ETRS89 projekciju (8) Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā. (9) Dzīvotne teritorijā vairs nav sastopama (10) Dzīvotnes veids nav sastopams un nebija sastopams noteikšanas brīdī, bet ir plānota tā atjaunošana. (11) Veikta pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (12) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (13) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kura pamatā ir ļoti ierobežots datu apjoms (14) A: izcila pārstāvētība (15) B: laba pārstāvētība (16) C: būtiska pārstāvētība (17) A1: 100 % ≥ p > 75 % (18) A2: 75 % ≥ p > 50 % (19) A3: 50 % ≥ p > 25 % (20) A4: 25 % ≥ p > 15 % (21) B: 15 % ≥ p > 2 % (22) C: 2 % ≥ p > 0 % (23) A: Izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (24) B: Laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (25) C: Zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (26) X: Saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne) (27) Labs stāvoklis .. [ha] (28) Slikts stāvoklis: .. [ha] (29) Nezināms stāvoklis: .. [ha] (30) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (31) Galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (32) Galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīta uz daļējas kartēšanas datiem) (33) Nepietiek datu / nav datu (34) Novērst pasliktināšanos (35) Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli (36) Palielināt dzīvotnes veida platību (37) Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli (38) Atjaunot konkrētā veida dzīvotni (39) Cits variants (40) A: izcila vērtība (41) B: liela vērtība (42) C: būtiska vērtība (43) Suga teritorijā vairs nav sastopama (44) Suga noteikšanas brīdī nav sastopama un nebija sastopama noteikšanas brīdī, bet ir plānota tās atjaunošana. (45) Uzturas pastāvīgi (46) Vairojas (47) Pulcējas (48) Ziemo (49) Izplatīta suga (50) Reta suga (51) Ļoti reta suga (52) Sastopama suga (53) Veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse (54) Aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (55) Aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma (56) Nepietiek datu / nav datu (57) A1: 100 % ≥ p > 75 % (58) A2: 75 % ≥ p > 50 % (59) A3: 50 % ≥ p > 25 % (60) A4: 25 % ≥ p > 15 % (61) B: 15 % ≥ p > 2 % (62) C: 2 % ≥ p > 0 %. (63) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) (64) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) (65) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (66) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti) (67) pietiekama kvalitāte: .. % (68) nepietiekama kvalitāte: .. % (69) nav informācijas par dzīvotnes kvalitāti: .. % (70) Novērst pasliktināšanos (71) Saglabāt sugas dzīvotnes platību un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu (72) Palielināt sugas dzīvotnes platību (73) Atjaunot sugas dzīvotni (74) Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus) (75) Palielināt populācijas lielumu (76) Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus) (77) Atjaunot populāciju teritorijā (78) Cits variants (79) A: (Gandrīz) izolēta populācija (80) B: Populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām (81) C: Populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā (82) A: izcila vērtība (83) B: liela vērtība (84) C: būtiska vērtība (85) Izplatīta suga (86) Reta suga (87) Ļoti reta suga (88) Sastopama suga (89) Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT (90) Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga (91) Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga (92) Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT (93) Migrējošu putnu suga, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT (94) Aizliegta suga, kas iekļauta kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas (Regula (ES) 2019/1241) I pielikumā un kas vēl nav aizsargāta saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas pielikumiem (95) Valstu sarkanajās grāmatās iekļauta suga (96) ES sarkanajās grāmatās iekļauta suga (97) Pasaules sarkanajās grāmatās iekļauta suga (98) Endēmiska suga (99) Suga, kas ir aizsargāta saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (100) Tipiska I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu suga (101) Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi (102) Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS) (103) Citi iemesli (104) Ļoti nozīmīgs (105) Vidēji nozīmīgs (106) Maznozīmīgs (433) Atrašanās vieta teritorijā / ārpus teritorijas (108) Natura 2000 teritorijā (109) Ārpus Natura 2000 teritorijas (110) Natura 2000 teritorijā un ārpus tās (111) Jā (ja Jā, aizpildiet 5.2.2. lauku) (112) Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku) (113) Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts (114) Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku) (115) Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku) (116) Plāna nosaukums un (117) saite uz plānu (URI), un (118) Derīgums: sākuma datums (gads un mēnesis) un ilgums mēnešos / nav noteikts (119) Nepieciešamie saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē) (1) nosaukums un saite (URI) un/vai (2) papildu paskaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem (teksts brīvā formā un norāde uz valodu) (120) Nepieciešamie saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os): (1) Ir noteikti pilnībā (2) Ir noteikti daļēji (3) Nav noteikti Jāatbild tikai tad, ja pasākumi ir noteikti pilnībā vai daļēji: Pt_1_. 2. Vai nepieciešamie pasākumi ir noteikti? (1) Īstenoti visi pasākumi un/vai pašlaik tiek īstenoti visi pasākumi (2) Īstenota tikai daļa pasākumu un/vai pašlaik tiek īstenota daļa pasākumu (3) Nav īstenoti vienreizēji pasākumi un/vai pašlaik netiek īstenoti nekādi periodiski pasākumi Pt_2_. 2. Vai noteiktie pasākumi ir īstenoti? (123) Vai periodiski tiek novērtēta saglabāšanas pasākumu rezultativitāte? [jā/nē] (124) Vai saglabāšanas pasākumi nodrošina noteikto saglabāšanas mērķu īstenošanu? [jā / nē / vēl nē / nav zināms, jo nav novērtēts] Grp_2000_datu_standartveidlapas_datu_lauki. 111. Teritorijas identifikācija Teritorijas veids Iepriekš definēti varianti: Teritorijas kods Nemainīgs unikāls kods Teritorijas nosaukums Teritorijas nosaukums latīņu alfabēta burtiem Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem (fakultatīvs lauks) Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem Respondents Organizācijas nosaukums Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Organizācijas daļa, kas atbild par DSV norādāmo datu apkopošanu Pasta adrese Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Organizācijas funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Organizācijas funkcionālās (nevis personīgās) pastkastes e-pasta adrese Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietne, kurā norādīta organizācijas oficiālā kontaktinformācija Teritorijas klasificēšanas / ierosināšanas / statusa piešķiršanas datumi Datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT Datums ĪAT klasifikācijas akts Valsts klasifikācijas akta URI (URL vai DOI) vai atsauce brīvā tekstā un norāde uz valodu Datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT Datums Datums, kad teritorijai piešķirts ĪADT statuss Datums ĪADT statusa piešķiršanas akts Valsts statusa piešķiršanas akta URI (URL vai DOI) vai atsauce brīvā tekstā un norāde uz valodu Skaidrojumi (fakultatīvs lauks) Teksts brīvā formā un norāde uz valodu; var sniegt skaidrojumus, piemēram, par tādu teritoriju klasificēšanas vai statusa piešķiršanas datumiem, kuras veido sākotnēji atsevišķi noteiktas ĪAT un/vai KNT. Teritorijas platība un atrašanās vieta Teritorijas platība Platība Teritorijas platība hektāros Iepriekš definēti varianti: Platību atšķirību iemesli: paskaidrojumi Brīva teksta lauks un norāde uz valodu. Tas jāaizpilda, ja 2.1.2. laukā ir atzīmēts variants Cits. Administratīvais reģions (fakultatīvs lauks) Administratīvā reģiona kods Kods no NUTS kodu saraksta (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Administratīvā reģiona nosaukums Nosaukums no NUTS kodu saraksta (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni Reģiona kods Bioģeogrāfisko un jūras reģionu kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Procentuālā daļa Ja teritorijas ietilpst vismaz divos reģionos, norādiet procentuālo platības daļu katrā no šiem reģioniem. Ekoloģiskā informācija Teritorijā sastopamie Padomes Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētie dzīvotņu veidi Būtiska informācija (dzīvotnes veids) Dzīvotnes veida kods Aizpildiet saskaņā ar I pielikuma dzīvotņu veidu kodu sarakstu (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Prioritārā forma Norādiet, ja dzīvotnes veids ir 6210., 7130. vai 9430. dzīvotnes veida prioritārā forma. Nav sastopams Iepriekš definēti varianti: Jāaizpilda tikai 3.1.1. lauks (Dzīvotnes veida kods), 3.1.2. lauks (Prioritārā forma), 3.1.6. lauks (Izmantotā metode), 3.1.7. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods), 3.1.13. lauks (Saglabāšanas mērķi), 3.1.16. lauks (Atjaunināšanas datums). 3.1.4. laukā (Platība) jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.1. punkta lauki jāatstāj tukši. Platība Dzīvotnes veida platība hektāros Alas Alu skaits (dzīvotņu veidu kodi 8310 un 8330) Platības noteikšanai izmantotā metode Iepriekš definēti varianti: Nesenākās datu vākšanas periods Perioda sākuma datums un beigu datums (mēnesis un gads) vai, ja šāda informācija nav zināma, norādiet apsekojums vecāks par 2022. gadu. Teritorijas novērtējums (dzīvotnes veids) Būtiskums Norādiet, ja dzīvotnes veida sastopamība ir nebūtiska; būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.1.b punkta lauki, savukārt nebūtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda tikai 3.1.b punkta 3.1.8. (Būtiskums) un 3.1.16. (Atjaunināšanas datums) lauks. Pārstāvētība Iepriekš definēti varianti: Relatīvā platība Iepriekš definēti varianti: Paskaidrojumi par relatīvo platību (fakultatīvs lauks) Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanās pakāpe: platība Norādiet katrai kategorijai platību hektāros: Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode Saglabāšanas mērķi Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Vispārējais novērtējums Iepriekš definēti varianti: Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis Teritorijā sastopamās Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā minētās sugas un Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitītas sugas Pamatinformācija (suga) Sugu grupa Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Sugas kods Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Zinātniskais nosaukums Sugas nosaukums no attiecīgā kodu saraksta uzziņu portālā, kas atbilst 3.2.2. laukā izmantotajam kodam. Sugas datu sensitivitāte Norādiet, ja sugas dati ir sensitīvi Nav sastopama Iepriekš definēti varianti: Jāaizpilda šādi lauki: 3.2.1.–3.2.5. lauks, 3.2.9. lauks (Izmantotā metode), 3.2.10. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods) un 3.2.16. lauks (Saglabāšanas mērķi). 3.2.7.1. laukā gan minimālajam, gan maksimālajam populācijas lielumam jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.2. punkta lauki jāatstāj tukši. Populācijas tips Iepriekš definēti varianti: Populācijas lielums un vienība Populācijas lielums Norādiet minimālo un maksimālo populācijas lielumu Populācijas vienība Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Sastopamības kategorija Iepriekš definēti varianti: Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode Iepriekš definēti varianti: Nesenākās datu vākšanas periods Perioda sākuma datums un beigu datums (mēnesis un gads) vai, ja šāda informācija nav zināma, norādiet apsekojums vecāks par 2022. gadu Teritorijas novērtējums (sugas) Būtiskums Norādiet, ja sugas sastopamība ir nebūtiska. Sugas būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.2.b punkta lauki, savukārt nebūtiskas sugas sastopamības gadījumā jāaizpilda tikai 3.2.b punkta 3.2.11. (Būtiskums) un 3.2.20. (Atjaunināšanas datums) lauks. Suga, kas atbilst ĪAT klasifikācijas ornitoloģiskajiem kritērijiem Norādiet, ja putnu suga atbilst ornitoloģiskajiem kritērijiem, kas izmantoti, lai pamatotu ĪAT klasifikāciju. Populācija Iepriekš definēti varianti: Populācija: paskaidrojumi (fakultatīvs lauks) Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Norādiet sugas apdzīvoto dzīvotnes daļu procentos katrai kategorijai: Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās daļas klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes ☐0–25 % ☐26–50 % ☐51–75 % ☐76–100 % Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes ☐0–25 % ☐26–50 % ☐51–75 % ☐76–100 % Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas ☐0–25 % ☐26–50 % ☐51–75 % ☐76–100 % Saglabāšanas mērķi Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Izolētība Iepriekš definēti varianti: Vispārējais novērtējums Iepriekš definēti varianti: Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas (fakultatīvs lauks) Sugu grupa Ja suga ietilpst kādā no Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajā kodu sarakstā iekļautajām sugu grupām, izmantojiet attiecīgo kodu no šā saraksta; pretējā gadījumā atstājiet šo lauku tukšu. Sugas kods Ja suga ir iekļauta Natura 2000 uzziņu portāla kodu sarakstos, kas izmantoti 3.2.2. laukā, izmantojiet attiecīgo kodu, pretējā gadījumā atstājiet šo lauku tukšu. Zinātniskais nosaukums Attiecīgā gadījumā norādiet zinātnisko nosaukumu, kas izmantots Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajos kodu sarakstos, kuri izmantoti 3.2.2. laukā. Sugas datu sensitivitāte Norādiet, ja sugas dati ir sensitīvi Nav sastopama Norādiet, ja suga teritorijā vairs nav sastopama Populācijas lielums un vienība Populācijas lielums Minimālais un maksimālais populācijas lielums Populācijas vienība Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Sastopamības kategorija Iepriekš definēti varianti: Pamatojums Iepriekš definēti varianti: Teritorijas apraksts Teritorijas iezīmes Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Teritorijas kvalitāte un nozīme Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta Noslogojuma kods Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Reitings Iepriekš definēti varianti: Iepriekš definēti varianti: Sīkāks noslogojuma apraksts Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis Dokumentācija Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Saite(-es) URI (URL vai DOI) Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis eritorijas apsaimniekošana Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgā struktūra Organizācijas nosaukums Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgā organizācijas daļa Pasta adrese Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Organizācijas funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Organizācijas funkcionālās (nevis personīgās) pastkastes e-pasta adrese Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietne, kurā norādīta organizācijas oficiālā kontaktinformācija Apsaimniekošanas plāni Apsaimniekošanas plāna(-u) esība Iepriekš definēti varianti: Atsauce uz apsaimniekošanas plānu(-iem) un tā (to) spēkā esība Papildu paskaidrojumi Brīvā formā un norāde uz valodu; jāaizpilda, ja apsaimniekošanas plāna nav un tas netiek arī izstrādāts Saglabāšanas pasākumi Detalizēta informācija par pasākumiem Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanas pasākumu statuss Divi jautājumi ar iepriekš definētiem variantiem: Apsaimniekošanas rezultativitāte Divi jautājumi ar iepriekš definētiem variantiem: Teritorijas ģeotelpiskais attēlojums INSPIRE identifikators Telpiskā objekta INSPIRE identifikators (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Nosaukumu telpa Nosaukumu telpa, kas noteikta ar nacionālajiem INSPIRE īstenošanas pasākumiem Vietējais identifikators Vietējam identifikatoram jābūt unikālam nosaukumu telpā Versijas identifikators (fakultatīvs lauks) Telpiskā objekta konkrētās versijas identifikators Grp. saraksts. EK Eiropas Kopiena EEK Eiropas Ekonomikas kopiena EVA Eiropas Vides aģentūra INSPIRE Eiropas telpiskās informācijas infrastruktūra IKNT ierosināta Kopienā nozīmīga teritorija KNT kopienā nozīmīga teritorija ĪADT īpaši aizsargājama dabas teritorija DSV datu standartveidlapa ĪAT īpaši aizsargājamā teritorija (1) nodrošināt informāciju, kas vajadzīga, lai Komisija kopā ar dalībvalstīm un ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) atbalstu varētu koordinēt pasākumus vienota tīkla Natura 2000 izveidei un uzturēšanai un izvērtēt, cik rezultatīvi tas palīdz saglabāt Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus un II pielikumā minēto sugu dzīvotnes, kā arī I pielikumā minēto putnu sugu un citu migrējošo putnu sugu dzīvotnes, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punkts; (2) atjaunināt Savienības KNT sarakstus, kas izveidoti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu; (3) sniegt informāciju, kas Komisijai palīdzēs nodrošināt, ka tīkls Natura 2000 tiek pienācīgi ņemts vērā citās ES vides un klimata rīcībpolitikas iniciatīvās, kā arī citās rīcībpolitikas jomās un nozarēs, jo īpaši reģionālajā, lauksaimniecības, enerģētikas, transporta un tūrisma rīcībpolitikā; (4) palīdzēt Komisijai un attiecīgajai komitejai izvēlēties, kuras darbības finansēt LIFE ietvaros; (5) nodrošināt saskanīgu un lietderīgu formātu, kas izmantojams, lai paziņotu informāciju par Natura 2000 teritorijām un apmainītos ar to saskaņā ar INSPIRE regulas noteikumiem un citiem ES tiesību aktiem un nolīgumiem par piekļuvi informācijai (piemēram, Orhūsas konvenciju); (6) noderēt pētniecībā, plānošanā un citiem nolūkiem saglabāšanas rīcībpolitikas atbalstam; (7) kalpot par ticamu atsauces un informācijas avotu konkrētu problēmu novērtēšanai iespējamu Savienības tiesību pārkāpumu gadījumā; (8) darīt sabiedrībai pieejamu ticamu un atjauninātu informāciju par Natura 2000. Grp_2000_datu_standartveidlapas_mērķis_un. izmantošana. DSV, ar DSV palīdzību izveidotās datubāzes un ģeotelpisko produktu (piemēram, Natura 2000 skatītāja) galvenie mērķi ir Ar DSV palīdzību tīkls Natura 2000 tiek dokumentēts Savienības līmenī, un to uzskata par svarīgu informācijas avotu visiem minētajiem mērķiem. Lai šo dokumentāciju varētu izmantot dažādajām vajadzībām, tā ir jāatjaunina. Tāpēc dalībvalstīm tiek ieteikts to atjaunināt vismaz ik pēc sešiem gadiem, balstoties uz labāko pieejamo informāciju. Piemēram, atjauninātajās DSV varētu atspoguļot informāciju, kas iegūta no 11. pantā paredzētā monitoringa, apsaimniekošanas plānu, ietekmes novērtējumu u. c. rezultātiem. Pat ja Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā nav skaidri noteikts, ka katrā teritorijā jāveic detalizēts monitorings, ir svarīgi, lai dzīvotņu un sugu stāvoklis teritorijās būtu zināms, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt direktīvās noteikto pamatuzdevumu (piemēram, dzīvotņu stāvokļa nepasliktināšanās) izpildi, kā arī uzraudzīt progresu teritoriju saglabāšanas mērķu sasniegšanā. Monitoringa shēmas, kas ir efektīvas un lietderīgas minēto mērķu sasniegšanai, vislabāk izstrādāt var tieši dalībvalstis, taču vienlaikus pilnībā jāņem vērā arī citi informācijas avoti (piemēram, amatierzinātne, tālizpēte u. c.). Grp_datu. standartveidlapa. Pirmā datu standartveidlapa (DSV) tika pieņemta 1997. gadā (Lēmums 97/266/EK), un tās galvenais mērķis bija izveidot Natura 2000 un novērtēt valstu tīklu pietiekamību. 2011. gadā DSV pirmo reizi tika pārskatīta un modernizēta, ņemot vērā digitālo telpisko datu uzlaboto pieejamību un progresu datu pārvaldības tehnoloģiju jomā un veicot nepieciešamos uzlabojumus ekoloģiskās informācijas struktūrā. 2020. gadā dalībvalstis un Komisija vienojās, ka ir jāturpina uzlabot un racionalizēt saskaņā ar abām direktīvām sniedzamo datu plūsmu, un šajā sakarā jāveic otrā DSV pārskatīšana. DSV tehniskā pārskatīšana tika veikta, lai uzlabotu datu pieejamību un kvalitāti, novērstu būtiskus trūkumus (piemēram, attiecībā uz informāciju par saglabāšanas mērķiem, pasākumiem un apsaimniekošanas rezultativitāti) un uzlabotu DSV saskaņotību ar ziņojumu sniegšanu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu. Piemēram, gan sugu, gan dzīvotņu saglabāšanās pakāpe tagad ir saistīta ar sugas dzīvotnes stāvokļa un sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitātes jēdzieniem, kas tiek izmantoti, sniedzot ziņojumus saskaņā ar 12. un 17. pantu. Šo uzlabojumu mērķis ir novērtēt tīkla Natura 2000 lomu un devumu dzīvotņu un sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa sasniegšanā. Grp_2000_uzziņu. portāls. Pavaddokumenti, kas paredzēti, lai uzlabotu DSV izmantošanas konsekvenci visā ES, tai skaitā saistībā ar elektronisku datu nosūtīšanu un datu apstrādi, dalībvalstīm ir pieejami tiešsaistē tā sauktajā Natura 2000 uzziņu portālā, ko uztur Eiropas Vides aģentūra. Šie dokumenti ietver tādus elementus kā kodu saraksti un citus nepieciešamus atsauces dokumentus un materiālus, piemēram, datu modeļus, datu pārsūtīšanas formātus telpiskajiem un tabulārajiem datiem, kā arī tehniskās vadlīnijas, kurās izklāstītas tehniskās un administratīvās procedūras, kas attiecas uz datu iesniegšanu Komisijai. Daži uzziņu portālā iekļautie elementi laika gaitā tehnisku, zinātnisku (piemēram, taksonomisku) un citu izmaiņu dēļ var tikt mainīti. Visas izmaiņas, kas saistītas ar elementiem, kurus uztur Vides ĢD un/vai EVA (sk. pielikumu), ir iepriekš jāapstiprina Dzīvotņu komitejai. Saite uz uzziņu portālu atrodama Eiropas Komisijas Vides ĢD tīmekļvietnē. Portāla pamatelementi ir uzskaitīti papildinājumā. Grp_2000_datu_standartveidlapa_un. datubāze. Par katru ierosināto, noteikto vai klasificēto Natura 2000 teritoriju ir jāaizpilda datu standartveidlapa un jāizveido digitāls tās robežu ģeotelpiskais attēlojums. Visas dalībvalsts teritorijas kopā veido nacionālo DSV datubāzi. Ja vien nav īpaši norādīts citādi, obligāti jāaizpilda visi DSV lauki. Lai nacionālā DSV datubāze būtu pilnīga, tajā jāiekļauj katras Natura 2000 teritorijas ģeotelpiskais apraksts; attiecīgie tehniskie norādījumi ir pieejami Natura 2000 uzziņu portālā. Dalībvalsts var ierosināt atjaunināt Natura 2000 datubāzē esošo informāciju, augšupielādējot atjaunināto datubāzi EVA Reportnet sistēmā (sk. instrukcijas Natura 2000 uzziņu portālā). Šādai atjauninātai datubāzei jāpievieno piezīme, kurā paskaidrotas (un noteiktos apstākļos arī pamatotas) veiktās izmaiņas. Pēc datubāzes augšupielādes tiks veikta pirmā kvalitātes pārbaužu sērija, lai pārbaudītu datubāzes atbilstību: ja pārbaudes rezultāti būs negatīvi, datubāze tiks noraidīta. Kvalitātes pārbaudēm piemēroto noteikumu apraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā kā daļa no DSV lauku tehniskā apraksta. Pirms ES Natura 2000 datubāzes apkopošanas Eiropas Komisijas dienesti pārbaudīs ierosināto izmaiņu atbilstību Putnu direktīvai un Dzīvotņu direktīvai. Brīvā teksta laukā jāsniedz norāde uz valodu. Valodas norāde ir standartizēts kods, ko izmanto, lai internetā identificētu cilvēka valodas. Tehniskā informācija, piemēram, izmantojamo valodu kodu saraksts, ir atrodama Natura 2000 uzziņu portālā. Grp. ievads. Natura 2000 ir ekoloģisks tīkls, kurš kalpo Kopienas nozīmes savvaļas dzīvnieku un augu sugu un dabisko dzīvotņu saglabāšanai Savienībā. To veido teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Putnu direktīvu (Direktīvu 2009/147/EK), kura pirmo reizi pieņemta 1979. gadā, un Dzīvotņu direktīvu (Direktīvu 92/43/EEK), kura pieņemta 1992. gadā. Natura 2000 panākumi galvenokārt ir atkarīgi no pieejamās informācijas, kas savākta par Kopienas nozīmes dzīvotnēm un sugām. Tāpēc ir vajadzīgi strukturēti un salīdzināmi dati un informācija. Juridiskais pamats datu sniegšanai par Natura 2000 ir izklāstīts Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punktā, kurā noteikts, ka informācijā iekļauj teritorijas karti, nosaukumu, atrašanās vietu, platību un datus, kas izriet no III pielikumā (1. posms) noteikto kritēriju piemērošanas un ko iesniedz formā, kuru Komisija nosaka saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru. Putnu direktīvas 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju, kas tai ļauj paziņot attiecīgās koordinācijas iniciatīvas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka [4. panta] 1. un 2. punktā paredzētās teritorijas veido vienotu sistēmu saskaņā ar šo sugu aizsardzības prasībām ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas šī direktīva. Šajā dokumentā sniegta informācija par dažādajiem Natura 2000 datu standartveidlapas (DSV) datu laukiem un to aizpildīšanu, kā arī par nepieciešamo ģeogrāfisko informāciju. (1) A: teritorija, uz kuru attiecas Putnu direktīva (ĪAT), vai (2) B: teritorija, uz kuru attiecas Dzīvotņu direktīva (IKNT, KNT vai ĪADT), vai (3) C: teritorija, uz kuru (ar identiskām robežām) attiecas gan Putnu direktīva, gan Dzīvotņu direktīva. Grp. 11. Teritorijas veids Teritorijas veids norāda, vai teritorija ir īpaši aizsargājamā teritorija (ĪAT), kas klasificēta saskaņā ar Putnu direktīvu, vai (ierosinātā) Kopienā nozīmīga teritorija ((I)KNT) / īpaši aizsargājama dabas teritorija (ĪADT), kas klasificēta saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, vai teritorija, kas klasificēta saskaņā ar abām direktīvām. Jāizvēlas viens no šādiem variantiem: Gadījumos, kad KNT un ĪAT daļēji pārklājas, bet robežas nav identiskas, tās aplūko kā atsevišķus objektus. A ĪAT: jāaizpilda viena DSV par ĪAT. B IKNT, KNT, ĪADT: jāaizpilda viena veidlapa par (IKNT, KNT, ĪADT). C ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT) ir identiskas robežas un sakritīga teritorija: jāaizpilda viena veidlapa par abām, proti, ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT). A B Ja ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT) daļēji pārklājas, bet robežas nav identiskas, tās aplūko kā atsevišķus objektus. Par katru no tām jāaizpilda atsevišķa veidlapa. (1) pirmās divas rakstzīmes ir valsts kods. Piemēro Savienības noteikumu par ISO 3166 valstu divburtu kodu izmantošanu (sk. Natura 2000 uzziņu portālu); (2) pārējās septiņas rakstzīmes, no kurām katrai teritorijai dalībvalstī izveido unikālu burtciparu kodu, jāpiešķir, ievērojot loģisku un konsekventu sistēmu, ko nosaka atbildīgā valsts iestāde. (3) teritorijas kods identificē Natura 2000 teritoriju un laika gaitā netiek mainīts, izņemot gadījumus, kad teritorija izveidota, apvienojot vai sadalot teritorijas; (4) ja tiek apvienotas divas vai vairākas teritorijas vai teritorija tiek sadalīta apakšteritorijās, apvienotās teritorijas gadījumā ieteicams paturēt lielākās apvienotās teritorijas kodu, bet sadalīšanas gadījumā – oriģinālo sadalītās teritorijas kodu patur lielākā apakšteritorija. (5) Tomēr tad, ja KNT apvieno ar īpaši aizsargājamo teritoriju (kā rezultātā izveidojas C teritorija), apvienotajai teritorijai ieteicams saglabāt KNT kodu, jo KNT kods tiek izmantots Savienības sarakstā; (6) ĪADT statusa piešķiršana KNT nav pamatots iemesls, lai mainītu teritorijas kodu, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams saistībā ar juridiskām (statusa noteikšanas) procedūrām valsts līmenī; (7) ja teritorijas kods kāda iemesla dēļ ir jādzēš, šo kodu vēlāk vairs nevar izmantot atkārtoti. Grp. 12. Teritorijas kods Katrai teritorijai jābūt nemainīgam unikālam kodam, kas sastāv no deviņu rakstzīmju virknes, kura veidota šādi: Piemēro šādus noteikumus: Grp. 131. Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem (fakultatīvs lauks) Papildus 1.3. laukā sniegtajam teritorijas nosaukumam šo nosaukumu var norādīt, arī izmantojot citu alfabētu, piemēram, grieķu alfabētu vai kirilicu. Piemērs: 1.3.1. laukā norādāmais teritorijas nosaukums ar grieķu alfabēta burtiem: Ικαρία — Φούρνοι και παράκτια ζώνη. Grp. 13. Teritorijas nosaukums Ja valstī izmanto latīņu alfabētu, teritoriju nosaukumus norāda vietējā valodā. Jāizmanto latīņu alfabēts (UTF 8/16); nedrīkst lietot visus lielos burtus (piemēram, Gave de Pau, nevis GAVE DE PAU). Ja dalībvalstis izmanto alfabētu, kas nav latīņu alfabēts (grieķu alfabētu vai kirilicu), teritorijas nosaukums 1.3. laukā tik un tā jānorāda, izmantojot latīņu alfabēta burtus. Piemērs: 1.3. laukā norādāmais ar latīņu alfabēta burtiem atveidotais teritorijas nosaukums: Ikaria — Fournoi Kai Paraktia Zoni. (1) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un pasta adrese (1.4.3.) vai (2) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (1.4.4.), vai (3) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (1.4.5.). Grp. 141. Organizācijas nosaukums Tās organizācijas oficiālais nosaukums, kas apkopojusi DSV norādīto informāciju. Grp. 142. Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, kas ir atbildīga par datu apkopošanu attiecīgajā DSV, piemēram, dabas aizsardzības departaments, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura 2000 koordinācijas vienība. Grp. 143. Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu. Grp. 144. Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses. Grp. 145. Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar izmaiņām saitēs, norādiet tikai saiti uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai. Grp. 14. Respondents Respondenta laukā jānorāda tās organizācijas (piemēram, kompetentās administratīvās iestādes) oficiālā kontaktinformācija, kura apkopojusi DSV norādīto informāciju. Ar respondentu jāsazinās, ja rodas tehniski jautājumi vai tiek pamanītas kļūdas. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav jāsniedz personiska informācija. Lauki jāaizpilda vismaz kādā no šādām kombinācijām: Grp. 151. Datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT Jānorāda datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT. Grp. 152. ĪAT klasifikācijas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪAT klasifikācijas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā. Grp. 153. Datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT Jānorāda datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT. Tas ir datums, kad Eiropas Komisijai ir oficiāli paziņots pirmais ierosinājums par KNT. Grp. 154. Datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss Jānorāda datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss. Grp. 155. ĪADT statusa noteikšanas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪADT statusa noteikšanas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā. Grp. 156. Paskaidrojumi (fakultatīvs lauks) Fakultatīvi aizpildāmajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus par 1.5. iedaļas laukiem, piemēram, par tādu teritoriju klasificēšanas vai statusa noteikšanas datumiem, ko veido sākotnēji atsevišķas ĪAT un/vai KNT. Grp. 15. Teritorijas klasificēšanas / ierosināšanas / statusa noteikšanas datumi Jāaizpilda lauki, kuros jānorāda ĪAT klasificēšanas un KNT/ĪADT attiecīgi ierosināšanas un statusa noteikšanas datumi, kā arī atsauce uz valsts ĪAT un ĪADT aktiem attiecīgajos 1.5. iedaļas laukos. Ja teritorija ir klasificēta / tai noteikts attiecīgais statuss un pēc tam tā ir paplašināta, saglabā gadu, kurā tā pirmo reizi iekļauta sarakstā. Papildu paskaidrojumus, piemēram, par to teritoriju klasificēšanas vai statusa noteikšanas datumiem, kuras veido sākotnēji atsevišķas ĪAT un/vai KNT, pēc izvēles var sniegt 1.5.6. laukā. Grp. 1. TERITORIJAS IDENTIFIKĀCIJA Grp. 211. Platība Jānorāda teritorijas platība. Jānorāda visprecīzākā pieejamā kopējā platība hektāros; var izmantot zīmes aiz komata. Jānorāda arī lineāru elementu, piemēram, klinšu, platība, ko var aprēķināt, balstoties uz aplēsēm. (1) Klints vai stāva vieta (2) Ala (3) Transformācija uz ETRS89 projekciju (4) Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā. Grp. 212. Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (ja atšķiras) Ja 2.1.1. laukā norādītā platība atšķiras no platības telpisko datu kopā, jānorāda iemesls, izmantojot relevanto attiecīgā kodu saraksta kategoriju: Papildu paskaidrojumi jāsniedz 2.1.3. laukā. Papildu paskaidrojumi jāsniedz, ja tiek izmantota kategorija Cits. Grp. 213. Platību atšķirību iemesli: paskaidrojumi Papildus 2.1.2. laukam platību atšķirību var sīkāk paskaidrot brīvā tekstā. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja 2.1.2. laukā ir norādīta kategorija Cits, ir jāsniedz paskaidrojumi. Grp. 21. Teritorijas platība 2.1.1. laukā jānorāda Natura 2000 teritoriju platība; platība ir arī daļa no telpisko datu kopas, kas satur teritorijas digitālo robežu. Principā 2.1.1. laukā norādītajai platībai jābūt tādai pašai kā platībai, kas aprēķināta, izmantojot telpisko datu kopu. Tomēr dažādu iemeslu dēļ (nav pilnīga alu attēlojuma, nacionālo statusa noteikšanas aktu pamatā ir neprecīzi dati, neskaidrības, kas saistītas ar izmaiņām telpiskajās atsauces sistēmās u. c.) tās var atšķirties, un tas jāpaskaidro 2.1.2. un 2.1.3. laukā. Grp. 221. Administratīvā reģiona kods Attiecībā uz katru teritoriju jāievada NUTS 2. līmeņa kodi. Jānorāda vismaz viens kods. Tomēr teritorijām, kas atrodas vairāk nekā vienā administratīvajā reģionā, var izmantot vairākus kodus. Ja teritorija atrodas ārpus NUTS reģiona, jāievada NUTS ārpusreģiona kods (piemēram, 2. līmeņa kods ārpusreģiona teritorijas apzīmēšanai Beļģijā ir BEZZ). Jāizmanto jaunākā NUTS klasifikācijas versija (sk. saiti Natura 2000 uzziņu portālā). Grp. 222. Administratīvā reģiona nosaukums Administratīvā reģiona nosaukums, kas atbilst 2.2.1. laukā izmantotajam NUTS 2. līmeņa kodam. Norādot administratīvā reģiona kodu, jāsniedz administratīvā reģiona nosaukums, pretējā gadījumā 2.2.2. lauks jāatstāj tukšs. Grp. 22. Administratīvais reģions (fakultatīvs lauks) Statistikas datu atsauces vajadzībām Eurostat ir izstrādājis hierarhisku standartizētu sistēmu Savienības reģionu kodēšanai. Šī kodēšanas sistēma jāizmanto visos reģionu kodēšanas lietojumos Komisijā (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1)). Pilns apraksts atrodams arī Eurostat vietnē. Grp. 231. Reģiona kods Atsaucoties uz jaunāko bioģeogrāfisko un jūras reģionu karti (sk. Natura 2000 uzziņu portālu), jānorāda, kurā no šiem bioģeogrāfiskajiem un jūras reģioniem teritorija atrodas. Grp. 232. Procentuālā daļa Ja teritorija atrodas vismaz divos reģionos, jānorāda, kāda teritorijas procentuālā daļa atrodas katrā reģionā. Vērtībām kopā jāveido 100 %. Nelielas noapaļošanas kļūdas, kas rodas, summējot vērtības, var neņemt vērā. Procentuālā daļa jāaprēķina, izmantojot to pašu karti, kas izmantota, lai norādītu reģiona kodu (2.3.1. lauks). Grp. 23. Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni Grp. 2. TERITORIJAS PLATĪBA UN ATRAŠANĀS VIETA (1) Attiecībā uz A un C veida teritoriju: visa relevantā informācija par putnu sugām, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. un 2. punkts, t. i., I pielikuma sugām un regulāri sastopamām migrējošo putnu sugām, kas nav iekļautas I pielikumā, bet ir sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.2. punkts). (2) Attiecībā uz B un C veida teritoriju: visa relevantā informācija par visām Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētajām dzīvotnēm, kas sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.1. punkts), un visām II pielikumā minētajām dzīvnieku un augu sugām, kas sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.2. punkts). Grp. 311. Dzīvotnes veida kods Jānorāda dzīvotnes kods, kas ir četrzīmju kods, kurš apzīmē Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus. Šo dzīvotņu veidu kodu saraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā. Grp. 312. Prioritārā forma Ja teritorijā ir sastopama 6210., 7130. vai 9430. dzīvotnes veida prioritārā forma (atkarībā no to iezīmēm šie dzīvotņu veidi var būt gan prioritārās, gan neprioritārās formas), prioritārās formas klātbūtne jānorāda 3.1.2. laukā. Ja teritorijā sastopama gan prioritāra, gan neprioritāra forma, par katru no tām jāizdara atsevišķs ieraksts. Grp. 313. Nav sastopams Gadījumos, kad I pielikuma dzīvotnes veids, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtisks vai tika atzīts par būtisku vēlāk, teritorijā vairs nav sastopams, tas jānorāda laukā nav sastopams. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs dzīvotnes saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana šajā teritorijā. Var būt gadījumi, kad dzīvotne pakļauta dabiskām fluktuācijām (piemēram, dzīvotne ar kodu 3170, Vidusjūras izžūstošie dīķi). Šādos gadījumos par to, ka dzīvotnes veids nav sastopams, ziņo tikai tad, ja ir notikušas izmaiņas, kas ir plašākas par šādām dabiskām fluktuācijām. Turklāt gadījumos, kad I pielikumā minētais dzīvotnes veids teritorijā nav sastopams (un nebija sastopams, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tā atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopams. Attiecībā uz dzīvotnēm, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.1.1. lauks (Dzīvotnes veida kods), 3.1.2. lauks (Prioritārā forma), 3.1.6. lauks (Izmantotā metode), 3.1.7. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods), 3.1.13. lauks (Saglabāšanas mērķi), 3.1.16. lauks (Atjaunināšanas datums). 3.1.4. laukā (Platība) vērtībai jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.1. punkta lauki jāatstāj tukši. I pielikuma dzīvotnes veidu, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtiska vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīts par izzudušu un nav atjaunojams, no saraksta var svītrot, pamatojoties uz iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04), kas pieejams uzziņu portālā. Grp. 314. Platība Jānorāda dzīvotnes platība hektāros [ha], ja vien teritorija nav ala un nav pieejama aplēstā platība (3.1.5. lauks); ja norādīts, ka dzīvotne nav sastopama (3.1.3. lauks), platībai jābūt nulle (0); ir atļautas decimālskaitļu vērtības. I pielikumā minētās dzīvotnes var fiziski pārklāties (piemēram, smilšu sēkļi, kas atrodas estuārā). Šādā gadījumā norādiet katras dzīvotnes platību (piemēram, norādiet estuāra platību un smilšu sēkļu lielumu). Ja tiek uzskatīts, ka tas nav iespējams, no lielākās dzīvotnes platības atņem mazākās dzīvotnes platību. Grp. 315. Alas Alu gadījumā (dzīvotņu kodi 8310 un 8330) var norādīt alu skaitu, ja nav pieejamas platības aplēses. (1) pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (piemēram, īpaša kartēšana vai apsekojums, vai grods prognostiskais modelis ar reprezentatīvu sastopamības datu izlasi, kalibrēšanu un apmierinošu tā prognostiskā snieguma izvērtējumu, kas veikts, izmantojot kvalitatīvus datus par vidiskajiem apstākļiem visā dzīvotnes areālā) vai (2) galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (piemēram, citi prognostiskie modeļi vai ekstrapolācija, izmantojot mazāk pilnīgu sastopamības un vidisko datu izlasi), vai (3) galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms. Grp. 316. Platības noteikšanai izmantotā metode Platības noteikšanai izmantoto metodi norāda, izvēloties kādu no turpmāk minētajām kategorijām: Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju. Grp. 317. Nesenākās datu vākšanas periods Norādiet tā perioda sākuma datumu un beigu datumu, kurā pēdējoreiz vākti dati par dzīvotni attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var izvēlēties variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesis un gads nav jānorāda. Grp. 31a. Pamatinformācija (dzīvotnes veids) Šis punkts jāaizpilda par visiem I pielikuma dzīvotņu veidiem, kas sastopami teritorijā, un tas jāaizpilda arī par tiem dzīvotņu veidiem, kurus teritorijā plānots atjaunot. Grp. 318. Būtiskums Teritorijā sastopamu I pielikuma dzīvotni var norādīt kā nebūtisku, ja dzīvotnes platībai teritorijā ir 1) zema saglabāšanas vērtība, jo tā ir maza, ļoti degradējusies vai sadrumstalota, un ja dzīvotnes veida ekoloģisko funkciju izpilde ir ļoti ierobežota un tās strukturālie komponenti, kā arī tai raksturīgais/tipiskais sugu sastāvs ir stipri samazinājušies, un 2) to nav iespējams pienācīgi atjaunot. Šādi apstākļi pastāv kopš brīža, kad šo teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT, un tie nav saistīti ar neatbilstošu teritorijas apsaimniekošanu vai antropogēno slodzi, kas radusies kopš tā laika. Šajā laukā (3.1.8.) jānorāda nebūtiskas dzīvotnes. Jāņem vērā, ka dzīvotņu būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.1.b iedaļas lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskām dzīvotnēm jāaizpilda tikai 3.1.b iedaļas 3.1.8. (Būtiskums) un 3.1.16. (Atjaunināšanas datums) lauks. (1) A: izcila pārstāvētība vai (2) B: laba pārstāvētība vai (3) C: būtiska pārstāvētība. Grp. 319. Pārstāvētība Pārstāvētība ir III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs: dzīvotnes pārstāvētības pakāpe teritorijā. III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs jāskata saistībā ar I pielikumā minēto dzīvotņu veidu interpretācijas rokasgrāmatu, jo šajā rokasgrāmatā ir dota definīcija, norādītas raksturīgās sugas un citi attiecīgie elementi. Pārstāvētības pakāpe rāda, cik tipisks ir attiecīgais dzīvotņu veids. Ja nav kvantitatīvu lauka datu, kas vajadzīgi salīdzināšanai, vai ja kritērijs nav izmērāms, dzīvotņu veida reitinga noteikšanai var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Jāizmanto šāda reitinga sistēma: (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % (2) A2: 75 % ≥ p > 50 % (3) A3: 50 % ≥ p > 25 % (4) A4: 25 % ≥ p > 15 % (5) B: 15 % ≥ p > 2 % (6) C: 2 % ≥ p > 0 % Grp. 3110. Relatīvā platība Relatīvā platība ir III pielikuma A iedaļas b) punkta kritērijs: teritorijas platība, ko aizņem dabisko dzīvotņu veids (sk. 3.1.4. lauku Platība), attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabisko dzīvotņu veids. Kopējai platībai, kuru valsts teritorijā aizņem dzīvotņu veids, jāatbilst kopējai platībai, kas paziņota saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu (t. i., visu bioģeogrāfisko reģionu summa). Tomēr, ja ir uzlabojušās zināšanas vai ir pieejami precīzāki dati nekā tie, kas izmantoti ziņošanai saskaņā ar 17. pantu, procentuālā daļa jāaprēķina, balstoties uz labāko pieejamo informāciju par kopējo platību. Relatīvā platība jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3111. Skaidrojumi par relatīvo platību (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par relatīvo platību, piemēram, par konkrēto platību, kas ir 3.1.10. laukā klasificētās platības pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu relevantu paskaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne) Grp. 31121. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe ir jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Platība labā stāvoklī: .. [ha] (2) Platība sliktā stāvoklī: .. [ha] (3) Platība nezināmā stāvoklī: .. [ha] Grp. 31122. Saglabāšanās pakāpe: platība Papildus A, B un C kategorijai jānorāda labā, sliktā vai nezināmā stāvoklī esošā platība hektāros. (1) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (2) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (3) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīts uz daļējas kartēšanas datiem) (4) Nepietiek datu / nav datu Grp. 31123. Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode Grp. 3112. Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma A iedaļas c) punkta kritērijs. Tā jāsaista ar dzīvotnes stāvokli, kas noteikts ziņošanas nolūkos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva), proti, ar parametru struktūra un funkcijas (tai skaitā tipiskās sugas). Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli (3) Palielināt dzīvotnes veida platību (4) Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli (5) Atjaunot konkrētā veida dzīvotni (6) Cits variants Grp. 3113. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda dzīvotņu veidu platība un stāvoklis teritorijā jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, šo dzīvotņu veidu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts bioģeogrāfiskajā un Eiropas bioģeogrāfiskajā līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Novērst pasliktināšanos vai saglabāt dzīvotnes platību un tās labo stāvokli teritorijā ir minimālie aizsardzības mērķi (kas jāizvērš, norādot konkrētas iezīmes, kas nosaka dzīvotnes stāvokli). Turklāt saglabāšanas mērķi var būt vērsti uz dzīvotnes platības palielināšanu vai dzīvotnes stāvokļa uzlabošanu, kā arī dzīvotnes atjaunošanu teritorijā (t. i., tādas dzīvotnes atjaunošanu, kura teritorijā nav sastopama). Dzīvotnes aizsardzības mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk minētajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt pasliktināšanās novēršanai vai saglabāšanai, izņemot gadījumus, kad iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumus citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām attiecīgajā teritorijā). Šādos gadījumos, kad norādīts Cits variants, jāaizpilda 3.1.14. lauks. Grp. 3114. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.1.13. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja norādīts Cits variants, jāsniedz paskaidrojumi. Lūdzam ņemt vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu I pielikumā minēto dzīvotņu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamās dzīvotnes saglabāšana netiek izvirzīta par minimālo mērķi. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3115. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma A iedaļas d) kritērijs) par teritorijas nozīmi attiecīgā dabisko dzīvotņu veida saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārējo novērtējumu par to, kāda ir teritorijas nozīme attiecīgā dzīvotnes veida saglabāšanā. Šis kritērijs jāizmanto, lai integrētā veidā novērtētu iepriekšējos kritērijus, ņemot vērā atšķirīgo svērumu, kāds tiem var būt attiecībā uz aplūkojamo dzīvotņu veidu. Var apsvērt citus aspektus, kas izmantojami visrelevantāko elementu novērtēšanā, lai globāli novērtētu to pozitīvo vai negatīvo iespaidu uz dzīvotņu veida saglabāšanu. Katram dzīvotņu veidam visrelevantākie elementi var atšķirties; tie var ietvert cilvēka darbību gan teritorijā, gan tai piegulošajos apgabalos, kas varētu iespaidot dzīvotnes veida saglabāšanas statusu, zemes īpašumtiesības, teritorijai piešķirto juridisko statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādajiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Lai noteiktu šo vispārējo vērtību, var izmantot labāko eksperta vērtējumu, un tās atspoguļošanai jāizmanto šāda reitinga sistēma: Grp. 3116. Atjaunināšanas datums Par dzīvotnēm, kas nav sastopamas, būtiskām dzīvotnēm un nebūtiskām dzīvotnēm jānorāda datums (gads un mēnesis, GGGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 3.1.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Šeit minētie atjauninājumi attiecas uz minētajā punktā norādītā satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem. Grp. 31b. Teritorijas novērtējums (dzīvotnes veids) Grp. 31. Teritorijā sastopamie Padomes Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētie dzīvotņu veidi Grp. 321. Sugu grupa Jānorāda piederība sugu grupai (t. i., abinieki, putni, zivis, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, arī briofīti, rāpuļi), izmantojot Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu grupas kodu. Grp. 322. Sugas kods Sugas, kas jānorāda 3.2. punktā, ir atkarīgas no teritorijas veida, kā paskaidrots ievadrindkopās 3. sadaļas (Ekoloģiskā informācija) sākumā. Jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā pieejamais sugu kodu saraksts. Grp. 323. Zinātniskais nosaukums Ierakstiet sugas zinātnisko nosaukumu, kas atbilst 3.2.2. laukā izmantotajam kodam saskaņā ar Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu nosaukumu sarakstu. Eiropas Komisija var izmantot tikai zinātnisko nosaukumu, kas atbilst sugu sarakstā norādītajam kodam. Jebkāds cits nosaukums tiks uzskatīts par kļūdu. Grp. 324. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Šādā gadījumā šajā laukā ieraksta Jā. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, ievietojot šo informāciju publiski pieejamā datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 325. Nav sastopama Norādiet, ja suga, kas bija sastopama un būtiska, kad teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT vai klasificēja kā ĪAT, vai par būtisku tika atzīta vēlāk, teritorijā vairs nav sastopama. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs sugas saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana konkrētajā teritorijā. Piezīme: sugu var uzskatīt par teritorijā vairs nesastopamu tad, ja tā teritorijā nav novērota konkrētu periodu. Šis periods dažādām sugām ir atšķirīgs: dažus gadus ilga viegli novērojamu un normālos apstākļos regulāri sastopamu sugu neesība, visticamāk, liecina par to, ka sugas izzudušas, bet tas, ka vairākus gadus nav redzētas grūti novērojamas sugas, piemēram, noteikti kukaiņi, ne vienmēr liecina par izzušanu, ja sugas dzīvotne nav mainījusies. Turklāt gadījumos, kad suga teritorijā nav sastopama (un nebija sastopama, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tās atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopama. Attiecībā uz sugām, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.2.1.–3.2.5. lauks, 3.2.9. lauks (Izmantotā metode), 3.2.10. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods) un 3.2.16. lauks (Saglabāšanas mērķi). 3.2.7.1. laukā gan minimālajam, gan maksimālajam populācijas lielumam jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.2. punkta lauki jāatstāj tukši. Sugu, kas bija būtiska, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT vai teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT, vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīta par izzudušu un nav atjaunojama, no saraksta svītrot nevar, izņemot, ja to var pamatot ar iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04). (1) Uzturas pastāvīgi: teritorijā sastopamas visu gadu (nemigrējošas sugas, augi, migrējošo sugu pastāvīgās populācijas). (2) Vairojas: teritoriju izmanto, lai audzētu mazuļus (piemēram, vairošanās, ligzdošana). (3) Pulcējas: teritoriju izmanto, lai īslaicīgi apmestos, nakšņotu, uzturētos pārlidojumu laikā vai spalvu mešanas/zvīņu nomaiņas laikā ārpus vairošanās vietām un izņemot ziemošanas laikā. (4) Pārziemo: teritoriju izmanto ziemā. Grp. 326. Populācijas tips Sugu populācijas teritorijā jāklasificē turpmāk aprakstītajā veidā. Ja nepastāvīga populācija teritorijā ir sastopama vairāk nekā vienā sezonā (piemēram, vairojas, ziemo), ieraksti par šiem populācijas tipiem jāveic atsevišķi. Tā kā vairākas dzīvnieku sugas, jo īpaši daudzas putnu sugas, ir migrējošas, teritorija var būt svarīga dažādos sugu dzīves cikla posmos. Gadījumā, ja nav iespējams sniegt datus par dažādām sezonām, jāieraksta dati par svarīgāko elementu (vairojas, ziemo vai pulcējas). Grp. 3271. Populācijas lielums Jāsniedz dati par zināmās populācijas lielumu. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), vienu un to pašu vērtību ieraksta abos apakšlaukos (min. un maks.). Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Ja 3.2.5. laukā ir norādīts, ka suga nav sastopama, minimālajai un maksimālajai vērtībai jābūt 0. Ja objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas konstatēšanu, populācijas lielumu nav iespējams aplēst pat aptuveni, laukā Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode jāatzīmē kategorija Nepietiek datu / nav datu. Šajā gadījumā populācijas lieluma vērtību laukus var neaizpildīt, bet to vietā ir jāaizpilda lauks, kas attiecas uz sastopamības kategorijām (sk. 3.2.8. lauku). Tomēr sastopamības kategorijas var noārdīt arī papildus populācijas lielumam. Teritorijā sastopamo populāciju sīkāk var raksturot teksta laukā Kvalitāte un nozīme (4.2.), aprakstot populācijas īpašības (piemēram, blīva, izkliedēta vai izolēta). Grp. 3272. Populācijas vienība 3.2.7.1. laukā jānorāda attiecīgo populācijas lieluma vērtību vienība. Ciktāl iespējams, ieteicams izmantot vienības atsevišķi īpatņi vai pāri, pretējā gadījumā jāizmanto pēc iespējas precīzākas vienības, ņemot vērā standartizēto populācijas vienību un kodu sarakstu, kas izveidots ziņošanai saskaņā ar 12. pantu (Putnu direktīva) un 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu). Grp. 327. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 328. Sastopamības kategorija Sastopamības kategorija jānorāda, ja attiecībā uz populācijas lieluma noteikšanai izmantoto metodi ir norādīts Nepietiek datu / nav datu un 3.2.7. laukā nevar sniegt populācijas lieluma aplēsi objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas noteikšanu. Tomēr lauku var izmantot arī papildus populācijas lielumam. Sk. arī iepriekš sniegto skaidrojumu par lielumu. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse, (2) galvenokārt balstīts uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms, (3) galvenokārt balstīts uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma, (4) nepietiek datu / nav datu. Grp. 329. Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode Jānorāda populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode: Skatīt arī skaidrojumu par populācijas lieluma un sastopamības kategorijām attiecībā uz kategorijas Nepietiek datu / nav datu izmantošanu. Grp. 3210. Nesenākās datu vākšanas periods Jānorāda tā perioda sākuma datums un beigu datums, kurā pēdējoreiz vākti dati par sugu attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var atzīmēt variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesi un gadu var nenorādīt. Grp. 32a. Pamatinformācija (suga) Atbilstoši teritorijas veidam 3.2.a punkts jāaizpilda par visām relevantajām teritorijā sastopamajām sugām (sk. arī ievadrindkopas 3. iedaļas sākumā), un tas jāaizpilda par sugām, kuru atjaunošana teritorijā ir plānota. Grp. 3211. Būtiskums Šajā laukā jānorāda nebūtisku sugu sastopamība teritorijā. Ja suga teritorijā tiek novērota reti, piemēram, tikai klejojošs īpatnis, to neuzskata par būtisku populāciju. Jāņem vērā, ka attiecībā uz sugas būtiskas sastopamības gadījumiem jāaizpilda visi 3.2.b punkta lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskiem sugas sastopamības gadījumiem jāaizpilda tikai 3.2.b punkta 3.2.11. (Būtiskums) un 3.2.20. (Atjaunināšanas datums) lauks. Grp. 3212. Sugas, kas atbilst ĪAT klasificēšanas ornitoloģiskajiem kritērijiem Jānorāda, vai putnu sugas atbilst ornitoloģiskajiem kritērijiem, ko izmanto, lai pamatotu ĪAT klasificēšanu (teritorijas klasificēšanas brīdī vai vēlāk). (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % vai (2) A2: 75 % ≥ p > 50 %, vai (3) A3: 50 % ≥ p > 25 %, vai (4) A4: 25 % ≥ p > 15 %, vai (5) B: 15 % ≥ p > 2 %, vai (6) C: 2 % ≥ p > 0 %. Grp. 3213. Populācija Populācija ir III pielikuma B iedaļas a) punkta kritērijs: sugas populācijas lielums un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām. Populācija jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3214. Populācija: skaidrojumi (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par populācijas procentuālo daļu, piemēram, par konkrēto populācijas lielumu valstī, kas ir 3.2.13. laukā klasificētās procentuālās daļas pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu attiecīgu skaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) vai (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) vai (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti) Grp. 32151. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: …. [%] (2) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: …. [%] (3) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: …. [%] Grp. 32152. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Papildus klasificēšanai A, B un C kategorijā apdzīvotās dzīvotnes platības, kas ir pietiekamas, nepietiekamas vai nezināmas kvalitātes, jāizsaka arī kā procentuāla daļa no kopējās dzīvotnes platības teritorijā. (1) 0–25 % (2) 26–50 % (3) 51–75 % (4) 76–100 % (5) 0–25 % (6) 26–50 % (7) 51–75 % (8) 76–100 % (9) 0–25 % (10) 26–50 % (11) 51–75 % (12) 76–100 % Grp. 32153. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: Grp. 3215. Saglabāšanās pakāpe Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma B iedaļas b) punkta kritērijs. Saglabāšanas pakāpe jāsaista ar sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti, ko, piemēram, pašlaik novērtē ziņojumos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva). Kvalitāte ir atkarīga no vispiemērotākajām dzīvotnes iezīmēm, kas saistītas ar populācijas dinamiku, piemēram, sugas fiziskajām un bioloģiskajām prasībām (tai skaitā, piemēram, medījuma pieejamību) visos tās dzīves cikla posmos. Jānovērtē dzīvotnes struktūra un relevantās abiotiskās iezīmes. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt sugas dzīvotnes apmēru un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu (3) Palielināt sugas dzīvotnes platību (4) Atjaunot sugas dzīvotni (5) Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus) (6) Palielināt populācijas lielumu (7) Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus) (8) Atjaunot populāciju teritorijā (9) Cits variants Grp. 3216. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda sugas dzīvotņu platība un kvalitāte un populācijas lielums jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa īstenošanu, proti, šo sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts, bioģeogrāfiskajā un Eiropas līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Minimālais saglabāšanas mērķis (kas jāizvērš, ņemot vērā konkrētās īpatnības) ir novērst pasliktināšanos vai sugas (populācijas lieluma ziņā) un tās dzīvotnes (apmēra un labas kvalitātes ziņā) saglabāšana teritorijā. Sugas saglabāšanas mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk norādītajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt novērst pasliktināšanos vai saglabāšanai, izņemot tad, ja iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumu citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas sugas vai I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām). Ja turpmāk ir atzīmēts Cits variants, 3.2.17. laukā jāsniedz paskaidrojums un pamatojums: Grp. 3217. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.2.16. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja 3.2.16. laukā ir atzīmēts Cits variants, ir jāsniedz paskaidrojums. Ņemiet vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu sugu vai I pielikumā minēto dzīvotņu veidu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamo sugu saglabāšana netiek iekļauta kā minimālais mērķis. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: populācija (gandrīz) izolēta vai (2) B: populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām vai (3) C: populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā. Grp. 3218. Izolētība Teritorijā sastopamās populācijas izolētības pakāpe (III pielikuma B iedaļas c) punkta kritērijs) attiecībā pret sugas dabiskās izplatības areālu. No vienas puses, šo kritēriju var interpretēt kā aptuvenu mēru konkrētās populācijas devumam sugas ģenētiskajā daudzveidībā, bet, no otras puses, kā konkrētās populācijas trauslumu, ja tā ir pārāk izolēta. Tātad termins izolētība jāskata plašākā kontekstā, to vienlīdz piemērojot endēmiskām sugām, apakšsugām/šķirnēm/dzimtām, kā arī metapopulācijas apakšpopulācijām. Šajā kontekstā jālieto šāda klasifikācija: (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3219. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma B iedaļas d) punkts) attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārēju novērtējumu par teritorijas vērtību konkrētu sugu saglabāšanā. To var izmantot, lai apkopotu iepriekšējos kritērijus un arī lai novērtētu teritorijas pārējās iezīmes, kas var būt relevantas konkrētajai sugai. Šīs iezīmes dažādām sugām var būt atšķirīgas, un tās var ietvert cilvēka darbības teritorijā vai tai piegulošajos apgabalos, kas var ietekmēt sugu saglabāšanās stāvokli, zemes apsaimniekošanu, teritorijas juridisko aizsardzības statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Šim vispārējam novērtējumam var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Izmanto šādu reitinga sistēmu: Grp. 3220. Atjaunināšanas datums Jānorāda datums, kad pēdējoreiz atjaunināta 3.2.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Datuma formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Šeit minētie atjauninājumi attiecas satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem. Grp. 32b. Teritorijas novērtējums (sugas) (1) attiecībā uz A veida teritorijām (ĪAT): šeit nevar uzskaitīt Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamus migrējošos putnus; (2) attiecībā uz B veida teritorijām (IKNT/KNT/ĪADT): šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma sugas; (3) attiecībā uz C veida teritorijām: šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma un Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamas migrējošo putnu sugas. Grp. 331. Sugu grupa Ja suga ietilpst kādā no Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajā kodu sarakstā iekļautajām sugu grupām (t. i., abinieki, putni, zivis, sēnes, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, tai skaitā briofīti un aļģes, rāpuļi), jāizmanto attiecīgais kods no šā saraksta; pretējā gadījumā šo lauku atstāj tukšu. Grp. 332. Sugas kods Attiecībā uz putniem un Dzīvotņu direktīvas II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā norādītais kods. Attiecībā uz citām sugām 3.3.2. lauks jāatstāj tukšs. Grp. 333. Zinātniskais nosaukums Norādiet sugas zinātnisko nosaukumu. Attiecībā uz putniem un II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto sugas nosaukums, kas norādīts Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajos kodu sarakstos. Grp. 334. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, padarot šo informāciju publiski pieejamu tiešsaistē, iekļaujot to datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 335. Nav sastopama Uzskata, ka suga teritorijā vairs nav sastopama, piemēram, tad, ja tā nav novērota ilgu laiku. Grp. 3361. Populācijas lielums Jānorāda zināmās populācijas dati. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), abos apakšlaukos (min. un maks.) ieraksta vienu un to pašu vērtību. Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Grp. 3362. Populācijas vienība Vienībām, ja iespējams, jābūt pāriem vai īpatņiem, pretējā gadījumā jāievēro populāciju vienību un kodu standarta saraksts, kas izstrādāts ziņošanai saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) attiecībā uz putniem vai sugām, kas iekļautas Dzīvotņu direktīvas II, IV vai V pielikumā. Grp. 336. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 337. Sastopamības kategorija Ja nav kvantitatīvu datu, norādiet vienu no turpmāk minētajām kategorijām. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT (2) Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga (3) Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga (4) Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT (5) Migrējošu putnu sugas, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT (6) Aizliegtās sugas, kas iekļautas kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas I pielikumā un kas nav jau izsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. (7) Valstu sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (8) ES sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (9) Pasaules sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (10) Endēmiskas sugas (11) Sugas, kas ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (12) I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu tipiskās sugas (13) Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi (14) Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS) (15) Citi iemesli Grp. 338. Pamatojums Pamatojums katras sugas iekļaušanai sarakstā jānorāda, izmantojot turpmāk norādītās kategorijas. Iespējami vairāki kategoriju ieraksti. Sīkāku informāciju par atsevišķu sugu iekļaušanas pamatojumu, jo īpaši attiecībā uz citiem iemesliem, var sniegt 4.2. punktā, kas ir brīvā teksta lauks teritorijas kvalitātes un nozīmes aprakstīšanai. Grp. 33. Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas (fakultatīvi) Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kas ir relevantas teritorijas saglabāšanai un apsaimniekošanai, var uzskaitīt 3.3. punktā, ņemot vērā šādus katram teritorijas veidam piemērojamos noteikumus: Grp. 32. Teritorijā sastopamās Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā minētās sugas un Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitītas sugas Grp. 3. EKOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA Atkarībā no teritorijas veida 3. iedaļā jāiekļauj turpmāk norādītā informācija. Grp. 41. Teritorijas iezīmes Teksts brīvā formā. Šajā laukā jāsniedz teritorijas vispārīgs raksturojums. Teritorijas iezīmju raksturojumu var sākt ar aprakstu par teritorijas iedalījumu plašās dzīvotņu klasēs vai ekosistēmās un galvenajām ģeoloģiskajām, ģeomorfoloģiskajām un ainaviskajām iezīmēm, kas ir svarīgas teritorijā. Vajadzības gadījumā norāda dominējošos veģetācijas tipus. Attiecīgā gadījumā jāsniedz arī informācija par nelielām lineārām vai mozaīkas veida kokaugu platībām (dzīvžogi, kokiem apaugušu pakalnu ieskauti lauki (boscage), koku rindas). Papildus tekstam brīvā formā jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 42. Teritorijas kvalitāte un nozīme Teksts brīvā formā. Jāsniedz vispārējs apraksts par teritorijas kvalitāti un nozīmi dzīvotnēm un sugām, ņemot vērā dabas aizsardzības direktīvās noteiktos saglabāšanas mērķus. Attiecībā uz starptautiskas nozīmes mitrājiem, kur regulāri uzturas vairāk nekā 20000 ūdensputnu, šis fakts jānorāda šeit. Ja suga ir uzskaitīta 3.3. punktā ar pamatojumu Citi iemesli, tās iekļaušanu var paskaidrot šeit. Papildus tekstam brīvā formā jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 431. Noslogojuma kods DSV izmantotais noslogojumu saraksts ir tas pats, kas izmantots ziņošanai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu. Saite uz šo sarakstu ir atrodama Natura 2000 uzziņu portālā. (1) H: ļoti nozīmīgs: liels tiešs vai tūlītējs iespaids un/vai iedarbība, kas skar plašus apgabalus (2) M: vidēji nozīmīgs: vidējs tiešs vai tūlītējs iespaids, galvenokārt netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar tikai ierobežotu apgabalu (3) L: maznozīmīgs: neliels tiešs vai tūlītējs iespaids, netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar nelielu apgabala daļu / tikai lokāli Grp. 432. Reitings Noslogojuma relatīvais nozīmīgums jānovērtē, izmantojot šādas trīs kategorijas: Augstākā reitinga kategorijā nedrīkst būt vairāk kā pieci datu ieraksti. Minimālais obligātais datu ierakstu skaits ir viens noslogojums. Konkrēti jānorāda, ja nav paziņojamu noslogojumu. Vienas kategorijas (H, M vai L) ietvaros sīkāka vērtējuma nav. Datu ieraksti par vidēji nozīmīgu vai maznozīmīgu noslogojumu var ietvert līdz pat 20 ierakstus. Tomēr ieteicams pirmām kārtām raksturot teritorijai relevantākos noslogojumus. Grp. 433. Atrašanās vieta teritorijā / ārpus teritorijas Šajā laukā jānorāda, vai noslogojums un apdraudējums atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās, vai abās vietās. (1) detalizētākas kategorijas no iepriekš minētā noslogojumu saraksta vai (2) norādi par to, kuru dzīvotni un/vai sugu ietekmē noslogojums, vai (3) informāciju par to, vai ir kādas konkrētas darbības (piemēram, plāni vai projekti), kas tiek īstenotas vai plānotas un rada vai varētu radīt noslogojumu vai apdraudējumu teritorijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 434. Sīkāks noslogojuma apraksts Teksts brīvā formā. Papildus 4.3.1. laukā norādītajam noslogojuma kodam šajā laukā jānorāda sīkāka un specifiskāka informācija. Tā var ietvert Grp. 435. Atjaunināšanas datums Jānorāda gads un mēnesis (GGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 4.3 punktā (Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta) sniegtā informācija. Atjauninājumi attiecas uz satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdām vai formatējuma labojumiem. Grp. 43. Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta Šīs lauku grupas mērķis ir dokumentēt informāciju par vissvarīgākajiem noslogojumiem un apdraudējumiem teritorijā. Ņemiet vērā arī apkārtējo teritoriju radītos noslogojumus teritorijai. Informācijā jāatspoguļo nesenākā situācija. Grp. 441. Saite(-es) Attiecībā uz saitēm uz tiešsaistes resursiem jāņem vērā tas, ka kopumā URI bieži mainās, tāpēc jāizvairās no mainīgu URI ierakstīšanas. Grp. 442. Atjaunināšanas datums Jānorāda mēnesis un gads, kad pēdējoreiz tika atjaunināts 4.4. lauks. Grp. 44. Dokumentācija Teksts brīvā formā. Ja iespējams, par katru teritoriju jāsniedz atsauce uz relevantām publikācijām un/vai zinātniskiem datiem par teritoriju. Informācija jādara pieejama, ievērojot standartnoteikumus par zinātnisko atsauču noformēšanu. Lauku var izmantot arī tam, lai sniegtu citu informāciju, kas nozīmīga teritorijas dokumentācijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 4. TERITORIJAS APRAKSTS (1) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un pasta adrese (5.1.3.) vai (2) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (5.1.4.), vai (3) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (5.1.5.). Grp. 511. Organizācijas nosaukums Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgās organizācijas oficiālais nosaukums. Grp. 512. Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, piemēram, dabas aizsardzības departamentu, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura2000 koordinācijas vienība. Grp. 513. Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu. Grp. 514. Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses. Grp. 515. Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, ka saites laika gaitā mainās, norādiet saiti tikai uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai. Grp. 51. Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgā struktūra Jānorāda tās organizācijas oficiālā kontaktinformācija, kas ir atbildīga par teritorijas apsaimniekošanu. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav jāsniedz personiska informācija. Jāaizpilda lauki, kas veido vienu no šādām kombinācijām: (1) Jā (ja jā, aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (2) Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (3) Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts vai (4) Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku) vai (5) Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku) Grp. 521. Apsaimniekošanas plānu esība Izmantojot vienu no atbilžu kategorijām, jāatbild uz šādu jautājumu: vai teritorijai ir apsaimniekošanas plāns? (1) Nosaukums: (2) URI: (3) Spēkā esība: Sākums: GGGG-MM un ilgums: mēnešu skaits / nenoteikts Grp. 522. Atsauce uz apsaimniekošanas plānu(-iem) un tā (to) spēkā esība Ja pastāv spēkā esošs apsaimniekošanas plāns, jānorāda tā nosaukums un saite uz attiecīgajiem tiešsaistes resursiem (piemēram, saite uz valsts mēroga informācijas sistēmas tīmekļvietni, saite uz PDF, digitālais objekta identifikators (DOI)). Neizmantojiet dinamiski ģenerētus URI un dodiet priekšroku URI, kas tiek uzskatīti par nemainīgiem. Ja resurss nav identificēts ar pastāvīgu URL, norādiet saiti uz meklēšanas lapu vai atsauces lapām, no kurām to var atrast, izmantojot DSV sniegto informāciju. Lūdzu, norādiet arī apsaimniekošanas plāna spēkā esības termiņu (sākuma gadu un mēnesi un ilgumu gados un mēnešos vai norādiet ilgumu kā nenoteiktu). Ja teritorijai ir vairāki aktuāli apsaimniekošanas plāni, norādiet katra plāna nosaukumu, URI un spēkā esības termiņu. Grp. 523. Papildu skaidrojumi Ja apsaimniekošanas plāna nav un tas arī netiek izstrādāts, jāsniedz papildu paskaidrojums. Grp. 52. Apsaimniekošanas plāni Norāda, vai teritorijai ir konkrēts un spēkā esošs apsaimniekošanas plāns vai tāds tiek izstrādāts. Lai gan saskaņā ar direktīvu apsaimniekošanas plāni nav obligāti, šī informācija ir īpaši svarīga, lai noskaidrotu, kādus instrumentus dalībvalstis izmanto, lai apsaimniekotu savu tīklu, kā arī lai vajadzības gadījumā iegūtu konkrētāku informāciju. (1) saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē); (1) Nosaukums (2) URI (2) saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os) (3) Papildu skaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem Grp. 531. Detalizēta informācija par pasākumiem Detalizētu informāciju par pasākumiem var iekļaut apsaimniekošanas plānos, atsevišķos dokumentos vai sīkāk paskaidrot brīvā teksta laukā. Jāizvēlas viena no šīm kategorijām: (1) Ir pilnībā noteikti (t. i., ir noteikti visi nepieciešamie pasākumi) (2) Ir daļēji noteikti (t. i., ir noteikti daži no nepieciešamajiem pasākumiem) (3) Nav noteikti (4) Visi pasākumi ir īstenoti (vienreizēju pasākumu gadījumā) un/vai tiek īstenoti (periodisku pasākumu gadījumā) (5) Īstenoti tikai daļēji (t. i., īstenoti / daļēji īstenoti ir tikai daži no noteiktajiem pasākumiem) (6) Vienreizēji pasākumi nav īstenoti un/vai periodiski pasākumi netiek īstenoti Grp. 532. Saglabāšanas pasākumu statuss Izvēlieties vienu atbildi no turpmāk norādītajiem atbilžu variantiem: Vai nepieciešamie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir noteikti (t. i., apzināti un noteikti stingri un — attiecīgā gadījumā — ilgtermiņā)? Attiecībā uz pilnībā vai daļēji noteiktiem pasākumiem jāatbild uz turpmāk minēto jautājumu. Vai noteiktie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir īstenoti? Grp. 53. Saglabāšanas pasākumi Jāsniedz saite(-es) uz informāciju par detalizētiem pasākumiem, ņemot vērā izvirzītos saglabāšanas mērķus (5.3.1. lauks), un jāatbild uz jautājumiem par pasākumu statusu (5.3.2. lauks). (1) Vai periodiski tiek novērtēta saglabāšanas pasākumu rezultativitāte? [jā/nē] (2) Vai saglabāšanas pasākumi nodrošina noteikto saglabāšanas mērķu īstenošanu? [jā / nē / vēl nē / nav zināms, jo nav novērtēts] Grp. 54. Apsaimniekošanas rezultativitāte Jāatbild uz šādiem diviem jautājumiem par apsaimniekošanas rezultativitāti: Grp. 5. TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANA Grp. 611. Nosaukumu telpa Nosaukumu telpai ir unikālā veidā jāidentificē telpiskā objekta datu avots. Tai jābūt unikālai visā valsts INSPIRE infrastruktūrā. Grp. 612. Vietējais identifikators Vietējo identifikatoru piešķir datu sniedzējs. Vietējam identifikatoram jābūt unikālam nosaukumu telpā: tas nozīmē, ka nevienam citam telpiskajam objektam nav tāda paša unikālā identifikatora. Grp. 613. Versijas identifikators (fakultatīvs lauks) Telpiskā objekta konkrētās versijas identifikators. Ja telpiskā objekta tipa specifikācijā ar objekta ārējo identifikatoru ietilpst dzīves cikla informācija, versijas identifikatoru izmanto telpiskā objekta dažādo versiju atšķiršanai. Telpiskā objekta visu versiju kopā versijas identifikators ir unikāls. Grp. 61. INSPIRE identifikators INSPIRE identifikatoram jābūt nemainīgam (tādi paši nosacījumi kā teritorijas kodam), un to parasti izmanto, lai skaidri identificētu objektu tā konkrētajā domēnā. Trīs INSPIRE identifikatora komponentus (6.1.1.–6.1.3. lauks) nosaka INSPIRE īstenošanas nodrošinātājs valstīs. Vajadzīga koordinācija valsts līmenī. Grp. 6. TERITORIJAS ĢEOTELPISKAIS ATTĒLOJUMS Tā vietā, lai iesniegtu teritorijas karti, dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt teritorijas robežu ģeotelpisko attēlojumu, ko Komisijas dienesti un EVA izmantos, lai izveidotu Eiropas tīkla Natura 2000 karti. Lai nodrošinātu atbilstību INSPIRE direktīvai (2007/2/EK), teritorijai ir jāizveido unikāls INSPIRE identifikators, kas sastāv no nosaukumu telpas un vietējā identifikatora. Piemēro INSPIRE identifikatora (nosaukumu telpa, vietējais ID un versijas ID) definīciju pašreizējo versiju.

