Address https://gelex.eu/eli/EU/regulation/2024/3011@2024-11-27/lv

Contents

1. Preamble
2. 1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
3. 1. pants Priekšmets
4. 2. pants Definīcijas
5. 3) a)
6. 3. pants Jurisdikcija
7. 1. a)
8. 4. pants Pieprasījuma iesniedzējas valsts atteikšanās no kriminālprocesa, tā apturēšana vai izbeigšana
9. 2. NODAĻA KRIMINĀLPROCESA NODOŠANA
10. 5. pants Kriminālprocesa nodošanas pieprasīšanas kritēriji
11. 2. a)
12. i)
13. ii)
14. iii)
15. 6. pants Aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesības
16. 3. a)
17. 7. pants Cietušā tiesības
18. 2. a)
19. 8. pants Kriminālprocesa nodošanas pieprasīšanas procedūra
20. 2. a)
21. 9. pants Informācija, ko pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz pēc pieprasījuma nosūtīšanas
22. 10. pants Pieprasījuma atsaukšana
23. 11. pants Pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums
24. 12. pants Atteikuma iemesli
25. 1. a)
26. 2. a)
27. 13. pants Termiņi
28. 14. pants Pieprasījuma iesniedzējas iestādes un pieprasījuma saņēmējas iestādes savstarpēja apspriešanās
29. 15. pants Aizdomās turētajam un apsūdzētajam sniedzamā informācija par lēmumu akceptēt vai atteikt nodošanu
30. 1. a)
31. 5. a)
32. 16. pants Cietušajam sniedzamā informācija par lēmumu akceptēt vai atteikt nodošanu
33. 1. a)
34. 4. a)
35. 17. pants Tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli
36. 18. pants Sadarbība ar Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu
37. 19. pants Kriminālprocesa nodošanas izmaksas
38. 20. pants Centrālo iestāžu izraudzīšanās
39. 3. NODAĻA KRIMINĀLPROCESA NODOŠANAS SEKAS
40. 21. pants Sekas pieprasījuma iesniedzējā valstī
41. 2. a)
42. 22. pants Sekas pieprasījuma saņēmējā valstī
43. 23. pants Informācija, ko sniedz pieprasījuma saņēmēja iestāde
44. 4. NODAĻA SAZIŅAS LĪDZEKĻI
45. 24. pants Saziņas līdzekļi
46. 25. pants Decentralizētās IT sistēmas izveide
47. 1. a)
48. 26. pants References īstenošanas programmatūra
49. 27. pats Decentralizētās IT sistēmas izmaksas
50. 28. pants Statistika
51. 2. a)
52. 3. a)
53. 29. pants Pieprasījuma veidlapas un citu veidlapu grozīšana
54. 30. pants Deleģēšanas īstenošana
55. 31. pants Komiteju procedūra
56. 32. pants Paziņojumi
57. 1. a)
58. 33. pants Saistība ar starptautiskiem nolīgumiem un līgumiem
59. 34. pants Ziņošana
60. 35. pants Pārejas noteikumi
61. 36. pants Stāšanās spēkā un piemērošana
62. ANNEX
63. Kā minēta Regulas (ES) 2024/3011 8. panta 1. punktā
64. Šīs veidlapas mērķis ir lūgt jūsu palīdzību, lai informētu aizdomās turēto / apsūdzēto un lūgtu viņa viedokli par nodomu izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu. Lūdzu, atsūtiet šīs veidlapas B daļu pēc tās aizpildīšanas.
65. Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai informētu aizdomās turēto / apsūdzēto par kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma izdošanu
66. Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai sniegtu informāciju aizdomās turētajam / apsūdzētajam pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu.
67. Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai sniegtu informāciju cietušajam(-iem) pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu.
68. Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai informētu aizdomās turēto / apsūdzēto par kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma atsaukšanu.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 82. panta 1. punkta otrās daļas b) un d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Savienība ir izvirzījusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2) Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā liek dalībvalstīm apsvērt iespējas daudzpusēju pārrobežu lietu izmeklēšanā koncentrēt kriminālvajāšanu vienā dalībvalstī, lai veicinātu kriminālvajāšanas efektivitāti un vienlaikus nodrošinātu pareizu tiesvedību.

(3) Pasākumu programma, kuru mērķis ir īstenot principu par nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās, aicina izveidot instrumentu, kas ļautu kriminālprocesu nodot citām dalībvalstīm.

(4) Ir arī turpmāk jāattīsta tiesu iestāžu sadarbība starp dalībvalstīm, lai palielinātu kriminālās tiesvedības efektivitāti un pareizu darbību kopīgajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un nodrošinātu, ka noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu veic visatbilstošākā dalībvalsts. Konkrētāk, kopīgi noteikumi dalībvalstīm par kriminālprocesa nodošanu varētu palīdzēt novērst nevajadzīgus paralēlus kriminālprocesus dažādās dalībvalstīs attiecībā uz vieniem un tiem pašiem faktiem un vienu un to pašu personu, kas varētu izraisīt ne bis in idem principa pārkāpšanu. Šādi kopīgi noteikumi varētu arī samazināt vairākkārtēju tādu kriminālprocesu skaitu, kas attiecas uz vieniem un tiem pašiem faktiem vai vienu un to pašu personu un kas tiek veikti dažādās dalībvalstīs. Šādu kopīgu noteikumu mērķis ir arī nodrošināt, ka kriminālprocesa nodošanu var veikt tad, kad personas nodošana kriminālvajāšanai saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, ievērojot Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI, tiek aizkavēta vai atteikta tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, tas, ka citā dalībvalstī paralēli notiek kriminālprocess par to pašu noziedzīgo nodarījumu, lai novērstu to, ka persona, pret kuru notiek kriminālvajāšana, paliek nesodīta.

(5) Kopīgi noteikumi par kriminālprocesa nodošanu ir arī būtiski, lai efektīvi apkarotu pārrobežu noziedzību, un tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz organizēto noziedzīgo grupu izdarītiem noziegumiem, piemēram, narkotiku nelegālu tirdzniecību, migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību, šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, noziegumiem pret vidi, kibernoziegumiem vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Organizētu noziedzīgu grupu, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, kriminālvajāšana var radīt lielas grūtības iesaistītajām iestādēm. Kriminālprocesa nodošana ir svarīgs instruments, kas pastiprinātu cīņu pret organizētām noziedzīgām grupām, kuras darbojas visā Savienībā.

(6) Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp pieprasījuma iesniedzējām iestādēm un pieprasījuma saņēmējām iestādēm saistībā ar kriminālprocesa nodošanu, noteikumi par šādu nodošanu būtu jāparedz juridiski saistošā un tieši piemērojamā Savienības aktā.

(7) Šī regula būtu jāpiemēro visiem nodošanas pieprasījumiem, kas izdoti saistībā ar kriminālprocesu.

(8) Padomes Pamatlēmuma 2009/948/TI mērķis ir nepieļaut situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairākās dalībvalstīs. Tāpēc minētais pamatlēmums paredz procedūru, kādā starp attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek tiešas apspriedes nolūkā panākt vienošanos par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no šāda paralēla procesa izraisītām nelabvēlīgām sekām un minēto kompetento iestāžu laika un resursu izšķērdēšanas. Ja minētās kompetentās iestādes pēc apspriešanās saskaņā ar minēto pamatlēmumu nolemj koncentrēt tiesvedību vienā dalībvalstī, nododot kriminālprocesu, šāda nodošana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu.

(9) Citi tiesību akti krimināltiesību jomā, jo īpaši tie, kas saistīti ar konkrētiem noziegumu veidiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 un Padomes Pamatlēmumi 2002/475/TI un 2008/841/TI, ietver noteikumus par faktoriem, kuri jāņem vērā, centralizējot tiesvedību vienā dalībvalstī, kad vairāk nekā viena dalībvalsts var likumīgi veikt kriminālvajāšanu, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem. Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc sadarbības saskaņā ar šādiem tiesību aktiem nolemj centralizēt kriminālprocesu vienā dalībvalstī, nododot kriminālprocesu, šāda nodošana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu.

(10) Ir pieņemti vairāki Savienības tiesību akti par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem un tiesas nolēmumiem krimināllietās, jo īpaši Padomes Pamatlēmumi 2005/214/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI. Šai regulai būtu jāpapildina minētie pamatlēmumi, un tā neietekmē to piemērošanu.

(11) Šī regula neskar spontānu informācijas apmaiņu, ko reglamentē citi Savienības tiesību akti.

(12) Šo regulu nepiemēro lēmumiem nodot, apvienot vai sadalīt lietas, kuros Eiropas Prokuratūra ir īstenojusi savu kompetenci saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939.

(13) Šīs regulas īstenošanas nolūkā dalībvalstis izraugās savas kompetentās iestādes tā, lai tiktu veicināta tiešas saziņas starp iestādēm principa īstenošana.

(14) Šīs regulas nolūkos un lai veicinātu tās efektīvu piemērošanu visā Savienībā, ja iekšējo tiesību sistēmu struktūra dalībvalstīs, kurās ir anglosakšu tiesību tradīcijas, neļauj to tiesām un prokuroriem veikt papildu pasākumus saistībā ar lēmumu akceptēt vai atteikt kriminālprocesa nodošanu, tad šādus papildu pasākumus vajadzētu būt iespējai veikt citai iestādei, kuras kompetencē ir veikt pasākumus kriminālprocesā. Šādas kompetentās iestādes iesaistei nekādā veidā nebūtu jāskar lēmums, kuru pieņem tikai tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors, par to, vai akceptēt vai atteikt nodot kriminālprocesu, un kurā obligāti jāiekļauj šajā regulā paredzētais novērtējums par atteikuma iemesliem. Jebkuras citas kompetentās iestādes iesaistīšana ir paredzēta vienīgi, lai atvieglotu šādu tiesas lēmumu pieņemšanu un šīs regulas efektīvu piemērošanu.

(15) Ja tas vajadzīgs dalībvalstu iekšējo tiesību sistēmu struktūras dēļ, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izraudzīties vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas veiktu kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī citu oficiālu saraksti, kas saistīta ar šādiem pieprasījumiem. Šādas centrālās iestādes varētu arī sniegt administratīvu atbalstu un pildīt koordinatora un palīdzības funkcijas, tādējādi atvieglojot un sekmējot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu akceptēšanu.

(16) Dažos Savienības tiesību aktos jau ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu jurisdikciju attiecībā uz konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar teroristu darbībām, ievērojot Direktīvu (ES) 2017/541, vai euro viltošanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/62/ES, gadījumos, kad personas nodošana tiek atteikta.

(17) Lai nodrošinātu, ka ir iespējams veikt kriminālprocesa nodošanu saskaņā ar šo regulu, kad vien tas nepieciešams efektīvas un pareizas tiesvedības interesēs, kā arī lai efektīvi aizsargātu aizdomās turēto, apsūdzēto un cietušo personu pamattiesības, kā noteikts Savienības tiesību aktos, šai regulai būtu jāparedz jurisdikciju konkrētos gadījumos, lai nodrošinātu, ka pieprasījuma saņēmēja valsts var īstenot jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību akti. Pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu būt jurisdikcijai iztiesāt noziedzīgus nodarījumus, par kuriem tiek pieprasīta kriminālprocesa nodošana, visos gadījumos, kad minēto dalībvalsti uzskata par visatbilstošāko attiecīgā noziedzīgā nodarījuma kriminālvajāšanas veikšanai. Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem par jurisdikciju nebūtu jāliedz dalībvalstīm pieņemt valstu pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās var īstenot jurisdikciju konkrētos gadījumos, kas paredzēti šajā regulā.

(18) Papildus jurisdikcijai, kas jau ir paredzēta pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos, jurisdikcija būtu jānosaka, pamatojoties uz šajā regulā minētajiem konkrētajiem iemesliem, vienmēr, kad minēto dalībvalsti uzskata par visatbilstošāko kriminālvajāšanas veikšanai. Pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu būt jurisdikcijai situācijās, kad pieprasījuma saņēmēja valsts atsakās nodot tādu aizdomās turēto vai apsūdzēto, par kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis un kurš atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, un kurš ir šīs valsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs, ja šāds atteikums ir pamatots ar konkrētiem šajā regulā minētajiem iemesliem. Piemēram, jurisdikcija būtu jānosaka, ja nodošana tiek atteikta, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 7. punkta b) apakšpunktu, ko piemēro situācijās, kad nodarījumi ir veikti ārpus izsniegšanas dalībvalsts teritorijas un izpildes dalībvalsts tiesības neļauj veikt kriminālvajāšanu par tādiem pašiem nodarījumiem, ja tie veikti ārpus tās teritorijas. Minēto noteikumu varētu piemērot situācijās, kad nodarījumu citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā izdara citu dalībvalstu valstspiederīgie vai trešo valstu valstspiederīgie un aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pieprasījuma saņēmējas valsts pastāvīgais iedzīvotājs. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz smagiem noziegumiem, kas pārkāpj starptautiskās sabiedrības pamatvērtības, piemēram, saistībā ar kara noziegumiem vai genocīdu, attiecībā uz kuriem var rasties nesodāmības risks, jo, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 7. punkta b) apakšpunktu, tiek atteikts Eiropas apcietināšanas orderis. Pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu būt jurisdikcijai arī tad, kad noziedzīgais nodarījums ir radījis sekas vai kaitējumu galvenokārt pieprasījuma saņēmējā valstī. Kaitējums būtu jāņem vērā, ja tas saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem ir viens no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem. Pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu būt jurisdikcijai arī tad, ja minētajā valstī pret to pašu aizdomās turēto vai apsūdzēto jau notiek kriminālprocess par citiem faktiem, lai visas šādas personas iespējami noziedzīgās darbības varētu izskatīt vienā jurisdikcijā, vai ja minētajā valstī par tiem pašiem, daļēji tiem pašiem vai saistītiem faktiem notiek kriminālprocess pret citām personām; tas varētu būt īpaši būtiski, nosakot, vai izmeklēšanu un noziedzīgas organizācijas kriminālvajāšanu koncentrēt vienā dalībvalstī. Abos gadījumos aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nododamajā kriminālprocesā vajadzētu būt pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgajam vai pastāvīgajam iedzīvotājam.

(19) Lai sasniegtu šīs regulas mērķi un novērstu jurisdikcijas konfliktus, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuru tiesību sistēmas ir balstīta uz obligātu kriminālvajāšanu, un tajās dalībvalstīs, kurās obligāta kriminālvajāšana ir noteikta tikai par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, pieprasījuma iesniedzējai valstij, pieprasot kriminālprocesa nodošanu, vajadzētu būt iespējai atteikties no tiesvedības attiecībā uz attiecīgās personas kriminālvajāšanu par noziedzīgo nodarījumu, par kuru tiek pieprasīta nodošana. Tādēļ šai regulai būtu jāļauj pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentajām iestādēm atteikties no tajās uzsāktā kriminālprocesa, apturēt vai izbeigt to par labu dalībvalstij, kas atzīta par atbilstošāku kriminālvajāšanas veikšanai, pat ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tām būtu pienākums veikt kriminālvajāšanu. Tam nebūtu jāskar šajā regulā paredzētie noteikumi par kriminālprocesa nodošanas sekām pieprasījuma iesniedzējā valstī.