PIELIKUMS

NATURA 2000 DATU STANDARTVEIDLAPA

īpaši aizsargājamām teritorijām (ĪAT), ierosinātām Kopienā nozīmīgām teritorijām (IKNT), Kopienā nozīmīgām teritorijām (KNT) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību Datu standartveidlapā ir sešas galvenās iedaļas, kā aprakstīts turpmāk. Katrā no šīm iedaļām ir vairāki lauki, kas jāaizpilda saskaņā ar paskaidrojošās piezīmēs sniegtajām instrukcijām. Paskaidrojošajās piezīmēs sniegti lauku aizpildīšanai nepieciešamie norādījumi, kā arī atsauces uz kodu sarakstiem un citiem nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, tehniskajiem norādījumiem un telpisko un tabulāro datu pārsūtīšanas formātiem, kas ir pieejami Natura 2000 tiešsaistes uzziņu portālā. (1) putnu sugu, uz kuru attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. un 2. punkts un kura sastopama attiecīgajā teritorijā (attiecībā uz ĪAT), un (2) Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitīto sugu, kura sastopama konkrētajā teritorijā (attiecībā uz IKNT, KNT, ĪADT). Grp_standartveidlapas_galvenās_iedaļas. 1233132. Teritorijas identifikācija Jāaizpilda par katru teritoriju. Teritorijas platība un atrašanās vieta Ekoloģiskā informācija Dzīvotņu veidi Jāaizpilda par katru I pielikumā minēto dzīvotņu veidu, kas sastopams teritorijā (attiecībā uz IKNT, KNT, ĪADT). Sugas Jāaizpilda par katru Pārējās sugas Fakultatīvs lauks Teritorijas apraksts Jāaizpilda par katru teritoriju. Teritorijas apsaimniekošana Ģeotelpiskais attēlojums

Datu standartveidlapas galvenās iedaļas 1.2.3.3.1.3.2.3.3.4.5.6.

Teritorijas identifikācija Jāaizpilda par katru teritoriju. Teritorijas platība un atrašanās vieta Ekoloģiskā informācija Dzīvotņu veidi Jāaizpilda par katru I pielikumā minēto dzīvotņu veidu, kas sastopams teritorijā (attiecībā uz IKNT, KNT, ĪADT). Sugas Jāaizpilda par katru Pārējās sugas Fakultatīvs lauks Teritorijas apraksts Jāaizpilda par katru teritoriju. Teritorijas apsaimniekošana Ģeotelpiskais attēlojums (1) putnu sugu, uz kuru attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. un 2. punkts un kura sastopama attiecīgajā teritorijā (attiecībā uz ĪAT), un (2) Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitīto sugu, kura sastopama konkrētajā teritorijā (attiecībā uz IKNT, KNT, ĪADT).

putnu sugu, uz kuru attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. un 2. punkts un kura sastopama attiecīgajā teritorijā (attiecībā uz ĪAT), un

Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitīto sugu, kura sastopama konkrētajā teritorijā (attiecībā uz IKNT, KNT, ĪADT).

Natura 2000 datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.4.4.1.4.2.4.3.4.3.1.4.3.2.4.3.4.4.3.5.4.4.4.4.1.4.4.2.5. T5.1.5.1.1.5.1.2.5.1.3.5.1.4.5.1.5.5.2.5.2.1.5.2.2.5.2.3.5.3.5.3.1.5.3.2.5.4.6.6.1.6.1.1.6.1.2.6.1.3.

Teritorijas identifikācija Teritorijas veids Iepriekš definēti varianti: Teritorijas kods Nemainīgs unikāls kods Teritorijas nosaukums Teritorijas nosaukums latīņu alfabēta burtiem Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem (fakultatīvs lauks) Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem Respondents Organizācijas nosaukums Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Organizācijas daļa, kas atbild par DSV norādāmo datu apkopošanu Pasta adrese Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Organizācijas funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Organizācijas funkcionālās (nevis personīgās) pastkastes e-pasta adrese Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietne, kurā norādīta organizācijas oficiālā kontaktinformācija Teritorijas klasificēšanas / ierosināšanas / statusa piešķiršanas datumi Datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT Datums ĪAT klasifikācijas akts Valsts klasifikācijas akta URI (URL vai DOI) vai atsauce brīvā tekstā un norāde uz valodu Datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT Datums Datums, kad teritorijai piešķirts ĪADT statuss Datums ĪADT statusa piešķiršanas akts Valsts statusa piešķiršanas akta URI (URL vai DOI) vai atsauce brīvā tekstā un norāde uz valodu Skaidrojumi (fakultatīvs lauks) Teksts brīvā formā un norāde uz valodu; var sniegt skaidrojumus, piemēram, par tādu teritoriju klasificēšanas vai statusa piešķiršanas datumiem, kuras veido sākotnēji atsevišķi noteiktas ĪAT un/vai KNT. Teritorijas platība un atrašanās vieta Teritorijas platība Platība Teritorijas platība hektāros Iepriekš definēti varianti: Platību atšķirību iemesli: paskaidrojumi Brīva teksta lauks un norāde uz valodu. Tas jāaizpilda, ja 2.1.2. laukā ir atzīmēts variants Cits. Administratīvais reģions (fakultatīvs lauks) Administratīvā reģiona kods Kods no NUTS kodu saraksta (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Administratīvā reģiona nosaukums Nosaukums no NUTS kodu saraksta (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni Reģiona kods Bioģeogrāfisko un jūras reģionu kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Procentuālā daļa Ja teritorijas ietilpst vismaz divos reģionos, norādiet procentuālo platības daļu katrā no šiem reģioniem. Ekoloģiskā informācija Teritorijā sastopamie Padomes Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētie dzīvotņu veidi Būtiska informācija (dzīvotnes veids) Dzīvotnes veida kods Aizpildiet saskaņā ar I pielikuma dzīvotņu veidu kodu sarakstu (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Prioritārā forma Norādiet, ja dzīvotnes veids ir 6210., 7130. vai 9430. dzīvotnes veida prioritārā forma. Nav sastopams Iepriekš definēti varianti: Jāaizpilda tikai 3.1.1. lauks (Dzīvotnes veida kods), 3.1.2. lauks (Prioritārā forma), 3.1.6. lauks (Izmantotā metode), 3.1.7. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods), 3.1.13. lauks (Saglabāšanas mērķi), 3.1.16. lauks (Atjaunināšanas datums). 3.1.4. laukā (Platība) jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.1. punkta lauki jāatstāj tukši. Platība Dzīvotnes veida platība hektāros Alas Alu skaits (dzīvotņu veidu kodi 8310 un 8330) Platības noteikšanai izmantotā metode Iepriekš definēti varianti: Nesenākās datu vākšanas periods Perioda sākuma datums un beigu datums (mēnesis un gads) vai, ja šāda informācija nav zināma, norādiet apsekojums vecāks par 2022. gadu. Teritorijas novērtējums (dzīvotnes veids) Būtiskums Norādiet, ja dzīvotnes veida sastopamība ir nebūtiska; būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.1.b punkta lauki, savukārt nebūtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda tikai 3.1.b punkta 3.1.8. (Būtiskums) un 3.1.16. (Atjaunināšanas datums) lauks. Pārstāvētība Iepriekš definēti varianti: Relatīvā platība Iepriekš definēti varianti: Paskaidrojumi par relatīvo platību (fakultatīvs lauks) Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanās pakāpe: platība Norādiet katrai kategorijai platību hektāros: Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode Saglabāšanas mērķi Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Vispārējais novērtējums Iepriekš definēti varianti: Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis Teritorijā sastopamās Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā minētās sugas un Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitītas sugas Pamatinformācija (suga) Sugu grupa Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Sugas kods Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Zinātniskais nosaukums Sugas nosaukums no attiecīgā kodu saraksta uzziņu portālā, kas atbilst 3.2.2. laukā izmantotajam kodam. Sugas datu sensitivitāte Norādiet, ja sugas dati ir sensitīvi Nav sastopama Iepriekš definēti varianti: Jāaizpilda šādi lauki: 3.2.1.–3.2.5. lauks, 3.2.9. lauks (Izmantotā metode), 3.2.10. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods) un 3.2.16. lauks (Saglabāšanas mērķi). 3.2.7.1. laukā gan minimālajam, gan maksimālajam populācijas lielumam jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.2. punkta lauki jāatstāj tukši. Populācijas tips Iepriekš definēti varianti: Populācijas lielums un vienība Populācijas lielums Norādiet minimālo un maksimālo populācijas lielumu Populācijas vienība Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Sastopamības kategorija Iepriekš definēti varianti: Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode Iepriekš definēti varianti: Nesenākās datu vākšanas periods Perioda sākuma datums un beigu datums (mēnesis un gads) vai, ja šāda informācija nav zināma, norādiet apsekojums vecāks par 2022. gadu Teritorijas novērtējums (sugas) Būtiskums Norādiet, ja sugas sastopamība ir nebūtiska. Sugas būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.2.b punkta lauki, savukārt nebūtiskas sugas sastopamības gadījumā jāaizpilda tikai 3.2.b punkta 3.2.11. (Būtiskums) un 3.2.20. (Atjaunināšanas datums) lauks. Suga, kas atbilst ĪAT klasifikācijas ornitoloģiskajiem kritērijiem Norādiet, ja putnu suga atbilst ornitoloģiskajiem kritērijiem, kas izmantoti, lai pamatotu ĪAT klasifikāciju. Populācija Iepriekš definēti varianti: Populācija: paskaidrojumi (fakultatīvs lauks) Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Norādiet sugas apdzīvoto dzīvotnes daļu procentos katrai kategorijai: Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās daļas klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes ☐0–25 % ☐26–50 % ☐51–75 % ☐76–100 % Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes ☐0–25 % ☐26–50 % ☐51–75 % ☐76–100 % Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas ☐0–25 % ☐26–50 % ☐51–75 % ☐76–100 % Saglabāšanas mērķi Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Izolētība Iepriekš definēti varianti: Vispārējais novērtējums Iepriekš definēti varianti: Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas (fakultatīvs lauks) Sugu grupa Ja suga ietilpst kādā no Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajā kodu sarakstā iekļautajām sugu grupām, izmantojiet attiecīgo kodu no šā saraksta; pretējā gadījumā atstājiet šo lauku tukšu. Sugas kods Ja suga ir iekļauta Natura 2000 uzziņu portāla kodu sarakstos, kas izmantoti 3.2.2. laukā, izmantojiet attiecīgo kodu, pretējā gadījumā atstājiet šo lauku tukšu. Zinātniskais nosaukums Attiecīgā gadījumā norādiet zinātnisko nosaukumu, kas izmantots Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajos kodu sarakstos, kuri izmantoti 3.2.2. laukā. Sugas datu sensitivitāte Norādiet, ja sugas dati ir sensitīvi Nav sastopama Norādiet, ja suga teritorijā vairs nav sastopama Populācijas lielums un vienība Populācijas lielums Minimālais un maksimālais populācijas lielums Populācijas vienība Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Sastopamības kategorija Iepriekš definēti varianti: Pamatojums Iepriekš definēti varianti: Teritorijas apraksts Teritorijas iezīmes Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Teritorijas kvalitāte un nozīme Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta Noslogojuma kods Kodu saraksts (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Reitings Iepriekš definēti varianti: Iepriekš definēti varianti: Sīkāks noslogojuma apraksts Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis Dokumentācija Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Saite(-es) URI (URL vai DOI) Atjaunināšanas datums Gads un mēnesis eritorijas apsaimniekošana Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgā struktūra Organizācijas nosaukums Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgā organizācijas daļa Pasta adrese Teksts brīvā formā un norāde uz valodu Organizācijas funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Organizācijas funkcionālās (nevis personīgās) pastkastes e-pasta adrese Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietne, kurā norādīta organizācijas oficiālā kontaktinformācija Apsaimniekošanas plāni Apsaimniekošanas plāna(-u) esība Iepriekš definēti varianti: Atsauce uz apsaimniekošanas plānu(-iem) un tā (to) spēkā esība Papildu paskaidrojumi Brīvā formā un norāde uz valodu; jāaizpilda, ja apsaimniekošanas plāna nav un tas netiek arī izstrādāts Saglabāšanas pasākumi Detalizēta informācija par pasākumiem Iepriekš definēti varianti: Saglabāšanas pasākumu statuss Divi jautājumi ar iepriekš definētiem variantiem: Apsaimniekošanas rezultativitāte Divi jautājumi ar iepriekš definētiem variantiem: Teritorijas ģeotelpiskais attēlojums INSPIRE identifikators Telpiskā objekta INSPIRE identifikators (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) Nosaukumu telpa Nosaukumu telpa, kas noteikta ar nacionālajiem INSPIRE īstenošanas pasākumiem Vietējais identifikators Vietējam identifikatoram jābūt unikālam nosaukumu telpā Versijas identifikators (fakultatīvs lauks) Telpiskā objekta konkrētās versijas identifikators (1) A: teritorija, uz kuru attiecas Putnu direktīva (ĪAT) (2) B: teritorija, uz kuru attiecas Dzīvotņu direktīva (IKNT, KNT vai ĪADT) (3) C: teritorija, uz kuru (ar identiskām robežām) attiecas gan Putnu direktīva, gan Dzīvotņu direktīva (212) Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (ja atšķiras) (5) Klints vai stāva vieta (6) Ala (7) Transformācija uz ETRS89 projekciju (8) Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā. (9) Dzīvotne teritorijā vairs nav sastopama (10) Dzīvotnes veids nav sastopams un nebija sastopams noteikšanas brīdī, bet ir plānota tā atjaunošana. (11) Veikta pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (12) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (13) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kura pamatā ir ļoti ierobežots datu apjoms (14) A: izcila pārstāvētība (15) B: laba pārstāvētība (16) C: būtiska pārstāvētība (17) A1: 100 % ≥ p > 75 % (18) A2: 75 % ≥ p > 50 % (19) A3: 50 % ≥ p > 25 % (20) A4: 25 % ≥ p > 15 % (21) B: 15 % ≥ p > 2 % (22) C: 2 % ≥ p > 0 % (23) A: Izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (24) B: Laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (25) C: Zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (26) X: Saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne) (27) Labs stāvoklis .. [ha] (28) Slikts stāvoklis: .. [ha] (29) Nezināms stāvoklis: .. [ha] (30) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (31) Galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (32) Galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīta uz daļējas kartēšanas datiem) (33) Nepietiek datu / nav datu (34) Novērst pasliktināšanos (35) Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli (36) Palielināt dzīvotnes veida platību (37) Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli (38) Atjaunot konkrētā veida dzīvotni (39) Cits variants (40) A: izcila vērtība (41) B: liela vērtība (42) C: būtiska vērtība (43) Suga teritorijā vairs nav sastopama (44) Suga noteikšanas brīdī nav sastopama un nebija sastopama noteikšanas brīdī, bet ir plānota tās atjaunošana. (45) Uzturas pastāvīgi (46) Vairojas (47) Pulcējas (48) Ziemo (49) Izplatīta suga (50) Reta suga (51) Ļoti reta suga (52) Sastopama suga (53) Veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse (54) Aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (55) Aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma (56) Nepietiek datu / nav datu (57) A1: 100 % ≥ p > 75 % (58) A2: 75 % ≥ p > 50 % (59) A3: 50 % ≥ p > 25 % (60) A4: 25 % ≥ p > 15 % (61) B: 15 % ≥ p > 2 % (62) C: 2 % ≥ p > 0 %. (63) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) (64) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) (65) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (66) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti) (67) pietiekama kvalitāte: .. % (68) nepietiekama kvalitāte: .. % (69) nav informācijas par dzīvotnes kvalitāti: .. % (70) Novērst pasliktināšanos (71) Saglabāt sugas dzīvotnes platību un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu (72) Palielināt sugas dzīvotnes platību (73) Atjaunot sugas dzīvotni (74) Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus) (75) Palielināt populācijas lielumu (76) Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus) (77) Atjaunot populāciju teritorijā (78) Cits variants (79) A: (Gandrīz) izolēta populācija (80) B: Populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām (81) C: Populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā (82) A: izcila vērtība (83) B: liela vērtība (84) C: būtiska vērtība (85) Izplatīta suga (86) Reta suga (87) Ļoti reta suga (88) Sastopama suga (89) Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT (90) Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga (91) Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga (92) Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT (93) Migrējošu putnu suga, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT (94) Aizliegta suga, kas iekļauta kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas (Regula (ES) 2019/1241) I pielikumā un kas vēl nav aizsargāta saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas pielikumiem (95) Valstu sarkanajās grāmatās iekļauta suga (96) ES sarkanajās grāmatās iekļauta suga (97) Pasaules sarkanajās grāmatās iekļauta suga (98) Endēmiska suga (99) Suga, kas ir aizsargāta saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (100) Tipiska I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu suga (101) Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi (102) Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS) (103) Citi iemesli (104) Ļoti nozīmīgs (105) Vidēji nozīmīgs (106) Maznozīmīgs (433) Atrašanās vieta teritorijā / ārpus teritorijas (108) Natura 2000 teritorijā (109) Ārpus Natura 2000 teritorijas (110) Natura 2000 teritorijā un ārpus tās (111) Jā (ja Jā, aizpildiet 5.2.2. lauku) (112) Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku) (113) Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts (114) Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku) (115) Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku) (116) Plāna nosaukums un (117) saite uz plānu (URI), un (118) Derīgums: sākuma datums (gads un mēnesis) un ilgums mēnešos / nav noteikts (119) Nepieciešamie saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē) (1) nosaukums un saite (URI) un/vai (2) papildu paskaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem (teksts brīvā formā un norāde uz valodu) (120) Nepieciešamie saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os): (1) Ir noteikti pilnībā (2) Ir noteikti daļēji (3) Nav noteikti Jāatbild tikai tad, ja pasākumi ir noteikti pilnībā vai daļēji: Pt_1_. 2. Vai nepieciešamie pasākumi ir noteikti? (1) Īstenoti visi pasākumi un/vai pašlaik tiek īstenoti visi pasākumi (2) Īstenota tikai daļa pasākumu un/vai pašlaik tiek īstenota daļa pasākumu (3) Nav īstenoti vienreizēji pasākumi un/vai pašlaik netiek īstenoti nekādi periodiski pasākumi Pt_2_. 2. Vai noteiktie pasākumi ir īstenoti? (123) Vai periodiski tiek novērtēta saglabāšanas pasākumu rezultativitāte? [jā/nē] (124) Vai saglabāšanas pasākumi nodrošina noteikto saglabāšanas mērķu īstenošanu? [jā / nē / vēl nē / nav zināms, jo nav novērtēts]

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.

☐

A: teritorija, uz kuru attiecas Putnu direktīva (ĪAT)

B: teritorija, uz kuru attiecas Dzīvotņu direktīva (IKNT, KNT vai ĪADT)

C: teritorija, uz kuru (ar identiskām robežām) attiecas gan Putnu direktīva, gan Dzīvotņu direktīva

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.

2.1.2. Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (ja atšķiras)

☐

Klints vai stāva vieta

Ala

Transformācija uz ETRS89 projekciju

Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā.

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.

Dzīvotne teritorijā vairs nav sastopama

Dzīvotnes veids nav sastopams un nebija sastopams noteikšanas brīdī, bet ir plānota tā atjaunošana.

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.

Veikta pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse

Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma

Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kura pamatā ir ļoti ierobežots datu apjoms

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.

A: izcila pārstāvētība

B: laba pārstāvētība

C: būtiska pārstāvētība

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.

A1: 100 % ≥ p > 75 %

A2: 75 % ≥ p > 50 %

A3: 50 % ≥ p > 25 %

A4: 25 % ≥ p > 15 %

B: 15 % ≥ p > 2 %

C: 2 % ≥ p > 0 %

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.

A: Izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī)

B: Laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī)

C: Zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī)

X: Saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne)

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.

Labs stāvoklis .. [ha]

Slikts stāvoklis: .. [ha]

Nezināms stāvoklis: .. [ha]

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.

Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm)

Galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums)

Galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīta uz daļējas kartēšanas datiem)

Nepietiek datu / nav datu

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.

Novērst pasliktināšanos

Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli

Palielināt dzīvotnes veida platību

Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli

Atjaunot konkrētā veida dzīvotni

Cits variants

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.

A: izcila vērtība

B: liela vērtība

C: būtiska vērtība

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.

Suga teritorijā vairs nav sastopama

Suga noteikšanas brīdī nav sastopama un nebija sastopama noteikšanas brīdī, bet ir plānota tās atjaunošana.

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.

Uzturas pastāvīgi

Vairojas

Pulcējas

Ziemo

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.

Izplatīta suga

Reta suga

Ļoti reta suga

Sastopama suga

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.

Veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse

Aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms

Aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma

Nepietiek datu / nav datu

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.

A1: 100 % ≥ p > 75 %

A2: 75 % ≥ p > 50 %

A3: 50 % ≥ p > 25 %

A4: 25 % ≥ p > 15 %

B: 15 % ≥ p > 2 %

C: 2 % ≥ p > 0 %.

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.

A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes)

B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes)

C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes)

X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti)

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.

pietiekama kvalitāte: .. %

nepietiekama kvalitāte: .. %

nav informācijas par dzīvotnes kvalitāti: .. %

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.

Novērst pasliktināšanos

Saglabāt sugas dzīvotnes platību un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu

Palielināt sugas dzīvotnes platību

Atjaunot sugas dzīvotni

Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus)

Palielināt populācijas lielumu

Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus)

Atjaunot populāciju teritorijā

Cits variants

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.

A: (Gandrīz) izolēta populācija

B: Populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām

C: Populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.

A: izcila vērtība

B: liela vērtība

C: būtiska vērtība

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.

Izplatīta suga

Reta suga

Ļoti reta suga

Sastopama suga

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.

Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT

Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga

Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga

Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT

Migrējošu putnu suga, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT

Aizliegta suga, kas iekļauta kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas (Regula (ES) 2019/1241) I pielikumā un kas vēl nav aizsargāta saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas pielikumiem

Valstu sarkanajās grāmatās iekļauta suga

ES sarkanajās grāmatās iekļauta suga

Pasaules sarkanajās grāmatās iekļauta suga

Endēmiska suga

Suga, kas ir aizsargāta saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD)

Tipiska I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu suga

Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi

Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS)

Citi iemesli

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.4.4.1.4.2.4.3.4.3.1.4.3.2.

Ļoti nozīmīgs

Vidēji nozīmīgs

Maznozīmīgs

4.3.3. Atrašanās vieta teritorijā / ārpus teritorijas

☐

Natura 2000 teritorijā

Ārpus Natura 2000 teritorijas

Natura 2000 teritorijā un ārpus tās

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.4.4.1.4.2.4.3.4.3.1.4.3.2.4.3.4.4.3.5.4.4.4.4.1.4.4.2.5. T5.1.5.1.1.5.1.2.5.1.3.5.1.4.5.1.5.5.2.5.2.1.

Jā (ja Jā, aizpildiet 5.2.2. lauku)

Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku)

Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts

Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku)

Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku)

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.4.4.1.4.2.4.3.4.3.1.4.3.2.4.3.4.4.3.5.4.4.4.4.1.4.4.2.5. T5.1.5.1.1.5.1.2.5.1.3.5.1.4.5.1.5.5.2.5.2.1.5.2.2.

Plāna nosaukums un

saite uz plānu (URI), un

Derīgums: sākuma datums (gads un mēnesis) un ilgums mēnešos / nav noteikts

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.4.4.1.4.2.4.3.4.3.1.4.3.2.4.3.4.4.3.5.4.4.4.4.1.4.4.2.5. T5.1.5.1.1.5.1.2.5.1.3.5.1.4.5.1.5.5.2.5.2.1.5.2.2.5.2.3.5.3.5.3.1.

Nepieciešamie saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē)

Nepieciešamie saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os): (1) nosaukums un saite (URI) un/vai (2) papildu paskaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem (teksts brīvā formā un norāde uz valodu)

nosaukums un saite (URI) un/vai

papildu paskaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem (teksts brīvā formā un norāde uz valodu)

datu standartveidlapas datu lauki 1.1.1.1.2.1.3.1.3.1.1.4.1.4.1.1.4.2.1.4.3.1.4.4.1.4.5.1.5.1.5.1.1.5.2.1.5.3.1.5.4.1.5.5.1.5.6.2.2.1.2.1.1.2.1.3.2.2.2.2.1.2.2.2.2.3.2.3.1.2.3.2.3.3.1.3.1.a3.1.1.3.1.2.3.1.3.3.1.4.3.1.5.3.1.6.3.1.7.3.1.b3.1.8.3.1.9.3.1.10.3.1.11.3.1.12.3.1.12.1.3.1.12.2.3.1.12.3.3.1.13.3.1.14.3.1.15.3.1.16.3.2.3.2.a3.2.1.3.2.2.3.2.3.3.2.4.3.2.5.3.2.6.3.2.7.3.2.7.1.3.2.7.2.3.2.8.3.2.9.3.2.10.3.2.b3.2.11.3.2.12.3.2.13.3.2.14.3.2.15.3.2.15.1.3.2.15.2.3.2.15.3.3.2.16.3.2.17.3.2.18.3.2.19.3.2.20.3.3.3.3.1.3.3.2.3.3.3.3.3.4.3.3.5.3.3.6.3.3.6.1.3.3.6.2.3.3.7.3.3.8.4.4.1.4.2.4.3.4.3.1.4.3.2.4.3.4.4.3.5.4.4.4.4.1.4.4.2.5. T5.1.5.1.1.5.1.2.5.1.3.5.1.4.5.1.5.5.2.5.2.1.5.2.2.5.2.3.5.3.5.3.1.5.3.2.

1. Vai nepieciešamie pasākumi ir noteikti? (1) Ir noteikti pilnībā (2) Ir noteikti daļēji (3) Nav noteikti Jāatbild tikai tad, ja pasākumi ir noteikti pilnībā vai daļēji:

1. ☐

Ir noteikti pilnībā

Ir noteikti daļēji

Nav noteikti Jāatbild tikai tad, ja pasākumi ir noteikti pilnībā vai daļēji:

2. Vai noteiktie pasākumi ir īstenoti? (1) Īstenoti visi pasākumi un/vai pašlaik tiek īstenoti visi pasākumi (2) Īstenota tikai daļa pasākumu un/vai pašlaik tiek īstenota daļa pasākumu (3) Nav īstenoti vienreizēji pasākumi un/vai pašlaik netiek īstenoti nekādi periodiski pasākumi

2. ☐

Īstenoti visi pasākumi un/vai pašlaik tiek īstenoti visi pasākumi

Īstenota tikai daļa pasākumu un/vai pašlaik tiek īstenota daļa pasākumu

Nav īstenoti vienreizēji pasākumi un/vai pašlaik netiek īstenoti nekādi periodiski pasākumi

Vai periodiski tiek novērtēta saglabāšanas pasākumu rezultativitāte? [jā/nē]

Vai saglabāšanas pasākumi nodrošina noteikto saglabāšanas mērķu īstenošanu? [jā / nē / vēl nē / nav zināms, jo nav novērtēts]

NATURA 2000 DATU STANDARTVEIDLAPAS SKAIDROJUMI

Saīsinājumu saraksts

EK Eiropas Kopiena EEK Eiropas Ekonomikas kopiena EVA Eiropas Vides aģentūra INSPIRE Eiropas telpiskās informācijas infrastruktūra IKNT ierosināta Kopienā nozīmīga teritorija KNT kopienā nozīmīga teritorija ĪADT īpaši aizsargājama dabas teritorija DSV datu standartveidlapa ĪAT īpaši aizsargājamā teritorija

IEVADS

Natura 2000 ir ekoloģisks tīkls, kurš kalpo Kopienas nozīmes savvaļas dzīvnieku un augu sugu un dabisko dzīvotņu saglabāšanai Savienībā. To veido teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Putnu direktīvu (Direktīvu 2009/147/EK), kura pirmo reizi pieņemta 1979. gadā, un Dzīvotņu direktīvu (Direktīvu 92/43/EEK), kura pieņemta 1992. gadā. Natura 2000 panākumi galvenokārt ir atkarīgi no pieejamās informācijas, kas savākta par Kopienas nozīmes dzīvotnēm un sugām. Tāpēc ir vajadzīgi strukturēti un salīdzināmi dati un informācija. Juridiskais pamats datu sniegšanai par Natura 2000 ir izklāstīts Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punktā, kurā noteikts, ka informācijā iekļauj teritorijas karti, nosaukumu, atrašanās vietu, platību un datus, kas izriet no III pielikumā (1. posms) noteikto kritēriju piemērošanas un ko iesniedz formā, kuru Komisija nosaka saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru. Putnu direktīvas 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju, kas tai ļauj paziņot attiecīgās koordinācijas iniciatīvas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka [4. panta] 1. un 2. punktā paredzētās teritorijas veido vienotu sistēmu saskaņā ar šo sugu aizsardzības prasībām ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas šī direktīva. Šajā dokumentā sniegta informācija par dažādajiem Natura 2000 datu standartveidlapas (DSV) datu laukiem un to aizpildīšanu, kā arī par nepieciešamo ģeogrāfisko informāciju. (1) nodrošināt informāciju, kas vajadzīga, lai Komisija kopā ar dalībvalstīm un ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) atbalstu varētu koordinēt pasākumus vienota tīkla Natura 2000 izveidei un uzturēšanai un izvērtēt, cik rezultatīvi tas palīdz saglabāt Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus un II pielikumā minēto sugu dzīvotnes, kā arī I pielikumā minēto putnu sugu un citu migrējošo putnu sugu dzīvotnes, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punkts; (2) atjaunināt Savienības KNT sarakstus, kas izveidoti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu; (3) sniegt informāciju, kas Komisijai palīdzēs nodrošināt, ka tīkls Natura 2000 tiek pienācīgi ņemts vērā citās ES vides un klimata rīcībpolitikas iniciatīvās, kā arī citās rīcībpolitikas jomās un nozarēs, jo īpaši reģionālajā, lauksaimniecības, enerģētikas, transporta un tūrisma rīcībpolitikā; (4) palīdzēt Komisijai un attiecīgajai komitejai izvēlēties, kuras darbības finansēt LIFE ietvaros; (5) nodrošināt saskanīgu un lietderīgu formātu, kas izmantojams, lai paziņotu informāciju par Natura 2000 teritorijām un apmainītos ar to saskaņā ar INSPIRE regulas noteikumiem un citiem ES tiesību aktiem un nolīgumiem par piekļuvi informācijai (piemēram, Orhūsas konvenciju); (6) noderēt pētniecībā, plānošanā un citiem nolūkiem saglabāšanas rīcībpolitikas atbalstam; (7) kalpot par ticamu atsauces un informācijas avotu konkrētu problēmu novērtēšanai iespējamu Savienības tiesību pārkāpumu gadījumā; (8) darīt sabiedrībai pieejamu ticamu un atjauninātu informāciju par Natura 2000. Grp_2000_datu_standartveidlapas_mērķis_un. izmantošana. DSV, ar DSV palīdzību izveidotās datubāzes un ģeotelpisko produktu (piemēram, Natura 2000 skatītāja) galvenie mērķi ir Ar DSV palīdzību tīkls Natura 2000 tiek dokumentēts Savienības līmenī, un to uzskata par svarīgu informācijas avotu visiem minētajiem mērķiem. Lai šo dokumentāciju varētu izmantot dažādajām vajadzībām, tā ir jāatjaunina. Tāpēc dalībvalstīm tiek ieteikts to atjaunināt vismaz ik pēc sešiem gadiem, balstoties uz labāko pieejamo informāciju. Piemēram, atjauninātajās DSV varētu atspoguļot informāciju, kas iegūta no 11. pantā paredzētā monitoringa, apsaimniekošanas plānu, ietekmes novērtējumu u. c. rezultātiem. Pat ja Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā nav skaidri noteikts, ka katrā teritorijā jāveic detalizēts monitorings, ir svarīgi, lai dzīvotņu un sugu stāvoklis teritorijās būtu zināms, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt direktīvās noteikto pamatuzdevumu (piemēram, dzīvotņu stāvokļa nepasliktināšanās) izpildi, kā arī uzraudzīt progresu teritoriju saglabāšanas mērķu sasniegšanā. Monitoringa shēmas, kas ir efektīvas un lietderīgas minēto mērķu sasniegšanai, vislabāk izstrādāt var tieši dalībvalstis, taču vienlaikus pilnībā jāņem vērā arī citi informācijas avoti (piemēram, amatierzinātne, tālizpēte u. c.). Grp_datu. standartveidlapa. Pirmā datu standartveidlapa (DSV) tika pieņemta 1997. gadā (Lēmums 97/266/EK), un tās galvenais mērķis bija izveidot Natura 2000 un novērtēt valstu tīklu pietiekamību. 2011. gadā DSV pirmo reizi tika pārskatīta un modernizēta, ņemot vērā digitālo telpisko datu uzlaboto pieejamību un progresu datu pārvaldības tehnoloģiju jomā un veicot nepieciešamos uzlabojumus ekoloģiskās informācijas struktūrā. 2020. gadā dalībvalstis un Komisija vienojās, ka ir jāturpina uzlabot un racionalizēt saskaņā ar abām direktīvām sniedzamo datu plūsmu, un šajā sakarā jāveic otrā DSV pārskatīšana. DSV tehniskā pārskatīšana tika veikta, lai uzlabotu datu pieejamību un kvalitāti, novērstu būtiskus trūkumus (piemēram, attiecībā uz informāciju par saglabāšanas mērķiem, pasākumiem un apsaimniekošanas rezultativitāti) un uzlabotu DSV saskaņotību ar ziņojumu sniegšanu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu. Piemēram, gan sugu, gan dzīvotņu saglabāšanās pakāpe tagad ir saistīta ar sugas dzīvotnes stāvokļa un sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitātes jēdzieniem, kas tiek izmantoti, sniedzot ziņojumus saskaņā ar 12. un 17. pantu. Šo uzlabojumu mērķis ir novērtēt tīkla Natura 2000 lomu un devumu dzīvotņu un sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa sasniegšanā. Grp_2000_uzziņu. portāls. Pavaddokumenti, kas paredzēti, lai uzlabotu DSV izmantošanas konsekvenci visā ES, tai skaitā saistībā ar elektronisku datu nosūtīšanu un datu apstrādi, dalībvalstīm ir pieejami tiešsaistē tā sauktajā Natura 2000 uzziņu portālā, ko uztur Eiropas Vides aģentūra. Šie dokumenti ietver tādus elementus kā kodu saraksti un citus nepieciešamus atsauces dokumentus un materiālus, piemēram, datu modeļus, datu pārsūtīšanas formātus telpiskajiem un tabulārajiem datiem, kā arī tehniskās vadlīnijas, kurās izklāstītas tehniskās un administratīvās procedūras, kas attiecas uz datu iesniegšanu Komisijai. Daži uzziņu portālā iekļautie elementi laika gaitā tehnisku, zinātnisku (piemēram, taksonomisku) un citu izmaiņu dēļ var tikt mainīti. Visas izmaiņas, kas saistītas ar elementiem, kurus uztur Vides ĢD un/vai EVA (sk. pielikumu), ir iepriekš jāapstiprina Dzīvotņu komitejai. Saite uz uzziņu portālu atrodama Eiropas Komisijas Vides ĢD tīmekļvietnē. Portāla pamatelementi ir uzskaitīti papildinājumā. Grp_2000_datu_standartveidlapa_un. datubāze. Par katru ierosināto, noteikto vai klasificēto Natura 2000 teritoriju ir jāaizpilda datu standartveidlapa un jāizveido digitāls tās robežu ģeotelpiskais attēlojums. Visas dalībvalsts teritorijas kopā veido nacionālo DSV datubāzi. Ja vien nav īpaši norādīts citādi, obligāti jāaizpilda visi DSV lauki. Lai nacionālā DSV datubāze būtu pilnīga, tajā jāiekļauj katras Natura 2000 teritorijas ģeotelpiskais apraksts; attiecīgie tehniskie norādījumi ir pieejami Natura 2000 uzziņu portālā. Dalībvalsts var ierosināt atjaunināt Natura 2000 datubāzē esošo informāciju, augšupielādējot atjaunināto datubāzi EVA Reportnet sistēmā (sk. instrukcijas Natura 2000 uzziņu portālā). Šādai atjauninātai datubāzei jāpievieno piezīme, kurā paskaidrotas (un noteiktos apstākļos arī pamatotas) veiktās izmaiņas. Pēc datubāzes augšupielādes tiks veikta pirmā kvalitātes pārbaužu sērija, lai pārbaudītu datubāzes atbilstību: ja pārbaudes rezultāti būs negatīvi, datubāze tiks noraidīta. Kvalitātes pārbaudēm piemēroto noteikumu apraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā kā daļa no DSV lauku tehniskā apraksta. Pirms ES Natura 2000 datubāzes apkopošanas Eiropas Komisijas dienesti pārbaudīs ierosināto izmaiņu atbilstību Putnu direktīvai un Dzīvotņu direktīvai. Brīvā teksta laukā jāsniedz norāde uz valodu. Valodas norāde ir standartizēts kods, ko izmanto, lai internetā identificētu cilvēka valodas. Tehniskā informācija, piemēram, izmantojamo valodu kodu saraksts, ir atrodama Natura 2000 uzziņu portālā.

Natura 2000 datu standartveidlapas mērķis un izmantošana

DSV, ar DSV palīdzību izveidotās datubāzes un ģeotelpisko produktu (piemēram, Natura 2000 skatītāja) galvenie mērķi ir Ar DSV palīdzību tīkls Natura 2000 tiek dokumentēts Savienības līmenī, un to uzskata par svarīgu informācijas avotu visiem minētajiem mērķiem. Lai šo dokumentāciju varētu izmantot dažādajām vajadzībām, tā ir jāatjaunina. Tāpēc dalībvalstīm tiek ieteikts to atjaunināt vismaz ik pēc sešiem gadiem, balstoties uz labāko pieejamo informāciju. Piemēram, atjauninātajās DSV varētu atspoguļot informāciju, kas iegūta no 11. pantā paredzētā monitoringa, apsaimniekošanas plānu, ietekmes novērtējumu u. c. rezultātiem. Pat ja Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā nav skaidri noteikts, ka katrā teritorijā jāveic detalizēts monitorings, ir svarīgi, lai dzīvotņu un sugu stāvoklis teritorijās būtu zināms, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt direktīvās noteikto pamatuzdevumu (piemēram, dzīvotņu stāvokļa nepasliktināšanās) izpildi, kā arī uzraudzīt progresu teritoriju saglabāšanas mērķu sasniegšanā. Monitoringa shēmas, kas ir efektīvas un lietderīgas minēto mērķu sasniegšanai, vislabāk izstrādāt var tieši dalībvalstis, taču vienlaikus pilnībā jāņem vērā arī citi informācijas avoti (piemēram, amatierzinātne, tālizpēte u. c.). (1) nodrošināt informāciju, kas vajadzīga, lai Komisija kopā ar dalībvalstīm un ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) atbalstu varētu koordinēt pasākumus vienota tīkla Natura 2000 izveidei un uzturēšanai un izvērtēt, cik rezultatīvi tas palīdz saglabāt Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus un II pielikumā minēto sugu dzīvotnes, kā arī I pielikumā minēto putnu sugu un citu migrējošo putnu sugu dzīvotnes, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punkts; (2) atjaunināt Savienības KNT sarakstus, kas izveidoti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu; (3) sniegt informāciju, kas Komisijai palīdzēs nodrošināt, ka tīkls Natura 2000 tiek pienācīgi ņemts vērā citās ES vides un klimata rīcībpolitikas iniciatīvās, kā arī citās rīcībpolitikas jomās un nozarēs, jo īpaši reģionālajā, lauksaimniecības, enerģētikas, transporta un tūrisma rīcībpolitikā; (4) palīdzēt Komisijai un attiecīgajai komitejai izvēlēties, kuras darbības finansēt LIFE ietvaros; (5) nodrošināt saskanīgu un lietderīgu formātu, kas izmantojams, lai paziņotu informāciju par Natura 2000 teritorijām un apmainītos ar to saskaņā ar INSPIRE regulas noteikumiem un citiem ES tiesību aktiem un nolīgumiem par piekļuvi informācijai (piemēram, Orhūsas konvenciju); (6) noderēt pētniecībā, plānošanā un citiem nolūkiem saglabāšanas rīcībpolitikas atbalstam; (7) kalpot par ticamu atsauces un informācijas avotu konkrētu problēmu novērtēšanai iespējamu Savienības tiesību pārkāpumu gadījumā; (8) darīt sabiedrībai pieejamu ticamu un atjauninātu informāciju par Natura 2000.

1) nodrošināt informāciju, kas vajadzīga, lai Komisija kopā ar dalībvalstīm un ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) atbalstu varētu koordinēt pasākumus vienota tīkla Natura 2000 izveidei un uzturēšanai un izvērtēt, cik rezultatīvi tas palīdz saglabāt Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus un II pielikumā minēto sugu dzīvotnes, kā arī I pielikumā minēto putnu sugu un citu migrējošo putnu sugu dzīvotnes, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punkts;

2) atjaunināt Savienības KNT sarakstus, kas izveidoti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu;

3) sniegt informāciju, kas Komisijai palīdzēs nodrošināt, ka tīkls Natura 2000 tiek pienācīgi ņemts vērā citās ES vides un klimata rīcībpolitikas iniciatīvās, kā arī citās rīcībpolitikas jomās un nozarēs, jo īpaši reģionālajā, lauksaimniecības, enerģētikas, transporta un tūrisma rīcībpolitikā;

4) palīdzēt Komisijai un attiecīgajai komitejai izvēlēties, kuras darbības finansēt LIFE ietvaros;

5) nodrošināt saskanīgu un lietderīgu formātu, kas izmantojams, lai paziņotu informāciju par Natura 2000 teritorijām un apmainītos ar to saskaņā ar INSPIRE regulas noteikumiem un citiem ES tiesību aktiem un nolīgumiem par piekļuvi informācijai (piemēram, Orhūsas konvenciju);

6) noderēt pētniecībā, plānošanā un citiem nolūkiem saglabāšanas rīcībpolitikas atbalstam;

7) kalpot par ticamu atsauces un informācijas avotu konkrētu problēmu novērtēšanai iespējamu Savienības tiesību pārkāpumu gadījumā;

8) darīt sabiedrībai pieejamu ticamu un atjauninātu informāciju par Natura 2000.

Pārskatītā datu standartveidlapa

Pirmā datu standartveidlapa (DSV) tika pieņemta 1997. gadā (Lēmums 97/266/EK), un tās galvenais mērķis bija izveidot Natura 2000 un novērtēt valstu tīklu pietiekamību. 2011. gadā DSV pirmo reizi tika pārskatīta un modernizēta, ņemot vērā digitālo telpisko datu uzlaboto pieejamību un progresu datu pārvaldības tehnoloģiju jomā un veicot nepieciešamos uzlabojumus ekoloģiskās informācijas struktūrā. 2020. gadā dalībvalstis un Komisija vienojās, ka ir jāturpina uzlabot un racionalizēt saskaņā ar abām direktīvām sniedzamo datu plūsmu, un šajā sakarā jāveic otrā DSV pārskatīšana. DSV tehniskā pārskatīšana tika veikta, lai uzlabotu datu pieejamību un kvalitāti, novērstu būtiskus trūkumus (piemēram, attiecībā uz informāciju par saglabāšanas mērķiem, pasākumiem un apsaimniekošanas rezultativitāti) un uzlabotu DSV saskaņotību ar ziņojumu sniegšanu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu. Piemēram, gan sugu, gan dzīvotņu saglabāšanās pakāpe tagad ir saistīta ar sugas dzīvotnes stāvokļa un sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitātes jēdzieniem, kas tiek izmantoti, sniedzot ziņojumus saskaņā ar 12. un 17. pantu. Šo uzlabojumu mērķis ir novērtēt tīkla Natura 2000 lomu un devumu dzīvotņu un sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa sasniegšanā.