(20) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta) un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

(21) Šī regula neskar procesuālās tiesības, kas noteiktas Hartā vai citos Savienības tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2010/64/ES, 2012/13/ES, 2013/48/ES, (ES) 2016/343, (ES) 2016/800 un (ES) 2016/1919, attiecībā uz dalībvalstīm, kam tie ir saistoši. Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jānodrošina, ka šādas Savienības un valstu tiesību aktos paredzētās tiesības tiek ievērotas, pieprasot kriminālprocesa nodošanu saskaņā ar šo regulu.

(22) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, piemērojot šo regulu, tiek ņemtas vērā neaizsargātu personu vajadzības. Saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (2013. gada 27. novembris) par procesuālajām garantijām neaizsargātām personām, kas ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, ar neaizsargātām aizdomās turētām vai apsūdzētām personām būtu jāsaprot visi aizdomās turētie vai apsūdzētie, kuri nespēj saprast vai efektīvi piedalīties kriminālprocesā sava vecuma dēļ, garīgā un fiziskā stāvokļa dēļ vai jebkuras invaliditātes, kāda tiem varētu būt, dēļ.

(23) Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, piemērojot šo regulu, tiek ievērotas aizdomās turēto un apsūdzēto, uz kuriem attiecas pirmstiesas apcietinājums, procesuālās tiesības, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2023/681.

(24) Pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt kriminālprocesa nodošanu vai nu pēc savas iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai notikusi apspriešanās ar pieprasījuma saņēmēju iestādi, vai pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā ierosinājuma, vai cietušā ierosinājuma. Šai regulai nebūtu jāuzliek pienākums pieprasīt kriminālprocesa nodošanu vai nodot kriminālprocesu. Novērtējot, vai būtu jāizdod kriminālprocesa nodošanas pieprasījums, pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāpārbauda, vai šāda nodošana veicinātu efektīvas un pareizas tiesvedības mērķa sasniegšanu, tostarp, vai tā ir samērīga un lietderīga attiecībā uz konkrētās tiesvedības nolūku. Minētais novērtējums būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir visatbilstošākā attiecīgā noziedzīgā nodarījuma kriminālvajāšanas veikšanai.

(25) Novērtējot, vai kriminālprocesa nodošanas pieprasījums ir pamatots, pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāņem vērā vairāki kritēriji, kuru prioritāte un svērums būtu jābalsta uz katras konkrētās lietas faktiem un būtību. Taisnīguma interesēs būtu jāņem vērā visi būtiskie faktori. Piemēram, ja noziedzīgs nodarījums ir pilnībā vai daļēji izdarīts pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā vai ja lielākā daļa noziedzīgā nodarījuma izraisīto seku vai būtiska kaitējuma daļa ir notikusi pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā, un ja minētās sekas vai minētais kaitējums ir daļa no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem, vajadzētu būt iespējai, ka minēto valsti uzskata par atbilstošāku kriminālvajāšanas veikšanai, ņemot vērā, ka vācamie pierādījumi, piemēram, liecinieku un cietušo liecības vai ekspertu atzinumi, ir pieprasījuma saņēmējā valstī un tādējādi tos varētu vieglāk savākt, ja kriminālprocess tiktu nodots. Turklāt pieprasījuma saņēmējā valstī tiktu atvieglota turpmāka tiesvedība par kaitējuma atlīdzību, ja pamatā esošā tiesvedība, kurā konstatēta kriminālatbildība, arī notiktu tajā pašā dalībvalstī. Līdzīgi, ja lielākā daļa pierādījumu atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, kriminālprocesa nodošana varētu sekmēt pierādījumu vākšanu un savākto pierādījumu turpmāku pieņemamību saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

(26) Ja viens vai vairāki aizdomās turētie vai apsūdzētie ir pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgie vai šīs valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kriminālprocesa nodošana varētu būt pamatota gadījumos, kad ir jānodrošina aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā tiesā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/343. Tāpat arī, ja viens vai vairāki cietušie ir pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji, kriminālprocesa nodošana varētu būt pamatota, lai cietušajiem būtu vieglāk piedalīties kriminālprocesā un lai viņus varētu efektīvi nopratināti kā lieciniekus procesa laikā. Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā, par kuru izdots Eiropas apcietināšanas orderis, nodošana pieprasījuma saņēmējā valstī tiek atteikta, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem iemesliem, nodošana varētu būt pamatota arī tad, ja minētā persona atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, bet nav šīs valsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs.

(27) Pieprasījuma iesniedzējai iestādei, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem materiāliem, ir jānovērtē, vai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais dzīvo pieprasījuma saņēmējā valstī. Ja ir pieejama tikai ierobežota informācija, pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu savā starpā jāapspriežas par šādu novērtējumu, lai gūtu apstiprinājumu par aizdomās turētā, apsūdzētā vai cietušā dzīvesvietu pieprasījuma saņēmējā valstī. Minētā novērtējuma nolūkā nozīme varētu būt dažādiem objektīviem apstākļiem, kas varētu liecināt par to, ka attiecīgā persona konkrētajā dalībvalstī ir izveidojusi savu interešu galveno centru vai tai ir nodoms to darīt. Varētu būt pamatoti iemesli uzskatīt, ka persona dzīvo pieprasījuma saņēmējā valstī, jo īpaši, ja persona pieprasījuma saņēmējā valstī ir reģistrēta kā pastāvīgais iedzīvotājs, ja tai ir personas apliecība vai uzturēšanās atļauja vai ja tā ir reģistrēta oficiālā dzīvesvietu reģistrā. Ja attiecīgā persona nav reģistrēta pieprasījuma saņēmējā valstī, par dzīvesvietu varētu liecināt tas, ka minētā persona ir paudusi nodomu apmesties uz dzīvi šajā dalībvalstī vai pēc stabila uzturēšanās perioda šajā dalībvalstī ir ieguvusi noteiktas saiknes ar šo dalībvalsti, kuras ir līdzīgas tām, kas būtu tad, ja šī dalībvalsts būtu minētās personas oficiālā dzīvesvieta. Lai noteiktu, vai konkrētā situācijā starp attiecīgo personu un pieprasījuma saņēmēju valsti pastāv pietiekamas saiknes, kas sniedz pamatotus iemeslus uzskatīt, ka attiecīgā persona dzīvo šajā dalībvalstī, ir jāņem vērā dažādi objektīvi apstākļi, kuri raksturo minētās personas situāciju, tai skaitā tās uzturēšanās ilgums, veids un apstākļi pieprasījuma saņēmējā valstī vai minētās personas ģimenes vai ekonomiskās saiknes ar pieprasījuma saņēmēju valsti. Reģistrēts transportlīdzeklis, bankas konts, fakts, ka persona ir nepārtraukti uzturējusies pieprasījuma saņēmējā valstī, vai citi objektīvi faktori varētu būt svarīgi, nosakot, vai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka attiecīgā persona dzīvo pieprasījuma saņēmējā valstī. Īslaicīgs apmeklējums, brīvdienu pavadīšana, tostarp brīvdienu mājā, vai līdzīga uzturēšanās pieprasījuma saņēmējā valstī bez jebkādas turpmākas būtiskas saiknes nav pietiekama, lai noteiktu dzīvesvietu minētajā dalībvalstī.

(28) Kriminālprocesa nodošana varētu būt pamatota arī tad, ja pieprasījuma saņēmējā valstī pret aizdomās turēto vai apsūdzēto notiek kriminālprocess par tiem pašiem, daļēji par tiem pašiem vai citiem faktiem vai ja pieprasījuma saņēmējā valstī par tiem pašiem, daļēji tiem pašiem vai saistītiem faktiem notiek kriminālprocess pret citām personām, piemēram, pārrobežu noziedzīgu organizāciju kriminālvajāšanas gadījumos, kad dažādās dalībvalstīs var tikt veikta kriminālvajāšana pret dažādām līdzapsūdzētām personām. Turklāt, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu vai tam jāizcieš šāds sods pieprasījuma saņēmējā valstī par citu noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesa nodošana varētu būt pamatota, ja mērķis ir nodrošināt notiesātā tiesības piedalīties tās lietas izskatīšanā tiesā, par kuru tiek pieprasīta kriminālprocesa nodošana, kad tas izcieš sodu pieprasījuma saņēmējā valstī. Pieprasījuma iesniedzējām iestādēm būtu pienācīgi jāapsver, vai kriminālprocesa nodošana varētu veicināt attiecīgās personas sociālās rehabilitācijas mērķa sasniegšanu gadījumā, ja sods tiktu izpildīts pieprasījuma saņēmējā valstī. Minētajā nolūkā varētu ņemt vērā personas piesaisti pieprasījuma saņēmējai valstij, neatkarīgi no tā, vai minētā persona to uzskata par ģimenes vietu, kā arī valodas, kultūras, sociālās, ekonomiskās vai citas saiknes. Turklāt kompetentās iestādes bieži vien vienojas par tiesvedības apvienošanu, pamatojoties uz piemērotākās jurisdikcijas noteikšanu. Šādas vienošanās varētu panākt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 izveidotās Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) rīkotajās koordinācijas sanāksmēs, divpusējās vai daudzpusējās sanāksmēs bez Eurojust dalības vai pēc apspriešanās saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/948/TI.

(29) Pirms apsvērt, vai nodot kriminālprocesu, pamatojoties tikai uz to, ka lielākā daļa pierādījumu atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, pieprasījuma iesniedzēja iestāde tiek mudināta ņemt vērā iespēju iegūt pierādījumus no citām dalībvalstīm, izmantojot esošos tiesu nolēmumu savstarpējas atzīšanas instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES – attiecībā uz dalībvalstīm, kurām tā ir saistoša, un savstarpēju tiesisko palīdzību.

(30) Aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem vai cietušajiem vajadzētu būt iespējai ierosināt, lai kriminālprocess, kas attiecas uz viņiem, tiktu nodots citai dalībvalstij. Aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem vai cietušajiem vajadzētu būt iespējai iesniegt šādu ierosinājumu vai nu pieprasījuma iesniedzējas valsts, vai pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm, ja viņi uzskata, ka ir iemesli, kuru dēļ kriminālprocesa nodošana ir pamatota tiesiskuma interesēs. Piemēram, pieprasījuma iesniedzējā valstī šādu ierosinājumu varētu iesniegt aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais, kurš zina, ka pieprasījuma saņēmējā valstī notiek kriminālprocess par tiem pašiem, daļēji tiem pašiem vai citiem faktiem pret to pašu aizdomās turēto vai apsūdzēto vai par tiem pašiem, daļēji tiem pašiem vai saistītiem faktiem pret citām personām. Pieprasījuma saņēmējā valstī šādu ierosinājumu varētu iesniegt, ja, piemēram, aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais dzīvo minētajā valstī vai ir minētās valsts valstspiederīgais, vai arī zina, ka ir sākta tiesvedība par tiem pašiem, daļēji par tiem pašiem vai citiem faktiem, kas attiecas uz tiem pašiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem. Lai gan šāds ierosinājums būtu jāizskata un jāreģistrē, ar to nebūtu jāuzliek pieprasījuma iesniedzējai iestādei vai pieprasījuma saņēmējai iestādei nekāds pienākums pieprasīt kriminālprocesa nodošanu vai nodot to, vai iesaistīties apspriedēs ar citas dalībvalsts iestādi minētajā nolūkā. Ja jebkurai no minētajām iestādēm kļūst zināms par paralēlu kriminālprocesu, pamatojoties uz kriminālprocesa nodošanas ierosinājumu, ko iesniedzis aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais, vai advokāts viņu vārdā, tām ir pienākums savstarpēji apspriesties saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/948/TI.

(31) Pieprasījuma iesniedzējai iestādei pēc iespējas ātrāk būtu jāinformē aizdomās turētais vai apsūdzētais par nodomu izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu un būtu jānodrošina iespēja šādai personai paust savu viedokli, tostarp par taisnīguma atjaunošanas jautājumiem, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, lai iestādes pirms nodošanas pieprasījuma izdošanas varētu ņemt vērā šīs personas leģitīmās intereses. Ir svarīgi šādu informāciju sniegt rakstiski. Tāpat vajadzētu varēt sniegt informāciju arī mutiski ar nosacījumu, ka informācijas sniegšanas fakts tiek fiksēts saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzēto reģistrācijas kārtību. Informāciju vajadzētu varēt sniegt, izmantojot standarta veidlapas. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ņemot vērā, piemēram, attiecīgā aizdomās turētā vai apsūdzētā vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, uzskata to par nepieciešamu, iespēju paust viedokli būtu jādod minētās personas likumīgajam pārstāvim, ja tāds ir. Novērtējot aizdomās turētā vai apsūdzētā leģitīmās intereses tikt informētam par nodomu izdot nodošanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāņem vērā nepieciešamību nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti vai to, ka pastāv risks kaitēt izmeklēšanai pret minēto personu, piemēram, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu svarīgas sabiedrības intereses, tādos gadījumos, kad šāda informācija varētu kaitēt notiekošai slepenai izmeklēšanai vai nopietni kaitēt tās dalībvalsts nacionālajai drošībai, kurā ir uzsākts kriminālprocess. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde nevar noteikt aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vietu vai viņu sasniegt, neraugoties uz saprātīgiem centieniem, pienākums informēt šādu personu būtu jāpiemēro no brīža, kad var noteikt aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vietu vai viņu sasniegt.

(32) Piemērojot šo regulu, būtu jāņem vērā cietušo tiesības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES, tostarp tiesības uz informāciju. Šo regulu nevajadzētu interpretēt kā tādu, kas liedz dalībvalstīm saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķirt cietušajiem plašākas tiesības nekā tās, kuras noteiktas Savienības tiesību aktos.

(33) Pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā cietušo leģitīmās intereses, tostarp viņu aizsardzība un ar taisnīguma atjaunošanu saistīti aspekti, un jānovērtē, vai kriminālprocesa nodošana varētu negatīvi ietekmēt cietušo iespējas efektīvi īstenot viņu tiesības attiecīgajā kriminālprocesā. Minētajā novērtējumā varētu ietvert, piemēram, tādu iespēju un pasākumu izskatīšanu, kuri ir pieejami cietušajiem, lai viņi varētu liecināt tiesas procesā pieprasījuma saņēmējā valstī, ja tā nav dalībvalsts, kurā viņi dzīvo. Turklāt būtu jāapsver iespēja cietušajiem iegūt un sniegt pierādījumus, piemēram, no lieciniekiem un ekspertiem, lai pieprasītu kompensāciju vai gūtu labumu no liecinieku aizsardzības vai taisnīguma atjaunošanas programmām pieprasījuma saņēmējā valstī. Kriminālprocesa nodošanai nevajadzētu skart cietušo tiesības uz kompensāciju. Šī regula neskar noteikumus par kompensāciju un īpašuma restitūciju cietušajiem valsts tiesvedībā.

(34) Ja ir jānodrošina, ka pieprasījuma iesniedzējā valstī nodrošinātā cietušā aizsardzība tiek turpināta pieprasījuma saņēmējā valstī, pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentajām iestādēm būtu jāapsver iespēja izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 606/2013 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/99/ES – attiecībā uz dalībvalstīm, kam tā ir saistoša.

(35) Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde paredz izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, tai būtu, tiklīdz iespējams, jāinformē cietušie, kuri dzīvo vai – juridisku personu gadījumā – kuri veic uzņēmējdarbību pieprasījuma iesniedzējā valstī un kuri saņem informāciju par kriminālprocesu saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 6. panta 1. punktu, kā tas īstenots valstu tiesību aktos, vai – juridisku personu gadījumā – kuri saņem šādu informāciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jānodrošina iespēja šādām personām paust savu viedokli saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, lai iestādes pirms nodošanas pieprasījuma izdošanas varētu ņemt vērā šīs personas leģitīmās intereses. Ir svarīgi šādu informāciju sniegt rakstiski. Informāciju vajadzētu varēt sniegt arī mutiski ar nosacījumu, ka informācijas sniegšanas fakts tiek fiksēts saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzēto reģistrācijas kārtību. Informāciju vajadzētu varēt sniegt, izmantojot standarta veidlapas vai, ja ir jāinformē ārkārtīgi liels cietušo skaits, izmantojot citus vispārējus sabiedrības informēšanas līdzekļus, piemēram, konkrētus tiešsaistes publicēšanas instrumentus, kas tiesu iestādēm pieejami saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ņemot vērā, piemēram, attiecīgā cietušā vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, uzskata to par nepieciešamu, iespēja izteikt tā viedokli būtu jādod tā likumīgajam pārstāvim, ja tāds ir. Novērtējot cietušo leģitīmās intereses tikt informētiem par nodomu izdot nodošanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāņem vērā, ka jānodrošina izmeklēšanas konfidencialitāte vai ka pastāv risks kaitēt izmeklēšanai, piemēram, gadījumos, kad šāda informācija varētu kaitēt notiekošai slepenai izmeklēšanai vai nopietni kaitēt pieprasījuma iesniedzējas valsts nacionālajai drošībai.

(36) Vajadzētu būt arī iespējai izmantot standarta veidlapas konkrētās šajā regulā paredzētās situācijās, lai pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu vieglāk savstarpēji palīdzēt informēt aizdomās turēto, apsūdzēto vai cietušo un lūgt viņu viedokli par nodomu izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu. Iespējai izmantot šādas standarta veidlapas nebūtu jāizslēdz iespēja pieprasījuma iesniedzējai iestādei vai pieprasījuma saņēmējai iestādei sniegt tiešus paziņojumus aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem vai cietušajiem.

(37) Lai pareizi piemērotu šo regulu, ir vajadzīga saziņa starp iesaistītajām pieprasījuma iesniedzējām iestādēm un pieprasījuma saņēmējām iestādēm, kuras būtu jāmudina savstarpēji apspriesties, kad vien tas ir lietderīgi, lai veicinātu šīs regulas raitu un efektīvu piemērošanu vai nu tieši, vai attiecīgā gadījumā ar Eurojust starpniecību.

(38) Pieprasījuma iesniedzējai iestādei, pirms tā izdod kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, vajadzētu būt iespējai apspriesties ar pieprasījuma saņēmēju iestādi, ja tas ir nepieciešams, jo īpaši, lai noteiktu, vai kriminālprocesa nodošana ir efektīvas un pareizas tiesvedības interesēs, tostarp, vai tā ir samērīga un lietderīga attiecībā uz konkrētās tiesvedības nolūku, kā arī gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde varētu atsaukties uz kādu no šajā regulā paredzētajiem atteikuma iemesliem.

(39) Nosūtot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāsniedz precīza un skaidra informācija par pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem un nosacījumiem, kā arī jebkādi citi apliecinoši dokumenti, lai pieprasījuma saņēmēja iestāde varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu. Aizpildītā pieprasījuma veidlapa un – lai samazinātu tulkošanas izmaksas un laiku – vismaz visu rakstveida apliecinošo dokumentu vai informācijas būtiskās daļas pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jātulko pieprasījuma saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā pieņemamā valodā saskaņā ar šo regulu. Attiecīgo dokumentu būtiskās daļas ir tie izraksti, kas šķiet nepieciešami, lai pieprasījuma saņēmēja iestāde pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu.

(40) Kamēr pieprasījuma saņēmēja iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, ar ko akceptē vai atsaka kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzētu būt iespējai atsaukt pieprasījumu, piemēram, ja tai kļūst zināmi papildu elementi, kuru dēļ nodošana vairs nešķiet pamatota. Informācija par kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma atsaukšanu būtu nekavējoties jāsniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei, un tā bez nepamatotas kavēšanās būtu jāpaziņo attiecīgi aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem un cietušajiem.

(41) Pieprasījuma saņēmējai iestādei nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienu laikā no kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma saņemšanas būtu jāinformē pieprasījuma iesniedzēja iestāde par savu lēmumu attiecībā uz kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu vai atteikšanu. Īpašos gadījumos, kad pieprasījuma saņēmējai iestādei nav iespējams ievērot minēto termiņu, piemēram, ja tā uzskata, ka ir vajadzīga papildu informācija, tas būtu jāpagarina ne vairāk kā tikai par 30 dienām, lai izvairītos no pārmērīgas kavēšanās. Akceptējot kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāpieņem pienācīgi pamatots lēmums. Gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde atsaka kriminālprocesa nodošanu, tai būtu jāinformē pieprasījuma iesniedzēja iestāde par atteikuma iemesliem. Minētajā nolūkā pietiek ar to, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz īsu informāciju par attiecīgo atteikuma iemeslu vai iemesliem.

(42) Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde ir akceptējusi kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez nepamatotas kavēšanās būtu jānosūta pieprasījuma saņēmējai iestādei visu lietas materiālos iekļauto dokumentu vai vismaz to attiecīgo daļu oriģināli vai apliecinātas kopijas, pievienojot to tulkojumu. Tiklīdz valsts tiesvedība ir izbeigta, pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez nepamatotas kavēšanās būtu jānosūta pieprasījuma saņēmējai iestādei visu atlikušo attiecīgo lietas materiālu daļu oriģināli vai apliecinātas kopijas, tostarp attiecīgie lietiskie pierādījumi, piemēram, nodarījuma priekšmeti vai asins vai DNS paraugi. Dokumentu oriģināli būtu jānosūta tikai tad, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde tos ir pieprasījusi, piemēram, kad dokuments ir jāizskata tiesu ekspertīzes vajadzībām. Ja lietas oriģinālie dokumenti un lietiskie pierādījumi pieprasījuma saņēmējā valstī vairs nav vajadzīgi, tie pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma būtu jānosūta atpakaļ pieprasījuma iesniedzējai valstij, piemēram, ja šādi dokumenti vai lietiskie pierādījumi ir vajadzīgi citas kriminālizmeklēšanas vajadzībām. Ja pieprasījuma iesniedzēja valsts pēc pieprasījuma saņēmējas valsts lūguma ir norādījusi, ka tā neplāno atgūt lietas materiālos ietverto dokumentu oriģinālus vai lietiskos pierādījumus, kad tie vairs nav vajadzīgi vai kad tiesvedība tiek izbeigta, pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu būt iespējai saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem pieņemt lēmumu par atlikušajiem pierādījumiem, tostarp par to, vai šādus pierādījumus saglabāt vai iznīcināt. Kad kriminālprocesa nodošanas pieprasījums ir akceptēts un lai sekmētu efektīvu nodošanu, pieprasījuma iesniedzējām iestādēm un pieprasījuma saņēmējām iestādēm vajadzētu būt iespējai savstarpēji apspriesties, lai noteiktu vajadzīgos dokumentus vai šādu dokumentu daļas, kas jānosūta un pēc vajadzības jātulko. Tomēr ir būtiski, lai lēmums nosūtīt tikai dokumentu daļas būtu līdzsvarots un balstītos uz attiecīgo dokumentu rūpīgu izskatīšanu, un nekaitētu tiesvedības taisnīgumam.

(43) Kriminālprocesa nodošanu nevajadzētu atteikt tādu iemeslu dēļ, kas nav paredzēti šajā regulā. Lai varētu akceptēt kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma saņēmējā valstī vajadzētu būt iespējamai kriminālvajāšanai par faktiem, kas ir pamatā nododamajam kriminālprocesam. Pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāatsaka kriminālprocesa nodošana, ja rīcība, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta nodošana, nav noziedzīgs nodarījums pieprasījuma saņēmējā valstī vai ja pieprasījuma saņēmējai valstij nav jurisdikcijas attiecībā uz minēto noziedzīgo nodarījumu, ja vien tā neīsteno šajā regulā paredzēto jurisdikciju. Pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāatsaka kriminālprocesa nodošana arī tad, ja pieprasījuma saņēmējā valstī nav izpildīti nosacījumi kriminālvajāšanas uzsākšanai par noziedzīgo nodarījumu. Tas tā varētu būt, piemēram, ja cietušais nav laikus iesniedzis sūdzību, kas ir nepieciešama, lai pieprasījuma saņēmējā valstī veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgo nodarījumu, vai ja aizdomās turētā vai apsūdzētā nāves vai nepieskaitāmības dēļ nav iespējams veikt kriminālvajāšanu, ievērojot pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktus. Turklāt pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāatsaka kriminālprocesa nodošana, ja pieprasījuma saņēmējā valstī ir citi šķēršļi, kas liedz veikt kriminālvajāšanu. Pieprasījuma saņēmējai iestādei vajadzētu būt iespējai atteikties no kriminālprocesa nodošanas, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem bauda privilēģiju vai imunitāti, kas attiecas, piemēram, uz tādām noteiktu kategoriju personām kā diplomāti vai uz tādām īpaši aizsargātām attiecībām kā advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte, vai ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka šāda nodošana nav pamatota ar efektīvas un pareizas tiesvedības interesēm, piemēram, tāpēc, ka nav atbilstības nevienam no kritērijiem, kuriem jāatbilst, lai pieprasītu kriminālprocesa nodošanu, vai ja kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma veidlapa ir nepilnīga vai acīmredzami nepareiza un pieprasījuma iesniedzēja iestāde to nav pareizi aizpildījusi vai izlabojusi kļūdas, kas tādējādi nozīmē, ka pieprasījuma saņēmējai iestādei nav informācijas, kas vajadzīga, lai izvērtētu kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu. Pieprasījuma saņēmējai iestādei vajadzētu būt arī iespējai pieprasījumu noraidīt tad, ja šī rīcība netiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu vietā, kurā tā tika veikta, un pieprasījuma saņēmējai valstij nav sākotnējās jurisdikcijas veikt šāda noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Minētajā atteikuma pamatojumā ir ņemts vērā teritorialitātes princips, kas nozīmē, ka pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu būt iespējai atteikties no kriminālprocesa nodošanas gadījumos, kad iespējamais noziedzīgais nodarījums, kas izdarīts ārpus pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijas, nav noziedzīgs nodarījums vietā, kur tas izdarīts, un pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību akti neļauj veikt kriminālvajāšanu par šādiem nodarījumiem, ja tie izdarīti ārpus tās teritorijas. Šajā regulā sākotnējā jurisdikcija ir jurisdikcija, kas jau ir paredzēta valsts tiesību aktos un kas neizriet no šīs regulas.

(44) Ne bis in idem princips, kurš noteikts Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu, 54.–58. pantā un Hartas 50. pantā, un kurš, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, ir krimināltiesību pamatprincips, saskaņā ar kuru apsūdzēto nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, par kuru apsūdzētais jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu. Tādēļ pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāatsakās no kriminālprocesa nodošanas, ja tā pārņemšana būtu pretrunā šim principam.

(45) Pārbaudot, vai kriminālprocesa nodošanas pieprasījums būtu jāakceptē vai jāatsaka, pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jānovērtē, vai šāda nodošana veicinātu efektīvas un pareizas tiesvedības mērķa sasniegšanu. Minētais novērtējums būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir visatbilstošākā attiecīgā noziedzīgā nodarījuma kriminālvajāšanas veikšanai. Pieprasījuma saņēmējai iestādei vajadzētu būt plašai rīcības brīvībai attiecībā uz minētā novērtējuma veikšanu. Šāds novērtējums būtu jāveic tikai par attiecīgajiem lietas apstākļiem, tostarp par to, vai pastāv prima facie norāde, ka noziedzīgais nodarījums nedz pilnībā, nedz daļēji nav izdarīts pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā, lielākā daļa nodarītā kaitējuma seku vai būtiska kaitējuma daļa, kas veido daļu no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem, nav notikusi minētās valsts teritorijā, un ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona nav minētās valsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs. Cietušā, liecinieka vai citas iesaistītās personas personiskajiem, materiālajiem vai ģimenes apstākļiem pašiem par sevi nevajadzētu būt izšķirošiem, novērtējot, vai kriminālprocesa nodošana veicinātu efektīvas un pareizas tiesvedības mērķa sasniegšanu.

(46) Pirms tiek pieņemts lēmums atteikt pieprasījumu par kriminālprocesa nodošanu, pamatojoties uz kādu no atteikuma iemesliem, pieprasījuma saņēmējai iestādei attiecīgā gadījumā būtu jāapspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai iegūtu visu vajadzīgo papildu informāciju.

(47) Pieprasījuma saņēmējai valstij būtu jānodrošina aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kā arī cietušajiem piekļuve efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim pret lēmumu, ar ko akceptē kriminālprocesa nodošanu, saskaņā ar Hartas 47. pantu un procedūrām, kuras piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, visos gadījumos, kad šīs regulas piemērošana negatīvi ietekmē viņu tiesības. Lēmuma par kriminālprocesa nodošanu pārskatīšanas pamatā vajadzētu būt vienīgi tiem kritērijiem, kas paredzēti šajā regulā noteiktajos atteikuma iemeslos. Novērtējumā par to, vai kriminālprocess būtu jānodod, būtu jāņem vērā visi tie apstākļi, kas ir būtiski minēto kritēriju izvērtēšanai. Minētais novērtējums bieži vien varētu ietvert ne tikai to personu interešu vai tiesību līdzsvarošanu, kuru tiesības var būt ietekmētas, bet arī krimināltiesību sistēmas darbības īpatnību un praktisko aspektu apsvēršanu. Šādam tiesiskās aizsardzības līdzeklim nebūtu jāskar citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

(48) Pieprasījuma saņēmējai iestādei vajadzētu būt plašai rīcības brīvībai, novērtējot, vai kriminālprocesa nodošana ir efektīvas un pareizas tiesvedības interesēs un vai nodošanas pieprasījums būtu jāatsaka, pamatojoties uz kādu no šajā regulā noteiktajiem fakultatīvajiem atteikuma iemesliem. Pārbaudot šādas rīcības brīvības īstenošanu, būtu jāizvērtē tikai tas, vai pieprasījuma saņēmēja iestāde, pieņemot lēmumu par to, vai akceptēt pieprasījumu par kriminālprocesa nodošanu, nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas.

(49) Tiesiskās aizsardzības līdzekļa rezultāts varētu būt tāds, ka lēmums akceptēt kriminālprocesa nodošanu tiek pilnībā vai daļēji apstiprināts vai atcelts. Principā sekmīga tiesiskās aizsardzības līdzekļa gadījumā kriminālprocess tiks nodots atpakaļ pieprasījuma iesniedzējai valstij. Tomēr dažos gadījumos tiesa saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem varētu arī nolemt, ka lēmumu akceptēt kriminālprocesa nodošanu var apstiprināt, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai papildu formalitātes, piemēram, nosacījums, ka ir aizpildīti daži trūkstoši pieprasījuma veidlapas elementi vai ka tiek veikti tādi papildu pasākumi nodošanas izpildei kā turpmāka liecinieku aizsardzība.