Natura 2000 uzziņu portāls

Pavaddokumenti, kas paredzēti, lai uzlabotu DSV izmantošanas konsekvenci visā ES, tai skaitā saistībā ar elektronisku datu nosūtīšanu un datu apstrādi, dalībvalstīm ir pieejami tiešsaistē tā sauktajā Natura 2000 uzziņu portālā, ko uztur Eiropas Vides aģentūra. Šie dokumenti ietver tādus elementus kā kodu saraksti un citus nepieciešamus atsauces dokumentus un materiālus, piemēram, datu modeļus, datu pārsūtīšanas formātus telpiskajiem un tabulārajiem datiem, kā arī tehniskās vadlīnijas, kurās izklāstītas tehniskās un administratīvās procedūras, kas attiecas uz datu iesniegšanu Komisijai. Daži uzziņu portālā iekļautie elementi laika gaitā tehnisku, zinātnisku (piemēram, taksonomisku) un citu izmaiņu dēļ var tikt mainīti. Visas izmaiņas, kas saistītas ar elementiem, kurus uztur Vides ĢD un/vai EVA (sk. pielikumu), ir iepriekš jāapstiprina Dzīvotņu komitejai. Saite uz uzziņu portālu atrodama Eiropas Komisijas Vides ĢD tīmekļvietnē. Portāla pamatelementi ir uzskaitīti papildinājumā.

datu standartveidlapa un datubāze

Par katru ierosināto, noteikto vai klasificēto Natura 2000 teritoriju ir jāaizpilda datu standartveidlapa un jāizveido digitāls tās robežu ģeotelpiskais attēlojums. Visas dalībvalsts teritorijas kopā veido nacionālo DSV datubāzi. Ja vien nav īpaši norādīts citādi, obligāti jāaizpilda visi DSV lauki. Lai nacionālā DSV datubāze būtu pilnīga, tajā jāiekļauj katras Natura 2000 teritorijas ģeotelpiskais apraksts; attiecīgie tehniskie norādījumi ir pieejami Natura 2000 uzziņu portālā. Dalībvalsts var ierosināt atjaunināt Natura 2000 datubāzē esošo informāciju, augšupielādējot atjaunināto datubāzi EVA Reportnet sistēmā (sk. instrukcijas Natura 2000 uzziņu portālā). Šādai atjauninātai datubāzei jāpievieno piezīme, kurā paskaidrotas (un noteiktos apstākļos arī pamatotas) veiktās izmaiņas. Pēc datubāzes augšupielādes tiks veikta pirmā kvalitātes pārbaužu sērija, lai pārbaudītu datubāzes atbilstību: ja pārbaudes rezultāti būs negatīvi, datubāze tiks noraidīta. Kvalitātes pārbaudēm piemēroto noteikumu apraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā kā daļa no DSV lauku tehniskā apraksta. Pirms ES Natura 2000 datubāzes apkopošanas Eiropas Komisijas dienesti pārbaudīs ierosināto izmaiņu atbilstību Putnu direktīvai un Dzīvotņu direktīvai. Brīvā teksta laukā jāsniedz norāde uz valodu. Valodas norāde ir standartizēts kods, ko izmanto, lai internetā identificētu cilvēka valodas. Tehniskā informācija, piemēram, izmantojamo valodu kodu saraksts, ir atrodama Natura 2000 uzziņu portālā.

1 TERITORIJAS IDENTIFIKĀCIJA (1) A: teritorija, uz kuru attiecas Putnu direktīva (ĪAT), vai (2) B: teritorija, uz kuru attiecas Dzīvotņu direktīva (IKNT, KNT vai ĪADT), vai (3) C: teritorija, uz kuru (ar identiskām robežām) attiecas gan Putnu direktīva, gan Dzīvotņu direktīva. Grp. 11. Teritorijas veids Teritorijas veids norāda, vai teritorija ir īpaši aizsargājamā teritorija (ĪAT), kas klasificēta saskaņā ar Putnu direktīvu, vai (ierosinātā) Kopienā nozīmīga teritorija ((I)KNT) / īpaši aizsargājama dabas teritorija (ĪADT), kas klasificēta saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, vai teritorija, kas klasificēta saskaņā ar abām direktīvām. Jāizvēlas viens no šādiem variantiem: Gadījumos, kad KNT un ĪAT daļēji pārklājas, bet robežas nav identiskas, tās aplūko kā atsevišķus objektus. A ĪAT: jāaizpilda viena DSV par ĪAT. B IKNT, KNT, ĪADT: jāaizpilda viena veidlapa par (IKNT, KNT, ĪADT). C ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT) ir identiskas robežas un sakritīga teritorija: jāaizpilda viena veidlapa par abām, proti, ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT). A B Ja ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT) daļēji pārklājas, bet robežas nav identiskas, tās aplūko kā atsevišķus objektus. Par katru no tām jāaizpilda atsevišķa veidlapa. (1) pirmās divas rakstzīmes ir valsts kods. Piemēro Savienības noteikumu par ISO 3166 valstu divburtu kodu izmantošanu (sk. Natura 2000 uzziņu portālu); (2) pārējās septiņas rakstzīmes, no kurām katrai teritorijai dalībvalstī izveido unikālu burtciparu kodu, jāpiešķir, ievērojot loģisku un konsekventu sistēmu, ko nosaka atbildīgā valsts iestāde. (3) teritorijas kods identificē Natura 2000 teritoriju un laika gaitā netiek mainīts, izņemot gadījumus, kad teritorija izveidota, apvienojot vai sadalot teritorijas; (4) ja tiek apvienotas divas vai vairākas teritorijas vai teritorija tiek sadalīta apakšteritorijās, apvienotās teritorijas gadījumā ieteicams paturēt lielākās apvienotās teritorijas kodu, bet sadalīšanas gadījumā – oriģinālo sadalītās teritorijas kodu patur lielākā apakšteritorija. (5) Tomēr tad, ja KNT apvieno ar īpaši aizsargājamo teritoriju (kā rezultātā izveidojas C teritorija), apvienotajai teritorijai ieteicams saglabāt KNT kodu, jo KNT kods tiek izmantots Savienības sarakstā; (6) ĪADT statusa piešķiršana KNT nav pamatots iemesls, lai mainītu teritorijas kodu, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams saistībā ar juridiskām (statusa noteikšanas) procedūrām valsts līmenī; (7) ja teritorijas kods kāda iemesla dēļ ir jādzēš, šo kodu vēlāk vairs nevar izmantot atkārtoti. Grp. 12. Teritorijas kods Katrai teritorijai jābūt nemainīgam unikālam kodam, kas sastāv no deviņu rakstzīmju virknes, kura veidota šādi: Piemēro šādus noteikumus: Grp. 131. Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem (fakultatīvs lauks) Papildus 1.3. laukā sniegtajam teritorijas nosaukumam šo nosaukumu var norādīt, arī izmantojot citu alfabētu, piemēram, grieķu alfabētu vai kirilicu. Piemērs: 1.3.1. laukā norādāmais teritorijas nosaukums ar grieķu alfabēta burtiem: Ικαρία — Φούρνοι και παράκτια ζώνη. Grp. 13. Teritorijas nosaukums Ja valstī izmanto latīņu alfabētu, teritoriju nosaukumus norāda vietējā valodā. Jāizmanto latīņu alfabēts (UTF 8/16); nedrīkst lietot visus lielos burtus (piemēram, Gave de Pau, nevis GAVE DE PAU). Ja dalībvalstis izmanto alfabētu, kas nav latīņu alfabēts (grieķu alfabētu vai kirilicu), teritorijas nosaukums 1.3. laukā tik un tā jānorāda, izmantojot latīņu alfabēta burtus. Piemērs: 1.3. laukā norādāmais ar latīņu alfabēta burtiem atveidotais teritorijas nosaukums: Ikaria — Fournoi Kai Paraktia Zoni. (1) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un pasta adrese (1.4.3.) vai (2) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (1.4.4.), vai (3) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (1.4.5.). Grp. 141. Organizācijas nosaukums Tās organizācijas oficiālais nosaukums, kas apkopojusi DSV norādīto informāciju. Grp. 142. Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, kas ir atbildīga par datu apkopošanu attiecīgajā DSV, piemēram, dabas aizsardzības departaments, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura 2000 koordinācijas vienība. Grp. 143. Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu. Grp. 144. Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses. Grp. 145. Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar izmaiņām saitēs, norādiet tikai saiti uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai. Grp. 14. Respondents Respondenta laukā jānorāda tās organizācijas (piemēram, kompetentās administratīvās iestādes) oficiālā kontaktinformācija, kura apkopojusi DSV norādīto informāciju. Ar respondentu jāsazinās, ja rodas tehniski jautājumi vai tiek pamanītas kļūdas. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav jāsniedz personiska informācija. Lauki jāaizpilda vismaz kādā no šādām kombinācijām: Grp. 151. Datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT Jānorāda datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT. Grp. 152. ĪAT klasifikācijas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪAT klasifikācijas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā. Grp. 153. Datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT Jānorāda datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT. Tas ir datums, kad Eiropas Komisijai ir oficiāli paziņots pirmais ierosinājums par KNT. Grp. 154. Datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss Jānorāda datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss. Grp. 155. ĪADT statusa noteikšanas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪADT statusa noteikšanas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā. Grp. 156. Paskaidrojumi (fakultatīvs lauks) Fakultatīvi aizpildāmajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus par 1.5. iedaļas laukiem, piemēram, par tādu teritoriju klasificēšanas vai statusa noteikšanas datumiem, ko veido sākotnēji atsevišķas ĪAT un/vai KNT. Grp. 15. Teritorijas klasificēšanas / ierosināšanas / statusa noteikšanas datumi Jāaizpilda lauki, kuros jānorāda ĪAT klasificēšanas un KNT/ĪADT attiecīgi ierosināšanas un statusa noteikšanas datumi, kā arī atsauce uz valsts ĪAT un ĪADT aktiem attiecīgajos 1.5. iedaļas laukos. Ja teritorija ir klasificēta / tai noteikts attiecīgais statuss un pēc tam tā ir paplašināta, saglabā gadu, kurā tā pirmo reizi iekļauta sarakstā. Papildu paskaidrojumus, piemēram, par to teritoriju klasificēšanas vai statusa noteikšanas datumiem, kuras veido sākotnēji atsevišķas ĪAT un/vai KNT, pēc izvēles var sniegt 1.5.6. laukā.

1

1.1 1. attēls. Iespējamās saiknes starp teritorijām

Teritorijas veids Teritorijas veids norāda, vai teritorija ir īpaši aizsargājamā teritorija (ĪAT), kas klasificēta saskaņā ar Putnu direktīvu, vai (ierosinātā) Kopienā nozīmīga teritorija ((I)KNT) / īpaši aizsargājama dabas teritorija (ĪADT), kas klasificēta saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, vai teritorija, kas klasificēta saskaņā ar abām direktīvām. Jāizvēlas viens no šādiem variantiem: Gadījumos, kad KNT un ĪAT daļēji pārklājas, bet robežas nav identiskas, tās aplūko kā atsevišķus objektus. A ĪAT: jāaizpilda viena DSV par ĪAT. B IKNT, KNT, ĪADT: jāaizpilda viena veidlapa par (IKNT, KNT, ĪADT). C ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT) ir identiskas robežas un sakritīga teritorija: jāaizpilda viena veidlapa par abām, proti, ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT). A B Ja ĪAT un (IKNT, KNT, ĪADT) daļēji pārklājas, bet robežas nav identiskas, tās aplūko kā atsevišķus objektus. Par katru no tām jāaizpilda atsevišķa veidlapa. (1) A: teritorija, uz kuru attiecas Putnu direktīva (ĪAT), vai (2) B: teritorija, uz kuru attiecas Dzīvotņu direktīva (IKNT, KNT vai ĪADT), vai (3) C: teritorija, uz kuru (ar identiskām robežām) attiecas gan Putnu direktīva, gan Dzīvotņu direktīva.

1.1 ☐

A: teritorija, uz kuru attiecas Putnu direktīva (ĪAT), vai

B: teritorija, uz kuru attiecas Dzīvotņu direktīva (IKNT, KNT vai ĪADT), vai

C: teritorija, uz kuru (ar identiskām robežām) attiecas gan Putnu direktīva, gan Dzīvotņu direktīva.

1.2 Teritorijas kods Katrai teritorijai jābūt nemainīgam unikālam kodam, kas sastāv no deviņu rakstzīmju virknes, kura veidota šādi: Piemēro šādus noteikumus: (1) pirmās divas rakstzīmes ir valsts kods. Piemēro Savienības noteikumu par ISO 3166 valstu divburtu kodu izmantošanu (sk. Natura 2000 uzziņu portālu); (2) pārējās septiņas rakstzīmes, no kurām katrai teritorijai dalībvalstī izveido unikālu burtciparu kodu, jāpiešķir, ievērojot loģisku un konsekventu sistēmu, ko nosaka atbildīgā valsts iestāde. (3) teritorijas kods identificē Natura 2000 teritoriju un laika gaitā netiek mainīts, izņemot gadījumus, kad teritorija izveidota, apvienojot vai sadalot teritorijas; (4) ja tiek apvienotas divas vai vairākas teritorijas vai teritorija tiek sadalīta apakšteritorijās, apvienotās teritorijas gadījumā ieteicams paturēt lielākās apvienotās teritorijas kodu, bet sadalīšanas gadījumā – oriģinālo sadalītās teritorijas kodu patur lielākā apakšteritorija. (5) Tomēr tad, ja KNT apvieno ar īpaši aizsargājamo teritoriju (kā rezultātā izveidojas C teritorija), apvienotajai teritorijai ieteicams saglabāt KNT kodu, jo KNT kods tiek izmantots Savienības sarakstā; (6) ĪADT statusa piešķiršana KNT nav pamatots iemesls, lai mainītu teritorijas kodu, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams saistībā ar juridiskām (statusa noteikšanas) procedūrām valsts līmenī; (7) ja teritorijas kods kāda iemesla dēļ ir jādzēš, šo kodu vēlāk vairs nevar izmantot atkārtoti.

pirmās divas rakstzīmes ir valsts kods. Piemēro Savienības noteikumu par ISO 3166 valstu divburtu kodu izmantošanu (sk. Natura 2000 uzziņu portālu);

pārējās septiņas rakstzīmes, no kurām katrai teritorijai dalībvalstī izveido unikālu burtciparu kodu, jāpiešķir, ievērojot loģisku un konsekventu sistēmu, ko nosaka atbildīgā valsts iestāde.

teritorijas kods identificē Natura 2000 teritoriju un laika gaitā netiek mainīts, izņemot gadījumus, kad teritorija izveidota, apvienojot vai sadalot teritorijas;

ja tiek apvienotas divas vai vairākas teritorijas vai teritorija tiek sadalīta apakšteritorijās, apvienotās teritorijas gadījumā ieteicams paturēt lielākās apvienotās teritorijas kodu, bet sadalīšanas gadījumā – oriģinālo sadalītās teritorijas kodu patur lielākā apakšteritorija.

Tomēr tad, ja KNT apvieno ar īpaši aizsargājamo teritoriju (kā rezultātā izveidojas C teritorija), apvienotajai teritorijai ieteicams saglabāt KNT kodu, jo KNT kods tiek izmantots Savienības sarakstā;

ĪADT statusa piešķiršana KNT nav pamatots iemesls, lai mainītu teritorijas kodu, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams saistībā ar juridiskām (statusa noteikšanas) procedūrām valsts līmenī;

ja teritorijas kods kāda iemesla dēļ ir jādzēš, šo kodu vēlāk vairs nevar izmantot atkārtoti.

1.3 Teritorijas nosaukums Ja valstī izmanto latīņu alfabētu, teritoriju nosaukumus norāda vietējā valodā. Jāizmanto latīņu alfabēts (UTF 8/16); nedrīkst lietot visus lielos burtus (piemēram, Gave de Pau, nevis GAVE DE PAU). Ja dalībvalstis izmanto alfabētu, kas nav latīņu alfabēts (grieķu alfabētu vai kirilicu), teritorijas nosaukums 1.3. laukā tik un tā jānorāda, izmantojot latīņu alfabēta burtus. Piemērs: 1.3. laukā norādāmais ar latīņu alfabēta burtiem atveidotais teritorijas nosaukums: Ikaria — Fournoi Kai Paraktia Zoni. Grp. 131. Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem (fakultatīvs lauks) Papildus 1.3. laukā sniegtajam teritorijas nosaukumam šo nosaukumu var norādīt, arī izmantojot citu alfabētu, piemēram, grieķu alfabētu vai kirilicu. Piemērs: 1.3.1. laukā norādāmais teritorijas nosaukums ar grieķu alfabēta burtiem: Ικαρία — Φούρνοι και παράκτια ζώνη.

1.3

1.3.1 Teritorijas nosaukums, kas nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem (fakultatīvs lauks) Papildus 1.3. laukā sniegtajam teritorijas nosaukumam šo nosaukumu var norādīt, arī izmantojot citu alfabētu, piemēram, grieķu alfabētu vai kirilicu. Piemērs: 1.3.1. laukā norādāmais teritorijas nosaukums ar grieķu alfabēta burtiem: Ικαρία — Φούρνοι και παράκτια ζώνη.

1.4 Respondents Respondenta laukā jānorāda tās organizācijas (piemēram, kompetentās administratīvās iestādes) oficiālā kontaktinformācija, kura apkopojusi DSV norādīto informāciju. Ar respondentu jāsazinās, ja rodas tehniski jautājumi vai tiek pamanītas kļūdas. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav jāsniedz personiska informācija. Lauki jāaizpilda vismaz kādā no šādām kombinācijām: (1) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un pasta adrese (1.4.3.) vai (2) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (1.4.4.), vai (3) organizācijas nosaukums (1.4.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (1.4.5.). Grp. 141. Organizācijas nosaukums Tās organizācijas oficiālais nosaukums, kas apkopojusi DSV norādīto informāciju. Grp. 142. Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, kas ir atbildīga par datu apkopošanu attiecīgajā DSV, piemēram, dabas aizsardzības departaments, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura 2000 koordinācijas vienība. Grp. 143. Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu. Grp. 144. Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses. Grp. 145. Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar izmaiņām saitēs, norādiet tikai saiti uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai.

organizācijas nosaukums (1.4.1.) un pasta adrese (1.4.3.) vai

organizācijas nosaukums (1.4.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (1.4.4.), vai

organizācijas nosaukums (1.4.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (1.4.5.).

1.4

1.4.1 Organizācijas nosaukums Tās organizācijas oficiālais nosaukums, kas apkopojusi DSV norādīto informāciju.

1.4.2 Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, kas ir atbildīga par datu apkopošanu attiecīgajā DSV, piemēram, dabas aizsardzības departaments, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura 2000 koordinācijas vienība.

1.4.3 Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu.

1.4.4 Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses.

1.4.5 Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar izmaiņām saitēs, norādiet tikai saiti uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai.

1.5 Teritorijas klasificēšanas / ierosināšanas / statusa noteikšanas datumi Jāaizpilda lauki, kuros jānorāda ĪAT klasificēšanas un KNT/ĪADT attiecīgi ierosināšanas un statusa noteikšanas datumi, kā arī atsauce uz valsts ĪAT un ĪADT aktiem attiecīgajos 1.5. iedaļas laukos. Ja teritorija ir klasificēta / tai noteikts attiecīgais statuss un pēc tam tā ir paplašināta, saglabā gadu, kurā tā pirmo reizi iekļauta sarakstā. Papildu paskaidrojumus, piemēram, par to teritoriju klasificēšanas vai statusa noteikšanas datumiem, kuras veido sākotnēji atsevišķas ĪAT un/vai KNT, pēc izvēles var sniegt 1.5.6. laukā. Grp. 151. Datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT Jānorāda datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT. Grp. 152. ĪAT klasifikācijas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪAT klasifikācijas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā. Grp. 153. Datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT Jānorāda datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT. Tas ir datums, kad Eiropas Komisijai ir oficiāli paziņots pirmais ierosinājums par KNT. Grp. 154. Datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss Jānorāda datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss. Grp. 155. ĪADT statusa noteikšanas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪADT statusa noteikšanas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā. Grp. 156. Paskaidrojumi (fakultatīvs lauks) Fakultatīvi aizpildāmajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus par 1.5. iedaļas laukiem, piemēram, par tādu teritoriju klasificēšanas vai statusa noteikšanas datumiem, ko veido sākotnēji atsevišķas ĪAT un/vai KNT.

1.5

1.5.1 Datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT Jānorāda datums, kad teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT.

1.5.2 ĪAT klasifikācijas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪAT klasifikācijas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā.

1.5.3 Datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT Jānorāda datums, kad teritoriju pirmo reizi ierosināts noteikt par KNT. Tas ir datums, kad Eiropas Komisijai ir oficiāli paziņots pirmais ierosinājums par KNT.

1.5.4 Datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss Jānorāda datums, kad teritorijai noteikts ĪADT statuss.

1.5.5 ĪADT statusa noteikšanas akts Jāsniedz atsauce uz valsts ĪADT statusa noteikšanas aktu. Vēlams, lai atsauce tiktu sniegta nemainīga digitālā identifikatora formā (URI = URL vai DOI). Ja tas nav pieejams, atsauci var sniegt arī brīvā tekstā.

1.5.6 Paskaidrojumi (fakultatīvs lauks) Fakultatīvi aizpildāmajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus par 1.5. iedaļas laukiem, piemēram, par tādu teritoriju klasificēšanas vai statusa noteikšanas datumiem, ko veido sākotnēji atsevišķas ĪAT un/vai KNT.

2 TERITORIJAS PLATĪBA UN ATRAŠANĀS VIETA Grp. 211. Platība Jānorāda teritorijas platība. Jānorāda visprecīzākā pieejamā kopējā platība hektāros; var izmantot zīmes aiz komata. Jānorāda arī lineāru elementu, piemēram, klinšu, platība, ko var aprēķināt, balstoties uz aplēsēm. (1) Klints vai stāva vieta (2) Ala (3) Transformācija uz ETRS89 projekciju (4) Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā. Grp. 212. Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (ja atšķiras) Ja 2.1.1. laukā norādītā platība atšķiras no platības telpisko datu kopā, jānorāda iemesls, izmantojot relevanto attiecīgā kodu saraksta kategoriju: Papildu paskaidrojumi jāsniedz 2.1.3. laukā. Papildu paskaidrojumi jāsniedz, ja tiek izmantota kategorija Cits. Grp. 213. Platību atšķirību iemesli: paskaidrojumi Papildus 2.1.2. laukam platību atšķirību var sīkāk paskaidrot brīvā tekstā. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja 2.1.2. laukā ir norādīta kategorija Cits, ir jāsniedz paskaidrojumi. Grp. 21. Teritorijas platība 2.1.1. laukā jānorāda Natura 2000 teritoriju platība; platība ir arī daļa no telpisko datu kopas, kas satur teritorijas digitālo robežu. Principā 2.1.1. laukā norādītajai platībai jābūt tādai pašai kā platībai, kas aprēķināta, izmantojot telpisko datu kopu. Tomēr dažādu iemeslu dēļ (nav pilnīga alu attēlojuma, nacionālo statusa noteikšanas aktu pamatā ir neprecīzi dati, neskaidrības, kas saistītas ar izmaiņām telpiskajās atsauces sistēmās u. c.) tās var atšķirties, un tas jāpaskaidro 2.1.2. un 2.1.3. laukā. Grp. 221. Administratīvā reģiona kods Attiecībā uz katru teritoriju jāievada NUTS 2. līmeņa kodi. Jānorāda vismaz viens kods. Tomēr teritorijām, kas atrodas vairāk nekā vienā administratīvajā reģionā, var izmantot vairākus kodus. Ja teritorija atrodas ārpus NUTS reģiona, jāievada NUTS ārpusreģiona kods (piemēram, 2. līmeņa kods ārpusreģiona teritorijas apzīmēšanai Beļģijā ir BEZZ). Jāizmanto jaunākā NUTS klasifikācijas versija (sk. saiti Natura 2000 uzziņu portālā). Grp. 222. Administratīvā reģiona nosaukums Administratīvā reģiona nosaukums, kas atbilst 2.2.1. laukā izmantotajam NUTS 2. līmeņa kodam. Norādot administratīvā reģiona kodu, jāsniedz administratīvā reģiona nosaukums, pretējā gadījumā 2.2.2. lauks jāatstāj tukšs. Grp. 22. Administratīvais reģions (fakultatīvs lauks) Statistikas datu atsauces vajadzībām Eurostat ir izstrādājis hierarhisku standartizētu sistēmu Savienības reģionu kodēšanai. Šī kodēšanas sistēma jāizmanto visos reģionu kodēšanas lietojumos Komisijā (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1)). Pilns apraksts atrodams arī Eurostat vietnē. Grp. 231. Reģiona kods Atsaucoties uz jaunāko bioģeogrāfisko un jūras reģionu karti (sk. Natura 2000 uzziņu portālu), jānorāda, kurā no šiem bioģeogrāfiskajiem un jūras reģioniem teritorija atrodas. Grp. 232. Procentuālā daļa Ja teritorija atrodas vismaz divos reģionos, jānorāda, kāda teritorijas procentuālā daļa atrodas katrā reģionā. Vērtībām kopā jāveido 100 %. Nelielas noapaļošanas kļūdas, kas rodas, summējot vērtības, var neņemt vērā. Procentuālā daļa jāaprēķina, izmantojot to pašu karti, kas izmantota, lai norādītu reģiona kodu (2.3.1. lauks). Grp. 23. Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni

2

2.1 Teritorijas platība 2.1.1. laukā jānorāda Natura 2000 teritoriju platība; platība ir arī daļa no telpisko datu kopas, kas satur teritorijas digitālo robežu. Principā 2.1.1. laukā norādītajai platībai jābūt tādai pašai kā platībai, kas aprēķināta, izmantojot telpisko datu kopu. Tomēr dažādu iemeslu dēļ (nav pilnīga alu attēlojuma, nacionālo statusa noteikšanas aktu pamatā ir neprecīzi dati, neskaidrības, kas saistītas ar izmaiņām telpiskajās atsauces sistēmās u. c.) tās var atšķirties, un tas jāpaskaidro 2.1.2. un 2.1.3. laukā. Grp. 211. Platība Jānorāda teritorijas platība. Jānorāda visprecīzākā pieejamā kopējā platība hektāros; var izmantot zīmes aiz komata. Jānorāda arī lineāru elementu, piemēram, klinšu, platība, ko var aprēķināt, balstoties uz aplēsēm. (1) Klints vai stāva vieta (2) Ala (3) Transformācija uz ETRS89 projekciju (4) Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā. Grp. 212. Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (ja atšķiras) Ja 2.1.1. laukā norādītā platība atšķiras no platības telpisko datu kopā, jānorāda iemesls, izmantojot relevanto attiecīgā kodu saraksta kategoriju: Papildu paskaidrojumi jāsniedz 2.1.3. laukā. Papildu paskaidrojumi jāsniedz, ja tiek izmantota kategorija Cits. Grp. 213. Platību atšķirību iemesli: paskaidrojumi Papildus 2.1.2. laukam platību atšķirību var sīkāk paskaidrot brīvā tekstā. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja 2.1.2. laukā ir norādīta kategorija Cits, ir jāsniedz paskaidrojumi.

2.1

2.1.1 Platība Jānorāda teritorijas platība. Jānorāda visprecīzākā pieejamā kopējā platība hektāros; var izmantot zīmes aiz komata. Jānorāda arī lineāru elementu, piemēram, klinšu, platība, ko var aprēķināt, balstoties uz aplēsēm.

2.1.2 Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (ja atšķiras) Ja 2.1.1. laukā norādītā platība atšķiras no platības telpisko datu kopā, jānorāda iemesls, izmantojot relevanto attiecīgā kodu saraksta kategoriju: Papildu paskaidrojumi jāsniedz 2.1.3. laukā. Papildu paskaidrojumi jāsniedz, ja tiek izmantota kategorija Cits. (1) Klints vai stāva vieta (2) Ala (3) Transformācija uz ETRS89 projekciju (4) Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā.

2.1.2 ☐

Klints vai stāva vieta

Ala

Transformācija uz ETRS89 projekciju

Cits: telpiskais attēlojums neatbilst 2.1.1. laukā norādītajam platības lielumam citu iemeslu dēļ. Sniedziet paskaidrojumu 2.1.3. laukā.

2.1.3 Platību atšķirību iemesli: paskaidrojumi Papildus 2.1.2. laukam platību atšķirību var sīkāk paskaidrot brīvā tekstā. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja 2.1.2. laukā ir norādīta kategorija Cits, ir jāsniedz paskaidrojumi.

2.2 Administratīvais reģions (fakultatīvs lauks) Statistikas datu atsauces vajadzībām Eurostat ir izstrādājis hierarhisku standartizētu sistēmu Savienības reģionu kodēšanai. Šī kodēšanas sistēma jāizmanto visos reģionu kodēšanas lietojumos Komisijā (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1)). Pilns apraksts atrodams arī Eurostat vietnē. Grp. 221. Administratīvā reģiona kods Attiecībā uz katru teritoriju jāievada NUTS 2. līmeņa kodi. Jānorāda vismaz viens kods. Tomēr teritorijām, kas atrodas vairāk nekā vienā administratīvajā reģionā, var izmantot vairākus kodus. Ja teritorija atrodas ārpus NUTS reģiona, jāievada NUTS ārpusreģiona kods (piemēram, 2. līmeņa kods ārpusreģiona teritorijas apzīmēšanai Beļģijā ir BEZZ). Jāizmanto jaunākā NUTS klasifikācijas versija (sk. saiti Natura 2000 uzziņu portālā). Grp. 222. Administratīvā reģiona nosaukums Administratīvā reģiona nosaukums, kas atbilst 2.2.1. laukā izmantotajam NUTS 2. līmeņa kodam. Norādot administratīvā reģiona kodu, jāsniedz administratīvā reģiona nosaukums, pretējā gadījumā 2.2.2. lauks jāatstāj tukšs.

2.2

2.2.1 Administratīvā reģiona kods Attiecībā uz katru teritoriju jāievada NUTS 2. līmeņa kodi. Jānorāda vismaz viens kods. Tomēr teritorijām, kas atrodas vairāk nekā vienā administratīvajā reģionā, var izmantot vairākus kodus. Ja teritorija atrodas ārpus NUTS reģiona, jāievada NUTS ārpusreģiona kods (piemēram, 2. līmeņa kods ārpusreģiona teritorijas apzīmēšanai Beļģijā ir BEZZ). Jāizmanto jaunākā NUTS klasifikācijas versija (sk. saiti Natura 2000 uzziņu portālā).

2.2.2 Administratīvā reģiona nosaukums Administratīvā reģiona nosaukums, kas atbilst 2.2.1. laukā izmantotajam NUTS 2. līmeņa kodam. Norādot administratīvā reģiona kodu, jāsniedz administratīvā reģiona nosaukums, pretējā gadījumā 2.2.2. lauks jāatstāj tukšs.

2.3 Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni Grp. 231. Reģiona kods Atsaucoties uz jaunāko bioģeogrāfisko un jūras reģionu karti (sk. Natura 2000 uzziņu portālu), jānorāda, kurā no šiem bioģeogrāfiskajiem un jūras reģioniem teritorija atrodas. Grp. 232. Procentuālā daļa Ja teritorija atrodas vismaz divos reģionos, jānorāda, kāda teritorijas procentuālā daļa atrodas katrā reģionā. Vērtībām kopā jāveido 100 %. Nelielas noapaļošanas kļūdas, kas rodas, summējot vērtības, var neņemt vērā. Procentuālā daļa jāaprēķina, izmantojot to pašu karti, kas izmantota, lai norādītu reģiona kodu (2.3.1. lauks).

2.3

2.3.1 Reģiona kods Atsaucoties uz jaunāko bioģeogrāfisko un jūras reģionu karti (sk. Natura 2000 uzziņu portālu), jānorāda, kurā no šiem bioģeogrāfiskajiem un jūras reģioniem teritorija atrodas.

2.3.2 Procentuālā daļa Ja teritorija atrodas vismaz divos reģionos, jānorāda, kāda teritorijas procentuālā daļa atrodas katrā reģionā. Vērtībām kopā jāveido 100 %. Nelielas noapaļošanas kļūdas, kas rodas, summējot vērtības, var neņemt vērā. Procentuālā daļa jāaprēķina, izmantojot to pašu karti, kas izmantota, lai norādītu reģiona kodu (2.3.1. lauks).