(50) Šajā regulā paredzētajam tiesiskās aizsardzības līdzeklim nevajadzētu ietvert lietas izskatīšanu pēc būtības, piemēram, vai pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu vai turpināšanu, vai lietas fakti vai subjektīvie aspekti, piemēram, nodoms vai rupja neuzmanība, ir noteikti saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, vai arī attiecībā uz jau savākto pierādījumu pierādījuma spēku vai paziņojumu ticamību.

(51) Lai garantētu, ka tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekli var efektīvi īstenot, pieprasījuma saņēmējai valstij būtu jānodrošina, ka aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un cietušajiem ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem, kas saistīti ar kriminālprocesa nodošanu, kuri bija pamatā lēmumam akceptēt nodošanu saskaņā ar šo regulu un kuri ir nepieciešami, lai efektīvi apstrīdētu minēto lēmumu. Tiesības piekļūt šādiem dokumentiem būtu jāīsteno saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām, un tās var ierobežot, ja tas apdraudētu izmeklēšanas konfidencialitāti vai citādi kaitētu izmeklēšanai vai personu drošībai. Jebkuram šādas piekļuves atteikumam vajadzētu būt samērīgam ar attiecīgo personu tiesībām, ņemot vērā dažādos kriminālprocesa posmus. Šādas piekļuves ierobežojumi būtu jāinterpretē stingri un saskaņā ar Hartā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

(52) Termiņam, kas noteikts, lai aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais varētu lūgt izmantot efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, nevajadzētu būt ilgākam par 15 dienām no dienas, kad attiecīgā persona saņēmusi pamatotu lēmumu par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu. Valstu tiesību akti būtu jāpiemēro attiecībā uz situācijām, kad aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais kriminālprocesa nodošanas brīdī nav identificēts un kad šā iemesla dēļ pamatoto lēmumu šādai personai tobrīd nevarēja paziņot.

(53) Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde akceptē kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma iesniedzējā valstī būtu jāaptur vai jāizbeidz kriminālprocess, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās pieprasījuma iesniedzējā valstī un pieprasījuma saņēmējā valstī. Tomēr tam nebūtu jāskar nepieciešamie izmeklēšanas vai citi procesuāli pasākumi, tostarp nepieciešamie steidzamie pasākumi, kurus pieprasījuma iesniedzējai valstij var būt jāveic pēc tam, kad no pieprasījuma saņēmējas iestādes ir saņemts akceptēšanas paziņojums, ja tas ir nepieciešams efektīvas un pareizas tiesvedības interesēs. Jēdziens izmeklēšana vai citi procesuāli pasākumi būtu jāinterpretē plaši, ietverot tajā ne tikai jebkādus pasākumus pierādījumu vākšanai, bet arī jebkuru procesuālu aktu, ar kuru piemēro pirmstiesas apcietinājumu vai jebkādu citu pagaidu pasākumu. Lai nodrošinātu, ka kriminālprocess netiek ilgstoši pagarināts pieprasījuma iesniedzējā valstī, tiklīdz veiktie izmeklēšanas vai citi procesuālie pasākumi ir pabeigti vai vairs nav nepieciešami, kriminālprocess pieprasījuma iesniedzējā valstī būtu jāaptur vai jāizbeidz. Ja pieprasījuma saņēmējā valstī ir izmantots tiesiskās aizsardzības līdzeklis ar apturošu iedarbību, kriminālprocess pieprasījuma iesniedzējā valstī nebūtu jāaptur vai jāizbeidz, kamēr pieprasījuma saņēmējā valstī nav pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības līdzekli.

(54) Gadījumos, kad jurisdikcija kriminālprocesā ir atvasināta, pamatojoties vienīgi uz šo regulu, un ja ir saņemts nodošanas pieprasījums, attiecībā uz kuru vēl nav pieņemts lēmums par to, vai akceptēt vai atteikt kriminālprocesa nodošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saskaņā ar saviem valstu tiesību aktiem paredzēt juridisko pamatu aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, kas uzturas pieprasījuma saņēmējā valstī, pagaidu apcietināšanu vai citu pagaidu pasākumu pieņemšanai, ko veic šādas valsts kompetentā iestāde. Šādu pagaidu apcietināšanu vai citus pagaidu pasākumus var veikt tikai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tikai, ja tas ir nepieciešams. Uz šādu pagaidu apcietināšanu vai citiem pagaidu pasākumiem būtu jāattiecina tās pašas procesuālās garantijas, kas saskaņā ar valstu tiesību aktiem piemērojamas vieniem un tiem pašiem pasākumiem, tostarp tiesu pārraudzībai. Turklāt šādi pagaidu aresta vai citi pagaidu pasākumi būtu jāveic pēc pienācīga novērtējuma, pamatojoties uz pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā esošo informāciju. Tomēr šai regulai nevajadzētu būt par juridisko pamatu personu apcietināšanai nolūkā tās fiziski nodot pieprasījuma saņēmējai valstij, lai tā varētu uzsākt kriminālprocesu pret minēto personu.

(55) Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei būtu rakstiski jāinformē pieprasījuma iesniedzēja iestāde par jebkuru lēmumu, kas pieprasījuma saņēmējā valstī pieņemts kriminālprocesa beigās. Pamatlēmumā 2009/948/TI ir noteikts līdzīgs pienākums, ja ir panākta vienošanās par tiesvedības apvienošanu vienā dalībvalstī. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nolemj izbeigt kriminālprocesu, kas saistīts ar nodošanas pieprasījuma pamatā esošajiem faktiem, tai būtu jāinformē pieprasījuma iesniedzēja iestāde par šādas izbeigšanas iemesliem. Pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jātulko vismaz šādas informācijas un pieprasījuma saņēmējā valstī pieņemtā galīgā rakstveida lēmuma būtiskās daļas pieprasījuma iesniedzējas valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā minētajai valstij pieņemamā valodā saskaņā ar šo regulu. Par informācijas un lēmuma būtiskām daļām tiek uzskatīti tie izraksti, kas šķiet nepieciešami, lai pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu zināms to vispārīgais saturs.

(56) Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nolemj izbeigt kriminālprocesu, kas saistīts ar nodošanas pieprasījuma pamatā esošajiem faktiem, pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzētu būt iespējai turpināt vai atsākt kriminālprocesu, ja vien tādējādi netiek pārkāpts ne bis in idem princips, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, proti, ja vien minētais lēmums saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem galīgi neaizliedz turpmāku kriminālvajāšanu un netika pieņemts pēc lietas būtības noteikšanas, tādējādi neliedzot veikt kriminālprocesa turpināšanu par tiem pašiem nodarījumiem minētajā valstī. Cietušajiem vajadzētu būt iespējai uzsākt vai lūgt atsākt kriminālprocesu pieprasījuma iesniedzējā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem ar noteikumu, ja vien tādējādi netiek pārkāpts ne bis in idem princips.

(57) Tiklīdz kriminālprocess ir nodots saskaņā ar šo regulu, pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāpiemēro attiecīgie valsts tiesību akti un procedūras. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas traucē valstu tiesību aktos paredzētajai prokuratūras rīcības brīvībai.

(58) Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas pieteikuma saņēmējā valstī ietekmē noilguma termiņa ilgumu, kā paredzēts minētās valsts tiesību aktos.

(59) Lai pilnībā nodrošinātu kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma iesniedzējas iestādes nodotos pierādījumus nevajadzētu uzskatīt par nepieņemamiem attiecīgajā kriminālprocesā pieprasījuma saņēmējā valstī, pamatojoties tikai uz apsvērumu, ka šādi pierādījumi ir savākti citā dalībvalstī. Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai tiesai būtu jāsaglabā sava rīcības brīvība šādu pierādījumu novērtēšanā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, savukārt aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem būtu jāsaglabā savas tiesības apstrīdēt šādu pierādījumu pieņemamību saskaņā ar Hartā noteiktajām tiesībām uz aizstāvību. Saskaņā ar minētajiem principiem un ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 1. punktā, nekas no šajā regulā paredzētā nav jāinterpretē kā aizliegums tiesām piemērot valstu tiesību aktu pamatprincipus par tiesvedības taisnīgumu, ko tās piemēro savās valstu sistēmās, tostarp anglosakšu tiesību sistēmās.

(60) Pieprasījuma saņēmējai valstij būtu jāpiemēro savi valsts tiesību akti, lai noteiktu sodu par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu. Ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā, pieprasījuma saņēmējām iestādēm, nosakot maksimālo sodu, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā maksimālo sodu, kas paredzēts pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos, ja vien tas ir par labu apsūdzētajam un saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem. Tas būtu jāņem vērā situācijās, kurās kriminālprocesa nodošanas rezultātā pieprasījuma saņēmējā valstī tiktu piemērots lielāks sods nekā maksimālais sods, kas par to pašu noziedzīgo nodarījumu paredzēts pieprasījuma iesniedzējā valstī, lai attiecīgajiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem nodrošinātu noteiktu juridiskās noteiktības pakāpi un piemērojamo tiesību aktu paredzamību. Ja pieprasījuma saņēmējas valsts jurisdikcijas pamatā ir tikai šī regula, vienmēr būtu jāņem vērā maksimālais sods, kas paredzēts pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos.

(61) Katrai dalībvalstij būtu jāsedz pašai savas izmaksas, kas saistītas ar kriminālprocesu nodošanām, arī tās, kas saistītas ar aizdomās turētā un apsūdzētā procesuālo tiesību izmantošanu katrā no attiecīgajām dalībvalstīm, kā noteikts piemērojamos Savienības un valstu tiesību aktos. Dalībvalstīm nevajadzētu būt iespējai savstarpēji prasīt kompensāciju, lai segtu izmaksas, kas rodas, piemērojot šo regulu. Tomēr, ja pieprasījuma iesniedzējai valstij ir radušās lielas vai ārkārtas izmaksas saistībā ar tādu lietas materiālu dokumentu tulkošanu, kas nododami pieprasījuma saņēmējai valstij, pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāapsver pieprasījuma iesniedzējas iestādes priekšlikums sadalīt izmaksas. Tādos gadījumos pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu savstarpēji jāapspriežas, lai panāktu vienošanos par izmaksu sadali. Ideālā gadījumā šādām apspriedēm būtu jānotiek, pirms tiek izdots nodošanas pieprasījums. Ja vienošanos nevar panākt, pirms tiek pieņemts lēmums akceptēt kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu atsaukt pieprasījumu saskaņā ar šo regulu vai arī saglabāt pieprasījumu un segt daļu no izmaksām, kas tiek uzskatītas par ārkārtīgi lielām.

(62) Visās Savienības oficiālajās valodās tulkotas standartizētas pieprasījuma veidlapas izmantošana atvieglotu sadarbību un informācijas apmaiņu starp pieprasījuma iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi, tādējādi ļaujot tām ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumu par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu. Šādas pieprasījuma veidlapas izmantošana arī samazinātu tulkošanas izmaksas un uzlabotu pieprasījumu kvalitāti.

(63) Pieprasījuma veidlapā būtu jāiekļauj tikai personas dati, kas vajadzīgi, lai atvieglotu pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmuma pieņemšanu par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu. Pieprasījuma veidlapā būtu jāiekļauj norāde par personas datu kategorijām, piemēram, par to, vai attiecīgā persona ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais, kā arī konkrēti lauki katrai no minētajām kategorijām.

(64) Lai efektīvi risinātu iespējamo vajadzību uzlabot pieprasījuma veidlapu, kas jāizmanto kriminālprocesa nodošanas pieprasīšanai, vai citas veidlapas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikuma grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(65) Lai nodrošinātu ātru, tiešu, sadarbspējīgu, uzticamu un drošu ar lietu saistītu datu apmaiņu, saziņa saskaņā ar šo regulu starp pieprasījuma iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi un ar centrālo iestāžu iesaisti, ja dalībvalsts ir izraudzījusies centrālo iestādi, kā arī ar Eurojust starpniecību, parasti būtu jāveic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2844 nozīmē. Jo īpaši decentralizētā IT sistēma parasti būtu jāizmanto pieprasījuma veidlapas un jebkuras citas attiecīgas informācijas un dokumentu nosūtīšanai, kā arī visai citai saskaņā ar šo regulu veiktajai saziņai starp iestādēm. Gadījumos, kad piemēro vienu vai vairākus Regulā (ES) 2023/2844 paredzētos izņēmumus, jo īpaši tad, ja decentralizētās IT sistēmas izmantošana nav iespējama vai piemērota, vajadzētu būt iespējai izmantot citus saziņas līdzekļus, kā noteikts minētajā regulā.

(66) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot Komisijas izstrādāto programmatūru (references īstenošanas programmatūra), nevis valsts IT sistēmu. References īstenošanas programmatūrai vajadzētu būt balstītai uz modulāru sistēmu, kas nozīmē, ka programmatūra ir iepakota un piegādāta atsevišķi no e-CODEX sistēmas komponentiem, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/850, kas vajadzīgi, lai to savienotu ar decentralizēto IT sistēmu. Minētajai sistēmai būtu jāļauj dalībvalstīm atkārtoti izmantot vai uzlabot savas esošās valsts tiesiskās komunikācijas infrastruktūras pārrobežu izmantošanai.

(67) Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par references īstenošanas programmatūras izstrādi, uzturēšanu un attīstību. Komisijai būtu jāizstrādā, jāattīsta un jāuztur references īstenošanas programmatūra tā, lai pārziņi varētu nodrošināt atbilstību datu aizsardzības prasībām un principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680, jo īpaši pienākumu izpildi attiecībā uz integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, kā arī augstu kiberdrošības līmeni. Ņemot vērā, ka var notikt arī īpašu kategoriju datu apmaiņa, references īstenošanas programmatūrā būtu arī jāiekļauj atbilstīgi tehniskie pasākumi un tai būtu jāveicina organizatoriskie pasākumi, kas nepieciešami, lai garantētu pienācīgu drošības un sadarbspējas līmeni. Komisija neapstrādā personas datus saistībā ar references īstenošanas programmatūras izstrādi, uzturēšanu un attīstību.

(68) References īstenošanas programmatūra, ko Komisija izstrādājusi kā aizmugursistēmu, būtu jāprogrammē tā, lai vāktu uzraudzības nolūkiem nepieciešamos statistikas datus, un šādi dati būtu jānosūta Komisijai. Ja dalībvalstis izvēlas Komisijas izstrādātās references īstenošanas programmatūras vietā izmantot valsts IT sistēmu, šādu sistēmu varētu programmēt tā, lai vāktu minētos datus, un šādā gadījumā minētie dati būtu jānosūta Komisijai. E-CODEX savienotāju varētu aprīkot arī ar funkciju, kas ļauj izgūt attiecīgos statistikas datus.