3 EKOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA Atkarībā no teritorijas veida 3. iedaļā jāiekļauj turpmāk norādītā informācija. (1) Attiecībā uz A un C veida teritoriju: visa relevantā informācija par putnu sugām, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. un 2. punkts, t. i., I pielikuma sugām un regulāri sastopamām migrējošo putnu sugām, kas nav iekļautas I pielikumā, bet ir sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.2. punkts). (2) Attiecībā uz B un C veida teritoriju: visa relevantā informācija par visām Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētajām dzīvotnēm, kas sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.1. punkts), un visām II pielikumā minētajām dzīvnieku un augu sugām, kas sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.2. punkts). Grp. 311. Dzīvotnes veida kods Jānorāda dzīvotnes kods, kas ir četrzīmju kods, kurš apzīmē Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus. Šo dzīvotņu veidu kodu saraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā. Grp. 312. Prioritārā forma Ja teritorijā ir sastopama 6210., 7130. vai 9430. dzīvotnes veida prioritārā forma (atkarībā no to iezīmēm šie dzīvotņu veidi var būt gan prioritārās, gan neprioritārās formas), prioritārās formas klātbūtne jānorāda 3.1.2. laukā. Ja teritorijā sastopama gan prioritāra, gan neprioritāra forma, par katru no tām jāizdara atsevišķs ieraksts. Grp. 313. Nav sastopams Gadījumos, kad I pielikuma dzīvotnes veids, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtisks vai tika atzīts par būtisku vēlāk, teritorijā vairs nav sastopams, tas jānorāda laukā nav sastopams. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs dzīvotnes saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana šajā teritorijā. Var būt gadījumi, kad dzīvotne pakļauta dabiskām fluktuācijām (piemēram, dzīvotne ar kodu 3170, Vidusjūras izžūstošie dīķi). Šādos gadījumos par to, ka dzīvotnes veids nav sastopams, ziņo tikai tad, ja ir notikušas izmaiņas, kas ir plašākas par šādām dabiskām fluktuācijām. Turklāt gadījumos, kad I pielikumā minētais dzīvotnes veids teritorijā nav sastopams (un nebija sastopams, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tā atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopams. Attiecībā uz dzīvotnēm, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.1.1. lauks (Dzīvotnes veida kods), 3.1.2. lauks (Prioritārā forma), 3.1.6. lauks (Izmantotā metode), 3.1.7. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods), 3.1.13. lauks (Saglabāšanas mērķi), 3.1.16. lauks (Atjaunināšanas datums). 3.1.4. laukā (Platība) vērtībai jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.1. punkta lauki jāatstāj tukši. I pielikuma dzīvotnes veidu, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtiska vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīts par izzudušu un nav atjaunojams, no saraksta var svītrot, pamatojoties uz iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04), kas pieejams uzziņu portālā. Grp. 314. Platība Jānorāda dzīvotnes platība hektāros [ha], ja vien teritorija nav ala un nav pieejama aplēstā platība (3.1.5. lauks); ja norādīts, ka dzīvotne nav sastopama (3.1.3. lauks), platībai jābūt nulle (0); ir atļautas decimālskaitļu vērtības. I pielikumā minētās dzīvotnes var fiziski pārklāties (piemēram, smilšu sēkļi, kas atrodas estuārā). Šādā gadījumā norādiet katras dzīvotnes platību (piemēram, norādiet estuāra platību un smilšu sēkļu lielumu). Ja tiek uzskatīts, ka tas nav iespējams, no lielākās dzīvotnes platības atņem mazākās dzīvotnes platību. Grp. 315. Alas Alu gadījumā (dzīvotņu kodi 8310 un 8330) var norādīt alu skaitu, ja nav pieejamas platības aplēses. (1) pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (piemēram, īpaša kartēšana vai apsekojums, vai grods prognostiskais modelis ar reprezentatīvu sastopamības datu izlasi, kalibrēšanu un apmierinošu tā prognostiskā snieguma izvērtējumu, kas veikts, izmantojot kvalitatīvus datus par vidiskajiem apstākļiem visā dzīvotnes areālā) vai (2) galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (piemēram, citi prognostiskie modeļi vai ekstrapolācija, izmantojot mazāk pilnīgu sastopamības un vidisko datu izlasi), vai (3) galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms. Grp. 316. Platības noteikšanai izmantotā metode Platības noteikšanai izmantoto metodi norāda, izvēloties kādu no turpmāk minētajām kategorijām: Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju. Grp. 317. Nesenākās datu vākšanas periods Norādiet tā perioda sākuma datumu un beigu datumu, kurā pēdējoreiz vākti dati par dzīvotni attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var izvēlēties variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesis un gads nav jānorāda. Grp. 31a. Pamatinformācija (dzīvotnes veids) Šis punkts jāaizpilda par visiem I pielikuma dzīvotņu veidiem, kas sastopami teritorijā, un tas jāaizpilda arī par tiem dzīvotņu veidiem, kurus teritorijā plānots atjaunot. Grp. 318. Būtiskums Teritorijā sastopamu I pielikuma dzīvotni var norādīt kā nebūtisku, ja dzīvotnes platībai teritorijā ir 1) zema saglabāšanas vērtība, jo tā ir maza, ļoti degradējusies vai sadrumstalota, un ja dzīvotnes veida ekoloģisko funkciju izpilde ir ļoti ierobežota un tās strukturālie komponenti, kā arī tai raksturīgais/tipiskais sugu sastāvs ir stipri samazinājušies, un 2) to nav iespējams pienācīgi atjaunot. Šādi apstākļi pastāv kopš brīža, kad šo teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT, un tie nav saistīti ar neatbilstošu teritorijas apsaimniekošanu vai antropogēno slodzi, kas radusies kopš tā laika. Šajā laukā (3.1.8.) jānorāda nebūtiskas dzīvotnes. Jāņem vērā, ka dzīvotņu būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.1.b iedaļas lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskām dzīvotnēm jāaizpilda tikai 3.1.b iedaļas 3.1.8. (Būtiskums) un 3.1.16. (Atjaunināšanas datums) lauks. (1) A: izcila pārstāvētība vai (2) B: laba pārstāvētība vai (3) C: būtiska pārstāvētība. Grp. 319. Pārstāvētība Pārstāvētība ir III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs: dzīvotnes pārstāvētības pakāpe teritorijā. III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs jāskata saistībā ar I pielikumā minēto dzīvotņu veidu interpretācijas rokasgrāmatu, jo šajā rokasgrāmatā ir dota definīcija, norādītas raksturīgās sugas un citi attiecīgie elementi. Pārstāvētības pakāpe rāda, cik tipisks ir attiecīgais dzīvotņu veids. Ja nav kvantitatīvu lauka datu, kas vajadzīgi salīdzināšanai, vai ja kritērijs nav izmērāms, dzīvotņu veida reitinga noteikšanai var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Jāizmanto šāda reitinga sistēma: (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % (2) A2: 75 % ≥ p > 50 % (3) A3: 50 % ≥ p > 25 % (4) A4: 25 % ≥ p > 15 % (5) B: 15 % ≥ p > 2 % (6) C: 2 % ≥ p > 0 % Grp. 3110. Relatīvā platība Relatīvā platība ir III pielikuma A iedaļas b) punkta kritērijs: teritorijas platība, ko aizņem dabisko dzīvotņu veids (sk. 3.1.4. lauku Platība), attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabisko dzīvotņu veids. Kopējai platībai, kuru valsts teritorijā aizņem dzīvotņu veids, jāatbilst kopējai platībai, kas paziņota saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu (t. i., visu bioģeogrāfisko reģionu summa). Tomēr, ja ir uzlabojušās zināšanas vai ir pieejami precīzāki dati nekā tie, kas izmantoti ziņošanai saskaņā ar 17. pantu, procentuālā daļa jāaprēķina, balstoties uz labāko pieejamo informāciju par kopējo platību. Relatīvā platība jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3111. Skaidrojumi par relatīvo platību (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par relatīvo platību, piemēram, par konkrēto platību, kas ir 3.1.10. laukā klasificētās platības pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu relevantu paskaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne) Grp. 31121. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe ir jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Platība labā stāvoklī: .. [ha] (2) Platība sliktā stāvoklī: .. [ha] (3) Platība nezināmā stāvoklī: .. [ha] Grp. 31122. Saglabāšanās pakāpe: platība Papildus A, B un C kategorijai jānorāda labā, sliktā vai nezināmā stāvoklī esošā platība hektāros. (1) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (2) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (3) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīts uz daļējas kartēšanas datiem) (4) Nepietiek datu / nav datu Grp. 31123. Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode Grp. 3112. Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma A iedaļas c) punkta kritērijs. Tā jāsaista ar dzīvotnes stāvokli, kas noteikts ziņošanas nolūkos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva), proti, ar parametru struktūra un funkcijas (tai skaitā tipiskās sugas). Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli (3) Palielināt dzīvotnes veida platību (4) Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli (5) Atjaunot konkrētā veida dzīvotni (6) Cits variants Grp. 3113. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda dzīvotņu veidu platība un stāvoklis teritorijā jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, šo dzīvotņu veidu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts bioģeogrāfiskajā un Eiropas bioģeogrāfiskajā līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Novērst pasliktināšanos vai saglabāt dzīvotnes platību un tās labo stāvokli teritorijā ir minimālie aizsardzības mērķi (kas jāizvērš, norādot konkrētas iezīmes, kas nosaka dzīvotnes stāvokli). Turklāt saglabāšanas mērķi var būt vērsti uz dzīvotnes platības palielināšanu vai dzīvotnes stāvokļa uzlabošanu, kā arī dzīvotnes atjaunošanu teritorijā (t. i., tādas dzīvotnes atjaunošanu, kura teritorijā nav sastopama). Dzīvotnes aizsardzības mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk minētajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt pasliktināšanās novēršanai vai saglabāšanai, izņemot gadījumus, kad iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumus citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām attiecīgajā teritorijā). Šādos gadījumos, kad norādīts Cits variants, jāaizpilda 3.1.14. lauks. Grp. 3114. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.1.13. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja norādīts Cits variants, jāsniedz paskaidrojumi. Lūdzam ņemt vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu I pielikumā minēto dzīvotņu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamās dzīvotnes saglabāšana netiek izvirzīta par minimālo mērķi. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3115. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma A iedaļas d) kritērijs) par teritorijas nozīmi attiecīgā dabisko dzīvotņu veida saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārējo novērtējumu par to, kāda ir teritorijas nozīme attiecīgā dzīvotnes veida saglabāšanā. Šis kritērijs jāizmanto, lai integrētā veidā novērtētu iepriekšējos kritērijus, ņemot vērā atšķirīgo svērumu, kāds tiem var būt attiecībā uz aplūkojamo dzīvotņu veidu. Var apsvērt citus aspektus, kas izmantojami visrelevantāko elementu novērtēšanā, lai globāli novērtētu to pozitīvo vai negatīvo iespaidu uz dzīvotņu veida saglabāšanu. Katram dzīvotņu veidam visrelevantākie elementi var atšķirties; tie var ietvert cilvēka darbību gan teritorijā, gan tai piegulošajos apgabalos, kas varētu iespaidot dzīvotnes veida saglabāšanas statusu, zemes īpašumtiesības, teritorijai piešķirto juridisko statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādajiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Lai noteiktu šo vispārējo vērtību, var izmantot labāko eksperta vērtējumu, un tās atspoguļošanai jāizmanto šāda reitinga sistēma: Grp. 3116. Atjaunināšanas datums Par dzīvotnēm, kas nav sastopamas, būtiskām dzīvotnēm un nebūtiskām dzīvotnēm jānorāda datums (gads un mēnesis, GGGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 3.1.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Šeit minētie atjauninājumi attiecas uz minētajā punktā norādītā satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem. Grp. 31b. Teritorijas novērtējums (dzīvotnes veids) Grp. 31. Teritorijā sastopamie Padomes Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētie dzīvotņu veidi Grp. 321. Sugu grupa Jānorāda piederība sugu grupai (t. i., abinieki, putni, zivis, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, arī briofīti, rāpuļi), izmantojot Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu grupas kodu. Grp. 322. Sugas kods Sugas, kas jānorāda 3.2. punktā, ir atkarīgas no teritorijas veida, kā paskaidrots ievadrindkopās 3. sadaļas (Ekoloģiskā informācija) sākumā. Jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā pieejamais sugu kodu saraksts. Grp. 323. Zinātniskais nosaukums Ierakstiet sugas zinātnisko nosaukumu, kas atbilst 3.2.2. laukā izmantotajam kodam saskaņā ar Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu nosaukumu sarakstu. Eiropas Komisija var izmantot tikai zinātnisko nosaukumu, kas atbilst sugu sarakstā norādītajam kodam. Jebkāds cits nosaukums tiks uzskatīts par kļūdu. Grp. 324. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Šādā gadījumā šajā laukā ieraksta Jā. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, ievietojot šo informāciju publiski pieejamā datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 325. Nav sastopama Norādiet, ja suga, kas bija sastopama un būtiska, kad teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT vai klasificēja kā ĪAT, vai par būtisku tika atzīta vēlāk, teritorijā vairs nav sastopama. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs sugas saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana konkrētajā teritorijā. Piezīme: sugu var uzskatīt par teritorijā vairs nesastopamu tad, ja tā teritorijā nav novērota konkrētu periodu. Šis periods dažādām sugām ir atšķirīgs: dažus gadus ilga viegli novērojamu un normālos apstākļos regulāri sastopamu sugu neesība, visticamāk, liecina par to, ka sugas izzudušas, bet tas, ka vairākus gadus nav redzētas grūti novērojamas sugas, piemēram, noteikti kukaiņi, ne vienmēr liecina par izzušanu, ja sugas dzīvotne nav mainījusies. Turklāt gadījumos, kad suga teritorijā nav sastopama (un nebija sastopama, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tās atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopama. Attiecībā uz sugām, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.2.1.–3.2.5. lauks, 3.2.9. lauks (Izmantotā metode), 3.2.10. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods) un 3.2.16. lauks (Saglabāšanas mērķi). 3.2.7.1. laukā gan minimālajam, gan maksimālajam populācijas lielumam jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.2. punkta lauki jāatstāj tukši. Sugu, kas bija būtiska, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT vai teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT, vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīta par izzudušu un nav atjaunojama, no saraksta svītrot nevar, izņemot, ja to var pamatot ar iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04). (1) Uzturas pastāvīgi: teritorijā sastopamas visu gadu (nemigrējošas sugas, augi, migrējošo sugu pastāvīgās populācijas). (2) Vairojas: teritoriju izmanto, lai audzētu mazuļus (piemēram, vairošanās, ligzdošana). (3) Pulcējas: teritoriju izmanto, lai īslaicīgi apmestos, nakšņotu, uzturētos pārlidojumu laikā vai spalvu mešanas/zvīņu nomaiņas laikā ārpus vairošanās vietām un izņemot ziemošanas laikā. (4) Pārziemo: teritoriju izmanto ziemā. Grp. 326. Populācijas tips Sugu populācijas teritorijā jāklasificē turpmāk aprakstītajā veidā. Ja nepastāvīga populācija teritorijā ir sastopama vairāk nekā vienā sezonā (piemēram, vairojas, ziemo), ieraksti par šiem populācijas tipiem jāveic atsevišķi. Tā kā vairākas dzīvnieku sugas, jo īpaši daudzas putnu sugas, ir migrējošas, teritorija var būt svarīga dažādos sugu dzīves cikla posmos. Gadījumā, ja nav iespējams sniegt datus par dažādām sezonām, jāieraksta dati par svarīgāko elementu (vairojas, ziemo vai pulcējas). Grp. 3271. Populācijas lielums Jāsniedz dati par zināmās populācijas lielumu. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), vienu un to pašu vērtību ieraksta abos apakšlaukos (min. un maks.). Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Ja 3.2.5. laukā ir norādīts, ka suga nav sastopama, minimālajai un maksimālajai vērtībai jābūt 0. Ja objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas konstatēšanu, populācijas lielumu nav iespējams aplēst pat aptuveni, laukā Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode jāatzīmē kategorija Nepietiek datu / nav datu. Šajā gadījumā populācijas lieluma vērtību laukus var neaizpildīt, bet to vietā ir jāaizpilda lauks, kas attiecas uz sastopamības kategorijām (sk. 3.2.8. lauku). Tomēr sastopamības kategorijas var noārdīt arī papildus populācijas lielumam. Teritorijā sastopamo populāciju sīkāk var raksturot teksta laukā Kvalitāte un nozīme (4.2.), aprakstot populācijas īpašības (piemēram, blīva, izkliedēta vai izolēta). Grp. 3272. Populācijas vienība 3.2.7.1. laukā jānorāda attiecīgo populācijas lieluma vērtību vienība. Ciktāl iespējams, ieteicams izmantot vienības atsevišķi īpatņi vai pāri, pretējā gadījumā jāizmanto pēc iespējas precīzākas vienības, ņemot vērā standartizēto populācijas vienību un kodu sarakstu, kas izveidots ziņošanai saskaņā ar 12. pantu (Putnu direktīva) un 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu). Grp. 327. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 328. Sastopamības kategorija Sastopamības kategorija jānorāda, ja attiecībā uz populācijas lieluma noteikšanai izmantoto metodi ir norādīts Nepietiek datu / nav datu un 3.2.7. laukā nevar sniegt populācijas lieluma aplēsi objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas noteikšanu. Tomēr lauku var izmantot arī papildus populācijas lielumam. Sk. arī iepriekš sniegto skaidrojumu par lielumu. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse, (2) galvenokārt balstīts uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms, (3) galvenokārt balstīts uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma, (4) nepietiek datu / nav datu. Grp. 329. Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode Jānorāda populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode: Skatīt arī skaidrojumu par populācijas lieluma un sastopamības kategorijām attiecībā uz kategorijas Nepietiek datu / nav datu izmantošanu. Grp. 3210. Nesenākās datu vākšanas periods Jānorāda tā perioda sākuma datums un beigu datums, kurā pēdējoreiz vākti dati par sugu attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var atzīmēt variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesi un gadu var nenorādīt. Grp. 32a. Pamatinformācija (suga) Atbilstoši teritorijas veidam 3.2.a punkts jāaizpilda par visām relevantajām teritorijā sastopamajām sugām (sk. arī ievadrindkopas 3. iedaļas sākumā), un tas jāaizpilda par sugām, kuru atjaunošana teritorijā ir plānota. Grp. 3211. Būtiskums Šajā laukā jānorāda nebūtisku sugu sastopamība teritorijā. Ja suga teritorijā tiek novērota reti, piemēram, tikai klejojošs īpatnis, to neuzskata par būtisku populāciju. Jāņem vērā, ka attiecībā uz sugas būtiskas sastopamības gadījumiem jāaizpilda visi 3.2.b punkta lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskiem sugas sastopamības gadījumiem jāaizpilda tikai 3.2.b punkta 3.2.11. (Būtiskums) un 3.2.20. (Atjaunināšanas datums) lauks. Grp. 3212. Sugas, kas atbilst ĪAT klasificēšanas ornitoloģiskajiem kritērijiem Jānorāda, vai putnu sugas atbilst ornitoloģiskajiem kritērijiem, ko izmanto, lai pamatotu ĪAT klasificēšanu (teritorijas klasificēšanas brīdī vai vēlāk). (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % vai (2) A2: 75 % ≥ p > 50 %, vai (3) A3: 50 % ≥ p > 25 %, vai (4) A4: 25 % ≥ p > 15 %, vai (5) B: 15 % ≥ p > 2 %, vai (6) C: 2 % ≥ p > 0 %. Grp. 3213. Populācija Populācija ir III pielikuma B iedaļas a) punkta kritērijs: sugas populācijas lielums un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām. Populācija jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3214. Populācija: skaidrojumi (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par populācijas procentuālo daļu, piemēram, par konkrēto populācijas lielumu valstī, kas ir 3.2.13. laukā klasificētās procentuālās daļas pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu attiecīgu skaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) vai (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) vai (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti) Grp. 32151. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: …. [%] (2) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: …. [%] (3) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: …. [%] Grp. 32152. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Papildus klasificēšanai A, B un C kategorijā apdzīvotās dzīvotnes platības, kas ir pietiekamas, nepietiekamas vai nezināmas kvalitātes, jāizsaka arī kā procentuāla daļa no kopējās dzīvotnes platības teritorijā. (1) 0–25 % (2) 26–50 % (3) 51–75 % (4) 76–100 % (5) 0–25 % (6) 26–50 % (7) 51–75 % (8) 76–100 % (9) 0–25 % (10) 26–50 % (11) 51–75 % (12) 76–100 % Grp. 32153. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: Grp. 3215. Saglabāšanās pakāpe Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma B iedaļas b) punkta kritērijs. Saglabāšanas pakāpe jāsaista ar sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti, ko, piemēram, pašlaik novērtē ziņojumos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva). Kvalitāte ir atkarīga no vispiemērotākajām dzīvotnes iezīmēm, kas saistītas ar populācijas dinamiku, piemēram, sugas fiziskajām un bioloģiskajām prasībām (tai skaitā, piemēram, medījuma pieejamību) visos tās dzīves cikla posmos. Jānovērtē dzīvotnes struktūra un relevantās abiotiskās iezīmes. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt sugas dzīvotnes apmēru un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu (3) Palielināt sugas dzīvotnes platību (4) Atjaunot sugas dzīvotni (5) Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus) (6) Palielināt populācijas lielumu (7) Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus) (8) Atjaunot populāciju teritorijā (9) Cits variants Grp. 3216. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda sugas dzīvotņu platība un kvalitāte un populācijas lielums jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa īstenošanu, proti, šo sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts, bioģeogrāfiskajā un Eiropas līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Minimālais saglabāšanas mērķis (kas jāizvērš, ņemot vērā konkrētās īpatnības) ir novērst pasliktināšanos vai sugas (populācijas lieluma ziņā) un tās dzīvotnes (apmēra un labas kvalitātes ziņā) saglabāšana teritorijā. Sugas saglabāšanas mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk norādītajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt novērst pasliktināšanos vai saglabāšanai, izņemot tad, ja iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumu citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas sugas vai I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām). Ja turpmāk ir atzīmēts Cits variants, 3.2.17. laukā jāsniedz paskaidrojums un pamatojums: Grp. 3217. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.2.16. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja 3.2.16. laukā ir atzīmēts Cits variants, ir jāsniedz paskaidrojums. Ņemiet vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu sugu vai I pielikumā minēto dzīvotņu veidu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamo sugu saglabāšana netiek iekļauta kā minimālais mērķis. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: populācija (gandrīz) izolēta vai (2) B: populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām vai (3) C: populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā. Grp. 3218. Izolētība Teritorijā sastopamās populācijas izolētības pakāpe (III pielikuma B iedaļas c) punkta kritērijs) attiecībā pret sugas dabiskās izplatības areālu. No vienas puses, šo kritēriju var interpretēt kā aptuvenu mēru konkrētās populācijas devumam sugas ģenētiskajā daudzveidībā, bet, no otras puses, kā konkrētās populācijas trauslumu, ja tā ir pārāk izolēta. Tātad termins izolētība jāskata plašākā kontekstā, to vienlīdz piemērojot endēmiskām sugām, apakšsugām/šķirnēm/dzimtām, kā arī metapopulācijas apakšpopulācijām. Šajā kontekstā jālieto šāda klasifikācija: (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3219. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma B iedaļas d) punkts) attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārēju novērtējumu par teritorijas vērtību konkrētu sugu saglabāšanā. To var izmantot, lai apkopotu iepriekšējos kritērijus un arī lai novērtētu teritorijas pārējās iezīmes, kas var būt relevantas konkrētajai sugai. Šīs iezīmes dažādām sugām var būt atšķirīgas, un tās var ietvert cilvēka darbības teritorijā vai tai piegulošajos apgabalos, kas var ietekmēt sugu saglabāšanās stāvokli, zemes apsaimniekošanu, teritorijas juridisko aizsardzības statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Šim vispārējam novērtējumam var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Izmanto šādu reitinga sistēmu: Grp. 3220. Atjaunināšanas datums Jānorāda datums, kad pēdējoreiz atjaunināta 3.2.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Datuma formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Šeit minētie atjauninājumi attiecas satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem. Grp. 32b. Teritorijas novērtējums (sugas) (1) attiecībā uz A veida teritorijām (ĪAT): šeit nevar uzskaitīt Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamus migrējošos putnus; (2) attiecībā uz B veida teritorijām (IKNT/KNT/ĪADT): šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma sugas; (3) attiecībā uz C veida teritorijām: šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma un Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamas migrējošo putnu sugas. Grp. 331. Sugu grupa Ja suga ietilpst kādā no Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajā kodu sarakstā iekļautajām sugu grupām (t. i., abinieki, putni, zivis, sēnes, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, tai skaitā briofīti un aļģes, rāpuļi), jāizmanto attiecīgais kods no šā saraksta; pretējā gadījumā šo lauku atstāj tukšu. Grp. 332. Sugas kods Attiecībā uz putniem un Dzīvotņu direktīvas II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā norādītais kods. Attiecībā uz citām sugām 3.3.2. lauks jāatstāj tukšs. Grp. 333. Zinātniskais nosaukums Norādiet sugas zinātnisko nosaukumu. Attiecībā uz putniem un II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto sugas nosaukums, kas norādīts Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajos kodu sarakstos. Grp. 334. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, padarot šo informāciju publiski pieejamu tiešsaistē, iekļaujot to datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 335. Nav sastopama Uzskata, ka suga teritorijā vairs nav sastopama, piemēram, tad, ja tā nav novērota ilgu laiku. Grp. 3361. Populācijas lielums Jānorāda zināmās populācijas dati. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), abos apakšlaukos (min. un maks.) ieraksta vienu un to pašu vērtību. Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Grp. 3362. Populācijas vienība Vienībām, ja iespējams, jābūt pāriem vai īpatņiem, pretējā gadījumā jāievēro populāciju vienību un kodu standarta saraksts, kas izstrādāts ziņošanai saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) attiecībā uz putniem vai sugām, kas iekļautas Dzīvotņu direktīvas II, IV vai V pielikumā. Grp. 336. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 337. Sastopamības kategorija Ja nav kvantitatīvu datu, norādiet vienu no turpmāk minētajām kategorijām. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT (2) Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga (3) Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga (4) Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT (5) Migrējošu putnu sugas, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT (6) Aizliegtās sugas, kas iekļautas kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas I pielikumā un kas nav jau izsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. (7) Valstu sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (8) ES sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (9) Pasaules sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (10) Endēmiskas sugas (11) Sugas, kas ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (12) I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu tipiskās sugas (13) Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi (14) Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS) (15) Citi iemesli Grp. 338. Pamatojums Pamatojums katras sugas iekļaušanai sarakstā jānorāda, izmantojot turpmāk norādītās kategorijas. Iespējami vairāki kategoriju ieraksti. Sīkāku informāciju par atsevišķu sugu iekļaušanas pamatojumu, jo īpaši attiecībā uz citiem iemesliem, var sniegt 4.2. punktā, kas ir brīvā teksta lauks teritorijas kvalitātes un nozīmes aprakstīšanai. Grp. 33. Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas (fakultatīvi) Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kas ir relevantas teritorijas saglabāšanai un apsaimniekošanai, var uzskaitīt 3.3. punktā, ņemot vērā šādus katram teritorijas veidam piemērojamos noteikumus: Grp. 32. Teritorijā sastopamās Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā minētās sugas un Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitītas sugas

Attiecībā uz A un C veida teritoriju: visa relevantā informācija par putnu sugām, uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. un 2. punkts, t. i., I pielikuma sugām un regulāri sastopamām migrējošo putnu sugām, kas nav iekļautas I pielikumā, bet ir sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.2. punkts).

Attiecībā uz B un C veida teritoriju: visa relevantā informācija par visām Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētajām dzīvotnēm, kas sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.1. punkts), un visām II pielikumā minētajām dzīvnieku un augu sugām, kas sastopamas attiecīgajā teritorijā (DSV 3.2. punkts).

3

3.1 Teritorijā sastopamie Padomes Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētie dzīvotņu veidi Grp. 311. Dzīvotnes veida kods Jānorāda dzīvotnes kods, kas ir četrzīmju kods, kurš apzīmē Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus. Šo dzīvotņu veidu kodu saraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā. Grp. 312. Prioritārā forma Ja teritorijā ir sastopama 6210., 7130. vai 9430. dzīvotnes veida prioritārā forma (atkarībā no to iezīmēm šie dzīvotņu veidi var būt gan prioritārās, gan neprioritārās formas), prioritārās formas klātbūtne jānorāda 3.1.2. laukā. Ja teritorijā sastopama gan prioritāra, gan neprioritāra forma, par katru no tām jāizdara atsevišķs ieraksts. Grp. 313. Nav sastopams Gadījumos, kad I pielikuma dzīvotnes veids, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtisks vai tika atzīts par būtisku vēlāk, teritorijā vairs nav sastopams, tas jānorāda laukā nav sastopams. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs dzīvotnes saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana šajā teritorijā. Var būt gadījumi, kad dzīvotne pakļauta dabiskām fluktuācijām (piemēram, dzīvotne ar kodu 3170, Vidusjūras izžūstošie dīķi). Šādos gadījumos par to, ka dzīvotnes veids nav sastopams, ziņo tikai tad, ja ir notikušas izmaiņas, kas ir plašākas par šādām dabiskām fluktuācijām. Turklāt gadījumos, kad I pielikumā minētais dzīvotnes veids teritorijā nav sastopams (un nebija sastopams, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tā atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopams. Attiecībā uz dzīvotnēm, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.1.1. lauks (Dzīvotnes veida kods), 3.1.2. lauks (Prioritārā forma), 3.1.6. lauks (Izmantotā metode), 3.1.7. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods), 3.1.13. lauks (Saglabāšanas mērķi), 3.1.16. lauks (Atjaunināšanas datums). 3.1.4. laukā (Platība) vērtībai jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.1. punkta lauki jāatstāj tukši. I pielikuma dzīvotnes veidu, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtiska vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīts par izzudušu un nav atjaunojams, no saraksta var svītrot, pamatojoties uz iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04), kas pieejams uzziņu portālā. Grp. 314. Platība Jānorāda dzīvotnes platība hektāros [ha], ja vien teritorija nav ala un nav pieejama aplēstā platība (3.1.5. lauks); ja norādīts, ka dzīvotne nav sastopama (3.1.3. lauks), platībai jābūt nulle (0); ir atļautas decimālskaitļu vērtības. I pielikumā minētās dzīvotnes var fiziski pārklāties (piemēram, smilšu sēkļi, kas atrodas estuārā). Šādā gadījumā norādiet katras dzīvotnes platību (piemēram, norādiet estuāra platību un smilšu sēkļu lielumu). Ja tiek uzskatīts, ka tas nav iespējams, no lielākās dzīvotnes platības atņem mazākās dzīvotnes platību. Grp. 315. Alas Alu gadījumā (dzīvotņu kodi 8310 un 8330) var norādīt alu skaitu, ja nav pieejamas platības aplēses. (1) pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (piemēram, īpaša kartēšana vai apsekojums, vai grods prognostiskais modelis ar reprezentatīvu sastopamības datu izlasi, kalibrēšanu un apmierinošu tā prognostiskā snieguma izvērtējumu, kas veikts, izmantojot kvalitatīvus datus par vidiskajiem apstākļiem visā dzīvotnes areālā) vai (2) galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (piemēram, citi prognostiskie modeļi vai ekstrapolācija, izmantojot mazāk pilnīgu sastopamības un vidisko datu izlasi), vai (3) galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms. Grp. 316. Platības noteikšanai izmantotā metode Platības noteikšanai izmantoto metodi norāda, izvēloties kādu no turpmāk minētajām kategorijām: Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju. Grp. 317. Nesenākās datu vākšanas periods Norādiet tā perioda sākuma datumu un beigu datumu, kurā pēdējoreiz vākti dati par dzīvotni attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var izvēlēties variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesis un gads nav jānorāda. Grp. 31a. Pamatinformācija (dzīvotnes veids) Šis punkts jāaizpilda par visiem I pielikuma dzīvotņu veidiem, kas sastopami teritorijā, un tas jāaizpilda arī par tiem dzīvotņu veidiem, kurus teritorijā plānots atjaunot. Grp. 318. Būtiskums Teritorijā sastopamu I pielikuma dzīvotni var norādīt kā nebūtisku, ja dzīvotnes platībai teritorijā ir 1) zema saglabāšanas vērtība, jo tā ir maza, ļoti degradējusies vai sadrumstalota, un ja dzīvotnes veida ekoloģisko funkciju izpilde ir ļoti ierobežota un tās strukturālie komponenti, kā arī tai raksturīgais/tipiskais sugu sastāvs ir stipri samazinājušies, un 2) to nav iespējams pienācīgi atjaunot. Šādi apstākļi pastāv kopš brīža, kad šo teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT, un tie nav saistīti ar neatbilstošu teritorijas apsaimniekošanu vai antropogēno slodzi, kas radusies kopš tā laika. Šajā laukā (3.1.8.) jānorāda nebūtiskas dzīvotnes. Jāņem vērā, ka dzīvotņu būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.1.b iedaļas lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskām dzīvotnēm jāaizpilda tikai 3.1.b iedaļas 3.1.8. (Būtiskums) un 3.1.16. (Atjaunināšanas datums) lauks. (1) A: izcila pārstāvētība vai (2) B: laba pārstāvētība vai (3) C: būtiska pārstāvētība. Grp. 319. Pārstāvētība Pārstāvētība ir III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs: dzīvotnes pārstāvētības pakāpe teritorijā. III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs jāskata saistībā ar I pielikumā minēto dzīvotņu veidu interpretācijas rokasgrāmatu, jo šajā rokasgrāmatā ir dota definīcija, norādītas raksturīgās sugas un citi attiecīgie elementi. Pārstāvētības pakāpe rāda, cik tipisks ir attiecīgais dzīvotņu veids. Ja nav kvantitatīvu lauka datu, kas vajadzīgi salīdzināšanai, vai ja kritērijs nav izmērāms, dzīvotņu veida reitinga noteikšanai var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Jāizmanto šāda reitinga sistēma: (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % (2) A2: 75 % ≥ p > 50 % (3) A3: 50 % ≥ p > 25 % (4) A4: 25 % ≥ p > 15 % (5) B: 15 % ≥ p > 2 % (6) C: 2 % ≥ p > 0 % Grp. 3110. Relatīvā platība Relatīvā platība ir III pielikuma A iedaļas b) punkta kritērijs: teritorijas platība, ko aizņem dabisko dzīvotņu veids (sk. 3.1.4. lauku Platība), attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabisko dzīvotņu veids. Kopējai platībai, kuru valsts teritorijā aizņem dzīvotņu veids, jāatbilst kopējai platībai, kas paziņota saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu (t. i., visu bioģeogrāfisko reģionu summa). Tomēr, ja ir uzlabojušās zināšanas vai ir pieejami precīzāki dati nekā tie, kas izmantoti ziņošanai saskaņā ar 17. pantu, procentuālā daļa jāaprēķina, balstoties uz labāko pieejamo informāciju par kopējo platību. Relatīvā platība jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3111. Skaidrojumi par relatīvo platību (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par relatīvo platību, piemēram, par konkrēto platību, kas ir 3.1.10. laukā klasificētās platības pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu relevantu paskaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne) Grp. 31121. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe ir jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Platība labā stāvoklī: .. [ha] (2) Platība sliktā stāvoklī: .. [ha] (3) Platība nezināmā stāvoklī: .. [ha] Grp. 31122. Saglabāšanās pakāpe: platība Papildus A, B un C kategorijai jānorāda labā, sliktā vai nezināmā stāvoklī esošā platība hektāros. (1) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (2) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (3) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīts uz daļējas kartēšanas datiem) (4) Nepietiek datu / nav datu Grp. 31123. Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode Grp. 3112. Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma A iedaļas c) punkta kritērijs. Tā jāsaista ar dzīvotnes stāvokli, kas noteikts ziņošanas nolūkos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva), proti, ar parametru struktūra un funkcijas (tai skaitā tipiskās sugas). Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli (3) Palielināt dzīvotnes veida platību (4) Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli (5) Atjaunot konkrētā veida dzīvotni (6) Cits variants Grp. 3113. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda dzīvotņu veidu platība un stāvoklis teritorijā jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, šo dzīvotņu veidu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts bioģeogrāfiskajā un Eiropas bioģeogrāfiskajā līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Novērst pasliktināšanos vai saglabāt dzīvotnes platību un tās labo stāvokli teritorijā ir minimālie aizsardzības mērķi (kas jāizvērš, norādot konkrētas iezīmes, kas nosaka dzīvotnes stāvokli). Turklāt saglabāšanas mērķi var būt vērsti uz dzīvotnes platības palielināšanu vai dzīvotnes stāvokļa uzlabošanu, kā arī dzīvotnes atjaunošanu teritorijā (t. i., tādas dzīvotnes atjaunošanu, kura teritorijā nav sastopama). Dzīvotnes aizsardzības mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk minētajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt pasliktināšanās novēršanai vai saglabāšanai, izņemot gadījumus, kad iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumus citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām attiecīgajā teritorijā). Šādos gadījumos, kad norādīts Cits variants, jāaizpilda 3.1.14. lauks. Grp. 3114. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.1.13. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja norādīts Cits variants, jāsniedz paskaidrojumi. Lūdzam ņemt vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu I pielikumā minēto dzīvotņu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamās dzīvotnes saglabāšana netiek izvirzīta par minimālo mērķi. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3115. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma A iedaļas d) kritērijs) par teritorijas nozīmi attiecīgā dabisko dzīvotņu veida saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārējo novērtējumu par to, kāda ir teritorijas nozīme attiecīgā dzīvotnes veida saglabāšanā. Šis kritērijs jāizmanto, lai integrētā veidā novērtētu iepriekšējos kritērijus, ņemot vērā atšķirīgo svērumu, kāds tiem var būt attiecībā uz aplūkojamo dzīvotņu veidu. Var apsvērt citus aspektus, kas izmantojami visrelevantāko elementu novērtēšanā, lai globāli novērtētu to pozitīvo vai negatīvo iespaidu uz dzīvotņu veida saglabāšanu. Katram dzīvotņu veidam visrelevantākie elementi var atšķirties; tie var ietvert cilvēka darbību gan teritorijā, gan tai piegulošajos apgabalos, kas varētu iespaidot dzīvotnes veida saglabāšanas statusu, zemes īpašumtiesības, teritorijai piešķirto juridisko statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādajiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Lai noteiktu šo vispārējo vērtību, var izmantot labāko eksperta vērtējumu, un tās atspoguļošanai jāizmanto šāda reitinga sistēma: Grp. 3116. Atjaunināšanas datums Par dzīvotnēm, kas nav sastopamas, būtiskām dzīvotnēm un nebūtiskām dzīvotnēm jānorāda datums (gads un mēnesis, GGGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 3.1.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Šeit minētie atjauninājumi attiecas uz minētajā punktā norādītā satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem. Grp. 31b. Teritorijas novērtējums (dzīvotnes veids)

3.1

3.1.a. Pamatinformācija (dzīvotnes veids) Šis punkts jāaizpilda par visiem I pielikuma dzīvotņu veidiem, kas sastopami teritorijā, un tas jāaizpilda arī par tiem dzīvotņu veidiem, kurus teritorijā plānots atjaunot. Grp. 311. Dzīvotnes veida kods Jānorāda dzīvotnes kods, kas ir četrzīmju kods, kurš apzīmē Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus. Šo dzīvotņu veidu kodu saraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā. Grp. 312. Prioritārā forma Ja teritorijā ir sastopama 6210., 7130. vai 9430. dzīvotnes veida prioritārā forma (atkarībā no to iezīmēm šie dzīvotņu veidi var būt gan prioritārās, gan neprioritārās formas), prioritārās formas klātbūtne jānorāda 3.1.2. laukā. Ja teritorijā sastopama gan prioritāra, gan neprioritāra forma, par katru no tām jāizdara atsevišķs ieraksts. Grp. 313. Nav sastopams Gadījumos, kad I pielikuma dzīvotnes veids, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtisks vai tika atzīts par būtisku vēlāk, teritorijā vairs nav sastopams, tas jānorāda laukā nav sastopams. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs dzīvotnes saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana šajā teritorijā. Var būt gadījumi, kad dzīvotne pakļauta dabiskām fluktuācijām (piemēram, dzīvotne ar kodu 3170, Vidusjūras izžūstošie dīķi). Šādos gadījumos par to, ka dzīvotnes veids nav sastopams, ziņo tikai tad, ja ir notikušas izmaiņas, kas ir plašākas par šādām dabiskām fluktuācijām. Turklāt gadījumos, kad I pielikumā minētais dzīvotnes veids teritorijā nav sastopams (un nebija sastopams, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tā atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopams. Attiecībā uz dzīvotnēm, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.1.1. lauks (Dzīvotnes veida kods), 3.1.2. lauks (Prioritārā forma), 3.1.6. lauks (Izmantotā metode), 3.1.7. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods), 3.1.13. lauks (Saglabāšanas mērķi), 3.1.16. lauks (Atjaunināšanas datums). 3.1.4. laukā (Platība) vērtībai jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.1. punkta lauki jāatstāj tukši. I pielikuma dzīvotnes veidu, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtiska vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīts par izzudušu un nav atjaunojams, no saraksta var svītrot, pamatojoties uz iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04), kas pieejams uzziņu portālā. Grp. 314. Platība Jānorāda dzīvotnes platība hektāros [ha], ja vien teritorija nav ala un nav pieejama aplēstā platība (3.1.5. lauks); ja norādīts, ka dzīvotne nav sastopama (3.1.3. lauks), platībai jābūt nulle (0); ir atļautas decimālskaitļu vērtības. I pielikumā minētās dzīvotnes var fiziski pārklāties (piemēram, smilšu sēkļi, kas atrodas estuārā). Šādā gadījumā norādiet katras dzīvotnes platību (piemēram, norādiet estuāra platību un smilšu sēkļu lielumu). Ja tiek uzskatīts, ka tas nav iespējams, no lielākās dzīvotnes platības atņem mazākās dzīvotnes platību. Grp. 315. Alas Alu gadījumā (dzīvotņu kodi 8310 un 8330) var norādīt alu skaitu, ja nav pieejamas platības aplēses. (1) pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (piemēram, īpaša kartēšana vai apsekojums, vai grods prognostiskais modelis ar reprezentatīvu sastopamības datu izlasi, kalibrēšanu un apmierinošu tā prognostiskā snieguma izvērtējumu, kas veikts, izmantojot kvalitatīvus datus par vidiskajiem apstākļiem visā dzīvotnes areālā) vai (2) galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (piemēram, citi prognostiskie modeļi vai ekstrapolācija, izmantojot mazāk pilnīgu sastopamības un vidisko datu izlasi), vai (3) galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms. Grp. 316. Platības noteikšanai izmantotā metode Platības noteikšanai izmantoto metodi norāda, izvēloties kādu no turpmāk minētajām kategorijām: Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju. Grp. 317. Nesenākās datu vākšanas periods Norādiet tā perioda sākuma datumu un beigu datumu, kurā pēdējoreiz vākti dati par dzīvotni attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var izvēlēties variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesis un gads nav jānorāda.

3.1.a.

3.1.1 Dzīvotnes veida kods Jānorāda dzīvotnes kods, kas ir četrzīmju kods, kurš apzīmē Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā minētos dzīvotņu veidus. Šo dzīvotņu veidu kodu saraksts ir pieejams Natura 2000 uzziņu portālā.

3.1.2 Prioritārā forma Ja teritorijā ir sastopama 6210., 7130. vai 9430. dzīvotnes veida prioritārā forma (atkarībā no to iezīmēm šie dzīvotņu veidi var būt gan prioritārās, gan neprioritārās formas), prioritārās formas klātbūtne jānorāda 3.1.2. laukā. Ja teritorijā sastopama gan prioritāra, gan neprioritāra forma, par katru no tām jāizdara atsevišķs ieraksts.

3.1.3 Nav sastopams Gadījumos, kad I pielikuma dzīvotnes veids, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtisks vai tika atzīts par būtisku vēlāk, teritorijā vairs nav sastopams, tas jānorāda laukā nav sastopams. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs dzīvotnes saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana šajā teritorijā. Var būt gadījumi, kad dzīvotne pakļauta dabiskām fluktuācijām (piemēram, dzīvotne ar kodu 3170, Vidusjūras izžūstošie dīķi). Šādos gadījumos par to, ka dzīvotnes veids nav sastopams, ziņo tikai tad, ja ir notikušas izmaiņas, kas ir plašākas par šādām dabiskām fluktuācijām. Turklāt gadījumos, kad I pielikumā minētais dzīvotnes veids teritorijā nav sastopams (un nebija sastopams, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tā atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopams. Attiecībā uz dzīvotnēm, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.1.1. lauks (Dzīvotnes veida kods), 3.1.2. lauks (Prioritārā forma), 3.1.6. lauks (Izmantotā metode), 3.1.7. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods), 3.1.13. lauks (Saglabāšanas mērķi), 3.1.16. lauks (Atjaunināšanas datums). 3.1.4. laukā (Platība) vērtībai jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.1. punkta lauki jāatstāj tukši. I pielikuma dzīvotnes veidu, kura klātbūtne brīdī, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT, bija būtiska vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīts par izzudušu un nav atjaunojams, no saraksta var svītrot, pamatojoties uz iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04), kas pieejams uzziņu portālā.

3.1.4 Platība Jānorāda dzīvotnes platība hektāros [ha], ja vien teritorija nav ala un nav pieejama aplēstā platība (3.1.5. lauks); ja norādīts, ka dzīvotne nav sastopama (3.1.3. lauks), platībai jābūt nulle (0); ir atļautas decimālskaitļu vērtības. I pielikumā minētās dzīvotnes var fiziski pārklāties (piemēram, smilšu sēkļi, kas atrodas estuārā). Šādā gadījumā norādiet katras dzīvotnes platību (piemēram, norādiet estuāra platību un smilšu sēkļu lielumu). Ja tiek uzskatīts, ka tas nav iespējams, no lielākās dzīvotnes platības atņem mazākās dzīvotnes platību.

3.1.5 Alas Alu gadījumā (dzīvotņu kodi 8310 un 8330) var norādīt alu skaitu, ja nav pieejamas platības aplēses.

3.1.6 Platības noteikšanai izmantotā metode Platības noteikšanai izmantoto metodi norāda, izvēloties kādu no turpmāk minētajām kategorijām: Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju. (1) pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (piemēram, īpaša kartēšana vai apsekojums, vai grods prognostiskais modelis ar reprezentatīvu sastopamības datu izlasi, kalibrēšanu un apmierinošu tā prognostiskā snieguma izvērtējumu, kas veikts, izmantojot kvalitatīvus datus par vidiskajiem apstākļiem visā dzīvotnes areālā) vai (2) galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (piemēram, citi prognostiskie modeļi vai ekstrapolācija, izmantojot mazāk pilnīgu sastopamības un vidisko datu izlasi), vai (3) galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms.

3.1.6 ☐

pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse (piemēram, īpaša kartēšana vai apsekojums, vai grods prognostiskais modelis ar reprezentatīvu sastopamības datu izlasi, kalibrēšanu un apmierinošu tā prognostiskā snieguma izvērtējumu, kas veikts, izmantojot kvalitatīvus datus par vidiskajiem apstākļiem visā dzīvotnes areālā) vai

galvenokārt balstīta uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (piemēram, citi prognostiskie modeļi vai ekstrapolācija, izmantojot mazāk pilnīgu sastopamības un vidisko datu izlasi), vai

galvenokārt balstīta uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms.