(69) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras izveidot decentralizētu IT sistēmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(70) Ar šo regulu būtu jāizveido juridiskais pamats personas datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai varētu nodot kriminālprocesu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 8. pantu un 10. panta a) punktu. Tomēr attiecībā uz jebkuriem citiem ar personas datiem saistītiem aspektiem, piemēram, pieprasījuma iesniedzējas iestādes saņemto personas datu glabāšanas termiņu, personas datu apstrādi, ko veic pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde, būtu jāpiemēro dalībvalstu tiesību akti, kas pieņemti ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde būtu jāuzskata par pārziņiem attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar minēto direktīvu. Centrālās iestādes varētu sniegt administratīvu atbalstu pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei, un, ciktāl tās apstrādā personas datus minēto pārziņu vārdā, tās būtu jāuzskata par attiecīgā pārziņa apstrādātājām. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Eurojust, šīs regulas kontekstā būtu jāpiemēro Regula (ES) 2018/1725, neskarot īpašos datu aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2018/1727. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas vēl vairāk paplašina piekļuves tiesības citām Savienības informācijas sistēmām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem izveido minētās sistēmas.

(71) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, kriminālprocesa nodošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(72) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija 2023. gada 13. jūlija vēstulē, ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(73) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(74) Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 22. maijā sniedza atzinumu.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets

1. Šī regula nosaka noteikumus par kriminālprocesa nodošanu starp dalībvalstīm, lai uzlabotu efektīvu un pareizu tiesvedības darbību kopīgajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

2. Šo regulu piemēro visos gadījumos, kad dalībvalstīs tiek veikta kriminālprocesa nodošana.

3. Šī regula nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantā.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) pieprasījuma iesniedzēja valsts ir dalībvalsts, kurā notiek kriminālprocess un kurā ir izdots pieprasījums par minētā kriminālprocesa nodošanu citai dalībvalstij, vai kura ir uzsākusi apspriešanos vai ir saņēmusi apspriešanās pieprasījumu par iespējamu kriminālprocesa nodošanu;

2) pieprasījuma saņēmēja valsts ir dalībvalsts, kurai tiek nosūtīts kriminālprocesa nodošanas pieprasījums nolūkā pārņemt minēto kriminālprocesu vai kura ir saņēmusi apspriešanās pieprasījumu vai ir uzsākusi apspriešanos par iespējamu kriminālprocesa nodošanu;

3) pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir:

3) a)

pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors, kuru kompetencē ir attiecīgā lieta; vai

b)

jebkura cita kompetentā iestāde, kuru par tādu ir izraudzījusies pieprasījuma iesniedzēja valsts un kura kriminālprocesā darbojas kā izmeklēšanas iestāde, kas ir kompetenta pieprasīt kriminālprocesa nodošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Turklāt, pirms kriminālprocesa nodošanas pieprasījums tiek nosūtīts pieprasījuma saņēmējai iestādei, to pēc tam, kad ir pārbaudīta tā atbilstība šāda pieprasījuma izdošanas nosacījumiem, kas norādīti šajā regulā, apstiprina pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors. Ja kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu ir apstiprinājis pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors, minētos subjektus pieprasījuma nosūtīšanas vajadzībām arī var uzskatīt par pieprasījuma iesniedzēju iestādi;

4) pieprasījuma saņēmēja iestāde ir tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu vai atteikšanu saskaņā ar 11. panta 1. punktu un, ja to atļauj pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību sistēma, veikt turpmākus pasākumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuru pasākumu, kā paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos. Neskarot prasību, ka lēmums par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu vai atteikšanu saskaņā ar 11. panta 1. punktu ir jāpieņem vienīgi tiesnesim, tiesai, izmeklēšanas tiesnesim vai prokuroram, pamatojoties uz 12. pantā paredzēto atteikuma iemeslu novērtējumu, pieprasījuma saņēmēja valsts, ņemot vērā tās iekšējās tiesību sistēmas struktūru, kas izriet no paražu tiesību tradīcijas, ja tās valsts tiesību sistēma neļauj tās tiesām vai prokuroriem veikt citus pasākumus kā vien saskaņā ar 11. panta 1. punktu pieņemt lēmumu par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu vai atteikšanu, var paredzēt, ka pasākumus, kuru vienīgais mērķis ir atvieglot šādu tiesas lēmumu pieņemšanu, veic cita iestāde, kas ir kompetenta veikt pasākumus kriminālprocesā saskaņā ar tās tiesību aktiem. Šāda cita kompetentā iestāde var arī veikt turpmākus pasākumus šīs regulas vajadzībām;

5) decentralizēta IT sistēma ir decentralizēta IT sistēma, kā definēts Regulas (ES) 2023/2844 2. panta 3. punktā;

6) cietušais ir cietušais, kā definēts Direktīvas 2012/29/ES 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai juridiska persona, kā definēts valsts tiesību aktos, kurai nodarīts kaitējums vai mantisks zaudējums, kas nepastarpināti radies tāda noziedzīga nodarījuma rezultātā, kas ir tāda kriminālprocesa priekšmets, uz kuru attiecas šī regula.

3. pants Jurisdikcija

1. Ciktāl jurisdikcija nav jau paredzēta pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos, šīs regulas vajadzībām pieprasījuma saņēmējas valsts jurisdikcijā ir jebkurš noziedzīgs nodarījums, kuram piemērojami pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību akti, situācijās, kad:

1. a)

pieprasījuma saņēmēja valsts atsakās nodot aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī un ir tās valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs, pamatojoties uz Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 7. punkta b) apakšpunktu;

b)

pieprasījuma saņēmēja valsts atsakās nodot aizdomās turēto vai apsūdzēto, par kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis un kurš atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī un ir tās valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs, ja izņēmuma situācijās tā konstatē, ka, pamatojoties uz konkrētiem un objektīviem pierādījumiem, ir pamats uzskatīt, ka nodošana konkrētos lietas apstākļos būtu acīmredzams LES 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta) noteikto attiecīgo pamattiesību pārkāpums;

c)

lielākā daļa noziedzīgā nodarījuma seku vai būtiska kaitējuma daļa, kas ir daļa no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem, ir radusies pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā;

d)

pieprasījuma saņēmējā valstī pret aizdomās turēto vai apsūdzēto notiek kriminālprocess par citiem faktiem un aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs; vai

e)

pieprasījuma saņēmējā valstī notiek kriminālprocess pret citām personām par tiem pašiem, daļēji par tiem pašiem vai saistītiem faktiem, un aizdomās turētais vai apsūdzētais šajā kriminālprocesā, kuru paredzēts nodot, ir pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs.

2. Ja pieprasījuma saņēmēja valsts jurisdikciju ir noteikusi vienīgi, pamatojoties uz 1. punktu, minēto jurisdikciju var īstenot tikai saskaņā ar kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, ievērojot šo regulu.

4. pants Pieprasījuma iesniedzējas valsts atteikšanās no kriminālprocesa, tā apturēšana vai izbeigšana

Jebkura dalībvalsts, kuras jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem ir kriminālvajāšana par noziedzīgu nodarījumu, šīs regulas piemērošanas nolūkā var atteikties no kriminālprocesa, to apturēt vai izbeigt, lai varētu nodot kriminālprocesu par minēto noziedzīgo nodarījumu pieprasījuma saņēmējai valstij.

2. NODAĻA KRIMINĀLPROCESA NODOŠANA

5. pants Kriminālprocesa nodošanas pieprasīšanas kritēriji

1. Kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu var izdot tikai tad, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde uzskata, ka efektīvas un pareizas tiesvedības mērķi, tostarp proporcionalitāti, labāk varētu sasniegt, veicot attiecīgo kriminālprocesu citā dalībvalstī.

2. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde, lemjot par to, vai pieprasīt kriminālprocesa nodošanu, jo īpaši ņem vērā šādus kritērijus: Piemērojot pirmās daļas j) punktu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde pienācīgi ņem vērā cietušos bērnus un citas neaizsargātas personas.

2. a)

noziedzīgais nodarījums ir pilnībā vai daļēji izdarīts pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā, vai lielākā daļa noziedzīgā nodarījuma seku vai būtiska kaitējuma daļa, kas ir daļa no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem, ir notikusi pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā;

b)

viens vai vairāki aizdomās turētie vai apsūdzētie ir pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji;

c)

viens vai vairāki aizdomās turētie vai apsūdzētie atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī un minētā valsts atsakās nodot minētās personas pieprasījuma iesniedzējai valstij, pamatojoties uz:

i)

Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 2. punktu;

ii)

Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 3. punktu, ja šāds atteikums nav pamatots ar galīgo spriedumu, kas attiecībā uz minēto personu pieņemts par to pašu noziedzīgo nodarījumu un kas neļauj turpināt kriminālprocesu; vai

iii)

Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 7. punktu;

d)

viens vai vairāki aizdomās turētie vai apsūdzētie, par kuriem ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī un minētā valsts atsakās nodot minētās personas, ja tā konstatē, ka izņēmuma situācijās, pamatojoties uz konkrētiem un objektīviem pierādījumiem, ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka nodošana būtu acīmredzams LES 6. pantā un Hartā noteikto attiecīgo pamattiesību pārkāpums, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus;

e)

lielākā daļa ar izmeklēšanu saistīto pierādījumu atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī vai vairākums iesaistīto liecinieku ir pieprasījuma saņēmējas valsts pastāvīgie iedzīvotāji;

f)

pieprasījuma saņēmējā valstī pret aizdomās turēto vai apsūdzēto notiek kriminālprocess par tiem pašiem, daļēji tiem pašiem vai citiem faktiem;

g)

pieprasījuma saņēmējā valstī par tiem pašiem, daļēji tiem pašiem vai saistītiem faktiem notiek kriminālprocess pret citām personām;

h)

viens vai vairāki aizdomās turētie vai apsūdzētie izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu vai tiem jāizcieš šāds sods pieprasījuma saņēmējā valstī;

i)

sprieduma izpilde pieprasījuma saņēmējā valstī, iespējams, uzlabotu notiesātās personas sociālās rehabilitācijas izredzes vai arī pastāv citi iemesli, kuru dēļ sprieduma izpilde pieprasījuma saņēmējā valstī būtu piemērotāka;

j)

viens vai vairāki cietušie ir pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji;

k)

dalībvalstu kompetentās iestādes ir panākušas vienprātību saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/948/TI vai citādi par kriminālprocesa apvienošanu vienā dalībvalstī.

3. Aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais var saskaņā ar valstu tiesību aktos noteikto procedūru ierosināt pieprasījuma iesniedzējas valsts vai pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm nodot kriminālprocesu saskaņā ar šo regulu. Šādus ierosinājumus izskata un reģistrē saskaņā ar reģistrēšanas procedūru atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei ir iesniegts šāds ierosinājums, pieprasījuma saņēmēja iestāde var apspriesties ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Saskaņā ar šo punktu iesniegtie ierosinājumi neuzliek pienākumu ne pieprasījuma iesniedzējai valstij pieprasīt kriminālprocesa nodošanu, ne pieprasījuma saņēmējai iestādei nodot kriminālprocesu, kā arī neuzliek pienākumu pieprasījuma iesniedzējai iestādei vai pieprasījuma saņēmējai iestādei savstarpēji apspriesties.

6. pants Aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesības

1. Pirms kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma izdošanas pieprasījuma iesniedzēja iestāde saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pienācīgi ņem vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā leģitīmās intereses, tostarp ar taisnīguma atjaunošanu saistītus aspektus.

2. Šā panta 3., 4. un 6. punktā un 15. un 17. pantā noteiktās tiesības attiecas uz aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocesā no brīža, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ar oficiālu paziņojumu vai citādi tos ir informējušas par to, ka tie tiek turēti aizdomās vai apsūdzēti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un neatkarīgi no tā, vai tiem ir atņemta brīvība.

3. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde pirms kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma izdošanas: Pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāpilda šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi, ja:

3. a)

saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem informē aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tai saprotamā valodā par nodomu izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu; un

b)

dod aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai iespēju paust viedokli par šādu nodošanu, tostarp par aspektiem, kas saistīti ar taisnīguma atjaunošanu.

a)

šādu pienākumu izpilde apdraudētu izmeklēšanas konfidencialitāti vai citādi ietekmētu izmeklēšanu;

b)

aizdomās turēto vai apsūdzēto personu nevar atrast vai sasniegt, neraugoties uz pieprasījuma iesniedzējas iestādes saprātīgiem centieniem; vai

c)

kriminālprocesa nodošanas pieprasījums tiek iesniegts pēc aizdomās turētās vai apsūdzētās personas ierosinājuma saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

4. Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā persona izlemj paust viedokli, kā minēts 3. punkta pirmās daļas b) punktā, tā sniedz minēto viedokli ne vēlāk kā desmit dienas pēc tam, kad ir tikusi informēta par nodomu izdot nodošanas pieprasījumu un kad tai ir tikusi nodrošināta iespēja paust viedokli saskaņā ar 3. punktu. Minēto viedokli pieprasījuma iesniedzēja iestāde reģistrē un ņem vērā, lemjot par to, vai pieprasīt kriminālprocesa nodošanu. Šādu reģistrāciju veic, ievērojot reģistrēšanas procedūru saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

5. Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, 3. punkta nolūkos pieprasījuma iesniedzēja iestāde var nosūtīt pieprasījuma saņēmējai iestādei II pielikumā izklāstītās veidlapas aizpildītu eksemplāru. Šādos gadījumos pienākumus saskaņā ar 3. un 4. punktu mutatis mutandis piemēro pieprasījuma saņēmējai iestādei, kas attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Ja minētais aizdomās turētais vai apsūdzētais pauž viedokli, pieprasījuma saņēmēja iestāde to pārsūta pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

6. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde izdod kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu un aizdomās turētais vai apsūdzētais ir informēts saskaņā ar 3. punktu, tā bez nepamatotas kavēšanās informē aizdomās turēto vai apsūdzēto valodā, ko tas saprot, par pieprasījuma izdošanu.

7. Gadījumos, kad aizdomās turētais vai apsūdzētais atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, 6. punkta nolūkos pieprasījuma iesniedzēja iestāde var nosūtīt pieprasījuma saņēmējai iestādei III pielikumā iekļautās veidlapas aizpildītu eksemplāru. Šādos gadījumos pienākumus saskaņā ar un 6. punktu mutatis mutandis piemēro pieprasījuma saņēmējai iestādei, kas attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi.

7. pants Cietušā tiesības

1. Pirms pieprasījuma par kriminālprocesa nodošanu izdošanas pieprasījuma iesniedzēja iestāde saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pienācīgi ņem vērā cietušā leģitīmās intereses, tostarp ar taisnīguma atjaunošanu saistītus aspektus.