3.1.7 Nesenākās datu vākšanas periods Norādiet tā perioda sākuma datumu un beigu datumu, kurā pēdējoreiz vākti dati par dzīvotni attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var izvēlēties variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesis un gads nav jānorāda.

3.1.b Teritorijas novērtējums (dzīvotnes veids) Grp. 318. Būtiskums Teritorijā sastopamu I pielikuma dzīvotni var norādīt kā nebūtisku, ja dzīvotnes platībai teritorijā ir 1) zema saglabāšanas vērtība, jo tā ir maza, ļoti degradējusies vai sadrumstalota, un ja dzīvotnes veida ekoloģisko funkciju izpilde ir ļoti ierobežota un tās strukturālie komponenti, kā arī tai raksturīgais/tipiskais sugu sastāvs ir stipri samazinājušies, un 2) to nav iespējams pienācīgi atjaunot. Šādi apstākļi pastāv kopš brīža, kad šo teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT, un tie nav saistīti ar neatbilstošu teritorijas apsaimniekošanu vai antropogēno slodzi, kas radusies kopš tā laika. Šajā laukā (3.1.8.) jānorāda nebūtiskas dzīvotnes. Jāņem vērā, ka dzīvotņu būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.1.b iedaļas lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskām dzīvotnēm jāaizpilda tikai 3.1.b iedaļas 3.1.8. (Būtiskums) un 3.1.16. (Atjaunināšanas datums) lauks. (1) A: izcila pārstāvētība vai (2) B: laba pārstāvētība vai (3) C: būtiska pārstāvētība. Grp. 319. Pārstāvētība Pārstāvētība ir III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs: dzīvotnes pārstāvētības pakāpe teritorijā. III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs jāskata saistībā ar I pielikumā minēto dzīvotņu veidu interpretācijas rokasgrāmatu, jo šajā rokasgrāmatā ir dota definīcija, norādītas raksturīgās sugas un citi attiecīgie elementi. Pārstāvētības pakāpe rāda, cik tipisks ir attiecīgais dzīvotņu veids. Ja nav kvantitatīvu lauka datu, kas vajadzīgi salīdzināšanai, vai ja kritērijs nav izmērāms, dzīvotņu veida reitinga noteikšanai var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Jāizmanto šāda reitinga sistēma: (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % (2) A2: 75 % ≥ p > 50 % (3) A3: 50 % ≥ p > 25 % (4) A4: 25 % ≥ p > 15 % (5) B: 15 % ≥ p > 2 % (6) C: 2 % ≥ p > 0 % Grp. 3110. Relatīvā platība Relatīvā platība ir III pielikuma A iedaļas b) punkta kritērijs: teritorijas platība, ko aizņem dabisko dzīvotņu veids (sk. 3.1.4. lauku Platība), attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabisko dzīvotņu veids. Kopējai platībai, kuru valsts teritorijā aizņem dzīvotņu veids, jāatbilst kopējai platībai, kas paziņota saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu (t. i., visu bioģeogrāfisko reģionu summa). Tomēr, ja ir uzlabojušās zināšanas vai ir pieejami precīzāki dati nekā tie, kas izmantoti ziņošanai saskaņā ar 17. pantu, procentuālā daļa jāaprēķina, balstoties uz labāko pieejamo informāciju par kopējo platību. Relatīvā platība jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3111. Skaidrojumi par relatīvo platību (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par relatīvo platību, piemēram, par konkrēto platību, kas ir 3.1.10. laukā klasificētās platības pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu relevantu paskaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne) Grp. 31121. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe ir jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Platība labā stāvoklī: .. [ha] (2) Platība sliktā stāvoklī: .. [ha] (3) Platība nezināmā stāvoklī: .. [ha] Grp. 31122. Saglabāšanās pakāpe: platība Papildus A, B un C kategorijai jānorāda labā, sliktā vai nezināmā stāvoklī esošā platība hektāros. (1) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (2) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (3) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīts uz daļējas kartēšanas datiem) (4) Nepietiek datu / nav datu Grp. 31123. Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode Grp. 3112. Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma A iedaļas c) punkta kritērijs. Tā jāsaista ar dzīvotnes stāvokli, kas noteikts ziņošanas nolūkos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva), proti, ar parametru struktūra un funkcijas (tai skaitā tipiskās sugas). Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli (3) Palielināt dzīvotnes veida platību (4) Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli (5) Atjaunot konkrētā veida dzīvotni (6) Cits variants Grp. 3113. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda dzīvotņu veidu platība un stāvoklis teritorijā jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, šo dzīvotņu veidu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts bioģeogrāfiskajā un Eiropas bioģeogrāfiskajā līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Novērst pasliktināšanos vai saglabāt dzīvotnes platību un tās labo stāvokli teritorijā ir minimālie aizsardzības mērķi (kas jāizvērš, norādot konkrētas iezīmes, kas nosaka dzīvotnes stāvokli). Turklāt saglabāšanas mērķi var būt vērsti uz dzīvotnes platības palielināšanu vai dzīvotnes stāvokļa uzlabošanu, kā arī dzīvotnes atjaunošanu teritorijā (t. i., tādas dzīvotnes atjaunošanu, kura teritorijā nav sastopama). Dzīvotnes aizsardzības mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk minētajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt pasliktināšanās novēršanai vai saglabāšanai, izņemot gadījumus, kad iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumus citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām attiecīgajā teritorijā). Šādos gadījumos, kad norādīts Cits variants, jāaizpilda 3.1.14. lauks. Grp. 3114. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.1.13. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja norādīts Cits variants, jāsniedz paskaidrojumi. Lūdzam ņemt vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu I pielikumā minēto dzīvotņu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamās dzīvotnes saglabāšana netiek izvirzīta par minimālo mērķi. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3115. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma A iedaļas d) kritērijs) par teritorijas nozīmi attiecīgā dabisko dzīvotņu veida saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārējo novērtējumu par to, kāda ir teritorijas nozīme attiecīgā dzīvotnes veida saglabāšanā. Šis kritērijs jāizmanto, lai integrētā veidā novērtētu iepriekšējos kritērijus, ņemot vērā atšķirīgo svērumu, kāds tiem var būt attiecībā uz aplūkojamo dzīvotņu veidu. Var apsvērt citus aspektus, kas izmantojami visrelevantāko elementu novērtēšanā, lai globāli novērtētu to pozitīvo vai negatīvo iespaidu uz dzīvotņu veida saglabāšanu. Katram dzīvotņu veidam visrelevantākie elementi var atšķirties; tie var ietvert cilvēka darbību gan teritorijā, gan tai piegulošajos apgabalos, kas varētu iespaidot dzīvotnes veida saglabāšanas statusu, zemes īpašumtiesības, teritorijai piešķirto juridisko statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādajiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Lai noteiktu šo vispārējo vērtību, var izmantot labāko eksperta vērtējumu, un tās atspoguļošanai jāizmanto šāda reitinga sistēma: Grp. 3116. Atjaunināšanas datums Par dzīvotnēm, kas nav sastopamas, būtiskām dzīvotnēm un nebūtiskām dzīvotnēm jānorāda datums (gads un mēnesis, GGGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 3.1.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Šeit minētie atjauninājumi attiecas uz minētajā punktā norādītā satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem.

3.1.b

3.1.8 Būtiskums Teritorijā sastopamu I pielikuma dzīvotni var norādīt kā nebūtisku, ja dzīvotnes platībai teritorijā ir 1) zema saglabāšanas vērtība, jo tā ir maza, ļoti degradējusies vai sadrumstalota, un ja dzīvotnes veida ekoloģisko funkciju izpilde ir ļoti ierobežota un tās strukturālie komponenti, kā arī tai raksturīgais/tipiskais sugu sastāvs ir stipri samazinājušies, un 2) to nav iespējams pienācīgi atjaunot. Šādi apstākļi pastāv kopš brīža, kad šo teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT, un tie nav saistīti ar neatbilstošu teritorijas apsaimniekošanu vai antropogēno slodzi, kas radusies kopš tā laika. Šajā laukā (3.1.8.) jānorāda nebūtiskas dzīvotnes. Jāņem vērā, ka dzīvotņu būtiskas sastopamības gadījumos jāaizpilda visi 3.1.b iedaļas lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskām dzīvotnēm jāaizpilda tikai 3.1.b iedaļas 3.1.8. (Būtiskums) un 3.1.16. (Atjaunināšanas datums) lauks.

3.1.9 Pārstāvētība Pārstāvētība ir III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs: dzīvotnes pārstāvētības pakāpe teritorijā. III pielikuma A iedaļas a) punkta kritērijs jāskata saistībā ar I pielikumā minēto dzīvotņu veidu interpretācijas rokasgrāmatu, jo šajā rokasgrāmatā ir dota definīcija, norādītas raksturīgās sugas un citi attiecīgie elementi. Pārstāvētības pakāpe rāda, cik tipisks ir attiecīgais dzīvotņu veids. Ja nav kvantitatīvu lauka datu, kas vajadzīgi salīdzināšanai, vai ja kritērijs nav izmērāms, dzīvotņu veida reitinga noteikšanai var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Jāizmanto šāda reitinga sistēma: (1) A: izcila pārstāvētība vai (2) B: laba pārstāvētība vai (3) C: būtiska pārstāvētība.

3.1.9 ☐

A: izcila pārstāvētība vai

B: laba pārstāvētība vai

C: būtiska pārstāvētība.

3.1.10 Relatīvā platība Relatīvā platība ir III pielikuma A iedaļas b) punkta kritērijs: teritorijas platība, ko aizņem dabisko dzīvotņu veids (sk. 3.1.4. lauku Platība), attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabisko dzīvotņu veids. Kopējai platībai, kuru valsts teritorijā aizņem dzīvotņu veids, jāatbilst kopējai platībai, kas paziņota saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu (t. i., visu bioģeogrāfisko reģionu summa). Tomēr, ja ir uzlabojušās zināšanas vai ir pieejami precīzāki dati nekā tie, kas izmantoti ziņošanai saskaņā ar 17. pantu, procentuālā daļa jāaprēķina, balstoties uz labāko pieejamo informāciju par kopējo platību. Relatīvā platība jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % (2) A2: 75 % ≥ p > 50 % (3) A3: 50 % ≥ p > 25 % (4) A4: 25 % ≥ p > 15 % (5) B: 15 % ≥ p > 2 % (6) C: 2 % ≥ p > 0 %

3.1.10 ☐

A1: 100 % ≥ p > 75 %

A2: 75 % ≥ p > 50 %

A3: 50 % ≥ p > 25 %

A4: 25 % ≥ p > 15 %

B: 15 % ≥ p > 2 %

C: 2 % ≥ p > 0 %

3.1.11 Skaidrojumi par relatīvo platību (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par relatīvo platību, piemēram, par konkrēto platību, kas ir 3.1.10. laukā klasificētās platības pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu relevantu paskaidrojumu.

3.1.12 Saglabāšanās pakāpe Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma A iedaļas c) punkta kritērijs. Tā jāsaista ar dzīvotnes stāvokli, kas noteikts ziņošanas nolūkos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva), proti, ar parametru struktūra un funkcijas (tai skaitā tipiskās sugas). Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne) Grp. 31121. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe ir jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Platība labā stāvoklī: .. [ha] (2) Platība sliktā stāvoklī: .. [ha] (3) Platība nezināmā stāvoklī: .. [ha] Grp. 31122. Saglabāšanās pakāpe: platība Papildus A, B un C kategorijai jānorāda labā, sliktā vai nezināmā stāvoklī esošā platība hektāros. (1) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (2) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (3) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīts uz daļējas kartēšanas datiem) (4) Nepietiek datu / nav datu Grp. 31123. Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode

3.1.12

3.1.12.1 Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe ir jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī) (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī) (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne)

3.1.12.1 ☐

A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa dzīvotne ir labā stāvoklī)

B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa ir labā stāvoklī)

C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā dzīvotnes daļa nav labā stāvoklī)

X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav zināms, kādā stāvoklī ir lielākā dzīvotnes daļa vai visa dzīvotne)

3.1.12.2 Saglabāšanās pakāpe: platība Papildus A, B un C kategorijai jānorāda labā, sliktā vai nezināmā stāvoklī esošā platība hektāros. (1) Platība labā stāvoklī: .. [ha] (2) Platība sliktā stāvoklī: .. [ha] (3) Platība nezināmā stāvoklī: .. [ha]

Platība labā stāvoklī: .. [ha]

Platība sliktā stāvoklī: .. [ha]

Platība nezināmā stāvoklī: .. [ha]

3.1.12.3 Saglabāšanās pakāpe: izmantotā metode (1) Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm) (2) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums) (3) Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīts uz daļējas kartēšanas datiem) (4) Nepietiek datu / nav datu

3.1.12.3 ☐

Pilnīga uzskaite vai statistiski groda aplēse hektāros (piemēram, no apsaimniekošanas plānos iekļautajām kartēm)

Skaitlis galvenokārt balstās uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma (eksperta vērtējums)

Skaitlis galvenokārt balstās uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms (balstīts uz daļējas kartēšanas datiem)

Nepietiek datu / nav datu

3.1.13 Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda dzīvotņu veidu platība un stāvoklis teritorijā jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, šo dzīvotņu veidu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts bioģeogrāfiskajā un Eiropas bioģeogrāfiskajā līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Novērst pasliktināšanos vai saglabāt dzīvotnes platību un tās labo stāvokli teritorijā ir minimālie aizsardzības mērķi (kas jāizvērš, norādot konkrētas iezīmes, kas nosaka dzīvotnes stāvokli). Turklāt saglabāšanas mērķi var būt vērsti uz dzīvotnes platības palielināšanu vai dzīvotnes stāvokļa uzlabošanu, kā arī dzīvotnes atjaunošanu teritorijā (t. i., tādas dzīvotnes atjaunošanu, kura teritorijā nav sastopama). Dzīvotnes aizsardzības mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk minētajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt pasliktināšanās novēršanai vai saglabāšanai, izņemot gadījumus, kad iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumus citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām attiecīgajā teritorijā). Šādos gadījumos, kad norādīts Cits variants, jāaizpilda 3.1.14. lauks. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli (3) Palielināt dzīvotnes veida platību (4) Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli (5) Atjaunot konkrētā veida dzīvotni (6) Cits variants

3.1.13 ☐

Novērst pasliktināšanos

Saglabāt dzīvotnes veida platību un tās labo stāvokli

Palielināt dzīvotnes veida platību

Uzlabot dzīvotnes veida stāvokli

Atjaunot konkrētā veida dzīvotni

Cits variants

3.1.14 Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.1.13. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja norādīts Cits variants, jāsniedz paskaidrojumi. Lūdzam ņemt vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu I pielikumā minēto dzīvotņu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamās dzīvotnes saglabāšana netiek izvirzīta par minimālo mērķi. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs.

3.1.15 Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma A iedaļas d) kritērijs) par teritorijas nozīmi attiecīgā dabisko dzīvotņu veida saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārējo novērtējumu par to, kāda ir teritorijas nozīme attiecīgā dzīvotnes veida saglabāšanā. Šis kritērijs jāizmanto, lai integrētā veidā novērtētu iepriekšējos kritērijus, ņemot vērā atšķirīgo svērumu, kāds tiem var būt attiecībā uz aplūkojamo dzīvotņu veidu. Var apsvērt citus aspektus, kas izmantojami visrelevantāko elementu novērtēšanā, lai globāli novērtētu to pozitīvo vai negatīvo iespaidu uz dzīvotņu veida saglabāšanu. Katram dzīvotņu veidam visrelevantākie elementi var atšķirties; tie var ietvert cilvēka darbību gan teritorijā, gan tai piegulošajos apgabalos, kas varētu iespaidot dzīvotnes veida saglabāšanas statusu, zemes īpašumtiesības, teritorijai piešķirto juridisko statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādajiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Lai noteiktu šo vispārējo vērtību, var izmantot labāko eksperta vērtējumu, un tās atspoguļošanai jāizmanto šāda reitinga sistēma: (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība.

3.1.15 ☐

A: izcila vērtība,

B: liela vērtība,

C: būtiska vērtība.

3.1.16 Atjaunināšanas datums Par dzīvotnēm, kas nav sastopamas, būtiskām dzīvotnēm un nebūtiskām dzīvotnēm jānorāda datums (gads un mēnesis, GGGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 3.1.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Šeit minētie atjauninājumi attiecas uz minētajā punktā norādītā satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem.

3.2 Teritorijā sastopamās Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā minētās sugas un Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitītas sugas Grp. 321. Sugu grupa Jānorāda piederība sugu grupai (t. i., abinieki, putni, zivis, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, arī briofīti, rāpuļi), izmantojot Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu grupas kodu. Grp. 322. Sugas kods Sugas, kas jānorāda 3.2. punktā, ir atkarīgas no teritorijas veida, kā paskaidrots ievadrindkopās 3. sadaļas (Ekoloģiskā informācija) sākumā. Jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā pieejamais sugu kodu saraksts. Grp. 323. Zinātniskais nosaukums Ierakstiet sugas zinātnisko nosaukumu, kas atbilst 3.2.2. laukā izmantotajam kodam saskaņā ar Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu nosaukumu sarakstu. Eiropas Komisija var izmantot tikai zinātnisko nosaukumu, kas atbilst sugu sarakstā norādītajam kodam. Jebkāds cits nosaukums tiks uzskatīts par kļūdu. Grp. 324. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Šādā gadījumā šajā laukā ieraksta Jā. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, ievietojot šo informāciju publiski pieejamā datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 325. Nav sastopama Norādiet, ja suga, kas bija sastopama un būtiska, kad teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT vai klasificēja kā ĪAT, vai par būtisku tika atzīta vēlāk, teritorijā vairs nav sastopama. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs sugas saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana konkrētajā teritorijā. Piezīme: sugu var uzskatīt par teritorijā vairs nesastopamu tad, ja tā teritorijā nav novērota konkrētu periodu. Šis periods dažādām sugām ir atšķirīgs: dažus gadus ilga viegli novērojamu un normālos apstākļos regulāri sastopamu sugu neesība, visticamāk, liecina par to, ka sugas izzudušas, bet tas, ka vairākus gadus nav redzētas grūti novērojamas sugas, piemēram, noteikti kukaiņi, ne vienmēr liecina par izzušanu, ja sugas dzīvotne nav mainījusies. Turklāt gadījumos, kad suga teritorijā nav sastopama (un nebija sastopama, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tās atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopama. Attiecībā uz sugām, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.2.1.–3.2.5. lauks, 3.2.9. lauks (Izmantotā metode), 3.2.10. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods) un 3.2.16. lauks (Saglabāšanas mērķi). 3.2.7.1. laukā gan minimālajam, gan maksimālajam populācijas lielumam jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.2. punkta lauki jāatstāj tukši. Sugu, kas bija būtiska, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT vai teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT, vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīta par izzudušu un nav atjaunojama, no saraksta svītrot nevar, izņemot, ja to var pamatot ar iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04). (1) Uzturas pastāvīgi: teritorijā sastopamas visu gadu (nemigrējošas sugas, augi, migrējošo sugu pastāvīgās populācijas). (2) Vairojas: teritoriju izmanto, lai audzētu mazuļus (piemēram, vairošanās, ligzdošana). (3) Pulcējas: teritoriju izmanto, lai īslaicīgi apmestos, nakšņotu, uzturētos pārlidojumu laikā vai spalvu mešanas/zvīņu nomaiņas laikā ārpus vairošanās vietām un izņemot ziemošanas laikā. (4) Pārziemo: teritoriju izmanto ziemā. Grp. 326. Populācijas tips Sugu populācijas teritorijā jāklasificē turpmāk aprakstītajā veidā. Ja nepastāvīga populācija teritorijā ir sastopama vairāk nekā vienā sezonā (piemēram, vairojas, ziemo), ieraksti par šiem populācijas tipiem jāveic atsevišķi. Tā kā vairākas dzīvnieku sugas, jo īpaši daudzas putnu sugas, ir migrējošas, teritorija var būt svarīga dažādos sugu dzīves cikla posmos. Gadījumā, ja nav iespējams sniegt datus par dažādām sezonām, jāieraksta dati par svarīgāko elementu (vairojas, ziemo vai pulcējas). Grp. 3271. Populācijas lielums Jāsniedz dati par zināmās populācijas lielumu. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), vienu un to pašu vērtību ieraksta abos apakšlaukos (min. un maks.). Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Ja 3.2.5. laukā ir norādīts, ka suga nav sastopama, minimālajai un maksimālajai vērtībai jābūt 0. Ja objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas konstatēšanu, populācijas lielumu nav iespējams aplēst pat aptuveni, laukā Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode jāatzīmē kategorija Nepietiek datu / nav datu. Šajā gadījumā populācijas lieluma vērtību laukus var neaizpildīt, bet to vietā ir jāaizpilda lauks, kas attiecas uz sastopamības kategorijām (sk. 3.2.8. lauku). Tomēr sastopamības kategorijas var noārdīt arī papildus populācijas lielumam. Teritorijā sastopamo populāciju sīkāk var raksturot teksta laukā Kvalitāte un nozīme (4.2.), aprakstot populācijas īpašības (piemēram, blīva, izkliedēta vai izolēta). Grp. 3272. Populācijas vienība 3.2.7.1. laukā jānorāda attiecīgo populācijas lieluma vērtību vienība. Ciktāl iespējams, ieteicams izmantot vienības atsevišķi īpatņi vai pāri, pretējā gadījumā jāizmanto pēc iespējas precīzākas vienības, ņemot vērā standartizēto populācijas vienību un kodu sarakstu, kas izveidots ziņošanai saskaņā ar 12. pantu (Putnu direktīva) un 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu). Grp. 327. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 328. Sastopamības kategorija Sastopamības kategorija jānorāda, ja attiecībā uz populācijas lieluma noteikšanai izmantoto metodi ir norādīts Nepietiek datu / nav datu un 3.2.7. laukā nevar sniegt populācijas lieluma aplēsi objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas noteikšanu. Tomēr lauku var izmantot arī papildus populācijas lielumam. Sk. arī iepriekš sniegto skaidrojumu par lielumu. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse, (2) galvenokārt balstīts uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms, (3) galvenokārt balstīts uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma, (4) nepietiek datu / nav datu. Grp. 329. Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode Jānorāda populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode: Skatīt arī skaidrojumu par populācijas lieluma un sastopamības kategorijām attiecībā uz kategorijas Nepietiek datu / nav datu izmantošanu. Grp. 3210. Nesenākās datu vākšanas periods Jānorāda tā perioda sākuma datums un beigu datums, kurā pēdējoreiz vākti dati par sugu attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var atzīmēt variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesi un gadu var nenorādīt. Grp. 32a. Pamatinformācija (suga) Atbilstoši teritorijas veidam 3.2.a punkts jāaizpilda par visām relevantajām teritorijā sastopamajām sugām (sk. arī ievadrindkopas 3. iedaļas sākumā), un tas jāaizpilda par sugām, kuru atjaunošana teritorijā ir plānota. Grp. 3211. Būtiskums Šajā laukā jānorāda nebūtisku sugu sastopamība teritorijā. Ja suga teritorijā tiek novērota reti, piemēram, tikai klejojošs īpatnis, to neuzskata par būtisku populāciju. Jāņem vērā, ka attiecībā uz sugas būtiskas sastopamības gadījumiem jāaizpilda visi 3.2.b punkta lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskiem sugas sastopamības gadījumiem jāaizpilda tikai 3.2.b punkta 3.2.11. (Būtiskums) un 3.2.20. (Atjaunināšanas datums) lauks. Grp. 3212. Sugas, kas atbilst ĪAT klasificēšanas ornitoloģiskajiem kritērijiem Jānorāda, vai putnu sugas atbilst ornitoloģiskajiem kritērijiem, ko izmanto, lai pamatotu ĪAT klasificēšanu (teritorijas klasificēšanas brīdī vai vēlāk). (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % vai (2) A2: 75 % ≥ p > 50 %, vai (3) A3: 50 % ≥ p > 25 %, vai (4) A4: 25 % ≥ p > 15 %, vai (5) B: 15 % ≥ p > 2 %, vai (6) C: 2 % ≥ p > 0 %. Grp. 3213. Populācija Populācija ir III pielikuma B iedaļas a) punkta kritērijs: sugas populācijas lielums un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām. Populācija jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3214. Populācija: skaidrojumi (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par populācijas procentuālo daļu, piemēram, par konkrēto populācijas lielumu valstī, kas ir 3.2.13. laukā klasificētās procentuālās daļas pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu attiecīgu skaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) vai (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) vai (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti) Grp. 32151. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: …. [%] (2) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: …. [%] (3) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: …. [%] Grp. 32152. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Papildus klasificēšanai A, B un C kategorijā apdzīvotās dzīvotnes platības, kas ir pietiekamas, nepietiekamas vai nezināmas kvalitātes, jāizsaka arī kā procentuāla daļa no kopējās dzīvotnes platības teritorijā. (1) 0–25 % (2) 26–50 % (3) 51–75 % (4) 76–100 % (5) 0–25 % (6) 26–50 % (7) 51–75 % (8) 76–100 % (9) 0–25 % (10) 26–50 % (11) 51–75 % (12) 76–100 % Grp. 32153. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: Grp. 3215. Saglabāšanās pakāpe Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma B iedaļas b) punkta kritērijs. Saglabāšanas pakāpe jāsaista ar sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti, ko, piemēram, pašlaik novērtē ziņojumos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva). Kvalitāte ir atkarīga no vispiemērotākajām dzīvotnes iezīmēm, kas saistītas ar populācijas dinamiku, piemēram, sugas fiziskajām un bioloģiskajām prasībām (tai skaitā, piemēram, medījuma pieejamību) visos tās dzīves cikla posmos. Jānovērtē dzīvotnes struktūra un relevantās abiotiskās iezīmes. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt sugas dzīvotnes apmēru un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu (3) Palielināt sugas dzīvotnes platību (4) Atjaunot sugas dzīvotni (5) Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus) (6) Palielināt populācijas lielumu (7) Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus) (8) Atjaunot populāciju teritorijā (9) Cits variants Grp. 3216. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda sugas dzīvotņu platība un kvalitāte un populācijas lielums jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa īstenošanu, proti, šo sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts, bioģeogrāfiskajā un Eiropas līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Minimālais saglabāšanas mērķis (kas jāizvērš, ņemot vērā konkrētās īpatnības) ir novērst pasliktināšanos vai sugas (populācijas lieluma ziņā) un tās dzīvotnes (apmēra un labas kvalitātes ziņā) saglabāšana teritorijā. Sugas saglabāšanas mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk norādītajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt novērst pasliktināšanos vai saglabāšanai, izņemot tad, ja iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumu citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas sugas vai I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām). Ja turpmāk ir atzīmēts Cits variants, 3.2.17. laukā jāsniedz paskaidrojums un pamatojums: Grp. 3217. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.2.16. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja 3.2.16. laukā ir atzīmēts Cits variants, ir jāsniedz paskaidrojums. Ņemiet vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu sugu vai I pielikumā minēto dzīvotņu veidu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamo sugu saglabāšana netiek iekļauta kā minimālais mērķis. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: populācija (gandrīz) izolēta vai (2) B: populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām vai (3) C: populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā. Grp. 3218. Izolētība Teritorijā sastopamās populācijas izolētības pakāpe (III pielikuma B iedaļas c) punkta kritērijs) attiecībā pret sugas dabiskās izplatības areālu. No vienas puses, šo kritēriju var interpretēt kā aptuvenu mēru konkrētās populācijas devumam sugas ģenētiskajā daudzveidībā, bet, no otras puses, kā konkrētās populācijas trauslumu, ja tā ir pārāk izolēta. Tātad termins izolētība jāskata plašākā kontekstā, to vienlīdz piemērojot endēmiskām sugām, apakšsugām/šķirnēm/dzimtām, kā arī metapopulācijas apakšpopulācijām. Šajā kontekstā jālieto šāda klasifikācija: (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3219. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma B iedaļas d) punkts) attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārēju novērtējumu par teritorijas vērtību konkrētu sugu saglabāšanā. To var izmantot, lai apkopotu iepriekšējos kritērijus un arī lai novērtētu teritorijas pārējās iezīmes, kas var būt relevantas konkrētajai sugai. Šīs iezīmes dažādām sugām var būt atšķirīgas, un tās var ietvert cilvēka darbības teritorijā vai tai piegulošajos apgabalos, kas var ietekmēt sugu saglabāšanās stāvokli, zemes apsaimniekošanu, teritorijas juridisko aizsardzības statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Šim vispārējam novērtējumam var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Izmanto šādu reitinga sistēmu: Grp. 3220. Atjaunināšanas datums Jānorāda datums, kad pēdējoreiz atjaunināta 3.2.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Datuma formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Šeit minētie atjauninājumi attiecas satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem. Grp. 32b. Teritorijas novērtējums (sugas) (1) attiecībā uz A veida teritorijām (ĪAT): šeit nevar uzskaitīt Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamus migrējošos putnus; (2) attiecībā uz B veida teritorijām (IKNT/KNT/ĪADT): šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma sugas; (3) attiecībā uz C veida teritorijām: šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma un Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamas migrējošo putnu sugas. Grp. 331. Sugu grupa Ja suga ietilpst kādā no Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajā kodu sarakstā iekļautajām sugu grupām (t. i., abinieki, putni, zivis, sēnes, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, tai skaitā briofīti un aļģes, rāpuļi), jāizmanto attiecīgais kods no šā saraksta; pretējā gadījumā šo lauku atstāj tukšu. Grp. 332. Sugas kods Attiecībā uz putniem un Dzīvotņu direktīvas II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā norādītais kods. Attiecībā uz citām sugām 3.3.2. lauks jāatstāj tukšs. Grp. 333. Zinātniskais nosaukums Norādiet sugas zinātnisko nosaukumu. Attiecībā uz putniem un II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto sugas nosaukums, kas norādīts Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajos kodu sarakstos. Grp. 334. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, padarot šo informāciju publiski pieejamu tiešsaistē, iekļaujot to datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 335. Nav sastopama Uzskata, ka suga teritorijā vairs nav sastopama, piemēram, tad, ja tā nav novērota ilgu laiku. Grp. 3361. Populācijas lielums Jānorāda zināmās populācijas dati. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), abos apakšlaukos (min. un maks.) ieraksta vienu un to pašu vērtību. Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Grp. 3362. Populācijas vienība Vienībām, ja iespējams, jābūt pāriem vai īpatņiem, pretējā gadījumā jāievēro populāciju vienību un kodu standarta saraksts, kas izstrādāts ziņošanai saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) attiecībā uz putniem vai sugām, kas iekļautas Dzīvotņu direktīvas II, IV vai V pielikumā. Grp. 336. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 337. Sastopamības kategorija Ja nav kvantitatīvu datu, norādiet vienu no turpmāk minētajām kategorijām. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT (2) Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga (3) Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga (4) Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT (5) Migrējošu putnu sugas, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT (6) Aizliegtās sugas, kas iekļautas kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas I pielikumā un kas nav jau izsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. (7) Valstu sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (8) ES sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (9) Pasaules sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (10) Endēmiskas sugas (11) Sugas, kas ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (12) I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu tipiskās sugas (13) Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi (14) Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS) (15) Citi iemesli Grp. 338. Pamatojums Pamatojums katras sugas iekļaušanai sarakstā jānorāda, izmantojot turpmāk norādītās kategorijas. Iespējami vairāki kategoriju ieraksti. Sīkāku informāciju par atsevišķu sugu iekļaušanas pamatojumu, jo īpaši attiecībā uz citiem iemesliem, var sniegt 4.2. punktā, kas ir brīvā teksta lauks teritorijas kvalitātes un nozīmes aprakstīšanai. Grp. 33. Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas (fakultatīvi) Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kas ir relevantas teritorijas saglabāšanai un apsaimniekošanai, var uzskaitīt 3.3. punktā, ņemot vērā šādus katram teritorijas veidam piemērojamos noteikumus:

3.2

3.2.a Pamatinformācija (suga) Atbilstoši teritorijas veidam 3.2.a punkts jāaizpilda par visām relevantajām teritorijā sastopamajām sugām (sk. arī ievadrindkopas 3. iedaļas sākumā), un tas jāaizpilda par sugām, kuru atjaunošana teritorijā ir plānota. Grp. 321. Sugu grupa Jānorāda piederība sugu grupai (t. i., abinieki, putni, zivis, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, arī briofīti, rāpuļi), izmantojot Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu grupas kodu. Grp. 322. Sugas kods Sugas, kas jānorāda 3.2. punktā, ir atkarīgas no teritorijas veida, kā paskaidrots ievadrindkopās 3. sadaļas (Ekoloģiskā informācija) sākumā. Jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā pieejamais sugu kodu saraksts. Grp. 323. Zinātniskais nosaukums Ierakstiet sugas zinātnisko nosaukumu, kas atbilst 3.2.2. laukā izmantotajam kodam saskaņā ar Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu nosaukumu sarakstu. Eiropas Komisija var izmantot tikai zinātnisko nosaukumu, kas atbilst sugu sarakstā norādītajam kodam. Jebkāds cits nosaukums tiks uzskatīts par kļūdu. Grp. 324. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Šādā gadījumā šajā laukā ieraksta Jā. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, ievietojot šo informāciju publiski pieejamā datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 325. Nav sastopama Norādiet, ja suga, kas bija sastopama un būtiska, kad teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT vai klasificēja kā ĪAT, vai par būtisku tika atzīta vēlāk, teritorijā vairs nav sastopama. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs sugas saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana konkrētajā teritorijā. Piezīme: sugu var uzskatīt par teritorijā vairs nesastopamu tad, ja tā teritorijā nav novērota konkrētu periodu. Šis periods dažādām sugām ir atšķirīgs: dažus gadus ilga viegli novērojamu un normālos apstākļos regulāri sastopamu sugu neesība, visticamāk, liecina par to, ka sugas izzudušas, bet tas, ka vairākus gadus nav redzētas grūti novērojamas sugas, piemēram, noteikti kukaiņi, ne vienmēr liecina par izzušanu, ja sugas dzīvotne nav mainījusies. Turklāt gadījumos, kad suga teritorijā nav sastopama (un nebija sastopama, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tās atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopama. Attiecībā uz sugām, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.2.1.–3.2.5. lauks, 3.2.9. lauks (Izmantotā metode), 3.2.10. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods) un 3.2.16. lauks (Saglabāšanas mērķi). 3.2.7.1. laukā gan minimālajam, gan maksimālajam populācijas lielumam jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.2. punkta lauki jāatstāj tukši. Sugu, kas bija būtiska, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT vai teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT, vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīta par izzudušu un nav atjaunojama, no saraksta svītrot nevar, izņemot, ja to var pamatot ar iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04). (1) Uzturas pastāvīgi: teritorijā sastopamas visu gadu (nemigrējošas sugas, augi, migrējošo sugu pastāvīgās populācijas). (2) Vairojas: teritoriju izmanto, lai audzētu mazuļus (piemēram, vairošanās, ligzdošana). (3) Pulcējas: teritoriju izmanto, lai īslaicīgi apmestos, nakšņotu, uzturētos pārlidojumu laikā vai spalvu mešanas/zvīņu nomaiņas laikā ārpus vairošanās vietām un izņemot ziemošanas laikā. (4) Pārziemo: teritoriju izmanto ziemā. Grp. 326. Populācijas tips Sugu populācijas teritorijā jāklasificē turpmāk aprakstītajā veidā. Ja nepastāvīga populācija teritorijā ir sastopama vairāk nekā vienā sezonā (piemēram, vairojas, ziemo), ieraksti par šiem populācijas tipiem jāveic atsevišķi. Tā kā vairākas dzīvnieku sugas, jo īpaši daudzas putnu sugas, ir migrējošas, teritorija var būt svarīga dažādos sugu dzīves cikla posmos. Gadījumā, ja nav iespējams sniegt datus par dažādām sezonām, jāieraksta dati par svarīgāko elementu (vairojas, ziemo vai pulcējas). Grp. 3271. Populācijas lielums Jāsniedz dati par zināmās populācijas lielumu. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), vienu un to pašu vērtību ieraksta abos apakšlaukos (min. un maks.). Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Ja 3.2.5. laukā ir norādīts, ka suga nav sastopama, minimālajai un maksimālajai vērtībai jābūt 0. Ja objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas konstatēšanu, populācijas lielumu nav iespējams aplēst pat aptuveni, laukā Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode jāatzīmē kategorija Nepietiek datu / nav datu. Šajā gadījumā populācijas lieluma vērtību laukus var neaizpildīt, bet to vietā ir jāaizpilda lauks, kas attiecas uz sastopamības kategorijām (sk. 3.2.8. lauku). Tomēr sastopamības kategorijas var noārdīt arī papildus populācijas lielumam. Teritorijā sastopamo populāciju sīkāk var raksturot teksta laukā Kvalitāte un nozīme (4.2.), aprakstot populācijas īpašības (piemēram, blīva, izkliedēta vai izolēta). Grp. 3272. Populācijas vienība 3.2.7.1. laukā jānorāda attiecīgo populācijas lieluma vērtību vienība. Ciktāl iespējams, ieteicams izmantot vienības atsevišķi īpatņi vai pāri, pretējā gadījumā jāizmanto pēc iespējas precīzākas vienības, ņemot vērā standartizēto populācijas vienību un kodu sarakstu, kas izveidots ziņošanai saskaņā ar 12. pantu (Putnu direktīva) un 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu). Grp. 327. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 328. Sastopamības kategorija Sastopamības kategorija jānorāda, ja attiecībā uz populācijas lieluma noteikšanai izmantoto metodi ir norādīts Nepietiek datu / nav datu un 3.2.7. laukā nevar sniegt populācijas lieluma aplēsi objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas noteikšanu. Tomēr lauku var izmantot arī papildus populācijas lielumam. Sk. arī iepriekš sniegto skaidrojumu par lielumu. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse, (2) galvenokārt balstīts uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms, (3) galvenokārt balstīts uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma, (4) nepietiek datu / nav datu. Grp. 329. Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode Jānorāda populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode: Skatīt arī skaidrojumu par populācijas lieluma un sastopamības kategorijām attiecībā uz kategorijas Nepietiek datu / nav datu izmantošanu. Grp. 3210. Nesenākās datu vākšanas periods Jānorāda tā perioda sākuma datums un beigu datums, kurā pēdējoreiz vākti dati par sugu attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var atzīmēt variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesi un gadu var nenorādīt.

3.2.a

3.2.1 Sugu grupa Jānorāda piederība sugu grupai (t. i., abinieki, putni, zivis, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, arī briofīti, rāpuļi), izmantojot Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu grupas kodu.

3.2.2 Sugas kods Sugas, kas jānorāda 3.2. punktā, ir atkarīgas no teritorijas veida, kā paskaidrots ievadrindkopās 3. sadaļas (Ekoloģiskā informācija) sākumā. Jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā pieejamais sugu kodu saraksts.

3.2.3 Zinātniskais nosaukums Ierakstiet sugas zinātnisko nosaukumu, kas atbilst 3.2.2. laukā izmantotajam kodam saskaņā ar Natura 2000 uzziņu portālā pieejamo sugu nosaukumu sarakstu. Eiropas Komisija var izmantot tikai zinātnisko nosaukumu, kas atbilst sugu sarakstā norādītajam kodam. Jebkāds cits nosaukums tiks uzskatīts par kļūdu.

3.2.4 Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Šādā gadījumā šajā laukā ieraksta Jā. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, ievietojot šo informāciju publiski pieejamā datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota.