2. Ja cietušais ir fiziska persona, kas dzīvo pieprasījuma iesniedzējā valstī un saņem informāciju par kriminālprocesu saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 6. panta 1. punktu, kā tas īstenots valsts tiesību aktos, vai ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību pieprasījuma iesniedzējā valstī un saņem šādu informāciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pieprasījuma iesniedzēja iestāde pirms pieprasījuma par kriminālprocesa nodošanu izdošanas: Pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāpilda šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi, ja:

2. a)

saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem informē cietušo tam saprotamā valodā par savu nodomu izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu; un

b)

dod cietušajam iespēju paust viedokli par šādu nodošanu, tostarp par aspektiem, kas saistīti ar taisnīguma atjaunošanu.

a)

šādu pienākumu izpilde apdraudētu izmeklēšanas konfidencialitāti vai citādi ietekmētu izmeklēšanu; vai

b)

kriminālprocesa nodošanas pieprasījums tiek iesniegts pēc cietušās personas ierosinājuma saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

3. Ja cietušais izlemj paust viedokli, kā minēts 2. punkta pirmās daļas b) punktā, cietušais sniedz minēto viedokli ne vēlāk kā desmit dienas pēc tam, kad ir ticis informēts par paredzēto nodomu izdot nodošanas pieprasījumu un kad tam ir tikusi nodrošināta iespēja paust viedokli saskaņā ar 2. punktu. Minēto viedokli pieprasījuma iesniedzēja iestāde reģistrē un ņem vērā, lemjot par to, vai pieprasīt kriminālprocesa nodošanu. Šādu reģistrāciju veic, ievērojot reģistrēšanas procedūru saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde izdod kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu un cietušais ir informēts saskaņā ar 2. punktu, tā bez nepamatotas kavēšanās informē cietušo valodā, ko tas saprot, par pieprasījuma izdošanu.

8. pants Kriminālprocesa nodošanas pieprasīšanas procedūra

1. Kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu pieprasījuma iesniedzēja iestāde sagatavo, izmantojot I pielikumā iekļauto pieprasījuma veidlapu. Prasījuma iesniedzēja iestāde paraksta pieprasījuma veidlapu un apliecina, ka tās saturs ir precīzs un pareizs.

2. Kriminālprocesa nodošanas pieprasījums tiek pienācīgi pamatots, un tajā jo īpaši ietver šādu informāciju:

2. a)

informāciju par pieprasījuma iesniedzēju iestādi;

b)

aprakstu par noziedzīgo nodarījumu, uz ko attiecas kriminālprocess, un pieprasījuma iesniedzējā valstī piemērojamās krimināltiesību normas;

c)

iemeslus, kāpēc kriminālprocesa nodošana ir vajadzīga un lietderīga, un jo īpaši to, kurš no 5. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem ir piemērojams;

d)

nepieciešamo informāciju, kas pieejama par aizdomās turēto vai apsūdzēto un cietušo;

e)

novērtējumu par to, kā kriminālprocesa nodošana ietekmē aizdomās turētā vai apsūdzētā, un cietušā tiesības, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzējai iestādei pieejamo informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā attiecīgo personu viedokli, kas iegūts saskaņā ar 6. panta 3. un 4. punktu vai 7. panta 2. un 3. punktu, vai ierosinājumiem, kas iesniegti saskaņā ar 5. panta 3. punktu;

f)

informāciju par procesuālām darbībām vai pasākumiem, kas attiecas uz kriminālprocesu, kurš ir uzsākts pieprasījuma iesniedzējā valstī, tostarp par visiem notiekošiem pagaidu piespiedu pasākumiem un šādu pasākumu piemērošanas termiņiem;

g)

visus piemērojamos konkrētos personas datu apstrādes nosacījumus, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/680 9. panta 3. punktu.

3. Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais ir paudis savu viedokli atbilstīgi 6. panta 3. un 4. punktam vai ja cietušais ir paudis savu viedokli atbilstīgi 7. panta 2. un 3. punktam, minēto viedokli kopā ar kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu nosūta pieprasījuma saņēmējai iestādei. Ja aizdomās turētā, apsūdzētā vai cietušā viedoklis ir pausts mutiski, pieprasījuma iesniedzēja iestāde nodrošina, ka pieprasījuma saņēmējai iestādei ir pieejams šāda paziņojuma rakstisks protokols.

4. Ja nepieciešams, kriminālprocesa nodošanas pieprasījumam pievieno jebkādu būtisku papildu informāciju un dokumentus.

5. Aizpildīto pieprasījuma veidlapu, kas minēta šā panta 1. punktā, kā arī jebkādas citas kriminālprocesa nodošanas pieprasījumam pievienotās rakstiskās informācijas būtiskās daļas tulko pieprasījuma saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, kuru pieprasījuma saņēmēja valsts akceptēs saskaņā ar 32. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

6. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu nosūta tieši pieprasījuma saņēmējai iestādei vai attiecīgā gadījumā ar 20. pantā minētās centrālās iestādes starpniecību. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde visu pārējo oficiālo saziņu veic tieši vai attiecīgā gadījumā ar 20. pantā minētās centrālās iestādes starpniecību.

7. Ja pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav zināma pieprasījuma saņēmēja iestāde, pieprasījuma iesniedzējai iestāde noskaidro visu vajadzīgo informāciju, tostarp, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2008/976/TI, lai noteiktu, kura pieprasījuma saņēmējas valsts iestāde ir kompetenta pieņemt lēmumu saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

8. Bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā 7 dienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās pieprasījuma veidlapas saņemšanas pieprasījuma saņēmēja iestāde nosūta pieprasījuma iesniedzējai iestādei apstiprinājumu par saņemšanu. Minētais pienākums attiecīgā gadījumā attiecas gan uz 20. pantā minēto centrālo iestādi, gan uz pieprasījuma saņēmēju iestādi, kas no centrālās iestādes saņem kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu.

9. Ja pieprasījuma saņēmējas valsts iestāde, kas saņēmusi kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, nav kompetenta pieņemt lēmumu saskaņā ar 11. panta 1. punktu, tā bez nepamatotas kavēšanās pārsūta pieprasījumu kompetentajai pieprasījuma saņēmējai iestādei tajā pašā dalībvalstī un attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi.

9. pants Informācija, ko pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz pēc pieprasījuma nosūtīšanas

1. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē pieprasījuma saņēmēju iestādi par visām procesuālajām darbībām vai pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgo kriminālprocesu un kas veikti pieprasījuma iesniedzējā valstī pēc kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma nosūtīšanas, un sniedz visus attiecīgos dokumentus.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju un saskaņā ar minēto punktu sniegto attiecīgo dokumentu būtiskās daļas pieprasījuma iesniedzēja iestāde tulko pieprasījuma saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, kas pieprasījuma saņēmējai valstij ir pieņemama saskaņā ar 32. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

10. pants Pieprasījuma atsaukšana

1. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde jebkurā laikā var atsaukt kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, pirms tiek saņemts pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums akceptēt vai atteikt kriminālprocesa nodošanu saskaņā ar 11. panta 1. punktu. Šādos gadījumos pieprasījuma iesniedzēja iestāde nekavējoties attiecīgi informē pieprasījuma saņēmēju iestādi.

2. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde informē aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas ir ticis informēts saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un cietušo, kas ir ticis informēts saskaņā ar 7. panta 2. punktu, par kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma atsaukšanu un to dara minētajām personām saprotamā valodā.

3. Gadījumos, kad aizdomās turētais vai apsūdzētais atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, pieprasījuma iesniedzēja iestāde, lai sniegtu 2. punktā minēto informāciju, var nosūtīt pieprasījuma saņēmējai iestādei VI pielikumā izklāstītās veidlapas aizpildītu eksemplāru. Šādos gadījumos pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz minēto informāciju aizdomās turētajam vai apsūdzētajam un attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi.

4. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde saskaņā ar 1. punktu ir informējusi pieprasījuma saņēmēju iestādi par kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma atsaukšanu, kriminālprocess paliek pieprasījuma iesniedzējas iestādes pārziņā.

11. pants Pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pieņem lēmumu par to, vai akceptēt vai atteikt visa kriminālprocesa vai tā daļu nodošanu, un saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem lemj par veicamajiem pasākumiem. Lēmumu akceptēt kriminālprocesa nodošanu pienācīgi pamato.

2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar 13. pantā noteiktajiem termiņiem informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par šā panta 1. punktā minēto lēmumu.

3. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka pieprasījuma iesniedzējas iestādes sniegtā informācija nav pietiekama, lai varētu izlemt, vai akceptēt vai atteikt kriminālprocesa nodošanu, tā var prasīt papildu informāciju, ja tā to uzskata par vajadzīgu. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās sniedz prasīto papildu informāciju, ja tāda ir pieejama, un pievieno tulkojumu pieprasījuma saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, kas pieprasījuma saņēmējai valstij ir pieņemama saskaņā ar 32. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

4. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nolemj atteikt kriminālprocesa nodošanu saskaņā ar 12. pantu, tā informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par šāda atteikuma iemesliem.

5. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir saņēmusi pamatoto lēmumu akceptēt kriminālprocesa nodošanu, ievērojot šā panta 1. punktu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās nosūta lietas materiālu vai to attiecīgo daļu oriģinālus vai apliecinātas kopijas, pievienojot to tulkojumu pieprasījuma saņēmējas valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, kura pieprasījuma saņēmējai valstij ir pieņemama saskaņā ar 32. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

6. Ja kriminālprocess ir izbeigts saskaņā ar 21. pantu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās nosūta pieprasījuma saņēmējai iestādei visu atlikušo attiecīgo lietas materiālu daļu oriģinālus vai apliecinātas kopijas, tostarp attiecīgos lietiskos pierādījumus. Ja pieprasījuma saņēmējai iestādei jau ir iesniegta apliecināta lietas materiālu kopija, pieprasījuma iesniedzēja iestāde pēc pieprasījuma saņēmējas iestādes pieprasījuma nosūta lietas materiālu oriģinālus. Pieprasījuma iesniedzēja valsts var prasīt, lai lietas materiālos ietverto dokumentu oriģināli vai lietiskie pierādījumi tiktu atdoti atpakaļ pieprasījuma iesniedzējai valstij, tiklīdz minētie dokumenti pieprasījuma saņēmējā valstī vairs nav vajadzīgi vai pēc tiesvedības beigām pieprasījuma saņēmējā valstī. Ja pieprasījuma iesniedzēja valsts pēc pieprasījuma saņēmējas valsts lūguma ir norādījusi, ka tā neplāno atgūt lietas materiālos ietverto dokumentu oriģinālus vai lietiskos pierādījumus, kad tie vairs nav vajadzīgi vai kad tiesvedība tiek izbeigta, pieprasījuma saņēmēja valsts saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var lemt par to, kā rīkoties ar atlikušajiem pierādījumiem, tostarp par to, vai šādus pierādījumus saglabāt vai iznīcināt.

7. Šā panta 5. un 6. punkta nolūkos pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde var savstarpēji apspriesties, lai noteiktu attiecīgās lietas materiālu daļas, kas jānosūta un jātulko.

12. pants Atteikuma iemesli

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde atsaka visa kriminālprocesa vai tā daļu nodošanu gadījumos, kad kriminālprocesu atbilstīgi pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem nevar uzsākt vai turpināt saistībā ar faktiem, kas ir kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma pamatā, ja pastāv viens vai vairāki šādi iemesli:

1. a)

rīcība, saistībā ar kuru iesniegts pieprasījums, saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem nav noziedzīgs nodarījums;

b)

kriminālprocesa pārņemšana būtu pretrunā ne bis in idem principam;

c)

aizdomās turēto vai apsūdzēto nevar saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgo nodarījumu aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vecuma dēļ;

d)

saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem kriminālprocesam ir iestājies noilgums;

e)

pieprasījuma saņēmējā valstī nav izpildīti nosacījumi kriminālvajāšanas uzsākšanai par noziedzīgo nodarījumu;

f)

saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem uz noziedzīgo nodarījumu attiecas amnestija;

g)

pieprasījuma saņēmējai valstij nav ne jurisdikcijas attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ne arī jurisdikcijas, kas izriet no 3. panta.

2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atteikt visa kriminālprocesa vai tā daļu nodošanu, ja pastāv viens vai vairāki šādi iemesli:

2. a)

pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos noteiktas privilēģijas vai imunitāte, kuru dēļ nav iespējams rīkoties;

b)

pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka kriminālprocesa nodošana nav efektīvas un pareizas tiesvedības interesēs;

c)

noziedzīgais nodarījums nedz pilnībā, nedz daļēji nav izdarīts pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā, lielākā daļa seku vai būtiska kaitējuma daļa, kas ir daļa no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem, nav notikusi minētās valsts teritorijā, un aizdomās turētais vai apsūdzētais nav minētās valsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs.

d)

pieprasījuma veidlapa, kas minēta 8. panta 1. punktā, ir nepilnīga vai acīmredzami nepareiza, un tā nav aizpildīta vai labota pēc šā panta 3. punktā minētās apspriešanās;

e)

rīcība, saistībā ar kuru iesniegts pieprasījums, nav noziedzīgs nodarījums vietā, kur tā izdarīta, un pieprasījuma saņēmējai valstij atbilstīgi valsts tiesību aktiem nav sākotnējās jurisdikcijas veikt kriminālvajāšanu par noziedzīgo nodarījumu.

3. Ja pastāv kāds no 1. un 2. punktā minētajiem iemesliem, pirms tiek pieņemts lēmums par visa kriminālprocesa vai tā daļu nodošanas atteikšanu, pieprasījuma saņēmēja iestāde attiecīgā gadījumā apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi un vajadzības gadījumā lūdz, lai pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās sniegtu visu vajadzīgo informāciju.

4. Ja pastāv 2. punkta a) apakšpunktā minētais iemesls un ja pieprasījuma saņēmējas valsts iestādei ir tiesības atcelt privilēģijas vai imunitāti, pieprasījuma saņēmēja iestāde lūdz, lai minētā iestāde bez nepamatotas kavēšanās īstenotu minētās tiesības. Ja tiesības atcelt privilēģijas vai imunitāti ir citas valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz, lai minētā iestāde vai starptautiska organizācija īstenotu minētās tiesības.

13. pants Termiņi

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc tam, kad kompetentā pieprasījuma saņēmēja iestāde ir saņēmusi kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu, paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei savu lēmumu par to, vai tā akceptē vai atsaka kriminālprocesa nodošanu.

2. Ja konkrētā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar ievērot 1. punktā noteikto termiņu, tā bez nepamatotas kavēšanās attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi, norādot kavēšanās iemeslus. Šādos gadījumos 1. punktā norādīto termiņu var pagarināt par ne vairāk kā 30 dienām.

3. Ja pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos ir paredzētas privilēģijas vai imunitāte, 1. punktā noteiktais termiņš sākas tikai no dienas, kurā pieprasījuma saņēmēja iestāde tiek informēta par to, ka privilēģijas vai imunitāte ir atceltas.

14. pants Pieprasījuma iesniedzējas iestādes un pieprasījuma saņēmējas iestādes savstarpēja apspriešanās

1. Vajadzības gadījumā un neskarot 11. panta 3., 5., 6. un 7. punktu, 13. panta 3. punktu un 19. panta 2. punktu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

2. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes un pieprasījuma saņēmējas iestādes savstarpējā apspriešanās var notikt arī pirms kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma izdošanas, jo īpaši, lai noteiktu, vai nodošana būtu efektīvas un pareizas tiesvedības interesēs, tostarp, vai tā ir samērīga. Lai ierosinātu, ka kriminālprocess tiek nodots no pieprasījuma iesniedzējas valsts, pieprasījuma saņēmēja iestāde var arī apspriesties ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi par to, vai būtu iespējams izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu.

3. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde pirms kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma iesniegšanas apspriežas ar pieprasījuma saņēmēju iestādi, tā informāciju par kriminālprocesu dara pieejamu pieprasījuma saņēmējai iestādei, izņemot gadījumus, kad tas apdraudētu izmeklēšanas konfidencialitāti vai kā citādi kaitētu izmeklēšanai.

4. Ja iestādes saņem apspriešanās pieprasījumus saskaņā ar šo pantu, tās uz tiem atbild bez nepamatotas kavēšanās.

15. pants Aizdomās turētajam un apsūdzētajam sniedzamā informācija par lēmumu akceptēt vai atteikt nodošanu

1. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar 11. panta 1. punktu ir pieņēmusi lēmumu akceptēt kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma saņēmēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē aizdomās turēto vai apsūdzēto valodā, kuru attiecīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais saprot: Attiecīgā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde var lūgt pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzību, lai veiktu šajā punktā minētos uzdevumus.

1. a)

informē aizdomās turēto vai apsūdzēto par to, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde ir akceptējusi kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu;

b)

iesniedz aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pamatotā lēmuma, ar ko akceptē kriminālprocesa nodošanu, kopiju; un

c)

informē aizdomās turēto vai apsūdzēto par tiesībām uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli pieprasījuma saņēmējā valstī, tostarp par šāda tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanas termiņiem.

2. Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais atrodas pieprasījuma iesniedzējā valstī, 1. punkta nolūkos pieprasījuma saņēmēja iestāde var nosūtīt pieprasījuma saņēmējai iestādei IV pielikumā iekļautās veidlapas aizpildītu eksemplāru. Šādos gadījumos 1. punktā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro pieprasījuma iesniedzējai iestādei, kura attiecīgi informē pieprasījuma saņēmēju iestādi.

3. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar 11. panta 1. punktu ir pieņēmusi lēmumu atteikt kriminālprocesa nodošanu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē aizdomās turēto vai apsūdzēto valodā, kuru attiecīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais saprot, par lēmumu atteikt nodošanu. Attiecīgā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja iestāde var lūgt pieprasījuma saņēmējas iestādes palīdzību, lai veiktu šajā punktā minētos uzdevumus.

4. Gadījumos, kad aizdomās turētais vai apsūdzētais atrodas pieprasījuma saņēmējā valstī, 3. punkta nolūkos pieprasījuma iesniedzēja iestāde var nosūtīt pieprasījuma saņēmējai iestādei IV pielikumā iekļautās veidlapas aizpildītu eksemplāru. Šādos gadījumos 3. punktā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro pieprasījuma saņēmējai iestādei, kura attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi.

5. Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav jāpilda 1. punktā noteiktie pienākumi, un pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāpilda 3. punktā noteiktie pienākumi, ja:

5. a)

aizdomās turēto vai apsūdzēto personu nevar atrast vai sasniegt, neraugoties uz pieprasījuma iesniedzējas iestādes saprātīgiem centieniem; vai

b)

aizdomās turēto vai apsūdzēto nevar atrast vai sasniegt, neraugoties uz attiecīgi pieprasījuma saņēmējas iestādes vai pieprasījuma iesniedzējas iestādes saprātīgiem centieniem.

16. pants Cietušajam sniedzamā informācija par lēmumu akceptēt vai atteikt nodošanu

1. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu ir pieņēmusi lēmumu akceptēt kriminālprocesa nodošanu un cietušais ir fiziska persona, kura ir pieprasījuma iesniedzējas valsts pastāvīgais iedzīvotājs, un saņem informāciju par kriminālprocesu saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 6. panta 1. punktu, kā tas īstenots valsts tiesību aktos, vai ir juridiska persona, kas ir iedibināta pieprasījuma iesniedzējā valstī, un saņem šādu informāciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pieprasījuma saņēmēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās valodā, kuru cietušais saprot, informē cietušo par: Attiecīgā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde var lūgt pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzību, lai veiktu šajā punktā minētos uzdevumus.

1. a)

pieprasījuma saņemšanas iestādes lēmumu akceptēt nodošanu; un

b)

cietušā tiesībām uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli pieprasījuma saņēmējā valstī, tostarp par šāda tiesiskās aizsardzības līdzekļa termiņiem.

2. Ja cietušais atrodas pieprasījuma iesniedzējā valstī, 1. punkta nolūkos pieprasījuma saņēmēja iestāde var nosūtīt pieprasījuma iesniedzējai iestādei V pielikumā iekļautās veidlapas aizpildītu eksemplāru. Šādos gadījumos 1. punktā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro pieprasījuma iesniedzējas iestādei, kura attiecīgi informē pieprasījuma saņēmēju iestādi.

3. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu ir pieņēmusi lēmumu atteikt kriminālprocesa nodošanu un cietušais ir fiziska persona, kura ir pieprasījuma iesniedzējas valsts pastāvīgais iedzīvotājs un saņem informāciju par kriminālprocesu saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 6. panta 1. punktu, kā tas īstenots valsts tiesību aktos, vai ir juridiska persona, kas ir iedibināta pieprasījuma iesniedzējā valstī, pieprasījuma saņēmēja iestāde bez nepamatotas kavēšanās valodā, kuru cietušais saprot, informē cietušo par pieprasījuma saņemšanas iestādes lēmumu atteikt nodošanu.

4. Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav jāpilda 1. punktā noteiktie pienākumi, un pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāpilda 3. punktā noteiktie pienākumi, ja:

4. a)

minēto pienākumu izpilde apdraudētu izmeklēšanas konfidencialitāti vai citādi kaitētu izmeklēšanai; vai

b)

cietušais nav atrodams vai sasniedzams, neraugoties uz attiecīgi pieprasījuma saņēmējas iestādes vai pieprasījuma iesniedzējas iestādes saprātīgiem centieniem.

17. pants Tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli

1. Aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un cietušajiem pieprasījuma saņēmējā valstī ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli pret lēmumu par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu. Minētās tiesības īsteno pieprasījuma saņēmējas valsts tiesā vai tribunālā saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2. Ja attiecībā uz lēmumu par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu tiek prasīts tiesiskās aizsardzības līdzeklis, lēmumu izskata saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pamatojoties uz 12. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem kritērijiem. Ciktāl ir īstenota rīcības brīvība, izskatot lēmumu, izvērtē tikai to, vai pieprasījuma saņēmēja iestāde nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas. Efektīva tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanai paredzētais termiņš nav ilgāks par 15 dienām, sākot ar dienu, kad ir saņemts pamatotais lēmums par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu. Ja kriminālprocesa nodošanas pieprasījums ir izdots pēc kriminālizmeklēšanas pabeigšanas un pēc apsūdzības izvirzīšanas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanai pret lēmumu par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu ir apturoša iedarbība. Šāda apturoša iedarbība neietekmē pieprasījuma saņēmējas valsts iespēju saglabāt pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu aizdomās turētā vai apsūdzētā bēgšanu, vai saglabāt pierādījumus, noziedzīga nodarījuma rīkus vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Galīgo lēmumu par tiesiskās aizsardzības līdzekli pieņem bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, 60 dienu laikā. Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par izmantotā tiesiskās aizsardzības līdzekļa galīgo iznākumu. Ja tiesiskās aizsardzības līdzekļa galīgais iznākums ir tāds, ka lēmums akceptēt kriminālprocesa nodošanu tiek atcelts, kriminālprocess tiks nodots atpakaļ pieprasījuma iesniedzējai iestādei. Šis punkts neskar nekādus turpmākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. Pieprasījuma saņēmēja valsts nodrošina, ka aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un cietušajiem ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem, kuri saistīti ar kriminālprocesa nodošanu un kuri bija pamatā lēmumam par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu saskaņā ar šo regulu un kuri ir nepieciešami, lai efektīvi īstenotu to tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli. Tiesības piekļūt šādiem dokumentiem īsteno saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Šādu piekļuvi var ierobežot, ievērojot valsts tiesību aktus, ja tā apdraudētu izmeklēšanas konfidencialitāti, citādi kaitētu izmeklēšanai vai kaitētu personu drošībai.

18. pants Sadarbība ar Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu

Pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde kriminālprocesa nodošanas procedūras posmā var lūgt Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla palīdzību saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm. Jo īpaši attiecīgā gadījumā Eurojust var veicināt 11. panta 3., 5., 6. un 7. punktā, 12. panta 3. punktā, 14. pantā, 19. panta 2. punktā un 21. panta 3. punktā minēto apspriešanos.

19. pants Kriminālprocesa nodošanas izmaksas

1. Katra dalībvalsts sedz savas izmaksas saistībā ar kriminālprocesu nodošanu, kas izriet no šīs regulas piemērošanas.

2. Ja lietas materiālu un citu attiecīgo dokumentu tulkošana saskaņā ar 11. panta 3., 5., 6. un 7. punktu radītu lielas vai ārkārtas izmaksas, pieprasījuma iesniedzēja iestāde var iesniegt pieprasījuma saņēmējai iestādei priekšlikumu par izmaksu sadali. Šādam priekšlikumam pieprasījuma iesniedzēja iestāde pievieno tai radušos izmaksu detalizētu uzskaitījumu. Pēc tam, kad ir iesniegts šāds priekšlikums, pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas viena ar otru.

20. pants Centrālo iestāžu izraudzīšanās

Katra dalībvalsts var izraudzīties vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas ir atbildīgas par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī par citu oficiālo saraksti, kura saistīta ar šādiem pieprasījumiem.

3. NODAĻA KRIMINĀLPROCESA NODOŠANAS SEKAS

21. pants Sekas pieprasījuma iesniedzējā valstī

1. Kad ir saņemts pamatots lēmums par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu saskaņā ar 11. panta 1. punktu vai galīgais lēmums par tiesiskās aizsardzības līdzekli saskaņā ar 17. pantu, kriminālprocesu pieprasījuma iesniedzējā valstī aptur vai izbeidz saskaņā ar valsts tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad tiesiskā aizsardzības līdzekļa izmantošanas rezultātā lieta ir jāatgriež pieprasījuma iesniedzējai valstij vai kad pieprasījuma iesniedzēja iestāde minēto kriminālprocesu jau ir apturējusi vai izbeigusi saskaņā ar 4. pantu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta kriminālprocess pieprasījuma iesniedzējā valstī var palikt atvērts, lai pieprasījuma iesniedzēja iestāde varētu veikt šādas darbības:

2. a)

veikt nepieciešamos steidzamos izmeklēšanas vai citus procesuālos pasākumus, tai skaitā pasākumus, ar ko novērš aizdomās turētā vai apsūdzētā bēgšanu, vai iesaldēšanas pasākumus;

b)

saglabāt iepriekš pieņemtos izmeklēšanas vai citus procesuālos pasākumus, tai skaitā pasākumus, ar ko novērš aizdomās turētā vai apsūdzētā bēgšanu, kuri ir nepieciešami, lai izpildītu lēmumu, kurš pamatojas uz Pamatlēmumu 2002/584/TI, citu savstarpējas atzīšanas instrumentu vai lūgumu par savstarpēju tiesisko palīdzību.

3. Pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde pieņem lēmumu par kriminālprocesa nodošanas akceptēšanu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde sadarbojas, cik vien iespējams un saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, jo īpaši, ja pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos ir prasīts ievērot konkrētas formalitātes un procedūras, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu pieņemamību. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde sadarbojas arī attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas veikti pirms nodošanas un saskaņā ar 2. punktu.

4. Ja saskaņā ar 2. punktu veikto pasākumu izpilde ir pabeigta vai ja pieprasījuma saņēmēja iestāde ir veikusi nepieciešamos izmeklēšanas vai citus procesuālos pasākumus un pieprasījuma iesniedzējas iestādes veiktie pasākumi saskaņā ar 2. punktu vairs nav nepieciešami, kriminālprocess pieprasījuma iesniedzējā valstī tiek apturēts vai izbeigts.

5. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var turpināt vai atsākt kriminālprocesu, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde to informē par savu lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar faktiem, kuri ir tā kriminālprocesa pamatā, kura nodošana tika akceptēta, ja vien minētais lēmums saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem galīgi neaizliedz turpmāku kriminālvajāšanu un tika pieņemts pēc lietas būtības noteikšanas, tādējādi liedzot veikt turpmāku kriminālprocesu par tiem pašiem nodarījumiem pieprasījuma saņēmējā valstī.

6. Šā panta 5. punkts neietekmē cietušo tiesības uzsākt vai lūgt atsākt kriminālprocesu pret aizdomās turēto vai apsūdzēto pieprasījuma iesniedzējā valstī gadījumos, kad tas paredzēts minētās valsts tiesību aktos, ja vien pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums izbeigt kriminālprocesu saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem galīgi neaizliedz turpmāku kriminālvajāšanu un tika pieņemts pēc lietas būtības noteikšanas, tādējādi liedzot veikt turpmāku kriminālprocesu par tiem pašiem nodarījumiem pieprasījuma saņēmējā valstī.

22. pants Sekas pieprasījuma saņēmējā valstī

1. Kriminālprocesa nodošanu reglamentē pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību akti.

2. Ja tas nav pretrunā pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību pamatprincipiem, visām darbībām, ko pieprasījuma iesniedzējā valstī kriminālprocesa vai iepriekšējas izmeklēšanas nolūkā ir veikusi kompetentā iestāde pieprasījuma saņēmējā valstī, ir tāds pats spēks kā tad, ja tās būtu likumīgi veikušas pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes. Neskarot 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jebkurai darbībai, kas pieprasījuma iesniedzējā valstī likumīgi veikta un kas pārtrauc vai aptur noilguma termiņu, ir tādas pašas sekas kā noilguma termiņa pārtraukšanai vai apturēšanai pieprasījuma saņēmējā valstī ar noteikumu, ka šādai darbībai būtu minētās sekas saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3. Dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt, ka gadījumos, kad jurisdikcija ir balstīta uz 3. pantu un ja tās rīkojas kā pieprasījuma saņēmēja valsts un aizdomās turētais vai apsūdzētais atrodas minētajā valstī, kompetentā iestāde pieprasījuma saņēmējā valstī pēc tam, kad tā ir saņēmusi kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu un jebkādu papildu informāciju saskaņā ar šo regulu, un pirms tiek pieņemts lēmums piekrist nodošanai, pēc novērtējuma var veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, lai apcietinātu aizdomās turēto vai apsūdzēto vai nodrošinātu, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais paliek tās teritorijā, vai veikt citus vajadzīgos pagaidu pasākumus, piemēram, iesaldēšanu.

4. Lēmumu par aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanu saskaņā ar 3. punktu pieņem tā pati iestāde, kas būtu kompetenta veikt šādus pasākumus līdzīgā iekšzemes lietā, un uz to attiecas aizsardzības pasākumi, kas šādiem pasākumiem piemērojami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp tiesas uzraudzība un pirmstiesas apcietinājuma termiņi.

5. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes nodotos pierādījumus neuzskata par nepieņemamiem kriminālprocesam pieprasījuma saņēmējā valstī tikai tāpēc vien, ka pierādījumi savākti citā dalībvalstī. Pieprasījuma iesniedzējā valstī savāktos pierādījumus var izmantot kriminālprocesā pieprasījuma saņēmējā valstī, ja šādu pierādījumu pieņemamība atbilst pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem, tostarp tās tiesību pamatprincipiem. Šī regula neskar izskatīšanas tiesas pilnvaras brīvi novērtēt pierādījumus.