3.2.5 Nav sastopama Norādiet, ja suga, kas bija sastopama un būtiska, kad teritoriju tika ierosināts noteikt par KNT vai klasificēja kā ĪAT, vai par būtisku tika atzīta vēlāk, teritorijā vairs nav sastopama. Šajā gadījumā būtu gaidāms, ka šīs sugas saglabāšanas mērķis ir tās atjaunošana konkrētajā teritorijā. Piezīme: sugu var uzskatīt par teritorijā vairs nesastopamu tad, ja tā teritorijā nav novērota konkrētu periodu. Šis periods dažādām sugām ir atšķirīgs: dažus gadus ilga viegli novērojamu un normālos apstākļos regulāri sastopamu sugu neesība, visticamāk, liecina par to, ka sugas izzudušas, bet tas, ka vairākus gadus nav redzētas grūti novērojamas sugas, piemēram, noteikti kukaiņi, ne vienmēr liecina par izzušanu, ja sugas dzīvotne nav mainījusies. Turklāt gadījumos, kad suga teritorijā nav sastopama (un nebija sastopama, kad teritorija tika noteikta), bet ir plānota tās atjaunošana, tas jānorāda laukā nav sastopama. Attiecībā uz sugām, kas teritorijā vairs nav sastopamas, jāaizpilda tikai šādi lauki: 3.2.1.–3.2.5. lauks, 3.2.9. lauks (Izmantotā metode), 3.2.10. lauks (Nesenākās datu vākšanas periods) un 3.2.16. lauks (Saglabāšanas mērķi). 3.2.7.1. laukā gan minimālajam, gan maksimālajam populācijas lielumam jābūt 0 (nulle). Pārējie 3.2. punkta lauki jāatstāj tukši. Sugu, kas bija būtiska, kad tika ierosināts teritoriju noteikt par KNT vai teritorija pirmo reizi klasificēta kā ĪAT, vai vēlāk tika atzīta par būtisku, bet tiek uzskatīta par izzudušu un nav atjaunojama, no saraksta svītrot nevar, izņemot, ja to var pamatot ar iemesliem, kas izklāstīti Nadeg dokumentā Finalised note on removal of habitats and species from the subject of protection in Natura 2000 sites – conditions & justifications (Doc Nadeg 21-12-05-04).

3.2.6 Populācijas tips Sugu populācijas teritorijā jāklasificē turpmāk aprakstītajā veidā. Ja nepastāvīga populācija teritorijā ir sastopama vairāk nekā vienā sezonā (piemēram, vairojas, ziemo), ieraksti par šiem populācijas tipiem jāveic atsevišķi. Tā kā vairākas dzīvnieku sugas, jo īpaši daudzas putnu sugas, ir migrējošas, teritorija var būt svarīga dažādos sugu dzīves cikla posmos. Gadījumā, ja nav iespējams sniegt datus par dažādām sezonām, jāieraksta dati par svarīgāko elementu (vairojas, ziemo vai pulcējas). (1) Uzturas pastāvīgi: teritorijā sastopamas visu gadu (nemigrējošas sugas, augi, migrējošo sugu pastāvīgās populācijas). (2) Vairojas: teritoriju izmanto, lai audzētu mazuļus (piemēram, vairošanās, ligzdošana). (3) Pulcējas: teritoriju izmanto, lai īslaicīgi apmestos, nakšņotu, uzturētos pārlidojumu laikā vai spalvu mešanas/zvīņu nomaiņas laikā ārpus vairošanās vietām un izņemot ziemošanas laikā. (4) Pārziemo: teritoriju izmanto ziemā.

3.2.6 ☐

Uzturas pastāvīgi: teritorijā sastopamas visu gadu (nemigrējošas sugas, augi, migrējošo sugu pastāvīgās populācijas).

Vairojas: teritoriju izmanto, lai audzētu mazuļus (piemēram, vairošanās, ligzdošana).

Pulcējas: teritoriju izmanto, lai īslaicīgi apmestos, nakšņotu, uzturētos pārlidojumu laikā vai spalvu mešanas/zvīņu nomaiņas laikā ārpus vairošanās vietām un izņemot ziemošanas laikā.

Pārziemo: teritoriju izmanto ziemā.

3.2.7 Populācijas lielums un vienība Grp. 3271. Populācijas lielums Jāsniedz dati par zināmās populācijas lielumu. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), vienu un to pašu vērtību ieraksta abos apakšlaukos (min. un maks.). Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Ja 3.2.5. laukā ir norādīts, ka suga nav sastopama, minimālajai un maksimālajai vērtībai jābūt 0. Ja objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas konstatēšanu, populācijas lielumu nav iespējams aplēst pat aptuveni, laukā Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode jāatzīmē kategorija Nepietiek datu / nav datu. Šajā gadījumā populācijas lieluma vērtību laukus var neaizpildīt, bet to vietā ir jāaizpilda lauks, kas attiecas uz sastopamības kategorijām (sk. 3.2.8. lauku). Tomēr sastopamības kategorijas var noārdīt arī papildus populācijas lielumam. Teritorijā sastopamo populāciju sīkāk var raksturot teksta laukā Kvalitāte un nozīme (4.2.), aprakstot populācijas īpašības (piemēram, blīva, izkliedēta vai izolēta). Grp. 3272. Populācijas vienība 3.2.7.1. laukā jānorāda attiecīgo populācijas lieluma vērtību vienība. Ciktāl iespējams, ieteicams izmantot vienības atsevišķi īpatņi vai pāri, pretējā gadījumā jāizmanto pēc iespējas precīzākas vienības, ņemot vērā standartizēto populācijas vienību un kodu sarakstu, kas izveidots ziņošanai saskaņā ar 12. pantu (Putnu direktīva) un 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu).

3.2.7

3.2.7.1 Populācijas lielums Jāsniedz dati par zināmās populācijas lielumu. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), vienu un to pašu vērtību ieraksta abos apakšlaukos (min. un maks.). Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Ja 3.2.5. laukā ir norādīts, ka suga nav sastopama, minimālajai un maksimālajai vērtībai jābūt 0. Ja objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas konstatēšanu, populācijas lielumu nav iespējams aplēst pat aptuveni, laukā Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode jāatzīmē kategorija Nepietiek datu / nav datu. Šajā gadījumā populācijas lieluma vērtību laukus var neaizpildīt, bet to vietā ir jāaizpilda lauks, kas attiecas uz sastopamības kategorijām (sk. 3.2.8. lauku). Tomēr sastopamības kategorijas var noārdīt arī papildus populācijas lielumam. Teritorijā sastopamo populāciju sīkāk var raksturot teksta laukā Kvalitāte un nozīme (4.2.), aprakstot populācijas īpašības (piemēram, blīva, izkliedēta vai izolēta).

3.2.7.2 Populācijas vienība 3.2.7.1. laukā jānorāda attiecīgo populācijas lieluma vērtību vienība. Ciktāl iespējams, ieteicams izmantot vienības atsevišķi īpatņi vai pāri, pretējā gadījumā jāizmanto pēc iespējas precīzākas vienības, ņemot vērā standartizēto populācijas vienību un kodu sarakstu, kas izveidots ziņošanai saskaņā ar 12. pantu (Putnu direktīva) un 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu).

3.2.8 Sastopamības kategorija Sastopamības kategorija jānorāda, ja attiecībā uz populācijas lieluma noteikšanai izmantoto metodi ir norādīts Nepietiek datu / nav datu un 3.2.7. laukā nevar sniegt populācijas lieluma aplēsi objektīvu grūtību dēļ, kas saistītas ar sugas noteikšanu. Tomēr lauku var izmantot arī papildus populācijas lielumam. Sk. arī iepriekš sniegto skaidrojumu par lielumu. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta.

3.2.8 ☐

Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela.

Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija.

Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri).

Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta.

3.2.9 Populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode Jānorāda populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode: Skatīt arī skaidrojumu par populācijas lieluma un sastopamības kategorijām attiecībā uz kategorijas Nepietiek datu / nav datu izmantošanu. (1) veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse, (2) galvenokārt balstīts uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms, (3) galvenokārt balstīts uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma, (4) nepietiek datu / nav datu.

3.2.9 ☐

veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse,

galvenokārt balstīts uz ekspertu atzinumu, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms,

galvenokārt balstīts uz ekstrapolāciju no ierobežota datu apjoma,

nepietiek datu / nav datu.

3.2.10 Nesenākās datu vākšanas periods Jānorāda tā perioda sākuma datums un beigu datums, kurā pēdējoreiz vākti dati par sugu attiecīgajā teritorijā. Datumu formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Ja nesenākā datu vākšana ir veikta pirms 2022. gada, bet nav zināms mēnesis un gads, var atzīmēt variantu apsekojums vecāks par 2022. gadu. Šajā gadījumā mēnesi un gadu var nenorādīt.

3.2.b Teritorijas novērtējums (sugas) Grp. 3211. Būtiskums Šajā laukā jānorāda nebūtisku sugu sastopamība teritorijā. Ja suga teritorijā tiek novērota reti, piemēram, tikai klejojošs īpatnis, to neuzskata par būtisku populāciju. Jāņem vērā, ka attiecībā uz sugas būtiskas sastopamības gadījumiem jāaizpilda visi 3.2.b punkta lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskiem sugas sastopamības gadījumiem jāaizpilda tikai 3.2.b punkta 3.2.11. (Būtiskums) un 3.2.20. (Atjaunināšanas datums) lauks. Grp. 3212. Sugas, kas atbilst ĪAT klasificēšanas ornitoloģiskajiem kritērijiem Jānorāda, vai putnu sugas atbilst ornitoloģiskajiem kritērijiem, ko izmanto, lai pamatotu ĪAT klasificēšanu (teritorijas klasificēšanas brīdī vai vēlāk). (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % vai (2) A2: 75 % ≥ p > 50 %, vai (3) A3: 50 % ≥ p > 25 %, vai (4) A4: 25 % ≥ p > 15 %, vai (5) B: 15 % ≥ p > 2 %, vai (6) C: 2 % ≥ p > 0 %. Grp. 3213. Populācija Populācija ir III pielikuma B iedaļas a) punkta kritērijs: sugas populācijas lielums un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām. Populācija jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: Grp. 3214. Populācija: skaidrojumi (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par populācijas procentuālo daļu, piemēram, par konkrēto populācijas lielumu valstī, kas ir 3.2.13. laukā klasificētās procentuālās daļas pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu attiecīgu skaidrojumu. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) vai (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) vai (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti) Grp. 32151. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: …. [%] (2) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: …. [%] (3) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: …. [%] Grp. 32152. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Papildus klasificēšanai A, B un C kategorijā apdzīvotās dzīvotnes platības, kas ir pietiekamas, nepietiekamas vai nezināmas kvalitātes, jāizsaka arī kā procentuāla daļa no kopējās dzīvotnes platības teritorijā. (1) 0–25 % (2) 26–50 % (3) 51–75 % (4) 76–100 % (5) 0–25 % (6) 26–50 % (7) 51–75 % (8) 76–100 % (9) 0–25 % (10) 26–50 % (11) 51–75 % (12) 76–100 % Grp. 32153. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: Grp. 3215. Saglabāšanās pakāpe Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma B iedaļas b) punkta kritērijs. Saglabāšanas pakāpe jāsaista ar sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti, ko, piemēram, pašlaik novērtē ziņojumos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva). Kvalitāte ir atkarīga no vispiemērotākajām dzīvotnes iezīmēm, kas saistītas ar populācijas dinamiku, piemēram, sugas fiziskajām un bioloģiskajām prasībām (tai skaitā, piemēram, medījuma pieejamību) visos tās dzīves cikla posmos. Jānovērtē dzīvotnes struktūra un relevantās abiotiskās iezīmes. (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt sugas dzīvotnes apmēru un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu (3) Palielināt sugas dzīvotnes platību (4) Atjaunot sugas dzīvotni (5) Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus) (6) Palielināt populācijas lielumu (7) Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus) (8) Atjaunot populāciju teritorijā (9) Cits variants Grp. 3216. Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda sugas dzīvotņu platība un kvalitāte un populācijas lielums jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa īstenošanu, proti, šo sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts, bioģeogrāfiskajā un Eiropas līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Minimālais saglabāšanas mērķis (kas jāizvērš, ņemot vērā konkrētās īpatnības) ir novērst pasliktināšanos vai sugas (populācijas lieluma ziņā) un tās dzīvotnes (apmēra un labas kvalitātes ziņā) saglabāšana teritorijā. Sugas saglabāšanas mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk norādītajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt novērst pasliktināšanos vai saglabāšanai, izņemot tad, ja iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumu citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas sugas vai I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām). Ja turpmāk ir atzīmēts Cits variants, 3.2.17. laukā jāsniedz paskaidrojums un pamatojums: Grp. 3217. Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.2.16. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja 3.2.16. laukā ir atzīmēts Cits variants, ir jāsniedz paskaidrojums. Ņemiet vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu sugu vai I pielikumā minēto dzīvotņu veidu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamo sugu saglabāšana netiek iekļauta kā minimālais mērķis. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs. (1) A: populācija (gandrīz) izolēta vai (2) B: populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām vai (3) C: populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā. Grp. 3218. Izolētība Teritorijā sastopamās populācijas izolētības pakāpe (III pielikuma B iedaļas c) punkta kritērijs) attiecībā pret sugas dabiskās izplatības areālu. No vienas puses, šo kritēriju var interpretēt kā aptuvenu mēru konkrētās populācijas devumam sugas ģenētiskajā daudzveidībā, bet, no otras puses, kā konkrētās populācijas trauslumu, ja tā ir pārāk izolēta. Tātad termins izolētība jāskata plašākā kontekstā, to vienlīdz piemērojot endēmiskām sugām, apakšsugām/šķirnēm/dzimtām, kā arī metapopulācijas apakšpopulācijām. Šajā kontekstā jālieto šāda klasifikācija: (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība. Grp. 3219. Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma B iedaļas d) punkts) attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārēju novērtējumu par teritorijas vērtību konkrētu sugu saglabāšanā. To var izmantot, lai apkopotu iepriekšējos kritērijus un arī lai novērtētu teritorijas pārējās iezīmes, kas var būt relevantas konkrētajai sugai. Šīs iezīmes dažādām sugām var būt atšķirīgas, un tās var ietvert cilvēka darbības teritorijā vai tai piegulošajos apgabalos, kas var ietekmēt sugu saglabāšanās stāvokli, zemes apsaimniekošanu, teritorijas juridisko aizsardzības statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Šim vispārējam novērtējumam var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Izmanto šādu reitinga sistēmu: Grp. 3220. Atjaunināšanas datums Jānorāda datums, kad pēdējoreiz atjaunināta 3.2.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Datuma formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Šeit minētie atjauninājumi attiecas satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem.

3.2.b

3.2.11 Būtiskums Šajā laukā jānorāda nebūtisku sugu sastopamība teritorijā. Ja suga teritorijā tiek novērota reti, piemēram, tikai klejojošs īpatnis, to neuzskata par būtisku populāciju. Jāņem vērā, ka attiecībā uz sugas būtiskas sastopamības gadījumiem jāaizpilda visi 3.2.b punkta lauki, savukārt attiecībā uz nebūtiskiem sugas sastopamības gadījumiem jāaizpilda tikai 3.2.b punkta 3.2.11. (Būtiskums) un 3.2.20. (Atjaunināšanas datums) lauks.

3.2.12 Sugas, kas atbilst ĪAT klasificēšanas ornitoloģiskajiem kritērijiem Jānorāda, vai putnu sugas atbilst ornitoloģiskajiem kritērijiem, ko izmanto, lai pamatotu ĪAT klasificēšanu (teritorijas klasificēšanas brīdī vai vēlāk).

3.2.13 Populācija Populācija ir III pielikuma B iedaļas a) punkta kritērijs: sugas populācijas lielums un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām. Populācija jāizsaka kā klasificēta procentuālā daļa p, izmantojot vienu no šādām kategorijām: (1) A1: 100 % ≥ p > 75 % vai (2) A2: 75 % ≥ p > 50 %, vai (3) A3: 50 % ≥ p > 25 %, vai (4) A4: 25 % ≥ p > 15 %, vai (5) B: 15 % ≥ p > 2 %, vai (6) C: 2 % ≥ p > 0 %.

3.2.13 ☐

A1: 100 % ≥ p > 75 % vai

A2: 75 % ≥ p > 50 %, vai

A3: 50 % ≥ p > 25 %, vai

A4: 25 % ≥ p > 15 %, vai

B: 15 % ≥ p > 2 %, vai

C: 2 % ≥ p > 0 %.

3.2.14 Populācija: skaidrojumi (fakultatīvs lauks) Šo lauku var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par populācijas procentuālo daļu, piemēram, par konkrēto populācijas lielumu valstī, kas ir 3.2.13. laukā klasificētās procentuālās daļas pamatā, ja tāda ir pieejama, vai citu attiecīgu skaidrojumu.

3.2.15 Saglabāšanās pakāpe Šo lauku veido trīs turpmāk norādītās daļas. Saglabāšanās pakāpe ir III pielikuma B iedaļas b) punkta kritērijs. Saglabāšanas pakāpe jāsaista ar sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti, ko, piemēram, pašlaik novērtē ziņojumos saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva). Kvalitāte ir atkarīga no vispiemērotākajām dzīvotnes iezīmēm, kas saistītas ar populācijas dinamiku, piemēram, sugas fiziskajām un bioloģiskajām prasībām (tai skaitā, piemēram, medījuma pieejamību) visos tās dzīves cikla posmos. Jānovērtē dzīvotnes struktūra un relevantās abiotiskās iezīmes. (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) vai (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) vai (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti) Grp. 32151. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: …. [%] (2) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: …. [%] (3) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: …. [%] Grp. 32152. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Papildus klasificēšanai A, B un C kategorijā apdzīvotās dzīvotnes platības, kas ir pietiekamas, nepietiekamas vai nezināmas kvalitātes, jāizsaka arī kā procentuāla daļa no kopējās dzīvotnes platības teritorijā. (1) 0–25 % (2) 26–50 % (3) 51–75 % (4) 76–100 % (5) 0–25 % (6) 26–50 % (7) 51–75 % (8) 76–100 % (9) 0–25 % (10) 26–50 % (11) 51–75 % (12) 76–100 % Grp. 32153. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas:

3.2.15

3.2.15.1. Saglabāšanās pakāpe: kategorizācija Saglabāšanās pakāpe jāapraksta, izmantojot šādu reitinga sistēmu: (1) A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) vai (2) B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) vai (3) C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes) (4) X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti)

3.2.15.1. ☐

A: izcila saglabāšanās pakāpe (gandrīz visa sugas apdzīvotā dzīvotne ir pietiekamas kvalitātes) vai

B: laba saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes ir pietiekamas kvalitātes) vai

C: zema saglabāšanās pakāpe (lielākā daļa sugas apdzīvotās dzīvotnes nav pietiekamas kvalitātes)

X: saglabāšanās pakāpe nav zināma (nav informācijas par lielākās daļas vai visas sugas apdzīvotās dzīvotnes kvalitāti)

3.2.15.2. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvotā platība (fakultatīvs lauks) Papildus klasificēšanai A, B un C kategorijā apdzīvotās dzīvotnes platības, kas ir pietiekamas, nepietiekamas vai nezināmas kvalitātes, jāizsaka arī kā procentuāla daļa no kopējās dzīvotnes platības teritorijā. (1) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: …. [%] (2) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: …. [%] (3) Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: …. [%]

Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: …. [%]

Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: …. [%]

Sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: …. [%]

3.2.15.3. Saglabāšanās pakāpe: apdzīvoto platību procentuālās klases Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir pietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, kura ir nepietiekamas kvalitātes: Aplēstā sugas apdzīvotās dzīvotnes platība, par kuras kvalitāti nav informācijas: (1) 0–25 % (2) 26–50 % (3) 51–75 % (4) 76–100 % (5) 0–25 % (6) 26–50 % (7) 51–75 % (8) 76–100 % (9) 0–25 % (10) 26–50 % (11) 51–75 % (12) 76–100 %

3.2.15.3. ☐

0–25 %

26–50 %

51–75 %

76–100 %

0–25 %

26–50 %

51–75 %

76–100 %

0–25 %

26–50 %

51–75 %

76–100 %

3.2.16 Saglabāšanas mērķi Saglabāšanas mērķu uzdevums ir noteikt, kāda sugas dzīvotņu platība un kvalitāte un populācijas lielums jāsaglabā vai jāsasniedz, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa īstenošanu, proti, šo sugu labvēlīga saglabāšanās stāvokļa nodrošināšanu (sk. Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktu) valsts, bioģeogrāfiskajā un Eiropas līmenī. Pamatojoties uz vēlamajiem nosacījumiem, kas izklāstīti saglabāšanas mērķos, nosaka saglabāšanas pasākumus. Minimālais saglabāšanas mērķis (kas jāizvērš, ņemot vērā konkrētās īpatnības) ir novērst pasliktināšanos vai sugas (populācijas lieluma ziņā) un tās dzīvotnes (apmēra un labas kvalitātes ziņā) saglabāšana teritorijā. Sugas saglabāšanas mērķi teritorijā jānorāda, izvēloties vienu vai vairākas no turpmāk norādītajām kategorijām, saskaņā ar kurām minimālajiem mērķiem vienmēr jābūt novērst pasliktināšanos vai saglabāšanai, izņemot tad, ja iespējams sniegt paskaidrojumus un pamatojumu citām ārkārtas situācijām (piemēram tādām, kas saistītas ar citas sugas vai I pielikuma dzīvotnes atjaunošanas vajadzībām). Ja turpmāk ir atzīmēts Cits variants, 3.2.17. laukā jāsniedz paskaidrojums un pamatojums: (1) Novērst pasliktināšanos (2) Saglabāt sugas dzīvotnes apmēru un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu (3) Palielināt sugas dzīvotnes platību (4) Atjaunot sugas dzīvotni (5) Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus) (6) Palielināt populācijas lielumu (7) Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus) (8) Atjaunot populāciju teritorijā (9) Cits variants

3.2.16 ☐

Novērst pasliktināšanos

Saglabāt sugas dzīvotnes apmēru un labo kvalitāti, kā arī populācijas lielumu

Palielināt sugas dzīvotnes platību

Atjaunot sugas dzīvotni

Uzlabot sugas dzīvotnes kvalitāti (ņemot vērā arī traucējumu un mirstības faktorus)

Palielināt populācijas lielumu

Mazināt spiedienu uz populāciju (piemēram, samazināt mirstību vai traucējumus)

Atjaunot populāciju teritorijā

Cits variants

3.2.17 Saglabāšanas mērķi: paskaidrojumi Šajā brīvā teksta laukā var sniegt papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par 3.2.16. laukā norādītajiem saglabāšanas mērķiem. Ja 3.2.16. laukā ir atzīmēts Cits variants, ir jāsniedz paskaidrojums. Ņemiet vērā, ka tikai ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, citu sugu vai I pielikumā minēto dzīvotņu veidu atjaunošanas vajadzības, ir pieņemams pamatojums tam, ka teritorijā sastopamo sugu saglabāšana netiek iekļauta kā minimālais mērķis. Pārējiem variantiem šis lauks ir fakultatīvs.

3.2.18 Izolētība Teritorijā sastopamās populācijas izolētības pakāpe (III pielikuma B iedaļas c) punkta kritērijs) attiecībā pret sugas dabiskās izplatības areālu. No vienas puses, šo kritēriju var interpretēt kā aptuvenu mēru konkrētās populācijas devumam sugas ģenētiskajā daudzveidībā, bet, no otras puses, kā konkrētās populācijas trauslumu, ja tā ir pārāk izolēta. Tātad termins izolētība jāskata plašākā kontekstā, to vienlīdz piemērojot endēmiskām sugām, apakšsugām/šķirnēm/dzimtām, kā arī metapopulācijas apakšpopulācijām. Šajā kontekstā jālieto šāda klasifikācija: (1) A: populācija (gandrīz) izolēta vai (2) B: populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām vai (3) C: populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā.

3.2.18 ☐

A: populācija (gandrīz) izolēta vai

B: populācija nav izolēta, taču atrodas tuvu dabiskās izplatības areāla robežām vai

C: populācija nav izolēta plašākā izplatības areālā.

3.2.19 Vispārējais novērtējums Vispārējais novērtējums (III pielikuma B iedaļas d) punkts) attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā. Šis kritērijs attiecas uz vispārēju novērtējumu par teritorijas vērtību konkrētu sugu saglabāšanā. To var izmantot, lai apkopotu iepriekšējos kritērijus un arī lai novērtētu teritorijas pārējās iezīmes, kas var būt relevantas konkrētajai sugai. Šīs iezīmes dažādām sugām var būt atšķirīgas, un tās var ietvert cilvēka darbības teritorijā vai tai piegulošajos apgabalos, kas var ietekmēt sugu saglabāšanās stāvokli, zemes apsaimniekošanu, teritorijas juridisko aizsardzības statusu, ekoloģiskās saiknes starp dažādiem dzīvotņu veidiem un sugām u. c. Šim vispārējam novērtējumam var izmantot labāko eksperta vērtējumu. Izmanto šādu reitinga sistēmu: (1) A: izcila vērtība, (2) B: liela vērtība, (3) C: būtiska vērtība.

3.2.19 ☐

A: izcila vērtība,

B: liela vērtība,

C: būtiska vērtība.

3.2.20 Atjaunināšanas datums Jānorāda datums, kad pēdējoreiz atjaunināta 3.2.b punktā (Teritorijas novērtējums) sniegtā informācija. Datuma formāts ir gads un mēnesis (GGGG-MM). Šeit minētie atjauninājumi attiecas satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdu vai formatējuma labojumiem.

3.3 Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas (fakultatīvi) Citas nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kas ir relevantas teritorijas saglabāšanai un apsaimniekošanai, var uzskaitīt 3.3. punktā, ņemot vērā šādus katram teritorijas veidam piemērojamos noteikumus: (1) attiecībā uz A veida teritorijām (ĪAT): šeit nevar uzskaitīt Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamus migrējošos putnus; (2) attiecībā uz B veida teritorijām (IKNT/KNT/ĪADT): šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma sugas; (3) attiecībā uz C veida teritorijām: šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma un Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamas migrējošo putnu sugas. Grp. 331. Sugu grupa Ja suga ietilpst kādā no Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajā kodu sarakstā iekļautajām sugu grupām (t. i., abinieki, putni, zivis, sēnes, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, tai skaitā briofīti un aļģes, rāpuļi), jāizmanto attiecīgais kods no šā saraksta; pretējā gadījumā šo lauku atstāj tukšu. Grp. 332. Sugas kods Attiecībā uz putniem un Dzīvotņu direktīvas II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā norādītais kods. Attiecībā uz citām sugām 3.3.2. lauks jāatstāj tukšs. Grp. 333. Zinātniskais nosaukums Norādiet sugas zinātnisko nosaukumu. Attiecībā uz putniem un II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto sugas nosaukums, kas norādīts Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajos kodu sarakstos. Grp. 334. Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, padarot šo informāciju publiski pieejamu tiešsaistē, iekļaujot to datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota. Grp. 335. Nav sastopama Uzskata, ka suga teritorijā vairs nav sastopama, piemēram, tad, ja tā nav novērota ilgu laiku. Grp. 3361. Populācijas lielums Jānorāda zināmās populācijas dati. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), abos apakšlaukos (min. un maks.) ieraksta vienu un to pašu vērtību. Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Grp. 3362. Populācijas vienība Vienībām, ja iespējams, jābūt pāriem vai īpatņiem, pretējā gadījumā jāievēro populāciju vienību un kodu standarta saraksts, kas izstrādāts ziņošanai saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) attiecībā uz putniem vai sugām, kas iekļautas Dzīvotņu direktīvas II, IV vai V pielikumā. Grp. 336. Populācijas lielums un vienība (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta. Grp. 337. Sastopamības kategorija Ja nav kvantitatīvu datu, norādiet vienu no turpmāk minētajām kategorijām. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT (2) Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga (3) Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga (4) Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT (5) Migrējošu putnu sugas, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT (6) Aizliegtās sugas, kas iekļautas kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas I pielikumā un kas nav jau izsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. (7) Valstu sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (8) ES sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (9) Pasaules sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (10) Endēmiskas sugas (11) Sugas, kas ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (12) I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu tipiskās sugas (13) Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi (14) Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS) (15) Citi iemesli Grp. 338. Pamatojums Pamatojums katras sugas iekļaušanai sarakstā jānorāda, izmantojot turpmāk norādītās kategorijas. Iespējami vairāki kategoriju ieraksti. Sīkāku informāciju par atsevišķu sugu iekļaušanas pamatojumu, jo īpaši attiecībā uz citiem iemesliem, var sniegt 4.2. punktā, kas ir brīvā teksta lauks teritorijas kvalitātes un nozīmes aprakstīšanai.

attiecībā uz A veida teritorijām (ĪAT): šeit nevar uzskaitīt Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamus migrējošos putnus;

attiecībā uz B veida teritorijām (IKNT/KNT/ĪADT): šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma sugas;

attiecībā uz C veida teritorijām: šeit nevar uzskaitīt Dzīvotņu direktīvas II pielikuma un Putnu direktīvas I pielikuma putnu sugas un regulāri sastopamas migrējošo putnu sugas.

3.3

3.3.1 Sugu grupa Ja suga ietilpst kādā no Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajā kodu sarakstā iekļautajām sugu grupām (t. i., abinieki, putni, zivis, sēnes, bezmugurkaulnieki, ķērpjveidīgie, zīdītāji, augi, tai skaitā briofīti un aļģes, rāpuļi), jāizmanto attiecīgais kods no šā saraksta; pretējā gadījumā šo lauku atstāj tukšu.

3.3.2 Sugas kods Attiecībā uz putniem un Dzīvotņu direktīvas II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto Natura 2000 uzziņu portālā norādītais kods. Attiecībā uz citām sugām 3.3.2. lauks jāatstāj tukšs.

3.3.3 Zinātniskais nosaukums Norādiet sugas zinātnisko nosaukumu. Attiecībā uz putniem un II, IV un V pielikuma sugām jāizmanto sugas nosaukums, kas norādīts Natura 2000 uzziņu portālā pieejamajos kodu sarakstos.

3.3.4 Sugas datu sensitivitāte Šajā laukā norāda, vai publiski pieejama informācija par konkrētu sugu, varētu apdraudēt tās saglabāšanos, piemēram, tāpēc, ka tā ir nelikumīgas vākšanas objekts un DSV iekļautās informācijas (ieskaitot tās robežu ģeotelpisko aprakstu) publiska pieejamība varētu patiesi palielināt šo risku. Ja sugas dati ir atzīmēti kā sensitīvi, Komisija pēc savas iniciatīvas sugas sastopamību teritorijā nepubliskos (piemēram, padarot šo informāciju publiski pieejamu tiešsaistē, iekļaujot to datubāzē, skatītājā vai tīmekļvietnē). Ja informācija par šīs sugas sastopamību konkrētā teritorijā jau ir publiski pieejama, piemēram, tiešsaistē, sugas datu atzīmēšana par sensitīviem nav pamatota.

3.3.5 Nav sastopama Uzskata, ka suga teritorijā vairs nav sastopama, piemēram, tad, ja tā nav novērota ilgu laiku.

3.3.6 Populācijas lielums un vienība Grp. 3361. Populācijas lielums Jānorāda zināmās populācijas dati. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), abos apakšlaukos (min. un maks.) ieraksta vienu un to pašu vērtību. Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām. Grp. 3362. Populācijas vienība Vienībām, ja iespējams, jābūt pāriem vai īpatņiem, pretējā gadījumā jāievēro populāciju vienību un kodu standarta saraksts, kas izstrādāts ziņošanai saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) attiecībā uz putniem vai sugām, kas iekļautas Dzīvotņu direktīvas II, IV vai V pielikumā.

3.3.6

3.3.6.1 Populācijas lielums Jānorāda zināmās populācijas dati. Ja populācijas lielums ir zināms (t. i., viena konkrēta vērtība), abos apakšlaukos (min. un maks.) ieraksta vienu un to pašu vērtību. Ja lietderīgāk ir norādīt populācijas diapazonu, ieraksta aplēstās vērtības šā diapazona zemākajai robežvērtībai (min.) un augstākajai robežvērtībai (maks.). Ja populācijas diapazons nav zināms, bet ir informācija par vai nu minimālo, vai maksimālo populācijas lielumu, trūkstošo vērtību aizstāj ar aplēstu vērtību. Jāņem vērā, ka minimālajām un maksimālajām vērtībām jābūt vidējām vērtībām, kas iegūtas vairāku gadu garumā, nevis galējām vērtībām.

3.3.6.2 Populācijas vienība Vienībām, ja iespējams, jābūt pāriem vai īpatņiem, pretējā gadījumā jāievēro populāciju vienību un kodu standarta saraksts, kas izstrādāts ziņošanai saskaņā ar 17. pantu (Dzīvotņu direktīva) (sk. Natura 2000 uzziņu portālu) attiecībā uz putniem vai sugām, kas iekļautas Dzīvotņu direktīvas II, IV vai V pielikumā.

3.3.7 Sastopamības kategorija Ja nav kvantitatīvu datu, norādiet vienu no turpmāk minētajām kategorijām. Var izmantot turpmāk norādītās sastopamības kategorijas. (1) Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela. (2) Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija. (3) Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri). (4) Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta.

3.3.7 ☐

Izplatīta suga: sugas populācija teritorijā ir liela.

Reta: suga teritorijā nav ne ļoti izplatīta, ne bieži sastopama, neliela populācija.

Ļoti reta: suga ir reti sastopama, tās populācija ir ļoti maza vai gadījuma rakstura (nav novērojama regulāri).

Sastopama suga: jāizmanto tikai īpašos izņēmuma gadījumos, kad nav pat zināms, vai suga teritorijā ir reta / ļoti reta vai izplatīta.

3.3.8 Pamatojums Pamatojums katras sugas iekļaušanai sarakstā jānorāda, izmantojot turpmāk norādītās kategorijas. Iespējami vairāki kategoriju ieraksti. Sīkāku informāciju par atsevišķu sugu iekļaušanas pamatojumu, jo īpaši attiecībā uz citiem iemesliem, var sniegt 4.2. punktā, kas ir brīvā teksta lauks teritorijas kvalitātes un nozīmes aprakstīšanai. (1) Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT (2) Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga (3) Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga (4) Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT (5) Migrējošu putnu sugas, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT (6) Aizliegtās sugas, kas iekļautas kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas I pielikumā un kas nav jau izsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. (7) Valstu sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (8) ES sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (9) Pasaules sarkanajās grāmatās iekļautās sugas (10) Endēmiskas sugas (11) Sugas, kas ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) (12) I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu tipiskās sugas (13) Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi (14) Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS) (15) Citi iemesli

3.3.8 ☐

Dzīvotņu direktīvas II pielikumā iekļauta suga, kas sastopama ĪAT

Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā iekļauta suga

Dzīvotņu direktīvas V pielikumā iekļauta suga

Putnu direktīvas I pielikumā iekļauta putnu suga, kas sastopama IKNT, KNT, ĪADT

Migrējošu putnu sugas, kas sastopamas IKNT, KNT, ĪADT

Aizliegtās sugas, kas iekļautas kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros pieņemtās Tehnisko pasākumu regulas I pielikumā un kas nav jau izsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu.

Valstu sarkanajās grāmatās iekļautās sugas

ES sarkanajās grāmatās iekļautās sugas

Pasaules sarkanajās grāmatās iekļautās sugas

Endēmiskas sugas

Sugas, kas ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Bernes konvenciju un Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību vai Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD)

I pielikumā iekļauto dzīvotņu veidu tipiskās sugas

Kultūraugu savvaļas radniecīgās sugas / meža ģenētiskie resursi

Invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai un minētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (ISS)

Citi iemesli

4 TERITORIJAS APRAKSTS Grp. 41. Teritorijas iezīmes Teksts brīvā formā. Šajā laukā jāsniedz teritorijas vispārīgs raksturojums. Teritorijas iezīmju raksturojumu var sākt ar aprakstu par teritorijas iedalījumu plašās dzīvotņu klasēs vai ekosistēmās un galvenajām ģeoloģiskajām, ģeomorfoloģiskajām un ainaviskajām iezīmēm, kas ir svarīgas teritorijā. Vajadzības gadījumā norāda dominējošos veģetācijas tipus. Attiecīgā gadījumā jāsniedz arī informācija par nelielām lineārām vai mozaīkas veida kokaugu platībām (dzīvžogi, kokiem apaugušu pakalnu ieskauti lauki (boscage), koku rindas). Papildus tekstam brīvā formā jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 42. Teritorijas kvalitāte un nozīme Teksts brīvā formā. Jāsniedz vispārējs apraksts par teritorijas kvalitāti un nozīmi dzīvotnēm un sugām, ņemot vērā dabas aizsardzības direktīvās noteiktos saglabāšanas mērķus. Attiecībā uz starptautiskas nozīmes mitrājiem, kur regulāri uzturas vairāk nekā 20000 ūdensputnu, šis fakts jānorāda šeit. Ja suga ir uzskaitīta 3.3. punktā ar pamatojumu Citi iemesli, tās iekļaušanu var paskaidrot šeit. Papildus tekstam brīvā formā jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 431. Noslogojuma kods DSV izmantotais noslogojumu saraksts ir tas pats, kas izmantots ziņošanai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu. Saite uz šo sarakstu ir atrodama Natura 2000 uzziņu portālā. (1) H: ļoti nozīmīgs: liels tiešs vai tūlītējs iespaids un/vai iedarbība, kas skar plašus apgabalus (2) M: vidēji nozīmīgs: vidējs tiešs vai tūlītējs iespaids, galvenokārt netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar tikai ierobežotu apgabalu (3) L: maznozīmīgs: neliels tiešs vai tūlītējs iespaids, netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar nelielu apgabala daļu / tikai lokāli Grp. 432. Reitings Noslogojuma relatīvais nozīmīgums jānovērtē, izmantojot šādas trīs kategorijas: Augstākā reitinga kategorijā nedrīkst būt vairāk kā pieci datu ieraksti. Minimālais obligātais datu ierakstu skaits ir viens noslogojums. Konkrēti jānorāda, ja nav paziņojamu noslogojumu. Vienas kategorijas (H, M vai L) ietvaros sīkāka vērtējuma nav. Datu ieraksti par vidēji nozīmīgu vai maznozīmīgu noslogojumu var ietvert līdz pat 20 ierakstus. Tomēr ieteicams pirmām kārtām raksturot teritorijai relevantākos noslogojumus. Grp. 433. Atrašanās vieta teritorijā / ārpus teritorijas Šajā laukā jānorāda, vai noslogojums un apdraudējums atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās, vai abās vietās. (1) detalizētākas kategorijas no iepriekš minētā noslogojumu saraksta vai (2) norādi par to, kuru dzīvotni un/vai sugu ietekmē noslogojums, vai (3) informāciju par to, vai ir kādas konkrētas darbības (piemēram, plāni vai projekti), kas tiek īstenotas vai plānotas un rada vai varētu radīt noslogojumu vai apdraudējumu teritorijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 434. Sīkāks noslogojuma apraksts Teksts brīvā formā. Papildus 4.3.1. laukā norādītajam noslogojuma kodam šajā laukā jānorāda sīkāka un specifiskāka informācija. Tā var ietvert Grp. 435. Atjaunināšanas datums Jānorāda gads un mēnesis (GGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 4.3 punktā (Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta) sniegtā informācija. Atjauninājumi attiecas uz satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdām vai formatējuma labojumiem. Grp. 43. Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta Šīs lauku grupas mērķis ir dokumentēt informāciju par vissvarīgākajiem noslogojumiem un apdraudējumiem teritorijā. Ņemiet vērā arī apkārtējo teritoriju radītos noslogojumus teritorijai. Informācijā jāatspoguļo nesenākā situācija. Grp. 441. Saite(-es) Attiecībā uz saitēm uz tiešsaistes resursiem jāņem vērā tas, ka kopumā URI bieži mainās, tāpēc jāizvairās no mainīgu URI ierakstīšanas. Grp. 442. Atjaunināšanas datums Jānorāda mēnesis un gads, kad pēdējoreiz tika atjaunināts 4.4. lauks. Grp. 44. Dokumentācija Teksts brīvā formā. Ja iespējams, par katru teritoriju jāsniedz atsauce uz relevantām publikācijām un/vai zinātniskiem datiem par teritoriju. Informācija jādara pieejama, ievērojot standartnoteikumus par zinātnisko atsauču noformēšanu. Lauku var izmantot arī tam, lai sniegtu citu informāciju, kas nozīmīga teritorijas dokumentācijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu.

4

4.1 Teritorijas iezīmes Teksts brīvā formā. Šajā laukā jāsniedz teritorijas vispārīgs raksturojums. Teritorijas iezīmju raksturojumu var sākt ar aprakstu par teritorijas iedalījumu plašās dzīvotņu klasēs vai ekosistēmās un galvenajām ģeoloģiskajām, ģeomorfoloģiskajām un ainaviskajām iezīmēm, kas ir svarīgas teritorijā. Vajadzības gadījumā norāda dominējošos veģetācijas tipus. Attiecīgā gadījumā jāsniedz arī informācija par nelielām lineārām vai mozaīkas veida kokaugu platībām (dzīvžogi, kokiem apaugušu pakalnu ieskauti lauki (boscage), koku rindas). Papildus tekstam brīvā formā jāsniedz arī norāde uz valodu.

4.2 Teritorijas kvalitāte un nozīme Teksts brīvā formā. Jāsniedz vispārējs apraksts par teritorijas kvalitāti un nozīmi dzīvotnēm un sugām, ņemot vērā dabas aizsardzības direktīvās noteiktos saglabāšanas mērķus. Attiecībā uz starptautiskas nozīmes mitrājiem, kur regulāri uzturas vairāk nekā 20000 ūdensputnu, šis fakts jānorāda šeit. Ja suga ir uzskaitīta 3.3. punktā ar pamatojumu Citi iemesli, tās iekļaušanu var paskaidrot šeit. Papildus tekstam brīvā formā jāsniedz arī norāde uz valodu.

4.3 Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta Šīs lauku grupas mērķis ir dokumentēt informāciju par vissvarīgākajiem noslogojumiem un apdraudējumiem teritorijā. Ņemiet vērā arī apkārtējo teritoriju radītos noslogojumus teritorijai. Informācijā jāatspoguļo nesenākā situācija. Grp. 431. Noslogojuma kods DSV izmantotais noslogojumu saraksts ir tas pats, kas izmantots ziņošanai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu. Saite uz šo sarakstu ir atrodama Natura 2000 uzziņu portālā. (1) H: ļoti nozīmīgs: liels tiešs vai tūlītējs iespaids un/vai iedarbība, kas skar plašus apgabalus (2) M: vidēji nozīmīgs: vidējs tiešs vai tūlītējs iespaids, galvenokārt netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar tikai ierobežotu apgabalu (3) L: maznozīmīgs: neliels tiešs vai tūlītējs iespaids, netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar nelielu apgabala daļu / tikai lokāli Grp. 432. Reitings Noslogojuma relatīvais nozīmīgums jānovērtē, izmantojot šādas trīs kategorijas: Augstākā reitinga kategorijā nedrīkst būt vairāk kā pieci datu ieraksti. Minimālais obligātais datu ierakstu skaits ir viens noslogojums. Konkrēti jānorāda, ja nav paziņojamu noslogojumu. Vienas kategorijas (H, M vai L) ietvaros sīkāka vērtējuma nav. Datu ieraksti par vidēji nozīmīgu vai maznozīmīgu noslogojumu var ietvert līdz pat 20 ierakstus. Tomēr ieteicams pirmām kārtām raksturot teritorijai relevantākos noslogojumus. Grp. 433. Atrašanās vieta teritorijā / ārpus teritorijas Šajā laukā jānorāda, vai noslogojums un apdraudējums atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās, vai abās vietās. (1) detalizētākas kategorijas no iepriekš minētā noslogojumu saraksta vai (2) norādi par to, kuru dzīvotni un/vai sugu ietekmē noslogojums, vai (3) informāciju par to, vai ir kādas konkrētas darbības (piemēram, plāni vai projekti), kas tiek īstenotas vai plānotas un rada vai varētu radīt noslogojumu vai apdraudējumu teritorijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 434. Sīkāks noslogojuma apraksts Teksts brīvā formā. Papildus 4.3.1. laukā norādītajam noslogojuma kodam šajā laukā jānorāda sīkāka un specifiskāka informācija. Tā var ietvert Grp. 435. Atjaunināšanas datums Jānorāda gads un mēnesis (GGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 4.3 punktā (Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta) sniegtā informācija. Atjauninājumi attiecas uz satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdām vai formatējuma labojumiem.

4.3

4.3.1 Noslogojuma kods DSV izmantotais noslogojumu saraksts ir tas pats, kas izmantots ziņošanai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu. Saite uz šo sarakstu ir atrodama Natura 2000 uzziņu portālā.

4.3.2 Reitings Noslogojuma relatīvais nozīmīgums jānovērtē, izmantojot šādas trīs kategorijas: Augstākā reitinga kategorijā nedrīkst būt vairāk kā pieci datu ieraksti. Minimālais obligātais datu ierakstu skaits ir viens noslogojums. Konkrēti jānorāda, ja nav paziņojamu noslogojumu. Vienas kategorijas (H, M vai L) ietvaros sīkāka vērtējuma nav. Datu ieraksti par vidēji nozīmīgu vai maznozīmīgu noslogojumu var ietvert līdz pat 20 ierakstus. Tomēr ieteicams pirmām kārtām raksturot teritorijai relevantākos noslogojumus. (1) H: ļoti nozīmīgs: liels tiešs vai tūlītējs iespaids un/vai iedarbība, kas skar plašus apgabalus (2) M: vidēji nozīmīgs: vidējs tiešs vai tūlītējs iespaids, galvenokārt netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar tikai ierobežotu apgabalu (3) L: maznozīmīgs: neliels tiešs vai tūlītējs iespaids, netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar nelielu apgabala daļu / tikai lokāli

H: ļoti nozīmīgs: liels tiešs vai tūlītējs iespaids un/vai iedarbība, kas skar plašus apgabalus

M: vidēji nozīmīgs: vidējs tiešs vai tūlītējs iespaids, galvenokārt netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar tikai ierobežotu apgabalu

L: maznozīmīgs: neliels tiešs vai tūlītējs iespaids, netiešs iespaids un/vai iedarbība, kas skar nelielu apgabala daļu / tikai lokāli

4.3.3 Atrašanās vieta teritorijā / ārpus teritorijas Šajā laukā jānorāda, vai noslogojums un apdraudējums atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās, vai abās vietās.

4.3.4 Sīkāks noslogojuma apraksts Teksts brīvā formā. Papildus 4.3.1. laukā norādītajam noslogojuma kodam šajā laukā jānorāda sīkāka un specifiskāka informācija. Tā var ietvert (1) detalizētākas kategorijas no iepriekš minētā noslogojumu saraksta vai (2) norādi par to, kuru dzīvotni un/vai sugu ietekmē noslogojums, vai (3) informāciju par to, vai ir kādas konkrētas darbības (piemēram, plāni vai projekti), kas tiek īstenotas vai plānotas un rada vai varētu radīt noslogojumu vai apdraudējumu teritorijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu.

detalizētākas kategorijas no iepriekš minētā noslogojumu saraksta vai

norādi par to, kuru dzīvotni un/vai sugu ietekmē noslogojums, vai

informāciju par to, vai ir kādas konkrētas darbības (piemēram, plāni vai projekti), kas tiek īstenotas vai plānotas un rada vai varētu radīt noslogojumu vai apdraudējumu teritorijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu.

4.3.5 Atjaunināšanas datums Jānorāda gads un mēnesis (GGGG-MM), kad pēdējo reizi atjaunināta 4.3 punktā (Noslogojumi, kuriem teritorija pakļauta) sniegtā informācija. Atjauninājumi attiecas uz satura izmaiņām, nevis nelieliem labojumiem, piemēram, pārrakstīšanās kļūdām vai formatējuma labojumiem.

4.4 Dokumentācija Teksts brīvā formā. Ja iespējams, par katru teritoriju jāsniedz atsauce uz relevantām publikācijām un/vai zinātniskiem datiem par teritoriju. Informācija jādara pieejama, ievērojot standartnoteikumus par zinātnisko atsauču noformēšanu. Lauku var izmantot arī tam, lai sniegtu citu informāciju, kas nozīmīga teritorijas dokumentācijai. Jāsniedz arī norāde uz valodu. Grp. 441. Saite(-es) Attiecībā uz saitēm uz tiešsaistes resursiem jāņem vērā tas, ka kopumā URI bieži mainās, tāpēc jāizvairās no mainīgu URI ierakstīšanas. Grp. 442. Atjaunināšanas datums Jānorāda mēnesis un gads, kad pēdējoreiz tika atjaunināts 4.4. lauks.

4.4

4.4.1 Saite(-es) Attiecībā uz saitēm uz tiešsaistes resursiem jāņem vērā tas, ka kopumā URI bieži mainās, tāpēc jāizvairās no mainīgu URI ierakstīšanas.

4.4.2 Atjaunināšanas datums Jānorāda mēnesis un gads, kad pēdējoreiz tika atjaunināts 4.4. lauks.

5 TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANA (1) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un pasta adrese (5.1.3.) vai (2) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (5.1.4.), vai (3) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (5.1.5.). Grp. 511. Organizācijas nosaukums Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgās organizācijas oficiālais nosaukums. Grp. 512. Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, piemēram, dabas aizsardzības departamentu, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura2000 koordinācijas vienība. Grp. 513. Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu. Grp. 514. Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses. Grp. 515. Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, ka saites laika gaitā mainās, norādiet saiti tikai uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai. Grp. 51. Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgā struktūra Jānorāda tās organizācijas oficiālā kontaktinformācija, kas ir atbildīga par teritorijas apsaimniekošanu. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav jāsniedz personiska informācija. Jāaizpilda lauki, kas veido vienu no šādām kombinācijām: (1) Jā (ja jā, aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (2) Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (3) Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts vai (4) Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku) vai (5) Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku) Grp. 521. Apsaimniekošanas plānu esība Izmantojot vienu no atbilžu kategorijām, jāatbild uz šādu jautājumu: vai teritorijai ir apsaimniekošanas plāns? (1) Nosaukums: (2) URI: (3) Spēkā esība: Sākums: GGGG-MM un ilgums: mēnešu skaits / nenoteikts Grp. 522. Atsauce uz apsaimniekošanas plānu(-iem) un tā (to) spēkā esība Ja pastāv spēkā esošs apsaimniekošanas plāns, jānorāda tā nosaukums un saite uz attiecīgajiem tiešsaistes resursiem (piemēram, saite uz valsts mēroga informācijas sistēmas tīmekļvietni, saite uz PDF, digitālais objekta identifikators (DOI)). Neizmantojiet dinamiski ģenerētus URI un dodiet priekšroku URI, kas tiek uzskatīti par nemainīgiem. Ja resurss nav identificēts ar pastāvīgu URL, norādiet saiti uz meklēšanas lapu vai atsauces lapām, no kurām to var atrast, izmantojot DSV sniegto informāciju. Lūdzu, norādiet arī apsaimniekošanas plāna spēkā esības termiņu (sākuma gadu un mēnesi un ilgumu gados un mēnešos vai norādiet ilgumu kā nenoteiktu). Ja teritorijai ir vairāki aktuāli apsaimniekošanas plāni, norādiet katra plāna nosaukumu, URI un spēkā esības termiņu. Grp. 523. Papildu skaidrojumi Ja apsaimniekošanas plāna nav un tas arī netiek izstrādāts, jāsniedz papildu paskaidrojums. Grp. 52. Apsaimniekošanas plāni Norāda, vai teritorijai ir konkrēts un spēkā esošs apsaimniekošanas plāns vai tāds tiek izstrādāts. Lai gan saskaņā ar direktīvu apsaimniekošanas plāni nav obligāti, šī informācija ir īpaši svarīga, lai noskaidrotu, kādus instrumentus dalībvalstis izmanto, lai apsaimniekotu savu tīklu, kā arī lai vajadzības gadījumā iegūtu konkrētāku informāciju. (1) saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē); (1) Nosaukums (2) URI (2) saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os) (3) Papildu skaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem Grp. 531. Detalizēta informācija par pasākumiem Detalizētu informāciju par pasākumiem var iekļaut apsaimniekošanas plānos, atsevišķos dokumentos vai sīkāk paskaidrot brīvā teksta laukā. Jāizvēlas viena no šīm kategorijām: (1) Ir pilnībā noteikti (t. i., ir noteikti visi nepieciešamie pasākumi) (2) Ir daļēji noteikti (t. i., ir noteikti daži no nepieciešamajiem pasākumiem) (3) Nav noteikti (4) Visi pasākumi ir īstenoti (vienreizēju pasākumu gadījumā) un/vai tiek īstenoti (periodisku pasākumu gadījumā) (5) Īstenoti tikai daļēji (t. i., īstenoti / daļēji īstenoti ir tikai daži no noteiktajiem pasākumiem) (6) Vienreizēji pasākumi nav īstenoti un/vai periodiski pasākumi netiek īstenoti Grp. 532. Saglabāšanas pasākumu statuss Izvēlieties vienu atbildi no turpmāk norādītajiem atbilžu variantiem: Vai nepieciešamie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir noteikti (t. i., apzināti un noteikti stingri un — attiecīgā gadījumā — ilgtermiņā)? Attiecībā uz pilnībā vai daļēji noteiktiem pasākumiem jāatbild uz turpmāk minēto jautājumu. Vai noteiktie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir īstenoti? Grp. 53. Saglabāšanas pasākumi Jāsniedz saite(-es) uz informāciju par detalizētiem pasākumiem, ņemot vērā izvirzītos saglabāšanas mērķus (5.3.1. lauks), un jāatbild uz jautājumiem par pasākumu statusu (5.3.2. lauks). (1) Vai periodiski tiek novērtēta saglabāšanas pasākumu rezultativitāte? [jā/nē] (2) Vai saglabāšanas pasākumi nodrošina noteikto saglabāšanas mērķu īstenošanu? [jā / nē / vēl nē / nav zināms, jo nav novērtēts] Grp. 54. Apsaimniekošanas rezultativitāte Jāatbild uz šādiem diviem jautājumiem par apsaimniekošanas rezultativitāti:

5

5.1 Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgā struktūra Jānorāda tās organizācijas oficiālā kontaktinformācija, kas ir atbildīga par teritorijas apsaimniekošanu. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav jāsniedz personiska informācija. Jāaizpilda lauki, kas veido vienu no šādām kombinācijām: (1) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un pasta adrese (5.1.3.) vai (2) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (5.1.4.), vai (3) organizācijas nosaukums (5.1.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (5.1.5.). Grp. 511. Organizācijas nosaukums Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgās organizācijas oficiālais nosaukums. Grp. 512. Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, piemēram, dabas aizsardzības departamentu, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura2000 koordinācijas vienība. Grp. 513. Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu. Grp. 514. Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses. Grp. 515. Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, ka saites laika gaitā mainās, norādiet saiti tikai uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai.

organizācijas nosaukums (5.1.1.) un pasta adrese (5.1.3.) vai

organizācijas nosaukums (5.1.1.) un funkcionālās pastkastes e-pasta adrese (5.1.4.), vai

organizācijas nosaukums (5.1.1.) un tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija (5.1.5.).

5.1

5.1.1 Organizācijas nosaukums Par teritorijas apsaimniekošanu atbildīgās organizācijas oficiālais nosaukums.

5.1.2 Kontaktpunkts organizācijā (fakultatīvs lauks) Kontaktpunkts ir precizējums par organizācijas daļu, piemēram, dabas aizsardzības departamentu, vai īpaša funkcionālā loma, piemēram, Natura2000 koordinācijas vienība.

5.1.3 Pasta adrese Organizācijas pasta adrese jānorāda brīvā teksta laukā saskaņā ar dalībvalstī izmantoto pasta adrešu standartu.

5.1.4 Funkcionālās pastkastes e-pasta adrese Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu jāizmanto tikai funkcionālās pastkastes e-pasta adreses.

5.1.5 Tīmekļvietne, kurā norādīta kontaktinformācija Tīmekļvietnē jābūt norādītai organizācijas oficiālajai kontaktinformācijai. Lai izvairītos no problēmām, ka saites laika gaitā mainās, norādiet saiti tikai uz organizācijas sākumlapu, no kuras iespējams piekļūt kontaktinformācijai.

5.2 Apsaimniekošanas plāni Norāda, vai teritorijai ir konkrēts un spēkā esošs apsaimniekošanas plāns vai tāds tiek izstrādāts. Lai gan saskaņā ar direktīvu apsaimniekošanas plāni nav obligāti, šī informācija ir īpaši svarīga, lai noskaidrotu, kādus instrumentus dalībvalstis izmanto, lai apsaimniekotu savu tīklu, kā arī lai vajadzības gadījumā iegūtu konkrētāku informāciju. (1) Jā (ja jā, aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (2) Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (3) Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts vai (4) Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku) vai (5) Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku) Grp. 521. Apsaimniekošanas plānu esība Izmantojot vienu no atbilžu kategorijām, jāatbild uz šādu jautājumu: vai teritorijai ir apsaimniekošanas plāns? (1) Nosaukums: (2) URI: (3) Spēkā esība: Sākums: GGGG-MM un ilgums: mēnešu skaits / nenoteikts Grp. 522. Atsauce uz apsaimniekošanas plānu(-iem) un tā (to) spēkā esība Ja pastāv spēkā esošs apsaimniekošanas plāns, jānorāda tā nosaukums un saite uz attiecīgajiem tiešsaistes resursiem (piemēram, saite uz valsts mēroga informācijas sistēmas tīmekļvietni, saite uz PDF, digitālais objekta identifikators (DOI)). Neizmantojiet dinamiski ģenerētus URI un dodiet priekšroku URI, kas tiek uzskatīti par nemainīgiem. Ja resurss nav identificēts ar pastāvīgu URL, norādiet saiti uz meklēšanas lapu vai atsauces lapām, no kurām to var atrast, izmantojot DSV sniegto informāciju. Lūdzu, norādiet arī apsaimniekošanas plāna spēkā esības termiņu (sākuma gadu un mēnesi un ilgumu gados un mēnešos vai norādiet ilgumu kā nenoteiktu). Ja teritorijai ir vairāki aktuāli apsaimniekošanas plāni, norādiet katra plāna nosaukumu, URI un spēkā esības termiņu. Grp. 523. Papildu skaidrojumi Ja apsaimniekošanas plāna nav un tas arī netiek izstrādāts, jāsniedz papildu paskaidrojums.

5.2

5.2.1 Apsaimniekošanas plānu esība Izmantojot vienu no atbilžu kategorijām, jāatbild uz šādu jautājumu: vai teritorijai ir apsaimniekošanas plāns? (1) Jā (ja jā, aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (2) Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku) vai (3) Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts vai (4) Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku) vai (5) Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku)

5.2.1 ☐

Jā (ja jā, aizpildiet 5.2.2. lauku) vai

Nē, teritoriju apsaimniekošanas plāns aptver tikai daļēji (aizpildiet 5.2.2. lauku) vai

Nē, bet apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts vai

Nē, jo apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams (aizpildiet 5.2.3. lauku) vai

Nē, cits iemesls (aizpildiet 5.2.3. lauku)

5.2.2 Atsauce uz apsaimniekošanas plānu(-iem) un tā (to) spēkā esība Ja pastāv spēkā esošs apsaimniekošanas plāns, jānorāda tā nosaukums un saite uz attiecīgajiem tiešsaistes resursiem (piemēram, saite uz valsts mēroga informācijas sistēmas tīmekļvietni, saite uz PDF, digitālais objekta identifikators (DOI)). Neizmantojiet dinamiski ģenerētus URI un dodiet priekšroku URI, kas tiek uzskatīti par nemainīgiem. Ja resurss nav identificēts ar pastāvīgu URL, norādiet saiti uz meklēšanas lapu vai atsauces lapām, no kurām to var atrast, izmantojot DSV sniegto informāciju. Lūdzu, norādiet arī apsaimniekošanas plāna spēkā esības termiņu (sākuma gadu un mēnesi un ilgumu gados un mēnešos vai norādiet ilgumu kā nenoteiktu). Ja teritorijai ir vairāki aktuāli apsaimniekošanas plāni, norādiet katra plāna nosaukumu, URI un spēkā esības termiņu. (1) Nosaukums: (2) URI: (3) Spēkā esība: Sākums: GGGG-MM un ilgums: mēnešu skaits / nenoteikts

Nosaukums:

URI:

Spēkā esība: Sākums: GGGG-MM un ilgums: mēnešu skaits / nenoteikts

5.2.3 Papildu skaidrojumi Ja apsaimniekošanas plāna nav un tas arī netiek izstrādāts, jāsniedz papildu paskaidrojums.

5.3 Saglabāšanas pasākumi Jāsniedz saite(-es) uz informāciju par detalizētiem pasākumiem, ņemot vērā izvirzītos saglabāšanas mērķus (5.3.1. lauks), un jāatbild uz jautājumiem par pasākumu statusu (5.3.2. lauks). (1) saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē); (1) Nosaukums (2) URI (2) saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os) (3) Papildu skaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem Grp. 531. Detalizēta informācija par pasākumiem Detalizētu informāciju par pasākumiem var iekļaut apsaimniekošanas plānos, atsevišķos dokumentos vai sīkāk paskaidrot brīvā teksta laukā. Jāizvēlas viena no šīm kategorijām: (1) Ir pilnībā noteikti (t. i., ir noteikti visi nepieciešamie pasākumi) (2) Ir daļēji noteikti (t. i., ir noteikti daži no nepieciešamajiem pasākumiem) (3) Nav noteikti (4) Visi pasākumi ir īstenoti (vienreizēju pasākumu gadījumā) un/vai tiek īstenoti (periodisku pasākumu gadījumā) (5) Īstenoti tikai daļēji (t. i., īstenoti / daļēji īstenoti ir tikai daži no noteiktajiem pasākumiem) (6) Vienreizēji pasākumi nav īstenoti un/vai periodiski pasākumi netiek īstenoti Grp. 532. Saglabāšanas pasākumu statuss Izvēlieties vienu atbildi no turpmāk norādītajiem atbilžu variantiem: Vai nepieciešamie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir noteikti (t. i., apzināti un noteikti stingri un — attiecīgā gadījumā — ilgtermiņā)? Attiecībā uz pilnībā vai daļēji noteiktiem pasākumiem jāatbild uz turpmāk minēto jautājumu. Vai noteiktie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir īstenoti?

5.3

5.3.1 Detalizēta informācija par pasākumiem Detalizētu informāciju par pasākumiem var iekļaut apsaimniekošanas plānos, atsevišķos dokumentos vai sīkāk paskaidrot brīvā teksta laukā. Jāizvēlas viena no šīm kategorijām: (1) saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē); (1) Nosaukums (2) URI (2) saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os) (3) Papildu skaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem

saglabāšanas pasākumi ir iekļauti apsaimniekošanas plānā(-os), un saite uz to (tiem) ir sniegta 5.2.2. laukā (jā/nē);

saglabāšanas pasākumi ir aprakstīti šādā(-os) dokumentā(-os) (1) Nosaukums (2) URI

Nosaukums

URI

Papildu skaidrojumi par detalizētiem saglabāšanas pasākumiem

5.3.2 Saglabāšanas pasākumu statuss Izvēlieties vienu atbildi no turpmāk norādītajiem atbilžu variantiem: Vai nepieciešamie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir noteikti (t. i., apzināti un noteikti stingri un — attiecīgā gadījumā — ilgtermiņā)? Attiecībā uz pilnībā vai daļēji noteiktiem pasākumiem jāatbild uz turpmāk minēto jautājumu. Vai noteiktie pasākumi (vienreizēji pasākumi un/vai periodiski pasākumi) ir īstenoti? (1) Ir pilnībā noteikti (t. i., ir noteikti visi nepieciešamie pasākumi) (2) Ir daļēji noteikti (t. i., ir noteikti daži no nepieciešamajiem pasākumiem) (3) Nav noteikti (4) Visi pasākumi ir īstenoti (vienreizēju pasākumu gadījumā) un/vai tiek īstenoti (periodisku pasākumu gadījumā) (5) Īstenoti tikai daļēji (t. i., īstenoti / daļēji īstenoti ir tikai daži no noteiktajiem pasākumiem) (6) Vienreizēji pasākumi nav īstenoti un/vai periodiski pasākumi netiek īstenoti

5.3.2 ☐

Ir pilnībā noteikti (t. i., ir noteikti visi nepieciešamie pasākumi)

Ir daļēji noteikti (t. i., ir noteikti daži no nepieciešamajiem pasākumiem)

Nav noteikti

Visi pasākumi ir īstenoti (vienreizēju pasākumu gadījumā) un/vai tiek īstenoti (periodisku pasākumu gadījumā)

Īstenoti tikai daļēji (t. i., īstenoti / daļēji īstenoti ir tikai daži no noteiktajiem pasākumiem)

Vienreizēji pasākumi nav īstenoti un/vai periodiski pasākumi netiek īstenoti

5.4 Apsaimniekošanas rezultativitāte Jāatbild uz šādiem diviem jautājumiem par apsaimniekošanas rezultativitāti: (1) Vai periodiski tiek novērtēta saglabāšanas pasākumu rezultativitāte? [jā/nē] (2) Vai saglabāšanas pasākumi nodrošina noteikto saglabāšanas mērķu īstenošanu? [jā / nē / vēl nē / nav zināms, jo nav novērtēts]

Vai periodiski tiek novērtēta saglabāšanas pasākumu rezultativitāte? [jā/nē]

Vai saglabāšanas pasākumi nodrošina noteikto saglabāšanas mērķu īstenošanu? [jā / nē / vēl nē / nav zināms, jo nav novērtēts]

6 TERITORIJAS ĢEOTELPISKAIS ATTĒLOJUMS Tā vietā, lai iesniegtu teritorijas karti, dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt teritorijas robežu ģeotelpisko attēlojumu, ko Komisijas dienesti un EVA izmantos, lai izveidotu Eiropas tīkla Natura 2000 karti. Lai nodrošinātu atbilstību INSPIRE direktīvai (2007/2/EK), teritorijai ir jāizveido unikāls INSPIRE identifikators, kas sastāv no nosaukumu telpas un vietējā identifikatora. Piemēro INSPIRE identifikatora (nosaukumu telpa, vietējais ID un versijas ID) definīciju pašreizējo versiju. Grp. 611. Nosaukumu telpa Nosaukumu telpai ir unikālā veidā jāidentificē telpiskā objekta datu avots. Tai jābūt unikālai visā valsts INSPIRE infrastruktūrā. Grp. 612. Vietējais identifikators Vietējo identifikatoru piešķir datu sniedzējs. Vietējam identifikatoram jābūt unikālam nosaukumu telpā: tas nozīmē, ka nevienam citam telpiskajam objektam nav tāda paša unikālā identifikatora. Grp. 613. Versijas identifikators (fakultatīvs lauks) Telpiskā objekta konkrētās versijas identifikators. Ja telpiskā objekta tipa specifikācijā ar objekta ārējo identifikatoru ietilpst dzīves cikla informācija, versijas identifikatoru izmanto telpiskā objekta dažādo versiju atšķiršanai. Telpiskā objekta visu versiju kopā versijas identifikators ir unikāls. Grp. 61. INSPIRE identifikators INSPIRE identifikatoram jābūt nemainīgam (tādi paši nosacījumi kā teritorijas kodam), un to parasti izmanto, lai skaidri identificētu objektu tā konkrētajā domēnā. Trīs INSPIRE identifikatora komponentus (6.1.1.–6.1.3. lauks) nosaka INSPIRE īstenošanas nodrošinātājs valstīs. Vajadzīga koordinācija valsts līmenī.

6

6.1 INSPIRE identifikators INSPIRE identifikatoram jābūt nemainīgam (tādi paši nosacījumi kā teritorijas kodam), un to parasti izmanto, lai skaidri identificētu objektu tā konkrētajā domēnā. Trīs INSPIRE identifikatora komponentus (6.1.1.–6.1.3. lauks) nosaka INSPIRE īstenošanas nodrošinātājs valstīs. Vajadzīga koordinācija valsts līmenī. Grp. 611. Nosaukumu telpa Nosaukumu telpai ir unikālā veidā jāidentificē telpiskā objekta datu avots. Tai jābūt unikālai visā valsts INSPIRE infrastruktūrā. Grp. 612. Vietējais identifikators Vietējo identifikatoru piešķir datu sniedzējs. Vietējam identifikatoram jābūt unikālam nosaukumu telpā: tas nozīmē, ka nevienam citam telpiskajam objektam nav tāda paša unikālā identifikatora. Grp. 613. Versijas identifikators (fakultatīvs lauks) Telpiskā objekta konkrētās versijas identifikators. Ja telpiskā objekta tipa specifikācijā ar objekta ārējo identifikatoru ietilpst dzīves cikla informācija, versijas identifikatoru izmanto telpiskā objekta dažādo versiju atšķiršanai. Telpiskā objekta visu versiju kopā versijas identifikators ir unikāls.

6.1

6.1.1 Nosaukumu telpa Nosaukumu telpai ir unikālā veidā jāidentificē telpiskā objekta datu avots. Tai jābūt unikālai visā valsts INSPIRE infrastruktūrā.

6.1.2 Vietējais identifikators Vietējo identifikatoru piešķir datu sniedzējs. Vietējam identifikatoram jābūt unikālam nosaukumu telpā: tas nozīmē, ka nevienam citam telpiskajam objektam nav tāda paša unikālā identifikatora.

6.1.3 Versijas identifikators (fakultatīvs lauks) Telpiskā objekta konkrētās versijas identifikators. Ja telpiskā objekta tipa specifikācijā ar objekta ārējo identifikatoru ietilpst dzīves cikla informācija, versijas identifikatoru izmanto telpiskā objekta dažādo versiju atšķiršanai. Telpiskā objekta visu versiju kopā versijas identifikators ir unikāls.

Grp. 11234567891011121314151617181920212223242526272829. Datu standartveidlapas lauku kodu saraksti Nosaukums: Teritorijas veids (DSV 1.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Valsts kodi (DSV 1.2. lauks) Uztur: Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) Nosaukums: Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (DSV 2.1.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: NUTS reģioni, 2. līmenis (DSV 2.2. lauks) Uztur: Eurostat Nosaukums: Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni Eiropā (DSV 2.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu kods (DSV 3.1.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Nav sastopama (DSV 3.1.3. un 3.2.5. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Platības / populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode (DSV 3.1.6. un 3.2.9. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Pārstāvētība (DSV 3.1.9. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Relatīvā platība / populācija (DSV 3.1.10. un 3.2.13. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanās pakāpe: dzīvotnes (DSV 3.1.12.1., 3.1.12.2. un 3.1.12.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas pakāpe: sugas (3.2.15.1., 3.2.15.2. un 3.2.15.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas mērķi: dzīvotnes (DSV 3.1.13. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas mērķi: sugas (DSV 3.2.16. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Izolētība (DSV 3.2.18. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Vispārējais novērtējums (DSV 3.1.15. un 3.2.19. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sugu grupa (DSV 3.2.1. un 3.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sugu kodu un nosaukumu saraksts sugām saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (II, IV, V pielikums) un putnu sugām saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK (DSV 3.2.2., 3.2.3, 3.3.2. un 3.3.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Populācijas tips (DSV 3.2.6. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Populācijas vienība (DSV 3.2.7.2. un 3.3.6.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sastopamības kategorijas (DSV 3.2.8. un 3.3.7. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Pamatojums (DSV 3.3.8. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Noslogojumu atsauces saraksts saskaņā ar ziņošanu atbilstīgi 17. pantam (DSV 4.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Reitings (DSV 4.3.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Atrašanās vieta (DSV 4.3.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Apsaimniekošanas plānu esība (DSV 5.2.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas pasākumu statuss (DSV 5.3.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Apsaimniekošanas rezultativitāte (DSV 5.4. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Valodu klasificēšanai izmantotā ISO 639 standartizētā nomenklatūra (jāizmanto visās DSV norādēs uz valodu) Uztur: Starptautiskā Standartizācijas organizācija Grp. 212345678. Dokumenti (jaunākās redakcijas) Nosaukums: KNT saraksts pa bioģeogrāfiskajiem reģioniem (Natura 2000 atsauces saraksti) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Eiropas Savienības dzīvotņu interpretācijas rokasgrāmata Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Teritoriju un teritoriju daļu statusa atcelšana: nosacījumi un pamatojumi Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Natura 2000 teritoriju statusa atcelšanas pamatojums (formāts) Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Natura 2000 teritorijas robežu koriģēšanas pamatojums (formāts) Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Pamatojums dzīvotņu un sugu svītrošanai no Natura 2000 teritoriju aizsardzības saraksta Uztur: Vides ĢD Nosaukums: INSPIRE Natura 2000 identifikators Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Obligātās tehniskās un administratīvās vadlīnijas par Natura 2000 datu iesniegšanu Komisijai Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Anx. papildinājums. Natura 2000 uzziņu portāla satura rādītājs

Papildinājums

Natura 2000 uzziņu portāla satura rādītājs Grp. 11234567891011121314151617181920212223242526272829. Datu standartveidlapas lauku kodu saraksti Nosaukums: Teritorijas veids (DSV 1.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Valsts kodi (DSV 1.2. lauks) Uztur: Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) Nosaukums: Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (DSV 2.1.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: NUTS reģioni, 2. līmenis (DSV 2.2. lauks) Uztur: Eurostat Nosaukums: Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni Eiropā (DSV 2.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu kods (DSV 3.1.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Nav sastopama (DSV 3.1.3. un 3.2.5. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Platības / populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode (DSV 3.1.6. un 3.2.9. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Pārstāvētība (DSV 3.1.9. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Relatīvā platība / populācija (DSV 3.1.10. un 3.2.13. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanās pakāpe: dzīvotnes (DSV 3.1.12.1., 3.1.12.2. un 3.1.12.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas pakāpe: sugas (3.2.15.1., 3.2.15.2. un 3.2.15.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas mērķi: dzīvotnes (DSV 3.1.13. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas mērķi: sugas (DSV 3.2.16. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Izolētība (DSV 3.2.18. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Vispārējais novērtējums (DSV 3.1.15. un 3.2.19. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sugu grupa (DSV 3.2.1. un 3.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sugu kodu un nosaukumu saraksts sugām saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (II, IV, V pielikums) un putnu sugām saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK (DSV 3.2.2., 3.2.3, 3.3.2. un 3.3.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Populācijas tips (DSV 3.2.6. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Populācijas vienība (DSV 3.2.7.2. un 3.3.6.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sastopamības kategorijas (DSV 3.2.8. un 3.3.7. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Pamatojums (DSV 3.3.8. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Noslogojumu atsauces saraksts saskaņā ar ziņošanu atbilstīgi 17. pantam (DSV 4.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Reitings (DSV 4.3.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Atrašanās vieta (DSV 4.3.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Apsaimniekošanas plānu esība (DSV 5.2.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas pasākumu statuss (DSV 5.3.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Apsaimniekošanas rezultativitāte (DSV 5.4. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Valodu klasificēšanai izmantotā ISO 639 standartizētā nomenklatūra (jāizmanto visās DSV norādēs uz valodu) Uztur: Starptautiskā Standartizācijas organizācija Grp. 212345678. Dokumenti (jaunākās redakcijas) Nosaukums: KNT saraksts pa bioģeogrāfiskajiem reģioniem (Natura 2000 atsauces saraksti) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Eiropas Savienības dzīvotņu interpretācijas rokasgrāmata Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Teritoriju un teritoriju daļu statusa atcelšana: nosacījumi un pamatojumi Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Natura 2000 teritoriju statusa atcelšanas pamatojums (formāts) Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Natura 2000 teritorijas robežu koriģēšanas pamatojums (formāts) Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Pamatojums dzīvotņu un sugu svītrošanai no Natura 2000 teritoriju aizsardzības saraksta Uztur: Vides ĢD Nosaukums: INSPIRE Natura 2000 identifikators Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Obligātās tehniskās un administratīvās vadlīnijas par Natura 2000 datu iesniegšanu Komisijai Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA)

1.1)2)3)4)5)6)7)8)9)10)11)12)13)14)15)16)17)18)19)20)21)22)23)24)25)26)27)28)29)

Datu standartveidlapas lauku kodu saraksti Nosaukums: Teritorijas veids (DSV 1.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Valsts kodi (DSV 1.2. lauks) Uztur: Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) Nosaukums: Iemesls, kāpēc platība atšķiras no telpisko datu kopas (DSV 2.1.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: NUTS reģioni, 2. līmenis (DSV 2.2. lauks) Uztur: Eurostat Nosaukums: Bioģeogrāfiskie un jūras reģioni Eiropā (DSV 2.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu kods (DSV 3.1.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Nav sastopama (DSV 3.1.3. un 3.2.5. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Platības / populācijas lieluma noteikšanai izmantotā metode (DSV 3.1.6. un 3.2.9. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Pārstāvētība (DSV 3.1.9. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Relatīvā platība / populācija (DSV 3.1.10. un 3.2.13. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanās pakāpe: dzīvotnes (DSV 3.1.12.1., 3.1.12.2. un 3.1.12.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas pakāpe: sugas (3.2.15.1., 3.2.15.2. un 3.2.15.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas mērķi: dzīvotnes (DSV 3.1.13. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas mērķi: sugas (DSV 3.2.16. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Izolētība (DSV 3.2.18. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Vispārējais novērtējums (DSV 3.1.15. un 3.2.19. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sugu grupa (DSV 3.2.1. un 3.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sugu kodu un nosaukumu saraksts sugām saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (II, IV, V pielikums) un putnu sugām saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK (DSV 3.2.2., 3.2.3, 3.3.2. un 3.3.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Populācijas tips (DSV 3.2.6. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Populācijas vienība (DSV 3.2.7.2. un 3.3.6.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Sastopamības kategorijas (DSV 3.2.8. un 3.3.7. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Pamatojums (DSV 3.3.8. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Noslogojumu atsauces saraksts saskaņā ar ziņošanu atbilstīgi 17. pantam (DSV 4.3.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Reitings (DSV 4.3.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Atrašanās vieta (DSV 4.3.3. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Apsaimniekošanas plānu esība (DSV 5.2.1. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Saglabāšanas pasākumu statuss (DSV 5.3.2. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Apsaimniekošanas rezultativitāte (DSV 5.4. lauks) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Valodu klasificēšanai izmantotā ISO 639 standartizētā nomenklatūra (jāizmanto visās DSV norādēs uz valodu) Uztur: Starptautiskā Standartizācijas organizācija

2.1)2)3)4)5)6)7)8)

Dokumenti (jaunākās redakcijas) Nosaukums: KNT saraksts pa bioģeogrāfiskajiem reģioniem (Natura 2000 atsauces saraksti) Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Eiropas Savienības dzīvotņu interpretācijas rokasgrāmata Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Teritoriju un teritoriju daļu statusa atcelšana: nosacījumi un pamatojumi Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Natura 2000 teritoriju statusa atcelšanas pamatojums (formāts) Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Natura 2000 teritorijas robežu koriģēšanas pamatojums (formāts) Uztur: Vides ĢD Nosaukums: Pamatojums dzīvotņu un sugu svītrošanai no Natura 2000 teritoriju aizsardzības saraksta Uztur: Vides ĢD Nosaukums: INSPIRE Natura 2000 identifikators Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA) Nosaukums: Obligātās tehniskās un administratīvās vadlīnijas par Natura 2000 datu iesniegšanu Komisijai Uztur: Vides ĢD un Eiropas Vides aģentūra (EVA)

Versions

1. 2023-12-15