6. Ja pieprasījuma saņēmējā valstī ir izdots ar brīvības atņemšanu saistīts sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, minētā valsts atskaita no kopējā apcietinājuma laika visus laikposmus, kas pavadīti apcietinājumā pieprasījuma iesniedzējā valstī un kas piespriesti saistībā ar nodoto kriminālprocesu. Šajā nolūkā pieprasījuma iesniedzēja iestāde nosūta pieprasījuma saņēmējai iestādei visu informāciju par apcietinājumā pavadīto laiku, ko aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pavadījis pieprasījuma iesniedzējā valstī.

7. Ja kriminālprocesu var uzsākt tikai pēc tam, kad ir iesniegta sūdzība gan pieprasījuma iesniedzējā valstī, gan pieprasījuma saņēmējā valstī, sūdzība, kas iesniegta pieprasījuma iesniedzējā valstī, ir derīga arī pieprasījuma saņēmējā valstī.

8. Par noziedzīgu nodarījumu piemēro sodu, kas paredzēts pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos, ja vien minētajos tiesību aktos nav noteikts citādi. Ja noziedzīgais nodarījums ticis izdarīts pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem var ņemt vērā maksimālo sodu, kas noteikts pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos, ja tas būtu par labu apsūdzētajam. Ja jurisdikcijas pamatā ir vienīgi 3. pants, pieprasījuma saņēmējā valstī piespriestais sods nav stingrāks par maksimālo sodu, kas noteikts pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos.

23. pants Informācija, ko sniedz pieprasījuma saņēmēja iestāde

Pieprasījuma saņēmēja iestāde vai attiecīgā gadījumā cita kompetentā iestāde sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei informāciju par kriminālprocesa izbeigšanu vai visiem kriminālprocesa beigās pieņemtajiem lēmumiem, tostarp informāciju par to, vai minētais lēmums saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem galīgi aizliedz turpmāku kriminālvajāšanu un vai tas pieņemts pēc lietas būtības noteikšanas, tādējādi liedzot veikt turpmāku kriminālprocesu par tiem pašiem nodarījumiem minētajā valstī. Minētā iestāde sniedz arī informāciju par piespriestā soda galīgo izpildi vai citu būtisku informāciju. Tā nosūta pieprasījuma iesniedzējai iestādei kriminālprocesa beigās pieņemtā galīgā rakstiskā lēmuma kopiju. Pieprasījuma iesniedzējas valsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā pieprasījuma iesniedzējai valstij pieņemamā valodā saskaņā ar 32. panta 1. punkta d) apakšpunktu tulko vismaz šā panta pirmajā daļā minētās informācijas un galīgā lēmuma būtiskās daļas.

4. NODAĻA SAZIŅAS LĪDZEKĻI

24. pants Saziņas līdzekļi

1. Saziņu saskaņā ar šo regulu, tostarp šīs regulas pielikumos norādītās pieprasījuma veidlapas un citu veidlapu, šīs regulas 11. panta 1. punktā minētā lēmuma un 11. panta 5. punktā minēto citu dokumentu apmaiņu, starp pieprasījuma iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi un, ja dalībvalsts ir izraudzījusies centrālo iestādi saskaņā ar šīs regulas 20. pantu, ar centrālās iestādes, kā arī ar Eurojust starpniecību veic saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2844 3. pantu.

2. Saziņai, kuru veic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, piemēro 7. panta 1. un 2. punktu un 8. un 14. pantu Regulā (ES) 2023/2844, ar ko paredz noteikumus par elektroniskajiem parakstiem un elektroniskajiem zīmogiem, elektronisko dokumentu tiesiskajām sekām un nosūtītās informācijas aizsardzību.

3. Apspriešanos saskaņā ar 11. panta 7. punktu un 14. pantu starp pieprasījuma iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi un, ja dalībvalsts ir izraudzījusies centrālo iestādi saskaņā ar 20. pantu, ar centrālo iestāžu, kā arī ar Eurojust starpniecību var veikt, izmantojot jebkādus piemērotus saziņas līdzekļus, tostarp izmantojot decentralizēto IT sistēmu.

25. pants Decentralizētās IT sistēmas izveide

1. Līdz 2027. gada 8. janvārim Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai šīs regulas vajadzībām izveidotu decentralizēto IT sistēmu, nosakot:

1. a)

tehniskās specifikācijas attiecībā uz elektroniskās saziņas metodēm decentralizētās IT sistēmas vajadzībām;

b)

sakaru protokolu tehniskās specifikācijas;

c)

informācijas drošības mērķus un attiecīgos tehniskos pasākumus, kas nodrošina minimālos informācijas drošības standartus un augstu kiberdrošības līmeni informācijas apstrādei un paziņošanai decentralizētajā IT sistēmā;

d)

minimālos pieejamības mērķus un iespējamās saistītās tehniskās prasības attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz decentralizētā IT sistēma;

e)

digitālos procesuālos standartus, kā noteikts Regulas (ES) 2022/850 3. panta 9. punktā.

2. Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

26. pants References īstenošanas programmatūra

1. Komisija ir atbildīga par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, piekļūstamības nodrošināšanu, uzturēšanu un attīstīšanu, ko dalībvalstis var izvēlēties piemērot kā savu aizmugursistēmu valsts IT sistēmas vietā. References īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2. Eurojust var izmantot 1. punktā minēto references īstenošanas programmatūru.

3. Komisija nodrošina, uztur un atbalsta references īstenošanas programmatūru, kas ir pieejama bez maksas.

4. References īstenošanas programmatūra piedāvā kopēju saskarni saziņai ar citām valstu IT sistēmām.

27. pats Decentralizētās IT sistēmas izmaksas

1. Katra dalībvalsts vai vienība, kas darbina autorizētu e-CODEX piekļuves punktu, kā definēts Regulas (ES) 2022/850 3. panta 4. punktā, sedz decentralizētās IT sistēmas piekļuves punktu, par kuriem tā ir atbildīga, uzstādīšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

2. Katra dalībvalsts vai vienība, kas darbina autorizētu e-CODEX piekļuves punktu, kā definēts Regulas (ES) 2022/850 3. panta 4. punktā, sedz izmaksas par savu attiecīgo valsts vai attiecīgā gadījumā citu IT sistēmu izveidi un pielāgošanu, lai tās būtu sadarbspējīgas ar piekļuves punktiem, un sedz minēto sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

3. Eurojust sedz tās atbildībā esošās decentralizētās IT sistēmas komponentu uzstādīšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

4. Eurojust sedz izmaksas, kas saistītas ar tās lietu pārvaldības sistēmas izveidi un pielāgošanu, ko veic, lai padarītu to par sadarbspējīgu ar piekļuves punktiem, un sedz minētās sistēmas administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

28. pants Statistika

1. Dalībvalstis regulāri vāc visaptverošus statistikas datus, lai Komisija varētu uzraudzīt šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstu kompetentās iestādes glabā minētos statistikas datus un katru gadu nosūta tos Komisijai. Dalībvalstu kompetentās iestādes var apstrādāt personas datus, kas vajadzīgi minēto statistikas datu sagatavošanai.

2. Šā panta 1. punktā minētajos statistikas datos ietver:

2. a)

katras pieprasījuma iesniedzējas valsts izdoto kriminālprocesu nodošanas pieprasījumu skaitu, ietverot nodošanas pieprasīšanas kritērijus;

b)

katras pieprasījuma saņēmējas valsts akceptēto un atteikto kriminālprocesa nodošanas gadījumu skaitu, ietverot atteikuma iemeslus;

c)

laiku, kāds ir bijis nepieciešams pieprasījuma saņēmējai valstij, lai nosūtītu informāciju lēmumu, ar ko akceptē vai atsaka kriminālprocesa nodošanu;

3. Šā panta 1. punktā minētajos statistikas datos, ja tādi pieejami centrālā līmenī attiecīgajā dalībvalstī, ietver arī:

3. a)

tādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas gadījumu skaitu, kas netika turpināti pēc tam, kad tika akceptēta kriminālprocesa nodošana;

b)

tādu gadījumu skaitu, kad pret lēmumiem, ar kuriem akceptē kriminālprocesa nodošanu, ir tikuši izmantoti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, par katru šādu gadījumu norādot, vai minētos līdzekļus ir izmantojis aizdomās turētais, apsūdzētais vai cietušais, kā arī sekmīgi pārsūdzēto lēmumu skaitu;

c)

četrus gadus no 25. panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu spēkā stāšanās dienas – izmaksas, kas radušās saskaņā ar 27. panta 2. punktu.

4. References īstenošanas programmatūra, kas minēta 26. pantā, un aizmugursistēmas, ja tās ir attiecīgi aprīkotas, ir programmētas tā, lai vāktu šā panta 2. punktā minētos datus un tos katru gadu nosūtītu Komisijai.

5. Šā panta 2. un 3. punktā minētos statistikas datus nosūta no 2028. gada 1. februāra.

6. Šā panta 2. punktā minētos statistikas datus vāc, izmantojot saskaņā ar 25. pantu izveidoto decentralizēto IT sistēmu, divu gadu laikā no minētajā pantā minēto īstenošanas aktu stāšanās spēkā. Kamēr decentralizētā IT sistēma vēl nedarbojas un minētā iemesla dēļ šā panta 2. punktā minētie statistikas dati netiek vākti automātiski, minētos statistikas datus nosūta tikai tad, ja tie attiecīgajā dalībvalstī ir pieejami centrālā līmenī.

29. pants Pieprasījuma veidlapas un citu veidlapu grozīšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu pielikumus, atjauninot pieprasījuma veidlapu un citas veidlapas vai izdarot tajās tehniskas izmaiņas. Šādi grozījumi ir saskaņā ar šo regulu un to neskar.

30. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 29. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2027. gada 1. februāra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 29. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 29. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants Komiteju procedūra

1. Šīs regulas 25. panta nolūkos Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

32. pants Paziņojumi

1. Līdz 2027. gada 1. februārim katra dalībvalsts Komisijai paziņo:

1. a)

iestādes, kuras saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem ir kompetentas atbilstoši 2. panta 3. punktam izdot vai apstiprināt kriminālprocesa nodošanas pieprasījumus, un tādas iestādes, kuras ir kompetentas pieņemt lēmumus par šādiem pieprasījumiem saskaņā ar 2. panta 4. punktu;

b)

informāciju par citām 2. panta 4. punkta otrajā daļā minētajām iestādēm, ja dalībvalsts izmanto minētajā punktā paredzēto iespēju;

c)

informāciju par izraudzīto centrālo iestādi vai centrālajām iestādēm, ja dalībvalsts izmanto 20. pantā paredzēto iespēju;

d)

valodas, kas atzītas par pieņemamām attiecībā uz kriminālprocesa nodošanas pieprasījumiem, apliecinošās informācijas iesniegšanu un jebkādu saziņu starp iestādēm, rīkojoties kā pieprasījuma iesniedzējai valstij un pieprasījuma saņēmējai valstij.

2. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par visiem saskaņā ar 1. punktu sniegtās informācijas atjauninājumiem. Komisija nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu saņemtā informācija tiek atjaunināta un darīta publiski pieejama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tīmekļa vietnes neierobežotas lietošanas daļā.

33. pants Saistība ar starptautiskiem nolīgumiem un līgumiem

1. Neskarot to piemērošanu starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ar šo regulu tās darbības jomā no 2027. gada 1. februāra aizstāj attiecīgos noteikumus 1972. gada 15. maija Eiropas Konvencijā par tiesvedības nodošanu krimināllietās un 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijā par savstarpējo palīdzību krimināllietās, ko piemēro starp dalībvalstīm, kurām ir saistoša šī regula.

2. Papildus šai regulai dalībvalstis var noslēgt vai turpināt piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai līgumus ar citām dalībvalstīm pēc 2025. gada 7. janvāra tikai tiktāl, cik šādi nolīgumi vai līgumi ļauj pastiprināt šīs regulas mērķus un palīdz vienkāršot vai vēl vairāk atvieglināt kriminālprocesa nodošanas procedūras, ar noteikumu, ka tiek ievērots šajā regulā paredzētais drošības pasākumu līmenis.

3. Dalībvalstis līdz 2027. gada 1. februārim paziņo Padomei un Komisijai 2. punktā minētos nolīgumus un līgumus, ko tās ir paredzējušas piemērot arī turpmāk. Dalībvalstis informē Komisiju arī par jauniem nolīgumiem vai līgumiem, kas minēti 2. punktā, trīs mēnešu laikā pēc to parakstīšanas.

34. pants Ziņošana

Līdz 2033. gada 1. februārī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, pamatojot to ar informāciju, kuru dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 28. panta 1. punktu un apkopojusi Komisija.

35. pants Pārejas noteikumi

Šo regulu piemēro kriminālprocesa nodošanas pieprasījumiem, kas nosūtīti no 2027. gada 1. februāra. Uz kriminālprocesa nodošanas pieprasījumiem, kas saņemti pirms 2027. gada 1. februāra, joprojām attiecas pašreizējie instrumenti, kas saistīti ar kriminālprocesa nodošanu. Līdz brīdim, kad 24. pants kļūst piemērojams saskaņā ar 36. panta trešo daļu, saziņa starp pieprasījuma iesniedzējām iestādēm un pieprasījuma saņēmējām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar centrālo iestāžu, kā arī ar Eurojust starpniecību saskaņā ar šo regulu notiek, izmantojot jebkādus piemērotus alternatīvus līdzekļus, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ātru, drošu un uzticamu informācijas apmaiņu.

36. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2027. gada 1. februāra. Tomēr 24. pantu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pirmais mēnesis pēc divu gadu laikposma no 25. pantā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem. Strasbūrā, 2024. gada 27. novembrī Eiropas Parlamenta vārdā – priekšsēdētāja R. Metsola Padomes vārdā – priekšsēdētājs Bóka J.

ANNEX

I PIELIKUMS KRIMINĀLPROCESA NODOŠANAS PIEPRASĪJUMA VEIDLAPA

Kā minēta Regulas (ES) 2024/3011 8. panta 1. punktā

II PIELIKUMS Veidlapa, kas minēta Regulas (ES) 2024/3011 6. panta 5. punktā

Šīs veidlapas mērķis ir lūgt jūsu palīdzību, lai informētu aizdomās turēto / apsūdzēto un lūgtu viņa viedokli par nodomu izdot kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu. Lūdzu, atsūtiet šīs veidlapas B daļu pēc tās aizpildīšanas.

III PIELIKUMS Veidlapa, kas minēta Regulas (ES) 2024/3011 6. panta 7. punktā

Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai informētu aizdomās turēto / apsūdzēto par kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma izdošanu

IV PIELIKUMS Veidlapa, kas minēta Regulas (ES) 2024/3011 15. panta 2. un 4. punktā

Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai sniegtu informāciju aizdomās turētajam / apsūdzētajam pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu.

V PIELIKUMS Veidlapa, kas minēta Regulas (ES) 2024/3011 16. panta 2. punktā

Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai sniegtu informāciju cietušajam(-iem) pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanas pieprasījumu.

VI PIELIKUMS Veidlapa, kas minēta Regulas (ES) 2024/3011 10. panta 3. punktā

Šīs veidlapas mērķis ir lūgt Jūsu palīdzību, lai informētu aizdomās turēto / apsūdzēto par kriminālprocesa nodošanas pieprasījuma atsaukšanu.

Versions

1. 2024-11-27